EN in English

Pētījuma poētika

Semināru cikls "Pētījuma poētika" 2007. gadā aizsāka jaunu ievirzi Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbā. Tā rīkošanas galvenais nolūks bija veidot un nostiprināt institūtu arī kā intelektuālu (ne tikai administratīvu) vienību, rosinot profesionālu dialogu, kas šķērsotu atsevišķo nozaru, institūta daļu un projektu robežas. Seminārs ar laiku šķērsojis arī institūta robežas, un nu tas kļuvis par plašāka mēroga diskusiju vietu, kur pētnieki no dažādām iestādēm un valstīm iepazīstina ar saviem individuālajiem pētījumiem, radošajiem meklējumiem, izklāsta centrā paturot pētījuma poētiku, tā teorētiskos un metodoloģiskos aspektus. Semināri notiek reizi mēnesī (no septembra līdz maijam). Nodarbību struktūra ietver priekšlasījumu (30-40 min.) un diskusiju.


Semināri 2018. gadā


Kultūras mantojuma tumšā puse (2018. gada 20. novembrī)

Digne Ūdre, LU LFMI

Kultūras mantojumu ierasts uztvert kā neapšaubāmu vērtību un asociēt to ar izcilākajiem cilvēces sasniegumiem. Gan materiālo, gan nemateriālo kultūras mantojuma izpausmju saglabāšana parasti tiek uztverta kā kopējs labums, no kā iegūst visa sabiedrība.

Tomēr iepazīstoties ar kultūras mantojuma studiju literatūru, rodami daudzskaitlīgi mēģinājumi definēt citādu mantojumu – ne vienmēr grandiozu vai krāšņu, vai pat ne tādu, ko ir vēlme saglabāt. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem notiek pievēršanās kultūras mantojuma tumšajai pusei, kam raksturīgi mēģinājumi runāt par problemātiskiem kultūras mantojuma aspektiem un neērtu vēsturi. Reizē ar kultūras mantojuma identificēšanu līdz šim neapgūtās teritorijās, mainās izpratne par tā raksturlielumiem.

Līdztekus tādam mantojumam, kas cildina pagātnes sasniegumus, pētnieki identificē disonantu, negatīvu, nevēlamu, neērtu un strīdīgu kultūras mantojumu. Seminārā tiks aplūkota šo vēsture jēdzienu tapšanas vēsture un nozīmju lauki, ko tie aptver.


Latviešu folkloristikas vēsture vēstulēs (2018. gada 20. novembrī)

Māra Vīksna, LU LFMI

Priekšlasījumā tiks aplūkota iespēja noskaidrot svarīgus faktus sarakstē ar Frici Brīvzemnieku, Krišjāni Baronu, Augustu Bīlenšteinu un iesniegto folkloras materiālu pavadvēstulēs. Pievērsīšu uzmanību Annas Bērzkalnes korespondencēm ar LFK līdzstrādniekiem. Norādīšu nepieciešamību izmantot pieejamo latviešu un ārzemju folkloristu saraksti padomju perioda folkloristikas vēstures izpētē. E-pasta izmantojums ātrai ziņu ieguvei šodien.

Priekšlasījuma izziņas avoti – LU AB Misiņa bibliotēkas Rokrakstu un retumu kr., LNB Reto grāmatu un rokrakstu kr., LVVA, LU LFMI Latviešu folkloras
krātuves fondi un Dainu skapis.


Ķermenis sieviešu prozā: teksts un kultūras konteksti (2018. gada 14. novembrī)

Zita Kārkla

Neskatoties uz to, ka latviešu literatūrzinātnē ir gan atsevišķi pētījumi, gan rakstu krājumi, kuru centrā ir rakstnieces sievietes un sieviešu rakstniecība, joprojām trūkst pārskatošu pētījumu, kas aplūkotu latviešu sieviešu rakstniecību plašāk, – uzdodot jautājumus par sieviešu reprezentāciju un pārstāvniecību literatūrā dažādos vēstures periodos, savstarpējā saistībā un pēctecībā analizējot dažādu paaudžu rakstnieču literāro devumu, – no pirmās zināmās latviešu literātes līdz pat mūsdienu autorēm, – uzrādot gan kopsakarības, gan individuālos rokrakstus un laikposmu noteiktas atšķirības. Izvēloties vienu analīzes aspektu, – (sievietes) ķermeņa atspoguļojumu literārā tekstā, – iespējams izsekot un atklāt būtiskas rakstniecības procesa un sociālās realitātes tendences, pamanīt kontekstus, kādos sievietes rakstīja un kādos viņu rakstītais ieguva nozīmi, paplašinot zināšanas par sieviešu devumu literatūrā un kultūrā. Priekšlasījums dos ieskatu pētījuma mērķī, uzdevumos, teorētiskajā ietvarā, metodoloģijā un plānotajos rezultātos.


Specifisko likumsakarību atspulgi latviešu oriģinālliteratūras izveidē. Atsevišķas starpdisciplināros pētījumos bāzētas modelēšanas iespējas (2018. gada 14. novembrī)

Zigrīda Frīde, LU LFMI

Atdodot izdošanai savu vairāku gadu garumā tapušo grāmatu “19. gadsimts latviešu rakstniecībā”, radusies apjauta, cik lielā mērā tā ir rosinājusi vēl neatbildētus jautājumus, kas ir palikuši ārpus šī pētījuma vākiem. Interesantas iespējas nākotnes meklējumiem varētu dot vairākas starpdisciplinārās izpētes jomas. Ieejot citā pētniecības laukā kā filologam, kas līdz galam nepārvalda visas šīs attiecīgās nozares teorijas, metodes un iestrādes, tomēr literatūras vēstures perspektīvā ir iespējas rast vērtīgas ierosmes, kas spēj paplašināt skatpunktu un ļauj veidot jaunas, (cerams pamatoti) padziļinātas interpretācijas. Pedagoģijas vēstures un psiholoģijas zinātņu atzinumi nes būtiskus akcentus nacionāli specifiskajā rakstniecības formēšanās gaitā: gan aplūkojot autoru daiļradi, gan izvērtējot attīstības procesu dažādo likumsakarību plusus un mīnusus, kas iezīmējas oriģinālliteratūras tematikas, satura un pielietoto tēlainās izteiksmes līdzekļu izvēlē. Priekšlasījums plānots kā mēģinājums ieskicēt literatūrvēstures faktus saistībā ar atsevišķām jau definētām vai vēl pētāmām nācijas garīgās identitātes iezīmēm.


Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē (2018. gada 7. novembrī)

Simona Sofija Valke

Šī pētījuma mērķis ir radīt akadēmiskas zināšanas par franču literatūras izplatību Kurzemes hercogistes bibliotēkās 18. gadsimtā, aptverot literāro dažādību un transkulturalitāti. Pētniece izklāstīs kā bibliotēku resursu izpēte sniegs literārās gaumes un ideju panorāmu, kā arī apzinās Eiropas ideju kultūrapriti un Kurzemes hercogistes kultūru kā vienu no tās balsta punktiem. Priekšlasījumā tiks apskatīta arī pētāmo resursu, kultūraprites ceļu un dinamikas vizualizācija digitālajā vidē un ģeolokalizēto vienību un to kustības analīze.


