EN in English

10. novembrī UNESCO Pasaules zinātnes dienas ietvaros notika diskusija "Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?". Tajā piedalījās arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone un iepazīstināja ar iesaisties.lv piedāvātajām iespējām.

Jaunā veidolā iznāk žurnāls "Letonica". Humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 41. numurs iezīmē pavērsienu izdevuma dzīvē. Žurnāls ieguvis jaunu un mūsdienīgu dizainu, tā autors ir Armands Zelčs. Tāpat žurnāls pārgājis uz jaunu atsauču sistēmu – sākot ar 41. numuru, atsauces ērtākai lasīšanai veidotas pēc Hārvardas stila parauga.

VKKF projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" sākta Kurzemē pierakstīto folkloras materiālu digitalizācija, ko īsteno Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts (KHI) sadarbībā ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi.

LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula 17. novembrī piedalījās COST tīkla “Pilsētvides rakstība: Eiropas pilsētu jaunie naratīvi” (CA18126 Writing Urban Places) tiešsaistes minikonferencē “Nozīmīgums, apropriācija un integrācija pilsētas naratīvos”.


LU LFMI grāmatu apgādā iznāca Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža pētījums "150. kolekcija. Buramvārdi". Grāmata sniedz ieskatu latviešu buramvārdu pētniecībā, tajā raksturotas skaitliski lielākās buramvārdu grupas (rozes vārdi, sāpju vārdi, asins apturēšanas vārdi, vīveļu un liesas vārdi) un ietverti Debesu grāmatu izplatītākie tipi.

Pēcdoktorante Zita Kārkla blogā "Vēstules no Dienvidkrievijas. Marijas Medinskas–Valdemāres vērojumi" raksta par Marijas Medinskas-Valdemāres vērojumiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārkārtas pilnsapulces laikā tika sveikti LZA balvu laureāti, kuru vidū ir arī LU LFMI vadošā pētniece, Dr. philol. Māra Grudule.

13. oktobrī tiešsaistē notika Zviedrijas Valodas un folkloras institūta rīkots seminārs, kurā ar priekšlasījumu "Līdzdalība digitālā vidē: Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze" piedalījās LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone.

14. oktobrī Latviešu folkloras krātuvē notika seminārs "Pētījuma poētika", kurā uzstājās LFK pētnieki Ieva Tihovska, Sandis Laime un Aigars Lielbārdis un stāstīja par saviem pēcdoktorantūras projekta rezultātiem.

Oktobra beigās notiks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) rīkotā konference “Jaunākā literatūra Latvijā I”. Ar priekšlasījumiem uzstājās LU LFMI pētnieki Edīte Tišheizere un Artis Ostups.

Digitālajā vidē notika konference "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs" (DHN2020), ko organizēja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Nacionālā bibliotēka un LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija.

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Kultūras piedāvājums digitālajā vidē" projektu konkursā atbalstu guvuši divi LU LFMI projekti. Ar fonda piešķirto finansējumu līdz 2020. gada decembrim tiks īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru nolūks ir paplašināt kultūras satura pieejamību internetā.

Arī oktobrī izskanēja aicinājums rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas. Iniciatīvu šī gada martā aizsāka LFK digitālā arhīva garamantas.lv Autobiogrāfiju krājuma veidotājas un kultūras žurnālu "Punctum".

Zinātnisko doktora grāda ieguva institūta pētnieks Jānis Ozoliņš. Par abu šī gada doktora grāda ieguvēju – Ievas Rodiņas un Jāņa Ozoliņa –nākotnes plāniem lasiet šeit.

30. oktobrī tiešstaistē tikai svinētas Barondienas. Dainu tēva jubilejas sarīkojums tika straumēts no Latviešu folkloras krātuves telpām, un tajā tika aicināts ikviens.

Jānis Oga pēcdoktorantūras blogā "1968. gads. Ēvalds Vilks lūdz LKP CK saukt pie atbildības Galvenās literatūras pārvaldes priekšnieku b. Agafonovu par kritikas apspiešanu" piedāvā unikālu atradumu – Ēvalda Vilka sūdzību partijai.


