LU LFMI izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- Vadošā pētnieka vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju, diasporas un mūsdienu literatūras izpētē;
- Vadošā pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un teorijā;
- Pētnieka vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā un papildus specializāciju padomju, diasporas un mūsdienu literatūras izpētē;
- Pētnieka vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju, diasporas un mūsdienu literatūras izpētē un papildus specializāciju literatūras teorijas un identitāšu pētījumos.
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums,
Pētījuma poētika februārī
Februāra mēnesī Latviešu folkloras krātuves lasītavā plkst. 15.00 notiks praktiskas ievirzes semināri ciklā "Pētījuma poētika". 7. februārī semināru par tēmu "Citēšanas menedžēšana (atsauču rīku lietojums)" vadīs LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis, bet 15. februārī par tēmu "Dažas noderīgas prasmes darbā ar tekstu" vēstīs Sigita Kušnere.
7. februāra seminārā Jānis Daugavietis iepazīstinās ar atsauču rīku darbības principiem un raksturos populārākos rīkus (EndNote, Mendeley, Zotero, MS Word u. c.). 90% semināra laika tiks veltīta praktiskam darbam: rīka Zotero instalēšanai uz saviem datoriem un tā apguvei.
Semināra dalībnieki mācīsies: iegūt bibliogrāfiskos datus un veidot savu datu bāzi; veidot automātiski formatējumu atsauču sistēmu savos Word dokumentos.
15. februāra seminārā Sigita Kušnere iepazīstinās ar tekstu rediģēšanas un korektūras iespējām. Semināra dalībnieki mācīsies: apgūt MS Word piedāvātās, bet ne līdz galam apzinātās un izmantotās iespējas darbā ar tekstu; dažas noderīgas "viltības" teksta sakārtošanai – atbrīvošanās no liekām atstarpēm, dažādu apzīmējumu vienādošana tekstā, teksta daļu pārnešana un aizstāšana, track changes jeb reģistrētās izmaiņas u. tml.
In Memoriam. Barbru Kleina
Latviešu folkloras krātuve pievienojas starptautiskajai folkloras pētnieku saimei, kura šais dienās piemin 15. janvārī mūžībā aizgājušo zviedru folkloristi Barbru Kleinu (Barbro Klein, 1938—2018). Barbru mēs pazīstam ne tikai no publicētiem pētījumiem, viņa sastapta starptautiskās konferencēs, vasaras skolās, viesojoties Stokholmas Etnoloģijas institūtā (Institutet för folklivsforskning) un viņas mājoklī Sēdermalmē. Barbru Kleina piedalījusies arī latviešu folkloristu rīkotos pasākumos, pēdējoreiz — LFK 90. gadskārtai veltītajā konferencē 2014. gadā. Baltijas zinātnei viņa īpaša ar savu interesi par igauņu, latviešu un lietuviešu folkloristiem un etnologiem emigrācijā un viņu dalību pēckara akadēmiskajā dzīvē Zviedrijā. Šai tēmai bija veltīta arī viņas lekcija LFK jubilejas konferences plenārsēdē, kas nu — iespiesta konferences krājumā — laikam paliks viena no Barbru Kleinas pēdējām publikācijām (Baltic Folklorists and Ethnologists in Sweden: Reflections on Scholarship in Exile and Discipline Formation. In: D. Bula and S. Laime (eds). Mapping the History of Folklore Studies: Centres, Borderlands and Shared Spaces. Cambridge Scholars Publishing, 2017, 85—110).
Dace Bula
Attēlā — Barbru Kleina 2014. gadā Rīgā, foto: Latviešu folkloras krātuve
Valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm
Digitalhumanities.lv aicina uz semināru "Valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm", kas notiks 1. februārī no plkst. 14.00 līdz 16.00 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā (LU MII), Raiņa bulvārī 29, 413. auditorijā.
Digitalhumanities.lv ir iniciatīva, kas apvieno Latvijas pētniecības institūcijas ar mērķi sekmēt digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā. LU LFMI ir viena no šīs organizācijas izveidotājām. 1. februārī tiek organizēts seminārs, kas veltīts DH pētniecībā noderīgu resursu un rīku iepazīšanai. Seminārs norisināsies LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā (AILab), kas ir senākais DH pētniecības centrs Latvijā. Seminārā būs iespēja iepazīt galvenos LU MII AILab pētījumu virzienus, kā arī uzzināt par dažādiem valodas korpusiem un uz to pamata veidotajiem rīkiem – runas transkribēšanas redaktoru, morfoloģijas analizatoru, daudzvalodu ziņu apkopošanas un analīzes rīku u. c. Seminārā aicināti piedalīties pētnieki un studenti, kurus interesē datormetožu izmantojums humanitāro zinātņu pētījumos.
Pieteikties semināram var līdz 28. janvārim, aizpildot anketu: http://ej.uz/dh-
Dalība seminārā ir bez maksas.
