Etno-grafika: jaunā pēcdoktorantūras projekta pirmie mēneši
Pētnieks Toms Ķencis dalās ar paveikto pēcdoktorantūras projektā "ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas", pievienojot padarītajam un pārdomām arī divu grāmatu recenzijas.
---
Pirmās projekta dienas paiet, kārtojot formalitātes un gatavojoties pētnieciskajam darbam – līgumu slēgšana un birokrātisko nosacījumu studēšana, nepieciešamās literatūras atlase, lejupielāde un iegāde, sarakste ar projekta īstenošanā iesaistītajām trešajām pusēm. Īsumā – apstiprinātā plāna praktiskajā realizēšanā. Virtuāli tiekos ar projekta zinātnisko konstantu, pieredzējušo zinātnieku Benediktu Kalnaču – pārrunājam efektīvākās pieejas pētniecības pamatam, tas ir, Baltijas postkoloniālajai teorijai un tās saistībai ar kopējo postsociālisma pētniecības lauku. Savukārt ar režisoru Raiti Ābeli sākām plānot filmas veidošanu.
Drīz vien sākas vairāk nekā mēnesi garš, informatīvi blīvs digitālo humanitāro zinātņu kurss Centrāleiropas Universitātē Budapeštā. To, protams, apmeklēju virtuāli. Digitālās humanitārās zinātnes palīdzēs gan manā pētnieciskajā izaugsmē, gan arī solās būt noderīgas paša pētījuma veikšanā – liela apjoma vizuālo materiālu uzglabāšanā un analīzē. Šeit lūdzu padomu arī mūsu digitālās nodaļas vadītājai Sanitai Reinsonei.
Līdztekus noris veiksmīga sadarbība (sinerģija) ar Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu Individuālo grantu projektu “Jaunas pieejas latviešu folkloristikas vēsturei”, kas tāpat tiek īstenots mūsu institūtā. Plānojam kopīgi izdot īpašu zinātniskā žurnāla “Letonica” numuru, kas būs veltīts man aktuālajai postsociālisma/koloniālisma tematikai. Tāpat kopīgi organizējam teorētiskās literatūras semināru “Baltijas postkoloniālisms”. Visam nepieciešami apraksti un komunikācijas materiāli, tie jāizplata gan vietējos, gan starptautiskajos akadēmiskajos tīklos. Ar patiesu prieku jāatzīst, ka seminārs gūst plašu atsaucību. To apmeklē gan LU LFMI darbinieki, gan citi interesenti, izvēršas dziļas un auglīgas diskusijas. Īsi jāpiebilst, ka šie post- virzieni galvenokārt norāda uz teorētisko pozīciju – noteiktu, refleksīvu skatījumu no mūsdienām uz padomju okupācijas laika pagātni –, nevis tagadni kā izpētes lauku. Līdztekus informācijai Institūtā, mājaslapā un dažādos sociālajos tīklos, par projektu sanāca pastāstīt arī Latvijas Radio 3.programā. Paldies Anetei Stucei un raidījumam “Etnovēstis!”
Tomēr ir arī nepatīkami jaunumi – atcelta dokumentālo filmu meistardarbnīca “Sources 2” Tallinā, kurā biju plānojis vasarā piedalīties. Sarakstos ar Nacionālo kino centru, meklēju atbilstošas alternatīvas. Tāpat arī COVID-19 ierobežojumu dēļ nesanāca ļoti svarīgais brauciens uz Tallinu martā, kad biju sarunājis Igaunijas Mākslas muzejā (KUMU) apmeklēt mana pētījuma varoņa Kalju Polju izstādi un tikties ar kuratori. Cerams, ka sanāks to paveikt nākamajā ceturksnī.
Pats galvenais, varu tagad netraucēti nodarboties ar pētniecību. Manam projektam kritiski svarīgi ir divi konteksti. Teorētiskais jeb kā analizēt “Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas”, un vēsturiskais – kā tās lokalizēt Baltijā vēlīnā sociālisma laikmetā. Par pēdējo parasti saucu laika posmu no Staļina nāves 1953. gadā līdz PSRS izjukšanai 1991. gadā, bet šoreiz fokusā ir 1968. līdz 1991. gads. Teoriju apgūstu, lasot un konspektējot zinātniskos žurnālus, monogrāfijas un rakstu krājumus. Šo kontekstu atspoguļošu projekta pirmajā zinātniskajā rakstā, kas jāpabeidz jau vasarā. Savukārt vēsturisko kontekstu palīdz saprast gan reģiona vēstures pētījumi, gan padomju kultūras un mākslas darbinieku autobiogrāfijas, piemēram, grafiķa Ināra Helmūta, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa, žurnālista Jāņa Škapara. Izlases kārtībā par divām īpaši interesantām grāmatām pastāstīšu nedaudz vairāk.
