14. septembra "Pētījuma poētikas" seminārs notiks tikai tiešsaistē

14. septembrī plkst. 15.00 notiks "Pētījuma poētikas" seminārs, kurā priekšlasījumus sniegs Sandis Laime un Benedikts Kalnačs, taču neparedzētu apstākļu dēļ pasākums tiek pārcelts uz virtuālo vidi. Klausītāji var pieteikties, rakstot uz info@lulfmi.lv

Atgādinām, ka Benedikts Kalnačs ir pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē, savukārt Sandis Laime ir pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs.

Par priekšlasījumiem:

Benedikts Kalnačs. Ideālisms kā estētiska kategorija literārajās debatēs Latvijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā

Seminārā pievērsta uzmanība nozīmīgam 19. un 20. gadsimta mijas literāro debašu jautājumam, kas saistīts ar estētiskā ideālisma uztveri un tā attiecībām ar šī laikposma aktuālajiem literārajiem virzieniem – romantismu, reālismu un agrīnā modernisma aizsākumiem. Tēmas teorētiskā izpratne ir balstīta Torilas Mojas, Naomi Šoras, Joepa Lērsena, Georga Lukača, Aiena Kūpera, Stefana Matušeka un citu autoru, kā arī latviešu literatūras un mākslas zinātnieku darbos, kuri pētījuši gadsimtu mijas virzienu teorētiskos aspektus. Sākotnējais secinājums, ka ideālisms, līdzīgi daudzām citām estētiskām kategorijām, šī perioda diskusijās dažādu autoru apcerēs tiek saprasts ļoti atšķirīgi, nereti sapludinot tādus apzīmējumus kā ideālisms, idealizācija, ideāls un citi. Seminārā tiks izsekots ideālisma ideju ģenēzei latviešu literārajā kultūrā, sākot no 19. gadsimta vidus un saistot to gan ar vācu klasiskās filozofijas un it īpaši estētikas – Frīdriha Šillera un citu autoru – ideju atskaņām, gan populārās kultūras aspektu pārmantojumu romantiskā nacionālisma priekšstatos, kuri vēlākajā laikposmā, sākot no 19. gadsimta 70. gadiem, literārajā praksē tiek arī apstrīdēti. Gadsimtu mijas estētisko priekštatu daudzveidību raksturo, no vienas puses, ideālisma reabilitācija, kas ir saistīta ar laikmetīgās franču kultūras ietekmi, no otras puses, diskusijas šī laikposma dominējošo latviešu rakstniecības virzienu starpā, nereti iesaistot debatēs arī ideālisma un dažkārt paralēli lietoto morālisma jēdzienu. Viedokļu daudzveidība atklāj literāro virzienu spriego dinamiku kā svarīgu 19. un 20. gadsimta mijas latviešu kultūras attīstības avotu.

Sandis Laime. Raganu prāvu atspulgi latviešu mutvārdu tradīcijā: Veckušķa teiku cikla analīze

16.–18. gadsimtā Latvijas teritoriju no rietumiem sasniedza raganu vajāšanas vilnis un līdz ar to arī kristīgās dēmonoloģijas definētais diabolizētās raganas tēls – sākotnēji mācīts koncepts, kas pamazām iekļāvās tautas ticībā un mutvārdu tradīcijā. 16. gadsimta vidū jaunam tiesiskajam regulējumam (Constitutio Criminalis Carolina) pakārtotā tiesu prakse ieviesa paradigmātiskas izmaiņas ne tikai raganu ticējumos, bet arī ar raganošanu saistīto konfliktu risināšanā – raganu vajāšana tika institucionalizēta, prāvās tika pielietots specifiski šim “noziegumam” piemērots tiesiskais regulējums, kā arī ieviesti īpaši šīm prāvām radīti procesa elementi. Tiesu nams bija viena no vietām, kur visaktīvāk notika kristīgās dēmonoloģijas un tautas ticības jeb mācītā un populārā diskursa sadursmes un savstarpēja mijiedarbe. Šo divu diskursu sadursmes un mijiedarbe raganu teiku korpusā ir ļoti plašs un interesants pētnieciskais temats, kas cita starpā sniedz iespēju izzināt folkloras motīvu reģionālās izplatīšanās ceļus un veidus sasaistē ar gana precīzi datējamu hronoloģisko ietvaru. Šī priekšlasījuma mērķis ir analizēt salīdzinoši šauru šīs tematikas naratīvu segmentu – teikas, kurās atrodamas refleksijas par vēsturisko raganu prāvu norisi un raganu publiskajiem nāvessodiem. Šīs tematikas teikas līdzinās vēsturiskajiem raganu prāvu protokoliem, tomēr stāstītāja pozīcija jeb skatpunkts tajās ir cits – vietējā zemnieku sabiedrība. Priekšlasījumā sīkāk tiks analizēts netipiski plašais un detalizētais teiku cikls par Zlēku burvi Veckušķi un viņa sadedzināšanu sārtā, mēģinot skaidrot vēsturiskos apstākļus, kas rosināja šī naratīvu cikla rašanos.

Pēdējo reizi labots: 12.09.2022 12:16:25