EN in English

Latvijas Nacionālais kultūras centrs publicējis grāmatu "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata", kas elektroniskā formātā bez maksas pieejama ikvienam interesentam. Grāmatas autores ir trīs etnomuzikoloģes – Ieva Tihovska, Ilze Cepurniece un Zane Šmite. Idejas autore ir Zane Šmite, kas, mācot tradicionālo dziedāšanu, arvien pārliecinājusies, ka trūkst teikto dziesmu apguvei veltīta metodiskā materiāla. Teiktās dziesmas, sauktas arī par teicamajām dziesmām, ir latviešu tradicionālās mūzikas senā slāņa pamats. Starptautisks mūzikas termins šī stila apzīmēšanai ir rečitatīvs – runai tuva dziedāšana.

Lasīt vairāk...

No 11. maija līdz 14. maijam notika Eiropas Salīdzināmās literatūras biedrības (European Society of Comparative Literature/Sociéte Européenne de littérature comparée) rīkotā starptautiskā konference "Izcelsmes stāsti pasaules literatūrā un mākslā" (Narrations of Origins in World Literature and the Arts). To organizēja Turīnas Universitātes Humanitāro zinātņu departaments (Dipartimento de Studi Umanistici) un Modernisma salīdzināmo studiju centrs (Centro Studi Arti della Modernità).

Lasīt vairāk...

Latvijas teātra vēstures grāmatu neatņemam sastāvdaļa allaž bijusi iestudējumu hronika. Pērn decembrī iznākusi kolektīvā monogrāfija Neatkarības laika teātris, tagad tai seko atsevišķs sējums Neatkarības laika teātris. HRONIKA, ko sastādījusi Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskā asistente Dita Jonītē kopā ar vadošo pētnieci Edīti Tišheizeri. HRONIKĀ plašā panorāmā ieraugāma gan neatkarīgo teātru darbības aina, gan Latvijas Kultūras akadēmijas veikums, izglītojot daudzus mūsu šodienas māksliniekus. Pirmo reizi teātra hronikā iekļauti operu un baletu iestudējumi gan Latvijas Nacionālajā operā un baletā, gan ārpus tā, pirmoreiz izveidota arī Latvijas laikmetīgās dejas hronika.

Lasīt vairāk...

2021. gada 21. maijā plkst. 11.00 platformā Zoom norisināsies LU LFMI un LU HZF organizētā konference jaunajiem pētniekiem, kurā 24 Latvijas un ārvalstu doktoranti prezentēs savu pētījumu idejas dažādās humanitāro un sociālo zinātņu nozarēs.

KONFERENCES PROGRAMMA (PDF).

Interesenti reģistrēties konferencei var šeit: ej.uz/registracija-jauno-diena

Zoom linki tiks izsūtīti reģistrētajiem dalībniekiem uz e-pastu pirms konferences.


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā darbojas talantīgi un aizrautīgi pētnieki, kuri ik dienas sociālajos tīklos stāsta par saviem pētījumiem un arī aicina sabiedrību dažādos veidos līdzdarboties un iesaistīties materiālu vākšanā un pētījumu veikšanā.

Esam apkopojuši visas sociālo tīklu iniciatīvas, kuras veido LU LFMI pētnieki.

Sekojiet mums un jūs zināsit vairāk!

Lasīt vairāk...

Minna Freimane (1847–?), mājskolotāja, kambarjumprava, literāte un ceļotāja, bija savam laikam neparasta personība. 19. gadsimta 70. gados viņa pati pelnīja sev iztiku, mācēja vairākas svešvalodas, interesējās par vēsturi un kultūru, uzstājās ar publiskām runām un pašmācības ceļā nodarbojās ar studijām bibliotēkās. Viņa apceļoja plašas teritorijas – Kaukāzu, Rietumeiropu un Ēģipti –, par saviem ceļojumiem rakstīja un aprakstus publicēja. Taču šodien latviešu literatūras un kultūras vēsturē viņa pieder pie aizmirstajām personībām.

Grāmatā "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti" vienkopus lasāmi ceļojumu apraksti, kas publicēti no 1878. līdz 1886. gadam, – laikā, kad ceļošana strauji kļuva par nodarbi, kas pieejama arvien lielākam cilvēku skaitam, nojaucot robežas starp sociālajām kārtām, tautībām un dzimumiem.

Grāmatu papildina teksta komentāri, ievada eseja, kurā aplūkota autores biogrāfija, un ilustrācijas. Ievada un komentāru autore Zita Kārkla. Grāmatas māksliniece Vivianna Maria Stanislavska.


