EN in English

Mūsu saulainās kolēģes, mākslas doktores Ilzes Liepiņas gaita 14. janvārī sasniedz apaļu gadskārtu. Kā šodien atceros dienu pirms padsmit gadiem, kad tepat Rīgā uz Audēju ielas nāca pretī pajauna smaidoša sieviete draugu lokā un bez ceremonijām lietišķi teica: "Mani sauc Ilze. Vai man būtu cerība strādāt mūzikas pētniecības institūtā, kur darbojaties jūs?". Biju lasījis Ilzes Liepiņas publikācijas, zināju par viņas sabiedriskajiem posteņiem un docēšanu Mūzikas akadēmijā, bet personiski mēs toreiz nemaz nepazināmies. Tomēr viņas lietišķā darbīguma, izlēmības un smaida dēļ varēju teikt vienīgi "jā", un pavisam neatkarīgi no manis mūsu institūts viņu iesaistīja darbā. Šeit, manuprāt, sākās Ilzes Liepiņas, tā sakot, īstie spēka gadi.

Lasīt vairāk...

2022. gada 30. martā Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros norisināsies konferences sekcija "Valoda un kultūra digitālajā laikmetā".

Sekcija veltīta gan digitālajām humanitārajām zinātnēm un resursu attīstībai, gan valodas un kultūras lomai, lietojumam un pētniecībai mūsdienu digitālās ikdienas apstākļos.

Sekcijas organizatori: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Lībiešu institūts.

Sekcija organizēta projektu "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība" (VPP-IZM-DH-2020/1-0001) un "Daudzfunkcionāla lībiešu valodas vārdnīca" (VPP-LETONIKA-2021/2-0002) ietvaros.

Lasīt vairāk...

"Kad vien sāku domāt par ceļojumu uz svešām zemēm, mans mērķis bija Francija," raksta Angelika Gailīte (1884–1975). Taču pirmajā ceļojumā, kas notiek 1914. gada vasarā, ārējie apstākļi Gailīti novirza "uz dienvidiem: no Ziemeļkrievijas uz Itāliju." Seko Pirmais pasaules karš. Vēlāk, 1929. gada vasarā Gailīte nokļūst Francijai pavisam tuvu, kad viņa kā Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības biedre un Latvijas delegāte piedalās "Federation of University Women" kongresā Šveicē, apceļodama arī Ženēvu un Cīrihi, un varējusi "saskatīt Monblāna saulē mirdzošo galotni, bet franču robeža palika nepārieta." Beidzot 1934. gadā Gailīte kopā ģimnāzijas skolotāju, vēsturnieci A. jaunkundzi caur Šveici un Ziemeļitāliju dodas uz savu sapņu zemi Franciju. Dziļās kultūras zināšanas ļauj Gailītei izgaismot aplūkoto vietu un mākslas darbu vēsturi, tāpat jūtama prozā ievingrinātā valoda, taču aprakstā būtisks arī ķermeniskums, pirmiespaidi, kas uztverti caur maņām, – abos ceļojumu aprakstos vēstītāja ceļojumu atklāj arī kā daudzjuteklisku pieredzi.

Pirmiespaidi: Angelikas Gailītes Francijas ceļojuma piezīmes


2022. gada 10. janvārī parakstīts nodomu protokols par sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā.

Suitu kopiena un suitu kultūrtelpa ir neatņemama Latvijas nacionālās identitātes sastāvdaļa, tā vēsturiski attīstījusies kā sarežģīts kultūras fenomens ar lielu daudzveidību gan satura, gan izpausmju ziņā. 2009. gadā suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, kas paredz gan pašas kopienas, gan valsts atbildību par šīs kultūrtelpas tālāko nākotni.

Lasīt vairāk...

