EN in English

1.09.2021. LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis piedalījās 15. Eiropas Socioloģijas asociācijas konferencē ar referātu "Environmental Concern in Neighbourhood Context: Comparison of Rīga Port Communities at the Individual Level". Vairāk šeit.

3.09.2021. Eiropas reliģiju izpētes asociācijas 18. gadskārtējā konferencē piedalījās pētniece Agita Misāne ar referātu "Hard Times in Aglona: How Did Latvia’s Major Pilgrimage Site Survive the Occupations?".

3.-12.09.2021. Dzejas dienās piedalījās trīs LU LFMI darbinieki: Artis Ostups, Ivars Šteinbergs un Kārlis Vērdiņš. Pētnieki piedalījās Dzejas dienu atklāšanas pasākumā, pasākumos "Ūdensdzeja", "Metafiziskā dzeja" un "Ceļojums ar dzejniekiem" un latviešu laikmetīgās dzejas izlases somu un latviešu valodā “Ja aizmirsti savu vārdu” prezentācijā.

1.-4.09.2021. LU LFMI pētnieki Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga, Artis Ostups, Zita Kārkla un Ivars Šteinbergs piedalās 14. Baltijas studiju konferencē Eiropā (14th Conference of Baltic Studies in Europe), kura norisinās no 1. līdz 4. septembrim Upsalā, Zviedrijā. Vairāk par konferenci šeit.

5.-8.09.2021. LU LFMI pētnieki – Aigars Lielbārdis, Agita Misāne un Guntis Pakalns – piedalās 18. Starptautiskās Tautas naratīvu izpētes biedrības (International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) kongresā "Encountering Emotions in Folk Narrative and Folklife", kas rīkots Zagrebā, taču notiek tiešsaistē no 5. līdz 8. septembrim.

8.09.2021. Notiek LU LFMI rīkotais Dirk Göttsche seminārs "Literary Playing Fields in Motion: Remapping Nineteenth-Century Realism" platformā "Zoom". Seminārs organizēts projekta "Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts" (lzp-2020/2-0020) ievaros.

15.09.2021. Tiešsaistē notiek Turku Universitātes emeritētās profesores Līsas Steinbijas (Liisa Steinby) priekšlasījums "Literatūras vēsture šodien" (Literary history today). Seminārs organizēts projekta "Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts" (lzp-2020/2-0020) ievaros.

15.09.2021. Projekta "Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā" noslēguma seminārs trešdien, 2021. gada 15. septembrī plkst. 10.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē Rīgā, Mūkusalas ielā 3.

21.09.2021. No 20. līdz 22. septembrim notiek BALTICA 2021 tiešsaistē. Latviešu folkloras krātuvi festivālā pārstāv Ilze Cepurniece ar priekšlasījumu "Latvian singing tradition" (21. septembrī).

22.09.2021. Plkst. 15.00 tiešsaistē notiek ceturtais LU LFMI Latviešu folkloras krātuves rīkotais audiovizuālais seminārs "Zem egles izpīpēta metode: mutvārdu vēsture". Semināru vada mutvārdu vēstures pētnieces Ieva Garda-Rozenberga un Māra Zirnīte.

23.-24.09.2021. 13. Baltijas literatūrzinātnieku konferencē (13th conference of Baltic Literary Scholars) "Shifting Literary Culture since Stagnation in the Brezhnev Era: The Baltic Paradigm". piedalās pētnieki: Eva Eglāja-Kristsone, Māra Grudule, Benedikts Kalnačs, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Edīte Tišheizere, Dāvis Eņģelis, Rita Grīnvalde, Ilze Ļaksa-Timinska, Jānis Oga. Konferenci rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

24.09.2021. Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva komanda aicina interesentus uz virtuālo tikšanos tiešsaistē, lai ar mūzikas materiālu vācēja Voldemāra Stelberga piemēru kopīgi aplūkotu, kā garamantas.lv var palīdzēt iedzīvināt reģionos nozīmīgus folkloras devumus. Vada Elvīra Žvarte.

24.-25.09.2021. Norisinās 10. Zemgales stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē", kurā piedalās pētnieks Guntis Pakalns ar lekciju "Augusta Bīlenšteina pasaku vākums Zemgalē".


LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula piedalījās sarunu festivālā "Lampa," kas notiek Cēsīs 20. un 21. augustā. Viņa bija viena no Pasaules Dabas fonda rīkotās diskusijas "Vide un pilsonis. Kāds sakars?" dalībniekiem.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina laicīgi reģistrēties dalībai seminārā, kas notiks š.g. 8. septembrī plkst. 15:00. Tajā uzstāsies Notingemas Universitātes (Lielbritānija) profesors, literatūrzinātnieks Dirks Geče (Dirk Göttsche) ar priekšlasījumu “Literatūras darbības lauku dinamika: pārkartējot 19. gadsimta reālismu” (Literary Playing Fields in Motion: Remapping Nineteenth-Century Realism). Reģistrēties šeit.

25. augustā tiešsaistē notika Oļģerta Krodera 100. un teātra vietnes Kroders.lv 10. jubilejai veltīta konference #kroderdienas. Plašāk par konferenci.

No 15. līdz 23. augustam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Literatūras nodaļas pētnieki Vācijā ar Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja atbalstu īstenoja projektu "Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā". Plašāk par apmeklējumu lasīt, sekojot saitei.


Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas lasītavā (5. stāvā) atklāta izstāde–krājuma izlase "Ilgais 19. gadsimts latviešu literatūrā". Vairāk par izstādi lasīt, sekojot saitei.

Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa 155. jubilejas gadā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā klajā nācis viņa nepublicēto epigrammu krājums "Sarkanā paradīzē". Plašāk par grāmatu un tās iegādi šeit.

Vasarā Latviešu folkloras krātuvē notiek apjomīgs, pagaidām publiski neredzams darbs pie dažādu digitālu resursu attīstīšanas. Sadarbībā ar Rīgas Kinostudijas speciālistiem notiek VHS videokasešu un MC audiokasešu digitalizācija. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu digitalizācijas ekspertu Juri Lubēju notiek fonogrāfa valču ierakstu skaņas tīrīšana. Tiek dizainētas un programmētas jaunas Latviešu folkloras krātuves mājaslapas sadaļas. Notiek akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" un Jēkaba Vītoliņa sastādīto nošu krājumu "Latviešu tautas mūzika" skenēšana. Šie un vēl citi resursi līdz gada beigām taps pieejami mājaslapās lfk.lv un garamantas.lv. Sekojiet līdzi jaunumiem! Šie darbi notiek saskaņā ar projektu "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē", kas saņēmis Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrELPA" finansējumu.


No 6. līdz 8. jūnijam attālinātā vidē norisinājās Tartu Universitātes (Igaunija) rīkotā piektā gadskārtējā konference, kas veltīta Krievijas un Austrumeiropas studijām, šoreiz ar nosaukumu “Post-Socialist (dis)Orders”. Tajā piedalījās arī institūta pētnieki Zita Kārkla un Jānis Oga. Plašāk par konferenci lasīt, sekojot saitei.

Trešais audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē notika 9. jūnijā. Par folkloras ekspedīciju tehnisko aprīkojumu Latvijas PSR stāstīja LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja Dr. philol. h. c. Māra Vīksna, demonstrējot vēsturiskus filmētos materiālus. Plašāk šeit.

Svinot dižā sēļa Valdemāra Ancīša 100 gadu jubileju, aicinām apmeklēt Māras Vīksnas sagatavoto virtuālo izstādi-stāstu.

Turpinās projekts “Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā”. Vairāk par tā norisi uzziniet, sekojot saitei.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts 16. jūnijā atvēris publiskai aplūkošanai virtuālo izstādi "Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts", kas piedāvā jaunu skatu uz latviešu literatūras tapšanas vēsturi. Plašāk par izstādi šeit.

Ir iznācis nozīmīgs pētījums – grāmata Latvijas kultūras vēsture (sastād. Ojārs Spārītis, Jumava, 2021, 751 lpp.), kuras 14 nodaļās 22 autori snieguši būtiskāko par Latvijas kultūras zarojumiem – aprakstot gan iekšējo Latvijas tautu kultūras spēku un attīstības gaitu, identitātes veidojošos tekstus un to autorus, gan citu tautu ietekmes, to dziļākos slāņojumus, ievirzījumus.

No 19. līdz 24. jūnijam norisinājās 15. Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress, kura tēma šogad ir "Noteikumu neievērošana? Spēks, līdzdalība un pārkāpums" ("Breaking the rules? Power, participation and transgression"). Plašāk lasīt šeit.