Septembra sākumā Mūžībā aizgāja kino zinātniece, tulkotāja un pedagoģe Silvija Līce. Silvija Līce (1940, 19. jūn.–2020, 29. aug.) Lilijas Dzenes vadītajam mūsu toreizējā institūta Mākslas sektoram pievienojās jau tad, kad pēc studijām LVU filoloģijas fakultātē, būdama diplomēta angļu un franču valodas un literatūras speciāliste. Plašāk par Silviju Līci lasiet šeit.

Septembra vidū LFK pētnieks Guntis Pakalns iejutās K.Barona lomā, mērojot apmēram 15 km garu ceļu no Džūkstes pasaku muzeja Lanceniekos līdz Lestenei. Vairāk par gājienu lasiet šeit.

16. septembrī Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika institūta doktorantu seminārs, kurā septiņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstināja ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem.

Septembrī tika svinēta arī vortāla Literatura.lv piecgade. Šis literatūras nozares resurss bez ierobežojuma pieejams ikvienam, tajā, izmantojot arī meklēšanas iespējas, iespējams atrast sev nepieciešamo biogrāfisko informāciju, uzzināt par katras personas literāro darbību, recepciju, tulkojumiem, apbalvojumiem, aplūkot personu dzīves notikumus kartē.

LU LFMI pētniecei Madarai Eversonei pasniedza dzejnieka, rakstnieka un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Aleksandra Pelēča literāro prēmiju par grāmatas "Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos (1947–1990)" (Zinātne, 2019) sastādīšanu. Plašāk lasiet šeit.

Dr. philol. Simona Sofija Valke sniedza priekšlasījumus Liepājā "Liepājas Lasāmbibliotēkas pirmie grāmatu katalogi" un "Liepājas 18. gadsimta franču "Universālā dāmu bibliotēka", sniedzot ieskatu pirmās Liepājas Lasāmbibliotēkas darbībā Kurzemes un Zemgales hercogistē.

30. septembrī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika sestais seminārs ciklā “Pēckara arhīvs”. Tā uzmanības centrā bija akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” tapšanas peripetijas.

Sagaidot trimdas dzejnieces Ritas Gāles 95. dzimšanas dienu, izdevniecība "Pētergailis" laida klajā grāmatu "Saule pusdienā". Šo fundamentālo darbu ir sakārtojusi LU LFMI literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, to papildinot ar apjomīgu priekšvārdu. Plašāka ziņa šeit.


Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludinātajā 2020. gada atklātajā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursā tika apstiprināts projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (Nr. lzp-2020/1-0096).


Klajā nāca muzikologa, LU LFMI vadošā pētnieka Dr. art. Arnolda Klotiņa grāmata “Divatā ar tautasdziesmu: Folklora latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos” (Rīga: Zinātne, 2020).

Augustā LU LFMI literatūras vortāla Literatura.lv komanda aizvadīja darbīgu nedēļu Latviešu Centrā Minsterē (LCM), lai strādātu ar Latviešu Kopības Vācijā (LKV) Minsteres arhīvu, realizējot Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja (Baltisch-Deutsches Hochschulkontor) atbalstītu projektu "Latviešu rakstnieki trimdā: Latviešu centra Minsterē dokumentu un fotogrāfiju pētniecība, atlase un digitalizācija". Vairāk par vīzīti lasiet šeit.


Maija beigās projekts "Pandēmijas dienasgrāmata" iekļūst "Kilograms kultūras" finālā.

17. jūnijā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika piektais seminārs ciklā "Pēckara arhīvs".

No 29. jūnija līdz 3. jūlijam SERDES rezidenču centrā Aizputē durvis vēra Novadpētniecības skola. Tās ietvaros 30. jūnijā Aizputē viesojās Una Smilgaine un Elvīra Žvarte un iepazīstināja ar folkloras materiāliem, kas savākti Aizputē.

16. jūnijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts zinātniskā asistente Ieva Rodiņa aizstāvēja disertāciju zinātniskā doktora grāda iegūšanai mūzikā, vizuālajās mākslās un arhitektūrā.

17. jūnijā ar LU LFMI Zinātniskās padomes sēdes nr. 2020/5 lēmumu Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļā pētnieces amatā uz sešiem gadiem ievēlēta reliģiju zinātniece, Dr. phil. Agita Misāne.