Research Slam 2018
24. janvārī plkst. 19.00 klubā "Četri balti krekli" Vecpilsētas ielā 12, Rīgā notiks jauno zinātnieku konkursa "Research Slam 2018" pirmā atlases kārta, kurā ar prezentāciju "Kas kopīgs kartupeļiem un tautasdziesmām?" piedalīsies arī LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle.
"Research Slam" ir konkurss maģistrantiem un doktorantiem, ko organizē Rīgas Tehniskās universitātes Doktorantūras skola ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar pētījumiem un zinātnisko darbu, ko veic Latvijas jaunie zinātnieki viegli uztveramā, interesantā un saistošā veidā. Konkurss tiks īstenots jau sesto gadu pēc kārtas, un tradīcija to rīkot Latvijas mērogā tiks turpināta arī šoreiz. Lai konkursu padarītu vēl aizraujošāku, dalībniekiem būs iespēja sacensties ne tikai par galvenajām balvām, bet arī par dažādām nominācijām.
Lasīt vairāk...
Autorvakars ar Sanitu Reinsoni
31. janvārī plkst. 18.00 Cēsu Centrālā bibliotēkā 2. stāva zālē notiks Dr. philol., LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanitas Reinsones autorvakars.
Sanita Reinsone ir dokumentējusi neatsveramu Latvijas vēstures daļu – 12 sieviešu piedzīvoto mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā.
Interese par grāmatu "Meža meitas", kas iznāca 2015. gadā, joprojām nav rimusi. 2018. gada 12. janvārī Valmieras Drāmas teātrī notika pirmizrāde režisora Mārtiņa Eihes jauniestudējumam – Sanitas Reinsones dokumentālās prozas darbam "Meža meitas". Taču šis nav pirmais iestudējums, kas tapis pēc Sanitas Reinsones literāro darbu motīviem – 2011. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī tika iestudēta izrāde "Ādama stāsts" Indras Rogas režijā, kas balstīta uz Sanitas Reinsones grāmatas "Ādama stāsts: Mazsalaciešu dzīve, ieradumi un tikumi Ādama Purmaļa autobiogrāfijā 19. un 20. gs. mijā" sižeta. Lasīt vairāk...
Konference "Queer Narratives in European Cultures 2018"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina pieteikt referātus konferencei:
QUEER NARRATIVES IN EUROPEAN CULTURES: SUBJECTIVITY, MEMORY, NATION
2nd International conference, Riga, June 7–8, 2018
KVĪRU STĀSTĪJUMI EIROPAS KULTŪRĀS: SUBJEKTIVITĀTE, ATMIŅA, NĀCIJA
2. starptautiskā konference Rīgā, 2018. gada 7.-8. jūnijā
Konferences darba valoda – angļu.
Sīkāku informāciju lūdzam skatīt pielikumā.
Sabiedrībai atvērts literatūras nozares vortāls literatura.lv
Latvijas un latviešu literatūras vortāls literatura.lv ir virtuāls resurss, kas apvieno gan aktuālās ziņas, grāmatu jaunumus un informāciju par pasākumiem, gan apjomīgu literatūras darbinieku datubāzi. To veido LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki un atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Jebkurš interesents var izmantot dažādas meklēšanas iespējas, lai atrastu sev nepieciešamo informāciju par latviešu literatūru, autoriem vai atsevišķiem darbiem, dzīves datiem un dzīves vietām, saņemtajiem apbalvojumiem, kā arī paraudzīties uz latviešu rakstniecību dažādu faktu, kultūrdzīves kontekstā un sakarībās. Vortālā literatura.lv ietilpst arī apjomīga Latvijas literatūras darbinieku un literāro darbu datubāze (no 16. gadsimta līdz mūsdienām). Ieskatam piedāvājam nupat “Dienas” gada balvai kultūrā 2017. gadā nominētās dzejnieces Annas Auziņas šķirkli literatura.lv datubāzē. Lasīt vairāk...
Benedikta Kalnača vieslekcija LU Sociālo zinātņu fakultātē
9. janvārī plkst. 18.15 LU Sociālo zinātņu fakultātē (Lomonosova ielā 1a, 414. telpā) notiks literatūrzinātnieka Dr. philol. Benedikta Kalnača vieslekcija "Postkoloniālās kritikas metodoloģija mūsdienu sociālo un kultūras procesu analīzē".
Lekcija notiks LU doktorantūras skolas "Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā" ietvaros.
Laipni aicināti visi interesenti!
Ekskursija izstādē par dzīvi pirms interneta
2017. gada 7. janvārī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga, Lielā izstāžu zāle (-1. stāvs)) notiks ekskursija izstādē "Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze" ar īpašajiem viesiem. Būs iespējams iepazīt izstādi kopā ar Baibu Krogzemu-Mosgordu, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci, Aleksandru Seržantu, mākslinieku un samizdata "Tretja Modernizacija" veidotāju, Ievu Astahovsku, mākslas zinātnieci, Andri Bruņenieku (YL2FD), radiomatieri un Zani Zajančkausku, izstādes kuratori.
