EN in English

Izdevniecībā "Neputns" izdots mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites un literatūrzinātnieka, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētnieka Paula Daijas kopdarbs – grāmata par Johanu Heinrihu Baumani.

Grāmatā par Johanu Heinrihu Baumani (1753–1832) Edvarda Šmite pētījusi gan mākslinieka dzīves gājumu un Baumaņa dzimtu, gan arī Baumani kā gleznotāju, aprakstot mākslinieka iecienītos sižetus, motīvus, žanrus, darbu signējumu. Savukārt Pauls Daija savu apcerējumu velta Johana Heinriha Baumaņa literārajiem darbiem, kas sarakstīti latviešu valodā. Grāmatā turklāt publicēti divi Baumaņa literārie darbi – komēdija “Lustīgais nerris uz tirgus plača” (publicēta jau pēc Baumaņa nāves 1863), kas ir vācu valodas oriģināldarba lokalizējums latviešu valodā, un luga “Pēdīga sarunāšana ar Kārkļa Jāņa pašā miršanas stundā starp radiem un draugiem” (publicēta 1823). Lasīt vairāk...


2017. gada 23. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas rudens pilnsapulcē, ievērojot Latvijas Zinātņu akadēmijas Statūtu 3.2.1. un 3.8.1. punktu, aizklāti balsojot, par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras profesore, Dr. philol. Maija Burima, savukārt par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe.


Š. g. 22. novembrī mūžībā devusies izcilā valodniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, Dr. habil. philol. Aina Blinkena (05.09.1929.–22.11.2017.). Atvadīšanās no Ainas Blinkenas notiks 28. novembrī plkst. 11.00 Rīgas kremācijas centrā-krematorijā, Varoņu ielā 3a.

1953. gadā Aina Blinkena absolvējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. Pēc universitātes absolvēšanas sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, sākotnēji kā zinātniskā līdzstrādniece (1953–1969), pēc tam kā Latviešu valodas nodaļas vadītāja (1969–1981), no 1981. līdz 1991. gadam Aina Blinkena bija institūta direktora vietniece zinātniskajā darbā. 1982. gadā kļuva par Latvijas Žurnālistu savienības biedri. No 1976. līdz 1998. gadam vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. No 1992. līdz 1997. gadam bija Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece un Zinātniskās padomes priekšsēdētāja. Latviešu studenšu korporācijas "Spīdola" biedre, valsts emeritētā zinātniece. 2001. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Lasīt vairāk...


5. decembrī plkst. 11:00–16:30 Latvijas Universitātes bibliotēkas konferenču zālē (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) norisināsies II Latvijas stāstnieku konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas", ko rīko Latvijas stāstnieku apvienība un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Konferencē ar referātu "Stāstīšanas kolektīvā iedaba" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī veidot kopīgu platformu diskusijai par apzinātas stāstniecības tradīcijas attīstībai veltītas stratēģijas pilnveidi.

Konferences programma un tuvāka informācija pieejama šeit.


Viens no mūsu tautas vērtīgākajiem mantojumiem ir saistīts ar gadskārtu svētkiem un to svinēšanu. Lai koptu šīs tradīcijas un rūpētos par to nodošanu nākamajām paaudzēm, sestdien, 25. novembrī Rīgā norisināsies radošā domnīca "Gadskārtu tradīcijas mūsdienās". Domnīca notiks Humanitāro un sociālo zinību centrā, Kalpaka bulvārī 4, sākums plkst. 11.00.

Domnīcā priekšlasījumus sniegs LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne un Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Treija par tēmu "Mūslaiku kalendārs: tiešsaistes etnogrāfija datu vākšanā", iepazīstinot ar aizsākto pētījumu, kas noris ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Ar savu pieredzi dalīsies Aizkraukles biedrības "Baltaine" vadītāja Inguna Žogota un Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare. Turpinājumā paredzēta plaša diskusija ar tradīciju kopēju līdzdalību. Diskusiju vadīs Andris Kapusts.

Domnīcu organizē Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.