Publicējam humanitāro zinātņu žurnāla Letonica 43. numuru, kurā folkloristikas un tai pietuvināto nozaru vēsture vētīta caur postsociālisma un postkoloniālisma teorētiskajām nostādnēm. Numurā iekļauti gan vietējo pētnieku – Toma Ķenča, Anetes Karlsones, llzes Boldānes-Zeļenkovas, Ritas Grīnvaldes un Ritas Legčiļinas-Brokas veikumi, gan divu ukraiņu pētnieku – Pavlo Artimišina un Romāna Holika raksts. Letonicas 43. numurs ir angļu valodā, tā digitālā versija pieejama šeit.

Numura redaktori ir Toms Ķencis un Digne Ūdre.






Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2021. gada konkursā finansējumu ieguvis LU LFMI projekts "Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses" (lzp-2021/1-0243, vadītāja Ieva Tihovska). Folkloras kustība 20. gs. 80. gados bija būtiska Trešās atmodas daļa, kas kļuva par spēcīgu pilsoniskā aktīvisma formu, kā arī nacionālās identitātes, alternatīvas domāšanas un dzīvesveida izpausmi. Pētījuma gaitā iecerēts apzināt šīs sociālās kustības dalībniekus un notikumus un veidot datu kopu Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Pētnieku grupa pievērsīs uzmanību tādiem jautājumiem kā sociālo kustību tīklošanās un institucionalizācija, konformisma un pretošanās dualitāte nedemokrātiskos apstākļos, amatieru un ekspertu zināšanu mijiedarbe, folkloras reprezentācijas, transformācijas un autentiskuma jēdziens.. Līdzās akadēmiskajiem rezultātiem iecerēta arī plaša sabiedrības iesaistes un informēšanas programma.

Par projektu: http://lulfmi.lv/Folkloras-kustiba-Latvija-resursi...

Attēlā: Folkloristu 30. zinātniskās ekspedīcijas noslēguma sesijas koncerts 1978. gadā. Foto – Vaira Strautniece, LFK 19780062


LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" organizē starptautisku konferenci

"KANONISKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS",

kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Lasīt vairāk...

No sirds pateicamies Jums par kopīgiem darbiem aizvadītajā 2021. gadā.

Lai 2022. gads jaunām ierosmēm, vērtīgām iespējām un labiem notikumiem bagāts!


Patiesā cieņā
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts


Akadēmiķis, ilgstošs Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks un bijušais direktors Viktors Hausmanis 6. decembrī svinēja savu 90 jubileju. 16. decembrī jubilejas svinībās Rīgas Latviešu biedrības namā tika atvērta jaunākā V. Hausmaņa grāmata "Anšlava Eglīša Amerikā rakstītās lugas un to likteņi".

Grāmata paplašina zināšanas par Anšlava Eglīša lugu tapšanas vēsturi trimdā, to skatuves gaitām Amerikā un Austrālijā, sniedz ieskatu nepētītā arhīva materiālā, kas, pateicoties režisoram Kārlim Gulbergam, no Austrālijas nonācis grāmatas autora rokās. Grāmatā atklājas galvenokārt režisoru Osvalda Uršteina, Laimoņa Siliņa un Kārļa Gulberga radošā saikne ar daudzpusīgo daudzveidi Anšalvu Eglīti.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā 8. decembrī ievēlēta jauna Zinātniskā padome, kura darbosies piecus gadus. Zinātniskajā padomē ievēlēti: Dace Bula, Jānis Daugavietis, Ieva Garda-Rozenberga, Rita Grīnvalde, Benedikts Kalnačs, Toms Ķencis, Edīte Leščinska, Jānis Oga, Jānis Ozoliņš, Ieva Tihovska un Kārlis Vērdiņš.

Lasīt vairāk...

