Teikto dziesmu nošu materiālu digitalizēšana un kartēšana
Teiktās dziesmas – nozīmīgākais senā slāņa vokālās mūzikas stils, kurš pārstāvēts it visos Latvijas novados. Teikto dziesmu melodikas stils un izpildījums ir īpatnējs – tajās dominējošais ir teksts un dziedāšana tuvinās runas plūdumam.
Lai ikvienam, kuru interesē nodrukātie teikto dziesmu nošu materiāli no dažādām Latvijas vietām, tas būtu pieejams, Emiļa Melngaiļa "Latviešu mūzikas folkloras materiālu" trīs sējumos "Korsa" (1951), "Maliena" (1952), "Vidiena" (1953) un Andreja Jurjāna sešās "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcās ietvertās teiktās dziesmas nu ir digitalizētas un pieejamas LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv!
Lasīt vairāk...Jāņa Ogas pētījuma blogā – Zigmunda Skujiņa un Gunara Janovska vēstules
1974. gada nogale. “Vēl pusotras stundas. Jāsāk ģērbties. Drīz sanāks viesi. Un es tik labprāt būtu viens.”
Piedāvāju ielūkoties rakstnieku Zigmunda Skujiņa (dz. 1926) un Gunara Janovska (1916–2000) sarakstē (pirmpublicējums) – dažās 1974. un 1975. gada vēstulēs. Izcilo prozistu korespondence aizsākas 1970. gada novembrī ar Janovska vēstuli t.s. Kultūras sakaru komitejas izdotā laikraksta “Svešuma Balss” redakcijai, drīz pārtop divu rakstnieku un domubiedru draudzībā un – par spīti tam, ka sarakste tiek kontrolēta, par spīti politiskām intrigām Latvijā un trimdā – bez pārtraukumiem turpinās trīsdesmit garumā līdz pat Janovska aiziešanai mūžībā.
Sveicam institūta pētnieces ar sasniegumiem
Ziemassvētkos Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi 2020. gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē.
Dr.art. Ilzes Šarkovskas-Liepiņas monogrāfija "Latvijas mūzikas renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti" atzīta par nozīmīgu sasniegumu teorētiskajā zinātnē, atklājot renesanses laikmeta skaņumākslas mantojumu Latvijā laikā no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Savukārt LZA prezidenta atzīnības rakstu par vispusīgu un novatorisku jaunāko parādību un personību Latvijas teātra mākslā atspoguļojumu darbā “Neatkarības laika teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā” saņēma Edīte Tišheizere, Ieva Rodiņa, Dita Jonīte, Lauma Mellēna-Bartkeviča.
Lasīt vairāk...Svētkos par svētkiem
Ziemassvētkos Journal of Baltic Studies tiešsaistē publicējis institūta vadošās pētnieces Daces Bulas rakstu par gluži citiem svētkiem — Starptautisko Sieviešu dienu. Raksts “Astotā marta svinēšana: neizdevies desovietizācijas mēģinājums?” aplūko padomju varas piekopto dzimtes politiku un tās mantojumu pēcsociālisma laikmetā. Rakstā ietverti etnogrāfiski vērojumi triju Baltijas valstu galvaspilsētās 21. gadsimtā, kas interpretēti kopsakarā ar postkoloniālisma nostādnēm, pētījumiem par t.s. pārejas sabiedrībām un kultūras festivalizācijas konceptu. Pētījums izstrādāts ERAF projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību“ (1.1.1.1/16/A/040, 2017—19).
Saskaņā ar grupas Taylor & Francis publicēšanas politiku interesentiem pieejamas 50 raksta brīvpieejas kopijas, sekojot saitei: https://www.tandfonline.com/eprint/W63VNPPXPZ3TRQZMBYP7/full?target=10.1080/01629778.2020.1851276
Trimdas latviešu autoru balsis Literatura.lv kolekcijā
Institūta pētniece Eva Eglāja-Kristsone Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta par literatūrzinātnieces un rakstnieces Lalitas Muižnieces dāvināto apjomīgo trimdas autoru balss ierakstu kolekciju. Tā šobrīd atrodama Literatura.lv datubāzē, kurā ieviesta jauna sadaļa "Audio". Tajā arī turpmāk tiks publicēti dažādi audio materiāli.
Raidījuma ierakstu klausieties lsm.lv
Foto: Flickr, CC BY-SA 2.0
Etnogrāfisko ansambļu kolekcija
Kolekcija "Etnogrāfisko ansambļu ieraksti" Nr. 2235 ietver 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām. Ansambļi ieskaņoti Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža vadībā laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studiju un skaņu ierakstu režisoru Renartu Braufmani.
Šī ir unikāla kolekcija, jo ietver visu Latvijas etnogrāfisko ansambļu pamatrepertuāru, kas ieskaņots dažu gadu laikā un pieejams digitālā vidē, tādējādi atklājot latviešu tradicionālās mūzikas skaņu ainavu mūsdienās.
Ieskaņojumi tika veikti Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studijā (Alsungas, Baltinavas, Bārtas, Beņislavas, Bozovas, Gudenieku, Jūrkalnes, Medņevas, Nīcas, Nirzas, Otaņķu, Pušmucovas, Rikavas, Rogovkas, Rucavas, Salnavas, Tilžas etnogrāfiskais ansamblis un Ezernieku folkloras kopa), izbraukuma sesijās (Kupravas un Saunas etnogrāfiskais ansamblis) un Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskās ekspedīcijas laikā 2016. gadā Ziemeļlatgalē (Briežuciema, Šķilbēnu, Upītes, Viļakas etnogrāfiskais ansamblis). Lasīt vairāk...
Sveiciens!
Novēlam mājīgus svētkus!
