Pētnieks Jānis Ozoliņš piedalās konferencē Fīniksā
Kultūras, sabiedrības un vides nodaļas pētnieks Jānis Ozoliņš piedalīsies Sieviešu asociācijas slāvistikas studijās (Association for Women in Slavic Studies, AWSS) starptautiskajā konferencē, kas no 31. marta līdz 2. aprīlim norisināsies Fīniksā, Arizonas štatā, ASV. Konferencē LU LFMI pētnieks uzstāsies ar referātu "Vēlīnā padomju vīrišķība un vardarbība Andras Neiburgas īsajos stāstos" (Late Soviet Masculinity and Violence in the Short Stories by Andra Neiburga), kā arī piedalīsies darba grupu diskusijās par Austrumeiropas reģiona pētniecību un notikumiem Ukrainā. Konferenci organizē Arizonas Štata Universitātes Melikiana centrs krievu, Eirāzijas un Austrumeiropas studijās (Melikian Center for Russian, Eurasian and East European Studies, Arizona State University), bet finansē Sieviešu asociācija slāvistikas studijās.
Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (01.04.2022.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2022), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- vadošā pētnieka vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju starpkultūru pētniecībā, sieviešu rakstniecībā un digitālo resursu izstrādē;
- pētnieka vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju un mūsdienu literatūras izpētē un papildu specializāciju tulkojumzinātnē – latviešu atdzejas vēsturē un teorijā.
LU 80. konferences sekcija "Language and Culture in the Digital Age" jau rītdien
2022. gada 30. martā Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros norisināsies konferences sekcija "Language and Culture in the Digital Age / Valoda un kultūra digitālajā laikmetā".
Sekcija veltīta gan digitālajām humanitārajām zinātnēm un resursu attīstībai, gan valodas un kultūras lomai, lietojumam un pētniecībai mūsdienu digitālās ikdienas apstākļos.
Sekcijas organizatori: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Lībiešu institūts.
Pievienojies konferences sekcijai šeit no 10.00 līdz 15.30 platformā Zoom.
Lasīt vairāk...Jauno pētnieku diena 2
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina piedalīties zinātniskā konferencē "Jauno pētnieku diena 2" 2022. gada 3. jūnijā platformā "Zoom" plkst. 10:00.
Otro gadu pēc kārtas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts izsludina pieteikšanos zinātniskai konferencei, aicinot piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu programmu doktorantus, kuri studē Latvijas un ārvalstu augstskolās.
Lasīt vairāk...Līdz 7. aprīlim notiek pieteikšanās doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu ceturtajam grantu konkursam
Latvijas Universitāte (LU) izsludina ceturto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.
Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot skaidru doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.
Lasīt vairāk...Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā
No 24. un 25. martam norisinās Liepājas Universitātes rīkotā 28. starptautiskā zinātniskā konference "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā". Konferences programma un iespēja to klausīties ir šeit. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu tajā pārstāv:
- Pauls Daija "Konrāds Šulcs latviešu literatūras un preses vēsturē"
- Zita Kārkla, Eva Eglāja-Kristsone "Ģeogrāfiskā telpa, digitālā kartēšana un sieviešu rakstniecības vēsture"
- Ieva Kalniņa "Dzīves rakstīšana: Veronikas Strēlertes piemērs"
- Signe Raudive "Grāmatu reklāmas 20. gadsimta 30. gadu periodikā: izdevniecības "Orients" un apgāda "Kaija" piemērs"
- Artis Ostups "Pagātnes klātbūtne Ināras Vērzemnieks darbā "Starp dzīvajiemun mirušajiem""
- Gatis Ozoliņš "Latvijas PSR svētku/tradīciju katalogs: Latviešu folkloras krātuves [1600] kolekcija"
- Madara Eversone "Gunārs Priede – Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs (1974–1984)"
- Jānis Oga "Andreja Dripes publicistika 20. gs. 80. gados un tās ietekme uz pārmaiņām sabiedrībā"
- Una Smilgaine ""Tur pilnīgi cita pasaule": Lucavsalas stāsti"
- Justīne Jaudzema "Skatījums uz apkaimju robežām: Āgenskalna piemērs"
- Elīna Gailīte "Vietas nozīme stāstījumos par dejošanu Pārdaugavā"
- Digne Ūdre "Zīmju parki: jaunradīti latviskās identitātes pieturpunkti ainavā"
Aicinām pieteikt referātus K. Barona konferencei "Pieredze pilsētā"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona konferencē, kuras tēma šogad "Pieredze pilsētā", un kas notiks 2022. gada 7.–8. novembrī. Zinātniskās konferences tematika būs veltīta pilsētas pētniecībai no folkloristikas un citu nozaru skatpunkta.
