EN in English

"Pētījuma poētika" semināri novembrī

Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa

Divās novembra trešdienās – 15. un 29. novembrī – semināru ciklā "Pētījuma poētika" Latviešu folkloras krātuves lasītavā ar priekšlasījumiem uzstāsies teātra zinātnieces un kritiķes Līga Ulberte un Edīte Tišheizere.

15. novembrī plkst 16.30 ar priekšlasījumu "Annas Lācis un Bernharda Raiha arhīvu uzdotie jautājumi" viesosies teātra zinātniece un kritiķe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Līga Ulberte.

Režisores Annas Lācis (1891–1979) jeb Asjas profesionālā darbība un privātā dzīve ik pa laikam tiek aktualizēta dažādos aspektos. Pēdējo reizi vēl šī gada jūnijā, kad Kaselē, prestižajā mākslas izstādē "Dokumenta 14" tika atklāta Asjai veltīta ekspozīcija, izmantojot arī vairākus Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja materiālus. Toties par Asjas ilggadīgā dzīvesbiedra, teātra teorētiķa un režisora Bernharda Raiha (1894–1972) personību un profesionālo dzīvi joprojām ir zināms visai maz, kaut gan ar Raihu saistīti materiāli ļoti lielā skaitā atrodami vismaz trijos Latvijas arhīvos, kā arī Maskavā un Berlīnē. Apgūstot lielāko daļu no Latvijā pieejamajiem Asjas un Raiha arhīvu dokumentiem, radušies vairāki pētnieciski jautājumi, kas varētu būt interesanti plašākam interesentu lokam.

29. novembrī plkst 15.00 ar priekšlasījumu "Absurda atgriešanās" uzstāsies LU LFMI pētniece, teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere.

Martins Eslins savā slavenajā esejā "Absurda teātris" (1961) aprakstīja tobrīd plaukstošo teātra strāvu kā sāpīgu piegājienu, kas atsakās no viegliem risinājumiem un mierinošam ilūzijām, tomēr rada arī atbrīvošanās sajūtu, un tieši tāpēc absurda teātra skatītājs nevis raud izmisuma asaras, bet smejas atvieglojuma smieklus. Paradoksālā kārtā turpat pēc 60 gadiem (un vairāk nekā ceturtdaļgadsimta neatkarības) mēs esam nonākuši laikposmā, kad atkal jāveic revīzija šķietami vienkāršiem un pareiziem risinājumiem un ērtiem pieņēmumiem. Tāpēc tikai loģiska ir absurda teātra principu atgriešanās uz Latvijas teātru skatuves. Spilgtākie piemēri – Konstantīna Bogomolova izrādes "Stavangera" un "Mans blasters ir izlādējies" Liepājas teātrī, Indras Rogas iestudētā E. Jonesko "Plikpaurainā dziedātāja" Latvijas Nacionālajā teātrī, bet īpaši – Ulda Tīrona nesenais iestudējums "Pēdējā Ļeņina eglīte" Jaunajā Rīgas teātrī.

Pēdējo reizi labots: 13.11.2017 19:21:25