EN in English

Atvērta jauna mājaslapa un kolekcija sieviešu vēstures izpētei

Atzīmējot martu – sieviešu vēstures mēnesi – klajā nāk vairāku institūciju iniciatīva caur pētniecību, stāstiem, dokumentiem un dažādiem vizuālajiem materiāliem vēstīt par sieviešu lomu, darbību un klātesamību sabiedriskajos, politiskajos un kultūras procesos līdz Otrajam pasaules karam.

Iniciatīvu 2021. gadā aizsāka LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts projektā "Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)". Lielu sabiedrības atsaucību pagājušajā gadā ieguva akcija "Iepazīstini ar savu (vec)vecmāmiņu!", kurā cilvēki tika aicināti iesniegt vizuālos materiālus, dokumentus, stāstus un atmiņas par nozīmīgām savu dzimtu pārstāvēm.

Iegūtie materiāli tika apkopoti un papildināti un no šodienas, 8. marta visplašākajai sabiedrībai un interesentiem pieejami vietnē womage.lv, kas veltīta sieviešu ieguldījumam Latvijas kultūrā un sabiedrībā.

Jau šobrīd vietnē atrodami biogrāfiskie apraksti par vairāk nekā 400 sievietēm – sabiedriskajām un kultūras darbiniecēm, politiķēm, rakstniecēm, māksliniecēm, aktrisēm, skolotājām, ārstēm un citu profesiju pārstāvēm, kuru aktīvā darbība datējama ar laiku no 1870. līdz 1940. gadam. Vietne tiks regulāri papildināta un atjaunināta. Ikviens interesents aicināts līdzdarboties datubāzes izveidē, precizējot datus un iesniedzot fotogrāfijas un stāstus par sev nozīmīgām latviešu kultūras darbiniecēm. Jautājumiem un papildinājumiem aicinām rakstīt uz e-pastu womage@lulfmi.lv

Sieviešu vēstures izpētes iniciatīvai pievienojies LNA Kinofotofonodokumentu arhīvs un LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs, vietnē "Redzi, dzirdi Latviju" atverot jaunu tematisko kolekciju "Sieviete Latvijai", kas pieejama redzidzirdilatviju.lv/lv/collections/160435/105

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva 1. fondā glabājas ievērojams skaits kultūras, izglītības, medicīnas darbinieču un citu profesiju pārstāvju portretu, kā arī fotogrāfijas, kas liecina par sieviešu iesaisti sabiedriskajā darbībā starpkaru periodā. Aicinām arī iepazīties ar vairākiem kino dokumentiem, kas to atspoguļo, piemēram, Daces Akmentiņas 70 gadu jubilejas svinības, kas norisinās Latvju sieviešu nacionālās līgas priekšnieces Bertas Pīpiņas vadībā, savukārt uzņēmuma "Rīgas Audums" vadītājai Almai Hiršai uzņēmuma 10 gadu jubilejā pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni. Iespējams ieskatīties Kaucmindes mājturības skolas audzēkņu ikdienā vai Arnolda Cālīša foto un kino piederumu tirgotavas darbinieču pienākumos.

Sieviešu darbību Latvijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē starpkaru periodā ataino daudzveidīgs Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu kopums. Tajos fiksēta dažādu sieviešu sabiedrisko organizāciju darbība kultūras, sociālās palīdzības, veselības aizsardzības, izglītības u. c. jomās, kā arī sadarbība ar starptautiskajām sieviešu organizācijām.

Dažādo iniciatīvu mērķis ir veicināt līdzsvarotāku un iekļaujošāku Latvijas un latviešu vēstures naratīvu, sniedzot plašāku informatīvo un vizuālo pieeju sieviešu vēsturei.

#SievieteLatvijai #WomensHistoryMonth#WomensHistory

Informāciju sagatavoja

Eva Eglāja-Kristsone,
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece,
projekta womage.lv koordinatore

eva.eglaja@lulfmi.lv, tālr. 26863449

Sanita Grīna,

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva galvenā arhīviste
sanita.grina@arhivi.gov.lv

Enija Rubina,
Latvijas Valsts vēstures arhīva eksperte

Fotogrāfijās:

LNA_KFFDA_F1_10_10609 Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) sieviešu sapulce. 1. rindā no kreisās: 9. politiķe, sabiedriskā darbiniece Klāra Kalniņa, 10. dzejniece Aspazija. Ap 1920.–1930. gadu. Fotogrāfs nezināms.

LNA_KFFDA_F1_11_16_A90 Sarkanā Krusta slimnīcas zobārsta kabinets. Zobārste Vāvere (no kreisās) aprūpē pacientu Sarkanā Krusta slimnīcas zobārsta kabinetā Jāņa Asara ielā 3. Slimnīcas ēka celta 1909.–1912. gadā pēc Frīdriha Šefela projekta. Ap 1923.–1928. gadu. Fotogrāfs nezināms.

LNA_KFFDA_F1_9_1076 Latvijas Nacionālās operas baleta solistes izrādē. Kordebaleta dejotājas kādā no izrādēm Latvijas Nacionālajā operā. No kreisās: 3. Austra Strazdiņa. Fotogrāfs nezināms.

LNA_KFFDA_F1_10_16385 Latviešu sieviešu nacionālā līga. Vispasaules Sieviešu līgas starptautiskajā kongresā Latvju sieviešu nacionālās līgas delegātu grupa, latviešu tautastērpos ar uzdāvinātajiem lietussargiem pie Hofburgas-Austrijas imperatoru ziemas rezidences Varoņu laukumā (Heldenplatz). No kreisās: 5. Latvju sieviešu nacionālā līgas priekšsēdētāja (1922–1940), Latvju sieviešu organizāciju padomes dibinātāja un valdes priekšsēdētāja (1929–1939) (vēlāk Starptautiskā sieviešu savienības vicepriekšsēdētāja (1936–1938), sabiedriskā darbiniece, politiķe, literāte Berta Pīpiņa, 9. Skautu draugu komitejas priekšniece, Kārļa Goppera kundze Vera Goppere (dzimusi Pajevska). 1929. gadā Vīnē. Fotogrāfs Amerlings.

LNA_LVVA, F2412_2_11 1. Latvijas sieviešu kongresa, 1925. gada 26.–27. septembris, dienas kārtība. LNA_LVVA, F2412_2_11, 1. lp.

Pēdējo reizi labots: 08.03.2022 13:44:35