Latviešu literatūra: krustpunkti un līknes (2018. gada 24. oktobrī)

Anita Rožkalne, LU LFMI

Latviešu literatūra veidojusies vairāku nāciju klātesamības apstākļos. Literatūrzinātnieki ir publicējuši daudzus vērtīgus detalizētus pētījumus gan par atsevišķu rakstnieku daiļrades, gan literatūras virzienu un žanru saistību ar cittautu literatūru. Projekta "Kultūru migrācija Latvijā" īstenošanas gaitā, rakstot par Latvijas literatūru, ieskicējās vairākas plašāka mēroga likumsakarības, tomēr ne visu bija iespējams izteikt kolektīvajai monogrāfijai "Latvija: kultūru migrācija" paredzētajā rakstā. Daudzi secinājumi un hipotēzes palikuši ārpus. Par tiem tiks stāstīts priekšlasījumā "Latviešu literatūra: krustpunkti un līknes".


Folkloras izmantojuma saturs latviešu profesionālajā mūzikā (2018. gada 24. oktobrī)

Arnolds Klotiņš, LU LFMI

Priekšlasījumā centīšos parādīt, ka folkloras tvērums profesionālajā mūzikā nebūt nepadara atbilstošo skaņdarbu tikai tautisku vai latvisku, bet spēj raisīt visdažādāko un bieži vien komplicētu estētisko saturu – atkarībā no mūzikas vēsturiskā stila un komponista individuālā stila un ieceres. Šī satura un tā vēsturiskās attīstības analīze latviešu mūzikā būs priekšlasījuma centrā.


Collection and dissemination: digital archival strategies (2018. gada 16. oktobrī)

Audun Kjus, The Norwegian Museum of Cultural History (Norsk Folkemuseum) and Fredrik Skott, The Institute for Language and Folklore, Gothenburg, Nordic Folklore at Åbo Academy, Finland

Digital technology is opening new possibilities for tradition archives, both for disseminating old materials and for collecting new documentation. Fredrik Skott and Audun Kjus have been leading the development projects www.sprakochfolkminnen.se/sagenkartan, matkult.se and minner.no. They will share experiences and insights from these projects (both success and failure) and discuss pros and cons of different digitalisation strategies.


The Long Shadows: Global Environmental Impacts of WWII (2018. gada 10. oktobrī)

Sīmo Lākonens (Simo Laakkonen), University of Turku

What is the place of the Second World War in local, national or global environmental narrative? Up to day it seems that while this war affected nearly everything in the world, it did not affect the nature, the environment or our understanding of related issues. The presentation approaches these questions from historical and cultural point of view and argues that we need to address the Second World War and environmental issues together in order to understand both of them. The Second World War was not fought in all countries of the planet but its environmental consequences were of global scale. The presentation aims to provide an overview of the main environmental impacts of this war. Simo Laakkonen is an environmental historian and senior lecturer of landscape studies at the University of Turku, Finland. The presentation is based on his long-terms studies of the environmental history of the Baltic Sea and international publications that he has edited on militarized landscapes of World War II and the Cold War.


Ko varēja dziedāt latviski apgaismības laikmetā? Nošu raksti un dziedami teksti 18. gadsimtā ar atskatu vēsturē (2018. gada 29. augustā)

Māra Grudule, LU LFMI

Ar īsu ieskatu senākajos dziesmu un nošu publicējumos latviešu grāmatās 16. un 17. gadsimtā, galveno uzmanību veltīšu apgaismības laikmetam, kad dažādojas dziedāšanas repertuārs – latvieši pārņem no vāciešiem ziņģes, parādās solodziesmu tekstu publikācijas latviešu valodā (E. fon der Reke, K. F. Gellerts), vācu kantātes tulkojums, kā arī izskan aicinājums dziedāt fabulas savā meldijā.


Citāda pieredze: avangarda parādības Latvijas skatuves mākslās (2018. gada 6. jūnijā)

Edīte Tišheizere, LU LFMI

Mistērijas pie jūras, performance "Kristus kāzas", nakts karnevāli nepabeigtajā Rundāles pilī, izrādes – klaunādes Valmieras teātrī un Mēdeja Sīmaņa baznīcā – tā bija niecīga daļa no kontrkultūras dzīves, maz un tikai pēdējā laikā dokumentētas, bet savā laikā – 60.–70. gados gandrīz neizvērtētas vai par marginālu, pat nemāksliniecisku darbību nosauktas. Taču, aplūkojot tās Rietumu avangarda parādību gaismā, izrādās, ka daudz kas, lai arī atšķirīgos apstākļos un atšķirīgu iemeslu dēļ, norisinājies parālēli abpus "dzelzs priekškaram". Māra Ķimele, Modris Tenisons ir atslēgas vārdi teātra jomā.

Ievadvārdi priekšlasījumam: Arnolds Klotiņš.


Tradīciju arhīvu darbības digitalizācijas tiesiskie aspekti Latvijā (2018. gada 16. maijā)

Līga Ābele, Mag. iur, LKA doktorante

Digitalizējot tradīciju arhīvu resursus, it īpaši tos padarot pieejamus sabiedrībai, veidojas tiesiska rakstura attiecības starp resursa turētāju, tā veidošanas līdzdalībniekiem (piemēram, digitālajās talkās) un lietotājiem, kuras dažkārt var nebūt uzreiz pamanāmas. Turklāt personas datu aizsardzības tiesiskā regulējuma aspektā šajās attiecībās parādās vēl kāds "spēlētājs" - arhīvu resursā ietverto datu subjekts. Priekšlasījumā iecerēts apskatīt minēto attiecību raksturu normatīvā regulējuma kontekstā.


Latviešu buramvārdi un tautas reliģija (2018. gada 2. maijā)

Aigars Lielbārdis, LU LFMI

Ticība pārdabiskajam, tā pielūgsme, ko praktizē(jusi) plašāka sabiedrība, tradīcijas pārmantojot paaudzēs, un kas nereti atšķiras no baznīcas kanona, ir attiecināma uz tautas reliģiju. Mainoties oficiālās reliģijas nostādnēm, iepriekšējās prakses un zināšanas, kas tautas izpildījumā vienkāršotas un daļēji izmainītas gan pēc formas, gan satura, tika ilgāk saglabātas tautas lietojumā, kādēļ arī dažādos laikos tikušas apkarotas. Tautas reliģijas piemēri caur folkloras vākumiem paglābušies galvenokārt tautasdziesmu, ticējumu un buramvārdu žanros.

Priekšlasījums ir veltīts latviešu buramvārdu žanra analīzei tautas reliģijas kontekstā, atskatoties uz pētniecības vēsturi un iepazīstinot ar mūsdienu tendencēm. Priekšlasījums ir pēcdoktorantūras projekta "Latviešu buramvārdu digitālais katalogs" (1.1.1.2/VIAA/1/16/217) aktivitāte.


