Rita Treija saņēmusi suminājuma rakstu
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Rita Treija saņēmusi Latvijas Universitātes suminājuma rakstu par 2018. gada veikumu humanitāro zinātņu jomā — monogrāfiju "Anna Bērzkalne".
Pētījums ir piektais izdevums LU LFMI LFK publicējumu sērijā "Folkloristikas bibliotēka". Grāmata veltīta latviešu folkloristei Annai Bērzkalnei (1891–1956), kas ir nozīmīga 20. gadsimta Latvijas personība. Viņa bijusi tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929), ilgus gadus arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa aktīvi darbojusies Eiropas folkloristu starptautiskās saziņas lokos. Taču Annas Bērzkalnes vārds plašākai sabiedrībai ir līdz šim bijis maz zināms.
Iznākusi Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Gaidot laivu"
LU LFMI apgādā klajā nākusi Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā". Rīga: LULFMI apgāds, 2019, 544 lpp.
Monogrāfijā autore turpina latviešu bēgļu un trimdas laika izpēti. Pētījuma pamatiecere ir atgādināt par laiku, kas bija smagas izšķiršanās un traģisku pārdzīvojumu laiks daļai latviešu. Aizbraukšana no Latvijas Otrā pasaules kara norišu fonā izmainīja visu agrāko dzīvi un uz vairākiem gadu desmitiem iezīmēja robežu starp Zviedriju un latviešiem okupētajā Latvijā. Tomēr tam ir būtiska nozīme tautas pašapziņas un kolektīvās atmiņas aspektā. Pētījuma centrā ir latvietis, bēglis, radoša personība no Kurzemes krasta līdz Gotlandei un Zviedrijā, uzmanību centrējot uz literārām liecībām par šo dramatisko laiku, meklējot pārdzīvojumu un sajūtu atblāzmojumus dokumentālos fiksējumos, sarakstē, atmiņās, apcerēs un citur.
Pētījuma mērķis ir atgādināt, ka arī literārs teksts var kļūt par vēstures izziņas starpnieku, jo tajā atplaiksnī spēcīga izjūtu gamma un tiešs aculiecinieka līdzpārdzīvojums. Tas atklāj radošas personības, tolaik bēgļa, skaudro ikdienu un tajā pašā laikā spēju, spītējot ikdienībai, saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību. Lasīt vairāk...
Aicinām pieteikties kamerkonferencei "Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā"
2019. gada 7. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks ikgadējā LU LFMI kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā".
Šī gada kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā" notiks 2019. gada 7. maijā Latvijas Nacionālajās bibliotēkas Konferenču centrā. Aicinām pieteikt ziņojumus par ceļojumiem to visdažādākajās izpratnēs un starpdisciplinaritātēs, – ceļojums kā neatklātu zemju, dabas un klimatisko fenomenu, jaunu valstu un kultūru atklāšana, ceļojums kā fiziska pārvietošanās un garīgie ceļojumi, kultūras sakari un mijiedarbe, savējā un svešā attiecības citā kultūrvidē, iekšējā atvērtība vai noslēgšanās, radošas inspirācijas un impulsēšanās, citkultūru izpausmes cilvēka radošajā darbībā, reliģiski filozofiskajos uzskatos un garīgajā savpatībā, ceļojums latviešu mākslā, mūzikā, folklorā, ceļojums literatūrā un ceļojumu literatūra, ceļojums – radošais atvaļinājums, ekspedīcija u. c. Lasīt vairāk...
Publicēts Evas Eglājas-Kristsones raksts
Apgādā "Academic Studies Press" (ASV) iznācis rakstu krājums "The Literary Field under Communist Rule" (ed. by Aušra Jurgutienė & Dalia Satkauskytė), kur publicēts arī vadošās pētnieces Evas Eglājas-Kristsones raksts "Reading Literary History through the Archives: The Case of the Latvian Literary Journal "Karogs"".
Sākas aizraujoša iepazīšanās ar Grosvaldu dzimtas notikumiem 1919. gadā
Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik mēnesi, izmantojot sociālos medijus, vēstīs par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiks atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Tāpat varēs sekot līdzi tam, kā 2019. gadā noris darbi pie dzimtas izpētes un popularizēšanas, veidojot izstādi, veicot zinātnisko un populārzinātnisko pētniecisko darbu. Projektu #Grosvaldi1919iniciēja negaidīts vēsturisks atradums – Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata, kas aizsākta tieši pirms 100 gadiem, strādājot Latvijas sūtniecībā Londonā, un vēsta gan par tā laika jaunas sievietes dzīvi, gan jaunas valsts tapšanu un tās pirmajiem soļiem ārpolitikā.
