EN in English

Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)

Projekta Nr.: lzp-2020/1-0215
Projekta vadītāja: Māra Grudule
Projekta īstenošana: 01.01. 2021.–31.12.2023.
Pētnieces: Ineta Lipša, Baiba Vanaga, Rasa Pārpuce-Blauma, Eva Eglāja-Kristsone, Zita Kārkla
Studējošās: Signe Raudive, Anastasija Smirnova, Jana Kukaine

Tā kā Latvijas sieviešu vēsture vēl nav visaptveroši pētīta, projekts ir novatorisks, koncentrējoties uz sieviešu pārstāvniecību kultūrā un sabiedrībā (1870-1940) un analizējot sieviešu pilsonisko dalību politikā, izglītībā, literatūrā, mākslā un izdevējdarbībā, ņemot vērā dažādu etnisko piederību sievietes, sociālo slāni, izglītību un reliģiju. Projekta laika ierāmējums 1870. gadu nosaka kā sākuma punktu, kad sievietes pozīcija Latvijas sociālajā un kultūras jomā gūst uzmanību ar diviem svarīgiem notikumiem: Karolīne Kronvalde, pašizglītota latviešu aktīviste, atklāj diskusiju Latvijas periodikā, aizstāvot sieviešu tiesības uz izglītību un brīvību no tēvišķiem ierobežojumiem, un pirmās latviešu sieviešu dramaturģes Marijas Pēkšēnas luga “Ģertrūde” uzvar oriģināldrāmas konkursā; savukārt 1940. gads kā beigu punkts, kad Otrais pasaules karš un PSRS armijas okupācija Latvijā pārveido ne tikai politisko vidi, bet arī ietekmē sieviešu stāvokli sabiedrībā.

Projekta nepieciešamību nosaka tas, ka ir atsevišķas veiksmīgas iniciatīvas, bet trūkst vispusīgu, starpdisciplināru pētījumu par sieviešu aktīvismu kā dzinējspēku sociokulturālām izmaiņām Latvijā (1870-1940), kas varētu sekmēt dzimumlīdzsvarotu un iekļaujošu Latvijas vēstures t.s. lielo stāstījumu un iekļautu Latvijas sieviešu vēsturi starpvalstu sieviešu vēstures stāstījumā, kā arī būtu pienesums mūsdienu sieviešu un dzimtes studijām.

Sieviešu aģences (agency) izpētes pamatjautājumi:

  1. Kādas izvēles sievietes izdarīja pašatklāsmes un pašdefinīcijas konceptualizēšanai?
  2. Kāpēc sieviešu biogrāfijas un literārie teksti pazuduši no literatūras vēstures?
  3. Kā pilsoniskā atbildība un līdzdalība ienāk sieviešu personīgajos stāstījumos, piemēram, dienasgrāmatās, vēstulēs un autobiogrāfiskajās piezīmēs?
  4. Kādas bija nozīmīgākās sieviešu organizācijas un tīkli un kas bija to vadītājas Latvijā sieviešu politiskās aktīvisma kontekstā?
  5. Kādas bija pieejamās izglītības iestādes sievietēm un kādas profesijas sievietes varēja apgūt?
  6. Kādi apstākļi ietekmēja sieviešu studiju izvēli un procesu?
  7. Kādas bija pirmās sieviešu mākslas un amatniecības skolas un kas bija sievietes, kas tās dibināja?
  8. Kas bija pirmās sieviešu izdevējas, žurnālistes un literatūrkritiķes, un kāda bija viņu loma, nozīme un ietekme Latvijas un Baltijas vācu grāmatu izdošanā un preses attīstībā?
  9. Cik emancipējoša bija Baltijas vācu prese un cik daudz vai sievietes pašas piedalījās emancipācijas diskursā?
  10. Kā lielāko minoritāšu sievietes (krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu) piedalījās sociālajā darbā Latvijā?

Gaidāmie rezultāti:

(1) projekts palielinās izpratni par sieviešu aktīvisma lomu, izmantojot konkrētas biogrāfijas un organizācijas, un uzsvērs sieviešu pārstāvniecību kā būtisku Latvijas vēstures daļu un kultūras un sociālo parādību;

(2) projekts sniegs teorētisku izpratni par sieviešu pārstāvniecību no kultūras teorijas, dzimtes teorijas, autobiogrāfisko un biogrāfisko teoriju viedokļa;

(3) izveidotā datubāze un publicētie pētījumu rezultāti kalpos par pamatu nacionālai un starptautiskai sadarbībai un jaunu projektu idejām.


Pēdējo reizi labots: 19.01.2021 15:12:07