Mātišķība tradicionālajā kultūrā (2018. gada 2. maijā)

Una Smilgaine, LU LFMI

Mātišķības tēma folkloras tekstos un pētījumos līdz šim visbiežāk tverta no bērna perspektīvas. Proti, sievietes lomas izpratne tajos balstīta uz maskulīnām, respektīvi, androcentriskām vērtībām un tādējādi parasti saistīta ar auglību, spēju iznēsāt un laist pasaulē bērnu, kā arī par to rūpēties, pašas sievietes pozīcijām piešķirot sekundāru nozīmi.

Seminārā, balstoties uz ticējumu, buramvārdu un tautas medicīnas materiāliem par grūtniecību, dzemdībām un bērna kopšanu, tiks aplūkoti mātišķības izpratnes dažādie aspekti tradicionālajā kultūrā.


Par perspektīvu publicēt G. F. Stendera "Pasakas un stāstus" (1789)

Zigrīda Frīde, LU LFMI (2018. gada 26. aprīlī)

Pirmais daiļliteratūras krājums latviešu valodā G. F. Stendera "Jaukas pasakas un stāsti, tiem latviešiem par gudru mācību sarakstīti" (1766) aizsāka jaunu laikmetu latviešu literatūras vēsturē. Kurzemes hercogistes galvaspilsētā Jelgavā, blakus priviliģētajai izdevumu grupai (baznīcas literatūra, kalendāri un ābeces), privāti tika izdota laicīga prozas grāmata, kuras interesantais saturs ietvēra galvenās tālaika Eiropas tautas apgaismes idejas. Grāmata ātri kļuva par retumu, tāpēc tās autors sagatavoja jaunu izdevumu (1789), kas piedzīvoja daudzus atkārtotus izdevumus. “Pasakas un stāsti” ir kļuvuši par nozīmīgu nācijas kultūras mantojuma sastāvdaļu, bet mūsdienās plašākai sabiedrībai tie lasīšanai nav pieejami. Tāpēc blakus citiem Stendera izdevumiem: ābecei (1977; 2014), populārzinātniskajai enciklopēdijai (1988), dzejai (2001) un gramatikai (2015), būtu lietderīga arī zinātniski komentēta prozas grāmatas izdošana, kas, izceļot daiļliteratūras sākotni 18. gadsimtā, bagātinātu mūsu redzesloku uz vēsturi.

Ar VKKF atbalstu Zigrīda Frīde centusies apzināt krājuma (1766; 1789) tekstu transliterācijas un literārās redakcijas praktiskās iespējas, taču sastapusies ar virkni grūtību, ar kurām dalīsies priekšlasījumā, reizē plašāk ieskicējot turpmāko darbu pie grāmatas komentāru veidošanas, kā arī par pašas Stendera grāmatas rašanās vēsturi, recepciju un satura specifiku.


Pieci Hoenšterni/as Raiņa un Aspazijas paralēlajās biogrāfijās (2018. gada 4. aprīlī)

Gundega Grīnuma, LU LFMI

Vācu cilmes personvārdam Hohenstern būtu vajadzējis parādīties jau kādā no Raiņa Kopotu rakstu akadēmiskā izdevuma sējumiem pērnā gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Taču pagaidām to joprojām velti meklēt gan iespieddarbos par Raini un Aspaziju, gan digitālajos kultūras mantojuma resursos. Priekšlasījumā tiks izsekots ilgstošu pētniecisku meklējumu vēsturei, kura, aizsākoties ar mēģinājumu noskaidrot Raiņa Šveices gadu angļu valodas skolotājas personību, ir novedusi līdz atklājumam par abu Kastaņolas trimdinieku ilggadējiem kontaktiem ar austriešu emigrantu fon Hoenšternu ģimeni – privāta rakstura attiecībām, kuras no neparasta skatpunkta izgaismo Raiņa un Aspazijas personību cilvēciskās kvalitātes.
Ievadvārdus Gundegas priekšlasījumam teiks un jautājumu sadaļu vadīs Jānis Ozoliņš.

Latvijas PSR Rakstnieku savienība 1940.–1941. (Baigajā) gadā (2018. gada 4. aprīlī)

Madara Eversone, LU LFMI

Fakti par Latvijas Padomju rakstnieku savienības organizāciju 1940. un 1941. gadā latviešu literatūras vēsturē ir zināmi un pētīti. Tomēr ļoti reti pētījuma objekts ir pati Rakstnieku savienība. Jāatzīmē, ka vēl aizvien gan humanitāro, gan sociālo zinātņu pētnieki pievēršas t.s. Baigā gada (laika posms no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam) izpētei, starp kurām minamas arī norises Rakstnieku savienībā.

Priekšlasījumā, balstoties Rakstnieku savienības arhīva materiālā u. c. liecībās, tiks aplūkots, kā Savienības vadība izdarīja spiedienu uz rakstniekiem jaunas – sociālistiskās literatūras veidošanā un ideoloģiskajā audzināšanā pirmajā padomju okupācijas gadā. Kā piemērs aplūkots dramaturgs Mārtiņš Zīverts un pirmās padomju latviešu lugas tapšana Latvijas PSR.


Mūzikas reminiscences Veronikas Strēlertes dzejā (2018. gada 21. martā)

Ieva Kalniņa, LU LFMI

Dzejniece Veronika Strēlerte augusi muzikālā ģimenē, kur katrs ģimenes loceklis vairāk vai mazāk bijis saistīts ar mūziku. Arī dzejniece jaunībā spēlējusi klavieres un bijusi koncertu un operas apmeklētāja, par ko liecības gūstamas viņas vēstulēs tuviniekiem, kurās viņa aprakstījusi ne tikai iespaidus, bet arī vērtējusi muzikālo izpildījumu. Dzejnieces muzikālais pārdzīvojums "konvertējies" vārda mākslā. Katrā no sešiem viņas krājumiem ir pa dzejolim, ko rosinājis konkrēts skaņdarbs. Lekcijā – mēģinājums paraudzīties, kā mūzikas iespaidi pārtop dzejā un iekļaujas krājuma koncepcijā.


Nostalģija un cilvēkzinātnes (ar īpašu vērību pret folkloristiku) (2018. gada 14. martā)

Dace Bula, LU LFMI

Humanitārajās zinātnēs nesen aizsācies domas virziens, kas rauga mainīt attieksmi pret nostalģiju. Tā ilgstoši kritizēta kā sentimentāls, sagrozīts un konservatīvs laiktelpas tvērums, nereti izmantojot atsauces uz sākotnējo saikni ar medicīnisku diagnozi. Bet nostalģija var būt arī kritisks, radošs un produktīvs prāta stāvoklis, kam pievērsušies dažādi mūsdienu zinātnes pētnieciskie virzieni - kultūras studijas, vides zinātne, postkoloniālā kritika, psihoģeogrāfija. Folkloristika joprojām saglabā rezervētu attieksmi, iespējams, tādēļ, ka nozares pūrā ir pagātnes romantizēšanas mantojums, ko mēdz uzlūkot par būtisku epistemioloģisku kļūmi.


