Sarunu cikla "Stāsta otra puse" maija saruna "Rakstnieks trimdā – pašizpausme vai latvietības saglabāšana"
15. maijā plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Draugu telpā (1. stāvā) LNB Atbalsta biedrība aicina uz sarunu cikla "Stāsta otra puse" maija sarunu "Rakstnieks trimdā – pašizpausme vai latvietības saglabāšana". Tā veltīta trimdas literatūrai.
Sarunas viesi būs trimdas latviete, valodniece un dzejniece Lalita Muižniece, trimdas latvietis, filologs, rakstnieks un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs, literatūrzinātniece, LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe. Sarunu vadīs kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.
Lasīt vairāk...Sanita Reinsone viesosies Gulbenes novada bibliotēkā
10. maijā Gulbenes novada bibliotēkā notiks otrā tikšanās sarunu ciklā "Abās pusēs". Tajā viesosies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone. Interesenti varēs apspriest jau izdotās grāmatas, uzzināt par jaunākajām literārajām iecerēm, kā arī izzināt LFK Autobiogrāfiju krājumu. Plkst. 12.00 uz tikšanos aicināti sākumskolas vecuma bērni, bet plkst. 17.30 pieaugušo auditorija.
Izdots eseju krājums "Varas Latvijā. No Kurzemes hercogistes līdz neatkarīgai valstij"
2019. gada 9. maijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (11. stāvā) notiks Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda izdotā eseju krājuma "Varas Latvijā. No Kurzemes hercogistes līdz neatkarīgai valstij" atvēršanas svētki. Eseju krājums ir nozīmīgs vēstures pētījumus par Latvijas valstiskuma veidošanos, tapis Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Viens no autoriem ir arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis.
Krājumā ir apkopotas 10 apjomīgas Latvijas vēsturnieku un sociālo zinātnieku esejas par publiskās varas un Latvijas teritorijā dzīvojošo cilvēku attiecībām, kā arī šo attiecību atstāto mantojumu Latvijas valstiskuma kontekstā. Esejās apcerētas politiskās prakses un priekšstati, kā arī latviešu nācijas un Latvijas valstiskuma idejas tapšana laikā no 17. līdz 20. gadsimtam. Lasīt vairāk...
Sanita Reinsone piedalīsies seminārā par sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības iespējām Viedās specializācijas stratēģijas jomās
8. maijā no plkst. 13.30 līdz 16.00 notiks seminārs "Sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības iespējas RIS3 specializācijas jomu tēmās", ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru. Seminārā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone, daloties pieredzē par to, kā informāciju un komunikāciju tehnoloģijas tiek izmantotas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētījumos.
Pasākumā RIS3 specializācijas jomu koordinatori Bioekonomikas, Viedās enerģētikas, Biomedicīnas, Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un Viedo materiālu un inženiersistēmu jomās iepazīstinās ar sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un horizontālās integrācijas iespējām katrā no tematikām, tai skaitā kontekstā ar Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmu Apvārsnis2020. Savos novērojumos un atziņās par sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības iespējām katras RIS3 jomas ietvaros dalīsies pētnieks ar starpdisciplināras ievirzes projektu īstenošanas pieredzi. Lasīt vairāk...
LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa piedalīsies starptautiskā muzikoloģijas konferencē Tallinā
2. un 3. maijā Tallinā notiek starptautiska muzikoloģijas konference "Stadt- und Hofkultur im Ostseeraum in der Frühen Neuzeit/ Urban and Court Culture in the Early Modern Baltic Sea Region" (Pilsētas un galma kultūra Baltijas jūras reģionā agrīnajos Jaunajos laikos). Forumu organizē Igaunijas Akadēmiskā Kultūras un mākslu skola sadarbībā ar Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju. Konferencē tiekas Baltijas jūras reģiona mūzikas vēsturnieku grupa, kas regulāri sadarbojas skaņumākslas vēstures pētniecībā un veido neformālu apvienību "Musica Baltica".
LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa konferencē piedalās ar referātu "Gustav von Mengden (1625–1688) and Songwriting in Livonia" (Gustavs fon Mengdens (1625–1688) un dziesmu jaunrade Livonijā). Konferences uzmanības centrā – Johana Valentīna Mēdera (1649–1719) daiļrade un darba gaitas. Mēders ir tipisks 17. gadsimta mūziķis, kurš dzimis Tīringijā, kļuvis par dziedoni vairākos Vācijas galmos, bet vēlāk devies darba gaitās un ieņēmis vadošus mūzikas dzīves amatus vairākās Baltijas pilsētās, tostarp Rīgā, Tallinā un Gdaņskā. Savukārt Mēdera laikabiedrs, rīdzinieks Gustavs fon Mengdens, kuram veltīta pētnieces uzstāšanās, ir pirmais Livonijā dzimušais komponists un individuālā stilā tapušu barokālu garīgo dziesmu jeb korāļāriju autors. Lasīt vairāk...
Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Tomēr Ēģipte"
27. aprīlī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks literatūrzinātnieces, LU LFMI un Raiņa un Aspazijas pētnieces, Gundegas Grīnumas priekšlasījums.
Kas kopīgs Rainim ar vienīgo baznīcu Latvijā, kuras zīmogā attēlota Heopsa piramīda? Vai Rainis tiešām nosapņoja savu Jāzepu Ēģiptē jau Jūrmalā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā, vai arī tas ir Aspazijas izdomājums? Ar kādiem stilistiskiem un lingvistiskiem līdzekļiem autors „ēģiptizēja” traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi” pēdējos trīs cēlienus? Kādēļ aizsākto lugu „Zaglis ķēniņš” jeb „Rampsenīts” Rainis 1922. gadā pārdēvēja par „Lielo zagli Tutanhu”? Vai tiešām nav saglabājušās Raiņa 1929. gada pavasarī Ēģiptes apmeklējuma dienās rakstītās piezīmes? Un kādēļ dzejnieka ceļojums uz Palestīnu un Ēģipti noklusēts viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā (1977–1986)? Lasīt vairāk...
Seminārs "Abpus dzelzs priekškaram: Jānis Niedre vs Valdemārs Dambergs"
Pēckara arhīva otrajā seminārā "Abpus dzelzs priekškaram: Jānis Niedre vs Valdemārs Dambergs", kas notiks 9. maijā plkst. 15.00 LFK lasītavā (LNB, 5. stāvā), piedāvājam pārcelties uz 1946. gadu, lai iedziļinātos latviešu folklorista Jāņa Niedres žurnāla "Karogs" 2. numurā publicētajā rakstā "Fantāzijas elementi vēstītājā folklorā" un rakstnieka Valdemāra Damberga žurnāla "Labietis. Mēnešraksta latviskās sadzīves un kultūras kopšanai" 2. numurā publicētajā rakstā "Senlatviešu garīgā seja".
Seminārā tiek pretstatīti ne tikai divi teksti un to autori, bet arī pretējās pasaules un to ideoloģijas, kuras sevi vēl meklē īsi pēc Otrā pasaules kara noslēguma. Ko autori vēlējās pateikt? Ko viņi pateica? Lasīt vairāk...
Notiks kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā"
2019. gada 7. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks ikgadējā LU LFMI kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā".
Arī šogad "Meklējumi un atradumi" kā alternatīvu tradicionāli akadēmiskām zinātniskajām konferencēm saglabās iepriekšējo gadu dalībnieku atzinīgi vērtēto brīvāko formātu.
Ar konferences programmu iespējams iepazīties ŠEIT. Lasīt vairāk...
Sanita Reinsone viesosies Staiceles pilsētas bibliotēkā
26. aprīlī plkst. 12.30 Latvijas Bibliotēku nedēļas ietvaros notiks tikšanās ar LU LFMI vadošo pētnieci Sanitu Reinsoni, kura vēstīs par dzīvesstāstiem un savas dzīves pierakstīšanu.
Aicinām uz sarunu un krājuma izlasi par teikām un mītiem psiholoģijas skatījumā
24. aprīlī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā (2. stāvā) notiks tematiskais pasākums "Teikas mūsu apziņas un psiholoģijas dzīlēs". Dalība bez maksas.
Ar priekšlasījumu par teiku publicēšanu, pētīšanu un stāstīšanu uzstāsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) pētnieks Guntis Pakalns. Viņa izpētes lokā ir teiku kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, sākot no senākām publikācijām līdz pat mūsdienu teikām, leģendām un stāstiem. Savukārt LFK pētnieks Sandis Laime savā priekšlasījumā pievērsīsies raganu prāvu izpētei teikās, atspoguļojot šo kolorīto teiku tēlu no dažādiem rakursiem.
LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2019. gada 24. aprīlī
2019. gada 24. aprīlī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde
DARBA KĀRTĪBĀ:
- LU LFMI aktualitātes;
- LU LFMI Pašnovērtējuma ziņojuma apspriešana;
- Beatrises Reidzānes monogrāfijas “Dabas tēls vilks “Latvju dainās”” manuskripta apspriešana/apstiprināšana;
- Dažādi.
