Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde (ERAF, 2017-2020)
Projekta nosaukums: Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde
Pētniecības pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/193
Projekta vienošanās numurs: 1.1.1.2/16/I/001
Projekta īstenotājs: Sandis Laime
Projekta īstenošanas vieta: Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048
Pētniecības kategorija: fundamentālie pētījumi
Projekta veids: ar saimniecisko darbību nesaistīts
Zinātnes nozare (OECD): 6.4
Projekta īstenošanas ilgums: 17.10.2017.–16.10.2020.
Projekta izmaksas: 128 844.00 EUR, tostarp ERAF finansējums 109 517.40 EUR
Atslēgvārdi: digitālās humanitārās zinātnes, folklora, ģeotelpiskās informācijas sistēmas, kartēšana, kristīgā dēmonoloģija, naratīvi, raganu priekšstati, teikas.
Projekta mērķi:
(1) (a) attīstīt un papildināt projekta īstenotāja zinātniskās kompetences tautas naratīvu izpētes jomā, izstrādājot informācijas tehnoloģijās balstītas pieejas un risinājumus tautas naratīvu izpētē un pētniecisko rezultātu popularizēšanā;
(b) attīstīt lauka pētījuma veikšanas prasmes, īstenojot padziļinātu pētījumu Indijas ziemeļaustrumu štatos par naratīvu lomu mūsdienu raganu apsūdzībās un vajāšanā;
(2) Konceptuāli izstrādāt un sadarbībā ar IT speciālistiem papildināt LFMI vietni garamantas.lv ar jauniem humanitāro zinātņu avotu analīzes rīkiem un tiešsaistes datubāzēm, kas ļautu jaunā kvalitātē veikt pētījumus un iegūt datus vairāku humanitāro zinātņu nozaru pārstāvjiem (folkloristiem, literatūrzinātniekiem, valodniekiem, mutvārdu vēstures pētniekiem, arheologiem u.c.), tādējādi paverot iespējas daudz plašākai LFK arhīva resursu izmantošanai. Šī mērķa sasniegšanai sadarbībā ar LFMI IT speciālistiem tiks izstrādāti šādi elektroniskie resursi: (a) dažādu humanitāro zinātņu avotu ģeotelpiskās informācijas analīzes un vizualizēšanas rīks; (b) vietnē garamants.lv iekļautajos avotos minēto vietu datubāze; (c) digitālais latviešu teiku motīvu un tipu rādītājs;
(3) Testējot izstrādātos humanitāro zinātņu avotu analīzes rīkus un datubāzes, turpināt doktora disertācijā aizsākto pētījumu par raganu priekšstatu sistēmu latviešu tradicionālajā kultūrā, koncentrējoties uz 16.-18. gadsimta raganu prāvu perioda un Rietumeiropas dēmonoloģisko priekšstatu ietekmi uz 19.-20. gadsimta latviešu raganu priekšstatiem un apsūdzību praksi.
Projekta rezultāti:
(1) sagatavoti jauni analītiskie rīki un datubāzes, kas papildinās LFMI vietnes garamantas.lv funkcionalitāti;
(2) paplašinātas teorētiskās zināšanas tautas naratīvu izpētē un digitālo humanitāro zinātņu jomā, papildinātas lauka pētījumu praktiskās iemaņas, intensificēta starptautiskā sadarbība;
(3) projekta rezultāti apkopoti publikācijās (monogrāfija, četri zinātniskie raksti) un prezentēti konferencēs (četras starptautiskas konferences).
Projektu līdzfinansē: Eiropas Reģionālās attīstības fonds darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.10.2017.–16.01.2018.
Pēcdoktorantūras projekta realizēšanas pirmajos trīs mēnešos uzsāktas vairākas būtiskas projekta aktivitātes, kas saistītas ar ģeokodēšanas rīka un kartēšanas funkcionalitātes attīstīšanu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) digitālajā arhīvā garamantas.lv:
1) Sākta divu koncepciju sagatavošana, kurās tiks definēti digitālajā arhīvā integrējamā Ģeotelpiskās informācijas analīzes un vizualizēšanas rīka, kā arī Vietu datubāzes mērķi, raksturota šo rīku funkcionalitāte un apkopoti praktiski ieteikumi to izmantošanai;
2) Sinerģijā ar LFMI īstenotā projekta "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (ERAF; Nr. 1.1.1.1/16/A/040) IT speciālistiem un Kartēšanas grupu sākta ģeokodēšanas rīka pamata funkcionalitāšu izstrāde (programmēšanu veic ERAF projekta IT komanda). Regulārās klātienes sanāksmēs apspriesti ar rīku programmēšanu un satura pievienošanu saistīti jautājumi. Līdz šim sanāksmju darba kārtībā bijuši jautājumi par Vietu kartēšanas pamatprincipiem (adreses struktūra; kartēšanas funkcionalitātes sasaiste ar konkrētām garamantas.lv sadaļām; atsevišķu lauku datu struktūra utt.), par publiski pieejamo kartogrāfisko un vietvārdu resursu datu importu garamantas.lv sistēmā ar nolūku efektivizēt kartēšanas procesu u.tml.
Projekta pirmajos mēnešos uzsākts pētījums “16.-18. gadsimta raganu prāvu perioda atspulgi 19.-20. gadsimta latviešu mutvārdu tradīcijā”. Latviešu folkloras krātuves manuskriptu arhīvā glabājas plašākais ar pētījuma tēmu saistīto avotu materiāls, tāpēc sākta šī materiāla pirmapstrāde: veikta pētījuma vajadzībām izmantojamā materiāla atlase, pamatā izmantojot Almas Ancelānes sakārtoto latviešu teiku tematisko rādītāju. Ancelānes kartotēkā iekļautas ~5000 teikas par raganām, burvjiem un buršanu. Lai vieglāk orientētos šajā materiālā, projekta vajadzībām izveidota MS Access datubāze, kas tiks izmantota pētniecisko avotu pirmapstrādei. Datubāze atvieglos turpmāko darbu ar apjomīgo tekstu masīvu un ļaus to klasificēt kategorijās, kas neiekļausies vēlāk projekta gaitā sastādāmā raganu teiku tipu un motīvu rādītājā. Pirmajos trīs mēnešos datubāzē iekļautas ziņas par ~1000 pētījumam atlasītajiem tekstiem.
Pirmie pētnieciskie jautājumi, uz kuriem tiks meklētas atbildes turpmāko mēnešu laikā, ir – 1) vai spīganu tradīcija uzskatāma par lokālu tradīciju un, ja jā, kāds ir bijis šīs tradīcijas areāls un 2) vai, salīdzinot ar raganu tradīciju, spīganu tradīcija saglabājusi senākas iezīmes, jo to nav skāris diabolizācijas process (t.i., spīganu tradīcija nav iekļauta kristīgās dēmonoloģijas paradigmā). Šo jautājumu risināšanai sākta mērķtiecīga publicētā un arhīvu materiāla apzināšana, gatavojot pirmo ģeokodējamo un motīvos / tipos klasificējamo tekstu korpusu.