Ieskats Kārļa Skalbes Rakstu (1952–1955, Zviedrija) tapšanā (2018. gada 14. martā)

Inguna Daukste-Silasproģe, LU LFMI

Cik bieži gan lasītājs, paņemot rokā vienu vai otru grāmatu, aizdomājas par tās tapšanas vēsturi vai gaitu? Šajā priekšlasījumā, balstoties arī arhīva materiālos un citās dokumentālās liecībās, tiks sniegts ieskats Kārļa Skalbes Rakstu tapšanas aizkulisēs – no tulkotājas Lizetes Skalbes ieceres līdz pirmajam apjomīgajam apgāda "Daugava" vairāksējumu izdevumam trimdas situācijā Stokholmā.

Latviešu literatūra un grāmatniecībā trimdā veido būtisku latviešu trimdas kultūras daļu. Tai bija sava nozīme nacionālās identitātes uzturēšanai, dažādās mītnes zemēs dzīvojot, turklāt te nebija izšķirīgas nozīmes zemei, kurā mita latvietis, jo grāmatas ‘ceļoja’ pāri jūrām okeāniem, sasniedzot savu lasītāju. Tā tas notika arī ar Kārļa Skalbes darbiem, kuriem bija būtiska nozīme svešuma apstākļos.


Dažas noderīgas prasmes darbā ar tekstu (2018. gada 15. februārī)

Sigita Kušnere, LU LFMI

Sigita Kušnere iepazīstinās ar tekstu rediģēšanas un korektūras iespējām. Semināra dalībnieki mācīsies: apgūt MS Word piedāvātās, bet ne līdz galam apzinātās un izmantotās iespējas darbā ar tekstu; dažas noderīgas "viltības" teksta sakārtošanai – atbrīvošanās no liekām atstarpēm, dažādu apzīmējumu vienādošana tekstā, teksta daļu pārnešana un aizstāšana, track changes jeb reģistrētās izmaiņas u. tml.


Citēšanas menedžēšana (atsauču rīku lietojums) (2018. gada 7. februārī)

Jānis Daugavietis, LU LFMI

Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar atsauču rīku darbības principiem un raksturoot populārākos rīkus (EndNote, Mendeley, Zotero, MS Word u. c.). 90% semināra laika tiks veltīta praktiskam darbam: rīka Zotero instalēšanai uz saviem datoriem un tā apguvei.

Semināra dalībnieki mācīsies: iegūt bibliogrāfiskos datus un veidot savu datu bāzi; veidot automātiski formatējumu atsauču sistēmu savos MS Word dokumentos.


Semināri 2017. gadā

Nacionālā dramaturģija un laikmetīgais teātris (2017. gada 6. decembrī)

Dita Jonīte, Ieva Rodiņa, LU LFMI

Nule notikušais Baltijas Drāmas forums ir starptautisks ikgadējs Baltijas valstu teātra mākslas notikums, kas veltīts rīkotājvalsts nacionālajai dramaturģijai. Šogad no 8. līdz 13. novembrim forums norisinājās Latvijā un to organizēja Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar LU LFMI. Pasākumu apmeklēja 35 dažādu valstu, to vidū Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas un Krievijas teātra profesionāļi. Piecu dienu laikā teātra ekspertiem (teorētiķiem un praktiķiem) tika dota iespēja noskatīties kopumā 12 latviešu nacionālajā dramaturģijā balstītus iestudējumus dažādos Latvijas teātros. Šajā seminārā tiks iezīmēti foruma laikā gūtie secinājumi, radušies jautājumi un iespējamās nākotnes vīzijas.


Absurda atgriešanās (2017. gada 29. novembrī)

Edīte Tišheizere, LU LFMI

Martins Eslins savā slavenajā esejā "Absurda teātris" (1961) aprakstīja tobrīd plaukstošo teātra strāvu kā sāpīgu piegājienu, kas atsakās no viegliem risinājumiem un mierinošam ilūzijām, tomēr rada arī atbrīvošanās sajūtu, un tieši tāpēc absurda teātra skatītājs nevis raud izmisuma asaras, bet smejas atvieglojuma smieklus. Paradoksālā kārtā turpat pēc 60 gadiem (un vairāk nekā ceturtdaļgadsimta neatkarības) mēs esam nonākuši laikposmā, kad atkal jāveic revīzija šķietami vienkāršiem un pareiziem risinājumiem un ērtiem pieņēmumiem. Tāpēc tikai loģiska ir absurda teātra principu atgriešanās uz Latvijas teātru skatuves. Spilgtākie piemēri – Konstantīna Bogomolova izrādes "Stavangera" un "Mans blasters ir izlādējies" Liepājas teātrī, Indras Rogas iestudētā E. Jonesko "Plikpaurainā dziedātāja" Nacionālajā teātrī, bet īpaši – Ulda Tīrona nesenais iestudējums "Pēdējā Ļeņina eglīte" Jaunajā Rīgas teātrī.


Annas Lācis un Bernharda Raiha arhīvu uzdotie jautājumi (2017. gada 15. novembrī)

Līga Ulberte, teātra zinātniece un kritiķe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore

Režisores Annas Lācis (1891–1979) jeb Asjas profesionālā darbība un privātā dzīve ik pa laikam tiek aktualizēta dažādos aspektos. Pēdējo reizi vēl šī gada jūnijā, kad Kaselē, prestižajā mākslas izstādē "Dokumenta 14" tika atklāta Asjai veltīta ekspozīcija, izmantojot arī vairākus Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja materiālus. Toties par Asjas ilggadīgā dzīvesbiedra, teātra teorētiķa un režisora Bernharda Raiha (1894–1972) personību un profesionālo dzīvi joprojām ir zināms visai maz, kaut gan ar Raihu saistīti materiāli ļoti lielā skaitā atrodami vismaz trijos Latvijas arhīvos, kā arī Maskavā un Berlīnē. Apgūstot lielāko daļu no Latvijā pieejamajiem Asjas un Raiha arhīvu dokumentiem, radušies vairāki pētnieciski jautājumi, kas varētu būt interesanti plašākam interesentu lokam.


