Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās (2017)
Sanita Reinsone. Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās. Rīga: LU LFMI, 2017. 246 lpp. Sērija: "Studia humanitarica".
Cena: EUR 5.00 (pērkot LU LFMI)
Iegādāties internetā: SIA Latvijas Grāmata
Sanitas Reinsones monogrāfija ir veltīta mūsdienu sabiedrībā aktuālajai apmaldīšanās tēmai, stāstiem un stāstīšanai. Interpretējot apmaldīšanos kā kultūrpieredzi, kuras izstāstīšanas tradīcija izsekojama jau pusotra gadsimta garumā, autore, izmantojot plašu starpdisciplināru teorētisko pieeju spektru, sniedz būtisku pienesumu mutvārdu stāstu un stāstīšanas izpētē. Kā teic latviešu folkloras pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns, “tas ir pētījums par to, kā neapmaldīties stāstu pasaulē – tajā, kas ir mums visapkārt un uz kuru folkloristi dažkārt vēl aizvien skatās caur 19. gadsimtā pagatavotām brillēm. Tas ir pētījums par cilvēku attiecībām ar stāstiem.”
Pētījuma empīriskais materiāls iegūts desmit gadu ilgā lauka pētījumā, kura laikā autore Latvijas laukos un pilsētās aicinājusi uz sarunu par apmaldīšanos dažādu paaudžu cilvēkus, ne tikai uzklausot stāstus, bet apspriežot arī orientēšanās un vietas izjūtas tēmu, kā arī lūdzot sarunas biedrus interpretēt un paust viedokli par šķietami neizskaidrojamo, pārdabisko un nesaprotamo. Līdztekus mūsdienu stāstu materiālam pētījumā analizētas arī latviešu teikas par vadātāju.
Folkloras pētniece Dr. art. Rūta Muktupāvela, vērtējot Sanitas Reinsones monogrāfiju, izceļ darba teorētisko plašumu un izsmeļošu empīriskās vielas analīzi, piebilstot: “Vērtīgi un interesanti ir autores analizētie dažādie teicēju pieredzes interpretācijas paņēmieni attiecībā uz tekstos atspoguļotajiem notikumiem, kuros savijas tādas kognīcijas kategorijas kā “dabiskais–pārdabiskais”, “racionālais–iracionālais”, “ticamais–neticamais” u. tml. Autores izvēlētā pozīcija pētījumu pasniegt no pirmās personas perspektīvas liek to uztvert kā metastāstu jeb stāstu par stāstiem, kas pētījumu pietuvina populārzinātniskajam stilam, taču vienlaikus autorei ir izdevies saglabāt pārliecinošu akadēmiskumu.” Savukārt komunikācijas un naratīvu pētnieks Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns norāda: “Grāmata ir nopietns pētījums par cilvēka domāšanas un rīcības mitoloģiskajiem avotiem un naratīvo ietvaru. Grāmatā tiek izmantots daudzveidīgs empīriskais materiāls, kas piešķir lielāku spēku izvirzītajiem argumentiem. Turklāt autore grāmatā regulāri atgriežas pie metodoloģiskām un konceptuālām refleksijām, kas analītiskajā vēstījumā nereti ļauj sasniegt abdukcijas kvalitāti jeb dinamisku līdzsvaru starp empīrisko un konceptuālo zinātniskās analīzes līmeni.”
Grāmata izstrādāta ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā “Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika” Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 un izdota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” (2015–2017) ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
The series of publications "Studia humanitarica" by the University of Latvia Institute of Literature, Folklore and Art has just published another valuable addition the scholarly monograph by Dr. philol. Sanita Reinsone "Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās” (The Poetics of Getting Lost in Legends, Stories and Conversations) Rīga: LU LFMI, 2017, 248 lpp.). The book is based on the dissertation defended by the author in 2012 at the University of Latvia. The book was prepared and published within the framework of the budget sub-programme No. 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" (The Cabinet of Folksongs of Krišjānis Barons) of the Ministry of Education and science of the Republic of Latvia and with the support of State Culture Capital Foundation.
This book provides the first major study in Latvia on the theme of getting lost. Apart from the subject, it discusses such issues as the interaction of individual and cultural experiences in oral stories, the influence of the audience on the creation of stories, as well as the traditions of disbelief. However, the study has not been undertaken within narrow disciplinary confines, but rather extensive use has been made of the contributions of research disciplines that are, in one way or another, connected with the topic of getting lost, particularly theoretical approaches in literary studies, discourse analysis, narratology, sociolinguistics, linguistic and cultural anthropology and humanistic geography. Considering the specific nature of the experiences of getting lost, the study of stories about getting lost belongs to the current approach of narrative studies, but at the same time it also expresses the current interest within narrative studies and folklore research in the person and their individual and collective cultural experience. The discourse on getting lost reveals the interaction between the two forms of experience. Getting lost is an individual experience, presented in the story about the experience in close relation to the personality of the narrators and their world view. Whereas the collective experience is significant for understanding and explaining, revealing the common ideas that have developed over the course of time. These include telling you what to do when you’re lost, and helping to relate individual experience in such a way as to make it intelligible to others. The main source for the study consists of interviews with 71 informants. These were obtained in the course of fieldwork in the period 2002–2011 in Latvia.
Grāmatas profils literatura.lv.
Pēdējo reizi labots: 23.01.2024 12:07:28