EN in English

7. martā komūnbārā "Hāgenskalna komūna" notiks viena vakara festivāls, kas veltīts latviešu rakstnieces Ingas Žoludes romāniem "Silta zeme" un "Materia botanica". Romānu teksts lielā mērā balstās uz dienasgrāmatām, tāpēc festivālā par dienasgrāmatu fenomenu miniatūru lekciju nolasīs literatūrzinātniece, LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.

Romāns "Silta zeme" tika izdots 2008. gadā izdevniecībā "Dienas Grāmata", un pēc desmit gadiem, 2018. gadā, klajā tika laists romāna turpinājums ar nosaukumu "Materia botanica".

Vakara gaitā romānu autore Inga Žolude lasīs romāna fragmentus, bet par "Siltas zemes" un "Materia botanica" fenomenu, tekstiem, tēliem, atmiņām, leģendām reflektēs izdevniecības "Dienas Grāmata" vadītāja un galvenā redaktore Dace Sparāne-Freimane, abu romānu redaktors Arvis Kolmanis, "Siltas zemes" grāmatas mākslinieks Jānis Indāns, Katrina Idu Krezina stāstīs par romāna "Silta zeme" tulkošanas procesu franču valodā. Lasīt vairāk...


5. martā plkst. 11.00 Kultūras informācijas sistēmu centra Mācību klases Tiešsaistes studijā notiks tiešraides saruna ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgādu. Sarunas laikā apgāda vadītāja, LU LFMI izpilddirektore Una Balode pastāstīs par apgāda darbību, par īstenotajiem projektiem, grāmatu jaunumiem, kā arī citām aktualitātēm, kas interesē grāmatu lasītājus.

Tiešsaistes saruna tiks translēta Kultūras informācijas sistēmu centra Facebook profilā.

Saruna norit Kultūras informācijas sistēmu centra īstenotā izglītojoši informatīvā cikla "Aktuālās norises latviešu literatūrā un grāmatniecībā" ietvaros. Sarunas tiešraidē aicināti piedalīties Latvijas pašvaldību publisko un skolu bibliotēku darbinieki un lasītāji, kā arī ikviens interesents. Tiešraides laikā būs iespēja rakstiski uzdot jautājumus, uz kuriem sarunas laikā tiks sniegtas atbildes.

Tiem, kuri nevarēs piedalīties tiešraidē, mēs piedāvāsim noskatīties sarunas ierakstu, kas būs pieejams ikvienam interesentam Kultūras informācijas sistēmu centra Facebook profilā un mājas lapā www.kis.gov.lv.


6. martā Kaņepes Kultūras centrā no plkst. 18.00 līdz 19. 30 notiks LU LFMI vadošās pētnieces, literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones un vēsturnieces Inetas Lipšas lekcija "Sieviešu aktīvisms pēc 1918. gada: publiskais un privātais". Lekcijā tiks aplūkots sieviešu aktīvisms un tā publiskās (līdzdalība politiskās un sabiedriskās institūcijās) un privātās (dienasgrāmatas, atmiņas) izpausmes.

Tiks izvērtēts Latvijas sieviešu politiskais aktīvisms 1919. gadā un 1920. gadā – Bermontiādes un pirmā Latvijas tautas vēlētā parlamenta (Satversmes sapulces) – priekšvēlēšanu kampaņas un vēlēšanu rezultātu kontekstā, kas norisinājās kara uzvaras pacēlumu vilnī. Tāpat tiks plašāk skatīta sieviešu līdzdarbošanās un klātesamība iekšpolitiskos un ārpolitiskos procesos un to pieminējums autobiogrāfiskā žanra darbos. Kā un vai vispār stāsts par sieviešu līdzdalību tika iekļauts latviešu kolektīvajā atmiņā par Latvijas Neatkarības karu? Un ko par reiz piedzīvoto aktīvismu vēstī latviešu kolektīvā atmiņa tieši tagad, 2019. gadā?


