Notiks konference "Vizma Belševica un vārda brīvība"
Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Vizma Belševica un vārda brīvība”.
Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese. Lasīt vairāk...
Liepājas Universitātes 24. starptautiskā zinātniskā konferencē piedalās Simona Sofija Valke
Šodien, 2021. gada 20. maijā LFMI pētniece Simona Sofija Valke piedalīsies Liepājas Universitātes 24. starptautiskā zinātniskā konferencē "Sabiedrība un kultūra: krīzes un to pārvarēšanas ceļi" ar referātu "Lasīšana krīžu un satricinājumu laikā: Sagānas hercogienes bibliotēka (1800)". Referāts sagatavots pēcdoktorantūras pētījuma 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 ietvaros. Konference norisināsies attālināti MS Teams platformā.
Dzīves pierakstīšanas kolekcijas: prakse un izaicinājumi
2021. gada 20. maijā plkst. 15.00 notiks Zoom seminārs par autobiogrāfisku kolekciju veidošanu, kurā vairāku valstu pārstāvji dalīsies ar pieredzi un izaicinājumiem, veidojot un uzkrājot autobiogrāfiskus materiālus.
Iznākusi "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata"
Latvijas Nacionālais kultūras centrs publicējis grāmatu "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata", kas elektroniskā formātā bez maksas pieejama ikvienam interesentam. Grāmatas autores ir trīs etnomuzikoloģes – Ieva Tihovska, Ilze Cepurniece un Zane Šmite. Idejas autore ir Zane Šmite, kas, mācot tradicionālo dziedāšanu, arvien pārliecinājusies, ka trūkst teikto dziesmu apguvei veltīta metodiskā materiāla. Teiktās dziesmas, sauktas arī par teicamajām dziesmām, ir latviešu tradicionālās mūzikas senā slāņa pamats. Starptautisks mūzikas termins šī stila apzīmēšanai ir rečitatīvs – runai tuva dziedāšana.
Lasīt vairāk...Starptautiska konference salīdzināmajā literatūrzinātnē
No 11. maija līdz 14. maijam notika Eiropas Salīdzināmās literatūras biedrības (European Society of Comparative Literature/Sociéte Européenne de littérature comparée) rīkotā starptautiskā konference "Izcelsmes stāsti pasaules literatūrā un mākslā" (Narrations of Origins in World Literature and the Arts). To organizēja Turīnas Universitātes Humanitāro zinātņu departaments (Dipartimento de Studi Umanistici) un Modernisma salīdzināmo studiju centrs (Centro Studi Arti della Modernità).
Lasīt vairāk...Iznākusi grāmata Neatkarības laika teātris. HRONIKA
Latvijas teātra vēstures grāmatu neatņemam sastāvdaļa allaž bijusi iestudējumu hronika. Pērn decembrī iznākusi kolektīvā monogrāfija Neatkarības laika teātris, tagad tai seko atsevišķs sējums Neatkarības laika teātris. HRONIKA, ko sastādījusi Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskā asistente Dita Jonītē kopā ar vadošo pētnieci Edīti Tišheizeri. HRONIKĀ plašā panorāmā ieraugāma gan neatkarīgo teātru darbības aina, gan Latvijas Kultūras akadēmijas veikums, izglītojot daudzus mūsu šodienas māksliniekus. Pirmo reizi teātra hronikā iekļauti operu un baletu iestudējumi gan Latvijas Nacionālajā operā un baletā, gan ārpus tā, pirmoreiz izveidota arī Latvijas laikmetīgās dejas hronika.
Jauno pētnieku diena 21. maijā
.jpg)
2021. gada 21. maijā plkst. 11.00 platformā Zoom norisināsies LU LFMI un LU HZF organizētā konference jaunajiem pētniekiem, kurā 24 Latvijas un ārvalstu doktoranti prezentēs savu pētījumu idejas dažādās humanitāro un sociālo zinātņu nozarēs.
