Šī gada doktora grāda ieguvēji – Ieva Rodiņa un Jānis Ozoliņš

Šajā gadā zinātnisko doktora grādu ieguvuši divi Institūta pētnieki – Ieva Rodiņa un Jānis Ozoliņš.

Ieva Rodiņa 2020. gada jūnijā aizstāvēja promocijas darbu “Eduarda Smiļģa režija un modernisms (1920-1945)” (darba zinātniskā vadītāja – prof. Silvija Radzobe), kas veltīts izcilajam latviešu režisoram Eduardam Smiļģim. Savukārt Jāņa Ozoliņa promocijas darba “Stāstījuma struktūra, stāstītāja un stāstījuma līmeņi Andras Neiburgas prozā” izpētes objekts ir A. Neiburgas īsproza, kas aptver laika periodu no 1985. līdz 2011. gadam.

Ievas promocijas darbs tapis kā novatorisks pētījums, kas Smiļģa režiju pēta no modernisma mākslas viedokļa, apskatot Smiļģi Latvijas un Eiropas modernisma teātra kontekstā.

Ieva atzīst, ka pētniecības process bija izaicinājumu un atklājumu pilns – tieši tik aizraujošs kā paša Smiļģa personība. Pirmkārt, ņemot vērā visus par Eduardu Smiļģi un Dailes teātri iepriekš tapušos pētījumus, bija jāatrod jauns un oriģināls skatupunkts. Pētnieciskā darba aktualitāti noteica tas, ka Smiļģis iepriekš vairāk pētīts no biogrāfiskā – personības aspekta, kā arī vispārējā Dailes teātra vēstures kontekstā, savukārt promocijas darbs tika pieteikts kā pirmais, kas Smiļģi pēta no modernisma režijas viedokļa. Vislielākie izaicinājumi un arī ieguvumi saistījās ar darbu Rakstniecības un mūzikas muzeja arhīvā, kur atrastie dokumenti, Smiļģa un viņa domubiedru un līdzgaitnieku liecības ļāva iedziļināties un izprast Eduarda Smiļģa daiļrades bagātību laika posmā no 1920. līdz 1945. gadam. Liels izaicinājums saistīts ar promocijas darba vadītājas Silvijas Radzobes negaidīto aiziešanu mūžībā 2020. gada aprīlī, jo darba izstrādē liela nozīme bija tieši sarunām un domu apmaiņai ar darba vadītāju, kuras atbalsts ļāva izstrādāt apjomīgo pētījumu.

Ievas tuvākajos pētnieciskajos plānos ietilpst vairāki pētījumi latviešu teātra vēsturē – divi tuvākie pētnieciskie mērķi ir iedziļināties Latvijas amatierteātra nozares vēsturē, pētot to izaugsmi no 20.gs. sākuma līdz mūsdienām, kā arī analizēt Rūdolfa Blaumaņa kanoniskās lugas “Skroderdienas Silmačos” iestudējumu tradīcijas Latvijas profesionālajā teātrī. Nozīmīgs tuvākajai nākotnei nospraustais mērķis ir zinātniska monogrāfija par Eduarda Smiļģa režiju, attīstot un izvēršot promocijas darbā paveikto.

***
Jāņa Ozoliņa promocijas darba “Stāstījuma struktūra, stāstītāja un stāstījuma līmeņi Andras Neiburgas prozā” izpētes objekts ir A. Neiburgas īsproza, kas aptver laika periodu no 1985. līdz 2011. gadam, pievēršoties stāstījuma uzbūvei un stāstītāja funkcijām, kā arī līdz šim nepētītajiem kontekstuālajiem stāstījuma līmeņiem, kuros reprezentēta maskulīnās subjektivitātes daudzveidība. Tā kā promocijas darbs ir izstrādāts literatūras teorijas apakšnozarē, nozīmīga vieta tajā atvēlēta naratoloģijas un maskulinitāšu studiju teorētisko jautājumu problemātikai, iekļaujot šo disciplīnu vēsturisko apskatu un pašreizējās situācijas raksturojumu un kritiku. Saistībā ar pētījuma objektu un izvēlēto virzienu iekļauta arī naratoloģijai un maskulinitāšu studijām relevanta terminoloģisko un konceptuālo problēmu analīze.

Pētniecības un darba tapšanas process bija ilgstošs un sarežģīts; precīzs pētnieciskais rakurss tika formulēts 2016. gadā, kad Jānis stažējās kā viespētnieks Oslo Universitātes Dzimtes pētījumu institūtā. Oslo pavadītais laiks veicināja interesi par maskulinitāšu studijām, kas kļuva par nozīmīgu pavērsienu ne vien promocijas darba tapšanā, bet arī pedagoģiskajā darbā.

Tuvākie veicamie pētnieciskie uzdevumi saistīti ar Montai Kromai veltīto rakstu krājumu, kas šobrīd tiek rediģēts sadarbībā ar kolēģiem Kārli Vērdiņu un Arti Ostupu. Tāpat turpinās darbs pie starptautiskās konferences organizēšanas, kas veltīta Regīnai Ezerai un Austumeiropas literatūras procesiem. Jaunas pētnieciskās ieceres saistītas ar rakstiem, kas veltīti dzimtes reprezentācijai padomju kino, par kuriem pieteikti arī referāti starptautiskās konferencēs, taču pandēmijas dēļ tās notiks attālināti, nevis ceļojot uz paredzētajām norises vietām. Promocijas darbu plānots pārveidot par monogrāfiju, paralēli publicējot arī Andras Neiburgas kopotu stāstu izdevumu ar zinātniskajiem komentāriem. Līdztekus pētnieciskajam darbam Jānim prieku un jaunus pedagoģiskos izaicinājumus sniedz arī pasniedzēja darbs Latvijas Mākslas akadēmijā, lasot lekcijas maģistratūras un doktorantūras studiju programmās. 2020./2021. mācību gadā uzsākti arī trīs jauni lekciju kursi: Maskulinitātes, Attēla interpretācija un Praktikums zinātniskā teksta rakstīšanā.

Pēdējo reizi labots: 10.11.2020 11:47:08