EN in English

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona zinātniskā konferencē, kas notiks 2021. gada 27.– 28. oktobrī. Konferences tematika būs veltīta Trešās atmodas un folkloras attieksmēm, pievēršoties personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam.

Lasīt vairāk...

Pētījuma "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" blogā Zita Kārkla šoreiz ieskatījusies literātes Antijas atmiņās. Tajās jaušamas jaunas sievietes ilgas atrast savu vietu dzīvē, kas nebūtu saistīta ar laulību un mātišķību, un grūtības šo vietu atrast.

"Sievietēm darba izredzes ārpus mājas toreiz bij vājas. Kas gribēja pati sev maizi nopelnīt, parasti aizklīda uz plašo Krieviju. Latviešu meitenes, kas prata vācu valodu, arvien tur kādu darbu atrada. Un man arī atlika tikai šis ceļš," tā par savām mājskolotājas gaitām Kijevā 19. gadsimta beigās raksta Antija (Antonija Melnalksne, 1877–1967).

Šo un citus pēcdoktorantūras bloga ierakstus iespējams izlasīt, sekojiet saitei.


The first biannual conference of Baltic literary scholars took place in Riga in 1996, and it has been followed by meetings in Vilnius and Tallinn. The 13th conference “Shifting Literary Culture since Stagnation in the Brezhnev Era: The Baltic Paradigm” is organized by the Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia (ILFA) on 23–24 September 2021. We hope to host an in-person two-day conference at the National Library of Latvia in Riga, but, if necessary, we are ready to convert it into a virtual event in response to the pandemic restrictions. Lasīt vairāk...


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2021), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

Pētnieka darba samaksa, sākot no 525 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2015–2021) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 26. aprīlim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 509. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


Latvijas Universitātes aģentūra “LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts” izsludina konkursu uz direktora/-es amatu.

Konkursam iesniedzamie dokumenti:

Direktora amata pretendentam izvirzītas šādas prasības: doktora zinātniskais grāds, akadēmiskā un administratīvā darba pieredze, vietēja un starptautiska mēroga zinātniskās publikācijas, pieredze zinātnisko projektu vadīšanā, spēja izstrādāt zinātniskās darbības stratēģiju.

Direktora darba samaksa, sākot no 1200 EUR mēnesī (bruto).

Latvijas Universitātes aģentūras “LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts” nolikumu un amatu nolikumu sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Dokumenti ar norādi “LU LFMI direktora amata konkursam” iesniedzami līdz š.g. 26. aprīlim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


Esam pagodināti un gandarīti, ka LU LFMI starptautiskajā zinātnisko institūciju novērtējumā kopvērtējumā saņēmis augstāko atzīmi – 5!

Priecājamies arī par kopējo humanitāro un mākslas zinātņu labo novērtējumu.

Liels paldies mūsu pētnieku grupām un administrācijai par nesavtīgo darbu! Šis novērtējums stiprina visu LU LFMI saimi un mudina turpināt stratēģiski attīstīt kvalitatīvu, starptautiski nozīmīgu humanitāro zinātņu pētniecību Latvijā!

Lasīt vairāk...

Latvijas humanitāro zinātņu institūcijas veido un attīsta digitālos resursus, kas noder ne tikai pētnieciskajā darbā. Šie resursi ir brīvi pieejami un izmantojami ikvienam. Tās ir gan valodas, gan literatūras, folkloras, kā arī dažādu citu kultūras materiālu krātuves, meklētāji un informācijas vizualizācijas rīki, kas ļauj iepazīt valodas un kultūras bagātības un īpatnības, kā arī tās tālāk izmantot reģionālās identitātes stiprināšanā, izglītības satura dažādošanā, tūrisma maršrutu veidošanā un radošajā uzņēmējdarbībā.

Lasīt vairāk...

Akcijas nolūks ir ar sabiedrības aktīvu iesaisti kopīgi veidot datu un attēlu kopu, kas parādītu sieviešu iniciatīvu, profesionālo, sabiedrisko un politisko darbību no 19. gadsimta beigām līdz 2. pasaules karam.

Ja Tavā dzimtā vai tuvākajā apkārtnē bijusi kāda sabiedrisko organizāciju vadītāja vai aktīva dalībniece, raksti mums!