Ekskursijā būs stāsti par piedraugošanas tradīciju un sociālajiem tīkliem pirms interneta, alternatīviem saziņas tīkliem, kā arī mākslas un ikdienas robežu sapludināšanu.
Izstādi iesakām apmeklētājiem no 14 gadu vecuma. Lasīt vairāk...
Iespēja pieteikties garamantas.lv izbraukuma semināriem
Garamantas.lv komanda arī 2018. gadā plāno turpināt izbraukuma seminārus Latvijas novados, tāpēc līdz 14. janvārim aicinām pieteikties novadu bibliotēku, muzeju, kultūras biedrību pārstāvjus un citus interesentus, rakstot uz garamantas@lulfmi.lv, norādot vēlamo semināra laiku un organizāciju, kuru pārstāvat.
Lasīt vairāk...Aicinām pieteikties 8. jauno folkloristu konferencei Rīgā
No 2018. gada 19. līdz 21. septembrim notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference "Ētika folkloristikā" ("Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics"). Līdz šim tā pamīšus notikusi Igaunijā un Lietuvā, šogad konferences dalībnieki pirmo reizi pulcēsies Rīgā.
Konferencē aicināti piedalīties studenti, nesen studijas beigušie un visi, kuri sevi uzskata par jaunajiem folkloristiem, lai kopīgi diskutētu par visplašāko ētikas jautājumu loku folkloristikā. Lūdzam līdz 1. martam iesūtīt tēmas pieteikumu, savukārt kopsavilkums (līdz 250 vārdu) iesūtāms līdz 2. maijam uz e-pasta adresi yofo2018@gmail.com. Lasīt vairāk... LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rosinātā akcija tika aizsākta, godinot latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma personību un dzeju. Kopš akcijas sākuma 2017. gada 1. septembrī ierakstīti un akcijas vietnē https://lasi.literatura.lv augšupielādēti 1620 unikāli Eduarda Veidenbauma dzejoļu skandējumi! Noslēgusies arī balsošana par veiktajiem audio ierakstiem.
Lasīt vairāk... Starp 12 gada sasniegumiem trīs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku darbi – Māras Grudules monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos", Gundegas Grīnumas monogrāfija "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni" un LZA prezidenta atzinības raksts Paulam Daijam par monogrāfiju "Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture".
LZA vērtējumā Māras Grudules monogrāfija ir pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā
reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā: par garīgajām
dziesmām un veltījuma dzejoļiem, kas galvenokārt tulkoti no vācu
valodas. Grāmatas vērtību ceļ tulkojumu un oriģinālu
salīdzinājumi, nonākot pie būtiskiem secinājumiem: 1) par
latviešu literatūras iekļaušanos Eiropas literārajā tradīcijā jau
kopš tās pirmsākumiem; 2) par tulkotāju rēķināšanos ar adresātu,
tulkojumos iekļaujot latviešu garīgajai pasaulei un kultūrai
4
raksturīgus elementus; 3) par šā laikmeta dzejas tradīcijas
noturību vēl 18. un 19. gadsimtā un atsevišķām atbalsīm
mūsdienu kultūrā.
Advente, ziemas saulgrieži, Ziemassvētki, Vecgada vakars un Jaungada diena – gada tumšākais laiks piedāvā diezgan daudz svētku un svinību. Ko svinat Jūs? Kāda ir Jūsu gada izskaņa? Vai ir kādi īpaši svētki ieradumi, receptes, dziesmas? Kā tērpjaties? Kur svinat?
Mudinām pastāstīt par savu svētku gaitu, tā LFK pētniekiem palīdzot izprast 21. gadsimta svētku kalendāru Latvijā!
Izvērstus svētku aprakstus aicinām iesniegt Latviešu folkloras krātuves elektroniskajā vietnē “LFK jautā”. Pētījums par mūsdienu kalendārajām praksēm noris ERAF finansētā projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā” (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Mūsu sadarbības partneris šai projektā ir portāls delfi.lv, kurš mūs atbalsta, veicot aptaujas sadaļā “Aculiecinieks”. Ziema Umurgā. Foto no Mārtiņa Bērziņa folkloras vākuma (LFK 556, 905)
Akcijas "Skandē Veidenbaumu!" izskaņa
Noslēdzoties Eduarda Veidenbauma 150. jubilejas gadam, izskaņai tuvojas arī sabiedrības iesaistes akcija “Skandē Veidenbaumu”. Kopumā akcijā veikti 1620 ieraksti, savukārt visbiežāk izpildīts dzejolis “Kā gulbji balti padebeši iet”. Zināmi arī klausītāju balsojuma rezultāti par izteiksmīgāko audio ierakstu.
Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2017. gadā
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2017. gadā. Papildus šogad piešķirti seši LZA prezidenta atzinības raksti.
Lasīt vairāk...Svētki ziemā – palīdziet izpētīt!
Palīdziet izpētīt!
