Pētījuma poētikas seminārs 29. augustā
29. augustā plkst. 15.00 LFK lasītavā pētniece Māra Grudule uzstāsies ar priekšlasījumu par tēmu "Ko varēja dziedāt latviski apgaismības laikmetā? Nošu raksti un dziedami teksti 18. gadsimtā ar atskatu vēsturē".
Ar īsu ieskatu senākajos dziesmu un nošu publicējumos latviešu grāmatās 16. un 17. gadsimtā, galveno uzmanību veltīšu apgaismības laikmetam, kad dažādojas dziedāšanas repertuārs – latvieši pārņem no vāciešiem ziņģes, parādās solodziesmu tekstu publikācijas latviešu valodā (E. fon der Reke, K. F. Gellerts), vācu kantātes tulkojums, kā arī izskan aicinājums dziedāt fabulas savā meldijā.
Dzejas ieskaņošanas akcija ģimenēm un skolām "Lasīsim dzejiņas!"
Sestdien, 1. septembrī, plkst. 15.30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) kā viens no jaunā skolas gada ieskandināšanas pasākumiem notiks akcijas "Lasīsim dzejiņas" atklāšana.
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta iniciētās akcijas "Lasīsim dzejiņas" mērķis ir plašai sabiedrībai, īpaši bērniem un viņu vecākiem, vecvecākiem, skolām un bērnudārziem laikā no 1. septembra līdz novembrim dot iespēju nolasīt skaļi dzejoli, to ierakstīt un saglabāt savu balsi vēsturei. Akcijai izvēlēta bērnu dzeja, kas tapusi pirms simts un vairāk gadiem, to autori ir gan labi zināmi un visās paaudzēs mīlēti, gan arī mazāk zināmi latviešu dzejnieki.
Dzejas tapšanas laikmeta šarms jūtams gan dzejoļu izteiksmē, seno vārdu lietojumā, ilustrācijās, gan akcijas nosaukumam izvēlētajā bērniem veltītās dzejas apzīmējumā "dzejiņas", kas tolaik ticis izmantots grāmatu virsrakstos. "Lasīsim dzejiņas" ir turpinājums plašu sabiedrības atsaucību 2017. gadā guvušai akcijai "Skandē Veidenbaumu", kur ikvienam bija iespēja skaļi ielasīt kādu no Eduarda Veidenbauma dzejoļiem. Lasīt vairāk...
55. folkloras ekspedīcija – Sēlijā
No 19. līdz 26. augustam gaidāma LU LFMI Latviešu folkloras krātuves 55. zinātniskā ekspedīcija Sēlijā. Folkloristi plāno darbu daļā Augškurzemes – Jaunjelgavas novada pagastos Daugavas kreisajā krastā, ietverot Daudzesi, Seci, Sēreni, Staburagu un Sunāksti.
Jaunjelgavas novadā ir vairāk nekā 40 ciemu, un folkloras pierakstītāju senatnē šajā pusē nav trūcis.[1] Krišjāņa Barona "Latvju dainām" (1894–1915, 1.–6. sēj.) visvairāk tautasdziesmu piesūtīts no Seces, Sērenes un Sunākstes. Sece izceļas arī ar lielu stāstījumu folkloras bagātību. Sēlijas garamantas – dziesmas, teikas, pasakas, mīklas, ticējumus, sakāmvārdus un citus folkloras žanrus – pierakstījuši individuāli vācēji, skolas un profesionāli folkloristi. Speciālistu vidū ir tolaik vēl jaunais dainologs, vēlāk Latviešu folkloras krātuves (1924) kolēģijas loceklis Ludis Bērziņš (1870–1965), krātuves darbiniece Velta Rezovska (Teikmane), teiku pētniece Alma Ancelāne (1910–1991; dzimusi Secē, apbedīta Sunākstes pagasta Zilkalnes kapos), folklorists Jāzeps Rudzītis (1928–2008, dzimis Dvietē).
Lasīt vairāk...Žurnāla "Letonica" tematiskais numurs "Literatūras un kultūras sociālā vēsture"
Klajā nācis starpnozaru humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 37. numurs, kura tēma ir "Literatūras un kultūras sociālā vēsture". Žurnālā publicēti Latvijas, Igaunijas un Vācijas zinātnieku raksti, kas veltīti interpretācijām par Baltijas literatūru, grāmatniecību, mākslu un tradicionālo kultūru.
Žurnālā publicēti raksti latviešu, angļu un vācu valodā, kuru autori pārstāv dažādas nozares – mākslas zinātni, folkloristiku, vēsturi, literatūrzinātni, grāmatniecības vēsturi. Rakstos pētīta 17.–19. gadsimta prozas, dzejas un preses izdevumu attīstība, sniegts jauns skatījums uz mazāk zināmiem aspektiem vācbaltiešu vēsturē, kā arī analizēta nacionālās atmodas un folkloristikas vēsture 19. gadsimtā.
Ar žurnāla saturu iespējams iepazīties šeit.