Rūta Augstkalne

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve saņēmusi dāvinājumu – valodniece Rūta Augstkalne krātuves lasītavai atdevusi vairāk nekā 90 folkloristikas nozarē nozīmīgas grāmatas. Daļa uzdāvināto publicējumu piederējuši viņas tēvam – ievērojamajam valodniekam Alvilam Augstkalnam (1907—1940). Laikā no 1927. līdz 1930. gadam, vēl būdams baltu filoloģijas students, Alvils Augstkalns strādājis Latviešu folkloras krātuvē, kur viņa pienākumos bija apvidvārdu vākšana un kārtošana. Līdzās dažādām izpētes tēmām valodniecībā (veclatviešu rakstu vēsture, dialektoloģijas un fonētikas jautājumi, lietuviešu valodas mācība) viņš recenzējis folkloristu publicējumus, kā arī pats nodevies folkloras pētījumiem: "Leišu dainu pantmērs" (Ceļi, 1931, 1, 17.–45. lpp.); "Leišu čūsku vārdi Latvijā" (Senatne un Māksla, 1940, 2, 41.–44. lpp.). Alvils Augstkalns bijis vēlāk izveidotās Valodas krātuves pirmais vadītājs (1936—1940). Lasīt vairāk...


Latvijas iedzīvotājiem laimējies, ka tumšo un nereti arī lietaino novembri izkrāso valsts svētku nedēļa ar karogiem, sveču klājienu Daugavas krastmalā, karaspēka parādi, “Staro Rīga” gaismām un svētku uguņošanu. Tāpat ir daudz kultūras un vietējo pašvaldību rīkotu pasākumu, kas mums atgādina par valsts vēsturi un mudina būt patriotiem. Turpinot pētījumu par mūsdienu kalendārajām praksēm, Latviešu folkloras krātuve rauga noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji izjūt un pauž savu piederību valstij. Palīdziet izpētīt, pastāstot par Lāčplēša dienas un Latvijas Republikas proklamēšanas gadskārtas atzīmēšanas paradumiem! Dalieties ar pārdomām un pieredzes stāstiem par patriotisma nedēļas vietu savā gada kalendārā.

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgādā iznākusi grāmata ""Gals un sākums": 21. gadsimta sākuma skats" Dr. philol. Maijas Burimas sastādījumā. Grāmatas autori ir Gundega Grīnuma, Janīna Kursīte, Valentīns Lukaševičs, Maija Burima, Olga Senkāne, Viesturs Vecgrāvis un Jānis Zālītis.

Krājums "Gals un sākums" ir kļuvis ne vien par Raiņa lirikas vizītkarti, bet arī par vienu no rakstnieka atpazīstamākajiem un citētākajiem dzejoļu krājumiem latviešu literatūrā un ārpus Latvijas robežām un neapšaubāmi izceļas uz citu sava laika dzejoļu krājumu fona kā ar leksikas un kompozīcijas, tā arī ar konsekvento ideālisma un voluntārisma ideju pieteikumu.

Šī grāmata ir mēģinājums uzrādīt krājuma "Gals un sākums" poētikā jaunas un mūsdienu literatūrzinātniskajā diskursā iederīgas šķautnes, kas ir izaicinājums jebkuram rainistam. Lasīt vairāk...


2017. gada 15. novembrī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:

1. LU LFMI aktualitātes;

2. Toma Ķenča esejas “Iztēlotā Latvija” apspriešana;

3. Pretendentu izvirzīšana LZA konkursam par gada zinātniskajiem sasniegumiem Latvijā;

4. Dažādi.


Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa

Divās novembra trešdienās – 15. un 29. novembrī – semināru ciklā "Pētījuma poētika" Latviešu folkloras krātuves lasītavā ar priekšlasījumiem uzstāsies teātra zinātnieces un kritiķes Līga Ulberte un Edīte Tišheizere.

15. novembrī plkst 16.30 ar priekšlasījumu "Annas Lācis un Bernharda Raiha arhīvu uzdotie jautājumi" viesosies teātra zinātniece un kritiķe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Līga Ulberte.
Lasīt vairāk...

2017. gada 9. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) svinīgā ceremonijā tika pasniegts Valsts emeritētā zinātnieka diploms LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošajam pētniekam, literatūras un teātra zinātniekam, LZA akadēmiķam, Dr. philol. Viktoram Hausmanim.

