Konference "Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram"
Konferencē ar priekšlasījumiem piedalīsies vadošās literatūrzinātnes pētnieces, kas klausītājus iepazīstinās ar mūsdienu daiļliteratūras tendencēm. Dr. philol. Ieva Kalniņa stāstīs par latviešu jaunāko literatūru, tostarp inovācijām, tradicionalitāti un izklaidi. Fantāzijas un šausmu literatūras žanrus un to pārstāvniecību latviešu literatūrā atklās Dr. philol. Bārbala Simsone, Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone pievērsīsies literatūras procesa fiksācijai un pieejamībai digitālajā vidē. Ar Baltijas vēstures mazāk zināmo notikumu interpretāciju rakstniecībā iepazīstinās Dr. philol. Zanda Gūtmane, un konferences noslēgumā par procesiem jaunākajā literatūrā stāstīs Dr. philol. Maija Burima.
Konferences moderatore – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētniece , Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta izpilddirektore Sigita Kušnere. Lasīt vairāk...
Pētījuma poētika 16. maijā
16. maijā plkst. 15.00 LFK lasītavā norisināsies Pētījuma poētikas seminārs, kurā Līga Ābele, Mag. iur, LKA doktorante, runās par tēmu "Tradīciju arhīvu darbības digitalizācijas tiesiskie aspekti Latvijā".
Seminārlekcija "Latviešu buramvārdi – no pagātnes līdz mūsdienām"
10. maijā plkst. 9.45–11.20 Daugavpils Universitātē un 14. maijā plkst. 9.45–11.20 Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ar seminārlekciju "Latviešu buramvārdi – no pagātnes līdz mūsdienām" uzstāsies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Aigars Lielbārdis.
Seminārlekcija ir veltīta latviešu buramvārdiem – žanra īpatnībām, pētniecības vēsturei, kā arī tekstu un datu izguves digitālajām iespējām mūsdienās. Pirmais zināmais latviešu buramvārdu publicējums ir kādā 1584. gada raganu prāvu protokolā, savukārt buramvārdu pētniecības vēsture latviešu folkloristikā aizsākusies jau 19. gs. 60. – 70. gadu mijā. Šobrīd Latviešu folkloras krātuvē glabājas vairāk nekā 54 tūkstoši buramvārdu vienību. Mūsdienu pētījumi apliecina, ka latviešu buramvārdi ir daļa no Eiropas buramvārdu tradīcijas, saglabājot arī lokālās īpatnības. Lasīt vairāk...
LU LFMI pētnieki piedalās starptautiskā konferencē par literāro kanonu un nācijas veidošanu
2018. gada 2.–4. maijā Viļņā (Lietuvā) norisinājās starptautiska zinātniska conference "
Konferencē tika prezentēts LU LFMI vadošo pētnieku Paula Daijas un Benedikta Kalnača referāts "Exploring the Space, Place and Literature: The Outcomes of Digital Analysis and Literary Mapping within the Context of Latvian Cultural History". Referātā tika izklāstīti pētnieciskā darba rezultāti, kas īstenoti ERAF projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (1.1.1.1/16/A/040), īpašu uzmanību pievēršot jaunām atziņām, ko literatūras vēstures pētījumos sniedz digitālās humanitārās zinātnes. Lasīt vairāk...
Seminārs "Literatūras, mūzikas un teātra nozares virtuālie resursi: sabiedrības iesaiste un sadarbības iespējas"
9. maijā plkst. 11.00 Balvu Novada muzejā, Brīvības ielā 46 Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) sadarbībā ar Balvu Centrālo bibliotēku rīko semināru "Literatūras, mūzikas un teātra nozares virtuālie resursi: sabiedrības iesaiste un sadarbības iespējas", kas notiek Valsts Kultūrkapitāla fonda projekta ietvaros un turpina izbraukuma semināru sēriju Latvijas novados.
