EN in English

garamantas

Garamantas.lv komanda arī 2018. gadā plāno turpināt izbraukuma seminārus Latvijas novados, tāpēc līdz 14. janvārim aicinām pieteikties novadu bibliotēku, muzeju, kultūras biedrību pārstāvjus un citus interesentus, rakstot uz garamantas@lulfmi.lv, norādot vēlamo semināra laiku un organizāciju, kuru pārstāvat.

Lasīt vairāk...

Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics

No 2018. gada 19. līdz 21. septembrim notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference "Ētika folkloristikā" ("Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics"). Līdz šim tā pamīšus notikusi Igaunijā un Lietuvā, šogad konferences dalībnieki pirmo reizi pulcēsies Rīgā.

Konferencē aicināti piedalīties studenti, nesen studijas beigušie un visi, kuri sevi uzskata par jaunajiem folkloristiem, lai kopīgi diskutētu par visplašāko ētikas jautājumu loku folkloristikā. Lūdzam līdz 1. martam iesūtīt tēmas pieteikumu, savukārt kopsavilkums (līdz 250 vārdu) iesūtāms līdz 2. maijam uz e-pasta adresi yofo2018@gmail.com. Lasīt vairāk...


Noslēdzoties Eduarda Veidenbauma 150. jubilejas gadam, izskaņai tuvojas arī sabiedrības iesaistes akcija “Skandē Veidenbaumu”. Kopumā akcijā veikti 1620 ieraksti, savukārt visbiežāk izpildīts dzejolis “Kā gulbji balti padebeši iet”. Zināmi arī klausītāju balsojuma rezultāti par izteiksmīgāko audio ierakstu.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rosinātā akcija tika aizsākta, godinot latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma personību un dzeju. Kopš akcijas sākuma 2017. gada 1. septembrī ierakstīti un akcijas vietnē https://lasi.literatura.lv augšupielādēti 1620 unikāli Eduarda Veidenbauma dzejoļu skandējumi! Noslēgusies arī balsošana par veiktajiem audio ierakstiem. Lasīt vairāk...


Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2017. gadā. Papildus šogad piešķirti seši LZA prezidenta atzinības raksti.

Starp 12 gada sasniegumiem trīs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku darbi – Māras Grudules monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos", Gundegas Grīnumas monogrāfija "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni" un LZA prezidenta atzinības raksts Paulam Daijam par monogrāfiju "Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture".

LZA vērtējumā Māras Grudules monogrāfija ir pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā: par garīgajām dziesmām un veltījuma dzejoļiem, kas galvenokārt tulkoti no vācu valodas. Grāmatas vērtību ceļ tulkojumu un oriģinālu salīdzinājumi, nonākot pie būtiskiem secinājumiem: 1) par latviešu literatūras iekļaušanos Eiropas literārajā tradīcijā jau kopš tās pirmsākumiem; 2) par tulkotāju rēķināšanos ar adresātu, tulkojumos iekļaujot latviešu garīgajai pasaulei un kultūrai 4 raksturīgus elementus; 3) par šā laikmeta dzejas tradīcijas noturību vēl 18. un 19. gadsimtā un atsevišķām atbalsīm mūsdienu kultūrā.
Lasīt vairāk...


Advente, ziemas saulgrieži, Ziemassvētki, Vecgada vakars un Jaungada diena – gada tumšākais laiks piedāvā diezgan daudz svētku un svinību. Ko svinat Jūs? Kāda ir Jūsu gada izskaņa? Vai ir kādi īpaši svētki ieradumi, receptes, dziesmas? Kā tērpjaties? Kur svinat?

Mudinām pastāstīt par savu svētku gaitu, tā LFK pētniekiem palīdzot izprast 21. gadsimta svētku kalendāru Latvijā!

Izvērstus svētku aprakstus aicinām iesniegt Latviešu folkloras krātuves elektroniskajā vietnē “LFK jautā”. Pētījums par mūsdienu kalendārajām praksēm noris ERAF finansētā projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā” (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Mūsu sadarbības partneris šai projektā ir portāls delfi.lv, kurš mūs atbalsta, veicot aptaujas sadaļā “Aculiecinieks”.
Palīdziet izpētīt!

