Letonikas VII kongresa Literatūrzinātnes nozares sekcija. FOTO
2017. gada 1. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva zālē notika Letonikas VII kongresa Literatūrzinātnes nozares sekcija, kuru organizēja LU Literatūras folkloras un mākslas institūts (LU LFMI).
Sekcijā ar referātiem piedalījās LU LFMI Literatūras nodaļas pētnieki. Referātos pētnieki no jauniem teorētiskiem skatu punktiem pievērsās 20. gadsimta literārajam procesam, kā arī latviešu literatūras vēstures senākā posma recepcijai un kanona pārskatīšanai.
Lasīt vairāk...
Starptautiska muzikoloģijas konference Greifsvaldes Universitātē
LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa no 23. līdz 25. novembrim ar referātu "Latviešu kormūzikas tradīcijas sākotne: avoti un koru agrīnais repertuārs” piedalīsies starptautiskā muzikoloģijas konferencē, kas notiks Greifsvaldes Universitātē (Vācija). To rīko Universitātes Baznīcas mūzikas un muzikoloģijas institūts un Alfrīda Krupa Greifsvaldes Zinātniskais institūts. Konference tiek veltīta kormuzicēšanas tradīcijai 19. gadsimta sākumā Baltijas jūras reģionā:"Bildung, Geselligkeit, Identität. Chorsingen im Ostseeraum im frühen 19. Jahrhundert“ (Izglītība, sabiedrība, identitāte. Kordziedāšana Baltijas jūras reģionā 19. gadsimta sākumā). Konferences rīkotājs Dr. Martins Lozers (Loeser) ir pasaulē pazīstams vācu un Baltijas kormūzikas kultūras speciālists, vairāku fundamentālu starpdisciplināru zinātnisku darbu autors, tostarp kormūzikas enciklopēdijas sastādītājs. Konferencē piedalīsies pētnieki no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm, arī no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Referāts izstrādāts Latvijas Zinātnes padomes projekta "Kultūru migrācija Latvijā” ietvaros.
Novembrī Latvijā notiks Baltijas valstu simtgadei veltīts Baltijas Drāmas forums
Sagaidot Baltijas valstu simtgades, no 2017. gada 4. līdz 12. novembrim Latvijā notiks Baltijas Drāmas forums (BDF). BDF ir starptautisks ikgadējs Baltijas valstu teātra mākslas notikums, kas vienkopus pulcē visu trīs Baltijas valstu teātra praktiķus un teorētiķus, ļaujot iepazīt un novērtēt rīkotājvalsts sasniegumus nacionālās dramaturģijas laukā.
Latvijā notiekošā Foruma programmas satura un notikumu izveide notikusi ciešā sadarbībā ar LU LFMI Teātra, Mūzikas un kino daļas zinātniskajām asistentēm Ditu Jonīti (BDF programmas vadītāja) un Ievu Rodiņu (BDF programmas koordinatore). Turklāt, Ieva Rodiņa 9. novembrī Valmieras Drāmas teātrī uzstāsies ar prezentāciju "Nacionāla dramaturģija mūsdienu teātrī" un pēc tās moderēs diskusiju ar Foruma ārzemju viesiem no Igaunijas un Lietuvas. Lasīt vairāk...
LFK fonogrāfa valču kolekcija
Lai apzinātu un popularizēto Latvijas dokumentāro mantojumu, jau 2009. gadā izveidots UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālais reģistrs. Šoruden šo reģistru papildina četras nominācijas, kuras turpmāk bagātinās nākamajām paaudzēm nododamo Latvijas dokumentāro mantojumu.
Turpmāk šo reģistru papildinās jauna Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas nominācija "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gadsimtam"; jauna Latvijas Nacionālās bibliotēkas nominācija "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18. līdz 19. gadsimts"; jauna Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves nominācija "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija"; kā arī papildinājumi Tukuma muzeja nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss" ar vienu Jēkabpils Vēstures muzejā no jauna identificētu Līgo svētku apsveikumu uz bērza tāss un vienu Tukuma muzejā jauniegūtu Sibīrijā rakstīto Lieldienu apsveikumu uz bērza tāss. Pamatojoties uz UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes rekomendējošo lēmumu un ekspertu vērtējumiem, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja šī gada 13. oktobrī lēma par šo nomināciju iekļaušanu "Pasaules atmiņas" Latvijas nacionālajā reģistrā. Lasīt vairāk...
