EN in English

Mūžībā devusies teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane (18.02.1922.–16.02.2018.)

Aizgājis viens no būtiskākajiem cilvēkiem, kas padarīja LU LFMI priekšteci, A. Upīša Valodas un literatūras institūtu par sava laika intelektuālo centru. Lilijas Dzenes Teātra, mūzikas un kinosektors, kurā no 1968. līdz 1980. gadam strādāja arī Valija, kā viņu parasti sauca, – tā tagad ir leģenda. Maza telpa “Staļina katedrāles” 13. stāvā, pāris rakstāmgaldi, kartotēku skapīši un grāmatplaukti gar sienām. Ceturtdienās pulcējas teātrinieki, piektdienās – kino, trešdienās – mūzikas cilvēki. Kas tā bija par intelektuāļu buķeti! Lilija Dzene bija neapšaubāmais centrs, toties Valentīna Freimane – pretējais pols, mierīgā, bet nepārprotamā opozīcija, tik nepieciešama, lai noritētu ideju apmaiņa, lai dzelzs priekškara apstākļos neieslīgtu pašpietiekamībā. Viņa bija cilvēks ar pasaules elpu un skatījumu, savā ziņā pretēju pārējo principiālajam centrējumam uz latviešu kultūru.

Izdzīvojusi holokaustā, Valentīna Freimane pēc kara pilnīgi iekļāvās latviešu kultūras dzīvē, un tomēr izcēlās ar savu īpašo, pirmskara Rīgas ebreju vidē iegūto perfekto “kinderštūbi” un pusaudzes gados Berlīnes kinoļaužu lokā iepazītajiem augstajiem pasaules kultūras standartiem. Arī padomju laikā viņa mierīgi un eleganti nobrucināja robežas, cik vien tas bija iespējams. Draudzējās ar Maskavas disidentiskajām un Ļeņingradas aristokrātiskajām kultūras aprindām. Pilnām izmantoja niecīgās iespējas satikt un pēc tam uzturēt saikni ar rietumu māksliniekiem. Maskavas starptautiskajos kinofestivālos viņa sastapa ārzemju kinozvaigznes, ar kurām brīvi runāja jebkurā no lielajām Eiropas valodām, mainot tās pēc vajadzības, lai nojauktu prātu “uzraudzītājiem”.

Pats galvenais – Valentīnai Freimanei bija nepieciešamība ar savām zināšanām, sapratni un kritērijiem dalīties. Runājot Teātra, mūzikas un kinomākslas sektora sanāksmēs, stāstot par izrādēm, filmām un personībām. Pasniedzot teātra vēsturi Konservatorijas Teātra fakultātē. Visi kino un teātra cilvēki 70.–80. gados ir gājuši cauri viņas vadītajam slavenajam kinolektorijam, kas ļāva iepazīt pasaules klasiku un spožākos laikmetīgā kino pārstāvjus, un zināt laikmeta kultūras kontekstu.

Mūža nogali Valentīna Freimane pavadīja Berlīnē, apzinoties, ka veselības stāvoklis neatļaus atgriezties dzimtenē. Bet gaidīja ciemiņus, zvanus un ziņas, kas notiek latviešu teātra zinātnē un kino pētniecībā, kā klājas viņas mīļajiem audzēkņiem, kuri – arī pateicoties viņai! – izgājuši pasaulē – Alvis Hermanis, Andrejs Žagars, Gundars Āboliņš.

Tas bija ugunīgi spožs prāts, kas ļoti daudziem kultūras cilvēkiem sniedza gaismu tumšā laikmetā.

Atvadīšanās no Valentīnas Freimanes notiks Rīgas Krematorijas Lielajā sēru zālē 27. februārī plkst. 14.00, apbedīšana I Meža kapos.

Edīte Tišheizere

Pēdējo reizi labots: 26.02.2018 16:50:03