Tiešsaistē publicēts jaunākais starpdisciplināro kultūras studiju žurnāla "Cultural Analysis" numurs – "Tracking Knowledge: On The History of Changing Disciplinary Identities After 1945". Lasīt vairāk.


Latvijas Universitātes Senāts 31. maijā vienbalsīgi apstiprinājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktora vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar LU LFMI Zinātniskās padomes 12. maija sēdes lēmumu par institūta direktori uz pieciem gadiem ievēlēta vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone

Izdevniecībā "Neputns" publicēta Laimas Slavas sastādītā grāmata Niklāvs Strunke, kurā par daudzpusīgā mākslinieka teātra darbiem rakstījusi arī LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere.

Sērijā “Eiropas literatūru salīdzināmā vēsture” (A Comparative History of Literatures in European Languages), publicēts reālisma studijām veltīta izdevuma “Reālisma ainavas. Pārdomājot literāro reālismu salīdzināmā skatījumā” (Landscapes of Realism. Rethinking Literary Realism in Comparative Perspectives) pirmais sējums. Grāmatā publicēts arī LU LFMI vadošā pētnieka Benedikta Kalnača raksts “Vēlīnā 19. gadsimta Baltijas reālisma polifonija” (The polyphony of late nineteenth-century Baltic realism).

LU LFMI apgādā izdota Minnas Freimanes ceļojumu aprakstu grāmata "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti".

No 11. maija līdz 14. maijam notika Eiropas Salīdzināmās literatūras biedrības (European Society of Comparative Literature/Sociéte Européenne de littérature comparée) rīkotā starptautiskā konference "Izcelsmes stāsti pasaules literatūrā un mākslā" (Narrations of Origins in World Literature and the Arts). Konferencē piedalījās arī LU LFMI vadošie pētnieki Pauls Daija un Benedikts Kalnačs. Plašāk par konferenci, sekojot saitei.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs publicējis grāmatu "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata", kas elektroniskā formātā bez maksas pieejama ikvienam interesentam. Grāmatas autores ir trīs etnomuzikoloģes – Ieva Tihovska, Ilze Cepurniece un Zane Šmite. Plašāk šeit

20. maijā notika Zoom seminārs par autobiogrāfisku kolekciju veidošanu, kurā vairāku valstu pārstāvji dalīsies ar pieredzi un izaicinājumiem, veidojot un uzkrājot autobiogrāfiskus materiālus. Sekojiet saitei, lai uzzinātu vairāk.

20. maijā LFMI pētniece Simona Sofija Valke piedalījās Liepājas Universitātes 24. starptautiskā zinātniskā konferencē "Sabiedrība un kultūra: krīzes un to pārvarēšanas ceļi" ar referātu "Lasīšana krīžu un satricinājumu laikā: Sagānas hercogienes bibliotēka (1800)". Plašāk šeit.

21. maijā plkst. platformā Zoom norisinājās LU LFMI un LU HZF organizētā konference jaunajiem pētniekiem, kurā 24 Latvijas un ārvalstu doktoranti prezentēja savu pētījumu idejas dažādās humanitāro un sociālo zinātņu nozarēs. KONFERENCES PROGRAMMA (PDF).

Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 27. maijā tiešsaistē norisinājās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Vizma Belševica un vārda brīvība”. Plašāka informācija par konferenci atrodama, sekojot saitei.

Latvijas Universitātes Senāts 31. maijā vienbalsīgi apstiprinājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktora vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar LU LFMI Zinātniskās padomes 12. maija sēdes lēmumu par institūta direktori uz pieciem gadiem ievēlēta vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona zinātniskā konferencē, kas notiks 2021. gada 27.– 28. oktobrī. Pieteikumus jāiesūta elektroniski: https://ej.uz/Barons2021 līdz šā gada 14. maijam.

Jaunākajā žurnāla "Journal of Baltic Studies" drukātajā izdevumā publicēts institūta vadošās pētnieces Daces Bulas raksts par 8. marta jeb Sieviešu dienas mūsdienu nozīmi un praksēm post-sociālistiskajā pasaulē.

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve turpina audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Otrā semināra "Tautas medicīna padomju periodā" uzmanības centrā bija tautas medicīna un tās pētniecība padomju gados.

Teorētiskās literatūras seminārā "Baltijas post-koloniālisms II" dalībnieki iepazinās ar teorijas kritikas un alternatīvajām versijām.