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina piedalīties zinātniskā konferencē "Jauno pētnieku diena" 2021. gada 21. maijā platformā "Zoom".

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts izsludina pieteikšanos zinātniskai konferencei, aicinot piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu programmu doktorantus, kuri studē Latvijas un ārvalstu augstskolās.

Lasīt vairāk...

Piektdien, 12. martā, no pulksten 14.00 līdz 17.00 tiešsaistē norisināsies Latvijas Universitātes Starptautiskā zinātniskā konference, kuras ietvaros būs arī Latviešu literatūras vēstures sekcija ar programmu "Vera Vāvere – personība, pētījumi, recepcija"

Lasīt vairāk...

Liepājas 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" 10. un 11. martā piedalīsies 16 LU LFMI pētnieki. Skatītāju skaits konferencē ir ierobežots, tomēr tās ieraksts būs pieejams pēc konferences. Konferences programma un Zoom saites uz konferenci skatāmas šeit.

10. martā sekcijā "Padomju periods literatūrā" uzstājas Jānis Oga ar pētījumu "Ārzemju ceļojumu iespaidu atspoguļojums Zigmunda Skujiņa romānā "Gulta ar zelta kāju"".

Sekcijā "Literatūra līdz 1940. gadam" uzstājas Pauls Daija ar pētījumu "Kārlis Vatsons latviešu literārās kultūras vēsturē".

Savukārt Sanitas Reinsones vadītajā sekcijā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: pieredze un sadarbība" uzstājas Eva Eglāja-Kristsone un Signe Raudive ar pētījumu "Digitālās biogrāfijas zināšanu apmaiņai un pētniecībai: literatura.lv piemērs", Elīna Gailīte, Sandis Laime un Sanita Reinsone ar pētījumu "No arhīva manuskripta līdz tekstu korpusam: garamantas.lv piemērs".
Lasīt vairāk...

Marta sākumā pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 42. numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas vēsturi un kultūru saistītām tēmām.

Numuru ievada Jāņa Ozoliņa raksts par stāstījuma jēdzienu latviešu literatūrzinātnē. Latviešu kultūrai trimdā pievērsušies Viesturs Zanders un Arnolds Klotiņš, rakstot attiecīgi par cittautu literatūras tulkojumiem un latviešu komponistu adaptāciju pēckara Eiropā.

Lasīt vairāk...

25. februārī plkst. 19.00 "Latvijas jauno zinātnieku apvienība" sarunu ciklā "Tiešsaistē ar zinātnieci" uz sarunu aicina LU LFMI vadošo pētnieci Daci Bulu.

Sarunu vadīs Miķelis Grīviņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis.

Šoreiz saruna par vides cilvēkzinātni, pētniecības virzienu, kas aizsākts projekta “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē" ietvaros.

Plašāk par pasākumu un iespējām tam pievienoties šeit: Tiešsaistē ar zinātnieci.


2021. gada 24. februārī plkst. 10.00 Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties teorētiskās literatūras seminārā par Baltijas postkoloniālisma pieejas izmantošanu folkloras un folkloristikas vēstures pētniecībā:

- cik tā ir efektīva?
- kādu laikmetu pretrunas tā vislabāk atklātu?
- vai un kā to varētu vēl labāk piemērot folkloristikas vajadzībām?
- kādi metodoloģiski apsvērumi izriet no šīs pieejas?

Lasīt vairāk...

Eiropas teātra studiju un izpildītāju asociācija (European Association of the Studies of Theatre and Performance) aicina pieteikties divām konferencēm, kas šajā gadā norisināsies Viļņā un Orhūsā.

23. un 24. septembrī tiešsaistē plānotā konference "Jaunais skatītājs post-Covid laikā: teātris un digitālā telpa" (New Spectatorship in POST-COVID times: Theater and the digital) rosinās diskusijas par jaunākajām norisēm globālajā teātra kultūrā, padziļinātu uzmanību pievēršot teātra (piespiedu) mediatizācijai, kā arī apskatot digitālā teātra veidošanās un jaunu skatīšanās formu pieredzi, kas rodas globālās pandēmijas laikā.

Lasīt vairāk...