Semināru vadīs muzikoloģes, LU LFMI pētnieces Inese Žune un Ilze Šarkovska-Liepiņa, teātra zinātniece un dejas kritiķe, LU LFMI zinātniskā asistente Dita Jonīte, kā arī literatūrzinātniece, vortāla literatura.lv redaktore Zita Kārkla. Pasākuma dalībnieki – novada izglītības, kultūras darbinieki, kā arī interesenti tiks iepazīstināti ar LU LFMI digitālajiem resursiem un tajos pieejamo informāciju, raisot sarunas par personībām teātrī, mūzikā un literatūrā, taču īpašu vērību veltot projekta gaitā jaunizstrādātajiem personību profiliem un sabiedrības iesaistei resursu papildināšanā.
Konference "Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij"
11. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisināsies vērienīga konference "Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij", kurā par valstiskuma vēsturi Latvijā dažādu gadsimtu gaitā runās vēsturnieki un sociālo zinātņu pārstāvji. Konference noritēs Latvijas valsts simtgadei veltīto pasākumu ietvarā. Konferencē ar priekšlasījumu "Iztēlotā Latvija" uzstāsies LU LFMI pētnieks Toms Ķencis. Lasīt vairāk...
Latviešu folkloras krātuves grāmatu krājums
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve piedāvā specializētu folkloristikas literatūras krājumu ikvienam interesentam. Tajā ir ap 5000 grāmatu vairāk nekā desmit dažādās valodās – folkloras publicējumi un pētījumi folkloristikā un tās saskarnozarēs (etnogrāfija, etnomuzikoloģija, mitoloģija u. c.). LFK grāmatu krājums ir brīvi pieejams ikvienam LFK lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas 5. stāvā, 515. telpā LFK darba laikā.
Ar 2018. gada 7. maiju folkloras interesentiem tiek piedāvāts LFK lasītavas grāmatu elektroniskais katalogs "Lasītavas grāmatas". Grāmatu katalogs sniedz iespēju meklēt nepieciešamo literatūru attālināti. Katalogā pagaidām ir ievadītas 2235 grāmatas, kuras pieejamas LFK lasītavā uz vietas. Darbs ar kataloga papildināšanu turpinās. Lasīt vairāk...
LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2018. gada 9. maijā
2018. gada 9. maijā plkst. 10.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde
DARBA KĀRTĪBĀ:
- LU LFMI aktualitātes;
- Vēlēšanas akadēmiskajos amatos;
- Dažādi.
Teātra nodaļas pētnieces piedalījās konferencē Londonā
2018. gada 28. aprīlī Londonas Starpdisciplinārajā pētniecības centrā (London Centre for Interdisciplinary Research) notika starptautiskā zinātniskā konference "Somewhere in Between: Borders and Borderlands", kurā ar priekšlasījumiem uzstājās LU LFMI Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskās asistentes Ieva Rodiņa un Dita Jonīte.
Ieva Rodiņa prezentēja tēmu "Uz robežas starp nostalģiju un kultūras traumām: Padomju laika mantojums jauno Latvijas teātra mākslinieku darbos". Referētā, par piemēru izraugoties Justīnes Kļavas lugu "Dvēseļu utenis" un "Jubileja ‘98" iestudējumus, tika analizētas stratēģijas, kā par padomju laiku un tā atstātajiem nospiedumiem sabiedrībā savos skatuves darbos reflektē jaunākās paaudzes latviešu teātra mākslinieki, kas dzimuši 20.gs. 80. gadu beigās/ 90. gadu sākumā un paši Padomju Savienībā nav dzīvojuši. Lasīt vairāk...
Mūslaiku kalendārs lielās svinēšanas gadā
.jpg)
Pērn 8. martā Latviešu folkloras krātuve (LFK) uzsāka pētījumu[i] par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Gada garumā raudzījām kalendāra galvenos zīmīgos datumus sagaidīt ar iedzīvotāju — LFK līdzjutēju un portāla Delfi.lv lasītāju — aptaujām. Paldies visiem, kuri piedalījās! Vērtīgas ziņas guvām gan no atbildēm, gan komentāriem, gan svētku vizuālajiem iespaidiem. Vienlaikus vērojām dažādos svētku vēstījumus arī publiskajā telpā — gan fiziskajā, gan virtuālajā. Pirms uzsākam nākamo posmu — padziļinātas tiešsaistes aptaujas par atsevišķām kalendāro paradumu tēmām, gribam īsi atskatīties uz līdzšinējo guvumu, kā arī aicināt cilvēkus turpināt vēstīt — nu jau par savu šī gada svinēšanas pieredzi, papildinot līdzšinējās aptaujas LFK mājaslapas sadaļā LFK jautā. Lasīt vairāk...
