EN in English

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2012–2018.) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem); pretendentiem uz pētnieka-pēcdoktoranta amata vietu papildus jāiesniedz pēcdoktorantūras pētījuma pieteikuma apstiprinājums. Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 15. oktobrim LU LFMI sekretariātā Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


No 1. līdz 3. novembrim notiks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) ikgadējā konference "Kultūras Krustpunkti XII".

Līdz 2018. gada 1. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai zinātniskajā konferencē "Kultūras Krustpunkti" un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. Konferenci organizē LKA Zinātniskās pētniecības centrs. Referātu pieteikumi tiks recenzēti un iekļauti konferences programmā 2. novembra dienas kārtībā (latviešu un angļu valodā). Lasīt vairāk...


Šajā rudenī etnomuzikoloģe, LU LFMI pētniece Ieva Tihovska ir viespētniece Eiropas minoritāšu jautājumu centrā (European Centre for Minority Issues, www.ecmi.de) Flensburgā. ECMI ir viens no vadošajiem minoritāšu pētniecības centriem Eiropā – vieta starpdisciplinārām diskusijām un sadarbībai ar politikas veidotājiem. Centra uzmanības lokā ir pilsoniskas sabiedrības, konfliktu, drošības, cilvēktiesību, kultūru daudzveidības un citi jautājumi. Ieva Tihovska Flensburgā strādās pie pēcdoktorantūras pētījuma par mazākumtautību redzamību un reprezentāciju Latvijas kultūrā, kā arī prezentēs savu pētījumi ECMI seminārā. Lasīt vairāk...


Ar šā gada septembri LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta kolektīvam pievienojusies Una Balode, kas turpmāk pildīs institūta izpilddirektores un apgāda vadītājas pienākumus. Sveicam Unu un vēlam sekmes jaunajā darba vietā!


Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics

No 19. līdz 21. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference "Ētika folkloristikā" ("Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics"). Pirmo reizi tā tiek organizēta Latvijā. Rīgā pulcēsies teju trīsdesmit referenti no visas pasaules, diskutējot par visplašāko ētikas jautājumu loku – suņu klonēšanu, folkloru un spēļu industriju, demonoloģiju, alkoholu un lauka pētījumiem, dzimumu stereotipiem pasakās un citiem jautājumiem. Programmu angļu valodā iespējams aplūkot te.

Vieslekcijas lasīs Latvijas Kultūras akadēmijas docente un pētniece Anita Vaivade un Islandes Universitātes profesors, bijušais SIEF (International Society for Ethnology and Folklore) direktors Valdimars Tr. Hafsteins (Valdimar Tr. Hafstein).

Lasīt vairāk...

8. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā, Mūkusalas ielā 3, Rīgā, -1.stāvā notiks Skaļās lasīšanas sacensību reģionālo kuratoru seminārs.

Tas ir Starptautiskajai rakstītpratības dienai veltīts seminārs bibliotekāriem, kurā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone, vēstot par LU LFMI iniciēto akciju "Lasīsim dzejiņas!".


2018. gada 11. septembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks zinātniskie lasījumi "Ieskats Dzejas dienu vēsturē". Tajos tiks sniegts ieskats vēstures dokumentos, kuri glabājas nemateriālā kultūras mantojuma krājumā, kā arī privātos arhīvos. Uzrunu teiks Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Pārdomās dalīsies pētnieki, bijušās Rakstnieku savienības amatpersonas, dzejnieki un rakstnieki: LU LFMI pētniece Madara Eversone, literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, dzejnieces Lija Brīdaka un Velta Kaltiņa, rakstnieks Roalds Dobrovenskis un Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) galvenā speciāliste Gaida Jablovska. Lasīt vairāk...


Piektdien, 31. augustā, plkst. 13.30 lidostas "Rīga" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa informācijas centrā "Magnetic Latvia" notiks Latvijas zinātnes mēnesim veltīts izstādes "Zināt! Tas ir Latvijas dabā" atklāšanas pasākums. Mēneša garumā lidostas "Rīga" apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par mūsdienu Latvijas zinātniekiem un viņu sasniegumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu izstādi veidoja, lai Latvijas simtgadē suminātu Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Viena no zinātnes kalendāra izstādes galvenajām varonēm ir arī LU LFMI vadošā pētniece, folkloriste Sanita Reinsone. Lasīt vairāk...


29. augustā plkst. 15.00 LFK lasītavā pētniece Māra Grudule uzstāsies ar priekšlasījumu par tēmu "Ko varēja dziedāt latviski apgaismības laikmetā? Nošu raksti un dziedami teksti 18. gadsimtā ar atskatu vēsturē".

Ar īsu ieskatu senākajos dziesmu un nošu publicējumos latviešu grāmatās 16. un 17. gadsimtā, galveno uzmanību veltīšu apgaismības laikmetam, kad dažādojas dziedāšanas repertuārs – latvieši pārņem no vāciešiem ziņģes, parādās solodziesmu tekstu publikācijas latviešu valodā (E. fon der Reke, K. F. Gellerts), vācu kantātes tulkojums, kā arī izskan aicinājums dziedāt fabulas savā meldijā.


Sestdien, 1. septembrī, plkst. 15.30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) kā viens no jaunā skolas gada ieskandināšanas pasākumiem notiks akcijas "Lasīsim dzejiņas" atklāšana.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta iniciētās akcijas "Lasīsim dzejiņas" mērķis ir plašai sabiedrībai, īpaši bērniem un viņu vecākiem, vecvecākiem, skolām un bērnudārziem laikā no 1. septembra līdz novembrim dot iespēju nolasīt skaļi dzejoli, to ierakstīt un saglabāt savu balsi vēsturei. Akcijai izvēlēta bērnu dzeja, kas tapusi pirms simts un vairāk gadiem, to autori ir gan labi zināmi un visās paaudzēs mīlēti, gan arī mazāk zināmi latviešu dzejnieki.

