Par folkloristikas vēsturi pēc 1945. gada

Tiešsaistē publicēts jaunākais starpdisciplināro kultūras studiju žurnāla "Cultural Analysis" numurs – "Tracking Knowledge: On The History of Changing Disciplinary Identities After 1945". Tas veltīts pārmaiņām folkloristikā, etnogrāfijā un etnoloģijā pēc Otrā pasaules kara. Pavērsienu nozarēs, kas pētī tradicionālo kultūru, pēc 1945. gada bijis daudz – no kritiskas līdzšinējās identitātes pārvērtēšanas (vācu Volkskunde bija diskreditējusi sadarbība ar totalitārajiem režīmiem) līdz ideoloģiski noteiktai humanitāro jomu dinamikai sociālisma bloka valstīs un ilgstošiem Aukstā kara apstākļiem, kas iespaidoja arī zinātnisko darbu.

Žurnāla centrālo daļu veido seši zinātniski raksti. Tos sagatavojuši nozaru vēstures pētnieki no Igaunijas, Latvijas, Somijas, Vācijas un Slovēnijas. Autoru vidū ir Rita Grīnvalde no LU LFMI, kuras pētījums "Scholarly Infrastructure: Latvian Folklore Editions in Exile" veltīts vērienīgāko latviešu folkloras publicējumu tapšanai trimdā. Numura rakstu kopu papildina atbildes esejas, kuru autori ir čehu etnologs un vēsturnieks Jirži Voičs (Jiří Woitsch), amerikāņu folklorists Saimons Bronners (Simon J. Bronner) un vācu kultūras pētniece Kārina Birkerte (Karin Bürkert). Kalifornijas Universitātes un Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) sadarbībā veidotā žurnāla "Cultural Analysis" speciālnumura redaktori ir šveiciešu etnologs Konrāds Kūns (Konrad J. Kuhn, Insbrukas Universitāte) un Magdalēna Puhbergere no Austrijas (Magdalena Puchberger, Vīnes Volkskundemuseum).

Numurs tapis uz 2019. gadā SIEF kongresā Santjago de Kompostelā nolasīto referātu pamata. Žurnāla atvēršanas svinības norisa tiešsaistē 15. SIEF kongresa laikā.

Pēdējo reizi labots: 22.06.2021 16:21:13