Jūnija beigās Institūta darbinieki devās ikgadējā pārgājienā. Šoreiz – pa Cēsu un Priekuļu pagasta mežiem. Kopumā pa smilšainiem meža ceļiem un takām tika mēroti gandrīz 20 kilometri.

Nedēļas nogalē uz pirmo sēdi pulcējās LU LFMI 2020. gada pavasarī dibinātā Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļa.


Martā izdevniecībā "Routledge" klajā nākusi grāmata "A History of Participation in Museums and Archives" ("Līdzdalības vēsture muzejos un arhīvos"), kurā iekļauta LU LFMI vadošās pētnieces Sanitas Reinsones nodaļa.

5. un 6. martā Liepājā norisinājās 26. starptautiskā zinātniskā konference “Aktuālas problēmasliteratūras un kultūras pētniecībā”, kurā piedalījās arī vairāki LU LFMI darbinieki.

11. martā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskās padomes sēde lēma atbalstīt institūta direktores rosinājumu izveidot jaunu struktūrvienību — Kultūras, sabiedrības un vides (KSV) pētījumu nodaļu.

28. martā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Gatis Ozoliņš Kaivē (Vecpiebalgas novadā) piedalījās pagasta padomju laika tradīcijām un stāstiem veltītajā pasākumā.


Februāra sākumā pie lasītājiem devies 40. humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas vēsturi un kultūru saistītām tēmām.

20.-21. februārī pētniece Beatrise Reidzāne piedalījās konferencē "Valoda sabiedrībā".

26. februārī Latvijas Universitātes 78. konferences plenārsēdē "Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija" LU profesore Ina Druviete, prorektora p. i. humanitāro un izglītības zinātņu jomā, cildināja 2019. gada izcilākos pētījumus, un suminājuma rakstu saņēma arī LU LFMI pētījums – kolektīvā zinātniskā monogrāfija "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē".

No 28. februāra līdz 1. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisinājās ikgadējā “Latvijas Grāmatu izstāde”, kurā piedalījās arī LU Literatūras, mākslas un folkloras institūta apgāds.

Februāra beigās LU LFMI apgāds laida klajā institūta pētnieces Ilzes Šarkovskas-Liepiņas monogrāfiju “Latvijas mūzikas renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti”.


Janvārī Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi desmit nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2019. gadā, kā arī piešķīrusi septiņus LZA Prezidenta Atzinības rakstus. Desmit laureātu vidū ir arī LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes pētījums “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos” un kolektīvā monogrāfija “Latvija: kultūru migrācija”, kuras atbildīgā redaktore ir institūta vadošā pētniece Anita Rožkalne un autoru vidū ir seši LFMI zinātnieki.

Janvārī ASV Nacionālais mākslas atbalsta fonds piešķīris stipendiju tulkotājai Kaijai Straumanis par LU LFMI pētnieces Sanitas Reinsones dzīvesstāstu grāmatas "Meža meitas" tulkojumu angļu valodā.

14. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra deviņas LZA vārdbalvas, Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē piešķirot LU LFMI vadošajai pētniecei un LZA īstenajai loceklei Mārai Grudulei.

15. janvārī plkst. 14:00 notika LU LFMI Zinātniskās padomes sēde, kuras darba kārtībā bija LU LFMI aktualitātes; Nolikuma par LU LFMI piešķirtā zinātniskās institūcijas bāzes finansējuma izlietojumu pētnieciskiem un attīstības projektiem 2020. gadā apspriešana/apstiprināšana; LU LFMI izdevējdarbības plāna 2020. gadam apspriešana/apstiprināšana; LU LFMI publisko zinātnisko aktivitāšu plāna 2020. gadam apspriešana/apstiprināšana; Akadēmisko amatu vietu apspriešana/izsludināšana.

30. janvārī LU LFMI projekta "Dzīve līdzās ostai" (lzp-2018/1-0446) komanda piedalījās Latvijas Universitātes 78. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.

30.–31. janvārī Daugavpils Universitātē notika starptautiska zinātniska konference "XXX Zinātniskie lasījumi”, kurā ar referātiem piedalījās LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, vadošais pētnieks Pauls Daija un pētnieks Guntis Pakalns.