Pārskata periodā 02.12.2017. Mūrmuižas tautas universitātē (Beverīnas nov.) nolasīta publiska lekcija “Raganu priekšstati Ziemeļvidzemē. Kauguru piemērs”, savukārt 06.12.2017. pētniecības pieteikuma ieceres prezentētas VIAA organizētā topošo zinātnieku foruma “Ko nozīmē būt zinātniekam?” digitālās folkloras un netradicionālās mitoloģijas sekcijā, pēc tās iepazīstinot klātesošos arī ar Latviešu folkloras krātuves darbību.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.01.2018.–16.04.2018.
Projekta otrajā ceturksnī turpinātas aktivitātes, kas saistītas ar ģeokodēšanas rīka un kartēšanas funkcionalitātes attīstīšanu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) digitālajā arhīvā garamantas.lv:
- Sinerģijā ar LFMI īstenotā projekta "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (ERAF; Nr. 1.1.1.1/16/A/040) IT speciālistiem un Kartēšanas grupu turpināta ģeokodēšanas rīka pamata funkcionalitāšu izstrāde (programmēšanu veic ERAF projekta IT komanda). Risināts, bet pagaidām neatrisināts jautājums par Organizāciju atrašanās vietu kartēšanu. Organizāciju adreses, tāpat kā Organizāciju nosaukumi, laika gaitā var būt mainījušies, kas sarežģī sistēmas funkcionalitāti. Uzkrājoties kartēto datu apjomam, ieviest Vietu apvienošanas funkcionalitāte, kas šobrīd tiek testēta.
- Sagatavoti pirmie divi projekta nodevumi – ģeokodēšanas rīka un Vietu datubāzes apraksti. Kartēšanas rīka aprakstā raksturoti galvenie folkloras avotos sastopamie ģeokodējamās informācijas tipi, sniedzot praktiskas norādes situācijām, kad pieejami nepilnīgi vienības metadati. Tāpat ģeokodēšanas rīka aprakstā iekļauta instrukcija kartēšanas kārtībai vietnē garamantas.lv un iekļauti vēlamie ģeotelpiskās informācijas vizualizēšanas veidi.
- Vietu datubāzes aprakstā iekļauts datubāzes struktūras apraksts, raksturojot katrā no laukiem pievienojamās informācijas veidus, tādējādi standartizējot datubāzes datu struktūru. Tāpat Vietu datubāzes aprakstā iekļauts datu relāciju tipu apraksta (vietu relācijas ar vienībām, organizācijām, personām u.tml.).
Tā kā ģeokodēšanas rīka pamata funkcionalitāte portālā garamantas.lv ir ieviesta, šo rīku jau ir iespējams izmantot LFMI pētnieku vajadzībām. Lai instruētu portāla redaktorus un citus interesentus šim darbam, 1. martā tika rīkots praktisks seminārs iepazīstināšanai ar kartēšanas pamatprincipiem LFKI elektroniskajā datubāzē.
Pārskata periodā turpināts pētījums “16.-18. gadsimta raganu prāvu perioda atspulgi 19.-20. gadsimta latviešu mutvārdu tradīcijā”, sagatavojot referātu “Ziemeļvidzemes spīganu tradīcija: nediabolizēts latviešu raganu paveids?”, kas 15. martā tika prezentēts Liepājas Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.04.2018.–16.07.2018.
Pēcdoktorantūras projekta trešo ceturksni varētu nodēvēt par konferenču ceturksni: maija beigās un jūnija sākumā piedalījos trīs konferencēs, referējot par jautājumiem, kas saistīti ar tradīciju kartēšanu un digitālās kartēšanas funkcionalitātes attīstīšanu LFMI digitālajā arhīvā garamantas.lv. Turpmāk īsumā par pieredzēto šajās konferencēs.
22. un 23. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās LFMI organizētā konference Meklējumi un atradumi: Digitālā kultūras mantojuma forums. Pasākuma mērķis bija pulcēt digitālā kultūras mantojuma radīšanā, dokumentēšanā un izpētē iesaistīto institūciju pārstāvjus, lai tuvāk iepazītu jau realizētos un izstrādes gaitā esošos projektus, apzinātu kopīgo un atšķirīgo pētnieciskajos avotos, darba metodēs un stratēģijās, diskutētu par kopīgajiem problēmu jautājumiem. Konferences sekcijas vadīja katras sekcijas tematikai pietuvināto institūciju vadošās amatpersonas. Šķiet, ka pasākums izdevās pat vērienīgāks, nekā tika plānots.
Atsevišķa konferences sekcija – Ģeokartējot cilvēku un tā mākslu – Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvja Andra Zelmaņa virtuozā vadībā bija veltīta kartēšanas problemātikai. Savā referātā Izaicinājumi kultūrtekstu un tradīciju kartēšanā: pusceļa iespaidi ieskicēju līdz šim paveikto pēcdoktorantūras projekta un sinerģijā esošā ERAF projekta gaitā, ieviešot LFMI digitālajā arhīvā kartēšanas funkcionalitāti.
No 30. maija līdz 4. jūnijam atrados komandējumā ASV, Stenforda Universitātē, kur piedalījos AABS (Association for the Advancement of Baltic Studies) konferencē The 100th Anniversary of Baltic Independence. Pirmo reizi AABS piecdesmit gadu pastāvēšanas vēsturē Baltijas studijām veltītajās konferencēs atsevišķa sekcija bija atvēlēta digitālajām humanitārajām zinātnēm. 3. jūnijā konferences sekcijā Digital Approaches in Humanities Research: Computational Textology, Cartographic Analyses, Crowdsourcing, and Engagement nolasīju referātu Mapping Latvian Witchcraft Tradition: First Reflections, kurā aplūkoju līdz šim sasniegtos rezultātus digitālā kartēšanas rīka ieviešanā portālā garamantas.lv un iepazīstināju ar turpmāk veicamajiem uzdevumiem šajā jomā. 2. jūnijā piedalījos diskusiju sekcijā Baltic DH: Pasts, Presents, Futures, daloties pieredzē ar LFMI progresu digitālās platformas garamantas.lv izveidē.
No 9. līdz 17. jūnijam atrados komandējumā Itālijā, kur piedalījos ISFNR (International Society for Folk Narrative Research) konferencē Folk Narrative in Regions of Intensive Cultural Exchange, piedaloties Ticējumstāstu komisijas (Belief Narrative Network) darbā. 15. jūnijā pezentēju referātu Raganas Legends: Some Comments on the Most Popular Motifs. Referātā detalizēti aplūkoju kartēšanu kā vienu no tautas naratīvu analīzes metodēm, ilustrējot to ar nakts raganu tradīcijas piemēru.
