Pilns nosaukums: Kultūru migrācija Latvijā – identitātes un impulsu mijiedarbes folklorā, literatūrā, mākslā un arhitektūrā skatījums

LZP pētnieciskās sadarbības projekts "Kultūru migrācija" (Nr. 660/2014, vadītājs Viktors Hausmanis).

Projektā iesaistītās zinātniskās institūcijas: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Latviešu valodas institūts, LU Latvijas vēstures institūts, LU LFMI. LU LFMI apakšprojekta tēma: Kultūru migrācija Latvijā – identitātes un impulsu mijiedarbes folklorā, literatūrā, mākslā un arhitektūrā skatījums (vadītāja Anita Rožkalne).

Projekta anotācija

Projekta mērķis ir sniegt jaunu, Latvijā nebijušu un arī ārzemju zinātniskajā literatūrā līdz šim neesošu starptautiski nozīmīgu, valsts politikā un izglītības sistēmā izmantojamu starpdisciplināru skatījumu uz kultūru migrāciju Latvijā (ar to saprotot tagadējās Latvijas valsts teritoriju), tverot to Skandināvijas, Krievijas, Austrumeiropas, Rietumeiropas un arī globālā kontekstā.

Pirmkārt, tas ir kultūru migrāciju skatījums to kustības virzienā uz Latviju (Latvijas teritorijā dzīvojošie etnosi kā uztvērējs), otrkārt, virzienā no Latvijas (Latvijā dzīvojošie etnosi kā donors). Tiks pētītas jaunpienācēju kultūras atšķirīgās iezīmes, mijiedarbība ar lokālo kultūru, ietekme uz vietējo sociālo iekārtu, ekonomiku, sadzīvi, tradīcijām, prasmēm, migrācijas radītā kultūrvides dažādība un titultautas reakcija uz to.

Otru dimensiju veido četrzaru skatījums, par kura pamatu izmantots debespušu arhetips –Ziemeļi/Dienvidi un Austrumi/Rietumi, tādējādi ietverot pētnieku uzmanības lokā kultūras ģeogrāfijas jautājumus. Šajā diskursā kultūras parādības aplūkotas centra un robežzonas, kultūru pārklāšanās, multikulturālisma un transkulturālisma aspektā.

Trešā dimensija ir hronoloģiskais skatījums, kas ļauj konstatēt abu iepriekš minēto dimensiju likumsakarības un dinamiku vēstures gaitā līdz pat 21. gadsimtam, atklājot mūsdienu globalizēto pasauli kā kultūru mainīgus krustpunktus. Šajā dimensijā iecerēts pētīt arī lokālās migrācijas radītās vērtības un mazākumtautību sniegumu latviešu materiālajā un nemateriālajā kultūrā.

Sadarbības projektā iesaistītās zinātniskās institūcijas minētajās trīs dimensijās pētīs dažādus kultūras aspektus: materiālo kultūru (vēsturnieki), valodu mijiedarbi (valodnieki), mītu un citu folkloras elementu migrāciju (folkloristi, literatūrpētnieki), ideju vēsturi un reliģijas kā kultūru migrācijas izpausmes (filosofi un reliģiju pētnieki, vēsturnieki), estētiskās kultūras robežzonu ar nacionālo identitāti, ideoloģiju, politiku un valstiskumu (filosofi, vēsturnieki), kultūrsemiotisko līmeni kā migrācijas atspulgu (literatūras un mākslas pētnieki, filosofi, valodnieki).

Projekta ietvaros paredzētajās konferencēs, rakstu publikācijās un noslēdzošajā kolektīvajā monogrāfijā „Latvija: kultūru migrācija” tiks radīts jauns skatījums uz Latvijas teritorijā dzīvojošo etnosu spēju uzņemt un radoši ietvert savā kultūrā citu kultūru pieredzi, tiks sniegtas atziņas par mazākumtautu kā kultūras transfēra lomu un Latvijas kā nelielas valsts pienesumu pasaules kultūrā. Galvenā novitāte būs skatījums uz kultūru kā dinamisku procesu, kurā krustojas un mijas daudzi kustības vektori: to ilustrēs arī shēmas un kartes, kas atklās kultūru plūsmas, demogrāfiskās, etniskās kustības Latvijā un ap Latviju.

Apakšprojekta anotācija

Literatūras, folkloras un mākslas pētījumu jomā nozīmīgas būs, pirmkārt, atziņas par valodu, reliģiju un ideju migrāciju atstātajām ietekmēm Latvijas folklorā, literatūrā un mākslā; otrkārt, par pasaules, un īpaši Eiropas, estētisko ideju ietekmi uz māksliniecisko praksi Latvijā, kā vienu no kontaktu veidiem pētot mazākumtautību lomu Latvijas mākslas kopainā; treškārt, par Latvijas estētiskās kultūras iespaidu uz citu zemju kultūru, ņemot vērā mazākumtautību kā transfēra lomu un arī latviešu diasporas iespaidu uz mītņu zemju vairāk vai mazāk lokālām kultūras izpausmēm. Sadarbības projekts ļaus mākslas kā kultūras „virsbūves” procesos saskatīt visa plašā kultūru migrācijas spektra pēdas.

Pētījumi folkloras nozarē radīs mūsdienu pētniecības līmenim atbilstošas zināšanas par migrācijas procesu atspoguļojumu latviešu folkloras materiālā – gan etniskās migrācijas aspektā, gan folkloras tekstu kā kultūras elementu „migrācijas” aspektā (t.s. ceļojošie sižeti un motīvi, mūsdienu atspoguļojums t.s. interneta folklorā etnisko attiecību aspektā u.c.).

Pētījumi literatūras un mākslas nozarē atklās to, ka jau no pirmsākumiem 16. gadsimtā latviešu literatūra (tāpat kā tēlotāja māksla, mūzika un citi mākslas veidi) lielās līnijās ir kultūrpārneses rezultāts. Literatūra ir vācu mācītāju veidota, uz vācu kultūras bāzes izaugusi. Iespējams vērtēt arī zviedru reliģiskās literatūras ietekmi 17. un 18. gs. mijā. Latviešu nacionālās literatūras un mākslas tapšanā 19. gs. skaidri iezīmējas austrumu/rietumu spēcīgu ietekmju paralēla esamība, vēlāk tām pievienojas citu virzienu ietekmes. Kultūru migrācijas skatījumā tiks aplūkoti mazpētīti latviešu literatūras un mākslas procesi 20. gs. 20.–30. gados Padomju Savienībā, vācu un padomju okupācijas laikā, emigrācijā un mūsdienās. Ietekmju tīkla apzināšana dos iespēju analizēt kultūras procesu kā internacionālu ietekmju un aizguvumu tīklu, nevis tikai individuāla talanta izpausmi gan teātrī, gan kino. Pirmoreiz vienkopus tiks aplūkoti dažādi migrācijas aspekti mūzikas kultūrā – mūzikas profesionāļu, mūzikas ideju, konkrētu stilu, mūzikas dzīves formu u.c. mūzikas parādību mijiedarbībā. Dejas mākslas pētniecībā plašāku skatījumu prasa gan cittautu kultūru ietekme uz latviešu baleta izveidi un attīstību, gan arī atsevišķu latviešu baletdejotāju (M. Liepa, M. Barišņikovs) pienesums pasaules kultūrai.

Pēdējo reizi labots: 23.02.2017 20:42:50