28. februārī plkst. 17. 00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, notiks Misiņa kluba kārtējais lasījums. Tajā ar priekšlasījumu "Kā es gatavoju grāmatu par staļinismu mūzikā" viesosies mūzikas vēsturnieks, muzikologs, LU LFMI vadošais pētnieks, Dr. art. Arnolds Klotiņš

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākusī Arnolda Klotiņa monogrāfija "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā" ir Latvijas mūzikas vēstures sējums par desmit gadu laikposmu no padomju varas atjaunošanas Rīgā 1944. gadā līdz Staļina nāvei 1953. gadā. Pētījums hronoloģiski turpina izzināt Latvijas mūziku politiskas un radošas nebrīves apstākļos, ko grāmatas autors uzsāka monogrāfijā "Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945" (2011). Lasīt vairāk...


6. martā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē notiks LU LFMI Pašvērtējuma debates, kuras vadīs Ieva Garda-Rozenberga un Jānis Daugavietis.

Pasākuma norises plāns:
1. Ievadvārdi – Dace Bula;
2. Aptaujas rezultātu kvantitatīvo datu apskats – Jānis Daugavietis;
3. Darbs grupās: grupu izloze, izveide un uzdevuma saņemšana;
4. Grupu darbs (aptaujas atvērto jautājumu analīze);
5. Grupu prezentācijas;
6. Komentāri, piebildes, jautājumi un atbildes.

Ķīpsala 2. martā plkst. 14.00 Mūrmuižas pagastmājā, Kauguru pagastā, Beverīnas novadā notiks 31. mācību gada 6. Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbība "Putni un to pētnieki Latvijā". Nodarbībā uzstāsies Filoloģijas doktors, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks un arī putnu pētnieks Sandis Laime. Noslēgumā muzikāls priekšnesums. Ieeja bez maksas.


Ķīpsala

No 1. līdz 3. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies ikgadējā "Latvijas Grāmatu izstāde", kurā piedalīsies arī LU Literatūras, mākslas un folkloras institūta apgāds.

Apgāda stendā būs iespējams satikt arī vairāku monogrāfiju autorus, kā arī iepazīties ar jaunākajiem institūta apgāda izdevumiem – Toma Ķenča monogrāfiju "Vācot padomju folkloru" (2019), Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfiju "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā" (2019), zinātnisko rakstu krājumu "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls" (sast. Jānis Ozoliņš; 2018), Arnolda Klotiņa "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā" (2018), "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā" (sast. Māra Grudule; 2018) u. c. Lasīt vairāk...


21. februārī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29, 413. auditorijā LU 77. konferences sekcijas sēdē "Datorlingvistika" ar referātu "Līdzdalības iniciatīvas digitālajās humanitārajās zinātnēs: LU LFMI pieredze" uzstāsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

LU 77. konferences sekcijas sēdes "Datorlingvistika" programma pieejama šeit.


20. februārī preses konferencē nosaukti grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele" nominētie darbi, starp kuriem kategorijā "Zinātniskā literatūra" nominēts arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākušais Jāņa Ozoliņa sastādītais zinātnisku rakstu krājums "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls" (mākslinieks Aleksejs Muraško).

Ikgadējai grāmatu mākslas balvai "Zelta ābele 2018" pašmāju izdevēji šogad pieteikuši 132 grāmatas.

Grāmatas iesnieguši 50 pašmāju izdevēji, un tās vērtējuši eksperti Kristiāna Ābele, Daina Balhina, Ieva Bečere, Daiga Brinkmane, Agris Dzilna, Jānis Murovskis un Ilze Ramane.

Konkursa "Zelta ābele" pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Konkursa mērķis ir veicināt grāmatu izdošanas profesionālā un mākslinieciskā līmeņa izaugsmi, kā arī attīstīt lasītāju izpratni par grāmatu mākslu.


