Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē

e katalogi tapuši balstoties uz grāmatu resursiem, kas no Kurzemes pēc hercogistes pastāvēšanas beigām 1795. gadā tika aizvesti uz Sagānas pili. Tagad abi minētie rokraksta dokumenti glabājas Žagaņas (Żagań) digitālajā arhīvā un bija parocīgi izmantojami Covid-19 krīzes sanitāro ierobežojumu laikā.

Projekta nosaukums: Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē

Pētniecības pieteikuma numurs: Nr.1.1.1.2/VIAA/2/18/358

Projekta vienošanās numurs: 1.1.1.2/16/I/001

Projekta īstenotājs: Simona Sofija Valke

Projekta īstenošanas vieta: Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048

Pētniecības kategorija: fundamentālie pētījumi

Projekta veids: ar saimniecisko darbību nesaistīts

Zinātnes nozare (OECD): 6.2, 6.5

Projekta īstenošanas ilgums: 01.10.2018.– 30.09.2021.

Projekta izmaksas: 133 805.88 EUR, no tām 113 734,99 EUR – ERAF finansējums

Atslēgvārdi: ģeotelpiska informācija, digitālās humanitārās zinātnes, 18. gadsimta bibliotēkas Kurzemes hercogistē, franču literatūra, kultūras transfērs, topoloģiskais pagrieziens.

Projekta mērķi:

(1) Zinātniskās kapacitātes attīstīšana un institucionāla iesaiste: (a) attīstīt un papildināt projekta realizētājas zinātniskās kompetences starpdisciplināru pētījumu veikšanai kultūras transfēru izpētes jomā, kā arī gūt jaunas teorētiskās zināšanas, kas nepieciešams, lai palielinātu zinātnisko kapacitāti un ļautu intensificēt starptautisko sadarbību; (b) nodrošināt pēcdoktorantes pilna laika iesaisti LFMI zinātniskajā darbībā; (c) attīstīt specifisku daudzvalodu dokumentu pētījuma veikšanas prasmes, īstenojot padziļinātu 18. gadsimta bibliotēku katalogu un ar tiem saistīto dokumentu analīzi, to izcelsmes vietu apzināšanu un kultūras sakaru izpēti;

(2) Digitālo humanitāro zinātņu pieejas īstenošana un teritoriju resursu valorizācija: (a) pielāgot pētījumam LFMI dažādu humanitāro zinātņu avotu ģeotelpiskās informācijas analīzes un vizualizēšanas rīku; (b) izstrādāt 18. gadsimta bibliotēku Kurzemes hercogistē tiešsaistes datubāzi, kura apkopos informāciju par franču literatūras un valodas klātbūtni tajās, tādējādi padarot ērti pieejamu apkopoto informāciju un zināšanas pētnieku un interesentu sabiedrībai, tās varēs izmantot ne tikai starpdisciplināru zinātnisku pētījumu veikšanai, bet arī teritoriju resursu apzināšanai, plānošanai, jaunu tūrisma produktu attīstīšanai u.tml. vajadzībām; (c) izstrādāt digitālu franču literatūras vienību 18. gadsimta Latvijas teritorijas bibliotēkās avotu rādītāju, strukturēt apzināto informāciju kategorijās (pēc jomas, žanra, laikmeta, autora, izdošanas vietas un gada, u.c.) lai attiecīgo materiālu padarītu ērti pieejamu starptautiskajai kultūras studiju pētniecībai.

(3) Izmantojot izstrādātos humanitāro zinātņu avotu analīzes rīkus un datubāzes, turpināt doktora disertācijā aizsākto pētījumu virzienu par literatūras un kultūras recepciju, pievēršoties franču literatūras izplatības apzināšanai, pētot literārās gaumes Kurzemes hercogistē specifiku un radot pamatu tālejošam pētījumam par literatūru un kultūru mijiedarbi Latvijas teritorijas literatūrās.

Projekta rezultāti:

Plānotie pētniecības pieteikuma rezultāti ir

(1) jauni analītiskie rīki un datubāzes, kas papildinās LFMI vietnes literatura.lv funkcionalitāti, (2) publikācijas - trīs zinātniski raksti, septiņi populārzinātniski raksti, (3) divu starptautisku konferenču organizēšana, (4) dalība trīs starptautiskās konferencēs, (5) viena zinātnisku rakstu krājuma sastādīšana, (6) paplašinātas teorētiskās zināšanas kultūras transfēru izpētē, topoloģiskā pagrieziena un digitālo humanitāro zinātņu jomā, papildinātas dokumentālo un dokumentāro materiālu izpētes prasmes, intensificēta starptautiskā sadarbība.

Projektu līdzfinansē: Eiropas Reģionālās attīstības fonds darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros.

PĀRSKATS

par pēcdoktorantūras projekta 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu

01.10.2018.–31.12.2018.

