EN in English

LU LFMI apgādā iznācis krājums "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija"

http://lulfmi.lv/Karla-Zarina-Burvju-aplis

Krājumā "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija" publicēti raksti par 19 dzejnieku dzejoļiem, kurus analizējuši un interpretējuši 18 autori. Analizējamo dzejoļu autoru vidū ir Jānis Poruks, Rainis, Edvarts Virza, Arveds Švābe, Aleksandrs Čaks, Veronika Strēlerte, Zinaīda Lazda, Linards Tauns, Dzintars Sodums, Ojārs Vācietis, Monta Kroma, Egils Plaudis, Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš, Amanda Aizpuriete, Arvis Viguls, Inga Gaile u. c.

Sastādītājas Ievas E. Kalniņas sākotnējā iecere bijusi apkopot periodikā vai rakstu krājumos jau publicētos rakstus, piemēram, Vitauta Kalves, Viļņa Eihvalda, Jāņa Rudzīša, Jāņa Andrupa, Oļģerta Rozīša, Rutas Veidemanes) un atgādināt, ka dzejoļa interpretācijas žanram ir savas tradīcijas latviešu literatūrzinātnē un kritikā. Taču, lai analītiskie raksti būtu iespējami dažādāki (dažādas analīzes/interpretācijas metodes, dažādas pētnieku personības un skatījums uz dzeju), pieaicināt literatūrzinātnieki un kritiķi, kuri darbojas dzejas pētniecībā (Anna Auziņa, Māra Grudule, Anda Kubuliņa, Janīna Kursīte, Marians Rižijs, Viesturs Vecgrāvis, Kārlis Vērdiņš). Krājumā publicēts arī viens no pēdējiem izcilās dzejas kritiķes Intas Čaklās (1941–2016) rakstiem par Knuta Skujenieka dzejoli. Lasīt vairāk...


Zigrīdai Frīdei piešķirta Haralda Biezā fonda atzinības balva

http://lulfmi.lv/Karla-Zarina-Burvju-aplis

LU LFMI pētniecei Zigrīdai Frīdei par tulkoto un komentēto G. F. Stendera "Latviešu gramatika 1783" piešķirta Haralda Biezā fonda atzinības balva.

Haralds Biezais bija izcils latviešu teologs, reliģiju vēsturnieks un folklorists(1906–1995), kurš pirmo akadēmiskās dzīves posmu pavadījis Latvijas Universitātē, bet kopš 1944. gada dzīvoja Zviedrijā. Zinātniskajā pētniecībā Haralds Biezais pievērsies teoloģijai, reliģiju zinātnei, historiogrāfijai, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas reliģiju vēsturei.

Haralda Biezā fonds Upsalas Universitātē, Zviedrijā piešķir stipendijas un atzinības balvas zinātniskai pētniecībai Latvijas vēsturē, kultūras vēsturē, reliģiju vēsturē, mākslas vēsturē, literatūras vēsturē un tiesību vēsturē. Stipendijai var pieteikties pētnieki ar doktora grādu, kas iegūts Zviedrijas universitātēs, vai arī tam pielīdzināmu doktora grādu.


"Meklējumi un atradumi 2017 – veiksmes stāsti". FOTO

2017. gada 17. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta kamerkonference "Meklējumi un atradumi – veiksmes stāsti". Konferences noslēgumā tika atvērta arī LU LFMI pētnieka Gata Ozoliņa sastādītā grāmata "Ērgļu vērtums. Novada folklora rokrakstos un publikācijās" (apgāds "Zinātne").
Lasīt vairāk...


Seminārs "Pētījuma poētika" 24. maijā

2017. gada 24. maijā plkst 16.30 Latviešu folkloras krātuves (LFK) lasītavā notiks pavasara/vasaras sezonas noslēdzošais seminārs "Pētījuma poētika", kurā ar priekšlasījumu "Kalevdēls – piezīmes par eposa jaunā atdzejojuma tapšanu" uzstāsies dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, kurš strādā pie igauņu eposa "Kalevdēls" (Kalevipoeg) jauna tulkojuma, ievada un komentāriem. Eposs iznāks izdevniecībā "Neputns" 2018. gadā – Latvijas un Igaunijas simtgadē. Lasīt vairāk...


Zinātniskās padomes sēde 2017. gada 24. maijā

2017. gada 24. maijā plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde.

