EN in English

Pētījuma poētika 5. jūnijā

5. jūnijā LFK lasītavā plkst. 15.00 ar priekšlasījumiem saistībā ar vēlēšanām akadēmiskajos amatos uzstāsies Artis Ostups un Jānis Ozoliņš. Ievadvārdus priekšlasījumiem teiks LU LFMI direktore Dace Bula.

Arta Ostupa priekšlasījuma tēma būs "Trauma un literatūra":

Ja deviņdesmito gadu latviešu prozu lielā mērā raksturoja Gunta Bereļa jautājums: "Kas ir attiecīgais teksts un vai tam vispār kāds sakars ar literatūru?", tad šodien rakstniekus, šķiet, vairāk nodarbina vēstures, atmiņas un traumas problemātika. Jautājuma formā to varētu izteikt apmēram tā: "Ko iesākt ar sāpīgo vēsturi?" Vēsturnieki un vēstures filozofi mēdz norādīt, ka sabiedrības ar nesenu traumatisku pagātni dzīvo atmiņas pārsātinājuma apstākļos un ar grūtībām nošķir tagadni no pagātnes. Savā priekšlasījumā vēlos pievērsties sērām un melanholijai kā divām iespējamajām reakcijām uz traumatisku zaudējumu, uzmanīgi aplūkojot to ētiskās implikācijas un parādot literatūras īpašo lomu traumas izzināšanā un attēlošanā. Teorētisko refleksiju papildinās piemēri no Noras Ikstenas romāna "Mātes piens".

Jāņa Ozoliņa priekšlasījuma tēma būs "Svārstīgie, jūtīgie vīrieši":

Turpat visos Andras Neiburgas stāstos attēloto vīriešu maskulinitāte nav monolīta, gluži pretēji – tā ir svārstīga, jūtīga, ievainojama, ķermeniska un, kā redzams no visa iepriekš uzskaitītā, visai femīna. Atsevišķu kritiķu skatījumā Neiburgai trūcis prasmes veidot vīriešu tēlus, taču kritiķu neiecietība pret trauslajiem tipāžiem drīzāk skaidrojama kā norobežošanās no neērtiem raksturiem, uz kuriem nav attiecināmas ierastie dzimumu stereotipi. Nav nepieciešamības noliegt, ka atsevišķu tēlu gadījumā Neiburga spoguļojas pati, pieņemot pretējā dzimuma identitāti. Taču rakstniecei labi pazīstamas arī hegemoniskās maskulinitātes izpausmes, kas atsevišķu tēlu gadījumā ir pat vardarbīgas. Attīstot tēlu raksturus un to iekšējo pasauli, Neiburga spējusi vīrišķās un sievišķās rakstura iezīmes sakausēt vienotā veselumā, katra atsevišķā tēla gadījumā izvēloties piemērotākās proporcijas, kuras nosaka stāsta iekšējā loģika. Viņas iedziļināšanās tēlu psihē mēdz būt tik precīza, ka tuvojas psihoanalīzei.

Priekšlasījuma teorētiskais pamats balstīts socioloģiskās ievirzes maskulinitāšu pētījumos, psihoanalīzes kritikā un naratoloģijā. Tuvāk tiks aplūkoti Neiburgas stāsti "El ninjo", "Notikums bez komentāra", "Kurš pazina Jurīti?", "Augstuma bailes" un "Tā vieta".

Pēdējo reizi labots: 14.05.2019 19:24:24