Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem iecelti LU LFMI pētnieki Benedikts Kalnačs un Edīte Tišheizere.
Valsts prezidents Egils Levits 18. novembrī Rīgas pilī pasniedza augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 90 izcilām personībām, to skaitā par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem iecelti LU LFMI pētnieki Benedikts Kalnačs un Edīte Tišheizere.
Foto (c) Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
LU LFMI pētnieki piedalās 54. ASEEES kongresā Čikāgā
No šī gada 10. līdz 13. novembrim Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš Čikāgā piedalījās 54. ASEEES (Association of Slavic, East European, and Eurasian Studies) konferencē. Panelī "Writing and Screening Queer and Trans* Lives in Latvia and Russia". Jānis Ozoliņš nolasīja referātu "Everyone Wants to Be!: A Diary of the Latvian Film Director Gunārs Piesis" (Ikviens vēlas būt!: Latviešu kinorežisora Gunāra Pieša dienasgrāmata), savukārt Kārļa Vērdiņa tēma bija "Queer Domestic Space in Soviet Latvia: Director Pēteris Lūcis as the Symbol of the Past" (Kvīru mājas dzīve Padomju Latvijā: režisors Pēteris Lūcis kā pagātnes simbols).
Jānis Ozoliņš piedalījās arī apaļā galda diskusijā "New Research in Masculinity Studies" (Jauni pētījumi maskulinitātes studijās"), kurā iepazīstināja ar saviem pētījumiem.
LU LFMI vadošais pētnieks Kārlis Vērdiņš aizstāv promocijas darbu salīdzinošajā literatūrzinātnē
Šī gada 14. novembrī Kārlis Vērdiņš Vašingtona Universitātē Sentluisā aizstāvēja promocijas darbu salīdzinošajā literatūrzinātnē "International Modernism and Queer Feeling: Small Literature in Interwar Latvia, 1918–1940" (Starptautiskais modernisms un kvīrās sajūtas: mazā literatūra starpkaru Latvijā, 1918–1940), vadītāja prof. Anka Parvulesku.
Attēlā: promocijas darba autors un komisija
Māras Grudules recenzija par "A New History of Latvian Literature"
Žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" rudens laidienā (A daļa, 2022, 76. sēj., Nr. 3) LU LFMI vadošā pētniece Māra Grudule recenzijā "Jauna literatūras vēsture: Sens laiks, jauns skatpunkts" (76.–82. lpp.) izvērtē grāmatu "A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century" (Berlin etc.: Peter Lang, 2022).
Tā tapa LU LFMI vadošā pētnieka Benedikta Kalnača un LNB pētnieka Paula Daijas sastādījumā un redakcijā.
Noslēgusies K. Barona konference "Pieredze pilsētā" (foto)
2022. gada 9. un 10. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču centrā notika Krišjāņa Barona konference 2022 “Pieredze pilsētā”.
Inguna Daukste-Silasproģe piedalās konferencē Viļņā
Šī gada 10.–11. novembrī Viļņā notiek Lietuvas salīdzināmās zinātnes asociācijas (Lietuvos lyginamosios literatūros asociacija) un Lietuvas Literatūras un folkloras institūta (Lietuvių Literatūros ir tautosakos institutas) rīkotā starptautiska zinātniska konference "ATMINTIES GAIVINIMAS IR UŽMARŠTIES ĮVEIKA: LYGINAMIEJI ASPEKTAI" (Atmiņu atdzīvināšana un aizmirstības pārvarēšana: salīdzinošie aspekti), kurā ar referātu “Between Biography and Literary Text: Childhood Topography in the Life of Latvian Writer Gunars Janovskis” (Starp biogrāfiju un literāro tekstu: bērnības topogrāfija latviešu rakstnieka Gunāra Janovska dzīvē) piedalās LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe.
Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (pieteikšanās līdz 09.12.2022.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- vadošā pētnieka amata vieta humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju etnomuzikoloģijā un digitālajās humanitārajās zinātnēs;
- zinātniskā asistenta vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares Teātra un kino vēstures un teorijas apakšnozarē ar specializāciju ekokritikā.
- pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju latviešu tautasdziesmu izpētē, folkloristikas vēsturē un digitālajās humanitārajās zinātnēs;
- zinātniskā asistenta vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē (Citas mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras apakšnozares) ar specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs un kultūras un mākslas datu analīzē;
- zinātniskā asistenta vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares Kultūras teorijas apakšnozarē ar specializāciju posthumānisma teorijā, vizuālajā kultūrā un literatūrā.
Alfrēda Stinkula un Ilgas Reiznieces fotostāstu pēcpusdiena
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve šogad guvusi vērtīgu papildinājumu – rakstnieka un amatnieka Alfrēda Stinkula krāsaino fotogrāfiju kolekciju, kurā dokumentēta folkloras kustības vēsture 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados. Aicinām uz kolekcijas atklāšanas pasākumu (16. novembrī Latviešu folkloras krātuvē plkst. 15.00) – neformālu fotogrāfiju skatīšanos, kuru ar atmiņu stāstiem papildinās Alfrēds Stinkuls un mūziķe Ilga Reizniece.
Fotostāstu pēcpusdiena tiks filmēta.
Lūdzam reģistrēties pasākumam šeit.
