EN in English

Akadēmiskās brokastis

"Akadēmiskās brokastis" ir semināru cikls – atvērta un neformāla diskusiju platforma – institūta pētniekiem par teorētiskajām idejām, kas šobrīd cirkulē humanitāro un sociālo zinātņu pētnieku vidū.

Semināru cikla moderators – LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš


12.12.2018.

Tēma: Strīdīgā folkloras arhīvu identitāte. Folkloristika un arhīvistika krustcelēs

Moderatore: Rita Treija

Tiks apspriests ukraiņu izcelsmes Kanādas pētnieces Marinas Čerņavskas (Maryna Chernyavska) raksts "The contested identity of folklore archives. Folkloristics and archival studies at a crossroads" (‘Strīdīgā folkloras arhīvu identitāte. Folkloristika un arhīvistika krustcelēs’). Raksta centrā ir jautājums par folkloras arhīvu identitāti, kā arī to vietu arhīvu nozares kopainā un jo sevišķi iepretim vēstures arhīviem. Autore iezīmē vēstures un tradīciju arhīvu paralēlo attīstību pagātnē un pauž pārliecību, ka mūsdienās iespējams jauns skatījums uz folkloras arhīviem un arhīviem vispār. Raksts publicēts "Folklore Fellows’ Communications" 315. sējumā (2018) – krājumā "Visions and Traditions. Knowledge Production and Tradition Archives".

Marina Čerņavska ir Albertas Universitātes (Kanādā, Edmontonā) Ukraiņu un kanādiešu folkloras centra arhivāre un pētniece. Viņa ir SIEF Arhīvu darba grupas vadītāja (kopā ar Avi Goršiču) un Starptautiskās Arhīvu padomes Universitāšu un pētniecisko institūciju arhīvu sekcijas biroja locekle. Čerņavskas pētniecisko interešu lokā ir kultūras mantojums, tradīciju arhīvi, digitālās bibliotēkas un arhīvi, diasporas kultūras un identitātes.

18.04.2018.

Tēma: Teksta digitāla analīze un stilistikas jautājumi

Moderatore: Anda Baklāne

Ievingrināta acs arī bez datora palīdzības nemaldīgi atšķirs "Džeinas Eiras" un "Mobija Dika" autoru stila atšķirības, taču individuālā stila "pirkstu nospiedumu" jeb "signālu" jau vairākus desmitus gadu mēģina noteikt arī, izmantojot statistiskas metodes. Stila pētījumi iepriekš apliecinājuši, ka dažādu autoru tekstos uzskatāmi atšķiras tieši vietniekvārdu, artikulu, saikļu u.c. palīgvārdu lietojums, tomēr ar dažu vārdu lietojuma biežuma datiem, protams, nepietiek - jāņem vērā arī žanrs, laikmetam raksturīgas valodas īpatnības un citi apjausti un neapjausti faktori.

Lasāmie teksti

Papildus – vispārīgai uzziņai


13.12.2017.

Tēma: Emociju vēsture

Moderators: Toms Ķencis

Vai asi ēdieni padara dusmīgu, bet saldumi - grūtsirdīgu? Vai kāda maize liek just lepnumu par savu zemi? Vai ir kāds ēdiens, kas iemieso mīlestību? Akadēmisko brokastu seminārā tiks pārrunāta emociju vēstures pētīšana.

Semināra izejas punkti:

  1. No "Doing emotions history" – 1. un 8. nodaļa (P. N. Staerns – Modern patterns in emotions history; N. Eustace – Emotion and political change)
  2. No "The great cat massacre" – 6. nodaļa "Readers respond to Rousseau: The fabrication of romantic sensitivity"

Tēmas pārdomām:

  1. Folkloristika un literatūrzinātne jau izsenis pēta emociju reprezentācijas. Ko šīs nozares darītu ar emociju hermenētiku?
  2. Kā nesajaukt reprezentāciju vēsturi ar emociju vēsturi?
  3. Kolektīvās emocijas kā mūsu pētījumu vēsturisko kontekstu sastāvdaļa. Cik pieejamas un izmantotas?
  4. Kāpēc 1905. gadā tik daudz dziedāja (un 1989. arī)?
  5. Jūtas vs. afekti. Kas un kāpēc iedvesmo?

25.10.2017.

Tēma: Liecinājums (testimony), literatūra un patiesība

Moderators: Artis Ostups

Semināra izejas punkts ir Džordžio Agambena grāmatas nodaļa The Archive and Testimony un Šošanas Felmanas un Dori Lauba grāmatas nodaļa An Event Without a Witness: Truth, Testimony and Survival.
Rakstos aplūkotā tēma ietver sarežģītus jautājumus par valodu, subjektivitāti un vēsturi. Rietumos liecinājuma, literatūras un patiesības attiecības tiek skatītas saistībā ar holokausta atminēšanos. Daļu no tekstos atrodamajiem jēdzieniem un atziņām var izmantot arī sarunā par padomju terora pieredzes pēdām literatūrā un dzīves stāstos.

07.06.2017.

Tēma: Postkoloniālisma teorētiskās pieejas kritisks pārvērtējums

Moderators: Kārlis Vērdiņš

Semināra izejas punkts ir Loras Doilas (Doyle) Inter-imperiality and Literary Studies in the Longer Durée.

27.04.2017.

Tēma: Emiskās zināšanas – cik un kā dažādos kultūrpētniecības laukos tiek ņemti vērā un analītiski izmantoti kultūrpiederīgo (kultūras radītāju un lietotāju) ieskati

Moderatore: Dace Bula

Semināra izejas punkts – Alana Dandesa (Dundes) raksts Metafolklore and Oral Literary Criticism (1966), Kirinas Narajanas (Narayana) raksts The Practice of Oral Literary Criticism: Women's Songs in Kangra, India (1995) un Tomasa Dibuā (Dubois) raksts Native Hermeneutics: Traditional Means of Interpreting Lyric Songs in Northern Europe (1996).


27.02.2017.

Tēma: Žerāra Ženeta (Genette) teorētiskā konstrukcija, kas saukta par fokusēšanu, tās lietojums mūsdienās kognitīvajā poētikā

Moderators: Jānis Ozoliņš

Žerārs Ženets ir viens no nozīmīgākajiem naratoloģijas teorētiķiem, būdams visciešāk saistīts ar daiļliteratūras pētniecību, ar savām idejām būtiski ietekmējis dažādu humanitāro un sociālo zinātņu pētnieku loku. Seminārā mēģinām rast atbildi, kāpēc viņa idejas vēl joprojām ir noderīgas teksta (šī jēdziena visplašākajā nozīmē) pētījumos.

Pēdējo reizi labots: 05.12.2018 13:57:28