Svinīgo diplomu pasniegšanas ceremoniju ar uzrunām atklāja Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētāja akadēmiķe Baiba Rivža, Izglītības un zinātnes ministrijas Ministra biroja vadītājs Andis Geižāns, LZA prezidents Ojārs Spārītis, izsakot pateicību zinātniekiem par mūža ieguldījumu zinātniskajā darbā un jauno zinātnieku paaudžu izaudzināšanā. "Aiz katra no jums stāv vesels laikmets, studenti, zinātniskais darbs, desmitiem publikāciju un konferenču. Latvijas zinātnei un izglītībai jūs esat devuši vairākas paaudzes", uzsvēra LZA prezidents Ojārs Spārītis. Lasīt vairāk...


2017. gada 10. novembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone viesosies Tārgales pamatskolā, Ventspils novadā. Tikšanās laikā notiks saruna ar Tārgales pamatskolas skolēniem un pagasta iedzīvotājiem par mežu, mājām un brīvību.


Spricis Paegle

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Siguldas novada pašvaldības un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu tapusi dokumentāla filma par vienu no Latvijas valsts proklamētājiem – Sprici Paegli (1876–1962). Filma "Spricis Paegle. Atmiņas" atklāj Latvijas valstsvīra, sabiedriska darbinieka un uzņēmēja dzīves gaitas Rūjienā, Rīgā, Siguldā un Insulā, kur Vācijā veco ļaužu mītnē aizritēja viņa pēdējie dzīves gadi. Spricis Paegle atdusas Eslingenes kapos latviešu kapsētā.

Spricis Paegle bija ne tikai Latvijas jaunizveidotās valsts pirmais tirdzniecības un rūpniecības ministrs, viņš dibinājis arī Latvijas Sarkano krustu, Latviešu mākslas veicināšanas biedrību, Latviešu izglītības biedrību, biedrību "Latviešu–Lietaviešu Vienība" u.c., bijis viens no Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem. Kopš studiju laikiem Spricis Paegle piederējis korporācijai Selonija, sarakstījis grāmatu Kā Latvijas valsts tapa (1923). Spriča Paegles piemiņai iznākusi arī grāmata Latvijai veltīts mūžs (2009), kurā publicēti arī paša sarakstītie dzīves atmiņu stāsti. Lasīt vairāk...


2017. gada 1. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva zālē notika Letonikas VII kongresa Literatūrzinātnes nozares sekcija, kuru organizēja LU Literatūras folkloras un mākslas institūts (LU LFMI).
Sekcijā ar referātiem piedalījās LU LFMI Literatūras nodaļas pētnieki. Referātos pētnieki no jauniem teorētiskiem skatu punktiem pievērsās 20. gadsimta literārajam procesam, kā arī latviešu literatūras vēstures senākā posma recepcijai un kanona pārskatīšanai. Lasīt vairāk...


LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa no 23. līdz 25. novembrim ar referātu "Latviešu kormūzikas tradīcijas sākotne: avoti un koru agrīnais repertuārs” piedalīsies starptautiskā muzikoloģijas konferencē, kas notiks Greifsvaldes Universitātē (Vācija). To rīko Universitātes Baznīcas mūzikas un muzikoloģijas institūts un Alfrīda Krupa Greifsvaldes Zinātniskais institūts. Konference tiek veltīta kormuzicēšanas tradīcijai 19. gadsimta sākumā Baltijas jūras reģionā:"Bildung, Geselligkeit, Identität. Chorsingen im Ostseeraum im frühen 19. Jahrhundert“ (Izglītība, sabiedrība, identitāte. Kordziedāšana Baltijas jūras reģionā 19. gadsimta sākumā). Konferences rīkotājs Dr. Martins Lozers (Loeser) ir pasaulē pazīstams vācu un Baltijas kormūzikas kultūras speciālists, vairāku fundamentālu starpdisciplināru zinātnisku darbu autors, tostarp kormūzikas enciklopēdijas sastādītājs. Konferencē piedalīsies pētnieki no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm, arī no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Referāts izstrādāts Latvijas Zinātnes padomes projekta "Kultūru migrācija Latvijā” ietvaros.