Grosvaldu dzimtai latviešu kultūrā un Latvijas ārlietu resorā ir ievērojama loma. 2018. gadā šīs dzimtas kultūrpolitisko nozīmi atklāja divi notikumi, pirmkārt, dokumentālā drāma “Mērijas ceļojums”, kur iepazinām Mēriju Grīnbergu no slavenās Grosvaldu dzimtas, kura 2. pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju. Otrkārt, literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones rokās nonākusi unikāla, līdz šim nezināma vēsturiska liecība par Latvijas valsts un Latvijas ārlietu dienesta pirmajiem soļiem – Grosvaldu jaunākās meitas Margarētas Grosvaldes pirms simts gadiem rakstītā dienasgrāmata. Dienasgrāmata glabājas LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājumā (autobiografijas.lv). Grosvaldu dzimtas izpēte turpinās – filmas režisore Kristīne Želve strādā gan pie grāmatas par šo dzimtu, gan kopā ar mākslinieci Ievu Stūri un mākslas zinātnieci Ievu Kalnaču veido izstādi MĒRIJAS CEĻOJUMS. Grosvaldu dzimtas stāsts,kas no šī gada 6. septembra būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Lasīt vairāk...
Lunārais Jaunais gads
Šogad 5. februārī Austrumāzijā – un daudzviet citur pasaulē – tika sagaidīts Jaunais gads pēc Mēness kalendāra, dēvēts par Ķīniešu Jauno gadu. Turpinot pētījumu par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā un pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram, piedāvājam iepazīties ar Latvijā dzīvojošā vjetnamiešu izcelsmes mākslinieka Kao Vieta Ngujena, kurš zīmējis komiksus par Lāčplēsi, stāstu par Jaunā gada (Tết) tradīcijām Vjetnamā:
"Lunāro Jauno gadu es sagaidu kopā ar ģimeni. Vjetnamieši svin līdzīgi kā ķīnieši, bet atšķirīgais mums ir – Virtuves Dievu un senču pielūgšana. Gatavošanās svētkiem var aizņemt vairākas dienas. Mājas tiek sapostas, un ļaudis uzstāda Jaungada koku – Vjetnamas dienvidos tā ir dzeltenā Mai (koks ar dzelteniem ziediem), bet ziemeļos aprikozes. Cilvēki svētku koku rotā ar apsveikumiem un sarkanām aploksnītēm.
Lasīt vairāk...Jauniešu maltīte literatūrā, valodā un kultūrā
2019. gada 12. februārī no plkst. 10.00 Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes 305. telpā norisināsies LU 77. konferences literatūrzinātnes sekcija, kas šogad veltīta gastropoētikas izpētei literatūrā, valodā un kultūrā. Konferencē piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Māra Grudule (referāts "Gastropoētika Baltijas vācu studentu dziesmā") un zinātniskā asistente Ilze Ļaksa-Timinska (referāts "Gastronomiskās parādības Augusta Heinrihsona autobiogrāfijā "Mans neparastais dzīves stāsts"").
Mūslaiku kalendārs
.jpg)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk jaunu sabiedrības iesaistes akciju pasākumu sērijā "Mūslaiku kalendārs". Akcija ir turpinājums pirms diviem gadiem aizsāktajam pētījumam "Virtuālā etnogrāfija: kalendāro prakšu tiešsaistes izpēte". Pētījuma pirmajā posmā izmantojām aptaujas metodi, raugot apzināt, kā mūsdienās tiek atzīmēti svētki un kāda ir svētku lomu mūsdienu sabiedrībā. Aptaujas aizvien ir pieejamas, tās iespējams papildināt!
Savukārt jaunās akcijas mērķis ir iesaistīt sabiedrību pētījumā par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā, pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram. Vēlamies noskaidrot: cik daudz īpašu dienu ir viena cilvēka kalendārā gada griezumā. Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – cilvēki iekļauj savā rituālajā gadā? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ievieš paši? Cik lielā mērā mūsu gaitās ietilpst ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas, kapu svētki? Lasīt vairāk...
Rucavas garamantas – grāmatā
"Rucavas garamantas I" (Rīga: Zinātne, 2019. 408 lpp., il.) ir devītā grāmata Latviešu folkloras krātuves sagatavotajā publicējumu sērijā "Novadu folklora" un pirmā, kas pilnībā tapusi ar digitālā arhīva garamantas.lv palīdzību. Grāmatas rosinātāji bijuši paši rucavnieki, īpaši Inga Tapiņa, kura izcēlusi sava novadnieka Jāņa Ģirņa folkloras vākumu, devusi komentārus visam materiālam un atšifrējusi lielāko daļu tekstu no digitalizētajiem rokrakstiem. Variantus atlasījusi un grāmatu sastādījusi, ievadus un vācēju biogrāfijas rakstījusi LFK fondu glabātāja Māra Vīksna. Rucavas izloksni izvērtējusi un grāmatā atrodamās īpašās leksikas skaidrojošo vārdnīcu izveidojusi folkloriste un valodniece Beatrise Reidzāne. Tehniski kārtojusi un salīdzinājusi variantus LFK bibliotekāre Antra Upeniece.
