EN in English

▄ Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika (ESF)

Eiropas Sociālā fonda aktivitātes 1.1.1.2. "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" (otrā kārta) projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika

Kopsavilkums:

Projekta vispārīgais mērķis ir izveidot jaunu starptautisku un starpdisciplināru pētnieku grupu (8 PLE apjomā, t.sk. 6,25 PLE jeb 78% jaunie zinātnieki un doktoranti), kas orientēta uz ilglaicīgu zinātnisku sadarbību arī pēc projekta termiņa beigām. Projekts nodrošinās zinātniskās idejas atbilstīgu realizāciju, grupā iekļaujot vairāku nozaru (kulturoloģija, literatūrzinātne, folkloristika, mākslas zinātne) pārstāvjus, un veicinās starptautiskas perspektīvas klātbūtni darbā, piesaistot ārvalstu un ārvalstīs doktora grādu ieguvušus zinātniekus. Zinātniskais mērķis ir radīt zinātību — padziļinātu izpratni par kultūras pluralitāti (daudzkāršību) un tās izzināšanai piemērotu teorētiski metodoloģisko bāzi. Projekts būtiski papildinās Latvijas sociālo un humanitāro zinātņu interpretatīvo kapacitāti, radot zināšanas, kas izmantojamas kultūrpolitikā (tostarp UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu īstenošanā). Projekta plānošanas reģions ir Rīga, projekts tiks īstenots 23 mēnešu laikā, tā kopējais finansējums ir LVL 349693.00, tostarp ESF finansējums LVL 323361.00 apmērā. Projekta realizācija paredz zinātnisku publikāciju un monogrāfiju sagatavošanu (galvenokārt SCI indeksos iekļautos žurnālos). Projekta ietvaros plānota dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs, organizēt konferences, kas pievērsīsies projekta pamatproblēmu risināšanai.

Projekta nepieciešamības pamatojums, nozares pašreizējās situācijas un konstatētās problēmas apraksts:

Projekta konceptuālais kodols ir kultūras daudzkāršības fenomens, fakts, ka kultūra aizvien eksistē daudzskaitlī (la culture au pluriel, De Certeau). Pievēršanās kultūras daudzkāršībai ir kultūrpolitiski kritisks projekts. Tas piedāvā pētniecisku izvērsumu un pamatojumu tām mūsdienu kultūrpolitikas iniciatīvām, kas veidojas kā opozīcija globalizācijas procesu, varas attiecību vai ekonomisku apstākļu diktētai sociokulturālās īstenības singularizācijas (Marquard) tendencei. Viena no šādām iniciatīvām ­ UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas stājās spēkā 2007. gadā un kam Latvija pievienojās tajā pašā gadā. Tomēr Latvijā joprojām nav bijis akadēmiskas diskusijas, kas konceptualizētu un problematizētu Konvencijā ietverto saturisko lauku. Vai kultūras daudzveidības izpratne aprobežojama vienīgi ar tādām tēmām kā (multi)(inter)kulturālisms, subkultūru un kultūras kopienu pastāvēšana, sociokulturālās realitātes fragmentācija? Šī tematika pasaules zinātnē aktuāla jau pāris desmitgades un apgūta dažādu virzienu paspārnē, tostarp kultūras studijās, postkoloniālisma pieejā, diasporas un minoritāšu (etnisko, reliģisko, seksuālo u.c.) pētniecībā. Tā iekļauta arī projekta redzeslokā, apzinoties, ka Latvijas situācija minēto perspektīvu ietvarā nav pietiekami interpretēta.