2. decembrī tika paziņots, ka LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone saņems Autortiesību bezgalības balvu.

No 4. līdz 6. decembrim Igaunijā, Tallinā notika 7. Igaunijas digitālo humanitāro zinātņu konference "Digitālā kultūras mantojuma lietojums pētniecībā un izglītībā" (Use of Digital Cultural Heritage in Research and Education).

12. decembrī izdota kolektīvā monogrāfija "Latvija: Kultūru migrācija".

Decembra nogalē izdota Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskā monogrāfija "Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās"".


5. novembrī Krotē notika LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs, kuru vadīja Una Smilgaine un Elvīra Žvarte.

7. un 8. novembrī Potsdamas Universitātē notika Erasmus+ projekta "Eiropas kultūras mantojuma nākotne" tikšanās, kurā LU LFMI pārstāvēja Pauls Daija, Ginta Pērle-Sīle, Elīna Gailīte un Guntis Pakalns.

13. novembrī notika "Akadēmisko brokastu" seminārs par afektīvo ekokritiku.

No 14. līdz 15. novembrim Tallinā notika 12. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference "Dzīves un vēstures rakstīšana mūsdienu Baltijas kultūrās”, kurā LU LFMI pārstāvēja Eva Eglāja-Kristsone, Benedikts Kalnačs, Zita Kārkla un Inguna Daukste-Silasproģe.

No 14. līdz 16. novembrim Sanktpēterburgā norisinājās Krievijas Zinātņu akadēmijas Antropoloģijas un etnogrāfijas muzeja, Krievu literatūras institūta un Sanktpēterburgas Zinātniskā centra organizētie piektie Borisam Putilovam un Kirilam Čistovam veltītie zinātniskie lasījumi, kuros LU LFMI pārstāvēja Toms Ķencis, Baiba Krogzeme-Mosgorda un Gatis Ozoliņš.

29. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē notika stāstnieku vakars, ko vadīja LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns.


2. oktobrī notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskās padomes sēde, kurā tika izskatīti šādi jautājumi: LU LFMI aktualitātes; Vēlēšanas akadēmiskajos amatos; Akadēmisko amatu vietu apspriešana/izsludināšana; Kolektīvās monogrāfijas “Latvijas Universitātes folkloras kolekcijas” (sastādītāja un zinātniskā redaktore Rita Treija) manuskripta apspriešana/apstiprināšana; Dažādi.

3. oktobrī atklāts rakstu krājums "Francijas Garša: Gastronomija un Kultūra. Goût de France: Gastronomie et Culture".

9. oktobrī Jaunpilī notika LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs, kuru vadīja Elvīra Žvarte un Elīna Gailīte.

17. oktobrī semināru cikla "Pēckara folkloristika" ietvaros notikaseminārs “Sirpis, āmurs un latvju raksti".

24. oktobrī Daugavpilī notika LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs, kuru vadīja Elīna Gailīte un Justīne Jaudzema.

24. oktobrī Dagdā notika LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs, kuru vadīja Justīne Jaudzema un Elīna Gailīte.

24. un 25. oktobrī Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla piedalījās starptautiskā konferencē "Relationship Between Writer and Society in Modernizing Europe (Mid-19th Century – Mid-20th Century)" ("Attiecības starp rakstnieku un sabiedrību Eiropas modernizācijā. 19.gs. vidus – 20. gs. vidus") Kauņā.

25. un 26. oktobrī LU LFMI piedalījās Rīgas Grāmatu svētkos.

25. oktobrī notika Zandas Gūtmanes monogrāfijas "Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā" atvēršanas svētki.

27. oktobrī Pļaviņās notika LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs, kuru vadīja Una Smilgaine un Elvīra Žvarte.

29. oktobrī pie lasītājiem devies 39. humanitāro zinātņu žurnālā "Letonica" numurs.

30. un 31. oktobrī notika Krišjāņa Barona konference "Folklora un izglītība".


4.–6. septembrī Dace Bula piedalījās Literatūras un vides pētniecības asociācijas konferencē "Co-emergence, Co-creation, Co-existence" Plimutā (Lielbritānijā).

