EN in English

Noslēguma pārskats par projekta īstenošanu un rezultātiem

Pēcdoktorantūras projekta “Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture” laikā tika izstrādāti digitāli rakstnieču personu šķirkļi, izveidotas rakstnieču biogrāfiskās un literārās kartes (materiāls pieejams datubāzē literatura.lv), kā arī izveidots reprezentatīvs digitāls rakstnieču īsprozas tekstu korpuss, kas ietver 259 tekstus, publicētus laikā no 1893. līdz 2002. gadam (pieejams: https://korpuss.lv/id/%C4%AAsprozaS). Šis materiāls apvienojumā ar projekta laikā pilnveidotām zinātniskās kompetencēm starpdisciplināru pētījumu veikšanā literatūrzinātnes, feminisma un digitālo humanitāro zinātņu pieeju literāru tekstu analīzē, ļāva ne vien aplūkot latviešu sieviešu rakstniecību plašā laika posmā, bet arī analizēt atsevišķus spilgtus piemērus, kas sniedz vispārīgu priekšstatu par laika posmu problemātiku. Tika izstrādāti un iesniegti četri zinātniski raksti SCOPUS indeksētiem žurnāliem. Raksts “Liriskās ģeogrāfijas: literārās telpas kartēšana latviešu rakstnieču romānos un īsprozā” (kopā ar Evu Eglāju–Kristsoni) publicēts žurnālā Letonica Nr. 47 (2022). Raksts “From Claiming Authority to Sensuous Excursions: Mapping Female Body in Women's Travel Writings” (No autoritātes pieprasīšanas līdz jutekliskām ekskursijām: sievietes ķermeņa kartēšana sieviešu ceļojumu aprakstos) pieņemts publicēšanai žurnāla Letonica sieviešu rīcībspējas vēsturei veltītajā numurā. Raksts “Her story is like a weed: Censoring the vulnerability in women's writing” (Viņas stāsts ir kā nezāle: Neaizsargātības cenzēšana sieviešu rakstniecībā) (kopā ar Evu Eglāju–Kristsoni) iesniegts salīdzinošās literatūrzinātnes žurnālā Primerjalna književnost. Raksts “Creation and Analysis of Corpus of Short Prose by Latvian Women Writers” (Latviešu rakstnieču īsprozas korpusa izveide un analīze) (kopā ar Haraldu Matuli) iesniegts žurnālā Respectus Philologicus.

Projekta laikā publicēta arī monogrāfija Iemiesošanās: sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā (2022), kurā caur rakstnieču tekstu tuvlasījumiem, iezīmēta sievišķās rakstības ģenealoģija latviešu literatūrā pēdējā pusgadsimta laikā.

Izstrādātas vairākas populārzinātniskas publikācijas: “Robežu šķērsošana: Minnas Freimanes ceļojumu apraksti “Par piemiņu” (1884)”. Krājumā “Starp teksta baudu un dzimumdiferences kaislībām. Ausmas Cimdiņas jubilejas krājums.” R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2020, 36.–46. lpp. Ievads un komentāri Minnas Freimanes ceļojumu aprakstu grāmatai “Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti” LU LFMI, 2021. Populārzinātnisks raksts par sieviešu rakstniecības vēstures rakstīšanas nozīmi mūsdienās “Vai rakstīt sieviešu rakstniecības vēsturi 21. gadsimtā nozīmē novēlošanos?”. Raksts publicēts literatūras un filozofijas interneta žurnālā Punctum 22.03.2022. (pieejams: http://www.punctummagazine.lv/2022/03/22/vai-rakst…)

Projekta rezultāti prezentēti 7 zinātniskās konferencēs: 14. Baltijas studiju konference Eiropā (Upsala, Zviedrija, 1.–4.09.2021), 13. Baltijas literatūrzinātnieku konferencē (Rīga, 23.–24.09.2021), starptautiskā zinātniskā konferencē “Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra” (tiešsaiste, 3.–4.12.2021), Liepājas Universitātes 28. starptautiskā zinātniskā konferencē “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” (tiešsaiste 24.–25.03. 2022),starptautiskā zinātniskā konferencē “Subjectivity and Intersubjectivity in Language and Culture” (Tartu, Igaunija, 12.–13.05.2022), Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) konferencē (Sietla, ASV, 27.–29.05.2022), Nordic Journal of Feminist and Gender Research (NORA) konferencē (Oslo, Norvēģija, 20.–22.06.2022) un starptautiskā zinātniskā seminārā “Censoring Intimacy in Women's Writing and Reading in the Long Nineteenth Century” (Intimitātes cenzūra sieviešu rakstniecībā un lasīšanā ilgajā 19. gadsimtā) (Ļubļjana, Slovēnija, 22.–24.08.2022).

Visā projekta īstenošanas laikā notikusi pētījuma rezultātu vēstīšana sabiedrībai gan bloga ierakstos (projekta blogs pieejams šeit: http://lulfmi.lv/projekti/sieviesu-vesture), gan publiskās lekcijās (tiešsaistes lekcija "No Kaukāza līdz Āzijai: latviešu sieviešu ceļojumu apraksti 19. gadsimta beigās" Rundāles pils muzeja izstādes "Kurzemes princese ceļo. Fanijas Bīronas akvareļi un zīmējumi" pavadošajā lekciju ciklā pieejama šeit: https://rundale.net/zitas-karklas-tiessaistes-lekc...), gan radio raidījumos (raidījumos: “Kultūras Rondo”, “Zināmais nezinājamā”, “Zinātnes vārdā”). Sieviešu rakstniecības pētniecība tiks turpināta, izmantojot un pilnveidojot gan rakstnieču biogrāfiskos šķirkļus, gan prozas korpusu.

Pēdējo reizi labots: 10.01.2023 12:38:44