Melanholija un laikmetīgā literatūra (2017. gada 18. oktobrī)

Artis Ostups, LU LFMI

Artis Ostups pieteiks ideju par melanholiju kā laikmetīgu domāšanas struktūru, kas vienā mezglā cieši savij pagātni, tagadni un nākotni, piedāvājot ieskatu šādos jautājumos:
"Mēģinot iezīmēt mūsdienu kultūras atšķirību no modernisma un postmodernisma ēras, rietumu kultūrteorētiķi runā par izmaiņām laika filosofijā un politikā. Tā, piemēram, Boriss Groiss tagadni dēvē par teritoriju, kurā nemitīgi rodas arvien jauni vēsturiskie stāstījumi. Viņa redzējums sabalsojas ar Nikolā Burjo tēzi, ka šodien vienīgā teritorija, ko vēl varam atklāt, ir tieši vēsture. Laikmetīgā skatījumā uz vēsturi, šķiet, krietni mazāku lomu spēlē tradīcijas noliegums vai ironiska tās dekonstrunkcija, kas mantotos mākslinieciskos paņēmienus atbrīvo no to sākotnējā mērķa. Vietā nākusi tāda apropriācijas izpratne, ko definē rūpes par aizgūtajiem tēliem, motīviem un izpausmes veidiem, izceļot tos kā līdz galam nerealizētus, kā rēgus no kādas zaudētas nākotnes. Savukārt vēstures traģēdijas mākslā un literatūrā parādās kā izlaistais posms citu, līdzīgu notikumu virknē.Savā priekšlasījumā Artis piedāvāšu īsu ieskatu šajos jautājumos, piesakot arī ideju par melanholiju kā laikmetīgu domāšanas struktūru, kas vienā mezglā cieši savij pagātni, tagadni un nākotni."

Sarunu moderēs Jānis Ozoliņš.


Tekstizrace, korpusanalīze, tēmu modelēšana literatūras pētniecībā (2017. gada 11. oktobrī)

Anda Baklāne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas K. Ubāna mākslas lasītavas vadītāja un literatūras kritiķe

Anda Baklāne iepazīstinās ar tekstizraces (text mining), korpusanalīzes (corpus analysis) un tēmu modelēšanas (topic analysis) jēdzieniem un apraksta piemēriem, kā šīs pieejas tikušas izmantotas literatūras pētniecībā.

Kā pētnieciskie rīki tiks aplūkoti Culturomics projekts, stilometrijas pētījumi (J. Ribickis, M. Kestemonts, M. Eders) tiešsaistes teksta analīzes rīks Voyant un Stenforda universitātes Literatūras laboratorijas projekti.
Sarunu moderēs Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja Sanita Reinsone.

Vijoļspēles trīs virzieni un to izpausme Latvijas mūzikas kultūrā (2017. gada 6. septembrī)

Inese Žune, Rakstniecības un Mūzikas muzeja mākslas eksperte

Vijole ir viens no pasaulē pašiem izplatītākajiem mūzikas instrumentiem, un tai, tāpat kā ikvienam mūzikas instrumentam, ir sava rašanās un attīstības vēsture, lietojuma veids un nozīme noteiktā etniskā kultūrā. Vijoles un vijoļspēles attīstība atspoguļo vēsturiski mainīgos kultūras procesus, iedzīvina konkrētas sabiedrības cilvēku pieredzi un iemaņas dažādās formās. Šajā laukā nošķirami trīs funkcionāli dažādi un kvalitatīvi atšķirīgi instrumenta lietojuma virzieni: tautiskā jeb tradicionālā spēle, amatiermuzicēšana un profesionālā vijoļspēle. Tie vienlīdz lielā mērā attiecināmi uz visām Eiropas valstīm, kur vijole izmantota muzikālajā praksē, taču atšķirība ir triju minēto virzienu hronoloģiskajā koordinācijā, koeksistencē, dzīvotspējā. Lekcija sniegs ieskatu pētījumā par to, kā šie trīs vijoļspēles funkcionālie virzieni veidojušies un attīstījušies Latvijā.

Ievadvārdus teiks un sarunu priekšlasījuma izskaņā vadīs Arnolds Klotiņš.

Kalevdēls – piezīmes par eposa jaunā atdzejojuma tapšanu (2017. gada 24. maijā)

Guntars Godiņš, dzejnieks un tulkotājs

Dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš strādā pie igauņu eposa "Kalevdēls" (Kalevipoeg) jauna tulkojuma, ievada un komentāriem. Eposs iznāks izdevniecībā "Neputns" 2018. gadā – Latvijas un Igaunijas simtgadē.

Sarunas tēmas: 1) seno igauņu tautasdziesmu (regivärs) poētika un atdzejošanas specifika; 2) igauņu mitoloģija un pseidomitoloģija; 3) eposa autors Frīdrihs Reinholds Kreicvalds kā seno tautasdziesmu poētikas un valodas pārzinātājs; 4) igauņu tautasdziesmu valodas muzikalitātes arsenāls (aliterāciju, asonanšu, epiforu un anaforu biežais lietojums) un tā atveidojums latviešu valodā; 5) eposa valodas specifika (senā leksika un jaunvārdi), to tulkojums latviešu valodā u. c.

Sarunu ar Guntaru Godiņu vadīs Kārlis Vērdiņš.


Gadskārtu rituālu sinkrētisms Latgales pierobežā (2017. gada 15. maijā)

Iveta Dukaļska, Dr. philol.

Priekšlasījumā tiks analizētas divas ziemas saulgriežu cikla tradīcijas (īšona gradzēs unидти коледовать) un divas pavasara saulgriežu cikla tradīcijas (ходить по алелуя un īt laluoti). Uzmanība tiks vērsta uz tradīciju izcelsmi, rituāliem un sociālo nozīmi, kā arī veidiem, kā tiek atklāts kopīgais un atšķirīgais tradīciju rituālajās norisēs. Pētījuma avoti ir Latviešu folkloras krātuves materiāli un lauka pētījumu intervijas, ko Iveta veikusi Ludzas un Krāslavas rajonos (šobrīd Ludzas, Kārsavas, Ciblas, Zilupes un Krāslavas novadi). Analizējot minētās tradīcijas, tiek raksturotas sinkrētisma pazīmes, kas izpaužas divējādi: 1) kā kristīgās baznīcas un tautas (pagānisko) tradīciju sinkrētisms, 2) kā dažādu etnisko grupu tradīciju sinkrētisms.


Dažādu laiku sirdslietas un maizes darbi (2017. gada 15. maijā)

Jānis Daugavietis, LU LFMI

Priekšlasījumā Jānis Daugavietis atskatīsies uz savas dzīves iepriekšējiem posmiem, pamatā – pēdējiem pieciem gadiem, fokusējoties uz akadēmiskās pētniecības karjeru. Mūzikas socioloģiju viņš mēdz dēvēt par savu akadēmisko hobiju, un tai pievērsties ļāva sena apsēstība ar (pop)mūziku. Kopš jaunības Jānis bijis iesaistīts mūzikā ne vien kā klausītājs, bet arī kā patērētājs. Kā algots pētnieks viņš pētījis Dziesmu svētkus vairāku pētniecisko projektu ietvaros jau kopš 2002. gada, savukārt viņa interese par mūzikas pētniecību bijusi saistīta ar interesi par popmūzikas patēriņu, muzikālajām gaumēm, subkultūrām un mūzikas socioloģijas vēsturi.


