EN in English

7. novembrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" ar priekšlasījumu "Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē" uzstāsies Simona Sofija Valke.

Simona Sofija Valke vēstīs par pētījumu, kura mērķis ir radīt akadēmiskas zināšanas par franču literatūras izplatību Kurzemes hercogistes bibliotēkās 18. gadsimtā, aptverot literāro dažādību un transkulturalitāti. Pētniece izklāstīs kā bibliotēku resursu izpēte sniegs literārās gaumes un ideju panorāmu, kā arī apzinās Eiropas ideju kultūrapriti un Kurzemes hercogistes kultūru kā vienu no tās balsta punktiem. Priekšlasījumā tiks apskatīta arī pētāmo resursu, kultūraprites ceļu un dinamikas vizualizācija digitālajā vidē un ģeolokalizēto vienību un to kustības analīze.


Projekta nr. 1.1.1.2/VIAA/2/18/358; 1.1.1.2/16/I/001; ERAF


Letonica 38

Klajā nācis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) izdotā humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 38. numurs, kurā publicēti zinātniski raksti par mūsdienu folkloristiku, kultūras teoriju un reliģiju pētniecību.

Žurnāla numurā ir apkopoti zinātniski raksti, kas tapuši uz Krišjāņa Barona konferencē "Folklora: vērtības un intereses" (2017. gada 30. un 31. oktobrī) nolasīto referātu pamata. Žurnāla raksti pievēršas mūsdienu folkloristikas aktualitātēm, skaidrojot disciplīnas pētnieciskās iespējas latviešu folkloras, tautas kultūras, etnogrāfijas un vēstures izpētē. Tāpat žurnālā pievērsta uzmanība folklorai kā nozīmīgam starpdisciplināru zināšanu avotam un folkloras vērtīguma aspektam ikdienā un identitātes konstruēšanā, mediju un elektroniskajā vidē, dažādu stereotipu un aizspriedumu dekonstruēšanā, kultūras mantojuma saglabāšanā, pētīšanā un tālāknodošanā.

Lasīt vairāk...

Expressions and Impressions

No 7. līdz 9. novembrim Igauņu Literatūras muzejā, Tartu norisināsies Igauņu folkloras arhīva organizētā starptautiskā zinātniskā konference "Expressions and Impressions: Personal and Communal Aspects of Traditional Singing", kas veltīta tradicionālajai dziedāšanai un tās individuālajiem un kolektīvajiem aspektiem. Konferencē piedalīsies vairāk nekā 40 dalībnieki no 10 valstīm. Tostarp LU Literatūras, folkoras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieces Beatrise Reidzāne (The wolf as a musician and dancer in the Latvju Dainas tradition) un Ginta Pērle-Sīle (What collected folk songs can tell us about the circumstances of their collection).

Lasīt vairāk...

Barondiena 2018

30. un 31. oktobrī notika ikgadējā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves rīkotā Barona dienu konference, šajā gadā ar tēmu "Tradīcijas un valsts". Konference pulcēja folkloristus, etnogrāfus, sociologus, vēsturniekus un citu nozaru pārstāvjus, kuri referēja par tādām tēmām, kā svētki kādreiz un šodien, folkloras pētnieku darbs un materiāli dažādos laikos, folkloras elementi nacionālajā mākslā, tautas dziedniecība un politiskā vara, tāpat arī par Dziesmu svētku tradīcijām un Latvijas mazākumtautībām. Kopā dzirdējām 19 referātus, kā arī Mārtiņa Kaprāna plenārlekciju par tradicionālisma un ontoloģiskās nedrošības valodu Latvijas publiskajā telpā. Ar konferences referātu kopsavilkumiem iespējams iepazīties te.

Lasīt vairāk...

No 1. līdz 3. novembrim Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), Ludzas ielā 24, Rīgā un LKA Teātra mājā "Zirgu pasts" Dzirnavu ielā 46, Rīgā norisināsies divpadsmitā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā konference "Kultūras Krustpunkti". Konferences apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar vairāk nekā 80 pētījumiem, ko prezentēs ne tikai Latvijas pētnieki, bet arī viesi no Nīderlandes, Krievijas, Spānijas un Polijas.

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI vadošie pētnieki – Rita Treija konferences plenārsēdē, 1. novembrī, vēstīs par svētku izpēti Latviešu folkloras krātuvē, savukārt 2. novembrī sekcijā "Literatūra un tulkošana" Inguna Daukste-Silasproģe uzstāsies ar referātu "Daži svētku mirkļi Otrā pasaules kara bēgļu ikdienā", savukārt Arnolds Klotiņš sekcijā "Kultūras mantojums un atmiņu institūcijas" – ar referātu "Nacionālā skaņumāksla un valsts tapšana".