Šajā pavasarī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk veidot īpašu Pārdaugavai veltītu kolekciju digitālajā arhīvā garamantas.lv. Kolekcijas papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens.

Pētnieks Toms Ķencis dalās ar paveikto pēcdoktorantūras projektā "ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas", pievienojot padarītajam un pārdomām arī divu grāmatu recenzijas.

Aprīlī notika arī tiešsaistes seminārs par pandēmijas laika rakstisku fiksēšanu un krājumu veidošanu.

Jānis Oga pēcdoktorantūras blogā raksta par Miervalda Birzes Minsteres Latviešu ģimnāzijas apmeklējumu 1980. gadā.


Iznācis žurnāla "Letonica" 42. numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas vēsturi un kultūru saistītām tēmām.

Liepājas 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" 10. un 11. martā piedalījās 16 LU LFMI pētnieki.

LU Starptautiskajā zinātniskajā konferencē Latviešu literatūras vēstures sekcija ar programmu "Vera Vāvere – personība, pētījumi, recepcija".

Projekta Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940) ietvaros aizsākta akcija "Iepazīsti savu (vec)vecmāmiņu".

LU LFMI piedalījās LIKTA/VARAM organizētajā "Digitālajā nedēļā 2021".

Starptautiskajā zinātnisko institūciju novērtējumā kopvērtējumā LU LFMI saņēmis augstāko atzīmi – 5. Ar LU LFMI izvērtējuma ziņojumu aicinām iepazīties šeit.

Izsludināta pieteikšanās LU LFMI organizētajai starptautiskajai Baltijas literatūrzinātnieku konferencei, kas notiks Rīgā 23.-24. septembrī.

Zita Kārkla savā postdoktorantūras blogā raksta par literātes Antijas mājskolotājas gaitām Kijevā 19. gs. beigās.


Jaunāko teātra pētījumu atspoguļojums Latvijas medijos atrodams Jaunumu sadaļā.

Projekts “Dzīve līdzās ostai” Eiropas pilsētpētnieku uzmanības lokā.

Institūta vadošā pētniece Dace Bula piedalījās LU 79. konferencē. Lasīt vairāk.

16 referāti par sociālisma mantojumu atrodami Institūta youtube kanālā.

Līdz aprīļa vidum teātra pētnieki aicināti pieteikties dalībai konferencēs. Plašāka informācija šeit.

Baltijas postkoloniālisms: teorētiskās literatūras seminārs. Lasīt šeit.

Institūta vadošā pētniece Dace Bula piedalījās sarunu ciklā "Tiešsaistē ar zinātnieci".


Gads sākās ar jauniem pētniecības projektiem. Par tiem plašāk var lasīt Jaunumos.

Ikviens interesents aicināts aplūkot un izpētīt sev interesējošā Latvijas reģiona teiktās dziesmas. To var izdarīt Garamantas.lv.

Institūta pētnieks Jānis Daugavietis raksta par padomju laika Rīgas mūzikas samizdata izdevumu "Ot Vinta". Rakstu lasīt, sekojot saitei: http://forumhistoriae.sk/sites/default/files/05-da...

Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskā asistente Dita Jonīte par saviem pētījumiem laikmetīgās dejas jomā nominēta nacionālas nozīmes apbalvojumam – Dejas balvai kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā”. Plašāk lasīt šeit.

Janvāra beigās norisinājās audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē.

Institūta pētnieces Māra Grudule un Eva Eglāja-Kristsone piedalījās konferencē "Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram".

LU LFMI darbinieki piedalījās Daugavpils Universitātes zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi".


No 17. līdz 18. decembrim notika konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" ("Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage"), kas pulcēs pētniekus no visas pasaules. Referātu kopsavilkumi atrodami šeit.

2020. gada 18. decembrī norisinājās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100”. Konferences video materiāli apskatāmi Institūta Youtube kontā.

Iznācis Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas četru gadu darbs – kolektīvā monogrāfija “Neatkarības laika teātris. Parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā”.

Postdoktorante Zita Kārkla pētījuma blogā raksta par Hermīnes Zālītes ceļojumu uz Parīzi 1900. gadā.

Jānis Oga pēcdoktorantūras pētījuma blogs raksta par Zigmunda Skujiņa un Gunara Janovska vēstulēm.


10. novembrī UNESCO Pasaules zinātnes dienas ietvaros notika diskusija "Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?". Tajā piedalījās arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone un iepazīstināja ar iesaisties.lv piedāvātajām iespējām.

