EN in English

Iznācis žurnāla "Letonica" 48. numurs

Humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs veltīts mākslas pētniecībai un radies Latvijas Mākslas akadēmijas un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sadarbībā.

Numura veidošana aizsākās pirms trim gadiem, kad Latvijas Mākslas akadēmijā ar tās rektora prof. Ph. D. Kristapa Zariņa atbalstu un iniciatīvu aizsākās zinātniskās doktorantūras studiju programmas pilnveide – tika ieviesti jauni studiju kursi, kuros piesaistīti gan Latvijas humanitāro zinātņu pētnieki, gan starptautiski atzīti profesori. Notika arī padziļināta pievēršanās pētījumu izstrādāšanas metodikai, kuru doktorantūras studentiem iespējams apgūt akadēmiskās rakstīšanas praktikumā. Šajā žurnāla numurā lasāmas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantu un akadēmiskā personāla publikācijas, kas atklāj pētniecisko tēmu daudzveidību šībrīža mākslas zinātnē un ļauj ieskatīties šīs pētniecības nākotnē – gan topošajās disertācijās, gan citu pētījumu tematos, kas, cerams, pilnībā tiks izstrādāti nākamo gadu laikā. Rakstu tematiskā daudzveidība apliecina Latvijas Mākslas akadēmijas nozīmīgo pienesumu kultūras un mākslas pētniecībā, kurā tradicionālo, apjomīgās arhīvu studijās balstīto pētniecību papildina mūsdienīga metodoloģija, kas sakņojas kritiskās teorijas izmantojumā un saistībā ar aktuālām sava laika sabiedriskajām problēmām.

Trīs raksti šajā numurā interpretē dažādu laika posmu gleznotāju daiļradi. Agita Gritāne analizē populārā 20. gadsimta latviešu gleznotāja Jēkaba Bīnes estētikas modifikācijas staļinisma periodā, savukārt Ieva Melgalve iedziļinājusies mūsdienu mākslinieces Inetas Freidenfeldes glezniecībā, aplūkodama to posthumānisma ideju kontekstā. Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš pievērsušies Ata Jākobsona jaunākā posma portretu interpretācijai. Divi raksti sniedz plašāku laikmeta kopainu aukstā kara periodā, kad pastāvēja divas atšķirīgas latviešu mākslas pasaules. Andra Silapētere apgūst latviešu trimdas mākslas arhīvus, pētīdama emigrējušo mākslinieku saikni ar Amerikas Savienoto Valstu mākslas vidi. Savukārt Laine Kristberga atklāj līdzdalībā balstītas mākslas potenciālu dzelzs priekškara otrā pusē – Padomju Latvijas 70.–80. gadu mākslas vidē. Lietišķās mākslas vēsturi Latvijā pārstāv Kristīnes Budžes pētījums par Alūksnes luterāņu baznīcas stikla lustras vēsturi. Savukārt nozīmīgu pienesumu Latvijas tekstilmākslas izpētē sniedz Elīnas Veilandes-Apines un Ritas Brokas raksti. Pirmais no tiem akcentē tehnikas nozīmi tekstilmākslas definēšanā un priekšstatu veidošanā par šo mākslas veidu, bet otrais izmanto personīgās ģeogrāfijas konceptu, analizējot Rūdolfa Heimrāta iedibinātās skolas pārstāvju tekstilijas.

Numura viesredaktori ir literatūrzinātnieki un kultūras pētnieki Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš. Galvenais redaktors Jānis Oga. Redakcijas asistents Ivars Šteinbergs. Dizains: Tatjana Raičiņeca. Literārā redakcija: Evelīna Zilgalve un Patriks Berrs. Žurnāla numurs izdots ar Latvijas Mākslas akadēmijas atbalstu.

Šobrīd izdevums pieejams elektroniskajā vidē: http://lulfmi.lv/Letonica-Nr-48

Drīzumā žurnāla iespiesto versiju varēs iegādāties lielākajās Latvijas grāmatnīcās, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā un žurnāla atvēršanas svētkos 23. maijā plkst. 16.00 Latvijas Mākslas akadēmijā (Jaunajā korpusā, K2).

“Letonica” ir starpdisciplinārs zinātnisks žurnāls, kas iznāk kopš 1998. gada. Žurnālu izdod LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds. Žurnālā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Visi žurnālā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti. Žurnāls ir indeksēts Scopus, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs.

Pēdējo reizi labots: 12.05.2023 11:15:29