Vietu skaits ierobežots.
Pasākums notiek pētījuma “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” (projekta nr. lzp-2021/1-0243) ietvarā.
Iznākusi grāmata “Dzīve līdzās ostai”
LU Literatūras folkloras un mākslas institūta apgādā iznākusi grāmata “Dzīve līdzās ostai”. Grāmatas tēma ir cilvēka attiecības ar vidi. Tā no vairāku nozaru — vēstures, vides zinātnes, naratīvu studiju, socioloģijas un aktīvisma antropoloģijas — skatpunkta aplūko iedzīvotāju vietas pieredzi piecās Rīgas apkaimēs: Bolderājā, Daugavgrīvā, Kundziņsalā, Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī. Visām apkaimēm daudz kopīgā, — tā ir atrašanās ārpus pilsētas centra un kaimiņos ostai, kas nozīmē telpiskus ierobežojumus un vides kvalitātes riskus. Tā ir arī spēcīga iedzīvotāju vietas piesaiste un apkaimju aktīvisms, rūpes par vietas rakstura un vides vērtību saglabāšanu. Attīstot jaunu pētniecisku virzienu — vides cilvēkzinātni, grāmata interpretē iedzīvotāju mājošanas pieredzi un vēršas pie visām Daugavas lejteces vides kultūras veidošanā iesaistītajām pusēm.
Ieva Vīvere piedalās ICTM Vēsturisko avotu konferencē Beļģijā
No 18. līdz 22. oktobrim Beļģijā notika Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (ICTM) Vēsturisko avotu grupas konference. Tās norises vietas bija Briseles Mūzikas instrumentu muzejs, Lēvenas Universitāte un Āfrikas muzejs Tervurenā. Konferencē piedalījās (tradicionālās) mūzikas un skaņu ierakstu arhīvu darbinieki un arhīvu materiālu lietotāji – gan pētnieki, gan mūziķi. Latviešu folkloras krātuvi konferencē pārstāvēja etnomuzikoloģe Ieva Vīvere. Viņas referāts bija par folkloras kustības ietekmi uz arhivēšanas praksēm – par Latviešu folkloras krātuves un folkloras kustības dalībnieku sadarbību un tās traucēkļiem, par tradicionālās mūzikas dokumentēšanu folkloras kustības veidošanās laikā, un par tradicionālo mūziku un jaunām tās interpretācijām folkloras kustībā. Konference deva iespēju iepazīstināt ar Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva attīstību un iepazīt citu arhīvu situāciju Vīnē, Berlīnē, Francijā, Anglijā, Polijā, Slovēnijā, Portugālē un citur. Atklājums Latvijai – Francijas Etnomuzikoloģijas pētījumu centra (CREM) digitālajā arhīvā glabājas senākais šobrīd zināmais latviešu tautas mūzikas ieraksts. Tas datēts ar 1900. gadu un tajā kāds jelgavnieks dzied rotaļu “Zvejnieks mani aicināja”.
Foto – Eduardo Falcão
Sanita Reinsone saņēma Ministru kabineta Atzinības rakstu
Šodien tika pasniegtas Ministru kabineta balvas un Atzinības raksti. Izglītības un zinātnes ministrijā starp apbalvotajiem arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone, kura saņēma Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās sadarbības un koprades veicināšanā.
Foto (c) Eva Eglāja-Kristsone
Piešķirti Triju Zvaigžņu ordeņi Benediktam Kalnačam un Edītei Tišheizerei
Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2022. gada 17. oktobrī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem teātra zinātnieci un teātra kritiķi, LU LFMI pētnieci Edīti Tišheizeri un literatūrzinātnieku, LU LFMI pētnieku, Liepājas Universitātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Dr. habil. philol. Benediktu Kalnaču.
Digne Ūdre un Arta Krūze piedalās YOFO
2022. gada 26.–28. oktobrī Helsinkos notiek ikgadējā Jauno folkloristu konference (YOFO), kura šogad vēlas izpētīt folkloras studiju sarežģītās attiecības ar materialitāti, salīdzinot tās ar neseno pārorientēšanos uz medijiem un (re)mediāciju.
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām (26. oktobrī)
Noslēdzies konkurss uz pētnieka amata vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2022. gada 26. oktobrī aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.
- Pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē, digitālajās humanitārajās zinātnēs un etnohoreoloģijā ievēlēta Elīna Gailīte.
- Pētnieka amatā literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju un diasporas izpētē un papildu specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs ievēlēta Ilze Ļaksa-Timinska.
Apsveicam kolēģus!
Ivars Šteinbergs un Laine Kristberga piedalīsies konferencē "Kultūras Krustpunkti XVI"
No 2. līdz 4. novembrim Latvijas Kultūras akadēmija aicina apmeklēt starptautiskās zinātniskās konferences "Kultūras Krustpunkti XVI" notikumus, kuros vairāk nekā 80 pētnieki, kultūras un radošā sektora profesionāļi no Latvijas un Eiropas pievērsīsies mākslas, kultūras un mantojuma lomai epidemioloģiskās, drošības, ekonomiskās un psiholoģiskās krīzes kontekstā un vērtēs to nozīmi sabiedrības izturētspējas veicināšanā.
Vairāk par konferenci pieejams šeit.