Šajā ceturksnī pievērsos trešā projekta nodevuma sagatavošanai, plānojot elektroniskā teiku motīvu un tipu rādītāja aprakstu. Īpašu uzmanību teorētiskās literatūras studijās pievērsu nošķīrumam starp tādiem jēdzieniem kā motīvs, tips un satura elements (Thompson 1955; Jason 2000 u.c.), jo latviešu teiku katalogā plānots izmantot visu minēto līmeņu iedalījumu. Tāpat sāku pievērsties teiku kataloga praktiskās puses analīzei – starptautiskajai raganu teiku materiāla klasificēšanai.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.07.2018.–16.10.2018.
Digitālie resursi. Pārskata perioda sākumā pabeigta elektroniskā teiku motīvu un tipu kataloga struktūras plānošana un sagatavots pēdējais no plānotajiem nodevumiem – kataloga apraksts, iekļaujot tajā 1) kategorijas jēdziena aprakstu LFMI digitālajā arhīvā, 2) rādītāja skata aprakstu un nepieciešamos funkcionalitātes papildinājumus (rādītāju sadaļa sistēmā daļēji jau ir ieviesta), 3) profila skata aprakstu (izstrādājams) un 4) rādītāju redaktoru tiesību un rādītāju / to daļu publiskuma līmeņu aprakstu. Kategoriju sadaļas pārveidošana klātienes diskusijā apspriesta ar LFK Digital kolēģiem un LFMI IT speciālistiem.
Pētnieciskā darbība un publikācijas. Pabeigta spīganu tekstu korpusa analīze, sagatavots un Liepājas Universitātes rakstu krājumam "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" iesniegts raksts "Ziemeļvidzemes spīganu tradīcija". Raksta mērķis ir izklāstīt spīganu teiku un ticējumu korpusa analīzes rezultātus, kā arī noskaidrot, cik lielā mērā tradīciju skāris diabolizēšanas process. Raksta apakšnodaļās "Spīganu tradīcijas avoti un pētnieku viedokļi", "Spīganas nosaukums un tradīcijas areāls", "Spīganu raksturojums" un "Diaboliskie motīvi spīganu tradīcijā" pirmo reizi sniegts detalizēts šīs lokālās tradīcijas apraksts, konkretizēts tradīcijas areāls un izzinātas šīs tradīcijas būtiskākās atšķirības no pārējām latviešu raganu (raganas, laumas, viegles) tradīcijām. Tāpat sagatavots un žurnālam “Letonica” iesniegts pārskata raksts par norisēm AABS konferencē Stenforda Universitātē.
Turpināta teorētiskās literatūras un starptautiskās pieredzes iepazīšana teiku kataloga sagatavošanai, apgūstot arī pasaku klasificēšanas pamatprincipus (ATU kataloga izpēte). Tā kā elektroniskās datubāzes struktūras plānošana ir pabeigta, sāku pievērsties teiku kataloga praktiskās puses analīzei – starptautiskajai raganu teiku materiāla klasificēšanai. Analizētas priekšrocības un trūkumi vienota motīvu un tipu klasifikatora izstrādei, konstatējot, ka teiku materiāla klasificēšanai nepieciešama divu atsevišķu rādītāju (motīvi un tipi) sagatavošana, vienlaikus ar iekšējo saišu palīdzību veidojot tos kā vienas sistēmas divas sastāvdaļas. Tekstu korpusa apstrāde (tekstu digitalizēšana, metadatu noskaidrošana) pētījuma tekstu korpusa izveidei; materiāla sagatavošana klasificēšanai.
Komandējumi. No 19. līdz 24. augustam atrados komandējumā Marburgā, Vācijā, kur piedalījos Herdera Institūta un Prinstonas Universitātes organizētā vasaras skolā "Digitally Mapping Eastern Europe". Vasaras skolas tematika bija saistīta ar digitālās kartēšanas rīku un metožu apguvi, kas ir viena no nozīmīgākajām Pēcdoktorantūras projekta ievirzēm. Pasākuma programmā bija iekļauti šādi pasākumi:
-) Organizatoru (Herdera Institūta un Prinstonas Universitātes pētnieku) teorētiskās lekcijas par kartēšanu, analogo karšu lasīšanu, digitālo kartēšanu, digitālās kartēšanas projektiem, to priekšrocībām un trūkumiem;
-) Praktiskās nodarbības, gūstot pamata iemaņas profesionālās kartēšanas programmas QGIS izmantošanā (darba uzsākšana, karšu slāņu un datu kopu importēšana programmā, vizualizāciju parametru maiņa, kartogrāfiskā materiāla – vēsturisko karšu, aerofoto ģeoreferencēšana utt.);
-) Atsevišķu vasaras skolas dalībnieku projektu prezentācijas, diskusijās apspriežot to inovatīvo potenciālu un trūkumus; šo prezentāciju laikā gūts priekšstats par dažādiem Vācijā, Polijā, Ungārijā un ASV realizētiem digitālās kartēšanas projektiem, iepazīta digitālās kartēšanas platforma Rstudios utt.
Sagatavots referāta “Reflections of witch persecution and witch trials in Latvian oral tradition” pieteikums ISFNR Ticējumstāstu komisijas konferencei "Belief Narratives in Folklore Studies: Narrating the Supernatural" (Guwahati, Indija, Feb 2019).
Pārskata periodā no 25. septembra līdz 16. oktobrim atrados ikgadējā atvaļinājumā.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.10.2018.–16.01.2019.
Pēcdoktorantūras projekta piektais ceturksnis izvērtās salīdzinoši īss, apmēram pusi no atskaites perioda pavadot kārtējā atvaļinājumā un Ziemassvētku un gadu mijas brīvdienās. Šī iemesla dēļ arī atskaite par padarītajiem darbiem īsāka nekā ierasti.