Ziema Umurgā. Foto no Mārtiņa Bērziņa folkloras vākuma (LFK 556, 905)


2017. gada 18. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) tika pasniegti diplomi jaunievēlētajiem akadēmijas locekļiem. Arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniecei Maijai Burimai un vadošajai pētniecei Ingunai Daukstei-Silasproģei.

23. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas rudens pilnsapulcē, ievērojot Latvijas Zinātņu akadēmijas Statūtu 3.2.1. un 3.8.1. punktu, aizklāti balsojot, par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras profesore, Dr. philol. Maija Burima, savukārt par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe. Lasīt vairāk...


Valodniece Dr. philol. Sarma Kļaviņa uzdāvinājusi LU LFMI Latviešu folkloras krātuvei grāmatas no dzīvesbiedra, filozofa Augusta Milta (1928–2008) bibliotēkas. Tās ir galvenokārt dažādu tautu sakāmvārdu un parunu izlases, kas izdotas 20. gadsimta vidū. Folkloras pētnieki saka sirsnīgu paldies ilggadējai LU pasniedzējai un LZA goda doktorei par dāvinājumu!

Foto: Rita Treija


Klajā nācis humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 35. numurs, kurā publicēti zinātniski raksti par tēmām literatūras teorijā un vēsturē, mūsdienu folkloristikā un grāmatniecības vēsturē.

Žurnāla raksti pievēršas literatūras teorijas aktualitātēm, skaidrojot naratoloģijas un digitālo humanitāro zinātņu pētnieciskās iespējas latviešu literatūrzinātnē. Tāpat žurnālā pievērsta uzmanība trimdas un Latvijas literārajai un kultūras dzīvei 20. gadsimta otrajā pusē, izsekojot tādām tēmām kā "Čikāgas Piecīšu" fenomens, Ulža Ģērmaņa publikāciju tapšana, kā arī literārās dzīves sociālie konteksti padomju Latvijā (kampaņa pret abstrakcionismu un formālismu un ieskats PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas poliklīnikas vēsturē).

Rakstu autori ir Inta Gāle-Kārpentere (Indiānas Universitāte, ASV), Viesturs Zanders un Anda Baklāne (Latvijas Nacionālā bibliotēka), Madara Eversone un Jānis Ozoliņš (LU LFMI) un Agija Ābiķe-Kondrāte (LU HZF). Lasīt vairāk...


2017. gada 13. decembrī plkst. 15.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde


DARBA KĀRTĪBĀ:

1. LU LFMI aktualitātes;

2. Valsts pētījumu programmas “Letonika” un LZP sadarbības projekta rezultāti (B. Kalnačs, A. Rožkalne);

3. LU LFMI izdevējdarbības plāns 2018. gadam;

4. LU LFMI Zinātniskās padomes sēžu grafiks 2018. gada 1. pusgadam;

5. Dažādi.


2017. gada 9. decembrī, pieminot rakstnieka un literatūrzinātnieka 126. dzimšanas dienu, Jāņa Akuratera muzejā notika Kārļa Dziļlejas fonda organizēta studentu zinātnisko darbu konkursa laureātu apbalvošana.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskajai asistentei Signei Raudivei par Latvijas Universitātē aizstāvēto maģistra darbu "Jaunie autori latviešu padomju literatūrā: literārās darbības sākums totalitārā režīma apstākļos (1945–1956)" (zinātniskā vadītāja profesore Ieva Kalniņa) piešķirta Kārļa Dziļlejas fonda veicināšanas prēmija.


Valces

8. decembrī plkst. 15.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisināsies UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra jauno nomināciju atklāšanas pasākums. Tas pulcēs Latvijas atmiņas institūciju pārstāvjus un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības partnerus.

Pasākumā sertifikātus par iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā saņems Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts par nomināciju "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija (1926–1947)", Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka par nomināciju "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gs."; Latvijas Nacionālā bibliotēka par nomināciju "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija (18.–19. gs.)", kā arī Tukuma muzejs un Jēkabpils vēstures muzejs par papildinājumiem nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss". Lasīt vairāk...