Pēcdoktorantūras pētījuma pirmā posma pirmajos trijos mēnešostika veikta teorētiskās literatūras, jau realizēto pētījumu un arhīva materiālu apzināšana, kā arī sākta pētījumam nepieciešamās bibliogrāfijas sastādīšana. Tajā ietilpst pētījuma veikšanai vajadzīgā teorētiskā, metodoloģiskā un tematiskā literatūra: salīdzinošās un kultūras studijas, zināšanu antropoloģija, topoloģiskā pagrieziena un mikrovēstures metodes, bibliotēku, grāmatniecības un lasīšanas vēstures pētījumi, kā arī Kurzemes kultūras vēstures un apgaismības laika franču literatūras un tās izplatības pētījumi. Lai veicinātu akadēmisku domu apmaiņu, kas saistīta ar pētījuma teorētiskajām nostādnēm un analīzes lauku, tika izstrādāts starptautiskas un starpdisciplināras zinātniskas konferences Zināšanu ģeogrāfija un migrācija / Géographie et migration du savoir / Geographie und Migration des Wissens projekts. Konference notiks 2019. gada 26. un 27. aprīlī (http://lulfmi.lv/Zinasanu-geografija-un-migracija).

Vēlme izsekot Kurzemes hercogistes bibliotēku attīstības gaitai, nosaka hronoloģisko pieeju tā realizācijā, tādēļ par pirmo pētniecības objektu tika izraudzīts būtiskākais 18. gadsimta sākuma grāmatu krājums – Kurzemes hercogu bibliotēka, kura 1714. gadā Ziemeļu kara laikā tika aizvesta uz Sanktpēterburgu, tur kļūstot par Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas sastāvdaļu. Daļa no šim grāmatām 1829. gadā ir uzdāvināta Aleksandra Universitātei Somijā un ziņas par šo grāmatu krājumu sniedz: Zanders, Viesturs. Ex Bibliotheca Ducis Curlandiae : Rīga, Rundāle, 2014 un Sirkka Havu, Irina Lebedevas, Collections donated by the Academy of Sciences of St Petersburg to the Alexander University of Finland in 1829, Helsinki : Helsinki University Library, 1997 (šī kataloga pirmajā nodaļā uzskaitītas 886 vienības no Kurzemes hercogu bibliotēkas). Nākamajā ceturksnī tiek plānoti divi pētniecības braucieni Kurzemes hercogu bibliotēkas resursu izpētei: uz Somijas Nacionālo bibliotēku un uz Sanktpēterburgas Valsts universitātes bibliotēku.

PĀRSKATS

par pēcdoktorantūras projekta 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu

01.01. 2019.–31.03.2019.

Pēcdoktorantūras pētījuma otrais ceturksnis tika veltīts pirmā izraudzītā pētījuma objekta Kurzemes hercogu bibliotēkas franču resursu apzināšanai, pētniecībai un analīzei. Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laikā, kopš 1562. gada, veidotajā hercogu bibliotēkā glabājās grāmatas vācu, holandiešu, latīņu, franču, itāļu, poļu u.c. valodās, un pēc nokļūšanas Pēterburgā tās tika uzskaitītas katalogā, kur grāmatu iedalījums balstījās uz to formātiem (folio, quarto, octavo), kuri savstarpēji bija ļoti atšķirīgi un tādēļ noteica grāmatu glabāšanas īpatnības, un apskatītajām jomām (teoloģija, tiesības, vēsture, medicīna, filosofija, u.c.).

Pētniecības braucienā uz Somijas Nacionālo bibliotēku tika pētīta tur glabātā hercogu bibliotēkas franču grāmatu daļa. Šis grāmatas lielākoties ir veltītas ticības jautājumiem un iztirzā dievbijības un kristīgās morāles jautājumus, visvairāk no autoriem grāmatu krājumā ir pārstāvēts hugenots, franču protestantu teologs Pjērs Dimulēns (Pierre Du Moulin, 1568-1658), kurš savos darbos izvērš aktīvu protestantisma apoloģiju. Katalogs uzrāda desmit šā autora darbus ne vien franču valodā, bet arī tulkotus vācu un flāmu valodā.

Krievijas Zinātņu akadēmijas arhīva Pēterburgas filiālē glabājas un ir pieejams 18. gadsimtā sastādīts Kurzemes hercogu bibliotēkas katalogs. Pētniecības periods Pēterburgā sniedza iespēju salīdzināt šī kataloga 20. gadsimta sākumā izgatavoto kopiju ar oriģinālu, kā arī apmeklēt Krievijas Zinātņu akadēmijas Retumu nodaļu, lai izvērtētu tur pieejamo hercogu bibliotēkas franču resursu daļu. Tā ietver gan greznus lielformāta izdevumus par militāro mākslu, arhitektūru un ievērojamu politisku personību veikumu, gan vidēja formāta un maza formāta grāmatas par plašu tēmu loku, tostarp literārus darbu un valodu mācību līdzekļus.

