Institūta doktoranti prezentē promocijas darbus
16. septembrī Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika institūta doktorantu seminārs, kurā septiņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstināja ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem. Semināra ievadā institūta vadošā pētniece Rita Grīnvalde ieskatu promocijas darbu tapšanā nodēvēja par iespēju ieskatīties pētnieku slepenajā intelektuālajā dzīvē, jo katrs no viņiem stāstīja ne tikai par pētniecības jautājumiem, metodēm un darba progresu, bet dalījās pārdomās par darbu tapšanas gaitu un izaicinājumiem. Noslēguma vārdos Literatūras nodaļas vadītāja Māra Grudule pauda cerību, ka šādi semināri notiks arī turpmāk, piepulcinot doktorantus arī no citām insitūcijām, kā arī norādīja, ka lielākā daļa prezentēto pētījumu veltīta padomju perioda izpētei.
Madara Eversone ir Latvijas Universitātes doktorante un viņas topošā promocijas darba “Stratēģija, taktika un opozicionālās prakses: Latvijas Padomju rakstnieku savienība (1940–1990)” centrā ir Latvijas Padomju rakstnieku savienība un tās valdes darbība politisko un ideoloģisko pārmaiņu ietekmē, mēģinot atklāt sarežģītā padomju literārā procesa aizkulises un pretrunīgumu – radošās inteliģences savstarpējās attiecības ar varu, Rakstnieku savienības valdes ietekmi uz rakstniekiem un viņu daiļdarbiem, kā arī Savienības pozitīvo lomu literārā procesa attīstībā 20. gs. 60. gadu otrajā pusē–80. gadu beigās. Īpašu uzmanību šīs prezentācijas ietvaros Madara pievērsa Žaņa Grīvas personībai.
Dignes Ūdres disertācijas "Vizuāli interpretētas ideoloģijas: mitoloģiskais ornaments kā strīdīgs kultūras mantojums mūsdienu Latvijā” mērķis ir ielūkoties latviskā ornamenta interpretēšanas tradīcijā, kas ornamentu saista ar mitoloģiskajiem priekšstatiem, un pauž uzskatu, ka ornaments nav tikai dekorācija vai rotājums, bet gan satur simbolisku informāciju. Aizsākums šādai tautas ornamenta interpretācijai meklējams starpkaru periodā, arīdzan mūsdienās tā ir iemantojusi popularitāti un plaši lietota dažādās kultūras izpausmēs. Disertācijā aplūkoti gan atsevišķi ornamenta elementi (auseklītis, ugunskrusts), gan arī pētīta ornamenta lietošanas tradīcija kopumā, izsekojot tam, kā ornamenta interpretāciju un lietojumu ietekmējuši politiskie režīmi un ideoloģijas. Disertācija tiek izstrādāta Tartu Universitātes, Igauņu un salīdzinošās folkloristikas katedrā.
Arī Ilzes Ļaksas-Timinskas disertācija "Latviešu proza PSRS 20. gs. 20.–30. gados" tiek izstrādāta Latvijas Universitātē. Tās fokusā ir padomju latviešu diasporas radītā literatūra, pievēršoties literārajiem grupējumiem, darbu poētikai, ietekmes avotiem, staļiniskā režīma ietekmei uz mākslas radīšanas procesu utt.
Arta Ostupa topošā doktora disertācija veltīta vēsturiskā laika heterogenitātei latviešu mūsdienu prozā. Pētījuma centrā ir nelineāra un melanholiska vēsturiskā laika koncepcija, kā tā aktualizēta Paula Bankovska, Ingas Gailes, Noras Ikstenas un Gundegas Repšes romānos. Ostups izmanto traumas studiju, vēstures filozofijas un naratoloģijas atziņas un instrumentus, lai konceptualizētu traumatiskas atmiņas temporālos un ētiskos aspektus. Mūsdienu proza, pēc pētnieka domām, ļauj izprast laika nelinearitāti kā postraumatiskas kultūras raksturojošo īpašību, tāpēc disertācijā īpaša vērība pievērsta stāstījuma struktūrai un tās lomai laika pieredzes veidošanā.
Ditas Jonītes promocijas darba - "Horeogrāfs mūsdienu teātrī Latvijā: darbības modeļi tradīciju krustpunktos" hipotēze saistīta ar novērojumiem teātra praksē, kurā ienākot jaunai laikmetīgās dejas horeogrāfu paaudzei, ir mainījusies skatuves kustības paradigma. Respektīvi, horeogrāfs mūsdienu teātrī nav vairs tikai deju sacerētājs vai vēsturisko uzvedības manieru ierādītājs, bet mākslinieks, kas strādā arī ar aktiera- izpildītāja individuālo ķermeni, ideālā variantā - atverot to autentiskai kustībai un oriģinālai ķermeņa valodai. Pētījuma gaitā nācās secināt, ka šīs pārmaiņas lielā mērā saistāmas ar to, ka mainījies arī pats teātris: iestudējumi ir ne tikai dramatiska teksta interpretācijas vai izvērsumi, bet jaunas pasaules radīšana, kurā līdzvērtīgās attiecībās no idejas brīža strādā visi radošajā komandā iesaistītie: režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks, komponists, dramaturgs, gaismu un skaņu mākslinieks, kā arī aktieri. Un tostarp tikpat būtiska loma ir arī horeogrāfam.
Priekšlasījums "Negantais un rātnais Frīdrihs Daniels Vārs" sniedza ieskatu Gintas Pērles-Sīles paveiktajā, izstrādājot disertāciju par Palsmanes mācītāja F.D. Vāra dzīvi un darbību 18./19. gs. mijas kultūrvēsturiskajā kontekstā. Prezentācijā, izmantojot epizodes no mācītāja dzīves, gan arī rādot secinājumus, kas radušies, pētot viņa savākto tautasdziesmu kolekciju "Palcmariešu dziesmu krājums" (180[7?]) un citas aktivitātes folkloras vākšanas sakarā, autore atklāja F.D. Vāru kā Rietumeiropas apgaismības ideju, t.sk. folkloras vākšanas un publicēšanā turpinātāju un adaptētāju Livonijā.
Ivara Šteinberga topošajā promocijas darbā aprakstīti latviešu atdzejas tradīcijas teorētiskie un ideoloģiskie aspekti, īpašu uzmanību pievēršot dzejnieka un atdzejotāja Ulža Bērziņa darbībai dzejas tulkošanā. Darba pirmajā daļā paredzēts izstrādāt teorētisko satvaru, kas sintezētu dažādas tulkošanas un kultūras teorijas, apzinot pasaulē aktuālās teorētiskās paradigmas, kas saistās ar dzejas tulkošanu, un raksturojot latviešu literārajā vidē izplatītās dzejas tulkošanas pieejas un to tapšanas kontekstu. Otrajā daļā tiks pasniegts vēsturisks pārskats par publicētajiem Ulža Bērziņa atdzejojumiem un analizēti tulkojumu piemēri no postkoloniālo teoriju perspektīvām.
Foto: Paula Ozoliņa
Pēdējo reizi labots: 22.09.2020 13:57:55