Turpinājumā piedāvāju divu lasīto grāmatu recenzijas.
Katherine Verdery (2014) Secrets and Truths: Ethnography in the Archive of Romania's Secret Police [Katrīna Verderī. Noslēpumi un patiesības: Etnogrāfija Rumānijas slepenpolicijas arhīvā]
Perfekta izvēle katram, kura kaislības ir spiegu romāni un kultūras jeb sociālā antropoloģija. Kamēr amerikāņu zinātniece Verderī vairākus gadus pētīja nacionālisma un sociālisma attiecības Nikolaje Čaučesku (iesaku YouTube vietnē noskatīties viņa pēdējo mēģinājumu uzrunāt tautu) laika Rumānijā, Rumānijas valsts drošības komiteja Securitate novēroja pašu pētnieci.
Divdesmit piecus gadus vēlāk ir tapis trakoti aizraujošs (balstīts uz autores 2780 lapaspuses garo dosjē) un intelektuāli blīvs pētījums, kas, iztaujājot noteiktus zināšanu radīšanas veidus un patiesības režīmus, izaicinoši rezonē ar Mišela Fuko nemirstīgo klasiku “Uzraudzīt un sodīt”. Grāmatā atrodams interesants un efektīvs aktoru-tīklojumu teorijas izmantojums, izcila arhīva prakšu analīze, un slepenības socioloģija. Man īpaši vērtīgi šķita slepenības-klusuma, baiļu-ļaunuma un zināšanu-patiesības nošķīrumi, ar ko autore operē savā Securitate analīzē.
Šī jāpiemin arī kā vēl viena grāmata, kas nedaudz ieskatās sociālisma emocijās un subjekta konstruēšanā. Ievads no neierastas perspektīvas kontekstualizē arī Latvijas neveiklo “ņemšanos” ap tā sauktajiem čekas maisiem. Kopumā Verderī atziņas noderēs, strādājot ar jebkuru arhīvu un pētot visplašāko jautājumu loku padomju un sociālisma bloka valstīs.
Agata Pyzik (2014) Poor But Sexy: Culture Clashes in Europe East and West [Agata Pizika. Trūcīga, bet pievilcīga: Kultūras sadursmes Eiropas austrumos un rietumos]
Elpu aizraujošs teorētiskais lidojums starp Austrumu Blok-mājām, dzeloņdrātīm un heroīnu Deivida Bovija un Kraftwerk dziesmu pavadījumā. Iespējams, asākā mūsdienu kultūras analīze kopš Frederika Džeimsona “Postmodernisms jeb vēlīnā kapitālisma kultūras loģika”, turklāt lasās raiti kā asa sižeta trilleris. Un vēl tur ir par B-kategorijas filmām! Ievads un divas nodaļas ir brīvi pieejamas arī tiešsaistē, Google Books.
Aiz daudzajām krāsainajām (un sociālistiski pelēkajām) detaļām atklājas dziļa reģiona kultūras analīze, kas nepieciešama, lai izprastu ārtēla un paštēla dinamiku koloniālajās attiecībās – to kultūras daļu, kas nav redzama, skatoties tieši uz padomju kolonizatoriem. Atskatoties no mūsdienām, autore precīzi izseko caur kādiem politiskiem mehānismiem un ideoloģiskām transformācijām no sociālisma mantojuma un nekontrolēta neo-liberālisma sintēzes radās mūsdienu Polijas plēsonīgais nacionālisms. Šķietamā popkultūras analīze lēnām aizved pie kultūras tumšāko nostūru psihoanalīzes, sekojot fašisma, melanholijas un izslēgšanas attiecībām vēlīnā sociālisma sakārtā. Lai nebiedē Polijas piemērs, daudzos aspektos šī grāmata palīdz saprast arī Padomju un pēc-padomju Latviju.
Atsauce pārpublicēšanas gadījumā: ERAF projekta pēcdoktorantūras pētniecības pieteikums “ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas” (pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/4/20/628, projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001).
Pēdējo reizi labots: 15.04.2021 19:27:03