Par pētījuma gaitu un rezultātiem tika referēts Liepājas 25. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”, Liepājas Universitātē 2019. gada 14.–15. martā.

Pievienotā ilustrācija: Maurice Bouguereau, Le Théâtre françoys, où sont comprises les chartes générales et particulières de la France, à chacune desquelles avons adjousté l'origine de la province... de leur antiquité et choses remarquables... enrichi et orné sur chacune charte d'excellents vers héroïques. Tours, Chez Maurice Bouguereau, 1594, In-folio (28,5x39,5 cm).

PĀRSKATS

par pēcdoktorantūras projekta 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu

01.04.2019.–30.06.2019.

Pēcdoktorantūras pētījuma pirmā posma trešais ceturksnis vainagojās ar ilgi gatavotu notikumu – Eiropas savienības mājā 2019. gada 26.–27. aprīlī notika LU LFMI starptautiska un starpdisciplināra zinātniska konference “Zināšanu ģeogrāfija un migrācija / Géographie et migration du savoir“ ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Francijas Institūta Latvijā un Gētes institūta Latvijā atbalstu. Konferences aptvēra zināšanu pārvietošanos telpā un arīdzan tajā tika reflektēts par zināšanu ceļiem, to uzkrāšanas vietām, attīstību, pārveidošanos un pārradīšanu. Šī zinātniskā notikuma norisi varēja vērot tiešraidē un tagad interesentiem tīmeklī ir pieejami konferences videomateriāli[1], kā arī ar konferences apskatu ir iespējams izlasīt izdevuma “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” 2019. gada 73. sējuma 2. numurā[2]. Konferences dalībnieku referātiem pārtopot zinātniskos rakstos, ir iecerēts laist klajā zinātnisku rakstu krājumu. Ar referātu “Kurzemes hercogu bibliotēkas franču resursu izcelsmes vietas un tematiskais iedalījums” šajā konferencē noslēdzās 18. gadsimta sākuma Kurzemes hercogistes nozīmīgākā grāmatu krājuma franču resursu izpētes posms un tika uzsākta pētniecības materiāla digitālas kolekcijas “Franču literatūra Kurzemes hercogistē” veidošana LU LFMI digitālajā arhīvā garamantas.lv.

Uzsākot jauna izpētes objekta apzināšanu, notika darbs Rundāles pils muzeja Zinātniskajā arhīvā. Šī darba mērķis bija caurskatīt hercoga Ernsta Johana Bīrona mantas konfiskācijas, kas notika pēc 1740. gada, dokumentus, lai iegūtu ziņas par viņam piederējušām grāmatām, kā arī apzināt pils bibliotēkas ekspozīcijas franču resursus. Plašākā perspektīvā, turpmākā pētniecība tiks veltīta Bīronu bibliotēkai un Pētera Bīrona dibinātajai Academia Petrina bibliotēkai. Līdztekus turpinās darbs ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas grāmatām, apzinot tās krājumā esošos līdz 18. gadsimta beigām izdotos sējumus franču valodā.

PĀRSKATS

par pēcdoktorantūras projekta 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu

01.01.2020.–31.03.2020.

Marta beigās iztecēja puse no pēcdoktorantūras projektam atvēlētā laika. Līdz šim veiktajā pētniecības darbā skaidrāk ir iezīmējušās divas lietas, kuras skar pētniecības lauku. Proti, tas tika precizēts, aprobežojoties ar sekojošiem segmentiem: hercogu Ketleru un hercogu Bīronu bibliotēkas, Kurzemes hercogistes sabiedriskās bibliotēkas un Academia Petrina bibliotēka. Tomēr, ņemot vērā pētījuma mērķos formulēto – “pievērsties franču literatūras izplatības apzināšanai, pētot literārās gaumes Kurzemes hercogistē specifiku”, tika nolemts iekļaut pētījuma laukā arī Kurzemes hercogistes laikrakstu literāros sludinājumus, kuros tiek sniegta ziņas par franču izdevumiem un tiek piedāvāta iespēja tos iegādāties, tādējādi apskatot grāmatu popularizēšanas un pieejamības mehānismus.