Grāmatas "Gaidot laivu" atvēršana Liepājā
24. aprīlī plkst. 14.00 Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka bērnu bibliotēkā "Vecliepājas rūķis" Malkas ielā 4, 3. stāvā ielūdz uz LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfijas "Gaidot laivu" (LU LFMI, 2019) atvēršanas svētkiem. Pasākumā piedalās grāmatas autore.
Monogrāfijā "Gaidot laivu" Inguna Daukste-Silasproģe turpina latviešu bēgļu un trimdas laika izpēti. Pētījuma pamatiecere ir atgādināt par laiku, kas bija smagas izšķiršanās un traģisku pārdzīvojumu laiks daļai latviešu. Aizbraukšana no Latvijas Otrā pasaules kara norišu fonā izmainīja visu agrāko dzīvi un uz vairākiem gadu desmitiem iezīmēja robežu starp Zviedriju un latviešiem okupētajā Latvijā. Tomēr tam ir būtiska nozīme tautas pašapziņas un kolektīvās atmiņas aspektā. Pētījuma centrā ir latvietis, bēglis, radoša personība no Kurzemes krasta līdz Gotlandei un Zviedrijā, uzmanību centrējot uz literārām liecībām par šo dramatisko laiku, meklējot pārdzīvojumu un sajūtu atblāzmojumus dokumentālos fiksējumos, sarakstē, atmiņās, apcerēs un citur. Lasīt vairāk...
Notiks konference "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija"
26. un 27. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28 notiks starpdisciplināra un starptautiska konference "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija/ Geographie et Migration du Savoir". Konferenci rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Francijas Institūta Latvijā un Gētes institūta Latvijā atbalstu.
Konferences darba valodas – latviešu un franču.
Zināšanas strukturē, sakārto un ļauj izprast redzamo un neredzamo realitāti. Kā specifisku pārvaldošu attiecību veidam pār pasauli tām piemīt kopīgas iezīmes ar varu. Ne velti latviešu intelektuāļu elites 19. gadsimta vidū aizsāktais intensīvais zināšanu uzkrājums rezultējas varas struktūrā – nacionālā valstī, kura savu dibināšanas aktu pieredz 1918. gadā. Saikne ir abpusēja, un tādējādi Latvijas republikā drīz vien top būtiskas zināšanu institūcijas – Nacionālā bibliotēka, Universitāte, kuras pilnveido un stiprina kultūras pamatu un turpina zināšanu uzkrājumu. Izglītības attīstība, tās satura definēšana veicina jaunu zināšanu modeļu meklējumus un ieviešanu, kā arī eksistējošo modeļu pielāgošanu. Lasīt vairāk...
LU LFMI pētnieki SIEF 14. kongresā
No 14.–17. aprīlim Spānijā, Santjago de Kompostela notiks Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF – Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore) rīkotais 14. kongress "Izsekot pārmaiņām: Reflektējot par mainīgo pasauli" (Track changes: Reflecting on a Transforming World). LU LFMI šogad pārstāvēs plašs pētnieku loks: Dace Bula un Ieva Garda-Rozenberga "'Since then, I live with constant fear in autumn': Flood narratives from the Daugava delta", Jānis Daugavietis "Producing different but overlapping heritages: photographs of Daugava delta communities as source and agency", Eva Eglāja-Kristsone "Being a secretary before 100 years: constructing the female subject through diary", Elīna Gailīte "Latvian folk dances: inner perspective of the dancers", Justīne Jaudzema "Inviting youth to collect folklore: examples of Latvian 4H movement", Aigars Lielbārdis "Involvement of society in collecting of Latvian charms: from the past to digital era", Sanita Reinsone "'…There's something magical there': personal meanings in cultural heritage crowdsourcing", Lasīt vairāk...
"Visions and Traditions. Knowledge Production and Tradition Archives" saņem balvu
Zinātnisku rakstu krājums "Visions and Traditions. Knowledge Production and Tradition Archives" ("Vīzijas un tradīcijas. Zināšanu radīšana un tradīciju arhīvi"), kura veidošanā piedalījās arī mūsu vadošās pētnieces Rita Treija un Sanita Reinsone, saņēmis Brendas Makalumas balvu (Brenda McCallum prize)!
Balvu piešķir Amerikas folkloras biedrība par izciliem un inovatīviem darbiem, kas sekmē publiskas piekļuves nodrošināšanu folkloras arhīvu kolekcijām, to veidošanu, saglabāšanu un popularizēšanu. Grāmatas "Visions and Traditions" autori un redaktori, kā atzīst balvas komiteja, ir veikuši uz nākotni vērstu, progresīvu darbu, uzmanības centrā izvirzot folkloras arhivēšanu, vēsturi, teoriju un praksi.