Lasīt vairāk...Semināri par pēckara teorijām folkloristikā
LU LFMI folkloristikas vēstures (1945–1985) pētnieku grupa aizsāk semināru ciklu, kurā pievērsīsies folkloristikas teorijām pēc Otrā pasaules kara. Lasīšanas semināros atgriezīsimies pie savā laikā akadēmiskajā vidē aktuālajām teorijām, paskatoties uz tām politiskā laikmeta un zinātnes vēstures kontekstā.
Folkloristikas vēstures pētījumos bieži dominē deskriptīva pieeja, post factum aplūkojot pētāmā laikmeta teorijas to lietojumā. Mēs vēlamies paskatīties uz šo problēmu no otras puses – atjaunot sākotnējo iespēju lauku un tā ietvaros izprast šodienas vēsturi. Ar cieņu pret jaunā vēsturiskuma pieeju, katrā seminārā tiks lasīti divi teksti. Viens tieši saistīts ar nozares vēsturi, bet otrs – spilgts laikmeta dokuments.
Lasīt vairāk...LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2019. gada 30. janvārī
2019. gada 30. janvārī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde
DARBA KĀRTĪBĀ:
- LU LFMI pētniecisko un attīstības projektu konkursa 2019. gadā Projektu padomes priekšlikuma par projektu pieteikumu atbalstīšanu vai noraidīšanu apstiprināšana;
- LU LFMI Darbības plāna 2019. gadam apspriešana/apstiprināšana;
- LU LFMI Publisko zinātnisko aktivitāšu plāna 2019. gadam apspriešana/apstiprināšana;
- LU LFMI Humanitāro zinātņu žurnāla “Letonika” turpmākā darbība;
- Pretendentu izvirzīšana valsts emeritētā zinātnieka statusa iegūšanai 2019. gadā;
- Dažādi.
Sanita Reinsone viesojas Siguldas Valsts ģimnāzijā
20. janvārī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone viesojas Siguldas Valsts ģimnāzijā, kur noris projektu nedēļa. Par dzīves pierakstīšanas tradīcijām un to, cik daudz nezināmā iespējams atklāt, pētot savas dzimtas vēsturi, Sanita Reinsone stāstīs devīto klašu skolēniem.
Ilze Ļaksai-Timinskai piešķirta Jaunā zinātnieka balva
15. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra LZA vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem.
LU LFMI zinātniskajai asistentei Ilzei Ļaksai-Timinskai piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas Jaunā zinātnieka balva par Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādāto maģistra darbu "Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados" (vad. Dr. philol. Ieva Kalniņa).
Dzīve līdzās ostai pētnieki diskutē par vides socioloģiju pasaulē un Latvijā
Projektu īstenojot dažādu nozaru pārstāvjiem, neiztrūkstošas ir diskusijas par atšķirībām teorētiski metodoloģiskajās nostādnēs un jēdzienu lietojumā. 11. janvārī projekta sociologi – Agnese Zīle-Veisberga iepazīstināja ar vides socioloģijas vēsturi, galvenajām izpētes jomām un to pārstāvjiem, savukārt Jānis Daugavietis vērtēja vides socioloģiju Latvijā, secinot, ka tā pagaidām drīzāk sastopama vien teorētiskā un/vai mācību kursu veidā. Nākamajā tikšanās reizē Agita Pusvilka vēstīs par vides antropoloģiju.
Sanita Reinsone piedalīsies "Kultūras kanona konkursa 2018–2019" seminārā
11. janvārī plkst. 10.00 Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā "Zirgu pasts" (Rīga, Dzirnavu iela 46) norisināsies Kultūras kanona konkursa 2018–2019 "Kultūras kanons manā skolas somā" 2. kārta – izglītojoši radošais seminārs, kurā ar priekšlasījumu "Dzīves pierakstīšanas tradīcijas jeb kāpēc arī Tava dienasgrāmata ir kultūras mantojums" uzstāsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.
Seminārs būs veltīts kultūras mantojuma un jauniešu personiskās kultūras pieredzes saiknes atklāšanai. Semināru Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) organizē ar mērķi palīdzēt konkursa finālistiem sagatavoties Fināla uzdevuma izpildei – Latvijas valsts 101. gada kultūras notikuma projekta izstrādei.
Seminārā tiks apzināta kultūras mantojuma daudzveidība, tā saikne ar katru no mums un izmantošanas iespējas mūsdienu mākslas un kultūras procesos, kā arī atklāta mantojuma un mūsdienu mākslas mijiedarbe.
Vairāk informācijas par semināru un tā programmu šeit.