DARBA KĀRTĪBĀ:

1. LU LFMI aktualitātes;

2. Vēlēšanas akadēmiskajos amatos (1 pētnieka un 1 zinātniskā asistenta vieta);

3. LU LFMI publiskā pārskata par 2016. gadu apspriešana/apstiprināšana;

4. Alža Pūteļa monogrāfijas "Domas par latviešu mitoloģiju. Kā tika meklēts latviešu panteons" manuskripta apspriešana/apstiprināšana;

5. LZA jauno locekļu kandidātu izvirzīšana;

6. Dažādi.


Mātes dienas tradīcijas – palīdziet izpētīt!

Mātes dienas atzīmēšana Latvijā ir tradīcija ar sadalītu vēsturi. Tā tika ieviesta pirmās republikas laikā (ar 1938. gadu – kā Ģimenes diena), pārņemot starptautisku paraugu, kura izcelsmes zeme bija Amerika. Padomju gados šī tradīcija piedzīvoja pārrāvumu, bet daļu no svētku idejiskā satura mantoja Starptautiskā sieviešu diena. Valsts kalendārā Mātes diena no jauna parādījās 1989. gadā, bet to atzīmēt īsti atsākām vien pāris gadus vēlāk. Kā sekmējusies šādas – savulaik jaunradītas – tradīcijas restaurēšana? Vai cilvēkiem bijis vienkārši mainīt savus svinēšanas paradumus un pieskaņot tos politiskiem lēmumiem? Kā veidojušies ar šiem svētkiem saistītie sabiedriskie un privātie rituāli? Cik dziļi un personiski izjūtam nepieciešamību pēc šādas dienas, lai aktualizētu svarīgas vērtības savās ģimenēs? Uz šiem jautājumiem Latviešu folkloras krātuve meklē atbildes, turpinot pētījumu par mūsdienu kalendārajām praksēm. Lasīt vairāk...


Klajā nāk pētījums par apgaismības literāro kultūru Latvijā

2017. gada maijā apgādā Cambridge Scholars Publishing klajā nākusi LU LFMI vadošā pētnieka Paula Daijas monogrāfija "Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture".

Šī grāmata pirmo reizi angļu valodā iepazīstina starptautisko lasītāju publiku ar vācbaltiešu rakstnieku ieguldījumu latviešu laicīgās literatūras veidošanā apgaismības laikmetā. Grāmatā aprakstīts Vācijā tapušās tautas apgaismības reformu kustības iespaids uz latviešu literārās kultūras tapšanu 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā – Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa laikmetā. Kā tika izprasta latviešu apgaismošana, izmantojot drukātos medijus? Kā Vācijas diskusijas par dzimtbūšanu ietekmēja latviešu literatūras veidošanos? Ko mēs varam uzzināt par latviešu zemniekiem no grāmatām, kuras tiem rakstīja filantropiski noskaņoti luterāņu garīdznieki? Izsekojot kultūras pārmaiņām laikmetā, kad latviešu grāmatniecības veidotāji bija vācbaltiešu intelektuāļi, monogrāfija piedāvā atbildes uz šiem un citiem jautājumiem un sniedz ieskatu agrīnās latviešu literatūras vēstures eiropeiskajos kontekstos. Lasīt vairāk...


Otrais Humanitāro zinātņu akadēmiskais forums

2017. gada 11. maijā no plkst. 13.00 LU Mazajā aulā notiks Otrais Humanitāro zinātņu akadēmiskais forums "Humanitārās zinātnes Latvijas valsts drošībai".

Forumu atklās Latvijas Universitātes humanitāro un izglītības zinātņu jomas prorektore Ina Druviete, LU rekotors Indriķis Muižnieks, un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Foruma noslēgumā uzstāsies arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Foruma eksperti spriedīs par Latvijas valsts drošību humanitārajās un sociālajās zinātnēs, teoloģijā, kā arī medijpratība sabiedrības imunitātes stiprināšanai. Lasīt vairāk...


Notiks kamerkonference "Meklējumi un atradumi – veiksmes stāsti"

2017. gada 17. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centrā notiks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta kamerkonference "Meklējumi un atradumi – veiksmes stāsti", kā arī LU LFMI pētnieka Gata Ozoliņa sastādītās grāmatas "Ērgļu vērtums. Novada folklora rokrakstos un publikācijās" atvēršanas svētki. Lasīt vairāk...


Atklās digitālo kolekciju "Brāļu draudzes (rok)raksti"

11. maijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mazajā zālē (4. stāvā) notiks LNB Letonikas un Baltijas centra (LBC) kolekcijas "Brāļu draudzes (rok)raksti" prezentācijas pasākums. Ieeja bez maksas.