Būtisks atskaites punkts šajā periodā saistīts ar projektā paredzētās LFMI digitālās infrastruktūras pilnveidošanu un specifiski pēcdoktorantūras projekta vajadzībām nepieciešamo elektronisko rīku izstrādi. No pēcdoktorantūras projekta līdzekļiem tika uzsākta kategoriju sadaļas pārveide LFMI digitālajā datubāzē garamantas.lv. Kategoriju sadaļa paredzēta datubāzē iekļauto avotu (tostarp folkloras vienību) kategorizēšanai jeb klasificēšanai, līdz ar to šis būs pamata rīks projektā plānotā latviešu teiku motīvu un tipu rādītāja izstrādei. Rīks mērķtiecīgi tika plānots un izstrādāts tā, lai tā pielietojums būtu universāls, tātad plānojot tika ņemtas vērā dažādām avotu grupām raksturīgās metadatu atspoguļošanas vajadzības, mazāk tajā iekļaujot specifiskas detaļas. No garamantas.lv tiešsaistes datubāzes efektivitātes skatu punkta šis ir būtisks apstāklis, lai gan vienlaikus nedaudz ierobežojošs, klasificējot tieši teiku žanru. Rīka izstrādē šobrīd ir sagatavota iespēja pētniekiem veidot pētījumiem nepieciešamos daudzlīmeņu klasifikatorus un sākt materiāla klasificēšanu, līdzās metadatiem folkloras vienību datubāzē norādot arī vienības piederību konkrēta klasifikatora konkrētai apakšsadaļai. Klasifikatorā plānots izstrādāt arī profila logu. Atverot, piemēram, teiku klasifikatorā noteikta teiku tipa profila logu, tajā būtu jāuzrādās visām vienībām, kurās konkrētais teiku tips izmantots, kā arī automātiski ģenerētai šo vienību izplatības kartei (dati tiek ņemti no kartētajiem vienības metadatiem), kas tādējādi būs lielisks instruments noteiktu kultūras parādību ģeogrāfiskās izplatības izpētē.
Šajā periodā intensīvi turpināti raganu teiku kataloga avotu priekšapstrādes darbi (to ievade Access datubāzē), kuras mērķis ir atvieglot teiku kataloga izstrādes procesu un orientēties materiālā. Šādā veidā apstrādāti gandrīz 1500 teksti.
Gatavojoties februāra sākumā plānotajai Starptautiskās tautas naratīvu biedrības (ISFNR) Ticējumteiku komisijas konferencei Guvahati, Indijā, sagatavots referāts “Liecības par raganu vajāšanu un raganu prāvām latviešu folklorā”.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.01.2019.–16.04.2019.
Pēcdoktorantūras projekta sestā ceturkšņa būtiskākais notikums ir sadarbības līguma noslēgšana ar projekta partnerorganizāciju Indijā – Ziemeļaustrumu Kalnu universitāti (North-Eastern Hill University, turpmāk – NEHU) un lauka pētījuma uzsākšana Asamas un Meghālajas štatos. Komandējuma laikā no 27. janvāra līdz 14. februārim tika veikti sekojoši uzdevumi:
-) Tikos ar NEHU administratīvo vadītāju J. N. Najaku (J. N. Nayak), klātienē izklāstot LU LFMI un NEHU sadarbības detaļas un saņemot akceptu sadarbības līguma parakstīšanai. Sagatavota līguma parakstīšanai nepieciešamo dokumentu pakete, tostarp sadarbības partnera pieprasītais projekta progresa ziņojums.
-) Ar prof. Dezmondu Karmaflangu (Desmond Kharmawphlang) pārspriestas un plānotas 2020. gada lauka pētījuma detaļas – pētījuma ģeogrāfija un tēmas. Vienojāmies par khasi etniskās kopienas klen un taro tradīciju izpēti, kas tipoloģiski līdzīgas raganu vajāšanai. Tāpat tika pārrunāta iespēja 2020. gada pētījuma laikā tematiski līdzīgu aptauju veikt studentu auditorijā.
-) Sagatavojot auditoriju nākamā gada pētījumam, NEHU folkloristikas studentiem un doktorantiem nolasīju vieslekciju “Witch persecution in Latvia in historical sources and folklore”.
-) Veicu priekšizpēti vienā no potenciālajām 2020. gada lauka pētījuma realizēšanas vietām – Asamas štata Baksas rajona Kataligaonas ciemā. Tāpat kā citviet Baksas rajonā un citos bodo un rabha etnisko kopienu apdzīvotajos Asamas štata rajonos, ciemā salīdzinoši nesen ir notikusi un vietām reģionā joprojām notiek raganu vajāšana, tāpēc šis apgabals izvēlēts 2020. gada lauka pētījuma realizēšanai. Pētījuma laikā piedalījos divās ciema iedzīvotāju kāzās, kas ļāva tuvāk iepazīt ciema kopienu. Kāzas līdzīgi kā citi plaši apmeklēti pasākumi dažādu iemeslu dēļ var iniciēt apsūdzības raganošanā (kā tas šajā ciemā jau ir noticis), tomēr šie procesi ne vienmēr ir spontāni, tādēļ lauka pētījuma vietā vēlams atgriezties atkārtoti.
-) Baksai kaimiņos esošajā Barpetas rajona Nagaonā apmeklēju Baosi Banikanta Kakati koledža (saīsināti B. B. K. koledža) un ar tās direktoru Kanaku Čandru Natu (Kanak Chandra Nath) un asociēto profesoru Bupenu Rabu (Bhupen Rabha) pārrunāju sadarbības iespējas lauka pētījuma veikšanai Asamas štatā.
Veicot projekta pētījuma rezultātu popularizēšanu, pārskata periodā esmu piedalījies divās zinātniskās konferencēs un vienā videokonferencē:
1) Indijas komandējums bija pieskaņots ISFNR Ticējumstāstu konferences norises laikam 6.–8. februārī Gauhātī, Asamā. ISFNR un Anundroram Borooah Valodas, mākslas un kultūras institūta organizētā konferencē “Belief Narratives in Folklore Studies: Narrating the Supernatural”. Raganu vajāšanai veltītajā konferences sekcijā nolasīju referātu “Reflections of Witch Persecution and Witch Trials in Latvian Oral Tradition”.
2) 14.–15. martā piedalījos Liepājas Universitātes un LFMI organizētajā 25. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”, kurā nolasīju referātu “Rietumlatvijas lauma/laume – no pārdabiskas būtnes līdz diabolizētai raganai”. Liepājas un Gauhātī konferencēs nolasītie referāti tiks sagatavoti publicēšanai zinātnisko rakstu krājumos.
3) 5. martā piedalījos Rostokas Universitātes organizētā videokonferencē par digitālajiem folkloras arhīviem un platformu ISEBEL (Intelligent Search Engine for Belief Legends), prezentējot LFMI digitālo arhīvu un piedaloties diskusijā par pēcdoktorantūras projekta laikā sagatavotā teiku korpusa potenciālu iesaisti Eiropas teiku portāla korpusā (prezentācijas līdzautore Sanita Reinsone). Iesaistoties šajā projektā, pēcdoktorantūras laikā sagatavotais latviešu raganu teiku korpuss sasniegtu plašāku starptautisko auditoriju un veicinātu projekta ilgtspēju.
Šajā pārskata periodā pabeigta raganu teiku kataloga avotu priekšapstrāde (to ievade Access datubāzē). Izmantojot Almas Ancelānes latviešu teiku kartotēku un Latviešu folkloras krātuves arhīvu, kopumā savākti dati par 4366 folkloras tekstiem par raganām, burvjiem un buršanu, no kuriem projekta vajadzībām, klasifikācijas izstrādei un monogrāfijas sagatavošanai tiks atlasīts 2000 vienību plašs teiku korpuss.