Šajā ceturksnī bija iecerētas vairākas publiskas prezentācijas, no kurām varēja notikt tikai divas, jo daļa no tām bija paredzētas marta beigās. Janvāra beigās LFMI “Pētījuma poētikas” semināru cikla ietvaros notika prezentācija “Digitālās vizualizācijas pieredze: franču literatūra Kurzemes hercogistē”. un marta sākumā Kuldīgas Galvenā bibliotēkā man bija iespēja uzstāties ar priekšlasījumu “Ko Kurzemes hercogi Ketleri lasīja franciski?”. Viduskurzemes laikraksts “Kurzemnieks” iesniegto populārzinātnisko rakstu par šo tēmu ir plānojis publicēt kultūras sadaļā “Radošā Kuldīga”. Diemžēl marta vidū Liepājas Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā (LCZB) paredzētā uzstāšanās, kura ir veltīta Vecbibliotēkas fonda nozīmīgam resursam – Universālās dāmu bibliotēkas (Bibliothèque universelle des Dames) kolekcijai, ārkārtas situācijas valstī dēļ tika pārcelta uz vēlāku laiku. LCZB Dāmu bibliotēka ietver 144 kabatas formāta sējumus, no 156 Francijā 18. gadsimta beigās iznākušajiem, un sniedz tā laika franciski lasošajām dāmām zināšanas un literāru baudījumu, kas ietvertas 11 sadaļās: ceļojumi, vēsture, teātris, matemātika, morāle, u.c.

Rēķinoties ar force majeure situāciju valstī, tiek plānotas arī turpmākās aktivitātes. Nākas uz laiku atlikt klātienes pētījumus bibliotēkās un arhīvos, taču šis laiks tiek izmantots iegūtās informācijas apstrādāšanai un klasificēšanai, lai varētu ar to ērti rīkoties digitālajā vidē. Tāpat tiek pilnveidoti referāti divām starptautiskām konferencēm, kuras no aprīļa tika pārceltas uz šī gada rudeni.

Attēlā: Titullapa Universālās dāmu bibliotēkas 6. sadaļas “Morāle “ 13. sējumam. Bibliothèque universelle des Dames, Morale, tome 13, Paris, rue et hôtel Serpente, 1789.

POPULĀRZINĀTNISKS PĀRSKATS

Par pēcdoktorantūras projekta Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu
01.04.2020.– 30.06.2020.

Darbība iepriekšējā projekta periodā konkretizētajā pētījuma laukā tika izvērsta divos virzienos: Bīronu bibliotēkas un jau agrāk minētā laikraksta “Mitauische Zeitung” izpēte, kā arī tika diskutēts ar kolēģiem un programmēšanas speciālistiem par labāko risinājumu, lai varētu publicēt pētījuma materiālus un rezultātus digitālā vidē, proti, norisa darbs pie specifiskas platformas plāna pilnveides.

Pētījuma ietvaros lietotais apzīmējums “Bīronu bibliotēka” neietver vienotu un kataloģizētu grāmatu kopumu, bet gan apzīmē šīs Kurzemes hercogu dinastijas ģimenes locekļiem piederējušās grāmatas. Šajā pētījuma segmentā tika apzināts hercoga Pētera fon Bīrona vecākās meitas Sagānas hercogienes Vilhelmīnes grāmatu katalogs, kura paša franciski rakstītajā nosaukumā “Dažādu grāmatu katalogs no viņas Augstības Rohanas princeses, Sāganas hercogienes, dzimušas Kurzemes princeses bibliotēkas” (Catalogue de différents Livres extraits de la Bibliothèque de Son Altesse Madame la Princesse de Rochan Duchesse de Sagan née Princesse de Courlande) ietverta norāde par šī uzskaites dokumenta nepilnību, un hercoga Pētera teātra bibliotēkas katalogs.

Jelgavas laikraksta “Mitauische Zeitung” no 1784. līdz 1795. gadam iznākušie numuri ir ērti pieejami LNB Periodikas datu bāzē un tika pētīti projekta iepriekšējos posmos, taču laikraksts (ar citu nosaukumu – “Mitauische Nachrichten”) ir nācis klajā jau no 1766. gada. Tagad tika uzsākta šī perioda – no 1766. līdz 1783. gadam – laikrakstu apzināšana un pētniecība LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā, kā arī sadarbībā ar LU Akadēmisko bibliotēku tika digitalizēts laikraksta 1775. gada laidiens, kuru plānots darīt pieejamu arī citiem pētniekiem.

Nākamā trimestra būtiskākais uzdevums ir digitālas platformas pētījuma materiālu un rezultātu publicēšanai sākumposma izveide. Ir iecerēts izpētīt Krievijas valsts seno lietu arhīva (Российский государственный архив древних актов (РГАДА)) resursu piedāvājumu, lai rudens pusē varētu doties uz Maskavu apzināt ar Bīronu ģimeni, kā arī, iespējams, ar Jelgavas sabiedrisko bibliotēku saistītos dokumentus.

Attēls: Sagānas hercogienes Vilhelmīnes grāmatu kataloga titullapa.

POPULĀRZINĀTNISKS PĀRSKATS

Par pēcdoktorantūras projekta Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu
01.07.2020.– 30.09.2020.