Stāsta otra puse

Ciklā "Stāsta otra puse" sarunas būs par un ap grāmatām un to autoriem, vēsturiskām un aktuālām tēmām, kas atspoguļotas literārajos darbos, atrodamas LNB krājuma bagātībā vai saistās ar rakstnieka personību.

Pirmā saruna "Neredzamais karš jeb maz zināmais par pretošanās kustību Latvijā" notiks 27. februārī plkst. 17.00. Tā būs veltīta Latvijas nacionālo partizānu kustības jeb mežabrāļu un mežamāsu atspoguļojumu latviešu literatūrā. Sarunā piedalīsies Vilis Seleckis, LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone un Māris Rungulis - grāmatu autori, kuri savos literārajos darbos iekļāvuši šo Latvijas vēstures posmu - partizānu karu pret Padomju Savienību. Uz pasākumu aicināts arī vēsturnieks un Rubeņu fonda vadītājs Andrejs Ķeizars - kādreizējais LNB direktors, kurš Kurzemes pusē izveidojis divus pretošanās kustības muzejus un partizānu bunkurus. Sarunu vadīs kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.

Lasīt vairāk...

Rucavas garamantas I

1. martā plkst. 13.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā "Latvijas Grāmatu izstādes" ietvaros notiks grāmatas "Rucavas garamantas I" (Rīga: Zinātne, 2019. 408 lpp., il.) atvēršanas svētki. Tajos būs iespēja sastapt grāmatas veidotājus, kā arī Rucavas kultūrtelpas pārstāvjus.

"Rucavas garamantas I" ir devītā grāmata Latviešu folkloras krātuves sagatavotajā publicējumu sērijā "Novadu folklora" un pirmā, kas pilnībā tapusi ar LFK digitālā arhīva garamantas.lv palīdzību. Variantus atlasījusi un grāmatu sastādījusi, ievadus un vācēju biogrāfijas rakstījusi LFK pētniece un fondu glabātāja Māra Vīksna. Rucavniece Inga Tapiņa devusi komentārus visam materiālam un atšifrējusi lielāko daļu tekstu no digitalizētajiem rokrakstiem. Rucavas izloksni izvērtējusi un grāmatā atrodamās īpašās leksikas skaidrojošo vārdnīcu izveidojusi folkloriste un valodniece Beatrise Reidzāne. Tehniski kārtojusi un salīdzinājusi variantus LFK bibliotekāre Antra Upeniece.


Anna Bērzkalne

Apgāds "Zinātne" klajā laidis LU LFMI pētnieces Madaras Eversones sastādītu grāmatu "Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos (1947–1990)". Grāmatas atvēršana notiks 2. martā plkst. 12.00 "Latvijas Grāmatu izstāde 2019" Grāmatu halles Rakstnieka viesistabā.

Ilgonis Bērsons ir viens no ievērojamākajiem latviešu literatūrzinātniekiem, kurš ar latviešu literārā mantojuma saglabāšanu un pētniecību aktīvi nodarbojas vairāk nekā 60 gadu un ir uzkrājis bagātu personisko dokumentālo arhīvu. Biogrāfiski dokumentālā grāmata par Ilgoņa Bērsona profesionālo un radošā darba dzīvi aptver laiku no pamatskolas beigšanas 1947. gadā līdz 1990. gadam. Formāliem dokumentiem mijoties ar personīgām piezīmēm un pārdzīvojumiem, grāmatas centrā ir Ilgoņa Bērsona dzīve un profesionālā darbība dažādos laika posmos, kuros redzama literatūrzinātnieka draudzība un sadarbība ar rakstniekiem laikraksta "Cīņa", žurnāla "Karogs" redakcijās, Latvijas Valsts izdevniecībā, Latvijas Padomju rakstnieku savienībā un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, kā arī viņa darbs arvien plašākā un dziļākā latviešu literatūras mantojuma apgūšanā, kā, piemēram, Aspazijas dzejas izlases, Jāņa Grota, Jāņa Jaunsudrabiņa Kopotu rakstu sastādīšana un padziļināta interese par represēto rakstnieku dzīves un literārā devuma pētniecību. Dokumentāli biogrāfiskā grāmata ir mēģinājums atklāt sarežģītā padomju literārā procesa aizkulises un pretrunīgumu, vienlaikus caur viena cilvēka dokumentālu dzīvesstāstu iezīmēts arī latviešu tautas kolektīvais liktenis. Lasīt vairāk...


