Baltijas postkoloniālisms II
2021. gada 28. aprīlī, plkst. 10.00.
Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties nākamajā teorētiskās literatūras seminārā. Ja iepriekšējā reizē lasījām pārliecinošus Baltijas postkoloniālisma atbalsta tekstus un tos kritizējām paši, šoreiz pamēģināsim pieiet no pretējās – teorijas kritikas un alternatīvajām versijām.
Šarads Čari un Katrīna Verderi (Thinking between the Posts: Postcolonialism, Postsocialism, and Ethnography after the Cold War, 2009) sniedz vērtīgu ieskatu postkoloniālisma teorijas problemātiskajā vēsturē un aicina to nevis vienkārši piemērot post-sociālistiskajai situācijai, bet apvienot abus lielos post-virzienus jaunā – “pēc-aukstā kara” (post-Cold War) etnogrāfijā. Kas ir šī risinājuma stiprās un vājās puses, un vai tas saglabā Baltijas tautu vēsturisko rīcībspēju?
Aleksandrs Etkinds (Internal Coloniazation: Russias Imperial Experience, 2011, Introduction pp. 1-10) padara sarežģītu domāšanu par Baltijas kolonizāciju. Ja padomju okupācija bija cariskās Krievijas imperiālisma mantojums, varbūt baltieši drīzāk bija kolonisti, nevis kolonizētie? Baltvācu polārpētnieki, latviešu baltie virsnieki un Sibīrijas latviešu ciemi iezīmē vēsturisku perspektīvu, kuras saknes iet krietni dziļāk par pēckara koloniālās varas matricu. Vai tas ir pamats apšaubīt Baltijas postkoloniālismu, vai tikai vēl viens pēdējā slānis?
Vēlīnā sociālisma laika humanitārajās zinātnēs ietekmīgs kļuva Baltijas-Balkānu salīdzinošais virziens. Vai tā bija daļa no koloniālās hegemonijas, konsolidējot impērijas nomales? Vai varbūt šo neparasto ģeogrāfisko perspektīvu varam izmantot tam, lai piemērītu Baltijai Marijas Todorovas kritiku par postkoloniālās teorijas nederīgumu Balkāniem (esejā Balkanism and Postcolonialism or On the Beauty of the Airplane View, 5. nodaļa no grāmatas Scaling the Balkans. Essays on Eastern European Entanglements, pp 93-114).
Lai saņemtu lasīšanai paredzētos tekstus un saiti uz Zoom tiešsaistes pasākumu, lūdzam laikus reģistrēties šeit.
Seminārs norisinās ar projektu “Jaunas pieejas latviešu folkloristikas vēsturei” (lzp-2020/2-0315) un ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas (ERAF: 1.1.1.2/VIAA/4/20/628) sadarbības ietvaros.
Pēdējo reizi labots: 12.04.2021 10:44:01