EN in English

Sērijā "Novadu folklora" publicēta grāmata "Ērgļu vērtums"

Ērgļu vērtums2017. gada janvārī sērijā Novadu folklora publicēta folklorista Gata Ozoliņa (LU LFMI, DU) sastādītā Ērgļu novada folkloras izlase ar plašām biogrāfiskām apcerēm "Ērgļu vērtums" (Rīga: Zinātne, 2017, 512 lpp., il., notis).

Interese par novadu tradicionālo kultūru vienmēr ir bijusi stabila tradīcija Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un interpretēšanā. Latviskās identitātes nozīmīgs komponents kopš tās veidošanās sākuma 19. gadsimta vidū ir bijusi novada piederības apziņa, tā bieži vien identificēta ar lauku vai Latvijas mazpilsētu novadiem. Aplūkojot kāda novada tradicionālās kultūras vienu no svarīgākajām tekstuālajām izpausmēm – folkloras un etnogrāfijas materiālu vākumu, ir redzams, ka tam būtisks ir plašāks kultūrvēsturisks konteksts; tas ir daudzu novada kultūras darbinieku un viņu apzināto teicēju kopdarbs. Lasīt vairāk...


Krišjāņa Barona konference 2017

Krišjāņa Barona konference 2017

Letonikas VII kongress

KRIŠJĀŅA BARONA KONFERENCE 2017

2017. gada 30.–31. oktobris

Folklora: vērtības un intereses

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona konferencei, kas šogad veltīta folkloras sociālās, reliģiskās un nacionālās funkcionalitātes un valstiskā nozīmīguma izvērtējumam.

Folklorai ir piešķirts tautas kultūras kopīgā avota un vērtības statuss, ierādīta nozīmīga vieta individuālo un grupu identitāšu veidošanā, tā ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras svētuma simbolu, būtisku politikas, kultūras un sociālo diskursu sastāvdaļu. Konferences dalībnieki aicināti pievērsties folkloras vērtīguma aspektam ikdienā, politikā, mediju un elektroniskajā vidē, tās noderībai reliģisko, sociālo un nacionālo sistēmu veidošanā un vērtēšanā, iekļaujoties trijos galvenajos tēmu lokos: Lasīt vairāk...


Sanita Reinsone saņēmusi Draudzīgā aicinājuma fonda apbalvojumu

Foto: cesis.lv2017. gada 27. janvārī Draudzīgā aicinājuma fonds apbalvojis LU LFMI vadošo pētnieci un Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni par ieguldījumu latviešu vēsturiskās pieredzes un kultūras mantojuma saglabāšanā, piešķirot Draudzīgā Aicinājuma medaļu un Goda diplomu.

Draudzīgā Aicinājuma medaļu piešķir par īpašiem nopelniem Draudzīgā aicinājuma idejas popularizēšanā, īstenošanā, atbalstīšanā un latviskuma uzturēšanā. Tā ir augstākais Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojums. Lasīt vairāk...


Andras Neiburgas daiļradei veltītā starpdisciplinārā konference

2017. gada 27. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centrā notika Andras Neiburgas daiļradei veltīta starpdisciplināra zinātniska konference.

Konferencē ar referātiem piedalījās humanitāro, sociālo un mākslas zinātņu pētnieki, laikmetīgās mākslas kuratori, kā arī mācībspēki no Latvijas augstskolām. Pasākumā tika sniegti 14 priekšlasījumi četrās tematiskās sekcijās, aktualizējot Andras Neiburgas radošo darbību rakstniecībā, publicistikā un mākslā.
Lasīt vairāk...


Notiks konference "Daudzveidīgā latviešu valoda: no bērna runas līdz literāram tekstam"

2017. gada 25. un 26. janvārī LU Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīga, Rūpniecības iela 10) notiks starptautiska zinātniska konference "Daudzveidīgā latviešu valoda: no bērna runas līdz literāram tekstam", kas veltīta Veltas Rūķes-Draviņas simtgadei, un tajā varēs dzirdēt referātus par bērnu valodu, dialektoloģiju un ģeolingvistiku, kā arī citām ar V. Rūķes-Draviņas darbību saistītām tēmām. Konferencē piedalīsies arī LFMI pētniece Beatrise Reidzāne ar referātu "Veltas Rūķes-Draviņas devums latviešu folkloristikā".

