Zīmes Latvijas klintīs: fakti un hipotēzes

Vēlme atstāt aiz sevis kādas pēdas mūžībai cilvēcei pazīstama jau sen, vispopulārākās smilšakmens alas, kurās atstāti senču autogrāfi droši vien ir Siguldas pusē, bet Sandis Laime savos pētījumos pievērsies mazāk zināmajiem "rokrakstu" pieminekļiem Latvijā.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. phil. Sandis Laime Vēstures otrdienā Ventspils muzejā stāstīs par klinšu zīmēm Kurzemes pusē. 1971. gadā Lībiešu Upuralā pirmo reizi Latvijā un Baltijā tika atrastas smilšakmens sienā ieskrāpētas zīmes jeb klinšu raksti. Turpmākajos gados, sekojot līdzīgiem atradumiem, tika izvirzītas dažādas hipotēzes par šo skrāpējumu nozīmi: vieni tajos saskatīja ideogrāfiskā raksta pieminekļus, citi – rakstītnepratēju zemnieku grafiti, vēl citi – vēstures falsifikāciju. Stāstījumā tiks aplūkots jautājums par klinšu rakstu datēšanas un tipoloģizēšanas iespējām, to iespējamo saikni ar dažādām vēlo viduslaiku un agro jauno laiku aizsardzības maģijas praksēm un paralēlēm citviet Ziemeļeiropā.

Priekšlasījums sagatavots Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma "Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" ietvaros (pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/1/16/193; projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001; ERAF).

Pēdējo reizi labots: 10.05.2018 10:56:01