Būtiskākais šī pētniecības perioda notikums bija 17-18/09/2020 Kuldīgā organizētā starptautiskā zinātniskā konference “Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē”, kurā es piedalījos ar referātu “Franču literatūras piedāvājums Kurzemes un Zemgales hercogistes laikrakstos”. Konferencei pieteiktā tēma pētījumu gaitā konkretizējās un vairs tieši neatbilda pieteikumam, tādēļ jāprecizē, ka pētījuma lauks aptvēra nelielu, bet nozīmīgu hronoloģisko nogriezni: no 1775. gada 1. jūlija līdz 1776. gada beigām. Šajā laikā, pēc Pētera akadēmijas dibināšanas, Jelgavas laikraksta “Mitauische Zeitung” izdošana nonāca jaundibinātās akadēmijas mācībspēku pārziņā. Pamatojoties uz domu, ka 18. gadsimta République des Lettres, latviešu valodā – Zinātņu republikas, kura ietvēra Eiropas intelektuāļu kopumu, to sadarbību un zinātnes ideju un priekšmetu, tostarp grāmatu, apmaiņu, starptautiskās zinātniskās komunikācijas valoda bija franču valoda, referātā tika iztirzāta franču apgaismotāju ideju un grāmatu popularitāte “Mitauische Zeitung” slejās.

Iepriekšējā pētniecības periodā iecerētais pētniecības brauciens uz Maskavu diemžēl ir atlikts sanitāru ierobežojumu dēļ, bet no Krievijas valsts seno lietu arhīva (Российский государственный архив древних актов (РГАДА)) tika saņemtas Liepājas Lasāmbibliotēkas pirmo katalogu digitālās kopijas un viens no trīs šajā periodā Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēkā notikušajiem publiskajiem priekšlasījumiem tika veltīts minēto katalogu analīzei un to franču grāmatu apskatam.

Žagaņas (Żagań) digitālā arhīvā pētāmajiem diviem rokraksta dokumentiem – hercoga Pētera fon Bīrona teātra bibliotēkas katalogam un viņa vecākās meitas, Sagānas hercogienes Vilhelmīnes grāmatu katalogam – pievienojies trešais, proti, hercoga Pētera grāmatu pārdošanas katalogs, kurā atrodams ne mazums franču grāmatu.

Plānojot nākamā perioda uzdevumus, jāiezīmē divi galvenie virzieni – grāmatu rādītāja un pētījuma materiālu un rezultātu pakāpeniska publicēšana digitālā vidē un darbs pie SCI rakstu, kā arī citu publikāciju izstrādes. Līdztekus informējot interesentus par pētījumu publiskās uzstāšanās reizēs.

Attēls: Voltērs ir pieminētākais franču apgaismotājs “Mitauische Zeitung” slejās. Šai laikrakstā (11/01/1776, Nr. 5, 19.lpp.) tiek publicēta ziņa par jaunu Voltēra portretu, zem kura izvietota Kloda Žozefa Dorā (Claude-Joseph Dorat) četrrinde, kā arī pārpublicēts pats elegantais, Voltēru slavinošais pants, kas ar savu slīprakstu izceļas avīzes gotiskā raksta lapā.

POPULĀRZINĀTNISKS PĀRSKATS

Par pēcdoktorantūras projekta Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu
01.10.2020.– 31.12.2020.

Aizvadītajā pētniecības periodā ir nācis klajā LFMI SCI žurnāla "Letonica" 41. numurs, kurā iekļauta zinātnisko rakstu sadaļa “Zināšanu ģeogrāfija un migrācija”, kura apkopo pēc 2019. gadā notikušās zinātniskās konferences (skat. pārskatu 01.04.2019.–30.06.2019.) iesniegtos rakstus, tostarp arī pēcdoktorantūras pētījuma ietvaros tapušo rakstu “La Bibliothèque des ducs de Courlande (1561–1701) et ses ressources françaises”.

2020. gada oktobrī klātienē notika trīs publiskas uzstāšanās – Liepājā, Kuldīgā un Jelgavā. Liepājas Universitātē tika sniegts priekšlasījums “Apgaismības dižgars Voltērs un Mitauische Zeitung”, kurā aplūkota 18. gadsimta otrās puses populārākā franču intelektuāļa literārais, filozofiskais un sabiedriskais devums un tā neviennozīmīgais atspoguļojums Jelgavas laikrakstā, atzinīgi izsakoties par ticības brīvības popularizēšanu, bet nosodot Voltēra deistista pārliecību. Šis priekšlasījums turpina septembrī nolasītajā referātā (skat. pārskatu 01.07.2020.– 30.09.2020.) pētīto tematiku, pievēršot uzmanību Voltēra darbu ģeogrāfiskajai pārvietošanai Eiropas intelektuālajā telpā.

