Seminārs "Folkloras publicējumi trimdā"

2020. gada 17. jūnijā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā gaidāms piektais seminārs ciklā "Pēckara arhīvs". Uzmanības centrā šoreiz būs latviešu folkloras tekstu un pētījumu publicējumi Rietumu trimdā, kas aptver laiku no 1945. līdz 1990. gadam.

Pēc Otrā pasaules kara latviešu folkloristika turpinājās ne vien padomju režīma apstākļos Latvijā, bet arī latviešu inteliģences jaunajās mītnes zemēs – Zviedrijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u. c. Emigrējušo vidū bija gan profesionāli nobrieduši folkloras pētnieki (kā Ludis Bērziņš, Kārlis Straubergs, Arveds Švābe), gan autori, kuru interese par savas tautas tradīciju pētniecību raisījās svešumā.

Folkloras publicējumiem izkaisītajā trimdas sabiedrībā bija divējāda nozīme: pirmkārt, tie kalpoja nacionālās identitātes stiprināšanai, otrkārt, latviešu folkloras avotu pieejamība ļāva veikt zinātniski pētniecisko darbu. Īpašu lomu spēlēja fundamentālie folkloras publicējumi: t. s. "Kopenhāgenas dainas" jeb "Latviešu tautas dziesmas" (Kopenhāgena: Imanta, 1952–1956, 1.–12. sēj.) un "Latviešu tautas teikas un pasakas" (Waverly: Latvju Grāmata, 1962–1970, 1.–15. sēj.), kas bija atkārtots Pētera Šmita krājuma izdevums. Seminārā tiks analizēts plašs bibliogrāfiskais korpuss latviešu un citās valodās. Tuvāk tiks aplūkota daudzsējumu tautasdziesmu un vēstītājas folkloras publicējumu tapšanas gaita, konceptuālās nostādnes un vērtību konteksti, kā arī šo izdevumu recepcija.

Ieskatam semināra problemātikā referente Rita Grīnvalde (Treija) interesentus aicina izlasīt Kārļa Strauberga rakstu "Latviešu folklora trimdas gados" (1954) un Haralda Biezā vēstuli izdevējam Eduardam Dobelim (1961. gada 27. jūlijā), kurā zinātnieks pauž vēlamos principus latviešu pasaku un teiku trimdas lielpublicējumam (LNB RXA263, 234, 4).

Pēdējo reizi labots: 02.06.2020 06:57:59