Konferences programmu skatīt ŠEIT.

Lasīt vairāk...

garamantas Viesītē

Ceturtdien, 25. oktobrī, plkst. 13.00 Viesītes muzejā "Sēlija" viesosies garamantas.lv redaktore Justīne Jaudzema un iepazīstinās klausītājus ar Viesītes puses folkloras materiāliem, kas digitalizēti un brīvi pieejami ikvienam, kā arī ierādīs, kā veiksmīgi darboties LFK digitālajā arhīvā.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


20. oktobrī LZP projekta “Dzīve līdzās ostai” pētnieki devās uz Mangaļsalu, vienu no četrām Daugavas lejteces apkaimēm, kurās iecerēts pētīt cilvēka un vides attiecības, kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

Ar pētniekiem tikās Mangaļsalas iedzīvotāju biedrības valdes locekles Ramona Innusa-Gredzena, kura Mangaļsalā dzīvo jau 9. paaudzē, Daina Pulkstene un Baiba Pope-Veisa. Pēc īsas iepazīšanās biedrība iezīmēja galvenos darbības virzienus un problēmas, ar kurām ikdienā sastopas kā mazi, tā lieli mangaļsalieši: nesakārtotā infrastruktūra un daļēji liegtā piekļuve ūdeņiem, kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšana; bet galvenais – neziņa par Mangaļsalas attīstības iespējām.

Lasīt vairāk...

Tumšo vakaru stāsti

23. oktobrī plkst. 17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē (1. stāvā) aicinām piedalīties "Tumšo vakaru stāstos" LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieka, filoloģijas doktora Gunta Pakalna vadībā.

Tiks apzināta spoku stāstu daudzveidība, sākot ar folkloras publicējumiem un beidzot ar urbānajām leģendām. Guntis Pakalns dalīsies arī ar ievāktajiem teicēju skaņu ierakstiem. Ikviens varēs piedalīties spoku stāsta radīšanas konkursā un dalīties ar sev zināmajiem stāstiem. Aicinām līdzi ņemt kabatas lukturīšus un baidīties kopā.

Ieeja bez maksas.


Latvijas Okupācijas muzejs aicina uz starptautisku semināru "Valoda, valodniecība un kultūras politika Latvijā: 1940.–1964. gads", kas notiks š.g. 26. oktobrī plkst. 13.00–18.00 Latvijas Okupācijas muzejā, Raiņa bulvārī 7.

Seminārā ar priekšlasījumu "Politiskā atkušņa iezīmes Latvijas Padomju rakstnieku savienībā (1956–1959)" piedalīsies arī LU LFMI pētniece Madara Eversone.

Seminārā tiks aplūkotas minētās tēmas divos laikposmos – no 1940. līdz 1953. gadam un no 1953. līdz 1964. gadam. Semināra pirmajā daļā tiks pārrunātas izglītības procesa zibenīgās pārmaiņas pirmajā padomju okupācijas gadā, vācu okupācijas kultūras politika valodu jautājumos, kā arī marrisma idejas un to atspulgi Latvijas valodniecībā. Otrajā daļā tiks analizēts politiskais atkusnis Latvijas padomju rakstnieku savienības darbībā, "varas balss" pēc J. Staļina nāves, kā arī nacionālkomunistu mērķtiecīgā darbība latviešu valodas statusa saglabāšanai un nostiprināšanai.

Ar semināra programmu iespējams iepazīties ŠEIT.


autobiogrāfijas

Trešdien, 24. oktobrī, plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā norisināsies latviešu folkloras, dzīvesstāstu un digitālo humanitāro zinātņu pētnieces, Dr. Philol. Sanitas Reinsones lekcija "Dzīves pierakstīšanas tradīcijas".

Savas dzīves pierakstīšana ir vēsturiski iesakņojusies pašreprezentēšanās prakse, kas rakstītāju dzīvēm neatkarīgi no tā, cik tās redzami vai neievērojami pavadītas, piešķir papildu ievērību. Kādas ir sevis pierakstīšanas diskursīvās formas un tradīcijas? Ko un kā mēs savās dienasgrāmatās un autobiogrāfijās izstāstām par sevi, par citiem un laiku, kurā dzīvojam? Kāds ir autobiogrāfiskais "es" un pasaule ap viņu? Lasīt vairāk...


24. oktobrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" ar priekšlasījumiem uzstāsies LU LFMI vadošie pētnieki – Arnolds Klotiņš un Anita Rožkalne.