9. decembrī norisināsies VI Latvijas Stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām". VI Latvijas stāstnieku konference pievērsīsies vērtībām, to pārmantošanas un apliecināšanas aktualitātēm, labas, pilnvērtīgas un ērtas dzīves priekšstatiem, īpaši pievēršoties ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos noteiktajam – veicināt labklājību, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai. Savukārt vienu dienu agrāk, 8. decembrī, tiešsaistē varēs pievienoties stāstu vakaram un brīvajam mikrofonam "Lai bij’ dzīve, kam bij’ dzīve", kura saturu un stāstniekus izvēlēsies dalībnieki, reģistrējoties konferencei. Uzklausīsim arī kādu pavisam īpašu stāstu par Rēzeknes rozi.

Programma.

Reģistrācija.

Lasīt vairāk...

No 1. līdz 3. decembrim Martynas Mažvydas Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā norisinās starptautiska konference "Theatrum Libri: The Press, Reading and Dissemination in Early Modern Europe", kura veltīta Lietuvas Republikas arhīva simtgadei.

3. decembrī ar atklāšanas runu konferencē piedalīsies vadošā pētniece Sanita Reinsone. Pētniece plenārsēdē sniegs priekšlasījumu par tēmu "Participatory digital heritage: values, meanings, and practices".

Programma šeit.

Reģistrācija šeit.


29. novembrī Latvijas Universitātes (LU) Senāts ievēlēja piecus LU padomes locekļus. Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu likumā, kuras šī gada jūnijā apstiprināja Saeima. LU padomē būs 11 locekļi, no kuriem piecus kandidātus virza Universitāte (LU Senāts), piecus virza Izglītības un zinātnes ministrija un vienu kandidātu virza Valsts prezidents.

''LU Senāts darbam universitātes padomē ir izvēlējies izcilus, starptautisku atpazīstamību guvušus un stratēģiskajā plānošanā pieredzējušus akadēmiskās vides pārstāvjus, kā arī studentu pārstāvi," norāda LU Senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems.

Lasīt vairāk...

25. un 26. novembrī Parīzē norisinās starptautiska konference "Daudzdisciplīnu skatījums uz nemateriālo kultūras mantojumu". Konference tikusi vairākkārt pārcelta un tagad notiek jauktā — klātienes un attālinātā — režīmā. Tā tiek rīkota Latvijas un Francijas sadarbības programmas Osmoze atbalstītā projekta "Nemateriālā kultūras mantojuma kvalificēšana un diskvalificēšana: lēmumu pieņemšanas vietas" (2020—2021) ietvarā. Latvijā projekta vadošā institūcija ir Latvijas Kultūras akadēmija, no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta tajā piedalās Dace Bula un Digne Ūdre. Dace Bula ir arī konferences dalībniece, referātā viņa analizēs, kā nemateriālā kultūras mantojuma jēdziens ticis lietots Latvijas zinātnes politikas dokumentos.

Konferences programma.


Valsts svētku nedēļas nogalē apgādā "Zinātne" klajā nācis mūzikas folklorista, komponista Viļa Bendorfa pētniecisko rakstu krājums "Es nedevu nevienam savu dziesmu sarežģīt". Krājumā ietverti 37 autora raksti, kas tapuši laika posmā no 190. līdz 2021. gadam.

Muzikologs Arnolds Klotiņš krājuma priekšvārdā dalījies ar atmiņu fragmentiem par kopīgi piedzīvoto, iespaidiem un atklājis dažādas Bendorfa radošās personības šķautnes. Savukārt etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, ilustrējot autora devumu Latvijas etnomuzikoloģijā, norādījis uz Viļa Bendorfa daudzveidīgo pētniecisko interešu loku un pētījumu tēmām – tautasdziesmu teicēji un viņu muzikālais mantojums; folkloras dokumentācija un kārtošana: idejas, realizācija, viltojumi; tautasdziesmu tekstu prosodijas un melodikas kopsakarības; folkloras saistība ar etnoģenētiskajiem procesiem; melodikas arhaiskie slāņi, to ģeogrāfiskā izplatība un ietekmes, tautasdziesmas komponistu radošajā darbībā un folklorisma procesi.

Lasīt vairāk...