Martā publicēts pirmais projekta laikā sagatavotais zinātniskais raksts: Laime, S. Ziemeļvidzemes spīganu tradīcija. Lāms, E. (atb. red.) Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā: rakstu krājums, 24. Liepāja: Liepājas Universitāte, 2019. 177.–194. lpp. Ar raksta pilno tekstu var iepazīties manā pētnieciskajā profilā. Sekot saitei šeit.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.04.2019.–16.07.2019.
Pēcdoktorantūras projekta septītajā ceturksnī veiktas vairākas būtiskas aktivitātes, kas vērstas uz projekta rezultātu popularizēšanu:
1) Kartēšanas rīka un Vietu datubāzes programmēšanas un testēšanas darbi tuvojas noslēgumam. Šo darbu rezultāti šobrīd testa režīmā padarīti pieejami LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta digitālajā arhīvā garamantas.lv. Vietu datubāze papildināta ar tā saucamajām “relāciju cilnēm”, tādējādi sasniedzot projekta plānā uzstādīto mērķi – atklāt katras konkrētās vietas kompleksitāti, parādot tās saikni ar citu LFMI digitālā arhīva datubāzu datiem. Piemēram, vietas “Rīga” profilā būs pieejami dati par humanitārajām nozarēm nozīmīgu personu, organizāciju, literāro darbu un folkloras avotu dažāda veida saiknēm ar Rīgu, LFK glabātajiem Rīgas fotoattēliem utt. Informācija par vietām pieejama interaktīvas kartes veidā, kurā pastāv iespēja atfiltrēt nepieciešamos datus un filtra rezultātus vizualizēt dažādos veidos.
2) Pārskata periodā veikts pētījums un publicēšanai žurnālā “Narrative Culture” sagatavots raksts par raganu prāvu atspulgiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē dokumentētajos folkloras avotos (šai tematikai bija veltīts arī šī gada sākumā ISFNR konferencē Gauhātī, Indijā nolasītais referāts). Folklora ir viens no avotiem, kas liecina par raganu un burvju prāvu norisi Latvijas teritorijā no 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta pirmajai pusei. Lai gan 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē dokumentētā materiāla apjoms nav liels (pētījuma korpusā iekļautas 74 vienības un 9 tautasdziesmas), tas raganu prāvas spilgti raksturo no diviem aspektiem. Vēsturiskajās teikās atspoguļoti atsevišķi šī fenomena juridiskie un procesuālie aspekti, savukārt ticējumteikas atklāj raganu periodā cirkulējošos ar raganu dedzināšanu saistītos ticējumus un portretē sabiedrības noskaņojumu attiecībā pret raganām, raganošanu un burvjiem. Tādējādi folkloras avoti, pielietojot dažādus metodoloģiskus paņēmienus (tostarp kartēšanu, datu kvantitatīvu analīzi un motīvu analīzi), sniedz papildus liecības par šo vēstures fenomenu.
Sastatot folkloras tekstu korpusu un populārākos teiku motīvus ar rakstītajiem vēstures avotiem, pētījuma gaitā noskaidrots, ka vismaz daļa no teikās izmantotajiem motīviem mutvārdu tradīcijā cirkulēja jau tajā laikā, kad vēl notika raganu dedzināšana. Līdz ar to secināms, ka teikas par raganu dedzināšanu atspoguļo šī vēstures fenomena laikabiedru attieksmes un ticējumus, nevis radušās vēlāk, interpretējot šos vēstures faktus no nākamo paaudžu skatpunkta.
Raganu prāvu periodā Latvijas teritorija pēc Livonijas sabrukšanas bija sadalīta četrās daļās – Zviedrijai piederošajā Vidzemē, Polijas-Lietuvas ūnijai tieši pakļautajā Latgalē (Pārdaugavas hercogiste) un divās autonomās Polijas-Lietuvas ūnijai pakļautās teritorijās – Kurzemes un Zemgales hercogistē un Piltenes apgabalā. Katrā no šiem reģioniem bija citāda tiesu sistēma un niansēs atšķirīga raganu prāvu prakse. Veicot folkloras motīvu kartēšanu, secināts, ka vairākos aspektos vēsturiskajā realitātē balstītās atšķirības tiesu praksē un sabiedrības noskaņojumā konstatējamas vēl 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mutvārdu tradīcijā.
3) Pārskata periodā esmu piedalījies divās konferencēs un vienā publiskā lekcijā:
7. maijā piedalījos LU LFMI kamerkonferencē “Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā” un tās plenārsēdē nolasīju referātu “Indijas ceļi un neceļi, raganas un raganu mednieki: ieskats lauka pētījuma aizkulisēs”. Referātā analizēju Indijas lauka pētījuma pieredzi un sniedzu mūsdienu raganu vajāšanas raksturojumu.
No 26. līdz 30. jūnijam atrados komandējumā Biškekā, Kirgizstānā, piedaloties V starptautiskā eposu festivāla zinātniskajā konferencē “Mythopoetic and Epical Images of the World as Forms to Reflect the Reality”, prezentējot referātu “Spīdala of Andrejs Pumpurs’ Epic Poem “Lāčplēsis”: Literary Transformations of the Traditional Witch Character” (par folkloras avotu izmantojumu Andreja Pumpura eposa Lāčplēsis raganu tēlu izveidē (Spīdala), šī tēla literāro transformēšanos un iespējamām ietekmēm uz tradicionālajiem priekšstatiem).
24. aprīlī piedalījos Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētā seminārā “Teikas mūsu apziņas un psiholoģijas dzīlēs”, uzstājoties ar publisku lekciju par teiku pētniecības aktivitātēm pēcdoktorantūras projektā un iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem par raganu prāvu atspulgiem latviešu mutvārdu tradīcijā.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.07.2019.–16.10.2019.
Pēcdoktorantūras projekta astotajā ceturksnī veiktās aktivitātes vērstas gan uz projekta gaitā izstrādājamās IT infrastruktūras testēšanu un uzlabošanu, gan pētniecisko mērķu sasniegšanu, gan rezultātu popularizēšanu:
1) Digitālā infrastruktūra. Lai gan kartēšanas rīka un vietu datubāzes pamata funkcionalitāte ir izstrādāta un jau pieejama publiski Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv, pārskata periodā turpināta šo resursu testēšana un atsevišķu uzlabojumu veikšana. Klātienes sapulcēs ar LFMI IT speciālistiem apspriestas un labotas atsevišķas nepilnības un veikti uzlabojumi kartēšanas procesā: kartēšanas kārtība pielāgota adrešu teritoriālo kodu lauka aizpildīšanai, ieviests pilnekrāna karšu skats kartēšanas rezultātu labošanas vidē, novērsta dublēšanās kartēšanas funkciju veikšanai saistītajās datubāzē utt. Vietu datubāze papildināta ar ATK (administratīvi teritoriālā) koda lauku, kas aizpildās automātiski, kartēšanas procesā izmantojot Valsts zemes dienesta adrešu reģistra datus, bet jāaizpilda manuāli, kartējot vietas manuāli. Šis papildinājums bija nepieciešams, gatavojoties gaidāmajai administratīvi teritoriālajai reformai un ļaus automatizēt vietu adrešu pielāgošanu jaunajam administratīvajam iedalījumam (tātad jau šobrīd datubāzē esošajām ~20 000 vietām adreses labošana nebūs jāveic manuāli). Tāpat veikta atsevišķu vietu datubāzes saistīto datu lauku (relāciju) tabulu pārveide, padarot loģiskāku ar vietām saistītās informācijas izklāstu vietu datubāzes publiskajā versijā.