Pilsētas veidojušās kā kopienas noteiktā vietā un laikā ar tām raksturīgām institūcijām, pārvaldi, sociālajām un profesiju grupām, arhitektūru, vidi, reljefu, transporta sistēmu, emocijām, tradīcijām, dzīvesveidu. Pilsētas aizvien turpina iemiesot mobilitāti, inovācijas un izmaiņas, kas pārveido cilvēkiem ierastās tehnoloģijas, dzīves stilu, domāšanas un rīcības ātrumu, identitātes un piederības izjūtu, izglītības un kultūras radīšanas un ieguves iespējas.
Lasīt vairāk...Notiks Raiņa grāmatas "Kastaņola. Pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē" tulkojuma igauņu valodā atvēršanas svētki
Memoriālo muzeju apvienība sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu 31. martā plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, aicina uz grāmatas "Jānis Rainis. CASTAGNOLA. Teise kodumaa mälestusradadel" atvēršanu.
Tartu Universitātes apgāds (Tartu Ülikooli Kirjastus) šī gada sākumā laidis klajā Raiņa grāmatu "Kastaņola. Pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē" (1928) igauniski Hannesa Korjusa (Hannes Korjus) tulkojumā. Izdevumā iekļautas mākslinieka Alberta Prandes oriģinālilustrācijas, kā arī grāmatas latviešu publikācijas (2011) zinātniskās redaktores Gundegas Grīnumas priekšvārds, komentāri un rādītāji.
Lasīt vairāk...Atvērta jauna mājaslapa un kolekcija sieviešu vēstures izpētei
Atzīmējot martu – sieviešu vēstures mēnesi – klajā nāk vairāku institūciju iniciatīva caur pētniecību, stāstiem, dokumentiem un dažādiem vizuālajiem materiāliem vēstīt par sieviešu lomu, darbību un klātesamību sabiedriskajos, politiskajos un kultūras procesos līdz Otrajam pasaules karam.
Iniciatīvu 2021. gadā aizsāka LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts projektā "Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)". Lielu sabiedrības atsaucību pagājušajā gadā ieguva akcija "Iepazīstini ar savu (vec)vecmāmiņu!", kurā cilvēki tika aicināti iesniegt vizuālos materiālus, dokumentus, stāstus un atmiņas par nozīmīgām savu dzimtu pārstāvēm.
Lasīt vairāk...Latvijas Universitāte izsludina doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu trešo grantu konkursu
Latvijas Universitāte (LU) izsludina trešo grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.
Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot skaidru doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.
Lasīt vairāk...#ScienceForUkraine iniciatīva
Mikroblogošanas vietnē Twitter norit iniciatīva #ScienceForUkraine. Twitter konts @Sci_for_Ukraine apkopo un tvīto informāciju par iespēju universitātēm un zinātniskām iestādēm palīdzēt Ukrainas studentiem un pētniekiem.
Lai iesaistītos iniciatīvā, aicinām apmeklēt vietni: https://scienceforukraine.eu/, kurā parādās jaunākie piedāvājumi Ukrainas studentiem, pētniekiem. Kā arī apmeklējiet Twitter kontu @Sci_for_Ukraine, kurā tiek publicēti palīdzības piedāvājumi no dažādām valstīm.