Žurnālā lasāmas arī recenzijas par jaunākajām zinātniskajām grāmatām. “Letonica” ir anonīmi recenzēts izdevums un ir indeksēts starptautiskajās datubāzēs "Scopus", "ERIH PLUS" un "EBSCO". Numura redaktori ir Benedikts Kalnačs un Pauls Daija.
Žurnāls izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tas nopērkams Latvijas lielākajās grāmatnīcās un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.Pētnieki festivālā "Komēta"
Uzsākot LZP atbalstīto projektu “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas deltā”, LFMI pētnieki (Dace Bula, Ieva Garda-Rozenberga, Jānis Daugavietis) un projekta dalībnieki (Kristīne Āboliņa, Kaspars Zellis, Agita Pusvilka, Agnese Zīle) 29. jūlijā dodas uz festivālu "Komēta", kas notiek Daugavgrīvas cietoksnī. Festivāla ietvaros paredzēta saruna par varbūtēji atjaunojamo pasažieru kuģu satiksmi maršrutā Bolderāja — Mangaļsala — Vecmīlgrāvis. Diskusija vienlaikus skars arī plašākas vietas identitāšu un cilvēka — vides (ūdens) attiecību tēmas, ko apcerēs gan eksperti, gan vietējo kopienu pārstāvji. Diskusiju organizē antropoloģe Agita Pusvilka; tajā piedalās LFMI vadošā pētniece Dace Bula.
Mūzikas, minoritāšu un dzimtes pētnieki tiekas simpozijā Vīnē
Vīnē no 23. līdz 30. jūlijam notiek Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (International Council for Traditional Music, ICTM) divu pētniecības grupu "Mūzika un minoritātes" un "Mūzika un dzimte" apvienotais simpozijs, kurā piedalās arī LU LFMI pētniece Ieva Tihovska. Simpoziju organizē Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslas universitāte.
Lasīt vairāk...Notiks konference "Rūdolfam Blaumanim 155"
Vairāk par Ērgļu novada svētku programmu skatīt šeit.
Rīgā notiks pirmā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola
No 2018. gada 17. līdz 20. jūlijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies pirmā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu (DH) vasaras skola. To organizē LNB kopā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un LU Sociālo zinātņu fakultāti. Šī vasaras skola ir arī viens no 2017. gada nogalē aizsāktās starpinstitucionālās iniciatīvas digitalhumanities.lv rezultātiem.
Vasaras skola pulcēs ap 40 kultūras zinātņu studiju studentu, pētnieku, arhīvu, bibliotēku un muzeju speciālistu no dažādām valstīm. Četras dienas ar dalībniekiem strādās starptautiska pētnieku grupa, kas piedāvās iepazīt pamata metodes, resursus un rīkus, kas nepieciešami digitālo humanitāro un sociālo zinātņu pētījumos.
Līdztekus apmācību programmai Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola piedāvā piecas publiskās lekcijas, kur ar saviem pētījumiem un pieredzi dalīsies vieslektori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas.
Lasīt vairāk...Notiks lekcija par "ideālās sievietes" – zeltenītes – atainojumu latviešu kultūrā
Trešdien, 18. jūlijā, plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā notiks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Evas Eglājas-Kristsones lekcija "Zeltenītes kā ideālās sievietes koncepts latviešu kultūrā 19.–20. gadsimtu mijā".
Lekcijas centrā ir latviskajā tradīcijā balstītais simbols "zeltenīte" – sievietes ideāls, kādu to redz nacionālo ideju un tradicionālo vērtību ideologi kopš 19. gadsimta otrās puses.
Jau 1889. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" parādās plašāks komentārs par sieviešu attēlojumu, tai skaitā preses ilustrācijās. Var apgalvot, ka veidojas interesants publiskais un pozitīvais latviešu jaunās, izglītotās sievietes tēls – pārsvarā tā ir "zeltenīte", kura pazemīgi mācās, taču sieviešu atveidojumā vērojama arī noteikta dinamika.
Lekcija papildina izstādi "Tautumeitas un tautudēli", kas skatāma līdz 1. septembrim. Ieeja lekcijā un izstādē ir bez maksas. Lasīt vairāk...
Žurnāls "Letonica": par tradīciju arhīviem un vēl
2018. gada jūnijā klajā nācis starpnozaru humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 36. numurs. Šis recenzētais izdevums ir indeksēts starptautiskajās datubāzēs "Scopus", "ERIH PLUS" un "EBSCO", un jaunā numura saturs ir pieejams tiešsaistē.
Pirms gada – 2017. gada vasarā – Starptautiskās Arhīvu padomes Universitāšu un Pētniecisko institūciju arhīvu sekcija (ICA-SUV) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi ikgadējo zinātnisko konferenci rīkoja Rīgā. Konferences "Kultūras mantojuma materiāli – universitāšu, zinātniskie un folkloras arhīvi 21. gadsimtā" ("Cultural Heritage Materials–University, Research and Folklore Archives in the 21st Century") uzmanības centrā bija tradīciju arhīvi. Viena no metodoloģiski un intelektuāli aktuāliem jautājumiem, par kuru debatēja konferences dalībnieki, bija jaunais arhīvu aprakstīšanas standarts – t. s. dokumentu kontekstā (Records in Contexts) konceptuālais modelis.