Hercoga Jēkaba Ketlera 410. jubileja oktobrī tika atzīmēta ar diviem priekšlasījumiem par šīs izcilās personības franču grāmatām, kuras ietilpa arī Kurzemes hercogu bibliotēkā (skat. pārskatu 01.01. 2019.–31.03.2019.). Tie notika Kurzemes kultūras mantojuma centra un biedrības “Kūrava” īstenotā projekta “Kuldīdznieku tautas skola” pasākumā un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja rīkotajā sarīkojumā.

Tiešsaistē tika veiktas divas uzstāšanās: LFMI konferences “Barondiena tiešsaistē” sadaļā Jaunā Letonica ar apskatu “LFMI žurnāla LETONICA 41 zinātnisko rakstu sadaļa Zināšanu ģeogrāfija un migrācija” un nodarbību cikls “Teritorija: ģeogrāfija, proksēmika, ģeokritika un Velbeks” LU Izcilības skolā, kura pirmā un trešā daļa saistīta ar pērcdoktorantūras pētījumā izmantotajām metodēm.

Sanitāru ierobežojumu dēļ 11-13/11/2020 plānotā starptautiskā zinātniskā konference Spānijā (AFUE 2020, Vitoria-Gasteiz, Espagne) Transfrontalieres : Le français langue de rencontre(s) XXIX Colloque international AFUE, kurā bija apstiprināts referāts “Lectures françaises au duché de Courlande du XVIIIe siècle” jau otro reizi tika pārcelta, šoreiz uz 2021. gada novembri. Tika pieteikta dalība Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes, Kurzemes Humanitārā institūta, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Lietuviešu literatūras un folkloras institūta, Vītauta Dižā universitātes 27. starptautiskajai zinātniskajai konferencei “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”, kura notiks 2021. gada 10.–11. martā, ar referātu “Liepājas sabiedriskās bibliotēkas (1777-1799) revolucionārā literatūra”.

Tiek turpināts darbs pie hercoga Pētera fon Bīrona bibliotēkas katalogu un viņa vecākās meitas, Sagānas hercogienes Vilhelmīnes grāmatu kataloga, kā arī Jelgavas laikraksta “Mitauische Zeitung” un citu pētniecības materiālu sagatavju veidošanas publicēšanai digitālajā vidē.

Attēls: Pirmais mīlas skūpsts (Le premier baiser de l’amour). Ilustrācija no populārā Žana Žaka Ruso (Jean-Jacques Rousseau, 1712-1778) epistolārā romāna “Žilī jeb jaunā Eloīza. Divu mīlētāju, Alpu pakājes mazpilsētas iedzīvotāju vēstules” (Julie ou la nouvelle Héloïse. Lettres de deux amants, habitants d'une petite ville au pied des Alpes). Vilhelmīnes, Sagānas hercogienes bibliotēkā ir atradies šī romāna pirmizdevums, iespiests Amsterdamā 1761. gadā./p>

POPULĀRZINĀTNISKS PĀRSKATS

Par pēcdoktorantūras projekta Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu
01.01.2021.– 31.03.2021.

Trešā pēcdoktorantūras pētniecības posma otrajā ceturksnī man bija iespēja virtuāli piedalīties Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes, Kurzemes Humanitārā institūta, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Lietuviešu literatūras un folkloras institūta, Vītauta Dižā universitātes 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”. Tajā es uzstājos ar referātu “Liepājas sabiedriskās bibliotēkas (1777-1799) revolucionārā literatūra”, kurā tika apzināti un pētīti no franču valodas vāciski tulkotie un arī vāciski revolūcijas iespaidā tapušie darbi. Izpēte sniedza atzinumu, ka Liepājas bibliotēkā glabājušies franču autoru – Mirabo, Keralio, Dilora, u. c. – darbi pauduši prorevolucionāru viedokli, aprakstot tautas ciešanas un despotisma necilvēcisko dabu. Vācu autoru skatījums ir bijis distancētāks – no konstitucionālās monarhijas pozīcijām līdz atklātam un naidīgam revolūcijas nosodījumam.

Pētījuma materiālu publicēšanas digitālā vidē – LFMI digitālā arhīvā garamantas.lv – sagatavošanas darbi intensīvi notiek ne vien elektroniskā rādītāja izstrādē bet arī vēl divos virzienos: (1) videosižeti, (2) tuvplāni. Darbs pie videosižetu izveides noris sadarbībā ar LFMI pētnieku Aigaru Lielbārdi. Pašreiz nofilmētajā materiālā uzstājas LNB un LFMI vadošais pētnieks Pauls Daija, Vēstures arhīva vadošā pētniece Mārīte Jakovļeva, Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļas vadītāja Baiba Vanaga. Šie videosižeti ir kontekstuāls materiāls un ilustrē Kurzemes hercogistes kultūras dzīvi 18. gadsimtā. Sižetiem tiek pievienoti titri franču valodā. Savukārt tuvplānus veido dažādu pētāmo grāmatu resursu aktuālo un caurviju tēmu analīze par 18. gadsimtā aktuālām literatūras, kultūras un zinātnes tēmām, izvērstāk informējot par pētīto bibliotēku grāmatām vai laikraksta “Mitauische Zeitung” grāmatu ziņām, kā arī pievienojot to fragmentu tulkojumus latviešu un franču valodā un atbilstošus attēlus.

