EN in English

Kino zinātniece, tulkotāja un pedagoģe Silvija Līce aizgājusi mūžībā

Silvija Līce (1940, 19. jūn.–2020, 29. aug.) Lilijas Dzenes vadītajam mūsu toreizējā institūta Mākslas sektoram pievienojās jau tad, kad pēc studijām LVU filoloģijas fakultātē, būdama diplomēta angļu un franču valodas un literatūras speciāliste, 1971. gadā iestājās Maskavas Mākslas zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā. Institūta līdzstrādniece no 1974. gada, vadošā pētniece no 1983.g. Mākslas zinātņu kandidāte (1980), 1992. gadā nostrificēta par mākslas doktori.

Lasīt vairāk...

LU LFMI literatūras vortāla Literatura.lv komanda no 17. līdz 22. augustam aizvadīja darbīgu nedēļu Latviešu Centrā Minsterē (LCM), lai strādātu ar Latviešu Kopības Vācijā (LKV) Minsteres arhīvu, realizējot Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja (Baltisch-Deutsches Hochschulkontor) atbalstītu projektu "Latviešu rakstnieki trimdā: Latviešu centra Minsterē dokumentu un fotogrāfiju pētniecība, atlase un digitalizācija" (projekta vadītāja, Literatūras nodaļas vadītāja un Literatura.lv satura redaktore Māra Grudule). Bagātīgais arhīva krājums piedāvā iespaidīgu dokumentu, fotogrāfiju, manuskriptu un priekšmetu klāstu, kas tika daļēji apgūta, iepazīta un izvērtēta, paralēli intensīvi digitalizēta.

Lasīt vairāk...

Klajā nākusi muzikologa, LU LFMI vadošā pētnieka Dr. art. Arnolda Klotiņa grāmata “Divatā ar tautasdziesmu: Folklora latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos” (Rīga: Zinātne, 2020). Tā veltīta tautas garamantu izmantojumam akadēmiskajā mūzikā – latviešu komponistu skaņdarbos. Grāmata sniedz pārskatu par tautas melodiju interpretācijām dažādu laikmetu profesionālajā skaņumākslā: no Jāņa Cimzes apdarēm “Dziesmu rotas” sējumos līdz mūsdienu autoru kompozīcijām. Arnolds Klotiņš izsekojis 19., 20. un arī 21. gadsimta skaņražu rokrakstiem, aranžējumu tendencēm un savstarpējām stilistiskām ietekmēm. Estētiskie principi izgaismoti vēstures norišu un nereti ideoloģisko nosacījumu kontekstā. Aplūkoto komponistu vidū ir Jurjānu Andrejs, Emilis Melngailis, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Jēkabs Graubiņš, Jānis Kalniņš, Volfgangs Dārziņš un daudzi citi.

Lasīt vairāk...

Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludinātajā 2020. gada atklātajā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursā tika apstiprināts projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (Nr. lzp-2020/1-0096). Projekta realizācijas ilgums 3 gadi (2021–2024). To īstenos pieredzējusi LU LFMI pētnieku zinātniskā grupa: Gatis Ozoliņš (vadītājs), Ieva Tihovska (galvenā izpildītāja), Rita Grīnvalde, Sanita Reinsone (izpildītājas), Elīna Gailīte, Justīne Jaudzema (izpildītājas, studējošās).

Lasīt vairāk...

Nedēļas nogalē uz pirmo sēdi pulcējās LU LFMI 2020. gada pavasarī dibinātā Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļa. Sēdes laikā tika pārrunātas pētniecības ieceres un 2020. gadā paredzētie pētījumi, savukārt noslēgumā pētnieki devās lauka pētījumā, lai izzinātu sabiedrības reliģiski topogrāfiskās prakses Carnikavas novadā, kur atrodama "Šamanistāna". To Lilastes pludmalē 2002.gadā izveidoja Krievijā dzīvojošais mākslinieks Makss Zolotuhins. Foto: priekšplānā Agita Misāne, otrā rinda no kreisās Jānis Ozoliņš, Agita Pusvilka, Dace Bula, Ieva Garda.


