Aicinājums iesaistīties kolektīvās monogrāfijas "Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka un pilsētas kultūrvide gadsimtu gaitā" tapšanā
Sagaidot Liepājas pilsētas 400. gadi 2025. gadā un bibliotēkas 250. gadskārtu 2027. gadā, Liepājas pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvija Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu aicina iesaistīties kolektīvās zinātniskās monogrāfijas veidošanā par Liepājas kultūrvides, grāmatniecības, bibliotēku un sabiedrības mijiedarbi plašākā – Latvijas un Eiropas norišu kontekstā.
Kolektīvās zinātniskās monogrāfijas provizoriskie aspekti:
- Eiropas politisko un filozofisko ideju ienākšana un aprite Liepājā 18.–20. gadsimtā un tās ietekme grāmatniecībā;
- Liepājas grāmattirgotāji un izdevēji: darbības konteksts, sortiments, pircēji un lasītāji;
- Cenzūra, Liepājas grāmatniecība un bibliotēkas;
- Reģionālā izdevējdarbība, grāmattirdzniecība, bibliotēku tīkls: salīdzinošais aspekts;
- Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas krājums – Eiropas un Latvijas grāmatkrāšanas tradīciju atspulgs;
- Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vēsturiskā krājuma multilingvālisms un tematiskā dažādība;
- Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas darbība un tās atspoguļojums publiskajā telpā.
Lūdzam iesūtīt tematu pieteikumu līdz 2023. gada 18. janvārim. Pieteikumā norādāms vārds, uzvārds, akadēmiskais grāds, institucionālā piederība, temata formulējums, kopsavilkums līdz 50 vārdiem, kā arī e-pasts turpmākai saziņai.
Pieteikumus gaidīsim e-pastā: biblioteka@liepaja.lv
Liepājai ir unikāla vieta Latvijas kultūrtelpā, jo sevišķi grāmatniecībā un bibliotēku nozarē. To nosaka pilsētas ģeopolitiskais stāvoklis – rosīgajā ostas pilsētā līdz ar cilvēkiem no dažādām pasaules malām ieplūst, mijas un transformējas jaunas idejas, intelektuālie un estētiskie strāvojumi, tehnoloģiskās inovācijas. Pilsētas uzplaukuma gados, 1777. gada Mārtiņos pēc “citu pilsētu piemēra” Liepājā dibināta pirmā lasāmbibliotēka mūsdienu Latvijas teritorijā. Tā ir Eiropai tipiska moderna maksas bibliotēka, kurā var atrast visjaunāko literatūru no vietējām un Vācijas izdevniecībām, netrūkst arī žurnālu vācu un franču valodā, kas iekaro arvien plašāku auditoriju. 19 darbības gados tā bija uzkrājusi apmēram 5000 sējumu, no kuriem liela daļa saglabājusies līdz mūsdienām. 1785. gada vasarā pilsētā durvis ver arī pirmā grāmattirgotava un apgāds, kas kļūst par svarīgu lasāmvielas ieguves avotu liepājniekiem, uzņēmuma īpašnieku kopdarbībā iznāk ievērojamu Eiropas filozofu, kā arī viņu sekotāju darbu pirmizdevumi.
Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas cariskās Krievijas impērijā Liepājas grāmatniecību un bibliotēkas ietekmē gan cenzūra, ko nosaka iekšpolitiskie un ārpolitiskie procesi, gan rusifikācijas spiediens 19. gadsimta 2. pusē, gan saimnieciskās, sociālās, kultūras pārmaiņas. 19. gadsimtā arvien lielāku lomu pilsētas dzīvē ieņem latvieši, kas dibina biedrības, atver grāmatnīcas un tipogrāfijas, tomēr bibliotēku nozarē noteicošo vārdu iegūst tikai 20. gadsimta sākumā. 1919. gadā, iegūstot pārsvaru Liepājas domes vēlēšanās, latviešu sociāldemokrāti ierosina un īsā laikā modernizē pilsētas bibliotēku. Ņemot vērā bagāto vēsturisko krājumu, ko Latvijas Republikas neatkarības gados papildina vēl dažas apjomīgas privātas un sabiedriskas kolekcijas, kā arī izcilos darba rādītājus, 20. gadsimta 30. gados Liepājas pilsētas bibliotēka tiek iekļauta valsts nozīmīgāko bibliotēku skaitā: kopš 1937. gada tā saņem Latvijas izdevumu obligāto eksemplāru. Tā ir viena no trim Latvijas bibliotēkām, kurai nacistiskās okupācijas vara atļauj apzināt, apkopot un saglabāt aizliegto literatūru. Tādēļ bibliotēkas krājums, ko bibliotekāri centušies saglabāt un papildināt par spīti politiskajām kolīzijām, ir ne tikai nozīmīgs reģionālās kultūras, bet arī nacionālās grāmatniecības un bibliotēku nozares vēstures izziņas avots.
Liepājas pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka ir viena no retajām Latvijas pilsētu bibliotēkām, kuras vēsture ir padziļināti pētīta un atspoguļota publikācijās. Tomēr plašākais raksts publicēts padomju okupācijas laikā pirms gandrīz četrdesmit gadiem (Januška, A. Lappuses no Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vēstures (sakarā ar bibliotēkas 200 gadiem, Bibliotēku zinātnes aspekti : bibliotēku darbs, 1984, 74.–108. lpp.), kad cenzūras dēļ daudzi avoti nebija pieejami un vēsturi nācās interpretēt atbilstoši padomju ideoloģijas prasībām. Mūsdienu brīvā, pārreģionālā informācijas resursu piekļūstamība sniedz jaunas, līdz šim neapgūtas Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vēstures izziņas iespējas. Aktualizējusies arī bibliotēku vērtību provenienču pētniecība, kas ļauj skaidrāk iezīmēt kultūras pārneses problemātiku.
Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka
Zivju iela 7, Liepāja LV-3401
E-pasts: biblioteka@liepaja.lv
Tālrunis saziņai : +371 63489536
Pēdējo reizi labots: 28.12.2022 14:11:35