Zoom linki tiks izsūtīti reģistrētajiem dalībniekiem uz e-pastu pirms konferences.
LU LFMI komunikācija sociālajos tīklos
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā darbojas talantīgi un aizrautīgi pētnieki, kuri ik dienas sociālajos tīklos stāsta par saviem pētījumiem un arī aicina sabiedrību dažādos veidos līdzdarboties un iesaistīties materiālu vākšanā un pētījumu veikšanā.
Esam apkopojuši visas sociālo tīklu iniciatīvas, kuras veido LU LFMI pētnieki.
Sekojiet mums un jūs zināsit vairāk!
Lasīt vairāk...LU LFMI apgādā izdota Minnas Freimanes ceļojumu aprakstu grāmata "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti"
Minna Freimane (1847–?), mājskolotāja, kambarjumprava, literāte un ceļotāja, bija savam laikam neparasta personība. 19. gadsimta 70. gados viņa pati pelnīja sev iztiku, mācēja vairākas svešvalodas, interesējās par vēsturi un kultūru, uzstājās ar publiskām runām un pašmācības ceļā nodarbojās ar studijām bibliotēkās. Viņa apceļoja plašas teritorijas – Kaukāzu, Rietumeiropu un Ēģipti –, par saviem ceļojumiem rakstīja un aprakstus publicēja. Taču šodien latviešu literatūras un kultūras vēsturē viņa pieder pie aizmirstajām personībām.
Grāmatā "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti" vienkopus lasāmi ceļojumu apraksti, kas publicēti no 1878. līdz 1886. gadam, – laikā, kad ceļošana strauji kļuva par nodarbi, kas pieejama arvien lielākam cilvēku skaitam, nojaucot robežas starp sociālajām kārtām, tautībām un dzimumiem.
Grāmatu papildina teksta komentāri, ievada eseja, kurā aplūkota autores biogrāfija, un ilustrācijas. Ievada un komentāru autore Zita Kārkla. Grāmatas māksliniece Vivianna Maria Stanislavska.
Jāņa Ogas blogs. 1980. gada maijs. Miervaldis Birze apmeklē Minsteres Latviešu ģimnāziju
1980. gada maijā un jūnijā, atsaucoties Latviešu kultūras veicināšanas biedrības (Vācijā) ielūgumam, uz Vācijas Federatīvo Republiku devās rakstnieks Miervaldis Birze (1921–2000) un Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs referente Viviana Rotke (Balzēna). 30. maijā viņi ieradās Minsteres Latviešu ģimnāzijā, kur tikās ar bibliotekāri un arhivāri Austru Rudzīti (1911–1991) un apmeklēja Jāņa Jaunsudrabiņa, Zentas Mauriņas un Pētera Ērmaņa piemiņas istabas.
Pēcdoktorantūras pētījuma “Latviešu prozisti padomju okupācijā: sadarbība un nevardarbīgā pretošanās (1968–1991)” blogā Jānis Oga par godu Austras Rudzītes 110 gadu un Miervalža Birzes 100 gadu jubilejai piedāvā pirmpublikāciju – Austras Rudzītes piezīmes par rakstnieka viesošanos Minsterē.
Pētniecības pieteikums Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/482.
Šo un citus pēcdoktorantūras bloga ierakstus iespējams izlasīt, sekojot saitei.