Konferences programma.


Andras Neiburgas konferences izglītības programma

2017. gada 24. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpās Andras Neiburgas daiļradei veltītās starpdisciplinārās zinātniskās konferences ietvaros notika izglītības programma pedagogiem un studentiem. Semināru cikls bija atvērts ikvienam interesentam, kas aktīvi seko līdzi laikmetīgās latviešu literatūras procesiem un kultūras aktualitātēm. Lasīt vairāk...


LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

2017. gada 25. janvārī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde.

DARBA KĀRTĪBĀ:

  1. LU LFMI aktualitātes;
  2. 2017. gada LFMI izdevējdarbības plāna, manuskriptu apspriešanas plāna un manuskriptu ārējo recenzentu apstiprināšana;
  3. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta publisko zinātnisko aktivitāšu 2017. gadā plāna apstiprināšana;
  4. Māras Grudules sastādītās kolektīvās monogrāfijas "Gothards Frīdrihs Stenders un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā" manuskripta apspriešana/apstiprināšana;
  5. Alža Pūteļa monogrāfijas "Domas par latviešu mitoloģiju. Kā tika meklēts latviešu panteons" manuskripta apspriešana/apstiprināšana;
  6. Dažādi.

Edīte Tišheizere saņēmusi Normunda Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā

LU LFMI pētniece, teātra kritiķe Edīte Tišheizere saņēmusi Normunda Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā. Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu Edītei Tišheizerei, teikts: "Edītes Tišheizeres teātra recenzijas raksturo iedziļināšanās režisora domā un aktieru darbā, kritika ir rūpīga un cieņpilna. Edīte neapstājas pie iestudējuma dziļākās nozīmes skaidrojuma, viņas teksti arī paši par sevi ir literāri pašvērtīgas esejas, kuros māksla ir izmantota kā pateicīgs materiāls, kas dots, lai saprastu, kas notiek ar un ap mums." Lasīt vairāk...


Notiks Andrai Neiburgai veltīta starpdisciplināra zinātniskā konference

27. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies starpdisciplināra zinātniska konference “"Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls", kas veltīta rakstnieces A. Neiburgas daiļradei. Konferences atklāšana notiks 27. janvārī plkst. 10.00 LNB Konferenču centrā.

Andra Neiburga (1957) piederīga rakstnieku paaudzei, kas latviešu literatūrā debitēja 20. gadsimta 80. gadu vidū, aktīvi turpināja publicēties periodikā arī 90. gadu sākumā, pēc tam pārtrauca literāro darbību līdz pat 2004. gadam, kad tika izdots viņas otrais stāstu krājums "Stum stum". Tas guva plašu kritikas un lasītāju ievērību un ir atzīts par vienu no spožākajiem stāstniecības paraugiem 21. gadsimta latviešu literatūrā. Savas paaudzes autoru vidū A. Neiburga izceļas ar spēju atveidot komplicētus, psiholoģiski niansētus raksturus, prasmīgi atklājot ne vien varoņu iekšējās pasaules problēmas, bet arī pārmaiņas sabiedrībā. Lasīt vairāk...


Publicēts pētījums par Svētupes Lībiešu Upuralu

Svētupes Lībiešu Upurala

2016. un 2017. gada mijā publicēta folklorista Sanda Laimes (LU LFMI) un arheologa un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna (Latvijas Kultūras akadēmija) monogrāfija "Svētupes Lībiešu Upurala" (Rīga: Nordik, 2016, 216 lpp., il.). Lībiešu Upurala ir hrestomātisks Latvijas seno svētvietu piemērs un lielisks izziņas avots pētījumiem par lībiešu un latviešu reliģisko praksi vēlajos viduslaikos un agrajos jaunajos laikos. Alā saglabājušās vērtīgas liecības arī par agrīnā tūrisma attīstību Latvijas teritorijā. Apvienojot dažādas pētniecības metodes un vairāku zinātnes nozaru pieejas, pētījumā analizēti arheoloģiskie, speleoloģiskie, paleogrāfiskie, vietvārdu, folkloras un rakstītie vēstures avoti. Lasīt vairāk...