Pagājušās nedēļas nogalē Institūta darbinieki devās ikgadējā pārgājienā. Šoreiz – pa Cēsu un Priekuļu pagasta mežiem. Gājēji pulcējās projekta "Dzīve līdzās Ostai" pētnieces Kristīnes Āboliņas mājās "Pipariņi", kur dienas noslēgumā Kristīne cienāja ar sātīgu veģetāro lazanju un izrādīja savu septiņu stāvu meža dārzu. Kopumā pa smilšainiem meža ceļiem un takām tika mēroti gandrīz 20 kilometri. Ceļā apskatīti vairāki dabas objekti, piemēram, Zviedru priede Pieškalnos, kas ir dižpriede un ko saskaņā ar vietējām teikām savulaik ar saknēm gaisā un galotni uz leju stādījis zviedru karavadonis, atkāpjoties no Vidzemes; stādot teicis – ja koks augs, mēs vēl atgriezīsimies. Pa Ērgļu klinšu taku ceļš aizveda līdz smilšakmens atsegumam Pieškalnu apkārtnē. Atsegumā saglabājušies ne tikai 19.–21. gadsimta tūristu grafiti, bet arī agro jauno laiku maģiskās zīmes – krusti, saules un mēness simboliski attēli, karātavās pakārts cilvēciņš un citas zīmes, kas, iespējams, saistītas ar kādu izzudušu bēru tradīciju un aizsardzības maģiju. Pirms atgriešanās Kristīnes mājās, pārgājiena dalībnieki nopeldējās Niniera ezerā.

Plašāks ieskats gājiena norisē fotogrāfijās

Lasīt vairāk...

17. jūnijā ar LU LFMI Zinātniskās padomes sēdes nr. 2020/5 lēmumu Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļā pētnieces amatā uz sešiem gadiem ievēlēta reliģiju zinātniece, Dr. phil. Agita Misāne. Agita strādās galvenokārt Baltijas pētniecības grantu programmas projektā “Atkalizstāstītās svētvietas un svētceļnieku maršruti kā iekļaujošas telpas un vietas: līdzdalītā iztēle un daudzslāņu kultūras mantojums”, kuru LU LFMI izstrādā kopā ar Tartu un Oslo Universitāti, kā arī Lietuvas Literatūras un folkloras institūtu. Projekta mērķis ir izpētīt sakrālās kultūras robežzīmju un kultūras mantojuma vietu potenciālu sociālās iekļaušanās veicināšanas procesos, kā arī izstrādāt funkcionālus modeļus, lai uzlabotu lauku telpas integratīvo potenciālu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Norvēģijā. Pētniecības tēmas Latvijā ir (1) Latvijas svētceļnieku pieredzes stāsti dažādos svētceļojumu virzienos, (2) Aglonas kā starptautiska svētceļojumu centra attīstība (gadījuma analīze) un (3) jaunradītās brīvdabas svētvietas Baltijas valstīs un to tipoloģija.


16. jūnijā plkst. 12.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 401. auditorijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts zinātniskā asistente Ieva Rodiņa aizstāvēs disertāciju zinātniskā doktora grāda iegūšanai mūzikā, vizuālajās mākslās un arhitektūrā. Darba temats "Eduarda Smiļģa režija un modernisms (1920-1945)". LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes sēde ir atklāta, interesenti aicināti pievienoties, iepriekš piesakoties. Papildu informācija: https://www.hzf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zin...


No 29. jūnija līdz 3. jūlijam SERDES rezidenču centrā Aizputē durvis vērs Novadpētniecības skola. Tās ietvaros 30. jūnijā Aizputē viesosies Una Smilgaine un Elvīra Žvarte un iepazīstinās ar folkloras materiāliem, kas savākti Aizputē un tās tuvākajā apkārtnē, parādīs fotogrāfiju un audio ierakstu krājumu, kā arī ierādīs, kā ērtāk izmantot LFK digitālo arhīvu garamantas.lv.



2020. gada 17. jūnijā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā gaidāms piektais seminārs ciklā "Pēckara arhīvs". Uzmanības centrā šoreiz būs latviešu folkloras tekstu un pētījumu publicējumi Rietumu trimdā, kas aptver laiku no 1945. līdz 1990. gadam.

Pēc Otrā pasaules kara latviešu folkloristika turpinājās ne vien padomju režīma apstākļos Latvijā, bet arī latviešu inteliģences jaunajās mītnes zemēs – Zviedrijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u. c. Emigrējušo vidū bija gan profesionāli nobrieduši folkloras pētnieki (kā Ludis Bērziņš, Kārlis Straubergs, Arveds Švābe), gan autori, kuru interese par savas tautas tradīciju pētniecību raisījās svešumā.