2) Zinātniekie raksti. Projekta noslēdzošajā posmā paredzēta intensīvāka pētniecisko rezultātu popularizēšana, lielākoties zinātnisko publikāciju formā. Pārskata periodā pabeigts zinātniskais raksts "Reflections of Historical Witch Trials in Latvian Folklore", kas iesniegts publicēšanai žurnālā "Narrative Culture" (to izdod Wayne State University Press, ASV, žurnāla raksti indeksēti Web of Science datubāzē), veikti žurnāla redaktora ieteiktie labojumi un papildinājumi, šobrīd notiek raksta anonīma recenzēšana.
3) Lauka pētījums Latvijā. No 19. līdz 23. augustam piedalījos Latviešu folkloras krātuves 56. zinātniskajā ekspedīcijā Kandavas un Talsu novadā, veicot projekta aktivitātē WP4 paredzēto lauka pētījumu. Lauka pētījuma laikā veicu intervijas ar Sabiles, Matkules un Rendas apkaimes iedzīvotājiem, lai izzinātu ar tautas maģiju, raganām un raganošanu saistīto priekšstatu aktualitāti mūsdienu mutvārdu tradīcijā, īpašu uzmanību pievēršot Kurzemei raksturīgajai laumu tradīcijai. Tika konstatēts, ka tautas terminoloģijā vārds ‘lauma’ ar nozīmi ‘ragana’ mūsdienās vairs netiek lietots, savukārt informantu vārdu krājumā nereti bija vārds ‘laumiņa’ ar angļu vārdam ‘fairy’ piemītošo nozīmi. Būtu interesanti izpētīt, kad notikusi šī vārda nozīmes maiņa. Ticami, ka tas noticis tulkotās daiļliteratūras ietekmē.
Pētījuma laikā tāpat tika lokalizēts Laumu kalns Rendas apkaimē, kas vēl 20. gadsimta pirmajā pusē tika uzskatīts par laumu un raganu sabata vietu. Vieta kartēta digitālā arhīva garamantas.lv digitālajā vietu datubāzē. Tāpat būtiski atzīmēt, ka, lai gan kartēšanas rīks LFMI digitālajā arhīvā galvenokārt izmantojams “kabineta apstākļos”, lauka pētījuma laikā, kartējot teicēja Ivara Busenberga repertuārā minētās Buses pilskalna apkaimes vietas un vietvārdus, tika pārbaudīta iespēja kartēšanu veikt arī lauka apstākļos mobilajā telefonā. Lai gan kartēšanas process nav īpaši pielāgots šāda veida kartēšanai lauka apstākļos, šis eksperiments pierādīja, ka arī šāda opcija ir ērti izmantojama.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.10.2019.–16.01.2020.
Pēcdoktorantūras projekta devītajā ceturksnī atrados ikgadējā atvaļinājumā un gadu mijas brīvdienās, tādējādi darba stundu apjoms bija apmēram puse no ceturkšņa. Šajā laikā veikti šādi pēcdoktorantūras projekta uzdevumi:
1) Digitālā infrastruktūra. Šajā projekta posmā noslēdzās LFMI digitālās datubāzes garamantas.lv kartēšanas rīka un vietu datubāzes pamata funkcionalitātes izstrāde, kas jau pieejama arī publiskajā datubāzes daļā. Pārskata laikā veikti nelieli datubāzes funkcionalitātes uzlabojumi.
2) Pētījums: raganu teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde. Tā kā projekta pētniecisko avotu digitalizēšanas process tuvojas noslēgumam un pētījuma veikšanai nepieciešamo digitālo rīku izstrāde ir noslēgusies, atlikusī projekta daļa tiks veltīta darbam ar pētnieciskajiem avotiem un rādītāju izstrādei. Pārskata periodā, izvērtējot starptautisko teiku motīvu un tipu rādītāju sastādīšanas praksi, par paraugu motīvu rādītājam izvēlēts amerikāņu folklorista Stita Tompsona (Stith Thompson) “Motif-Index of Folk-Literature”, savukārt par etalonu tipu rādītāja sagatavošanai – zviedru folklorista Bengta af Klintberga (Bengt af Klintberg) zviedru teiku tipu rādītājs “The Types of the Swedish Folk Legend”. Apstrādāto tekstu apjoms šajā pārskata periodā: ~150.
2) Lauka pētījums Indijā. Pēcdoktorantūras projekta aktivitātes 5.WP5 īstenošanā diemžēl iestājās risku izvērtējumā neparedzēti riski. Saskaņā ar projekta pieteikumu aktivitātes 5. WP5 mērķis ir lauka pētījuma veikšana Indijas ziemeļaustrumu štatos Asamā un Meghālajā, iesaistot aktivitātes īstenošanā sadarbības partneri (North-Eastern Hill University). Projekta īstenošanas grafikā šai aktivitātei plānotais laiks bija 2020. gada pirmais ceturksnis. Aktivitātes plānošana, iesaistot sadarbības partneri, lauka pētījuma pavadoņus un tulkus, sekmīgi norisinājās līdz 2019. gada decembra sākumam. Diemžēl, reaģējot uz Indijas valdības 2019. gada 12. decembrī apstiprinātajiem grozījumiem Pilsonības likumā (Citizenship Amendment Act), tieši pētījuma teritorijā Asamas štatā, mazākā mērā arī Meghālajas štatā aizsākās vardarbīgi protesti pret likuma grozījumiem, kas vēlāk izplatījušies visā valstī (Citizenship Amendment Act protests). Reaģējot uz plašajiem protestiem, Asamas štatā tika ievesti bruņotie spēki, ieviesta komandantstunda, atcelta vilcienu satiksme un Guwahati lidostā daudzi avio reisi. Asamas štatā tika bloķēta interneta piekļuve un mobilie sakari, līdz ar to pārtrūka saziņas iespējas ar sadarbības partneriem Asamā, kas ne tikai pārtrauca komandējuma plānošanas gaitu, bet arī liedza uzzināt detalizētu informāciju par notiekošo. Par ceļošanas riskiem Asamā un Indijas ziemeļaustrumu štatos kopumā šī brīža politiskās situācijas dēļ brīdina arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Ņemot vērā iepriekš minētos nelabvēlīgos drošības apstākļus, projekta aktivitāte Nr. 5.WP5 tika atcelt.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.01.2020.–16.04.2020.
