Seminārā “Domapmaiņa. Nr. 5. Ievads naratoloģijā: pedagoģiskas piezīmes” uzstāsies LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš

Trešdien, 25. septembrī, plkst. 15.00 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3) notiks LU LFMI organizētais seminārs “Domapmaiņa. Nr. 5. Ievads naratoloģijā: pedagoģiskas piezīmes” projektā “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai / CERS”. Seminārā uzstāsies un uz diskusiju aicinās LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš.

Poststrukturālisma izvērstā zinātnes kritika un poētika veicinājusi ne vien jaunu teoriju ieplūšanu stāstījumu pētniecībā, bet arī to hibridizāciju. Fokusa maiņa iezīmē visai radikālu zinātnisko interešu pārgrupēšanos naratoloģijā, sistēmisko skatījumu uz literārajām funkcijām nomainot pret interesi par kontekstiem, teksta un lasītāja attiecībām, kā arī veidiem, “kā teksts vedina uz zināšanām par to, kas ir varbūtējs un iespējams”. Mūsdienu situāciju naratoloģijā visprecīzāk apzīmē šā jēdziena lietojums daudzskaitlī – naratoloģijas. Vairums jauno strāvojumu vēl nespēj piedāvāt praktiskus modeļus tekstu analīzei, nereti uzsverot, ka tāds arī nav to uzdevums, tādēļ nozīmīgs ir paša pētnieka izvēlētais skatpunkts, sintezējot atšķirīgās pieejas savu mērķu sasniegšanai. Domapmaiņas ietvaros paredzēts meklēt atbildes uz virkni jautājumu – kā iespējami kompakti aptvert naratoloģijas mantojumu? Kāda ir naratoloģijas situācija šobrīd – vai tās institucionalizēšanās pēdējos 30 gados ļāvusi tai attīsties un piedāvāt jaunas zināšanas? Vai Latvijā pētnieki pielieto lokāli aprobētos jēdzienus? Un, visbeidzot, – kā apgūt šīs zināšanas Latvijā?

Jānis Ozoliņš, Ph.D., ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas docents. Trīs zinātnisku izdevumu sastādītājs un līdzautors, trīsdesmit zinātnisku rakstu autors. Pētniecisko interešu lokā ir stāstījuma teoriju vēsturiskā attīstība, maskulinitāšu un kvīru reprezentācija padomju perioda mākslā un kino, Gunāra Pieša arhīva un Andras Neiburgas literārā mantojuma izpēte. Šobrīd strādā pie divām monogrāfijām, kas veltītas naratoloģijai un Regīnas Ezeras prozai. Komponē mūziku, uzstājas kā pianists, izdevis trīs albumus un kopumā piecus ierakstus Grupa Sigma sastāvā.

Projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023–2026) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.

Projekta partneri: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI).

Vairāk par projektu: https://lulfmi.lv/CERS

Pēdējo reizi labots: 16.09.2024 11:24:27