EN in English

Pētījumu poētika 22. janvārī

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieku amatos aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru 22. janvārī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Plkst. 13.00 ar priekšlasījumu ""Sitam, kaujam mazos ežus": vardarbības atspoguļojums ucināmajās dziesmās" uzstāsies Una Smilgaine, savukārt plkst. 14.00 būs dzirdams Mārtiņa Boiko priekšlasījums "Herdera saskarsme ar tautasdziesmu (tautas dziedāšanas praksēm) viņa Rīgas laikā (1764-1769) – jauns skatījums".


Anotācijas

Una Smilgaine ""Sitam, kaujam mazos ežus": vardarbības atspoguļojums ucināmajās dziesmās"

Latviešu folkloras krātuve (LFK) glabā Latvijā lielāko ucināmo dziesmu kolekciju. Tā pamatā publicēta divos akadēmiskajos izdevumos: "Latvju dainu" 1. sējumā (1894) un "Latviešu tautasdziesmu" 6. sējumā (1993). LFK atrodami arī ucināmo dziesmu materiāli, kas dažādu iemeslu dēļ līdz šim nav tikuši publicēti.

Ucināmās dziesmas ir nelieli, ritmiski bērniem domāti teksti, ko dzied vai skaita pieaugušais. Tos pavada kustības: spēles ar bērna pirkstiem, rokām, kājām; kutināšana un paijāšana; bērna šūpošana uz ceļiem vai kājām. Teksts un kustība šajā folkloras žanrā ir nesaraujami saistīti. Pēc kustību veida latviešu ucināmās dziesmas var iedalīt četrās grupās: 1) jādināmās dziesmas, 2) ucināmās dziesmas, darbojoties ar pirkstiem un rokām; 3) ucināmās dziesmas, darbojoties ar kājām; 4) ucināmās dziesmas bērna paijāšanai un kutināšanai.

Vienu vai citu ucināmo dziesmu motīvu popularitāte laika gaitā ir mainīga. Pateicoties vēstures procesiem – dažādām sabiedrības un politiskajām norisēm, mainās arī priekštati par bērniem piemērotu saturu. Piemēram:

Sitam, kaujam mazos ežus,

Metam podā, vārījam:

Tēvam gaļiņa, mātei kauliņi,

Bērniem zupa bļodiņā. LFK Bdz 3560, 6

Latviešu folkloras krātuves materiāli liecina, ka šis teksts dažādos variantos bija plaši izplatīts 20. gadsimta 20.–30. gados visā Latvijā. Atšķirībā no citām ucināmajām dziesmām, kas joprojām ir sastopamas mutvārdu tradīcijā, šāda veida teksti mūsdienās vairs netiek fiksēti un ir zaudējuši savu popularitāti.

Ucināmās dziesmas kā latviešu tradicionālās kultūras daļa atspoguļo dažādu laiku priekšstatus par bērniem, sniedzot iespēju tos izzināt un analizēt. Tas, kas agrāk tika uzskatīts par pašsaprotamu, mūsdienu skatījumā bieži vien šķiet neatbilstošs vai pat nepieņemams. Priekšlasījumā tiks aplūkots "bērniem nepiemērotā" satura spektrs, īpašu uzmanību pievēršot vardarbības izpausmēm. Ucināmo dziesmu saturs ļauj runāt gan par emocionālu, gan fizisku vardarbību. Emocionālā vardarbība izpaužas bērniem neatbilstošu tēmu izvēlē, piemēram, nevēlamu vai kriminālu darbību atspoguļojumā, kas ietver alkohola un tabakas lietošanu, zagšanu, laulāto attiecības, erotiskus mājienus un citus motīvus. Fiziskā vardarbība savukārt tiek atspoguļota tēmās, kas saistītas ar pēršanu un nogalināšanu.


Mārtiņš Boiko "Herdera saskarsme ar tautasdziesmu (tautas dziedāšanas praksēm) viņa Rīgas laikā (1764-1769) – jauns skatījums"

Uzmanības centrā – Herdera četrarpus gadus ilgajā Rīgas periodā gūtās tautasdziesmu pieredzes, ar to saprotot tiešu performanču pieredzi to dabiskajā vidē (nevis iepazīšanos ar dziesmu tekstiem). Pētījuma galvenais motīvs – beidzot sakārtot, ko par Herdera Rīgas laika tautasdziesmu pieredzēm ir iespējams zināt, ko ne, kur ir skaidri maldi, kādas idejas/hipotēzes var paturēt, kādas ir atmetamas. Analizētas un pārbaudītas agrāko pētnieku – pirmām kārtām Kurta Štafenhāgena (1884–1951) un Valtera Cīzemera (1882–1951) idejas par minēto tēmu, kā arī izvirzītas jaunas atziņas.
Lai kontekstualizētu agrāko pētnieku pieņēmumus un saprastu viņu minētās tematikas pētniecības motīvus, referāta sākumdaļā iezīmētas Herdera Baltijas recepcijas vēstures aprises. Lietota interdisciplināra pieeja integrējot ideju vēstures, recepcijas vēstures, skaņu vides analīzes, Rīgas demogrāfijas vēstures elementus u.c. Pētījums vēl nav pabeigts, taču tā galvenos rezultātus jau ir iespējams formulēt un struktūra jau ir pamatā izveidojusies.

Pēdējo reizi labots: 14.01.2025 13:10:49