No Miķeļiem līdz Mārtiņiem – palīdziet izpētīt!
.jpg)
Rudenī mūsdienu Latvijā senāki svētki mijas ar patriotiskiem svinību datumiem un samērā jaunām ieražām. Tradicionālajā kalendārā rudens ciklu aizsāk Miķeļi jeb Miķeļdiena (29. septembrī), kad noslēdzas saimnieciskais gads – raža ir novākta, pabeigti galvenie zemes darbi. Miķeļdiena, kuru dēvē arī par appļāvībām, apjumībām, nosaukumu ieguvusi no kristīgajā baznīcā godinātā ercenģeļa Miķeļa (Mihaela). Laiks ap Miķeļiem iezīmē rudens ekvinokciju.
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena (10. novembrī, nosaukums no 4. gs. svētā – Mārtiņa no Tūras) gada ritumā iezīmē ziemas laika sākumu – līdz ar Mārtiņdienu “ziemai vārti ir vaļā”. Labība ir nokulta, zeme ir aparta un dodas atpūtā, zirgus vairs nedzen pieguļā. Mārtiņos sākas maskošanās periods, kas ilgst līdz pat Meteņiem. Mārtiņa dienas ķekatniekus sauc par Mārtiņa bērniem.
Lasīt vairāk...Dienviddānijas Universitātes salīdzināmās literatūrzinātnes studentu vizīte
2017. gada 2. novembrī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI) viesojās Dienviddānijas Universitātes salīdzināmās literatūrzinātnes studenti.
Vizītes nolūks bija iepazīt LU LFMI, bet jo īpaši latviešu literatūru, tās pētniekus un jaunākās nostādnes nozarē.
Lasīt vairāk...
Notiks starptautiskā zinātniskā konference "Kultūras Krustpunkti XI"
No 2017. gada 1. līdz 4. novembrim notiks vienpadsmitā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā starptautiskā zinātniskā konference "Kultūras Krustpunkti XI", kurā piedalīsies arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki – Jānis Daugavietis, Jānis Ozoliņš un Eva Eglāja-Kristsone.
2. novembrī Jānis Daugavietis referēs par Dziesmu svētku izpēti 50, 100 vai … gados, savukārt 4. novembrī radoši akadēmiskajā simpozijā par sabiedrības identitātēm ar referātu ""Es neesmu citādāka, mēs visi esam cilvēki!" Par citādības izpratni
filmā "Aviācijas institūta bērni"" uzstāsies Jānis Ozoliņš, bet Eva Eglāja-Kristsone –
"Ko vīrieši dēvēja par "sievišķo murgu" 19. un 20. gadsimta mijā?". Lasīt vairāk...
Periods no 19. gadsimta 90. gadiem līdz Pirmā pasaules kara sākumam Latvijā ir raksturīgs ar iepriekš nepieredzētu estētisko un idejisko daudzveidību, kas atbalso norises citos Eiropas reģionos. Tas ir latviešu modernās kultūras nostiprināšanās laiks, ko raksturo ideju un vērtību plurālisms. Šo periodu mēdz apzīmēt ar franču valodas vārdiem fin de siècle (gadsimta beigas) – terminu, kura sākotnējā nozīme saistīta ar atteikšanos no agrākās estētiskās pieredzes, kā arī ar noteikta laikmeta beigām un jauna posma sākumu.
Lasīt vairāk... No 2017. gada 26. oktobra līdz 27. oktobrim LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs piedalīsies Lietuviešu literatūras un folkloras institūta organizētā konferencē "Globālie konteksti, nacionālās literatūras" (Global Contexts, National Literatures) Viļņā, nolasot referātu "Reģionālisms, multikulturālisms un ikdienas pieredze: 21. gadsimta latviešu literatūra postkoloniālā skatījumā" (Regionalism, Multiculturalism and the Everyday: Twenty-first Century Latvian Fiction from Postcolonial Perspective).
Lasīt vairāk... Apgādā "Mansards" iznākusi Dr. h. c. philol. Gundegas Grīnumas monogrāfija "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni" (Rīga: Mansards, 2017, 968 lpp.).
2015. gads reanimēja XXI gs. latvieša interesi par abiem nacionālās literatūras klasiķiem. Šī grāmata ir aicinājums turpināt Raiņa un Aspazijas dzīves un darba izzināšanu.
