EN in English


Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa

Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa

Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa dibināta 1968. gadā. Tajā patlaban strādā pieci zinātniskie līdzstrādnieki. Nodaļu no 1992. līdz 2014. gadam vadīja Dr. art. Guna Zeltiņa, no 2015. gada — Dr. art. Arnolds Klotiņš.


Teātra, mūzikas un kino mākslas nodaļā no 2010. līdz 2012. gadam tika īstenots pētnieciskais darbs ERAF projekta "Latvijas teātris un teātra zinātne Eiropā: starptautiska sadarbības projekta sagatave un iesniegšana" ietvaros. No 2009. līdz 2012. gadam īstenots LZP projekts "Latviešu teātris, mūzika un kino".

Kopš 2014. gada Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa piedalās Valsts pētījumu programmā "Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse" ar šādiem galvenajiem pētījumiem.

Teātra nozarē

ar diviem kolektīviem pētījumiem:

  • "Latvijas teātris 20. un 21. gs. mijā" (angļu valodā, sast. un autore E. Tišheizere) – koncentrēts skatījums uz teātri Latvijā pēc valsts neatkarības atgūšanas, Eiropas mākslas kontekstā un piemēroti ārzemju lasītājam. Plānots pētījumu pabeigt 2017. gadā;
  • "Latvijas teātris 21. gadsimta kontekstā" (sast. un autore E. Tišheizere) – izvērsts priekšstats par tradicionālās teātru sistēmas pārmaiņām, repertuāra teātru lomas mazināšanos, režisoru un aktieru migrāciju, viesrežisoru darbību Latvijā un Latvijas režisoru – ārzemēs. Salīdzinājumā ar agrākajām teātra vēsturēm izpētes akcents pārnests no atsevišķu teātru raksturojuma uz tipisko parādību un oriģinālo personību kontūrām. Plānots pētījumu pabeigt 2020. gadā.

Mūzikas nozarē

2014. gadā pabeigts un izdots kolektīvs rakstu krājums "Latviešu mūzikas kods: versijas par mūziku gadsimtu mijā" (sast. un autore I. Šarkovska-Liepiņa).

2014. gadā uzsākts darbs pie ieplānotās daudzsējumu monogrāfiju sērijas "Latvijas mūzikas vēsture no pirmsākumiem līdz 20. gadsimtam", tajā tiek izstrādātas divas monogrāfijas:

  • "Mūzikas kultūra Latvijā 16. gadsimtā" (autore I. Šarkovska-Liepiņa);
  • "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā" (autors A. Klotiņš).

Abās monogrāfijās mūzikas dzīve un jaunrade tiek aplūkota to sociāli vēsturiskajā kontekstā. Pētīti laikmeta mūzikas veidi un žanri, komponistu darbība, stils, atskaņotājmāksla, muzikālā komunikācija, mūzikas organizācijas, mūzika kultā, sadzīvē, izklaidē u. c.

Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskie līdzstrādnieki piedalās arī Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskās sadarbības projektā "Kultūru migrācija Latvijā – identitātes un impulsu mijiedarbes folklorā, literatūrā, mākslā un arhitektūrā skatījums" – ar tematiem:

  • "Kultūru migrācija dejā" (Dita Jonīte);
  • "Migrācijas procesi un mūzika Latvijā" (Ilze Liepiņa);
  • piedalās ar referātiem starptautiskās un vietējās konferencēs, kā arī to organizēšanā;
  • piedalās ar rakstiem zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos Latvijā un ārzemēs;
  • izstrādā disertācijas doktora grāda iegūšanai: "Laikmetīgās dejas horeogrāfu pieredze dramatiskajā teātrī Latvijā" (Dita Jonīte); "Eduarda Smiļģa režija un modernisms. 1920. – 1945." (Ieva Rodiņa)


Teātra, literatūras un kinomākslas nodaļas vadītājs

  • Arnolds Klotiņš, vadošais pētnieks

Pētnieki

  • Jānis Daugavietis
  • Ilze Šarkovska-Liepiņa
  • Edīte Tišheizere (Leščinska)

Zinātniskās asistentes

  • Dita Jonīte
  • Ieva Rodiņa

Pēdējo reizi labots: 05.06.2017 13:22:14