Izdots žurnāla "Letonica" 49. numurs

Humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs angļu valodā veltīts sieviešu ieguldījumam Latvijas kultūrā un sabiedrībā, aplūkojot to no vēstures, mākslas vēstures un literatūrzinātnes skatpunkta. Numurs veidots Latvijas Zinātnes padomes fundamentālajā pētījumu projektā Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940) (Nr. Lzp-2020/1-0215), kura mērķis ir pārdomāt sieviešu devumu caur biogrāfisko pētījumu prizmu, tādējādi panākot dziļāku un niansētāku vēstures izpratni.

Numura ievadā un deviņos zinātniskajos rakstos uzsvars likts uz aģenci (agency), kuru numura viesredaktores literatūrzinātnieces Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla kopā ar angļu valodas redaktori Terēzi Svilani latviskojušas kā rīcībspēku un piedāvā šo terminu izmantot zinātniskajā un populārzinātniskajā diskusijā. Sievietes ir ne vien aktīvi, racionāli domājoši subjekti, kas vēlas autonomiju un pašrealizāciju, cīnoties pret dominējošām normām un institūcijām, kas tās apspiež un sistemātiski ierobežo viņu iespējas, bet vienlaikus arī pieņem šīs normas. Tādējādi atklājas daudzšķautņainas, sarežģītas un pretrunīgas sieviešu rīcībspēka iezīmes, ko nevar iztēloties ārpus iedibinātās dzimumu hierarhijas un institucionālā un strukturālā konteksta, jo spēju vai nespēju rīkoties nodrošina arī vēsturiski specifiskas attiecības.

Četri raksti aplūko sieviešu iesaisti izglītībā, sabiedriskajā darbā, politikā un diplomātijā starpkaru periodā. Zane Rozīte sniedz skatījumu uz sievietēm akadēmiķēm kā jaunu parādību Latvijas akadēmiskajā vidē, analizējot aspektus, kas saistīti ar akadēmiski izglītoto sieviešu studiju procesu un pieņemšanu darbā Latvijas Universitātē. Piemēram, Alīses Karlsones, Annas Ābeles, Annas Bormanes un virkne citu gadījumu raksturo vīriešu kolēģu attieksmi un sieviešu cīņu par līdztiesību. Anastasija Smirnova pievēršas sociālās aprūpes darba aspektiem un sociālās aprūpes iestāžu vadītājām Rīgā – Emīlijai Tīdemanei, Emmai Gērķei un Eiženijai Ārentei. Savukārt Eva Eglāja-Kristsone skata Latvijas ārlietu dienesta ainu caur mašīnrakstītājas, sekretāres, tulkotājas un sūtņa sievas objektīvu, izmantojot autobiogrāfisko pieeju un trīs Grosvaldu ģimenes sieviešu (Marijas, Līnas un Margarētas) autobiogrāfisko materiālu. Ineta Lipša aktualizē sievietes politiķes, īpaši Bertu Pīpiņu un Mildu Salno, un vēlēšanu taktiku, kuru kandidātes izmantoja, lai gūtu popularitāti un tiktu ievēlētas Saeimā.

Pieci numura raksti pievēršas sieviešu darbībai rakstniecībā, mākslā un izdevējdarbībā. Baiba Vanaga piedāvā skatījumu uz Latvijas vāciešu Rozālijas Šēnflīsas, Bertas Neltingas, Ellijas fon Loudonas un Zuzes Valteres ieguldījumu mākslas vēsturē un tās popularizēšanā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Rasa Pārpuce-Blauma sniedz ieskatu Rīgā dzimušās publicistes un rakstnieces Lauras Mārholmas biogrāfijā un darbos, aplūkojot Mārholmas darbu ietekmi uz sieviešu emancipācijas diskursu vāciski rakstošajā presē Latvijā. Māra Grudule empīriski bagātā pētījumā iedziļinās tulkotāju Hanijas Brentano, Elizabetes Gerkes, Elfrīdes Ekartes-Skalbergas un Martas fon Dēnas-Grubes biogrāfijās un latviešu literatūras tulkojumos, pētot iemeslus, kas motivēja katru no četrām tulkotājām pievērsties latviešu valodas tekstu pārnesei vāciski runājošajā vidē, kā arī analizē tulkojumus un pievērš uzmanību tulkoto tekstu recepcijai. Sniedzot ieskatu plašākā latviešu sieviešu ceļojumu aprakstu kopainā, Zita Kārkla analizē Minnas Freimanes un Angelikas Gailītes ceļojumu aprakstus, uzdodot jautājumu, kā sievietes konstruēja naratīvus par sevi kā iemiesotiem ceļojošiem subjektiem. Sieviešu izdevējdarbības vēsturi pārstāv Signes Raudives pētījums, kurā, aplūkojot Ilgas Zvanītājas, Annas Grobiņas un Emīlijas Benjamiņas darbību, analizētas atšķirīgas izdevējdarbības stratēģijas, ko izmantoja sievietes izdevējas starpkaru periodā Latvijā.

Numura viesredaktores Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla. Galvenais redaktors Jānis Oga. Redakcijas asistents Ivars Šteinbergs. Dizains: Tatjana Raičiņeca. Tulkotāja Terēze Svilane. Literārā redakcija: Terēze Svilane un Laine Kristberga. Žurnāla numurs izdots ar Latvijas Zinātnes padomes fundamentālā pētījuma Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940) (Nr. Lzp-2020/1-0215) un Latvijas Universitātes finansiālu atbalstu.

Drīzumā žurnāla iespiesto versiju varēs iegādāties lielākajās Latvijas grāmatnīcās, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā un žurnāla atvēršanas svētkos 20. jūnijā pulksten 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas AsiaRes lasītavā M stāvā; pasākumu moderēs Ivars Šteinbergs, piedalīsies rakstu autores un numura veidotāji. Žurnāla elektroniskā versija būs pieejama LU LFMI mājas lapā.

“Letonica” ir starpdisciplinārs zinātnisks žurnāls, kas iznāk kopš 1998. gada. Žurnālu izdod LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds. Žurnālā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Visi žurnālā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti. Žurnāls ir indeksēts Scopus, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs.

Pēdējo reizi labots: 13.06.2023 10:34:47