Seminārs "Pētījuma poētika" 14. oktobrī.

14. oktobrī Latviešu folkloras krātuvē plkst. 10.00 notika seminārs "Pētījuma poētika", kurā uzstājās LFK pētnieki un stāstīja par saviem pēcdoktorantūras projekta rezultātiem.

Semināra video ieraksts pieejams https://www.facebook.com/lulfmi.

Ieva Tihovska. Mazākumtautību folklora valsts ietvarā.

Ievas Tihovskas pēcdoktorantūras pētījuma centrā ir jautājums, kā dažādos laikos valsts kultūras institūcijās ticis strādāts ar mazākumtautībām un to folkloru. Analizēti divi gadījumi: Latviešu folkloras krātuves darbība 20. gs. 20. gadu otrajā pusē un Latvijas Nacionālā kultūras centra darbība 21. gadsimta otrajā desmitgadē. Pētījums atklāj, kā šīs iestādes meklē ceļu mazākumtautību iekļaušanai arhīva un amatiermākslas sistēmā – veidojot terminoloģiju un darba vadlīnijas, ņemot vērā attiecīgā laika politisko un ideoloģisko ietvaru un administrējot sabiedrības līdzdalību. Abām iestādēm ir raksturīga aktīva sabiedrības iesaiste, tāpēc tiek izvirzīta tēze, ka šajos gadījumos sabiedrība ir neatņemama valsts kultūrpolitikas un integrācijas politikas līdzveidotāja un augšupēja (bottom-up) politikas procesa sekmētāja.

Sandis Laime. Ieskats kartēšanas metodes izmantošanā teiku pētniecībā.

Sanda Laimes pēcdoktorantūras projekta "Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" mērķis sinerģijā ar LFMI realizēto ERAF projektu "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā" ir LFMI digitālā arhīva garamantas.lv funkcionalitātes papildināšana ar kartēšanas un vienību kategorizēšanas rīkiem digitālā latviešu teiku kataloga izstrādes vajadzībām. Testējot minētos rīkus, projekta gaitā analizēts 2000 vienību plašs tekstu korpuss – teikas un ticējumi par raganām. Priekšlasījuma gaitā tiks sniegts ieskats kartēšanas metodes izmantojumam teiku pētniecībā, veicot viena teksta – teikas par Zlēku burvi Veckušķi – analīzi. Izmantojot šo piemēru, tiks sniegts ieskats tekstu kvantitatīvās un kvalitatīvās kartēšanas metodēs, kā arī analizēta kartēšanas metodes izmantošana ceļojošo teiku izpētē (to izplatīšanās iemesli, ceļi un hronoloģija).

Aigars Lielbārdis. Buramvārdi, robežas un migrācija.

Latviešu buramvārdu krājuma apjomu un tekstu satura daudzveidību būtiski ietekmējusi migrācija. Buramvārdi ceļojuši mutvārdos un rokrakstos, pārvarot dažādu kultūru, valodu, laikmetu un zemju robežas. Pētniecībā Latvijā lielāka uzmanība līdz šim bijusi pievērsta teiku, pasaku, balāžu, ziņģu, parunu un citos folkloras žanros ietverto sižetu ceļošanai, mazāk buramvārdu migrācijai un apstākļiem, kas noteikuši tekstu apriti un izplatību. Līdz ar buramvārdu digitālā kataloga izveidi buramvārdi no krātuves rokrakstiem vai individuāliem pierakstiem kļuvuši plaši pieejami sabiedrībai, pievienojot minētajiem ceļošanas veidiem vēl kādu mūsdienu laikmetam raksturīgu robežu pārvarēšanas iespēju – digitālo. Priekšlasījumā iecerēts aplūkot buramvārdu migrācijas atsevišķus piemērus, kā arī iepazīstināt klausītājus ar latviešu buramvārdu digitālo katalogu.

Pēdējo reizi labots: 14.10.2020 14:14:50