3. ceturksnis (07.–09.2021.)

Trešais pēcdoktorantūras pētījuma ceturksnis bija visīsākais. Izrādās, ceturkšņi atšķiras tāpat kā puses. Šoreiz gan tam pavisam vienkāršs iemesls – ikgadējais atvaļinājums. Atlikušais laiks pagāja piepildīti ­– kā jau solīts iepriekšējā pārskatā, devos komandējumā (atskaišu valodā – īstenoju mobilitāti) uz Tallinu, rakstīju jaunus pētniecības projektu pieteikumus, un pat pieteicos vasaras skolai. Tas viss līdztekus ierastajai teorētiskās literatūras apguvei (Bruno Latūrs un Dženifera Keša), sapulcēm ar filmu studiju, žurnāla Letonica redakcijai, sava raksta pabeigšanai pēc labojumiem un citiem pienākumiem, kas stiepjas pāri ceturkšņa robežām.

Tallinā lielākā daļa laika pagāja Igaunijas mākslas muzeja (KUMU) bibliotēkā un grafikas fondos, pētot grafiķa Kaljo Pollu (Kaljo Põllu, 1934–2010) radošo mantojumu un Tallinas grafikas triennāli. Muzejā mani laipni uzņēma mākslas zinātniece un folkloriste, grafikas nodaļas vadītāja Elnara Taidre. Hījumā salā dzimušais mākslinieks pārstāv Igauniju manā Baltijas pētījumā. Interesanti, kā viņam 1960. gadu beigās izdevās apvienot nacionāli romantiskas idejas ar avangarda mākslas izteiksmi – pat tādā mērā, ka cenzūra aizliedza kādu kalendāru ar viņa darbiem (skat. attēlu). Muzeja fondos, līdzās populārajām grafiku sērijām par somugru senatni, kas ir mana pētījuma centrā, atradās arī plašs ex-libris materiālu klāsts, kas ļauj daļēji rekonstruēt mākslinieka tuvākās aprindas un intereses. Negaidīts atklājums bija saistība ar Igaunijas Vides aizsardzības klubu, kas liek domāt par kopēju ekoloģiskā nacionālisma dimensiju ar nemateriālo kultūras mantojumu un etnosimbolismu saistītajā Baltijas grafikā. Kontekstam iepazinos arī ar tā brīža KUMU pamatekspozīciju, kur (salīdzinot ar telpās pašauro LNMM), ievērojama vieta ir veltīta tieši padomju okupācijas laika mākslai. Tallinas grafikas triennāles izpēte tik raiti negāja – cenšos saprast kopsakarības un manis pētīto mākslinieku (visi trīs ir piedalījušies Triennālē) apskatei izliktos darbus un to kopīgās vai atšķirīgās iezīmes ar pārējo ekspozīciju. Ļoti ceru laika gaitā atrast biogrāfiskas ziņas par to, ko viņiem nozīmēja dalība šinī starptautiskajā, varētu teikt – Padomju Savienības līmenī avangarda – mākslas pasākumā. Arī to, starp citu, gribēja aizliegt pēc pirmā pasākumā. Kā atceras latviešu grafiķis Inārs Helmūts (kura sekretāre Grafikas kamerā bija Dz. Ezergaile), jautājums tika atrisināts ar viesmīlīga banketa palīdzību. Kā vēl viena jauna pētījuma perspektīva atklājās Kaljo Pollu ietekme uz nākamo paaudžu māksliniekiem, ko noteica viņa aktīvā pedagoģiskā darbība Igaunijas Mākslas Akadēmijā, tai skaitā arī daudzu vietēju un starptautisku etnogrāfiski-arheoloģiski-māksliniecisku ekspedīciju rīkošana. Par to vairāk pastāstīja viņa audzēkne, Pollu izstādes kataloga sastādītāja Kersti Kolla (Kersti Koll), ar kuru tikos igauņu mākslinieka Ērika Ādamsona muzejā. Kā jau gaidīts, no tikšanās aizgāju ar daudz vērtīgām piezīmēm, avotu norādēm un, negaidīti, ar bilingvālu grāmatu par mākslinieka rīkotajām ekspedīcijām.