Pārskata perioda pirmajā pusē Latvijā COVID-19 dēļ tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas lika atcelt atsevišķus plānotos pasākumus, bet vienlaikus arī pierādīja LU LFMI digitālā arhīva neatsveramo lomu šādās situācijās – lai gan LFK lasītava, līdzīgi kā visa LNB, apmeklētājiem ir slēgta, tas netraucē piekļuvi Latviešu folkloras krātuves arhīvam – vismaz tā digitalizētajai daļai. Līdz ar to attālinātā darba iespējas nekādā veidā netraucēja pētnieciskā darba turpināšanu. Pēcdoktorantūras projekta desmitajā ceturksnī veikti sekojoši pēcdoktorantūras projekta uzdevumi:
1) Digitālā infrastruktūra. Iepriekšējā projekta ceturksnī noslēdzās LFMI digitālās datubāzes garamantas.lv kartēšanas rīka un vietu datubāzes pamata funkcionalitātes izstrāde, savukārt šajā ceturksnī noslēdzās šo digitālo resursu funkcionalitātes testēšana. Gan kartēšanas rīks, gan vietu datubāze funkcionē atbilstoši plānotajam. Projekta atlikušajā posmā novēršamas atsevišķas problēmas ar kartēto datu vizualizēšanu kartēs.
2) Pētījums: raganu teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde. Pamazām noslēdzoties digitālo rīku izstrādes posmam, atlikusī projekta daļa tiks pilnībā veltīta darbam ar pētnieciskajiem avotiem un rādītāju izstrādei jeb “digitālā skeleta apaudzēšanai ar miesu”. Šajā pārskata periodā apstrādāto tekstu apjoms: ~220. Šajā laikā īpaša uzmanība tika pievērsta latviešu folkloras tekstiem par raganu sabatiem. Šī ir interesanta folkloras tekstu grupa, jo atspoguļo 16.-17. gadsimta mācītās dēmonoloģijas tiešu ietekmi uz populāro kultūru un dažādu konceptu un naratīvu motīvu migrāciju agrajos jaunajos laikos. Līdzās teikām otra nozīmīga avotu grupa – raganu prāvu protokoli – ļauj veikt šo avotu salīdzinājumu, kam bija veltīts mans Liepājas Universitātes konferencē martā nolasītais referāts.
3) Publicitātes pasākumi:
- Sagatavots un Liepājas Universitātes konferencē “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” (04.-06.03.2020.) folkloristikas sekcijā nolasīts referāts “Lidojošās raganas un raganu sabati Latvijā: folkloras un rakstīto avotu salīdzinājums” (nodevums D4.3);
- 23.01.2020 Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras seminārā, kas bija veltīts mitoloģijas izpētes metodēm, nolasīta lekcija ““Cita ragana” un kartēšana kā mitoloģijas izpētes metode”.
- 29.01.2020. Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētajā semināru ciklā “Senioru trešdiena Virtakas klasē” nolasīta publiskā lekcija par Latvijas klinšu zīmēm, to izpētes vēsturi un simboliku.
COVID-19 ierobežošanas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija ietekmēja šādas projekta aktivitātes:
1) Atcelta AABS konference Šarlotē, ASV, kas bija plānota 28.-30. maijā.
2) Uz laiku pēc projekta beigu datuma pārcelta DHN konference, kas bija plānota 17.-20. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tā kā projektā plānotais konferenču skaits ir sasniegts, šo divu konferenču atcelšana ietekmi uz projekta rezultātiem neatstās.
3) Atlikts lauka pētījums Indijā. Tā realizēšanas iespējas atlikušajā projekta posmā tiks izvērtētas atkarībā no situācijas. Lai gan visdrīzāk netiks līdz galam realizēta projekta aktivitāte “WP5: Lauka pētījums: naratīvu loma raganu apsūdzībās mūsdienu Indijā” un ar to saistītie nodevumi “D5.1: Komandējuma atskaite par lauka pētījumu Indijā” un “D5.2. Seminārs par lauka pētījumā gūto pieredzi”, ietekmi uz projekta galvenajiem iznākuma rādītājiem tas neatstās.
4) Atcelts publicitātes pasākums – publiskā lekcija Siguldas Valsts ģimnāzijā, kas bija plānota marta beigās. Tā kā projektā paredzētais publisko lekciju skaits ir sasniegts, šī pasākuma atcelšana ietekmi uz projekta rezultātiem neatstās.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.04.2020.–16.07.2020.
Pārskata perioda otrajā pusē (10. jūnijā) Latvijā tika atcelta COVID-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi divus mēnešus no trim vismaz daļa no plānotajām aktivitātēm nebija realizējama (piemēram, lauka pētījumi Latvijā un Indijā, kas tika atcelti jau iepriekšējā periodā). Izmantojot LU LFMI digitālo arhīvu, tika turpināta attālināta arhīva materiālu apstrāde, sagatavojot pētījuma tekstu korpusu. Pēcdoktorantūras projekta vienpadsmitajā ceturksnī veikti sekojoši pēcdoktorantūras projekta uzdevumi:
1) Digitālā infrastruktūra. Iepriekšējā projekta ceturksnī noslēdzās LFMI digitālā arhīva garamantas.lv kartēšanas rīka un vietu datubāzes pamata funkcionalitātes, savukārt šajā ceturksnī – klasificēšanas rīka testēšana. Minētais rīks nodrošina digitālajā arhīvā iekļautā materiāla klasificēšanu un darbojas atbilstoši plānotajam. Tādējādi šobrīd digitālajā arhīvā pieejami visi rīki digitālā raganu teiku motīvu un tipu rādītāja izstrādei.