Starptautisks pētījums par literāro reālismu
Sērijā “Eiropas literatūru salīdzināmā vēsture” (A Comparative History of Literatures in European Languages), kas tiek izdota apgādā John Benjamins (Amsterdama/Filadelfija) ar Starptautiskās salīdzināmās literatūras asociācijas atbalstu, publicēts reālisma studijām veltīta izdevuma “Reālisma ainavas. Pārdomājot literāro reālismu salīdzināmā skatījumā” (Landscapes of Realism. Rethinking Literary Realism in Comparative Perspectives) pirmais sējums. Tā redaktori ir Dirks Geče (Dirk Göttsche), Roza Musiņjā (Rosa Mucignat) un Roberts Veningers (Robert Weninger). 834 lappuses biezajam sējumam dots nosaukums “Kartējot reālismu” (Mapping Realism); tajā aplūkoti teorētiskie jautājumi, kas saistīti ar termina lietojumu, kā arī procesi Eiropas literatūrā no 18. gadsimta nogales līdz 20. gadsimtam. Grāmatā publicēts arī LU LFMI vadošā pētnieka Benedikta Kalnača raksts “Vēlīnā 19. gadsimta Baltijas reālisma polifonija” (The polyphony of late nineteenth-century Baltic realism), kurā aplūkotas reālisma izpausmes igauņu, latviešu un lietuviešu rakstnieku Eduarda Vildes (Eduard Vilde), Rūdolfa Blaumaņa un Žemaites (Žemaitė) daiļradē salīdzināmā skatījumā.
Niklāvs Strunke un teātris
Izdevniecībā "Neputns" publicēta Laimas Slavas sastādītā grāmata Niklāvs Strunke, kurā par daudzpusīgā mākslinieka teātra darbiem rakstījusi arī LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere. Rakstā Niklāvs Strunke un teātris. Minējumi un versijas mākslinieka scenogrāfijas idejas un to iemiesojums analizēts gan Eiropas 20. gadsimta vēsturiskā avangarda kontekstā, gan arī salīdzinājumā ar citu Latvijas teātra mākslinieku novatoriskajiem risinājumiem starpkaru periodā. Raksts tapis Centrālās un Austrumeiropas teātra zinātnieku kopprojektā Reclaimed Avant-garde, kurā Edīte Tišheizere darbojas kopš 2014. gada.
Seminārs par dzīves pierakstīšanu pandēmijas laikā
2021. gada 27. aprīlī notiks tiešsaistes seminārs par pandēmijas laika rakstisku fiksēšanu un krājumu veidošanu.
Etno-grafika: jaunā pēcdoktorantūras projekta pirmie mēneši
Pētnieks Toms Ķencis dalās ar paveikto pēcdoktorantūras projektā "ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas", pievienojot padarītajam un pārdomām arī divu grāmatu recenzijas.
---
Pirmās projekta dienas paiet, kārtojot formalitātes un gatavojoties pētnieciskajam darbam – līgumu slēgšana un birokrātisko nosacījumu studēšana, nepieciešamās literatūras atlase, lejupielāde un iegāde, sarakste ar projekta īstenošanā iesaistītajām trešajām pusēm. Īsumā – apstiprinātā plāna praktiskajā realizēšanā. Lasīt vairāk...
Pastāsti, kāda ir Tava Pārdaugava!
Šajā pavasarī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk veidot īpašu Pārdaugavai veltītu kolekciju digitālajā arhīvā garamantas.lv. Kolekcijas papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens.
Pārdaugavas apkaimes vēstures gaitā piedzīvojušas daudz pārmaiņu, tās turpina mainīties un attīstīties dažādos virzienos. Lai saglabātu kaut daļu no Pārdaugavas esošās un kādreizējās savdabības, LFK pētnieki aicina ikvienu izstāstīt par savu Pārdaugavu – gan tos, kas šeit auguši un dzīvojuši, gan arī tos, kam Pārdaugava saistās ar atsevišķām vietām un notikumiem, par kuriem būtu vērts uzzināt arī citiem.
Stāstu vākšana notiek vietnē garamantas.lv/pardaugava, kurā piedāvāts uzrakstīt atmiņas par Pārdaugavas apkaimēm, tajās pieredzēto un sajusto, norādot izstāstītās vietas digitālā kartē un pievienojot fotogrāfijas vai citus ilustratīvus materiālus. Šādā veidā taps Pārdaugavas stāstu digitālā karte, kas noderēs kā interesants avots pilsētas izzināšanā un pastaigās, un arī tiks saglabāts nākamajām paaudzēm Latviešu folkloras krātuvē. Lasīt vairāk...