Tomēr projekta pieteicēji papildus tiecas arī pēc plašāka teorētiski metodoloģiska skatījuma, kas ļautu atklāties neviendabībai, dažādībai, atšķirībai, tādējādi padarot humanitāro un sociālo zinātni par ietekmīgu intelektuālu rīku, kas pretdarbojas redukcionismam kultūras un sabiedrības tvērumā. Tas cita starpā nozīmē uzdot arī jautājumu: kāda patiesā realitāte pastāv (vai noteiktos vēstures brīžos pastāvējusi) aiz daudzkārt neproblemātiski lietotiem apzīmējumiem: "nacionālā kultūra", "Latvijas sabiedrība", "latviešu literatūra", "mūsdienu māksla", "Rietumu modernitāte" u.tml.? Tas projekta koncepcijā rosinājis pāreju no kultūras daudzveidības (diversity) uz daudzkāršības (plurality) jēdzienu. Tādā kārtā tiek uzsvērta uzmanības pārvirze no šķietami vienkārtniem sociokulturāliem veselumiem (norobežotas sabiedrības grupas un to "kultūrīpašums") uz sociālo (ikdienas) dzīvi ­ cilvēka identitāšu un to reprezentāciju pluralitātes īsteno lokusu. Nevērība pret kultūrrades sakņojumu sociālajās praksēs ir arī viena no kritikām, kas vērsta pret minēto UNESCO Konvenciju (Aylwin & Coombe). Tādējādi kultūras daudzveidības/daudzkāršības idejas konceptuālu padziļinājumu sagaida ne tikai sociālā un humanitārā zinātne. Tas aktuāls arī kultūrpolitikai (gan UNESCO Konvencijas kontekstā, gan plašāk) un sabiedrības pašapjēgsmei, jo sola vairot izpratni par kultūras plurālismu Latvijā un kultūras nozīmi sociālajā kohēzijā, ietverot arī vairākus būtiskus sociāli ētiskus aspektus, kā dažādu kultūrprakšu līdzāspastāvēšanas tiesības, citādā iepazīšana, sabiedrības grupu iekļaušana.

Darbības, kas tiks īstenotas problēmsituācijas risināšanai: pētījumu virzieni

Padziļinātu izpratni par kultūras daudzveidību, respektīvi ­ daudzkāršību, projekta pieteicēji plāno sasniegt ne tikai empīriski interesējoties par kultūrām, kuras reprezentē vai vēsturiski reprezentējušas dažādās sabiedrības grupas, kā: Latvijas krievu kopiena, vācbaltu literāti, sievietes, Latgales katoļi, nacionālie partizāni un nelegālās personas pēc Otrā pasaules kara, latviešu diaspora ārzemēs u.c. Līdztekus tam teorētiskā līmenī projekta centrā būs vispārināti jautājumi par kultūrattiecībām starp savējo (pazīstamo) un svešo (citādo), dominējošo un pakļauto, centrālo un marginālo (perifēro), globālo un lokālo, oficiālo un ikdienišķo, atļauto (redzamo) un aizliegto (slēpto), sakņoto un pārvietoto. Robežas, sliekšņi, to šķērsošana vai atrašanās starptelpā (liminality, Turner; (in)betweenness,Bhabha, Entrikin) un atbilstīgie identitātes naratīvi vai robežvēstījumi būs projekta īpašās uzmanības objekts. Tāpat arī procesi, kādi norisinās sociokulturālajās robežzonās – sastapšanās, iekļaušana/izslēgšana, aizgūšana, atstumšana, tulkošana, – kuru rezultāti jaušami jauktajās, sinkrētiskajās, hibrīdajās (cultural hybridity, Burke) kultūras formās. Teorijas un metodes ziņā projekts izvairās no vienas pieejas priviliģēšanas, kombinējot nostādnes, kādas aktuālas virknē mūsdienu virzienu – tostarp kultūras studijās, postkoloniālisma pieejā, diasporas un etnisko minoritāšu pētniecībā, LGBT studijās, literārajā un kultūras antropoloģijā, jaunajā vēsturiskumā. Projekta iecere ietver arī teorētiski metodoloģisku novatorismu. Proti, starpdisciplinārajās kolonialitātes/modernitātes studijās praktizētās robeždomāšanas, robežepistemoloģijas (border thinking, border epistemology, Mignolo) piemērošanu Latvijas sociokulturālajai īstenībai un procesiem, kādi izvēlēti par projekta izpētes priekšmetu. Šādas pieejas nepieciešamību pamato plānotais pētnieciskais uzsvars ne tik daudz uz kultūras daudzkāršības objektiem un subjektiem, cik uz procesiem, kuros tie nonāk savstarpējā mijiedarbē. Tāpat arī plānotā pievēršanās robežtelpai ne vien kā telpiskai vai ģeogrāfiskai, bet arī intelektuālai kateogorijai: uz robežām kultūras daudzkāršības izpausmes ir daudz precīzāk tveramas un interpretējamas. Tādējādi projekta plānotais pētnieciskais rezultāts ir jauna zinātība, padziļināta izpratne par kultūras daudzkāršību vienkop ar tās izzināšanai piemēroto teorētiski metodoloģisko pieeju aprobāciju, kas nozīmē būtisku papildinājumu Latvijas sociālās un humanitārās zinātnes interpretatīvajai kapacitātei un iesaisti starptautiskā profesionālā dialogā. Taču projekta rezultātu mērķaditorija ir plašāka: plānotajā sadarbībā ar Latvijas Universitāti projekta rezultāti tiks pārnesti arī uz augstākās izglītības jomu. Bez tam tos sagaida arī Latvijas kultūrpolitikas praktiķi, tostarp UNESCO kultūrpolitikas īstenotāji, bet tāpat arī sabiedrība kopumā, kurai projekts ar savu iekļaušanas tendenci piedāvā intelektuāli demokratizējošu potenciālu.