Jaunā veidolā iznāk žurnāls "Letonica". Humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 41. numurs iezīmē pavērsienu izdevuma dzīvē. Žurnāls ieguvis jaunu un mūsdienīgu dizainu, tā autors ir Armands Zelčs. Tāpat žurnāls pārgājis uz jaunu atsauču sistēmu – sākot ar 41. numuru, atsauces ērtākai lasīšanai veidotas pēc Hārvardas stila parauga.

VKKF projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" sākta Kurzemē pierakstīto folkloras materiālu digitalizācija, ko īsteno Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts (KHI) sadarbībā ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi.

LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula 17. novembrī piedalījās COST tīkla “Pilsētvides rakstība: Eiropas pilsētu jaunie naratīvi” (CA18126 Writing Urban Places) tiešsaistes minikonferencē “Nozīmīgums, apropriācija un integrācija pilsētas naratīvos”.

26. novembrī Facebook tiešsaistē norisinājās Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma pētījumu konference “Personība meklē personību”.


LU LFMI grāmatu apgādā iznāca Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža pētījums "150. kolekcija. Buramvārdi". Grāmata sniedz ieskatu latviešu buramvārdu pētniecībā, tajā raksturotas skaitliski lielākās buramvārdu grupas (rozes vārdi, sāpju vārdi, asins apturēšanas vārdi, vīveļu un liesas vārdi) un ietverti Debesu grāmatu izplatītākie tipi.

Pēcdoktorante Zita Kārkla blogā "Vēstules no Dienvidkrievijas. Marijas Medinskas–Valdemāres vērojumi" raksta par Marijas Medinskas-Valdemāres vērojumiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārkārtas pilnsapulces laikā tika sveikti LZA balvu laureāti, kuru vidū ir arī LU LFMI vadošā pētniece, Dr. philol. Māra Grudule.

13. oktobrī tiešsaistē notika Zviedrijas Valodas un folkloras institūta rīkots seminārs, kurā ar priekšlasījumu "Līdzdalība digitālā vidē: Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze" piedalījās LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone.

14. oktobrī Latviešu folkloras krātuvē notika seminārs "Pētījuma poētika", kurā uzstājās LFK pētnieki Ieva Tihovska, Sandis Laime un Aigars Lielbārdis un stāstīja par saviem pēcdoktorantūras projekta rezultātiem.

Oktobra beigās notiks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) rīkotā konference “Jaunākā literatūra Latvijā I”. Ar priekšlasījumiem uzstājās LU LFMI pētnieki Edīte Tišheizere un Artis Ostups.

Digitālajā vidē notika konference "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs" (DHN2020), ko organizēja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Nacionālā bibliotēka un LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija.

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Kultūras piedāvājums digitālajā vidē" projektu konkursā atbalstu guvuši divi LU LFMI projekti. Ar fonda piešķirto finansējumu līdz 2020. gada decembrim tiks īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru nolūks ir paplašināt kultūras satura pieejamību internetā.

Arī oktobrī izskanēja aicinājums rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas. Iniciatīvu šī gada martā aizsāka LFK digitālā arhīva garamantas.lv Autobiogrāfiju krājuma veidotājas un kultūras žurnālu "Punctum".

Zinātnisko doktora grāda ieguva institūta pētnieks Jānis Ozoliņš. Par abu šī gada doktora grāda ieguvēju – Ievas Rodiņas un Jāņa Ozoliņa –nākotnes plāniem lasiet šeit.

30. oktobrī tiešstaistē tikai svinētas Barondienas. Dainu tēva jubilejas sarīkojums tika straumēts no Latviešu folkloras krātuves telpām, un tajā tika aicināts ikviens.

Jānis Oga pēcdoktorantūras blogā "1968. gads. Ēvalds Vilks lūdz LKP CK saukt pie atbildības Galvenās literatūras pārvaldes priekšnieku b. Agafonovu par kritikas apspiešanu" piedāvā unikālu atradumu – Ēvalda Vilka sūdzību partijai.


Septembra sākumā Mūžībā aizgāja kino zinātniece, tulkotāja un pedagoģe Silvija Līce. Silvija Līce (1940, 19. jūn.–2020, 29. aug.) Lilijas Dzenes vadītajam mūsu toreizējā institūta Mākslas sektoram pievienojās jau tad, kad pēc studijām LVU filoloģijas fakultātē, būdama diplomēta angļu un franču valodas un literatūras speciāliste. Plašāk par Silviju Līci lasiet šeit.