1980. gada maijā un jūnijā, atsaucoties Latviešu kultūras veicināšanas biedrības (Vācijā) ielūgumam, uz Vācijas Federatīvo Republiku devās rakstnieks Miervaldis Birze (1921–2000) un Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs referente Viviana Rotke (Balzēna). 30. maijā viņi ieradās Minsteres Latviešu ģimnāzijā, kur tikās ar bibliotekāri un arhivāri Austru Rudzīti (1911–1991) un apmeklēja Jāņa Jaunsudrabiņa, Zentas Mauriņas un Pētera Ērmaņa piemiņas istabas.

Pēcdoktorantūras pētījuma “Latviešu prozisti padomju okupācijā: sadarbība un nevardarbīgā pretošanās (1968–1991)” blogā Jānis Oga par godu Austras Rudzītes 110 gadu un Miervalža Birzes 100 gadu jubilejai piedāvā pirmpublikāciju – Austras Rudzītes piezīmes par rakstnieka viesošanos Minsterē.

Pētniecības pieteikums Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/482.

Šo un citus pēcdoktorantūras bloga ierakstus iespējams izlasīt, sekojot saitei.


Sērijā “Eiropas literatūru salīdzināmā vēsture” (A Comparative History of Literatures in European Languages), kas tiek izdota apgādā John Benjamins (Amsterdama/Filadelfija) ar Starptautiskās salīdzināmās literatūras asociācijas atbalstu, publicēts reālisma studijām veltīta izdevuma “Reālisma ainavas. Pārdomājot literāro reālismu salīdzināmā skatījumā” (Landscapes of Realism. Rethinking Literary Realism in Comparative Perspectives) pirmais sējums. Tā redaktori ir Dirks Geče (Dirk Göttsche), Roza Musiņjā (Rosa Mucignat) un Roberts Veningers (Robert Weninger). 834 lappuses biezajam sējumam dots nosaukums “Kartējot reālismu” (Mapping Realism); tajā aplūkoti teorētiskie jautājumi, kas saistīti ar termina lietojumu, kā arī procesi Eiropas literatūrā no 18. gadsimta nogales līdz 20. gadsimtam. Grāmatā publicēts arī LU LFMI vadošā pētnieka Benedikta Kalnača raksts “Vēlīnā 19. gadsimta Baltijas reālisma polifonija” (The polyphony of late nineteenth-century Baltic realism), kurā aplūkotas reālisma izpausmes igauņu, latviešu un lietuviešu rakstnieku Eduarda Vildes (Eduard Vilde), Rūdolfa Blaumaņa un Žemaites (Žemaitė) daiļradē salīdzināmā skatījumā.


Izdevniecībā "Neputns" publicēta Laimas Slavas sastādītā grāmata Niklāvs Strunke, kurā par daudzpusīgā mākslinieka teātra darbiem rakstījusi arī LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere. Rakstā Niklāvs Strunke un teātris. Minējumi un versijas mākslinieka scenogrāfijas idejas un to iemiesojums analizēts gan Eiropas 20. gadsimta vēsturiskā avangarda kontekstā, gan arī salīdzinājumā ar citu Latvijas teātra mākslinieku novatoriskajiem risinājumiem starpkaru periodā. Raksts tapis Centrālās un Austrumeiropas teātra zinātnieku kopprojektā Reclaimed Avant-garde, kurā Edīte Tišheizere darbojas kopš 2014. gada.




2021. gada 27. aprīlī notiks tiešsaistes seminārs par pandēmijas laika rakstisku fiksēšanu un krājumu veidošanu.

Reģistrācija semināram: https://tinyurl.com/pandemic-life-writing
Šajā seminārā arhīvu veidotāji un pētnieki dalīsies pieredzē un reflektēs par paveikto, veidojot dažādas ar pandēmijas laiku saistītas kolekcijas: dienasgrāmatu, atmiņu, foto un cita veida.
Semināra būs iespēja iepazīties ar Igaunijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas krājumu veidošanas iniciatīvām.


Lasīt vairāk...

Pētnieks Toms Ķencis dalās ar paveikto pēcdoktorantūras projektā "ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas", pievienojot padarītajam un pārdomām arī divu grāmatu recenzijas.