Piektdien, 15. februārī, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve atklāj digitālu projektu "Dziedi ar arhīvu", kurā ikviens ir aicināts iepazīties ar seniem tautas mūzikas ierakstiem vietnē dziedi.garamantas.lv un piedāvāt savu versiju par kādu no izlases dziesmām. Šī akcija ilgs līdz 15. jūnijam. Tās mērķis ir aicināt sabiedrību iepazīt mūsu kultūras mantojumu un piešķirt tam jaunu un mūsdienīgu skanējumu.

Latviešu folkloras krātuve, kas darbojas jau 95 gadus, glabā senus un vērtīgus skaņu ierakstus. Tie vēl pilnīgāk nekā "klusējošās" notis atklāj Latvijas tradicionālās mūzikas vēsturisko skanējumu. Projekta "Dziedi ar arhīvu" mērķis ir aktualizēt šo mantojumu, aicinot klausīties senos ierakstus un iedziedāt vai iespēlēt no jauna, tādējādi papildinot arhīvu ar mūsdienu muzikālajām versijām. Lasīt vairāk...


Rita Treija

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Rita Treija saņēmusi Latvijas Universitātes suminājuma rakstu par 2018. gada veikumu humanitāro zinātņu jomā — monogrāfiju "Anna Bērzkalne".

Pētījums ir piektais izdevums LU LFMI LFK publicējumu sērijā "Folkloristikas bibliotēka". Grāmata veltīta latviešu folkloristei Annai Bērzkalnei (1891–1956), kas ir nozīmīga 20. gadsimta Latvijas personība. Viņa bijusi tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929), ilgus gadus arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa aktīvi darbojusies Eiropas folkloristu starptautiskās saziņas lokos. Taču Annas Bērzkalnes vārds plašākai sabiedrībai ir līdz šim bijis maz zināms.


LU LFMI apgādā klajā nākusi Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā". Rīga: LULFMI apgāds, 2019, 544 lpp.

Monogrāfijā autore turpina latviešu bēgļu un trimdas laika izpēti. Pētījuma pamatiecere ir atgādināt par laiku, kas bija smagas izšķiršanās un traģisku pārdzīvojumu laiks daļai latviešu. Aizbraukšana no Latvijas Otrā pasaules kara norišu fonā izmainīja visu agrāko dzīvi un uz vairākiem gadu desmitiem iezīmēja robežu starp Zviedriju un latviešiem okupētajā Latvijā. Tomēr tam ir būtiska nozīme tautas pašapziņas un kolektīvās atmiņas aspektā. Pētījuma centrā ir latvietis, bēglis, radoša personība no Kurzemes krasta līdz Gotlandei un Zviedrijā, uzmanību centrējot uz literārām liecībām par šo dramatisko laiku, meklējot pārdzīvojumu un sajūtu atblāzmojumus dokumentālos fiksējumos, sarakstē, atmiņās, apcerēs un citur.

Pētījuma mērķis ir atgādināt, ka arī literārs teksts var kļūt par vēstures izziņas starpnieku, jo tajā atplaiksnī spēcīga izjūtu gamma un tiešs aculiecinieka līdzpārdzīvojums. Tas atklāj radošas personības, tolaik bēgļa, skaudro ikdienu un tajā pašā laikā spēju, spītējot ikdienībai, saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību. Lasīt vairāk...