Septembra vidū LFK pētnieks Guntis Pakalns iejutās K.Barona lomā, mērojot apmēram 15 km garu ceļu no Džūkstes pasaku muzeja Lanceniekos līdz Lestenei. Vairāk par gājienu lasiet šeit.

16. septembrī Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika institūta doktorantu seminārs, kurā septiņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstināja ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem.

Septembrī tika svinēta arī vortāla Literatura.lv piecgade. Šis literatūras nozares resurss bez ierobežojuma pieejams ikvienam, tajā, izmantojot arī meklēšanas iespējas, iespējams atrast sev nepieciešamo biogrāfisko informāciju, uzzināt par katras personas literāro darbību, recepciju, tulkojumiem, apbalvojumiem, aplūkot personu dzīves notikumus kartē.

LU LFMI pētniecei Madarai Eversonei pasniedza dzejnieka, rakstnieka un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Aleksandra Pelēča literāro prēmiju par grāmatas "Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos (1947–1990)" (Zinātne, 2019) sastādīšanu. Plašāk lasiet šeit.

Dr. philol. Simona Sofija Valke sniedza priekšlasījumus Liepājā "Liepājas Lasāmbibliotēkas pirmie grāmatu katalogi" un "Liepājas 18. gadsimta franču "Universālā dāmu bibliotēka", sniedzot ieskatu pirmās Liepājas Lasāmbibliotēkas darbībā Kurzemes un Zemgales hercogistē.

30. septembrī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika sestais seminārs ciklā “Pēckara arhīvs”. Tā uzmanības centrā bija akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” tapšanas peripetijas.

Sagaidot trimdas dzejnieces Ritas Gāles 95. dzimšanas dienu, izdevniecība "Pētergailis" laida klajā grāmatu "Saule pusdienā". Šo fundamentālo darbu ir sakārtojusi LU LFMI literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, to papildinot ar apjomīgu priekšvārdu. Plašāka ziņa šeit.


Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludinātajā 2020. gada atklātajā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursā tika apstiprināts projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (Nr. lzp-2020/1-0096).

Klajā nāca muzikologa, LU LFMI vadošā pētnieka Dr. art. Arnolda Klotiņa grāmata “Divatā ar tautasdziesmu: Folklora latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos” (Rīga: Zinātne, 2020).

Augustā LU LFMI literatūras vortāla Literatura.lv komanda aizvadīja darbīgu nedēļu Latviešu Centrā Minsterē (LCM), lai strādātu ar Latviešu Kopības Vācijā (LKV) Minsteres arhīvu, realizējot Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja (Baltisch-Deutsches Hochschulkontor) atbalstītu projektu "Latviešu rakstnieki trimdā: Latviešu centra Minsterē dokumentu un fotogrāfiju pētniecība, atlase un digitalizācija". Vairāk par vīzīti lasiet šeit.


Maija beigās projekts "Pandēmijas dienasgrāmata" iekļūst "Kilograms kultūras" finālā.

17. jūnijā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika piektais seminārs ciklā "Pēckara arhīvs".

No 29. jūnija līdz 3. jūlijam SERDES rezidenču centrā Aizputē durvis vēra Novadpētniecības skola. Tās ietvaros 30. jūnijā Aizputē viesojās Una Smilgaine un Elvīra Žvarte un iepazīstināja ar folkloras materiāliem, kas savākti Aizputē.

16. jūnijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts zinātniskā asistente Ieva Rodiņa aizstāvēja disertāciju zinātniskā doktora grāda iegūšanai mūzikā, vizuālajās mākslās un arhitektūrā.

17. jūnijā ar LU LFMI Zinātniskās padomes sēdes nr. 2020/5 lēmumu Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļā pētnieces amatā uz sešiem gadiem ievēlēta reliģiju zinātniece, Dr. phil. Agita Misāne.

Jūnija beigās Institūta darbinieki devās ikgadējā pārgājienā. Šoreiz – pa Cēsu un Priekuļu pagasta mežiem. Kopumā pa smilšainiem meža ceļiem un takām tika mēroti gandrīz 20 kilometri.

Nedēļas nogalē uz pirmo sēdi pulcējās LU LFMI 2020. gada pavasarī dibinātā Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļa.