Pētījuma poētika 14. novembrī
14. novembrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" ar priekšlasījumiem uzstāsies Zigrīda Frīde un Zita Kārkla.
Zigrīda Frīde uzstāsies ar priekšlasījumu "Specifisko likumsakarību atspulgi latviešu oriģinālliteratūras izveidē. Atsevišķas starpdisciplināros pētījumos bāzētas modelēšanas iespējas".
Atdodot izdošanai savu vairāku gadu garumā tapušo grāmatu "19. gadsimts latviešu rakstniecībā", Zigrīdai Frīdei radusies apjauta, cik lielā mērā tā ir rosinājusi vēl neatbildētus jautājumus, kas ir palikuši ārpus šī pētījuma vākiem. Interesantas iespējas nākotnes meklējumiem varētu dot vairākas starpdisciplinārās izpētes jomas. Ieejot citā pētniecības laukā kā filologam, kas līdz galam nepārvalda visas šīs attiecīgās nozares teorijas, metodes un iestrādes, tomēr literatūras vēstures perspektīvā ir iespējas rast vērtīgas ierosmes, kas spēj paplašināt skatpunktu un ļauj veidot jaunas, (cerams pamatoti) padziļinātas interpretācijas. Pedagoģijas vēstures un psiholoģijas zinātņu atzinumi nes būtiskus akcentus nacionāli specifiskajā rakstniecības formēšanās gaitā: gan aplūkojot autoru daiļradi, gan izvērtējot attīstības procesu dažādo likumsakarību plusus un mīnusus, kas iezīmējas oriģinālliteratūras tematikas, satura un pielietoto tēlainās izteiksmes līdzekļu izvēlē. Priekšlasījums plānots kā mēģinājums ieskicēt literatūrvēstures faktus saistībā ar atsevišķām jau definētām vai vēl pētāmām nācijas garīgās identitātes iezīmēm.
Zita Kārkla uzstāsies ar priekšlasījumu "Ķermenis sieviešu prozā: teksts un kultūras konteksti".
Neskatoties uz to, ka latviešu literatūrzinātnē ir gan atsevišķi pētījumi, gan rakstu krājumi, kuru centrā ir rakstnieces sievietes un sieviešu rakstniecība, joprojām trūkst pārskatošu pētījumu, kas aplūkotu latviešu sieviešu rakstniecību plašāk, – uzdodot jautājumus par sieviešu reprezentāciju un pārstāvniecību literatūrā dažādos vēstures periodos, savstarpējā saistībā un pēctecībā analizējot dažādu paaudžu rakstnieču literāro devumu, – no pirmās zināmās latviešu literātes līdz pat mūsdienu autorēm, – uzrādot gan kopsakarības, gan individuālos rokrakstus un laikposmu noteiktas atšķirības. Izvēloties vienu analīzes aspektu, – (sievietes) ķermeņa atspoguļojumu literārā tekstā, – iespējams izsekot un atklāt būtiskas rakstniecības procesa un sociālās realitātes tendences, pamanīt kontekstus, kādos sievietes rakstīja un kādos viņu rakstītais ieguva nozīmi, paplašinot zināšanas par sieviešu devumu literatūrā un kultūrā. Priekšlasījums dos ieskatu pētījuma mērķī, uzdevumos, teorētiskajā ietvarā, metodoloģijā un plānotajos rezultātos.
Pēdējo reizi labots: 07.11.2018 11:50:14