---

Pirmās projekta dienas paiet, kārtojot formalitātes un gatavojoties pētnieciskajam darbam – līgumu slēgšana un birokrātisko nosacījumu studēšana, nepieciešamās literatūras atlase, lejupielāde un iegāde, sarakste ar projekta īstenošanā iesaistītajām trešajām pusēm. Īsumā – apstiprinātā plāna praktiskajā realizēšanā. Lasīt vairāk...


Šajā pavasarī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk veidot īpašu Pārdaugavai veltītu kolekciju digitālajā arhīvā garamantas.lv. Kolekcijas papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens.

Pārdaugavas apkaimes vēstures gaitā piedzīvojušas daudz pārmaiņu, tās turpina mainīties un attīstīties dažādos virzienos. Lai saglabātu kaut daļu no Pārdaugavas esošās un kādreizējās savdabības, LFK pētnieki aicina ikvienu izstāstīt par savu Pārdaugavu – gan tos, kas šeit auguši un dzīvojuši, gan arī tos, kam Pārdaugava saistās ar atsevišķām vietām un notikumiem, par kuriem būtu vērts uzzināt arī citiem.

Stāstu vākšana notiek vietnē garamantas.lv/pardaugava, kurā piedāvāts uzrakstīt atmiņas par Pārdaugavas apkaimēm, tajās pieredzēto un sajusto, norādot izstāstītās vietas digitālā kartē un pievienojot fotogrāfijas vai citus ilustratīvus materiālus. Šādā veidā taps Pārdaugavas stāstu digitālā karte, kas noderēs kā interesants avots pilsētas izzināšanā un pastaigās, un arī tiks saglabāts nākamajām paaudzēm Latviešu folkloras krātuvē. Lasīt vairāk...


2021. gada 28. aprīlī, plkst. 10.00.

Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties nākamajā teorētiskās literatūras seminārā. Ja iepriekšējā reizē lasījām pārliecinošus Baltijas postkoloniālisma atbalsta tekstus un tos kritizējām paši, šoreiz pamēģināsim pieiet no pretējās – teorijas kritikas un alternatīvajām versijām.

Šarads Čari un Katrīna Verderi (Thinking between the Posts: Postcolonialism, Postsocialism, and Ethnography after the Cold War, 2009) sniedz vērtīgu ieskatu postkoloniālisma teorijas problemātiskajā vēsturē un aicina to nevis vienkārši piemērot post-sociālistiskajai situācijai, bet apvienot abus lielos post-virzienus jaunā – “pēc-aukstā kara” (post-Cold War) etnogrāfijā. Kas ir šī risinājuma stiprās un vājās puses, un vai tas saglabā Baltijas tautu vēsturisko rīcībspēju?

Lasīt vairāk...

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve turpina audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Otrais seminārs "Tautas medicīna padomju periodā" notiks 7. aprīlī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs tautas medicīna un tās pētniecība padomju gados.

Visai drīz pēc Otrā pasaules kara situācija latviešu folkloristikā krasi mainījās – buržuāziskā folkloras pētniecība netika atzīta, pētījumi “pārvērtēti” un jaunā zinātniskā metode ieviesta represiju ēnā. Seminārā Aigars Lielbārdis pievērsīsies gan tautas medicīnas pētniecībai un pētniekiem (Andrejs Kurcijs, Kārlis Ēriks Arons), gan tautas medicīnas praktiķiem (Marta Rācene). Seminārā tiks demonstrēti video kadri no Lūcijas Ločmeles kino filmas “Svešais” (1988) un Arvīda Krieva dokumentālās filmas “Brīnumdakteri” (1975).

Lasīt vairāk...

Jaunākajā žurnāla "Journal of Baltic Studies" drukātajā izdevumā publicēts institūta vadošās pētnieces Daces Bulas raksts par 8. marta jeb Sieviešu dienas mūsdienu nozīmi un praksēm post-sociālistiskajā pasaulē.

Autore norāda, ka, neskatoties uz dzimumu līdztiesības aktīvisma starptautisko vēsturi, Sieviešu diena neatkarīgajās Baltijas valstīs 21. gadsimtā atgādina veidu, kā šo dienu svinēja padomju pagātnē. ‘Dzimumu festivāls’ turpina pastāvēt, tikai lēnām dodot vietu sporādiskām emancipācijas ideju izpausmēm. Tas izdzīvo, neraugoties uz triju Baltijas valstu centieniem atbrīvoties no visa, kas ir "padomju”, ieskaitot rituālus un kalendāros notikumus.

Raksta pilnā versija pieejama, sekojot saitei: Celebrating March 8: a failed attempt at de-Sovietization?