Forums "Visi mūsu dziesmusvētki"
2022. gada 16. septembrī notiks Rakstniecības un mūzikas muzeja iniciēts forums “Visi mūsu dziesmusvētki”, lai iepazīstinātu ar Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” saturu, iecerēm un sadarbības modeļiem. Forums notiks Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, tiks nodrošināta pasākuma tiešraide.
Pasākumā būs dzirdams arī LU LFMI pētnieces Sanitas Reinsones priekšlasījums "Kolektīvā atbildība par mantojumu / digitālās līdzdalības projekti".
Pasākuma programma: https://rmm.lv/programma.pdf
Māra Grudule piedalīsies RIGA LITERATA konferencē
Šī gada 8.–9. septembrī notiks konference "RIGA LITERATA : HUMANISM AND NEO-LATIN ON THE NORTH-EAST FRONTIER OF RESPUBLICA LITERARIA", kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Benedikts Kalnačs piedalās kongresā Romā
No 5. līdz 9. septembrim LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs piedalās ESCL (European Society of Comparative Literature) kongresā Romā, kura tēma ir "Imagining Inclusive Communities in European Culture" ("Iztēlojoties iekļaujošas sabiedrības Eiropas kultūrā"). Kongresā Benedikts Kalnačs nolasīs referātu "The Unstable Inclusiveness: The 1819 Debates of the Courland Society of Literature and Arts on Germanisation of emancipated Serfs" ("Nestabilā iekļaušana: 1819. gada debates Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā par atbrīvoto dzimtcilvēku ģermanizāciju"), kas sagatavots kopīgi ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Paulu Daiju.
LU rektora pateicības Sanitai Reinsonei un Vilhelmīnei Mackus
Latvijas Universitātes darbinieku kopsapulcē, kas notika 2. septembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks izteica pateicību LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta lietvedei Vilhelmīnei Mackus par ieguldīto mūža darbu, profesionalitāti un atsaucīgo klātbūtni LU LFMI (iepriekš – LZA Valodas un literatūras institūts) administratīvajā un zinātniskajā dzīvē 50 gadu garumā un LU LFMI direktores vietniecei stratēģiskās attīstības jautājumos, vadošajai pētniecei un Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītājai Sanitai Reinsonei par iniciatīvas #ScienceForUkraine izveidi.
Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (pieteikšanās līdz 03.10.2022.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- pētnieka vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju un diasporas izpētē un papildu specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs;
- pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē, digitālajās humanitārajās zinātnēs un etnohoreoloģijā;
- zinātniskā asistenta vieta (nepilna slodze) kultūras studiju nozarē ar specializāciju posthumānisma teorijā, vizuālajā kultūrā un literatūrā.
“Pētījuma poētika” septembrī. Uzstāsies Ieva Garda-Rozenberga, Kārlis Vērdiņš, Benedikts Kalnačs un Sandis Laime
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināriem trešdien, 7. septembrī, plkst. 15.00 un trešdien, 14. septembrī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.
7. septembrī ar priekšlasījumu uzstāsies Ieva Garda-Rozenberga, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un vides cilvēkzinātnēs, un Kārlis Vērdiņš, pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju dzimtes un kvīru studijās, savukārt 14. septembrī – Benedikts Kalnačs, pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē, un Sandis Laime (dalība attālinātā vidē), pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs. Lasīt vairāk...
Septembrī ar konferenču sēriju noslēgsies valsts pētījumu programmas projekts “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD
2022. gada 27. un 28. septembrī konferenču sērijā tiks prezentēti valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD rezultāti. Programmā divu gadu garumā bija iesaistīti gandrīz 100 Latvijas kultūras un mākslas zinātnieki, doktoranti un citi studējošie no trijām Latvijas kultūras un mākslu universitātēm Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA, programmas vadošais partneris), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētniekiem.
Konferences programma pieejama šeit.
Projekta CARD noslēguma konferenču sērija tiks atklāta 27. septembrī plkst. 10.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Pirmajā sērijas konferencē pētnieki prezentēs galvenos divu gadu projekta zinātniskos rezultātus un iezīmēs nākotnes perspektīvas turpmākajiem pētījumiem. Šī bija pirmā reize, kad kopīgā, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas (KM) finansētā, pētniecības projektā sadarbojās kultūras un mākslas nozares zinātniskās institūcijas, un tieši starpinstitucionālās sadarbības nostiprināšana ir viens no projekta nozīmīgākajiem ieguvumiem. Programmas devums ir gan zinātniski rezultāti – zinātniski raksti, monogrāfijas un akadēmiskas konferences, gan praktiska ietekme uz kultūras un mākslas nozari – politikas rekomendācijas un pētījumu datu ziņojumi, diskusijas, semināri un vasaras skolas nozares profesionāļiem un studējošajiem. Lasīt vairāk...
Dace Bula šogad žurnāla "Pastaiga" topā starp spilgtākajām šī gada sievietēm zinātnē un izglītībā
Katru gadu žurnāls "Pastaiga" veido Latvijas sieviešu sasniegumu topu Latvijas zinātnē un izglītībā. Redakcijas izveidota ekspertu komanda izceļ sievietes, kas ir spilgtas savas jomas pārstāves.