Kuldīgas apriņķī pagājušā gadsimta sākumā Ziemassvētkos spēlēja spēli, ko aicinām izmēģināt visus arī savās mājās. Teicējs – Dāvids Zembergs.
Ziemassvētku vakarā starp citu uzveda rotaļu "susekļu duršana" jeb kā mēdza teikt "dura susekli". Susekli ar plato galu nostādīja uz klona vai grīdas istabas vidū. Dūrējs nostājās ar muguru pret susekli, atstātu tā, ka caur kāju starpu ar nūju slotas kāta garumā varētu susekli sniegt, un, noliecies ar nūju, mēģināja caur kāju starpu susekli nodurt. Kam neizdevās: tas laida citu savā vietā.
Foto: Digne Ūdre
Latviešu mūziķu Bēthovens
LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa 20. decembrī piedalījās Latvijas Radio 3 Klasika raidījumā "Latviešu mūziķu Bēthovens", tajā iepazīstinot ar atziņām, kas gūtas, pētot Bēthovena laikmetu Latvijas mūzikas kultūrā.
Raidījuma ieraksts pieejams Latvijas Radio 3 arhīvā.
Zinātniskā un radošā konference “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100”. VIDEO
2020. gada 18. decembrī norisinājās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100” ar literatūrzinātnieku, dzejnieku un prozistu, filmu režisoru, mūziķu un citu kultūras personību piedalīšanos, programmu papildinot ar valsts amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvju, Veltas Sniķeres ģimenes un draugu apsveikumiem. Konferences ierakstu iespējams noskatīties šeit: Youtube.
Atsevišķi dalībnieku priekšlasījumus, apsveikumus un priekšnesumus iespējams noskatīties šeit.
Zita Kārkla pētījuma blogā raksta par Hermīnes Zālītes ceļojumu uz Parīzi 1900. gadā
"(..) nemaz nav vajadzīgs grezns apģērbs, pietiek arī dāmām jau ar vienu pašu glītu apģērbu un kādām pāris blūzēm – un ja daudz grib, tad paņem vēl vienu vienkāršu apģērbu līdz, bet vairāk arī nekad nē, tas būtu tikai lieks apgrūtinājums ceļojumā."
Tā raksta Hermīne Zālīte (1858–1932) savā ceļojumu aprakstā "Uz Parīzi, uz pasaules izstādi" ("Mājas Viesis", 1900, nr. 33–42), pamudinot sievietes velti nenodarbināt sevi ar nevajadzīgiem izdevumiem par jauniem un grezniem ceļojuma tērpiem, par kuriem iznāk izdot tikpat, "cik maksātu, prātīgi rīkojoties, no Rīgas viss Parīzes izstādes apceļojums," jo šie nevajadzīgie tēriņi tieši sievietes spiež palikt mājās, "un vai gan sievietes mazāk vēlas Parīzes krāšņumu redzēt, nekā vīrieši?"
Pieejama konferences "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" programma
No 17. līdz 18. decembrim notiks konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" ("Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage"), kas pulcēs pētniekus no visas pasaules. Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu, tāpēc lūgums reģistrēties šeit.
Iznākusi monogrāfija “Neatkarības laika teātris. Parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā”
Beidzot! LFMI apgādā iznācis Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas četru gadu darbs – kolektīvā monogrāfija “Neatkarības laika teātris. Parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā”. Pētnieču Edītes Tišheizeres (projekta vadītāja un redaktore), Ievas Rodiņas, Ditas Jonītes un Laumas Mellēnas-Bartkevičas kopdarbs ir turpinājums vēstures grāmatām “Latvijas teātris. 70. gadi” un “Latvijas teātris. 80. gadi”, “Latvijas teātris. 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija”, kuras iznākušas gan LFMI, gan tā priekšteča, A. Upīša valodas un literatūras institūtā izdevumā. Pētījums tapis VPP Letonica ietvarā, ar dāsnu VKKF atbalstu.
Lasīt vairāk...Aicinām uz Veltas Sniķeres 100 gadu jubilejas pasākumu
2020. gada 18. decembrī no plkst. 16.00 līdz 21.00 tiešsaistē* norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100” ar literatūrzinātnieku, dzejnieku un prozistu, filmu režisoru, mūziķu un citu kultūras personību piedalīšanos, programmu papildinot ar valsts amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvju, Veltas Sniķeres ģimenes un draugu apsveikumiem. Priekšnesumi un priekšlasījumi aptvers trīs spilgtus Veltas Sniķeres dzīvesgājuma lokus – dzeju, jogu un sabiedriski politisko darbību, pirmoreiz vienkopus aplūkojot dzejnieces dzīves un darbības visas šķautnes.
Lasīt vairāk...Reģistrējies tiešsaistes konferencei "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina Jūs rezervēt 2020. gada 17. –18. decembri, lai piedalītos starptautiskā konferencēm "Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage" ("Sociālisma folkloristika: nozares mantojums").
Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu. Lai saņemtu piekļuves saiti, kā arī turpmāku informāciju par konferenci, lūdzam reģistrēties, aizpildot reģistrācijas anketu, tas prasīs aptuveni minūti.
Lasīt vairāk...Konference “Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra” pārcelta uz 2021. gada 3. un 4. decembri
Saistībā ar epidemioloģisko situāciju Latvijā un pasaulē starptautiskā zinātniskā konference Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra, kuru LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizē sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, tiek pārcelta uz 2021. gada 3. un 4. decembri. Konferences norise plānota hibrīdā formātā – gan klātienē, gan attālināti. Pielāgojoties iespējamajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, pasākums tiks nodrošināts attālināti.
Tā kā konferences norise pārcelta gadu vēlāk, organizatori izsludina papildu pieteikšanos līdz 2021. gada 1. jūnijam.
Lasīt vairāk...