Otrs lielais pavērsiens pētnieciskajā darbā veda pie nākamajiem projektiem. Tāda diemžēl vai par laimi ir mūsdienu pētnieku darba gaita – atslābt nevar. Lai nodrošinātu pētniecisko pēctecību un algu, jaunu projektu pieteikumi ir jāraksta jau laikus. Teicami, ka ERAF pēcdoktorantūras ietvaros jaunie projekti ir iekļauti arī paredzētajos nodevumos. Sāku plānot teorētisko struktūru un domāt par centrālo hipotēzi Eiropas Pētnieciskās padomes (ERC) konsolidētajam grantam. Uz to startēju jau pirms diviem gadiem, un ieguvu gan ļoti labu pieredzi, gan vērtīgu atgriezenisko saiti, kritiku. Neveiksmīgā projekta iestrādnes ļāva pēc tam iegūt gan šo post-doktorantūras, gan vēl vienu projekta finansējumu (kas radīja pārpratumus, par kuriem rakstīju iepriekšējā reizē). Esmu pārliecināts, ka gūtā pieredze palīdzēs šoreiz startēt vēl labāk un varbūt pat tiešām iegūt tik prestižo grantu, kas nodrošinātu darbu manai pētnieku komandai piecu gadu garumā. Protams, cik liels ir ieguvums, tikpat nopietns arī izaicinājums, tādēļ jāstrādā sistemātiski un jāsāk to darīt pēc iespējas ātrāk. Krietni tuvāks termiņš pienāca Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) grantu pieteikumiem. Kolēģe, etnomuzikoloģe Ieva Tihovska laipni uzaicināja piedalītie pētnieciskajā komandā un kopīgi gatavot pieteikumu projektam par folkloras kustību un folkloras lomu tā sauktajā Trešajā Atmodā 20. gadsimta 1980. gados. Tas būtu lielisks turpinājums manam šī brīža pētījumam par vēlīno sociālismu, kurš ir turpinājums manam pētījamam par staļinismu, kas sekoja starpkaru perioda izpētei, kura bija fin-de-siècle pētījuma turpinājums. Tagad gaidām vērtējumu.

Aicinājums piedalīties vasaras skolā “Pārvarot izaicinājumus zinātnē” nāca no Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA), kuras aktivitātēm sekoju līdzi jau sen, bet tikai šogad kļuvu par biedru. Vasaras skola notika pašā atvaļinājuma vidū, augusta beigās Cēsīs, Ruckas muižā. Atšķirībā izplatītajām konkrētu nozaru vai noteiktām pētnieciskām tēmām veltītām vasaras skolām, LJZA piedāvāja apgūt tā sauktās pārnesamās prasmes un zināšanas, kas noder jebkuras nozares zinātniekiem, tai skaitā arī mana pēcdoktorantūras projekta rezultātu sasniegšanai. Tā vasaras skolas dalībnieki varēja iepazīties ar ekspertu metodoloģiju akadēmisku rakstu rakstīšanai, pārdomāt zinātniskā darba komunikāciju, tai skaitā arī efektīvas datu vizualizācijas un stāstniecības lomu. Plašākam jautājumu lokam pieskārās sesijas par starpdisciplinaritāti, akadēmisko vidi Latvijā un karjeras specifiku pētniecībā. Vienīgi jāpiemin, ka tīklošanās un sabiedriskā dzīve varbūt nebija gluži tik intensīva kā citos tāda tipa akadēmiskos pasākumos.

*Attēlā: pētījuma veikšana KUMU fondos un viens no Kaljo Põllu agrīnajiem darbiem, kas popārta stilā izaicina padomju realitāti (ievērojiet rudzupuķi – brīvās Igaunijas simbolu – un Igaunijas karoga krāsu gammu).

Atsauce pārpublicēšanas gadījumā: ERAF projekta pēcdoktorantūras pētniecības pieteikums “ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas” (pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/4/20/628, projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001).

Pēdējo reizi labots: 09.02.2022 11:30:11