Rita Drīzule 15.08.1921. – 11.01.2017.

Rita Drīzule

Rita Drīzule 15.08.1921. – 11.01.2017.

95 gadu vecumā mūžībā aizgājusi folkloras pētniece, daudzu tautasdziesmu publicējumu sastādītāja Rita Drīzule.

Folkloriste Rita Drīzule dzimusi 1921. gada 15. augustā Galgauskas pagasta "Lielpurvos" zemnieka ģimenē. Beigusi Madonas vidusskolu (1946), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1954). Folkloristikā sākusi darboties kopš 1954. gada: Zinātņu akadēmijā Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1954-1955), Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1956-1992). Piedalījusies folkloras vākšanas ikgadējās ekspedīcijās, pētījusi latviešu tautasdziesmu ētikas, estētikas un mitoloģijas problēmas. Lasīt vairāk...


Benedikts Kalnačs saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības rakstu

Benedikts Kalnačs saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Atzinības rakstu par 2016. gada sasniegumiem zinātnē par monogrāfiju "20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options" (Bielefeld: Aisthesis, 2016). 2017. gada 14. februārī LZA svinīgi ieskandinās akadēmijas jauno gadu godinot 2016. gadā nosaukto sasniegumu zinātnē autorus un autoru kolektīvus.

Lasīt vairāk...

LU LFMI izdevniecība publicē Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājumu

2016. gada nogalē LU LFMI izdevniecībā publicēts Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājums "150 epitafu jeb kapuzrakstu", ko sastādījuši Eva Eglāja-Kristsone, Signe Raudive un Kārlis Vērdiņš.

Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājumu veido 150 latviešu rakstniekiem, māksliniekiem un kultūras darbiniekiem veltīti piemiņas panti, kuri rakstīti 20. gadsimta 30. gadu beigās. Epitāfiju adresātu vidū ir gan Edvarda Treimaņa-Zvārguļa priekšteči, kuru nenovērtējamais ieguldījums latviešu kultūras vēsturē cildināts – Kristofors Fīrekers, Ernsts Gliks, Gothards Frīdrihs Stenders, Garlībs Merķelis –, gan arī Edvarda Treimaņa-Zvārguļa laikabiedri, kuru vairums epitāfiju tapšanas laikā vēl ir dzīvi vai dzejnieku pārdzīvo – Rainis, Aspazija, Kārlis Dziļleja, Ernests Brastiņš, Hilda Vīka, Jānis Ziemeļnieks, Elīna Zālīte, Jānis Medenis, Eriks Ādamsons, Veronika Strēlerte un citi. Edvards Treimanis-Zvārgulis droši un atklāti iestājas par taisnības cīnītājiem, izciliem kultūras cilvēkiem, bet kategoriskus un asus spriedumus velta brīvā vārda apspiedējiem, diletantiem mākslā un literatūrā. Krājums atdzīvina latviešu literatūras vēsturi, ļaujot nojaust par pretrunām, konfliktiem vai aizvainojumu, kas neizbēgami pastāv jebkura laikmeta liecinieku starpā. Lasīt vairāk...


Pedagogus un studentus aicina pieteikties Andras Neiburgas konferences izglītības programmai

Andras Neiburgas daiļradei veltītās starpdisciplinārās zinātniskās konferences ietvaros 2017. gada 24. janvārī pulksten 16.00–20.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās notiks semināru cikla nodarbības. Interesenti tiek aicināti pieteikties programmai līdz 18. janvārim, rakstot uz e-pasta adresi neiburgas.konference@gmail.com.

Konferences mājas lapa: lulfmi.lv/neiburgas-konference

Lasīt vairāk...

Edīte Tišheizere nominēta Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā

Par darbu dažādu mākslas jomu kritikā Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā izvirzīti četri kandidāti – Jegors Jerohomovičs, Artis Ostups, Armands Znotiņš un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Edīte Tišheizere par teātra un operas izrāžu kritikām žurnālos "Teātra Vēstnesis" un "IR" .

Galvenās balvas ieguvējs saņems naudas stipendiju 1500 EUR, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums Tilde.
Lasīt vairāk...