2. ceturksnis (04.–06.2021.)

Otrais pēcdoktorantūras pētījuma ceturksnis atnesa gan pirmo rezultātus un jaunus panākumus, gan pirmos izaicinājumus, un vēl arī pirmos komandējumus pa Latviju un ārzemēm. Protams, pats svarīgākais – žurnālam Letonica iesniegts zinātniskais raksts, kas ir visa pētījuma galvenais teorētiskais nodevums. Tā kā darbojos arī kā šī žurnāla postkoloniālismam un postsociālismam veltītā tematiskā numura redaktors, anonīmo recenzēšanu lūdzu nodrošināt otrai redaktorei, mūsu institūta pētniecei Dignei Ūdrei. Pirmā recenzija jau ir saņemta un bija visnotaļ pozitīva, otrā gaidāma tuvākajās dienās. Izmantoju arī iespēju pārrunāt rakstīto ar projekta zinātnisko konsultantu, kā rezultātā ieguvu ļoti vērtīgas atziņas raksta uzlabošanai. Gadu gaitā esmu pārliecinājies, ka atgriezeniskā saite ir zinātniskās izcilības priekšnosacījums. Jo tā ir plašāka un daudzpusīgāka (projektu vērtējumi, rakstu un grāmatu apspriešana un recenzēšana), jo vairāk iespēju celt zinātnisko kvalitāti un kvalifikāciju. Vienlaikus tieši šis lauks ir gandrīz pilnībā pamests novārtā augstākajā izglītībā (aizstājot ar formālu, vienreizēju vērtējumu), kā arī lielā mērā atstāts pašplūsmā zinātnē. Skaidrs, ka to nevajag tāpēc formalizēt, bet būtu labi vairāk aktualizēt zinātniskajā diskursā, izgaismot un atbalstīt.

Atgriežoties pie raksta, tas varētu saukties Baltic postcolonialism: a prospect for disciplinary history. Lai efektīvi sasniegtu starptautisko zinātnisko auditoriju, raksts tapa angļu valodā. Raksta pamatideja – piemērīt Sadhanas Naithani koloniālās folkloristikas programmu Baltijas pēckara kultūras un zinātnes vēsturei caur Baltijas postkoloniālisma teorijas prizmu, tapa ilgstošu meklējumu un daudzpusīgas teorētiskās literatūras studiju rezultātā. Ievērojami palīdzēja arī cits atgriezeniskās saites mehānisms – Baltijas postkoloniālisma otrais lasāmseminārs, ko vadīju šī gada aprīlī. Tā laikā pārrunājām trīs plašākas koloniālisma interpretācijas Austrumeiropā Šarada Čari un Katrīnas Verderī, Aleksandra Etkinda un Marijas Todorovas darbos.

Ja martā paredzēto komandējumu uz Igauniju nācās iesākumā atlikt epidemioloģiskās situācijās dēļ, tad maijā savukārt pienāca vēstule no Valsts Izglītības attīstības aģentūras ar draudiem apturēt finansējumu, kamēr netiks sarakstīti paskaidrojumi, ka abiem maniem projektiem nav dubultā finansējuma riska, respektīvi, tie paši nodevumi. Bet otrs projekts bija par pilnīgi citu tēmu, un to vispār vairs nevadu! Tā maijā, atbilstoši plānam, pieķēros projektā paredzētajiem gadījuma pētījumiem, apgūstot tiešsaistē pieejamos materiālus un iepriekš savākto literatūru par māksliniekiem-grafiķiem Dzidru Ezergaili un Kaljo Pollu, kontekstam arī izlasot tikko iznākušo grāmatu par Tallinas grafikas triennālēm, kuras notiek jau kopš 1968. gada. Savulaik tajās ir piedalījušies visi manis pētītie mākslinieki. Jūnijā beidzot bija iespēja arī doties iepazīt pētāmos materiālus citās pilsētās.

No sākuma apmeklēju Alūksnes muzeju, kura fondos atrodas plašs Ezergailes darbu krājums, ieskaitot arī smagos cinka plašu oriģinālus. Ienāca prātā interesanta ideja grafikas vēstures pētniecībā ar digitālo humanitāro zinātņu metodi – rekonstruēt mākslinieku sociālos tīklus atbilstoši personām, kurām radīti ex-libri! Šis žanrs ir visai personisks un ar to arī reprezentatīvs. To gan laikam citā projektā, un ar daudz vairāk datiem. Darbs muzeja fondos bija ļoti vērtīgs. Kopumā viesmīlīgajā Alūksnē ir daudz strūklaku un visai dārgs ēdiens. Pašās mēneša beigās devos arī nedēļu garā komandējumā uz Tallinu, bet par to rakstīšu nākamā ceturkšņa atskaitē. Interesanti, ka atskaitīšanās postdoktorantūras tiešsaistes sistēmā notiek reizi piecos mēnešos. Ar laipnu LU LFMI administrācijas atbalstu arī to izdarīju šī ceturkšņa ietvaros.

* Attēlā Dzidras Ezergailes radītais ex-libri literatūrzinātniekam Valdemāram Ancītim. Alūksnes muzeja krājums.

Atsauce pārpublicēšanas gadījumā: ERAF projekta pēcdoktorantūras pētniecības pieteikums “ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas” (pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/4/20/628, projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001).

Pēdējo reizi labots: 13.07.2021 04:48:14