Literāts M. Kurzemneeks: fotogrāfa Mārtiņa Buclera literārā darbība (2017. gada 10. maijā)

Māra Vīksna, LU LFMI

Māra Vīksna mēģinās noskaidrot, ko vēl bez 100 tautasdziesmām "Latvju dainās", dažiem stāstiem, romāniem, lugām latviešu kultūrai devis M. Kurzemneeks. Kādu ierosmi meklējumiem var atrast folklorists, iegriežoties blakus telpā – LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā 5. stāvā un atklājot līdz šim nepamanīto.


Heinrija Visendorfa dzimta (2017. gada 12. aprīlī)

Māris Visendorfs, mūziķis un mūzikas vēsturnieks

Latviešu kultūrvēsturē, sevišķi folkloristikā nozīmīgā "Latvju dainu" izdevēja, Krišjāņa Barona līdzstrādnieka Henrija Visendorfa (1861–1916) dzimtā vieta jau gadsimtu bija piemirsta un nezināma. Pirms dažiem gadiem Visendorfu dzimtas pārstāvis Māris Visendorfs ķērās pie skrupuloza meklēšanas darba Vidzemes baznīcas grāmatās, dvēseļu revīzijās, tautas skaitīšanas sarakstos. Māris Visendorfs institūta pētniekus iepazīstinās ar sava pētījuma gaitu un rezultātiem. Semināru vadīs mūsu Latviešu Folkloras krātuves pētniece Māra Vīksna.


Semināri 2016. gadā

Mācītājs Fridrihs Daniels Vārs un viņa devums latviešu kultūrā (2016. gada 23. novembrī)

Ginta Pērle-Sīle

Mācītājs Fridrihs Daniels Vārs ir baltvācu izcelsmes apgaismes kustības pārstāvis, kas 18.- 19. gs. mijā darbojies Palsmanes un Aumeistaru draudzēs. Viņa nozīmīgākais devums latviešu kultūrā ir pirmā savāktā un izdotā latviešu tautasdziesmu kolekcija "Palcmariešu dziesmu krājums". Līdz šim mācītāja dzīve ir pētīta margināli, ko noteikusi ierobežota piekļuve arhīviem u. tml. iemesli. Trūkst fundamentālu pētījumu par viņa darbiem, tai skaitā, detalizētas tautasdziesmu krājuma analīzes. Tādēļ priekšlasījumā plānots sniegt ieskatu pieejamajos un dokumentāli pierādāmajos faktos par F.D. Vāra dzīvi un darbību, izvirzot jautājumus un problēmas tālākai pētniecībai. Otra priekšlasījuma daļa ieskicēs paveikto un plānoto mācītāja publicēto un zināmo darbu izpētē.


Feeling Gender: A Generational and Psychosocial Approach (2016. gada 5. oktobrī)

Harieta Bjeruma Nīlsena, Oslo Universitātes Dzimtes studiju centra profesore

Harriet Bjerrum Nielsen will talk about her coming book, Feeling Gender, which will be published this fall at Palgrave Macmillan. It focuses on changing gender contracts in regard to work and care in the family and changing norms of body and sexuality during three generations of women and men in Norway. The book explores the link between generational transition and the negotiations and calibrations between women and men belonging to the same generation. By looking into how practices, meanings and feelings of gender are reconfigured over time, and how such ‘micro histories’ contribute to the larger history of the development of new gender contracts one may gain more insight into the mutual dynamics between structural, political, cultural and psychological change.


Būt brīvam: identitāte un brīvības dažādība etniskajos dzīvesstāstos Latvijā (2016. gada 7. septembrī)

Ieva Garda-Rozenberga, LU LFMI

Ziņojuma pamatā ir atziņas, kas tapušas, piedaloties mutvārdu vēstures pētījumā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” (vadītāja – PhD Vieda Skultāne) laikā no 2013. līdz 2016. gadam. Projekta ietvaros, ieskatot, ka tie ir savstarpēji saistāmi un viens no otra izrietoši jēdzieni, viens no izpētes virzieniem ir identitātes un brīvības mijattiecības trīs Latvijā dzīvojošu etnisko grupu (latviešu, krievu un romu) dzīvesstāstos.

Balstoties filozofu Čārlza Teilora un Elisones Vīras atziņās, ka identitāte pētāma ciešā kopsakarā ar brīvību, savukārt brīvība analizējama kā piederības prakse, šī ziņojuma mērķis ir skaidrot, cik dažāda var būt brīvības izpratne un ko nozīmē būt brīvam savā rīcībā, izvēlē dažādās dzīves situācijās, kas pieredzētas vēsturisko pārmaiņu laikos 20. gs. Latvijā. Ziņojumā vispirms tiks analizēta Latvijā dzīvojošo krievu un romu pieredze, ļaujot iejusties, līdzpārdzīvot un saprast, ka šo etnisko grupu brīvības izjūta dažādos vēstures periodos ir bijusi atšķirīga un tās nozīme mainījusies atbilstoši indivīda pozīcijai attieksmē pret varu un pastāvošo sistēmu, savukārt noslēgumā tiks aplūkots brīvības paradokss – brīvība nebrīvē, analizējot latviešu sieviešu pieredzi.


Analītiskais domāšanas stils, hibriditāte un modernisms Rūdolfa Blaumaņa novelistikā (2016. gada 7. septembrī)

Benedikts Kalnačs, LU LFMI

Aplūkotā tēma ir saistīta ar līdzšinējo pētniecisko darbu pie kolektīvās monogrāfijas „Gadsimtu mijas kultūra” LZP projekta „Literatūra kā pārtulkotas pašidentitātes veidošanas medijs” ietvaros, kā arī monogrāfijas „Rūdolfa Blaumaņa modernisms” ieceri. Mans mērķis ir (i) īsi raksturot Blaumaņa daiļrades pašreizējo pētniecības stāvokli; (ii) kontekstuāli iezīmēt Blaumaņa domāšanas stila īpatnības gadsimtu mijas latviešu rakstniecības ietvarā; (iii) aplūkot jautājumu par kultūru hibriditātes lomu rakstnieka personības veidošanās procesā; un (iv) analizēt Blaumaņa prozas piemērus modernisma mākslinieciskās sistēmas kontekstā.

Ziņojums veidots ar turpmāk īstenojamā pētījumā precizējamu un izvēršamu mērķi, pirmkārt, atklāt Rūdolfu Blaumani kā vienu no modernisma literatūras pirmajiem spilgtākajiem pārstāvjiem Latvijā; otrkārt, iezīmēt viņa daiļrades starpkultūru potenciālu; treškārt, uzsvērt rakstnieka darbu inovatīvo nozīmi Eiropas literatūrā.