Attēls: Frontispiss un titullapa no franču valodas vāciski tulkotai grāmatai “Lengē pārdomas par Bastīliju: ar visaptverošiem papildinājumiem un labojumiem; ar Bastīlijas plāniem” (1783). Šāda grāmata ir atradusies Liepājas pilsētas lasāmbibliotēkā.

POPULĀRZINĀTNISKS PĀRSKATS

Par pēcdoktorantūras projekta Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu
01.04.2021.– 30.06.2021.

Pēcdoktorantūras pētniecības projekta priekšpēdējā ceturksnī tiek turpināti pētījuma materiālu un rezultātu publicēšanas digitālā vidē – LFMI digitālā arhīvā garamantas.lv – pilnveides darbi, kā arī gatavotas zinātniskās publikācijas.

Maija beigās tika nolasīts referāts "Lasīšana krīžu un satricinājumu laikā: Sagānas hercogienes bibliotēka (1800)" Liepājas Universitātes 24. starptautiskā zinātniskā konferencē "Sabiedrība un kultūra: krīzes un to pārvarēšanas ceļi". Referātā tika apskatīts Kurzemes un Zemgales hercogistes beigu posma politiskās krīzes notikumu specifisks aspekts – intelektuālā uzkrājuma fons, proti, pēdējā Kurzemes hercoga meitas Vilhelmīnes bibliotēkas kataloga resursi. Grāmatas un citas vērtības pēc hercogistes pastāvēšanas beigām lielākoties tika aizvestas uz Bīronu Eiropas ceļojuma laikā (1784-1787) iegādāto Sagānas hercogisti un daudzas no tām, galvenokārt franču valodā, nonāca Vilhelmīnes bibliotēkā.

Pētniecības projekta turpinājumā iecerētas publiskas uzstāšanās un darbs pie pētījuma digitālo resursu nodošanas publiskai pieejamībai.

Attēls: Avīzes "Francijas Vēstnesis" (Mercure de France) iknedēļas pielikumā "Briseles politiskā avīze" (Journal politique de Bruxelles) 1786. gada 27. maijā publicēta īsa ziņa, ka visticamāk firsts Hoenloe iegādājies Sagānas īpašumu Kurzemes hercoga uzdevumā. Franciski rakstošā prese gana plaši atspoguļo Kurzemes hercogistes notikumus – politisko stāvokli, konfliktus, ekonomiskos jaunumus, hercoga ģimenes pieaugumu, ceļojumus, intereses, u.c.

POPULĀRZINĀTNISKS PĀRSKATS

Par pēcdoktorantūras projekta Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu

01.07.2021.– 30.09.2021.

Pagājušajā pēcdoktorantūras pētniecības periodā turpinājās apkopotā materiāla pētniecības un analīzes darbs, kā arī virtuālās mobilitātes realizēšanas iespēju meklējumi.

Galvenokārt tika strādāts pie zinātniskā raksta “Sagānas hercogienes, dzimušās Kurzemes princeses bibliotēka: tās konteksts un apgaismības vērtības”. Pēc iepriekšējā pētniecības posmā nolasītā referāta tika vēlreiz izvērtēti Sagānas hercogienes katalogā iereģistrētie franču grāmatu resursi, velkot paralēles ar prominentā franču pētnieka Pola Azāra (Paul Hazard) pētījumu “Eiropas apziņas krīze 1680-1715”. Azārs apskata pirmsapgaismības periodu, kurā notiek pāreja no absolūtismā sakņotas domāšanas uz sabiedrību ar racionālisma dominanti, ar reliģiskās tolerances un individuālās brīvības idejām. Šai pētījumā pieminēto autoru Malbranša (Malebranche), Fontenela (Fontenelle), Loka (Locke), Leibnica (Leibniz), Fenelona (Fénelon), Beila (Beyle) un citu darbi franču izdevumos rindojas arī Sagānas hercogienes bibliotēkas katalogā.

Attēls: Sagānas hercogienes grāmatu katalogā ierakstītais franču filozofa Pjēra Beila (1647-1704) slavenās Vēsturiskās un kritiskās vārdnīcas (Le Dictionnaire historique et critique) saīsinātais izdevums. Pēc Beila domām pasauli nevar reducēt līdz manihejiskajam redzējumam, tā paredz pastāvīgu pretrunīgu viedokļu šķērsošanos.