Dzejas tapšanas laikmeta šarms jūtams gan dzejoļu izteiksmē, seno vārdu lietojumā, ilustrācijās, gan akcijas nosaukumam izvēlētajā bērniem veltītās dzejas apzīmējumā "dzejiņas", kas tolaik ticis izmantots grāmatu virsrakstos. "Lasīsim dzejiņas" ir turpinājums plašu sabiedrības atsaucību 2017. gadā guvušai akcijai "Skandē Veidenbaumu", kur ikvienam bija iespēja skaļi ielasīt kādu no Eduarda Veidenbauma dzejoļiem. Lasīt vairāk...


Sēlijas ekspedīcijaNo 19. līdz 26. augustam gaidāma LU LFMI Latviešu folkloras krātuves 55. zinātniskā ekspedīcija Sēlijā. Folkloristi plāno darbu daļā Augškurzemes – Jaunjelgavas novada pagastos Daugavas kreisajā krastā, ietverot Daudzesi, Seci, Sēreni, Staburagu un Sunāksti.

Jaunjelgavas novadā ir vairāk nekā 40 ciemu, un folkloras pierakstītāju senatnē šajā pusē nav trūcis.[1] Krišjāņa Barona "Latvju dainām" (1894–1915, 1.–6. sēj.) visvairāk tautasdziesmu piesūtīts no Seces, Sērenes un Sunākstes. Sece izceļas arī ar lielu stāstījumu folkloras bagātību. Sēlijas garamantas – dziesmas, teikas, pasakas, mīklas, ticējumus, sakāmvārdus un citus folkloras žanrus – pierakstījuši individuāli vācēji, skolas un profesionāli folkloristi. Speciālistu vidū ir tolaik vēl jaunais dainologs, vēlāk Latviešu folkloras krātuves (1924) kolēģijas loceklis Ludis Bērziņš (1870–1965), krātuves darbiniece Velta Rezovska (Teikmane), teiku pētniece Alma Ancelāne (1910–1991; dzimusi Secē, apbedīta Sunākstes pagasta Zilkalnes kapos), folklorists Jāzeps Rudzītis (1928–2008, dzimis Dvietē).

Lasīt vairāk...

Klajā nācis starpnozaru humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 37. numurs, kura tēma ir "Literatūras un kultūras sociālā vēsture". Žurnālā publicēti Latvijas, Igaunijas un Vācijas zinātnieku raksti, kas veltīti interpretācijām par Baltijas literatūru, grāmatniecību, mākslu un tradicionālo kultūru.

Žurnālā publicēti raksti latviešu, angļu un vācu valodā, kuru autori pārstāv dažādas nozares – mākslas zinātni, folkloristiku, vēsturi, literatūrzinātni, grāmatniecības vēsturi. Rakstos pētīta 17.–19. gadsimta prozas, dzejas un preses izdevumu attīstība, sniegts jauns skatījums uz mazāk zināmiem aspektiem vācbaltiešu vēsturē, kā arī analizēta nacionālās atmodas un folkloristikas vēsture 19. gadsimtā.

Ar žurnāla saturu iespējams iepazīties šeit.

Žurnālā lasāmas arī recenzijas par jaunākajām zinātniskajām grāmatām. “Letonica” ir anonīmi recenzēts izdevums un ir indeksēts starptautiskajās datubāzēs "Scopus", "ERIH PLUS" un "EBSCO". Numura redaktori ir Benedikts Kalnačs un Pauls Daija.

Žurnāls izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tas nopērkams Latvijas lielākajās grāmatnīcās un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.


Uzsākot LZP atbalstīto projektu “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas deltā”, LFMI pētnieki (Dace Bula, Ieva Garda-Rozenberga, Jānis Daugavietis) un projekta dalībnieki (Kristīne Āboliņa, Kaspars Zellis, Agita Pusvilka, Agnese Zīle) 29. jūlijā dodas uz festivālu "Komēta", kas notiek Daugavgrīvas cietoksnī. Festivāla ietvaros paredzēta saruna par varbūtēji atjaunojamo pasažieru kuģu satiksmi maršrutā Bolderāja — Mangaļsala — Vecmīlgrāvis. Diskusija vienlaikus skars arī plašākas vietas identitāšu un cilvēka — vides (ūdens) attiecību tēmas, ko apcerēs gan eksperti, gan vietējo kopienu pārstāvji. Diskusiju organizē antropoloģe Agita Pusvilka; tajā piedalās LFMI vadošā pētniece Dace Bula.

Lasi vairāk: http://festivalskometa.lv/lv/saruna-par-kugu-satiksmi-marsruta-bolderaja-mangalsala-vecmilgravis/

Vīnē no 23. līdz 30. jūlijam notiek Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (International Council for Traditional Music, ICTM) divu pētniecības grupu "Mūzika un minoritātes" un "Mūzika un dzimte" apvienotais simpozijs, kurā piedalās arī LU LFMI pētniece Ieva Tihovska. Simpoziju organizē Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslas universitāte.

Lasīt vairāk...

2018. gada 27. jūlijā Ērgļu novada svētku laikā Ērgļu Saieta namā notiks konference, kas veltīta Rūdolfa Blaumaņa 155 gadu jubilejai. Konferencē piedalīsies LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs ar priekšlasījumu "Rūdolfa Blaumaņa darbi vācu valodā: autors, teksts un adresāts" un pētniece Edīte Tišheizere ar priekšlasījumu "Rūdolfs Blaumanis Valmieras teātrī".

Vairāk par Ērgļu novada svētku programmu skatīt šeit.