Pētījuma poētika. Uzstāsies Eva Eglāja-Kristsone un Ivars Šteinbergs

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju starpkultūru pētniecībā, sieviešu rakstniecībā un digitālo resursu izstrādē un pētnieka amatā literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju un mūsdienu literatūras izpētē un papildu specializāciju tulkojumzinātnē – latviešu atdzejas vēsturē un teorijā, aicinām uz "Pētījuma poētikas" semināru trešdien, 11. maijā plkst. 14.00 attālinātā vidē. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Eva Eglāja-Kristsone (pretendente uz vadošā pētnieka amatu) un Ivars Šteinbergs (pretendents uz pētnieka amatu).

Eva Eglāja-Kristsone. "Dienasgrāmatai priekš manis liels svars". Subjektivitāte un sieviešu autobiogrāfiskā rakstība
Sieviešu autobiogrāfijas, memuāri, vēstules un dienasgrāmatas bijis viens no stimuliem 20. gs. 70. gadu feminisma uzplaukumam, jo šī rakstīšana "par sevi" lielākoties līdz tam bija neredzams, sistemātiski ignorēts pētnieciskais lauks. Pēdējās desmitgadēs autobiogrāfiskā naratīva statuss ir krasi mainījies gan akadēmiskajā pētniecībā, gan ārpus tā. Sieviešu autobiogrāfiskajām liecībām tagad ir priviliģēta vieta, domājot par rakstniecības jautājumiem feminisma, postkoloniālisma un postmodernisma kritisko teoriju krustpunktā. Arī izdevēji ir atklājuši, ka sieviešu dzīvesstāstu atklāšana un publicēšana ir ienesīga, ko pierāda kaut vai virsrakstā izmantotā citējuma autores Mildas Palēvičas dienasgrāmatas nesenā publikācija. Viena no teorētiķēm, kuras pētījumus par autobiogrāfisko žanru un dienasgrāmatām uzskatu par iedvesmas avotu savā pētniecībā, Sidonija Smita (Sidonie Smith) reflektējusi par sieviešu pašreprezentācijas retoriku. Viņas uzmanības centrā ir sieviešu subjektivitāšu vēsture nevis kā "augstās" literatūras tradīcijas papildinājums, bet gan ietvars, kas apliecina sieviešu autobiogrāfiju kā leģitīmu analīzes un prakses lauku. Tādējādi ne tikai feminisms, bet arī literatūras un kultūras teorija ir izjutusi sieviešu autobiogrāfijas ietekmi kā iepriekš neatzītu veidu, kā padarīt redzamus agrāk neredzamus subjektus. Caur dažādiem Latvijas sieviešu autobiogrāfiskās rakstības piemēriem ieskicēšu gan tekstu korpusu, ko izmantoju savā pētniecībā, gan iesaistīšu tos diskusijā par augstākminētajām teorētiskajām atziņām.

Ivars Šteinbergs. Kultūras tulkojuma jēdziens atdzejas pētniecībā

Priekšlasījumā tiks vēstīts par kultūras tulkojuma (cultural translation) jēdziena problemātiku un dažādajām nozīmēm, ierakstot kultūras studijās lietotu terminoloģiju pētījumā par latviešu atdzejas vēsturi un teoriju. Kultūras tulkojums uzlūkojams kā daudzšķautņains apzīmējums plašiem kultūras procesiem, kas saistās, cita starpā, ar tādiem konceptiem kā apropriācija jeb piesavināšanās, hibriditāte un intertekstualitāte. Tulkotās dzejas jeb atdzejas pētniecībā, savukārt, šie nojēgumi kļūst noderīgi, lai izvaicātu ne tikai kultūras satura apmaiņas notikumus, bet arī aprakstītu tulkojumu poētiku un – vēl svarīgāk – tulkotās literatūras funkcijas plašākā kultūrvēsturiskā kontekstā. Sintezējot teorētiskus skatupunktus, priekšlasījums iezīmēs potenciālos virzienus, kādos domāt par konkrētiem padomju laikā tapušajiem latviešu atdzejojumiem, kā arī piedāvās ieskatu datos, kas apkopoti par latviešu atdzejas grāmatām 20. gadsimtā.

Saite uz pasākumu:
https://us06web.zoom.us/j/87984956797?pwd=ZnZSWlhq...
Meeting ID: 879 8495 6797
Passcode: 402713

Pēdējo reizi labots: 03.05.2022 21:31:14