POPULĀRZINĀTNISKS PĀRSKATS

Par pēcdoktorantūras projekta Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu

01.10.2021.– 31.12.2021.

Pētniecības periods tika veltīts klātienes un virtuālajai mobilitātei, kā arī konferences apmeklējumam.

Virtuālā mobilitāte tika realizēta, noklausoties Ženēvas Universitātes piedāvāto kursu Jean Calvin. Histoire et réception d’une Réforme (Žans Kalvins. Kādas reformācijas vēsture un recepcija). Šī tēma sabalsojas ar Kurzemes hercogu bibliotēkas teoloģiskās sadaļas franču resursiem un hercogistes vēsturisko kontekstu. Klātienes mobilitātes ietvaros tika veikti pētījumi Berlīnes valsts bibliotēkā un Līneburgas Ziemeļaustrumu bibliotēkā. Viens no vērtīgākajiem ieguvumiem bija Jelgavas laikraksta Mitauische Zeitung numurs, kurā aprakstīts hercoga Pētera mātes grāmatu dāvinājums Pētera akadēmijai. Novembrī tika nolasīts referāts Spānijas Basku zemes universitātes organizētajā starptautiskajā konferencē Transfrontalieres : Le français langue de rencontre(s) (Pārrobežas: tikšanās franču valodā).

Attēls: Jelgavas laikraksts, kurā tika ievietoti sludinājumi par iespējām iegādāties grāmatas, piedāvāja arī izdevumus franču valodā. Laikraksts, kas tika dibināts 1766. gadā kā Mitauische Nachrichten, savas pastāvēšanas laikā vairākkārt mainīja nosaukumu.

POPULĀRZINĀTNISKS PĀRSKATS

Par pēcdoktorantūras projekta Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizācijas gaitu

01.01.2022.– 31.03.2022.

Pēcdoktoratūras pētniecības periods tika aizvadīts, papildinot zināšanas Parīzes politehniskā institūta virtuālajā mācību kursā par zinātnisku rakstu izstrādes principiem un finesēm. Šīs zināšanas liekot lietā zinātniskas publikācijas Revolution literature in the newspaper of the Duchy of Courland (1789-1795) (Revolūcijas literatūra Kurzemes hercogistes laikrakstā (1789-1795)) izstrādē. Šī tēma sabalsojas ar teju klajā nākušajā Liepājas Universitātes zinātnisko rakstu krājumā publicēto rakstu par Liepājas pilsētas bibliotēkas revolūcijas literatūru. Ja šajā rakstā tika iztirzāts jautājums par revolūcijas literatūras, kas izraisīja Liepājas bibliotēkas slēgšanu, saturisko klāstu un ideoloģisko ievirzi, tad šīs literatūras pētījums laikraksta slejās sakņojas notikuma antropoloģijas pieejā. Šajā pētniecības periodā tika pilnveidots arī franču grāmatu elektroniskais rādītājs.

Attēls: Pirmā lappuse no Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijas. 1792. gadā Mitauische Zeitung publicē sludinājumus, kuros vēstīts, ka Jelgavas maksas bibliotēkās varot lasīt franču revolucionāra, protestantu mācītāja un reliģiskās brīvības aizstāvja Rabo Santetjēna (Rabaut-Saint-Étienne) sastādīto 1792 gada almanahu, kurā ievietota arī Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija.

POPULĀRZINĀTNISKS PĀRSKATS

Par pēcdoktorantūras projekta Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 realizāciju

Pēcdoktorantūras projekta laikā tika pētīta franču literatūra Kurzemes hercogistē, sastādīts elektroniskais grāmatu rādītājs (publicēts garamantas.lv) ar kartētām grāmatu izdošanas vietām. Šī ģeotelpiskā informācija ļāva ne vien kvantitatīvi izvērtēt franču grāmatu plūsmu, bet arī analizēt izcelsmes vietu specifiku (piem. teoloģiskās literatūras izdošana Ženēvā) un to saistību ar hercogisti. SCOPUS indeksētiem žurnāliem tika iesniegti trīs zinātniski raksti, no kuriem viens ir jau publicēts, kā arī ir tapuši vēl divi zinātniski raksti. Populārzinātniskas publikācijas ir ievietotas reģionālajā presē un reģionālajā televīzijā ir sniegta intervija. Sadarbībā ar kolēģiem ir izveidotas video-publikācijas par pētāmo laikmetu. Pētījums tiks turpināts, veicot dokumentāro un dokumentālo pētniecību, pilnveidojot grāmatu elektronisko rādītāju un padziļināti pētot Liepājas pilsētas bibliotēkas resursus.

Pēdējo reizi labots: 11.07.2022 11:28:02