Digitālā kolekcija, kura ir daļa no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas un būs skatāma tīmekļa vietnē braludraudze.lndb.lv, iecerēta kā LBC Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā glabātā Brāļu draudžu rakstu fonda, kā arī dažu Evaņģēliskās Brāļu Unitātes arhīva Hernhūtē glabāto tekstu prezentācija, lai veicinātu turpmākus minētā fonda un arī citās Latvijas un pasaules atmiņas institūcijās esošo latviešu un ar Latviju saistītu hernhūtiešu tekstu izpēti un popularizēšanu. Lasīt vairāk...


Strīdīgie maija datumi

8. un 9. maijā dažādās valstīs tiek atzīmēta gan Eiropas diena, kad tika sperti pirmie soļi Eiropas Savienības izveidē, gan arī sabiedroto uzvara pār nacistiskās Vācijas karaspēku. Latvijā pēdējos gados tiek iedzīvināta tradīcija 9. maijā svinēt Eiropas dienu, savukārt 8. maijs, tāpat kā citur Eiropā, ir Nacisma sagrāves diena. Taču "Uzvaras diena" vairumam Latvijas sabiedrības atgādina par padomju varas okupāciju, radot sabiedrībā diskusijas un domstarpības par šīs dienas nozīmi un atzīmēšanas datumu. Lasīt vairāk...


Benedikts Kalnačs piedalīsies seminārā "Landscapes of Realism" Notingemā

2017. gada 5.–6. maijā Benedikts Kalnačs piedalīsies seminārā Notingemas Universitātē "Landscapes of Realism" (Leverhulme International Research Network and CHLEL (Comparative History of Literatures in European Languages) project), vēstot par reālismu latviešu un Baltijas literatūrā. Seminārā tiks aplūkotas šādas tēmas: "Rereading 19th Century European Realism", "Transformations: from the 19th Century to the Present", "Intermediality: from visual to digital art".


Seminārs "Pētījuma poētika" 10. maijā

Pētījuma poētika 10. maijā

10. maijā plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves (LFK) lasītavā notiks seminārs "Pētījuma poētika", kur šoreiz LFK pētniece un fondu glabātāja Māra Vīksna ar priekšlasījumu "Literāts M. Kurzemneeks: fotogrāfa Mārtiņa Buclera literārā darbība" mēģinās noskaidrot, ko vēl bez 100 tautasdziesmām "Latvju dainās", dažiem stāstiem, romāniem, lugām latviešu kultūrai devis M. Kurzemneeks. Kādu ierosmi meklējumiem var atrast folklorists, iegriežoties blakus telpā – LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā 5. stāvā un atklājot līdz šim nepamanīto.

Sarunu par Māras jaunatklājumiem vadīs Rita Treija.

Foto no LNB R A 74 N 1.


Mapping the History of Folklore Studies: Centers, Borderlands and Shared Spaces

Mapping the History of Folklore Studies

Aprīļa beigās izdevniecībā Cambridge Scholars Publishing (Lielbritānija) izdots LU LFMI sagatavots rakstu krājums Mapping the History of Folklore Studies: Centers, Borderlands and Shared Spaces (sast. Dace Bula un Sandis Laime). Krājumā iekļautie raksti atvasināti no referātiem, kas tika nolasīti Latviešu folkloras krātuves 90 gadu jubilejai veltītās starptautiskās konferences laikā 2014. gada oktobrī.

Rakstu krājums sniedz bagātīgu ieskatu folkloristiskās domas vēsturiskajā attīstībā, tostarp mēģinot izsekot nozares intelektuālo centru un perifērijas plūstošajām ģeogrāfiskajām robežām. Pievēršoties dažādiem starptautiskās folkloristikas intelektuālās sadarbības aspektiem, krājums vienlaikus atklāj pētnieciskās telpas ierobežojumus, barjeras un robežas.

Lasīt vairāk...


Baltā galdauta svētki

Maijs iesākas ar Darba svētkiem – Starptautisko strādnieku dienu, kuras sākotne rodama pirms vairāk nekā 130 gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Ar vērienīgiem, valsts organizētiem darbaļaužu gājieniem šie svētki tika svinēti padomju periodā.

1. maijā atzīmējam arī Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas dienu – Satversmes sapulce, kas bija pirmais vēlētais parlaments, darbu uzsāka 1920. gada 1. maijā.

1990. gada 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena – oficiāli izbeidza padomju okupāciju. Todien 134 Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti balsojot pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Pērn, atzīmējot Latvijas atdzimšanas dienu, pirmoreiz tika svinēti Baltā galdauta svētki. svētki. Latvijas valsts simtgades biroja aicinājumam – 4. maijā ģimenēm, kaimiņiem, draugiem un novada ļaudīm sanākt kopā pie balti klāta galda – atsaucās visai liela sabiedrības daļa. Tradīciju pētniekus interesē šo jaunradīto svētku dzīvotspēja. Lasīt vairāk...