Sam-Hiors, modernās dejas pionieris Latvijā (2016. gada 29. jūnijā)

Kārlis Vērdiņš, LU LFMI

Ebreju izcelsmes latviešu modernās dejas horeogrāfs un pedagogs Sam-Hiors (1906–1955) ir spilgta, taču maz pieminēta personība Latvijas dejas un teātra vēsturē. Viņa identitātē apvienojas vairākas šķautnes, kas padara Sam-Hioru par neērtu personību Latvijas kultūras vēsturē: viņš ir kreisi noskaņots ebrejs, homoseksuālis, kā arī modernās dejas pionieris, kurš vēlāk kļuvis par sociālistiskā reālisma estētikas ruporu. Balstoties uz memuāriem, preses un arhīvu materiāliem, iespējams daļēji rekonstruēt viņa dzīves gājumu. Sam-Hiors mācījies modernās dejas pamatlicēja Rūdolfa Lābana skolā, strādājis Annas Ašmanes deju studijā un Strādnieku teātrī, sadarbojies ar latviešu literātiem un māksliniekiem. Laikmeta politiskie notikumi spēcīgi ietekmējuši arī viņa biogrāfiju – Kārļa Ulmaņa apvērsumam seko darba meklējumi citās valstīs un visbeidzot aktīva iekļaušanās padomju kultūrā, kuras socreālisma dogmu ievērošana tomēr bija sarežģīts uzdevums arī Sam-Hioram.


Anna Bērzkalne: folkloristes tapšana (2016. gada 15. jūnijā)

Rita Treija, LU LFMI

Līdz šim priekšlasījuma autore pētījusi folkloristes Annas Bērzkalnes (1891–1956) lomu latviešu folkloristikā starptautisko sakaru kontekstā – viņas sadarbību ar Igaunijas, Somijas, Vācijas un citu zemju zinātniekiem, taču maz zināms bijis folkloristes dzīves gājuma sākuma posms – līdz Latviešu folkloras krātuves izveidei (1924). Anna Bērzkalne mācījusies Vējavas pagastskolā, bet pēc tam Annas Ķeniņas privātģimnāzijā Rīgā (1903–1908). Bijusi mājskolotāja Ikšķilē un tautskolotāja Alsviķos, Ķemeru pamatskolā (1909–1911). 1911. gadā devusies uz Gushrustaļniju (Krievijā), kur strādājusi par mājskolotāju (1911–1913), savukārt Kazaņā – par skolotāju latviešu bēgļu skolās (1917–1918), izglītības statistikas pārvaldes nodaļas vadītāju (1919) un ierēdni Volgas ūdenstransporta kontrolē (1919–1920). Kazaņā Anna Bērzkalne studējusi slāvu filoloģiju Kazaņas Augstākajos sieviešu kursos (1913–1917), kur iepazinusies ar vācbaltiešu pētnieku Valteru Andersonu (Walter Anderson, 1885–1962), kas turpmākajos gados bijis viņas profesors un zinātniskā darba vadītājs Tartu Universitātē.

Annas Bērzkalnes autobiogrāfiskie dokumenti, korespondence, profesionālās biogrāfijas reģistri, kā arī Bērzkalnu dzimtas vēstures liecības ļauj rekonstruēt folkloristes intelektuālās tapšanas gaitu un pamato viņas izvēli nodoties “tautas dzejas” izpētei. Epistemoloģiski nozīmīgas ir viņas pašrefleksijas, ko atklāj jaunības dienasgrāmatas un vēstules rakstniekam Augustam Saulietim (1869–1933).

Pētījuma pamatā ir vēstures avotu analīze: iztirzāti Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Valsts arhīva un citu krātuvju materiāli. Priekšlasījumu papildinās lauka pētījumā fiksētās vizuālās liecības.


Digitālā līdzdalība (crowdsourcing) un humanitārās zinātnes? “Valodas talkas” piemērs (2016. gada 15. jūnijā)

Sanita Reinsone, LU LFMI

Digitālā līdzdalība jeb “crowdsourcing” apzīmē procesu, ko latviešu valodā diezgan precīzi izsaka jēdziens “talka” — kopīgi veikts brīvprātīgs darbs, par ko netiek saņemta atlīdzība. Līdz ar strauju tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, kopš 2006. gada, kad pirmo reizi izskanēja “crowdsourcing” jēdziens, virtuālās talkas ar visdažādāko ievirzi ir kļuvušas par būtisku digitāli sociālā laikmeta iezīmi. Virtuālais pūlis pasaulē sevi ir daudzveidīgi apliecinājis kā spējīgu ideju un procesu virzītāju, iespēju devēju jauniem produktiem un iniciatīvām.

2016. gada pavasarī vairākus mēnešus norisēja LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālās līdzdalības akcija “Valodas talka” ar informatīvu UNESCO Latvijas nacionālās komisijas atbalstu. Šīs akcijas mērķis bija aicināt līdzstrādniekus atšifrēt digitalizētos LFK folkloras manuskriptus, izmantojot īpašu digitālo platformu http://talka.garamantas.lv. Digitālās līdzdalības iespējas LFK virtuālajā arhīvā http://garamantas.lv bija piedāvātas arī iepriekš, tomēr “Valodas talka” bija pirmais mērķtiecīgais digitālās līdzdalības pasākums ar mērķi piesaistīt plašu auditoriju, it sevišķi skolēnus. “Valodas talkas” skaitliskie rezultāti ļauj to saukt par lielāko virtuālo talku nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā Latvijas interneta laikmetā.Analizējot “Valodas talkas” piemēru, sniedzot ieskatu tās aizkulisēs, rādot ieguvumus un izdarot kritiskus secinājumus, priekšlasījuma centrā būs jautājums — ko digitālā līdzdalība iespēj dot humanitārajām zinātnēm un - kāds ir virtuālo līdzstrādnieku guvums?


The Legacy and Presence of Comparative Literary Studies in Slovakia(2016. gada 26. maijā)

Roberts Gafriks (Róbert Gáfrik), Slovākijas Zinātņu akadēmijas Pasaules literatūras institūts

Apart from comparative trends in the Enlightenment, one can situate the beginnings of comparative literary studies in Slovakia in the 1940s, when the first generation of Slovak literary scholars created with their positivist research the conditions for the study of Slovak literature in relation to other literatures. In the second half of the 20th century Slovak comparative literary studies were dominated by Dionýz Ďurišin (1929-1997) who developed a Marxist-structuralist theory of “comparatistics” and later his own theory of interliterariness. His theoretical approach found a strong resonance in Slovakia as well as abroad. Thanks to him Slovak comparative literary studies have acquired reputation especially in the Central and Eastern European region and in the not so recent past they were even considered a distinct school in some historical and methodological accounts of comparative literary studies. The talk will sketch the development of Slovak literary studies in the 20th century and delineate the place of Ďurišinʼs theoretical work in it in order to provide an overview of the development and state of the discipline in the past 20 years in Slovakia when the global comparative literary studies turned their attention to the issues of culture. It will touch on some of the attempts to come to terms with Ďurišinʼs legacy, summarize the latest research activities conducted mainly at the Institute of World Literature of Slovak Academy of Sciences, which is the principal centre of comparative literary studies in the country, and show how the present Slovak comparative literary studies search their way into the international community.