12. janvārī plkst. 18.30 Valmieras teātrī notiks pirmizrāde režisora Mārtiņa Eihes jauniestudējumam – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanitas Reinsones dokumentālās prozas darbam "Meža meitas".

Speciāli iestudējumam ir radīta īpaša teātra spēles telpa – Bunkurs zem Lielās zāles skatuves. Dramatizējumu veido Laila Burāne, scenogrāfiju – Māris Ruskulis, kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā, gaismu mākslinieks – Mareks Lužinskis.

"Bailes, neziņa, spīts un spēks ir tas, kas pavada pēckara gadus. Daudz asāk tas izpaudās tiem cilvēkiem, kuri devās mežā, lai pretotos jaunajai varai. Varai, kuru viņi nebija aicinājuši un kuru tie nespēja pieņemt. Katram bija savi iemesli, bet viņus visus vienoja mežs – kā patvērums, pirmsākums un beigas. Ir svarīgi runāt par karu laikā, kad mēs "klusiņām" sākam pieņemt domu, ka karš ir kaut kas neizbēgams. Es tam negribu piekrist, redzot, lasot, pētot un klausoties, ko iepriekšējie un pašlaik notiekošie kari ir darījuši un dara ar cilvēku dzīvēm. Tāpēc man šis iestudējums ir tik svarīgs – kā pretnis domai, ka karš ir daļa no dzīves," savās pārdomās par topošo iestudējumu dalās režisors Mārtiņš Eihe. Lasīt vairāk...


Izdevniecība "Neputns" laidusi klajā Emīlijas Dikinsones (Emily Dickinson, 1830–1886) bilingvālo dzejas izlasi "Āboliņš un bite" / One Clover, & a Bee" Kārļa Vērdiņa sastādījumā un atdzejā.

Krājuma atvēršana notiks 15. decembrī plkst. 19.00 "Zirgu pastā" (Dzirnavu ielā 46). Par krājumu stāstīs tā sastādītājs un atdzejotājs Kārlis Vērdiņš, Emīlijas Dikinsones dzeju lasīs aktrises Olga Dreģe un Regīna Razuma, klavieres spēlēs Jānis Ozoliņš.

"Izcilā amerikāņu dzejniece Emīlija Dikinsone dzīvoja noslēgtu dzīvi Amhērstā, viņa pieredzēja tikai dažu savu dzejoļu publicēšanu. Pēc dzejnieces nāves viņas 1775 atstātie dzejoļi tika pamazām publicēti grāmatās, tā atklājot Dikinsoni kā vienu no visnozīmīgākajām balsīm amerikāņu 19. gadsimta dzejā. Sastādot šo 101 dzejoļu izlasi, vēlējos dot priekšstatu gan par Dikinsones slavenajiem un hrestomātiskajiem dzejoļiem, gan arī iepazīstināt ar viņas raksturīgākajiem motīviem un tēliem," tā izlases sastādītājs un atdzejotājs Kārlis Vērdiņš. Lasīt vairāk...


TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze

8. decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā visas dienas garumā atklās izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kuras sagatavošanā piedalījās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darba grupa (Baiba Krogzeme-Mosgorda, Elīna Gailīte un Antra Upeniece), palīdzot vizualizēt sadaļu par atmiņu albumiem (animācijas autore ­– māksliniece Ingrīda Pičukāne). Neliels ieskats animācijā pieejams šeit.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ABLV Charitable Foundation no 8. decembra līdz 4. februārim organizē izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze". Tā vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē. Lasīt vairāk...


Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultāte 2017. gada 1. decembrī aicina uz XII zinātnisko konferenci "Literatūra un reliģija: Simsons un Delīla, Boāss un Rute, Jāzeps un Potifara sieva: 3 pāri un 6 likteņi Bībelē, literatūrā, mākslā un kultūrā" 305. auditorijā. Konferencē ar referātu "Kamila Sensānsa opera "Samsons un Dalila" Latvijā: iestudējumu vēsture" piedalīsies arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa.

Konferences programma