18.–20. septembrī Ilze Ļaksa-Timinska, Justīne Jaudzema, Elvīra Žvarte, Digne Ūdre un Elīna Gailīte piedalījās 9. starptautiskajā jauno folkloristu konferencē "(Ir)relevance of Classical Folkloristics in the 21st Century" Viļņā.

16.–17. septembrī Ieva Kalniņa, Edīte Leščinska (Tišheizere), Anita Rožkalne, Ilze Ļaksa-Timinska un Inguna Daukste-Silasproģe piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē "Perspectives of Baltic Philology: Trapped in Culture and Language" ("Baltu filoloģijas perspektīvas V: Kultūras un valodas slazdos”) Poznaņā, Polijā.

13. septembrī Ingunai Daukstei-Silasproģei piešķirta Egona Līva piemiņas balva.

11. un 12. septembrī Dace Bula piedalījās Eiropas zinātniskā tīkla HERA (Humanities in the European Research Area) konferencē Gdaņskā.

18.-19. septembrī Sanita Reinsone piedalījās ikgadējā Latvijas bibliotēku novadpētniecības konferencē Jēkabpilī.

24. septembrī izstādes "Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919" ietvaros notika Paula Daijas vadīta ekskursija.

26. septembrī Ieva Tihovska vadīja pasākumu par Latvijas romu pētniecību "Viņpus mūzikas. Latvijas romu vēsture publiskajos un privātajos arhīvos" Žaņa Lipkes memoriālā.

27. septembrī Lietuviešu kultūras avīzē "Šiaurės Atėnai" publicēti LU LFMI LFK vadošās pētnieces Sanitas Reinsones grāmatas "Meža meitas" fragmenti.

29. septembrī Digne Ūdre viesojās raidījumā "Laika ritu raksti".


7. augustā notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskās padomes sēde, kurā tika izskatīti šādi jautājumi: LU LFMI aktualitātes; Vēlēšanas akadēmiskajos amatos; Dažādi.

19.–23. augustā notika Latviešu folkloras krātuves 56. zinātniskā ekspedīcija Sabilē.

26.–30. augustā Benedikts Kalnačs un Pauls Daija piedalījās Lillē, Francijā Eiropas Salīdzināmās literatūrzinātnes asociācijas 8. kongresā.

31. augustā Māra Grudule piedalījās sarunā "Grāmata un lasītāja pieredze: laikmeta nospiedumi".

31. augustā Inguna Daukste-Silasproģe piedalījās sarunā par Dagniju Šleieri un apgādu "Daugava".


8. jūlijā LU LFMI pētnieki piedalījās Valsts prezidenta inaugurācijā.

9. jūlijā Eva Eglāja-Kristsone lasīja lekciju "Nobela ēnā: Imants Ziedonis".

11. jūlijā Vecpiebalgas vidusskolā notika LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs, kuru vadīja Una Smilgaine un Elvīra Žvarte.

11.–17. jūlijā Ieva Tihovska piedalījās starptautiskā konferencē Bangkokā.

23.–26. jūlijā notika Otrā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola.

28. jūlijā Jānis Daugavietis, Kristīne Āboliņa un Agita Pusvilka piedalījās festivālā "Komēta".


5. jūnijā notika semināru cikls "Pētījuma poētika", kurā ar priekšlasījumiem uzstājās Artis Ostups un Jānis Ozoliņš.

5. jūnijā Popes muižā notika LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs, kuru vadīja Elīna Gailīte un Justīne Jaudzema.

5. jūnijā Kolkas Lībiešu saieta namā notika LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs, kurā piedalījās Justīne Jaudzema un Elīna Gailīte.

13. jūnijā notika seminārs "Jāņi latviešu pēckara folkloristikā".

14. jūnijā LFK lasītavā notika sabiedrības iesaistes virtuālās laboratorijas "IESAISTIES.LV" atklāšana.

19.–21. jūnijā Sanita Reinsone un Eva Eglāja-Kristsone piedalījās starptautiskā autobiogrāfiju konferencē "Knowing the Self: Auto/Biographical Narratives and the History of Knowledge" Madridē, Spānijā.

20. jūnijā Inguna Daukste-Silasproģe ar priekšlasījumu piedalījās laikraksta "Laiks" 70. jubilejas pasākumā.