Klajā laista Anitas Rožkalnes monogrāfija "Brīvie vektori"
Apgādā "Dienas Grāmata" klajā laista LU LFMI pētnieces Anitas Rožkalnes monogrāfija "Brīvie vektori". Pētījums fokusējas Gundegas Repšes biogrāfijas un daiļrades izpētē.
Monogrāfija tapusi ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu un grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.
Klajā laista zinātniskā monogrāfija "Iedomātās kopienas"
Dalība starptautiskajā vasaras skolā "Intimacy in Women's writing and reading"
No 22. līdz 27. augustam Ļubļanā (Slovēnijā) notiek starptautiskā vasaras skola "Intimacy in Women's writing and reading", kuras ietvaros norisinās arī pētnieciskā meistardarbnīca "Censoring Intimacy in Women's Writing and Reading in the Long Nineteenth Century". Tajā LU LFMI 24. augustā pārstāvēs Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla ar priekšlasījumu "Censorship and Self-censorship in Latvian Women's Writing: Reading Intimate in Anna Rūmane-Ķeniņa's Stories and Marija Eglīte's Diaries".
Pilna programma un priekšlasījumu anotācijas pieejamas: https://www.ung.si/documents/1260/Booklet11_8_V8Uo...
Tiek organizēta konference "KANONISKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS"
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" (http://www.isfnr.org/committee-on-charms-charmers-and-charming.php) organizē starptautisku konferenci "KANONISKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS", kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Lasīt vairāk...Āgenskalna stāstu vakars
2022. gada 11. augusta vakarā LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš vadīja Āgenskalna stāstu vakaru, kas norisinājās Latvijas Zinātnes padomes projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros sadarbībā ar Pārdaugavas radošo centru un bija daļa no vasaras kultūras programmas pasākumu cikla Jaunatnes dārzā (Lapu ielā 24). Stāstu vakarā piedalījās arī Vides filmu studijas (VFS) režisors Uģis Olte un dalībniekiem bija iespēja nedaudz ieskatīties VFS veidotajā dokumentālo raidījumu cikla Atslēgas tapšanas aizkulisēs un noskatīties divus raidījumus. Stāstu vakaram sekoja brīnišķīgs baroka kamermūzikas koncerts No krēslas līdz rītausmai Jaunatnes dārzā, kalniņā pretim Lapu ielai 24. Muzicēja Ansis Bētiņš (tenors), Nora Kalniņa (soprāns), Kaspars Zemītis (ģitāra) un Gertruda Jerjomenko (klavesīns).
Projektā "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju atmiņas, stāstus, fotogrāfijas u. c. kultūrpieredzes materiālus. Tā ir nozīmīga pētnieciskā iniciatīva, jo stāstu radīšanas procesā aktīvi tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji. Arī šis vakars nebija izņēmums. Sanākušies klausītāji (ap 30) ātri kļuva par aktīviem stāstīšanas procesa vadītājiem un dalījās ar savas dzīves zīmīgiem notikumiem. Lasīt vairāk...
Latvijas Universitāte izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu sesto grantu konkursu
Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu sesto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.
Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.
Rucavas garamantas II
Apgādā “Zinātne” klajā nācis Māras Vīksnas sastādītais izdevums “Rucavas garamantas II” (560 lpp., il.). Sērijas “Novadu folklora”12. grāmata ir turpinājums 2019. gadā izdotajām “Rucavas garamantām I”. Folkloras materiālu publicējums tapis laikā, kad paiet 100 gadu, kopš apmēram trešā daļa Rucavas pagasta teritorijas – Sventāja, Būtiņģe – pievienota Lietuvai. “Pēdējos 100 gados aizmirst savus tautiešus aizrobežā nav ļāvuši Emilis Melngailis, Daina Zemzare, Rita Drīzule, Renāte Siliņa (Mielava), Ilmārs Mežs un galvenokārt Sventājas novadpētnieks Miķelis Balčus. Viņš ir uzņēmis Latvijas puses cilvēkus, vadājis, rādījis, izglītojis, papildinājis un precizējis ziņas par Melngaiļa un Drīzules teicējiem.”
Līdzās bagātīgajiem garamantu pierakstiem – tautasdziesmām, ziņģēm, ticējumiem, ieražām, teikām, nostāstiem utt. – grāmatā lasāmi Māras Vīksnas komentāri par kolekciju tapšanu un vācēju biogrāfijas, pārskats par Rucavas un Sventājas materiāliem Latviešu folkloras krātuvē, hronika “Sventājas vēsture”, kurā Miķeļa Balčus savāktos datus apkopojusi Renāte Siliņa, arī viņas stāsts par teicēju Ķērstu Balceri un fragmenti no Miķeļa Balčus pētījumiem, ko no lietuviešu valodas tulkojusi Laimute Balode. Grāmatu papildina Beatrises Reidzānes sastādītā vārdnīca, kurā skaidrota Rucavas un Sventājas īpatnējā leksika, kā arī Antras Upenieces sagatavotais folkloras teicēju rādītājs.