2) Pētījums: raganu teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde. Galvenā pārskata periodā realizētā aktivitāte bija rutinēts darbs ar avotiem – teiku metadatu pievienošana digitālajai datubāzei un tekstu klasificēšana. Šajā pārskata periodā tika pabeigta pētījuma tekstu korpusa izstrāde, savukārt digitālajam arhīvam pievienotas apmēram 600 teksta vienības. Pētnieciski interesantākās atziņas tika gūtas minipētījumā par “raganu sviestu”, “raganu spļaudekļiem”, “raganu vēmekļiem” un “raganu mēsliem”. Šī tēma apvieno divas šķietami nesavienojamas zinātnes nozares – folkloristiku un mikoloģiju. Vasara ir labākais laiks, lai minētos objektus atrastu dabā – vēl līdz 20. gadsimta sākumam cilvēki ticēja, ka “raganu vēmekļus” atstāj raganas, kas tuvākajā apkārtnē veikušas kādu kaitniecisku darbu. Lai atvairītu raganu ļaunumu, raganu vēmekļus ar dažādām maģiskām darbībām mēģināja iznīcināt – slīcināt, dedzināt, pērt ar nātrēm un tamlīdzīgi: “Reiz kāds puisis no rīta gājis art lauku. Lauka malā tas ieraudzījis dzeltenu plankumiņu. Puisis skatījies, skatījies, bet nevarējis tikt gudrs, kas tas varētu būt. Aizgājis uz mājām un stāstījis saimniekam, ka tīruma malā redzējis dzeltenu plankumu. Saimnieks nodomājis, ka cits jau nekas nevarot būt kā raganas vēmeklis. Nu ragana jāsodot. Saimnieks teicis puisim: “Pajem dzelzi, nokaitē to baltu!” Karsējot jānoņemot cepure, jāskaita lūgšana un jāaizmet trīs krusti. Ar nokarsēto dzelzi jāsteidzas pie vēmekļa un tas jāizdedzina. Kad vēmeklis izdedzināts, atkal jānometas ceļos, jānoskaita lūgšana, jāpārmet 3 krusti un jāskrien uz māju. Atpakaļ nedrīkst skatīties. Puisis izdarījis kā teikts un atgriezies mājā [..]”(LFK 929, 212, Milzkalne).
Par raganu sviestu, vēmekļiem, spļaudekļiem un mēsliem savulaik tika sauktas dažādas dabā sastopamas un no mūsdienu skatpunkta pilnīgi nekaitīgas lietas – piepes, sēnes, gļotsēnes, putucikāžu putas utt. Neizprotot šo dabas objektu izcelsmi, cilvēki tām piedēvēja raganisku izcelsmi.
Projekta gaitā izstrādāto raganu teiku motīvu un tipu rādītāju paredzēts izdot grāmatā un arī publicēt tiešsaistē digitālā arhīva garamantas.lv publiskajā daļā. Šo izdevumu sagatavošana tiks pabeigta nākamajā ceturksnī, kas vienlaikus būs arī pēdējais pēcdoktorantūras projekta ceturksnis.
Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma
"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde"
(Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)
PĀRSKATS
par projekta realizācijas gaitu
17.07.2020.–14.01.2021.*
Pēcdoktorantūras noslēdzošajā posmā saskaņā ar projekta aktivitāšu ieviešanas laika grafiku realizētas visas aizsāktās aktivitātes, kam vajadzēja noslēgties projekta pēdējā posmā. Kopumā pēcdoktorantūras projekta laikā izdevās realizēt visas iecerētās aktivitātes ar vienu izņēmumu – epidemioloģiskās situācijas dēļ palika nerealizēta Indijas lauka pētījuma otrā daļa.
*Saskaņā ar pavasarī valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pēcdoktorantūras projekts, kam bija jānoslēdzas 16.10.2020., saskaņojot ar VIAA, tika pagarināts līdz 14.01.2021., dodot iespēju realizēt vairākas aktivitātes (piemēram, lauka pētījumus Latvijā un ar tiem saistīto publikāciju sagatavošanu, kā arī dalību vienā konferencē, kuras norise tika pārcelta no pavasara).
Pēcdoktorantūras projekta pēdējā, divpadsmitajā, posmā veikti sekojoši uzdevumi:
1) Digitālā infrastruktūra.
Veikta atsevišķu digitālo resursu kļūdu labošana un funkcionalitātes efektivizēšana.
2) Pētījums: raganu teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde.
Pabeigta latviešu teiku motīvu un tipu rādītāja sagatavošana (apstrādājot 2000 tekstu korpusu). Šo projekta laikā sagatavoto resursu paredzēts izdot grāmatā. Vienlaikus jau šobrīd rādītājs pieejams arī tiešsaistē digitālā arhīva garamantas.lv publiskajā daļā. Realizējot šo pētījuma daļu, kopumā projekta laikā veiktas šādas pētnieciskās aktivitātes: (a) Latviešu folkloras krātuves arhīva kolekcijās tika atlasītas ~ 4400 teikas par raganām un burvjiem, un to pirmapstrādei tika izveidota MS datubāze; (b) izmantojot šo datu kopu, projektam tika sagatavots 2000 tekstu korpuss; c) atlasīto tekstu metadati tika ievadīti LFMI digitālajā arhīvā; d) korpusā iekļautie teksti tika klasificēti un iekļauti trīs rādītājos – latviešu teiku motīvu rādītājā, latviešu teiku tipu rādītājā un tradicionālās terminoloģijas rādītājā; (e) tika veikts pētījums par viduslaiku un agro jauno laiku dēmonoloģijas ietekmi uz latviešu raganu priekšstatu sistēmu, par šo tēmu sagatavojot trīs zinātniskos rakstus un monogrāfiju.
3) Lauka pētījums Latvijā.
Trīs komandējumu laikā veikti lauka pētījumi dažādās Latvijas vietās:
-) no 28. līdz 30. jūlijam komandējuma laikā Ziemeļlatgalē (Viļakas, Balvu un Baltinavas novadā) veikts pētījums par nakts raganu tradīciju teritorijā, kur tā Latvijā saglabājusies visilgāk; apzinātas LFK avotos minētās nakts raganu vietas, kā arī līdz šim nezināma nakts raganu vieta;
-) no 28. septembra līdz 1. oktobrim komandējuma laikā Ventspils novadā veikts pētījums par mūsdienu mutvārdu tradīcijā cirkulējošajām teikām par Zlēku pagasta Ameļciema iedzīvotāju burvi Veckušķi, apzinātas un dokumentētas ar šo burvi teikās saistītās vietas (dzīvesvieta; sadedzināšanas vieta);
-) no 23. līdz 25. oktobrim komandējuma laikā Apes un Alūksnes novadā veikts pētījums par nozīmīgākā 19. gadsimta raganu tekstu korpusa – Dāvja Ozoliņa folkloras kolekcijas “Pagātnes atmiņas” teicējiem, mēģinot apzināt to kapavietas Jaunrozes kapsētā (mūsdienās Igaunijas teritorijā). Jaunrozes kapsētā apzināto teicēju kapavietas (kapakmeņu epitāfijas) ir nozīmīgs biogrāfisko datu avots par teicēju dzimāsanas un miršanas gadiem un tiks izmantots digitālā arhīva garamantas.lv personu datubāzes papildināšanai. Tāpat dabā apsekotas nakts raganu vietas Apes un Alūksnes apkaimē.
4) Dalība konferencēs
23.10.2020. nolasīts referāts "Digital Mapping: Research Method and Data Representation Tool in garamantas.lv" starptautiskajā konferencē "Digital Humanities in the Nordic Countries, 5th Conference", ko zoom vidē organizēja Latvijas nacionālā bibliotēka un LU LFMI.
Pēdējo reizi labots: 18.10.2021 13:06:36