Kāpēc Kastaņola? Politiskās emigrācijas laiks brīvajā Šveicē ir visnepilnīgāk izpētītais posms Raiņa un Aspazijas paralēlajās biogrāfijās. Bet tieši tur un tolaik Rainis sarakstīja lielu daļu no savām literāri augstvērtīgākajām lugām un dzejoļu krājumiem. Un tieši tur un tolaik, apgūstot Šveices demokrātijas pieredzi un Aspazijai līdzdomājot, Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu dziļākās ideoloģiskās jēgas plānotāju. Un vēl. Kastaņola nes duālu nozīmi. Rainim, kā zināms, tā kļuva par otro dzimteni un ar laiku — arī par mūžīgās atjaunotnes simbolu. Turpretī Aspazijai "saulainais stūrītis" atnesa depresiju, slimības un radošu apsīkumu.
Lasīt vairāk... Sekcijā ar referātiem piedalīsies LU LFMI Literatūras nodaļas pētnieki. Referātos tiks vēstīts par pētījumiem, kas pievēršas 20. gadsimta literārajam procesam no jauniem teorētiskiem skatpunktiem, kā arī latviešu literatūras vēstures senākā posma recepcijai un kanona pārskatīšanai.
Lasīt vairāk... 19. oktobrī 17.00 LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas izstādes "Pasakas bērnu un pieaugušo pasaulē" ietvaros notiek pasaku vakars. Tajā viesojas divas pieredzējušas pasaku stāstītājas – Liesma Lagzdiņa no Kuldīgas un Inita Šalkovska no Auļukalna. Pasākumu atbalsta arī Latviešu folkloras krātuve (LFK) un tā sagatavošanā piedalījies LU LFMI un LFK pētnieks Guntis Pakalns.
Lasīt vairāk... No 2017. gada 20. līdz 22. oktobrim Rīgas Kongresu namā notiks jau 18. Rīgas Grāmatu svētki, kuros pirmo reizi piedalīsies arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāds.
Svētki tiks atklāti piektdien, 20. oktobrī, plkst. 12.00. Savukārt sestdien, 21. oktobrī, no plkst. 11.30 līdz 12.30 – 240. auditorijā notiks LU LFMI pētnieces Gundegas Grīnumas grāmatas "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni" atvēršanas svētki (izdevējs apgāds "Mansards"). Lasīt vairāk... Informācija par LU LFMI jaunākajiem izdevumiem un grāmatu iegādi pieejama šeit.
Gundegas Grīnumas grāmatas "Viņpus Alpiem" atvēršanas svētki
2017. gada 1. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, Rīgā notiks LU LFMI pētnieces, Dr. h. c. philol. Gundegas Grīnumas monogrāfijas "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni" atvēršanas svētki. Sarīkojumā piedalīsies grāmatas autore, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, literatūrzinātnieks un grāmatas zinātniskais redaktors Jānis Zālītis, režisore Māra Ķimele, aktieri Baiba Broka un Ivars Krasts.
Lasīt vairāk...Iznākusi kolektīvā monogrāfija "Fin de siècle literārā kultūra Latvijā"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākusi kolektīvā monogrāfija – apceres par literatūras sociālo vēsturi – "Fin de siècle literārā kultūra Latvijā". Grāmatas autori ir LU LFMI pētnieki Konference "Globālie konteksti, nacionālās literatūras"
Iznākusi Gundegas Grīnumas monogrāfija "Viņpus Alpiem"
Letonikas VII kongresa Literatūrzinātnes nozares sekcija
2017. gada 1. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva zālē (Mūkusalas ielā 3, Rīgā) notiks Letonikas VII kongresa Literatūrzinātnes nozares sekcija, kuru organizē LU Literatūras folkloras un mākslas institūts Valsts pētījumu programmas projektā Nr. 4. "Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse".
Pasaku vakars ar Liesmu Lagzdiņu un Inita Šalkovsku
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds piedalīsies Rīgas Grāmatu svētkos
LU LFMI izdevumi – "Zvaigzne ABC" outlet grāmatnīcās
No 2017. gada 9. oktobra Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāda izdevumus par draudzīgām cenām var iegādāties arī apgāda "Zvaigzne ABC" outlet grāmatnīcās – Vaļņu ielā 19-1C un K. Valdemāra ielā 6, Rīgā.