Arnolds Klotiņš priekšlasījumā "Folkloras izmantojuma saturs latviešu profesionālajā mūzikā" rādīs, ka folkloras tvērums profesionālajā mūzikā nebūt nepadara atbilstošo skaņdarbu tikai tautisku vai latvisku, bet spēj raisīt visdažādāko un bieži vien komplicētu estētisko saturu – atkarībā no mūzikas vēsturiskā stila un komponista individuālā stila un ieceres. Šī satura un tā vēsturiskās attīstības analīze latviešu mūzikā būs priekšlasījuma centrā.

Lasīt vairāk...

Laipni lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci, kas norisināsies 30.–31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā.

Atskatoties uz Latvijas valstiskuma simtgadi, šī gada konferences vadmotīvs ir tradīciju – tradicionālās kultūras, folkloras un tās pētniecības – attiecības ar valsts varu 20. gadsimta gaitā un mūsdienās.

Konference pulcēs folkloristus, etnogrāfus, sociologus, vēsturniekus un citu nozaru pārstāvjus – pētniekus, kuri divu dienu laikā nolasīs 21 zinātnisko referātu. Ar uzsvaru uz padomju okupācijas mantojumu, plašais referātos aplūkoto tēmu loks ietver gan nozares vēstures pētījumus, gan folkloras un nacionālās mākslas attiecības, tautas dziedniecību un politisko varu, tāpat arī Dziesmu svētkus, Baltā galdauta svētkus un citas mūsdienu tradīcijas.

Ar konferences programmu iespējams iepazīties ŠEIT.

Konferences aktualitātes un pasākums Facebook.


No 17. līdz 19. oktobrim Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā Viļņā norisināsies starptautiska zinātniska konference "History, Memory, and Archives: Sensitive Issues" ("Vēsture, atmiņa un arhīvi: aktuālas problēmas"), kas veltīta Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas simtgadei. Konferencē piedalīsies 40 dalībnieki no 14 valstīm.

Tostarp, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieki – Baiba Krogzeme-Mosgorda ar referātu The Memory Album Collection in the Archives of Latvian Folklore: Creation and Presentation , Rita Treija (Personal Archives to Build a Disciplinary History), Māra Vīksna un Elvīra Žvarte (Diaries in the Archives of Latvian Folklore), Justīne Jaudzema (Interpretation of Archive Materials: Making a Song Repertoire), Elīna Gailīte (The Role of Harijs Sūna in the Development of the Choreography Genre at the Archives of Latvian Folklore) un Sanita Reinsone. Lasīt vairāk...


Zinātnieki turpina mūsdienu svētku izpēti – jau veiktas vairākas aptaujas, apzinot dažādas svinību prakses. Paldies visiem, kuri piedalījās! Vērtīgas ziņas guvām gan no visām atbildēm, gan svētku vizuālajiem iespaidiem. Vienlaikus arī paši vērojām dažādos svētku vēstījumus publiskajā telpā – gan fiziskajā, gan virtuālajā.

2018. gada 15. oktobrī Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuve uzsāk nākamo posmu – padziļinātas tiešsaistes aptaujas par atsevišķām kalendāro paradumu tēmām. Izvērstā aptaujā "Svētki un svinēšana" vēlamies noskaidrot galveno par individuāliem svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Svinēšana ir prieks vai pienākums? Vai svētkos ievērojam tradīcijas, vai drīzāk otrādi – esam radoši un liekam lietā izdomu? Šobrīd pētniekiem ir vairāk ziņu par to, kā kādreiz tika svinēts latviešu zemnieku sētā, mazāk apzināti mūsdienu svinēšanas paradumi. Kāda ir svētku loma mūsu dzīvē? Kāda vieta tiem atvēlēta sabiedrības vērtību sistēmā un laika izkārtojumā?

Aptauju iespējams aizpildīt jaunajā LU LFMI sabiedrības iesaistes platformā: jauta.garamantas.lv. Lasīt vairāk...


No 19. līdz 21. oktobrim LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds piedalīsies ikgadējos Rīgas Grāmatu svētkos Kongresu namā, K. Valdemāra ielā 5.

20. oktobrī plkst. 13.00 Kongresu nama 215. auditorijā notiks Latviešu tautasdziesmu akadēmiskā izdevuma 11. sējuma "Kāzas" atvēršana (apgāds "Zinātne").

Pasākumā piedalīsies izdevuma veidotāji, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas" un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves tautasdziesmu pētnieces.

Pilna Rīgas Grāmatu svētku kultūras programma pieejama ŠEIT.