Garamantas.lv Bārtā
8. maijā Bārtas muzejā plkst. 12.00 visi laipni aicināti apmeklēt LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva semināru. Una Smilgaine stāstīs par Bārtas puses folkloras materiāliem, bet Elvīra Žvarte ierādīs, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā garamantas.lv.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Konference "Labā vēsts – Latvija. Sētais un pasētais. Brīdis pirms simtgades"
Ar pasākumu ciklu Tukumā atzīmē Imanta Ziedoņa dzimšanas dienu. 4. maijā plkst. 14.00 Durbes pilī notiks meditatīva konference "Labā vēsts – Latvija. Sētais un pasētais. Brīdis pirms simtgades", kurā tiks meklētas vērtības arī vēsturiski pretrunīgos apstākļos.
Ar referātu "Imants Ziedonis un kultūras sakari Rietumu un Austrumu virzienā" uzstāsies vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.
Pasākums ir veltījums Latvijas valsts simtgadei un dzejnieka I. Ziedoņa 85. jubilejai.
Konferences interneta tiešraide www.tukums.lv. Lasīt vairāk...
J. un K. Straubergu grāmatas "Džūkste: pagasta un draudzes vēsture" atkārtotā izdevuma atvēršana LFK lasītavā
7. maijā 17.00 LFK lasītavā (un iepriekš 4. maijā 11.00 Džūkstes pagasta kultūras namā) notiks grāmatas "Džūkste: pagasta un draudzes vēsture" atkārtotā izdevuma atvēršana. Tiek gaidīti arī Straubergu dzimtas pārstāvji. Grāmata iznāk apgādā "Jumava", to pārrakstījis Edgars Juka.
Matemātiķa un vēsturnieka Jāņa Strauberga (1886–1952) un LFK pārziņa (1929–1944), filologa, LU profesora Kārļa Strauberga (1890–1962) grāmatas "Džūkste. Pagasta un draudzes vēsture" (630 lpp.) pirmizdevuma atvēršanas svētki notika 1939. gada 27. augustā. Tuvojoties karam, kavējās iespiestās grāmatas izplatīšana. Bet padomju laikā vietējie stāstīja, ka esot saglabājušies vien trīs šīs grāmatas eksemplāri – to īpašnieki grāmatu deva lasīt tikai uzticamiem cilvēkiem, jo tā skaitījās "aizliegta" (bija no apgrozības izņemamo grāmatu sarakstā). Lasīt vairāk...
Garamantas.lv Valkā
Pirmdien, 7. maijā plkst. 10.00 Valkas novada centrālajā bibliotēkā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva izbraukuma seminārs. Tajā garamantas.lv redaktore Digne Ūdre iepazīstinās klausītājus ar digitālo arhīvu, kā arī digitalizētajiem materiāliem no Valkas apkārtnes, un ierādīs veiksmīgāku arhīva lietošanu.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
"Pētījuma poētika" 2. maijā
2. maijā plkst. 15.00 LFK lasītavā notiks "Pētījuma poētika" seminārs, kurā ar priekšlasījumiem uzstāsies Una Smilgaine un Aigars Lielbārdis.
Unas Smilgaines priekšlasījuma tēma ir "Mātišķība tradicionālajā kultūrā".
Mātišķības tēma folkloras tekstos un pētījumos līdz šim visbiežāk tverta no bērna perspektīvas. Proti, sievietes lomas izpratne tajos balstīta uz maskulīnām, respektīvi, androcentriskām vērtībām un tādējādi parasti saistīta ar auglību, spēju iznēsāt un laist pasaulē bērnu, kā arī par to rūpēties, pašas sievietes pozīcijām piešķirot sekundāru nozīmi.
Seminārā, balstoties uz ticējumu, buramvārdu un tautas medicīnas materiāliem par grūtniecību, dzemdībām un bērna kopšanu, tiks aplūkoti mātišķības izpratnes dažādie aspekti tradicionālajā kultūrā. Lasīt vairāk...
