Dzīve līdzās ostai Kundziņsalā

28. septembrī LZP projekta “Dzīve līdzās ostai” pētnieki devās uz Kundziņsalu, lai iepazītos ar apkaimes aktīvajiem iedzīvotājiem un apskatītu salas nozīmīgākās vietas. Pētniekus savās mājās uzņēma māsas Ruta Barauska un Aldona Kirštuka, un sarunai pievienojās arī Indra Rubene, Māris Jansons un Jolanta Runce no biedrības “Kundziņsala”. Vairākas stundas garā sarunā kundziņsalieši dalījās atmiņās par apkaimes vēsturi, iedzīvotāju savstarpējām attiecībām senāk un šodien, kā arī par pārmaiņām, kuras salinieku dzīvē ienesusi ostas celtniecība un darbība. Stāstos tika ieskicēta arī cīņa par īpašumu saglabāšanu, dabas aizsardzību un industrializācijas mestajiem izaicinājumiem tīram gaisam, klusumam un mieram, ar kuru vietējie iedzīvotāji saista dzīvi Kundziņsalā.

Kundziņsala ir neliela apkaime ar nedaudz vairāk kā 400 iedzīvotājiem, kuri pazīst viens otru un līdz ar to vieglāk pašorganizējas kopīgām aktivitātēm - svētku svinēšanai, talkām, kā arī problēmu risināšanai. Tā kā projekta “Dzīve līdzās ostai” mērķis ir dažādu disciplīnu ietvarā pētīt ostas ietekmi uz dzīvi apkaimē, liela daļa stāstu tikšanās laikā bija par to, kā sadzīvot ar ostu, kas tika raksturota kā “šausmīga cīņa” par savu zemi, tīru gaisu un pieeju Daugavai. Lai arī ostas teritorija lielākoties ir nogriezusi iespēju vietējiem piekļūt upei, pētnieki bija vienisprātis, ka Kundziņsala ir veiksmes stāsts, jo līdz šim tās iedzīvotāji spējuši mobilizēt zināšanas un enerģiju tā, lai saglabātu salas mikroklimatu un sarunās ar ostas vadību nonāktu līdz abpusēji pieņemamiem risinājumiem. Indra Rubene, stāstot par biedrības aktivitātēm, norādīja, ka “nevienā apkaimē nav tik gudrs kodols,” savukārt Māris Jansons atzina, ka sarunās ar ostu jāspēj “saprast otru pusi”. Tikšanās laikā pētnieki uzdeva ne tikai viņus interesējošus jautājumus par cilvēka un vietas attiecībām, bet centās noskaidrot arī to, kā apkaimes iedzīvotāji varētu izmantot pētījuma rezultātus un kādu atbalstu pētnieki varētu sniegt apkaimes aktīvistiem. Kundziņsala ir pirmā no četrām Daugavas lejteces apkaimēm, kuras pētnieki apmeklēs šoruden uzsāktā projekta ietvaros. Projektā pētāmo tēmu loks ir plašs un pirmo reizi Latvijā tas aizsāk vides cilvēkzinātnes (environmental humanities) pieeju pētniecībai, aptverot cilvēka un vides attiecības, vietas izjūtu un reakciju uz vides pārmaiņām, kas izpaužas tiklab mutvārdu repertuārā, kā arī dažādās kopienu aktivitāšu formās Kundziņsalā, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī un Bolderājā.

Latvijas Zinātnes padome, projekts Nr. lzp-2018/1-0446

Pēdējo reizi labots: 05.10.2018 14:41:09