Pētījuma poētika. Uzstāsies Dace Bula un Inguna Daukste-Silasproģe

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 6. martā, plkst. 11.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Dace Bula (plkst. 11.00) un Inguna Daukste-Silasproģe (plkst. 13.00).

Priekšlasījumu anotācijas:

Dace Bula. “Jūrasgovis, Regīna Ezera un kādas zudības stāsts”

2012. gada vasarā pasauli aplidoja vēsts, ka simt gadu vecumā miris pēdējais Galapagu bruņurupuču Pintas salas pasugas īpatnis – Vientuļais Džordžs. Šie bruņurupuči tika izmedīti, un to populāciju nelabvēlīgi ietekmēja savvaļas kazu ieviešana salā. Džordža izbāzenis nu aplūkojams Galapagu Nacionālajā parkā Santa Krūzas salā. Radniecīgs relikts – izmirušās Stellera jūrasgovs skelets – atrodas Sanktpēterburgas Zooloģijas muzejā. To ievadā stāstam “Dziesma par pēdējo jūras govi” min Regīna Ezera. Stāsta ierosa bijusi jūras zīdītāju neticami straujās zudības vēsts. Bet Ezeras stāsta poētiku – tas rakstnieces mantojuma klāstā izceļas ar piederību drīzāk dzejprozai – iedvesmojušas sakarības starp jūrasgovju atklāšanas vēsturi, sugas taksonomiju un Odiseja piedzīvojumiem.

Cilvēka un dabas attiecību tvērums Regīnas Ezeras darbos ir ar paliekošu nospiedumu latviešu kultūrā – līdzās kanonizētajām “Zemdegām”, kinematogrāfiskās veiksmes popularizētajai “Akai” vai feministiskās kritikas ievērotajai sievišķās subjektivitātes manifestācijai visā daiļradē. Cauri dažādajiem attiecību veidiem, kādos Ezera sasaista cilvēkus un dzīvniekus, cauri vijas ētiska līnija – no mūsdienu ekoloģiskās perspektīvas tik būtiskā starpsugu empātijas un cilvēka atbildības tēma – par sugu un dzīvības saglabāšanu, par pieradinātajām un atkarīgajām citbūtnēm.

Inguna Daukste-Silasproģe. ““Nu ir tā stunda”: Latvijas neatkarības atjaunošana un trimdas literatūra”

Trešās atmodas vēsmas 20. gs. 80. gadu otrajā pusē un Latvijas neatkarības atjaunošana 1991. gadā iezīmēja kādu robežu un slēgtu telpu simbolisku nojaukšanu. Kopš došanās bēgļu gaitās 1944. gada rudenī līdz pat 1945. gada maijam bija aizritējuši vairāki nekā 40 gadi. Viss, kas tika darīts sabiedriskajā un kultūras dzīvē, par okupēto Latviju atgādinot arī dažādās politiskās akcijās, bija darīts, cerot, ka Latvija reiz atgūs tai atņemto neatkarību un brīvību.

Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, it kā vairs nebija formāla pamata runāt par trimdu, jaunajos apstākļos un jaunajā situācijā transformējās arī pats trimdas jēdziens, var teikt, ka agrākā trimdas kopība tika dekonstruēta. Tas, ko vēsturnieks Andrejs Plakans nodēvējis par negribēto trimdu (the reluctant exiles), vairs neeksistēja, tomēr – kas gan ir tā latviešu rakstniecības daļa, kas tapa ārpus Latvijas 20. gs. 90. gados un vēlāk?

Paraudzīties uz pēctrimdas (Nachexil, Post-Exile) fenomenu iespējams jauna literatūrteorētiskā virziena ietvarā, kas ienācis vācu literatūras pētniecībā un kuru iespējams saistīt ar Baltijas telpu. Tieši identitātes (piederības) meklējumi iekļaujas jaunā koncepta ietvarā, piedāvājot aplūkot šo jautājumu no dažādiem skatupunktiem, ņemot vērā arī valodas, ģeogrāfisko un vēsturisko kontekstu. Pēctrimda gan marķē trimdas beigas, gan vienlaikus iezīmē iespējamo atgriešanos zemē, kura reiz atstāta; taču vienlaikus tas nozīmē, ka trimdas pieredze turpinās un nav iespējams runāt par trimdas beigām, jo šie trimdas stāsti un pieredze vēl joprojām arī jaunajā situācijā ir neatņemama katra trimdinieka dzīves daļa (Banach; Sarkowsky).

Priekšlasījuma centrā ir jautājumi par trimdas un Latvijas kultūrtelpu attiecībām, par trimdas rakstniecības vietu latviešu literatūras stāstā, par rakstnieku piederības meklējumiem un atsevišķiem atgriešanās vai palikšanas stāstiem, par atmiņu un atminēšanos un pētniecības perspektīvu.

1 Izmantots Teodora Zeltiņa romāna “Nu ir tā stunda” (1975) nosaukums; romānā nedaudz utopiski iztēlots brīdis, kad latvieši, Latvijai atgūstot neatkarību, aicināti ar kuģi no Ņujorkas ostas atgriezties Latvijā.

2 Priekšlasījums balstīts Bannach, Bettina; Sarkowsky, Katja (Hrsg.). Nachexil / Post-Exile. Berlin, Boston: Walter de Gruyter, 2020.

Pēdējo reizi labots: 26.02.2024 15:50:52