Lūdzam izmantot mirkļbirku #ScienceForUkraine mikroblogošanas vietnē Twitter, lai jūsu tvītotā informācija būtu vieglāk atrodama!
Universitātes un zinātniskās iestādes tiek aicinātas ziņot par konkrētiem piedāvājumiem kā
- Izmitināšanu kopmītnēs vai iestādes viesu telpās
- Biroja telpas
- Dators ar interneta pieslēgumu
- Piekļuve bibliotēkai un/vai laboratorijas telpām
- Stipendijas
- Pētījuma vizīte
- Darbs uz nepilnu/pilnu slodzi
- Atbalsts pavadošajiem ģimenes locekļiem
Kā arī, ziņojot par piedāvāto palīdzību Ukrainas pētniekiem, studentiem, lūdzam, pievienot pēc iespējas vairāk informācijas: iestāde, disciplīna, finansējums (jā/nē), bezmaksas izmitināšana (jā/nē), cik ilgi, e-pasta adrese, saite uz vietni. Tas ļoti palīdzētu!
A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā izstrādāts un 2022. gada februārī Peter Lang apgādā Berlīnē, Vācijā, izdots 19. gadsimta latviešu literatūras vēstures pētījums "A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century". Grāmatas sastādītāji un redaktori ir literatūras zinātnieki Pauls Daija un Benedikts Kalnačs, tās tapšanā piedalījušies dažādu nozaru speciālisti – mākslas zinātniece Kristiāna Ābele (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas Vēstures institūts), literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs (Latvijas Nacionālā bibliotēka), folkloras pētniece Ginta Pērle-Sīle un ģermāniste Aiga Šemeta (Latvijas Universitāte).
Lasīt vairāk...Priekšlasījums ''Kāds sakars padomju grafikai ar starptautisko zinātnes komunikāciju''
Zinātniski-praktiskā priekšlasījuma "Kāds sakars padomju grafikai ar starptautisko zinātnes komunikāciju" gaitā Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis pastāstīs par Latvijas zinātnes stratēģisko pozicionējumu ārvalstīs, ilustrējot to ar savu pētījumu ETNO-GRAFIKA (ERAF, 1.1.1.2/VIAA/4/20/628). Tā paša pozicionējuma ietvaros tiks aplūkots arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kurā notiek minētais pētījums.
ETNO-GRAFIKA ir pēcdoktorantūras pētnieciskais projekts, kas veltīts folklorai padomju grafikas jeb nemateriālā kultūras mantojuma vizuālajām interpretācijām Baltijas mākslā vēlīnā sociālisma periodā.
Lasīt vairāk...Grāmatu izpārdošana LU LFMI apgādā 21. un 22. februārī
2022. gadā LU LFMI apgādā nāks klajā virkne jaunu grāmatu! Palīdzi atbrīvot tām plauktus 21. un 22. februārī, ieskaties izpārdošanas piedāvājumos!
Izpārdošanas katalogs šeit.
Lasīt vairāk...Garamantas.lv pieejami "Latviešu tautas mūzikas" sējumi
Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nu digitāli šķirstāmi nošu izdevumi "Latviešu tautas mūzika". Šī sērija publicēta ilgākā laika posmā no 1958. līdz 2008. gadam. Tās galvenais redaktors bija muzikologs Jēkabs Vītoliņš (1898–1977) un sastādīšanā piedalījušies arī Mirdza Berzinska, Vilis Bendorfs, Anda Beitāne, Zaiga Sneibe un citi. "Latviešu tautas mūzika" ir aptverošākā tautasdziesmu nošu sērija, kurā ietverti gan Jurjānu Andreja un Emiļa Melngaiļa vākumi, gan arī citi materiāli, kas grāmatu sastādīšanas laikā bija arhīva rīcībā. Grāmatas sastādītas tematiski: "Darba dziesmas" (1958), "Kāzu dziesmas" (1968), "Bērnu dziesmu cikls. Bēru dziesmas" (1971), "Gadskārtu ieražu dziesmas" (1973), "Precību dziesmas" (1986) un "Kara dziesmas" (2008).
Lasīt vairāk...