Projekta vispārīgais mērķis (cilvēkresursu piesaiste zinātnei):

Izveidot jaunu starptautisku un starpdisciplināru pētnieku grupu (8 PLE apjomā, t.sk. 6,25 PLE jeb 78% jaunie zinātnieki un doktoranti), kas orientēta uz ilglaicīgu zinātnisku sadarbību arī pēc projekta termiņa beigām. Nodrošināt projekta zinātniskās idejas atbilstīgu realizāciju, grupā iekļaujot vairāku nozaru (kulturoloģija, literatūrzinātne, folkloristika, mākslas zinātne) pārstāvjus. Gādāt par starptautiskas perspektīvas klātbūtni grupas darbā, piesaistot ārvalstu un ārvalstīs doktora grādu ieguvušus zinātniekus.

Projekta specifiskais (zinātniskais) mērķis:

Radīt jaunu zinātību – ­ padziļinātu izpratni par kultūras pluralitāti (daudzkāršību) un tās izzināšanai piemērotu teorētiski metodoloģisko bāzi. Būtiski papildināt Latvijas sociālo un humanitāro zinātņu interpretatīvo kapacitāti. Radīt zināšanas, kas izmantojamas kultūrpolitikā (tostarp UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu īstenošanā) un noderīgas un nepieciešamas sabiedrības pašizpratnei.

Projekta atbilstība Ministru kabineta noteikumiem par aktivitātes īstenošanu noteiktajam mērķim:

Projekta ietvaros ir plānota jaunas zinātnieku grupas izveide, tajā skaitā piesaistot un nodrošinot darba vietas jaunajiem zinātniekiem un ārvalstu zinātniekiem; zinātnisko pētījumu veikšana (kas atspoguļosies publicētās vai publicēšanai iesniegtās zinātniskās publikācijās un monogrāfijās, no kurām vairums tiks publicētas starptautiskos žurnālos vai starptautiskās izdevniecībās) atbilstoši valstī noteiktajam prioritārajam zinātnes virzienam: nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība).

Projekta zinātniskais vadītājs: Benedikts Kalnačs

Pētnieki: Dace Bula, Eva Eglāja-Kristsone, Toms Ķencis, Sandis Laime, Aigars Lielbārdis, Rita Treija, Inta Gāle-Karpentere, Pauls Daija, Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš, Sanita Bērziņa-Reinsone, Inga Sindi

Projekta sadarbības partneris:

Latvijas Universitāte. Kontaktpersona: prof. Dr. Māra Grudule

Plašāka interneta informācija mājas lapās: Valsts izglītības attīstības aģentūra un Eiropas Sociālais fonds

Pēdējo reizi labots: 20.12.2016 22:15:37