EN in English

Kolekcija "Etnogrāfisko ansambļu ieraksti" Nr. 2235 ietver 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām. Ansambļi ieskaņoti Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža vadībā laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studiju un skaņu ierakstu režisoru Renartu Braufmani.

Šī ir unikāla kolekcija, jo ietver visu Latvijas etnogrāfisko ansambļu pamatrepertuāru, kas ieskaņots dažu gadu laikā un pieejams digitālā vidē, tādējādi atklājot latviešu tradicionālās mūzikas skaņu ainavu mūsdienās.

Ieskaņojumi tika veikti Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studijā (Alsungas, Baltinavas, Bārtas, Beņislavas, Bozovas, Gudenieku, Jūrkalnes, Medņevas, Nīcas, Nirzas, Otaņķu, Pušmucovas, Rikavas, Rogovkas, Rucavas, Salnavas, Tilžas etnogrāfiskais ansamblis un Ezernieku folkloras kopa), izbraukuma sesijās (Kupravas un Saunas etnogrāfiskais ansamblis) un Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskās ekspedīcijas laikā 2016. gadā Ziemeļlatgalē (Briežuciema, Šķilbēnu, Upītes, Viļakas etnogrāfiskais ansamblis). Lasīt vairāk...


Novēlam mājīgus svētkus!

Kuldīgas apriņķī pagājušā gadsimta sākumā Ziemassvētkos spēlēja spēli, ko aicinām izmēģināt visus arī savās mājās. Teicējs – Dāvids Zembergs.

Ziemassvētku vakarā starp citu uzveda rotaļu "susekļu duršana" jeb kā mēdza teikt "dura susekli". Susekli ar plato galu nostādīja uz klona vai grīdas istabas vidū. Dūrējs nostājās ar muguru pret susekli, atstātu tā, ka caur kāju starpu ar nūju slotas kāta garumā varētu susekli sniegt, un, noliecies ar nūju, mēģināja caur kāju starpu susekli nodurt. Kam neizdevās: tas laida citu savā vietā.





Foto: Digne Ūdre


LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa 20. decembrī piedalījās Latvijas Radio 3 Klasika raidījumā "Latviešu mūziķu Bēthovens", tajā iepazīstinot ar atziņām, kas gūtas, pētot Bēthovena laikmetu Latvijas mūzikas kultūrā.

Raidījuma ieraksts pieejams Latvijas Radio 3 arhīvā.




2020. gada 18. decembrī norisinājās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100” ar literatūrzinātnieku, dzejnieku un prozistu, filmu režisoru, mūziķu un citu kultūras personību piedalīšanos, programmu papildinot ar valsts amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvju, Veltas Sniķeres ģimenes un draugu apsveikumiem. Konferences ierakstu iespējams noskatīties šeit: Youtube.

Atsevišķi dalībnieku priekšlasījumus, apsveikumus un priekšnesumus iespējams noskatīties šeit.

KONFERENCES PROGRAMMA (PDF).


"(..) nemaz nav vajadzīgs grezns apģērbs, pietiek arī dāmām jau ar vienu pašu glītu apģērbu un kādām pāris blūzēm – un ja daudz grib, tad paņem vēl vienu vienkāršu apģērbu līdz, bet vairāk arī nekad nē, tas būtu tikai lieks apgrūtinājums ceļojumā."

Tā raksta Hermīne Zālīte (1858–1932) savā ceļojumu aprakstā "Uz Parīzi, uz pasaules izstādi" ("Mājas Viesis", 1900, nr. 33–42), pamudinot sievietes velti nenodarbināt sevi ar nevajadzīgiem izdevumiem par jauniem un grezniem ceļojuma tērpiem, par kuriem iznāk izdot tikpat, "cik maksātu, prātīgi rīkojoties, no Rīgas viss Parīzes izstādes apceļojums," jo šie nevajadzīgie tēriņi tieši sievietes spiež palikt mājās, "un vai gan sievietes mazāk vēlas Parīzes krāšņumu redzēt, nekā vīrieši?"

Lasīt pilnu bloga ierakstu...


No 17. līdz 18. decembrim notiks konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" ("Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage"), kas pulcēs pētniekus no visas pasaules. Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu, tāpēc lūgums reģistrēties šeit.

Konferences priekšlasījumi būs par tēmām, kas saistītas ar sociālisma mantojuma ietekmi uz folkloristikas attīstību postsociālisma valstīs, sociālisma lomu folkloras arhīvos, etnogrāfisko kolekciju un citu institucionālo formu izveides un attīstības procesiem, folkloristikas un saistīto nozaru ieguldījumu pretošanās kustībā bijušajā PSRS un sociālistiskā bloka valstīs, folkloristikas un etnogrāfijas vēsturi padomju postkoloniālisma kontekstā un citām tēmām.

Programma apskatāma šeit.

Referātu kopsavilkumi.


Beidzot! LFMI apgādā iznācis Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas četru gadu darbs – kolektīvā monogrāfija “Neatkarības laika teātris. Parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā”. Pētnieču Edītes Tišheizeres (projekta vadītāja un redaktore), Ievas Rodiņas, Ditas Jonītes un Laumas Mellēnas-Bartkevičas kopdarbs ir turpinājums vēstures grāmatām “Latvijas teātris. 70. gadi” un “Latvijas teātris. 80. gadi”, “Latvijas teātris. 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija”, kuras iznākušas gan LFMI, gan tā priekšteča, A. Upīša valodas un literatūras institūtā izdevumā. Pētījums tapis VPP Letonica ietvarā, ar dāsnu VKKF atbalstu.