Latvieši un vācbaltieši 19. un 20. gadsimta mijā (2016. gada 27. aprīlī)

Pauls Daija, LU LFMI

Priekšlasījums iepazīstinās ar pētījumu par latviešu un vācbaltiešu attiecību attēlojumu latviešu literatūrā 19. gadsimta deviņdesmitajos gados un 20. gadsimta sākumā. Šo tēmu iespējams aplūkot gan postkoloniālā perspektīvā, izsekojot latviešu un vācbaltiešu mijiedarbei un nacionālās atmodas kustības tendencēm gadsimtu mijā, gan imagoloģiskā skatījumā, pievēršot uzmanību vācbaltiešu tēlam literatūrā un etniskajiem stereotipiem. Viena no būtiskākajām iezīmēm šīs tēmas izpētē ir ciešā saistība starp sociālo un etnisko piederību gadsimtu mijas Baltijā, kas ietekmē nozīmīgākos stereotipus, kā arī protesta vai tuvināšanās tendences. Priekšlasījumā tiks sniegts vispārīgs ieskats latviešu un vācbaltiešu vēsturiskajās attiecībās šajā laika periodā un raksturoti gan nozīmīgākie konflikti, gan idejas par savstarpēju izlīgumu. Balstoties Augusta Deglava, Jāņa Purapuķes, Doku Ata, Zeiboltu Jēkaba un Andrieva Niedras u.c. autoru literāro darbu interpretācijās, priekšlasījumā tiks aplūkoti trīs tēmu loki, kas saistīti ar vācbaltiešu tēlu latviešu literatūrā: 1) vācu baronu tēli vēsturiskajā prozā; 2) pārvācošanās tēma (kārkluvāciešu tēli un robežu šķērsošana starp latvisko un vācisko); 3) vācbaltiešu kā aizejošam laikmetam piederīgas kopienas attēlojums.


Arhīvpētniecība un literatūras vēsture: žurnāla "Karogs" piemērs (2016. gada 27. aprīlī)

Eva Eglāja-Kristsone, LU LFMI

Viens no veidiem, kā paplašināt literatūrpētniecības robežas, ir to sasaistīt ar sociālās vēstures izpēti, kas ļauj palūkoties un interpretēt tekstus caur konkrēta perioda vēsturiskajiem avotiem. Šoreiz izceļot arhīvpētniecību, kas pamatā iekļauj ar literāro dzīvi saistītu institūciju oficiālo dokumentu rūpīgu analīzi, tādējādi dodot ieskatu sākot no valstiska mēroga procesiem, konkrētu literāro tekstu likteņiem, līdz diezgan personīgām un cilvēciskām niansēm. Priekšlasījumā centrā būs žurnāla "Karogs" arhīvs, pievēršoties konkrēti tā pastāvēšanas pirmajām desmitgadēm, kas iekļaujas PSRS komunistiskā režīma dažādos attīstības posmos. "Karogs" padomju perioda literārajā un arī kultūras procesā ir viena no centrālajām platformām dažādu paaudžu, nacionālo piederību un žanru autoriem, publicistiem un kritiķiem. Līdzās šādam vispārinājumam jāņem vērā dažādās vadlīnijas, kas skāra žurnāla sagatavošanu, tāpat dažādie redaktori, redakcijas darbinieki un pat vāka mākslinieki veido žurnāla tēlu.

Literārā mēnešraksta "Karogs" arhīva fiziskais novietojums - daļa Latvijas Valsts arhīvā (1964-1996), daļa literatūrvēsturnieka Ilgoņa Bērsona privātajā arhīvā (periodiski, sākot no 50. gadiem līdz 1989) - norāda uz niansēm, ar ko bieži nākas saskarties arhīvpētniecībā - nepilnīgs dokumentu kopums, nezināma to atrašanās vieta, nestrukturētība, nejaušība. Latvijas Valsts arhīvā "Karoga" fonda apraksts vien uzdod vairākus, līdz šim īsti neatbildamus jautājumus - kāpēc ievērojamai daļai dokumentu pretī zīmogojums "Izslēgts". Piemēram, galvenā redaktora pavēles, sākot no 1964.gada, ir "izslēgtas", tātad nav pieejamas. Dokumenti, uz ko balstīt pētniecību konkrētajā "Karoga" arhīva gadījumā ir sekojoši: redakcijas sēžu protokoli, piesūtīto manuskriptu apspriedes un iekšējās recenzijas, vēstules redakcijai, atsauksmes par publicētajiem materiāliem, honorāru izmaksas, dažādas izziņas un redakcijas saimnieciskā dokumentācija. Atsaucoties uz konkrētu piemēru analīzi mērķis ir izcelt un nostiprināt arhīvpētniecības nozīmi padomju perioda literāro tekstu, estētisko tendenču un sociālo kontekstu pētniecībā.


Latviešu propagandas ministrs Oto Bongs un viņa krājums (2016. gada 2. martā)

Viesturs Zanders, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra Pētniecības sektors

Priekšlasījumā paredzēts iepazīstināt ar vienu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta kolekcijām – Baltijas Centrālo bibliotēku. Baltijas pagātnes liecību vācēja vācbaltieša Oto Bonga (1918-2006) krājums (iespieddarbi, attēli, nepublicētie materiāli), kas kopš 1995. gada ir pieejams ikvienam LNB apmeklētājam, ir pats apjomīgākais kādas privātkolekcijas dāvinājums sabiedrībai Latvijas bibliotēku vēsturē. Seminārs sniegs ieskatu O. Bonga personībā, krājuma veidošanas un publicitātes praksē Vācijā 20. gs. 40.-80. gados, kā arī arī iespējās, ko šī kolekcija piedāvā kultūras un zinātnes vēstures pētniekiem.


Eduarda Smiļģa režija un modernisms (1920-1945): pētījuma virzieni un problemātika (2016. gada 27. janvārī)

Ieva Rodiņa, LU LFMI

Priekšlasījumā paredzēts sniegt īsu ieskatu topošā promocijas darba „Eduarda Smiļģa režija un modernisms (1920-1945)” (LU HZF, pētījuma zin. vadītāja prof. Silvija Radzobe) pētījuma virzienos un ar to saistītajās problēmās. Topošajā promocijas darbā aplūkots Eduarda Smiļģa režijas darbs viņa vadītajā Dailes teātrī no tā dibināšanas 1920. gadā līdz 1945. gadam, kad līdz ar otrreizēju padomju varas nostiprināšanos par vienīgo oficiāli atļauto metodi mākslā (tai skaitā teātrī) kļūst sociālistiskais reālisms. Pētījuma mērķis – pierādīt, ka Eduards Smiļģis ir vienīgais konsekventais modernisma teātra pārstāvis Latvijas teātra vēsturē, kura režijā saskatāmi elementi no dažādiem modernisma virzieniem (ekspresionisma, simbolisma, arī konstruktīvisma), kā arī raksturot Eduarda Smiļģa kā modernisma teātra pārstāvja režijas specifiku. Priekšlasījumā tiks ieskicēti galvenie pētījuma virzieni un problemātika.

Pēdējo reizi labots: 12.11.2018 11:11:19