Lasīt vairāk...Dāvana no ASV
Pedagoģe, dzejniece, māksliniece Sarma Muižniece-Liepiņa, kas dzīvo ASV, Masačūsetsā, pārsteigusi Latviešu folkloras krātuvi ar vairāk nekā 60 grāmatu dāvinājumu. Tajā ir daudzas krātuves lasītavā iepriekš nebijušas grāmatas, vērtīgi Latvijas un trimdas folkloristikas izdevumi, tai skaitā bibliogrāfiskie retumi. Folkloras pētnieki kopā ar LU LFMI Literatūras nodaļas kolēģiem saka paldies par vērtīgajiem izdevumiem!
Foto: Antra Upeniece
LU LFMI akadēmisko amatu konkurss
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādu akadēmiskā amata vietu:
- Vadošā pētnieka vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā;
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā „Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums,
Izdots "Latviešu tautasdziesmu" 11. sējums
Izdots akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 11. sējums (Latviešu tautasdziesmas. Sadzīves un ģimenes ieražu dziesmas. Kāzas. 1. daļa), ko sagatavojušas LFK pētnieces Baiba Krogzeme-Mosgorda, Elga Melne, Beatrise Reidzāne, Una Smilgaine un Ginta Pērle-Sīle, manuskripta izstrādei piesaistot Aivaru Kļaviņu, LKA maģistranti Justīni Jaudzemu un LU HZF studentes.
Grāmatā iekļauts vairāk nekā 55000 tekstu plašs, līdz šim vienkopus nepublicēts kāzu dziesmu materiāls no Latviešu folkloras krātuves arhīva. Tekstu kārtojuma pamatā ir Krišjāņa Barona "Latvju dainās" izmantotais etnogrāfiskais princips, kas uzskatāmi atspoguļojas grāmatas beigās pārpublicētajā "Latvju dainu" kāzu dziesmu satura rādītājā. Paralēlie tekstu kārtojumi "Latvju dainās" un "Latviešu tautasdziesmu" jaunajā sējumā ne tikai sniedz bagātīgu informāciju par tautasdziesmu lietojumu un nozīmi senajā zemnieku kāzu rituālā, bet arī paver iespējas pētīt kāzu dziesmu tradīcijas attīstību gandrīz simt gadu garumā, respektīvi, no pirmajiem tautasdziesmu vākumiem 19. gs. otrajā pusē līdz tautasdziesmu pierakstiem 20. gs. beigās. Lasīt vairāk...
Publicēta kolektīvā monogrāfija "Coloniality, Nationality, Modernity: A Postcolonial View on Baltic Cultures under Soviet Rule"
Izdevniecībā "Routledge" publicēta igauņu literatūrzinātnieces Epas Annusas (Epp Annus) sastādītā kolektīvā monogrāfija "Coloniality, Nationality, Modernity: A Postcolonial View on Baltic Cultures under Soviet Rule".
Tās tapšanā piedalījies arī LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs un LU LFMI pētniece Maija Burima. Grāmatā postkoloniālo studiju metodoloģija izmantota, lai analizētu un izprastu mūsdienu un vēsturiskos kultūras un sociālos procesus Baltijas valstīs salīdzināmā skatījumā. Pētījumā iekļautie raksti pirmo reizi publicēti kā izdevuma "Journal of Baltic Studies" tematisks numurs 2016. gadā.
Tuvāka informācija: https://www.routledge.com/Colo
Iznākusi kolektīvā monogrāfija "Latviešu literatūra 2007–2015"
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā (LU LFMI) iznākusi jauna kolektīvā monogrāfija "Latviešu literatūra 2007–2015" (sast. Kārlis Vērdiņš).
Šajā grāmatā apkopotas dažādu humanitāro zinātņu pētnieku, literatūrkritiķu un rakstnieku – Kārļa Vērdiņa, Ingas Žoludes, Annas Auziņas, Arta Ostupa, Ritas Treijas, Zitas Kārklas u. c. apceres par jaunāko latviešu literatūru. Nepretendējot uz visu literatūras veidu un žanru pārskatu, kolektīvā monogrāfija pievēršas konkrētām tendencēm latviešu mūsdienu dzejā, prozā un dramaturģijā, kā arī sniedz ieskatu krievu, latgaliešu un lībiešu autoru darbos. Vairāki grāmatas autori ir ar attiecīgo tēmu cieši saistīti literatūras praktiķi, līdz ar to šo grāmatu lielā mērā veido ieskati "no iekšpuses", kritiķa lomu apvienojot ar informēta līdzdalībnieka skatpunktu.
Grāmata sagatavota un izdota Valsts pētījumu programmas "Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības" projektā Nr. 4.1. "Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse", ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