Lasīt vairāk...

2020. gada 18. decembrī no plkst. 16.00 līdz 21.00 tiešsaistē* norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100” ar literatūrzinātnieku, dzejnieku un prozistu, filmu režisoru, mūziķu un citu kultūras personību piedalīšanos, programmu papildinot ar valsts amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvju, Veltas Sniķeres ģimenes un draugu apsveikumiem. Priekšnesumi un priekšlasījumi aptvers trīs spilgtus Veltas Sniķeres dzīvesgājuma lokus – dzeju, jogu un sabiedriski politisko darbību, pirmoreiz vienkopus aplūkojot dzejnieces dzīves un darbības visas šķautnes.

Lasīt vairāk...

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina Jūs rezervēt 2020. gada 17. –18. decembri, lai piedalītos starptautiskā konferencēm "Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage" ("Sociālisma folkloristika: nozares mantojums").

Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu. Lai saņemtu piekļuves saiti, kā arī turpmāku informāciju par konferenci, lūdzam reģistrēties, aizpildot reģistrācijas anketu, tas prasīs aptuveni minūti.

Lasīt vairāk...

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju Latvijā un pasaulē starptautiskā zinātniskā konference Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra, kuru LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizē sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, tiek pārcelta uz 2021. gada 3. un 4. decembri. Konferences norise plānota hibrīdā formātā – gan klātienē, gan attālināti. Pielāgojoties iespējamajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, pasākums tiks nodrošināts attālināti.

Tā kā konferences norise pārcelta gadu vēlāk, organizatori izsludina papildu pieteikšanos līdz 2021. gada 1. jūnijam.

Lasīt vairāk...

26. novembrī plkst. 10.00 Facebook tiešsaistē norisināsies Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma pētījumu konference “Personība meklē personību”. Konferencē piedalīsies LU LFMI pētnieki Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga un Madara Eversone.

Konferences fokusā – muzeja kolekcijas, to veidošanas principi un izpēte dažādos laikos. Galvenais uzdevums – parādīt, kā autora personība un viņa radošais process atklājas caur kolekcijā atrodamajiem priekšmetiem, paralēli parādot nozīmīgu procesu muzeja darbībā, proti – kā gadu gaitā veidojies un mainījies personību kolekciju komplektēšanas princips.

Lasīt vairāk...

LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula 17. novembrī piedalās COST tīkla “Pilsētvides rakstība: Eiropas pilsētu jaunie naratīvi” (CA18126 Writing Urban Places) tiešsaistes minikonferencē “Nozīmīgums, apropriācija un integrācija pilsētas naratīvos”. Sākotnēji plānota Portu (Portugālē), konference — kā daudzas citas šāgada akadēmiskās sanāksmes — pārcelta uz digitālo vidi. Konference strukturēta atbilstīgi COST akcijas trim galvenajiem konceptiem: nozīmīgums (meaningfulness), telpas piesavināšanās (appropriation) un integrācija (integration), kas raksturo iedzīvotāju iesaisti simboliskās attiecībās ar pilsētvidi.

Lasīt vairāk...

VKKF projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" sākta Kurzemē pierakstīto folkloras materiālu digitalizācija, ko īsteno Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts (KHI) sadarbībā ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi.

Folkloras materiālu arhīvā, kas glabājas Liepājas Universitātes KHI, rodami pētnieku organizēto etnogrāfisko ekspedīciju materiāli, kā arī 300 studentu iesniegti folkloras prakšu vākumi (pavisam 300 klades), kas vākti laikā no 1987. gada līdz 2012. gadam. Studentu apkopotie folkloras materiāli ir nozīmīga Kurzemes kultūras mantojuma dokumentācija, jo vairums materiālu savākti un pierakstīti tieši šajā reģionā: Liepājas apkārtnē (130 vākumu), Kuldīgas novadā (30), Saldus (25), Ventspils (19), Talsu (18), Tukuma (17), Dobeles novadā (17). Vairāki folkloras materiālu vākumi nāk arī no Bauskas, Jelgavas, Cēsu, Jēkabpils un Rīgas apkārtnes.

Lasīt vairāk...

Novembra sākumā pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 41. numurs, kas iezīmē pavērsienu izdevuma dzīvē. Žurnāls ieguvis jaunu un mūsdienīgu dizainu, tā autors ir Armands Zelčs. Tāpat žurnāls pārgājis uz jaunu atsauču sistēmu – sākot ar 41. numuru, atsauces ērtākai lasīšanai veidotas pēc Hārvardas stila parauga. Pētījumu atpazīstamības un pieejamības veicināšanas nolūkos katram rakstam pievienots unikāls DOI (Digital Object Identifier) numurs. Ir arī citi jaunievedumi, kas bagātinās lasīšanas pieredzi un ar kuriem aicinām iepazīties, iegādājoties žurnālu. Jaunā numura saturs veltīts zināšanu ģeogrāfijas un migrācijas jautājumiem, kuru izpētei Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 2019. gada pavasarī rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci.

Lasīt vairāk...

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina Jūs rezervēt 2020. gada 17. –18. decembri, lai piedalītos starptautiskā konferencēm "Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage" ("Sociālisma folkloristika: nozares mantojums").

Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu. Lai saņemtu piekļuves saiti, kā arī turpmāku informāciju par konferenci, lūdzam reģistrēties, aizpildot reģistrācijas anketu, tas prasīs aptuveni minūti.

Lasīt vairāk...