Dzīve līdzās ostai Mangaļsalā

20. oktobrī LZP projekta “Dzīve līdzās ostai” pētnieki devās uz Mangaļsalu, vienu no četrām Daugavas lejteces apkaimēm, kurās iecerēts pētīt cilvēka un vides attiecības, kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

Ar pētniekiem tikās Mangaļsalas iedzīvotāju biedrības valdes locekles Ramona Innusa-Gredzena, kura Mangaļsalā dzīvo jau 9. paaudzē, Daina Pulkstene un Baiba Pope-Veisa. Pēc īsas iepazīšanās biedrība iezīmēja galvenos darbības virzienus un problēmas, ar kurām ikdienā sastopas kā mazi, tā lieli mangaļsalieši: nesakārtotā infrastruktūra un daļēji liegtā piekļuve ūdeņiem, kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšana; bet galvenais – neziņa par Mangaļsalas attīstības iespējām.

Mangaļsalā dzīvo vien ~ 1500 iedzīvotāju, daļu teritorijas sedz meži un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas parks “Piejūra”, daļa Vecdaugavas dabas lieguma), daļa noteikta kā apbūves, bet Mangaļsalas DR un R piekrastē, kas ietilpst ostas teritorijā, noteikts ražošanas un rūpniecības teritorijas statuss. Lai arī tā aizņem vien ~ 13% no kopējās salas teritorijas, ostas teritorijas ietekmes areāls ir plašāks. Tikšanās laikā uzklausījām gan ekonaratīvus par nokaltušajiem kokiem, gan stāstus par putekļu un minerālmēslu mākoņiem, helikopteriem līdzīgām skaņām dienu un nakti, ko rada šķeldošanas iekārtas, un citiem ostas radītajiem “izaicinājumiem”. Dialogs ar Rīgas Domi un Brīvostu nav vienkāršs, ir laikietilpīgs un balstīts vien entuziasmā. Tā biedrības valdei netrūkst.

Latvijas Zinātnes padome, projekts Nr. lzp-2018/1-0446

Pēdējo reizi labots: 22.10.2018 17:01:57