Lasīt vairāk...

No 11. līdz 22. maijam notika Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā "Kilograms kultūras 2020" pavasara balsojums. Žūrija, kā vienu no kategorijas "Pārsteigums" nominantiem, izvirzīja arī LU LFMI LFK Autobiogrāfiju krājuma, Punctum, Kroders.lv, Ubi Sunt kopīgi veidoto projektu "Pandēmijas dienasgrāmata". Paldies katram balsotājam, kurš veicināja "Pandēmijas dienasgrāmatas" iekļūšanu finālā!

Lasīt vairāk...

Folkloras institūta un Literatūras teorijas nodaļas darbiniece Austra Alksnīte – Austra Infantjeva (23.04.1920.–23.05.2011.) – piedzima Jurģu dienā Limbažu pagasta Pūlī. Diemžēl viņas māmuļa no dzemdību gultas vairs netika piecēlusies. Austru uzaudzināja mātes māsa, viņai bija divi brāļi, bet viens mira agrā jaunībā. Nelaimīgā kārtā bērnībā iegūtā fiziskā trauma neļāva viņai līdz 20 gadu vecumam patstāvīgi staigāt. Tikai 1941. gadā ap Vasarsvētkiem Sarkanā krusta slimnīcā veiktā operācija kaut cik uzlaboja situāciju. Veiksmīgais dakteris bija ieplānojis vēl otru operāciju, kuras rezultātā vainai vajadzēja pilnībā zust, bet Otrais pasaules karš labos nodomus izjauca.

Lasīt vairāk...

Silvija Radzobe

(1950 – 2020)

21. aprīļa priekšpusdienā sasniedza apstulbinoša ziņa – mūžībā devusies Silvija Radzobe, teātra zinātniece un kritiķe, rakstniece un pedagoģe. Silvija un miers likās nesavienojami jēdzieni, viņa vistiešākajā veidā bija, Imanta Ziedoņa vārdiem runājot – “garainis, kas veicina vārīšanos”. Viņas raksti – spoži analītiski un subjektīvi, nesamierināmi un karsti gan uzslavās, gan nopēlumos, radīja viļņus, kā mierīgā ūdenī iemesti akmeņi. Teātra cilvēki uz viņu dusmojās un viņu dievināja, ar interesi gaidīja, ko viņa teiks, lai tūdaļ sacīto apstrīdētu. Vienaldzīgo – to gan nebija.

Pagājušā gadsimta 80. gados Silvija Radzobe kā jauna kritiķe un pētniece nonāca Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta Teātra, mūzikas un kinomākslas sektorā – slavenajā, apskaustajā Lilijas Dzenes “salonā”, kur virda kaislības un notika gan profesionālas informācijas, gan elegantu tenku apmaiņa, tur koncentrējās teātra un kinomākslas intelektuāļi. Silvija ne bez asarām un piepūles izcīnīja savu vērā ņemamu vietu šajā lokā. Piedalījās sektora lielajos darbos – vēstures liecinājumos par Rīgas Krievu drāmas teātri, Latvijas teātri 70. un 80. gados.

Lasīt vairāk...

"Pērngad 8. aprīlī es atbraucu uz Aleksandropoli, kur, kā jau ziniet, toreiz Kaukāzijas armija uzturējās, lai varētu pār robežu iet, tiklīdz Turkiem karš būtu pasludināts. Es biju pie palkavnieka R. diviem bērniem par skolotāju un atbraucu no Tiflises (Tbilisi) šurp ar R. kundzi, kas ar savu laulātu draugu gribēja satikties. (..) Otrā dienā mēs nobraucām cietoksnī. Svešiem nebij vēlēts ieiet, bet R. kundze, kā komandiera gaspaža, tapa ielaista. Kamēr mēs cietoksnī uzturējāmies, man izdevās visas kara ieriktes apskatīt. Uz plačiem redzēju bumbas visādā lielumā gubu gubām sakrautas, otrā vietā bij tūkstošu tūkstoši maisi ar miltiem, apsegti ar nopiķētu audeklu. Vairāki šķūņus redzēju piekrautus ar cvibakiem (sukariem), kuri, kā teica, pietiktu priekš 5 gadiem. Iz kazarmēm visur dzirdēja zaldātu jautro dziedāšanu. Saperi mani izvadīja 2 verstes tālu arī pa zemes apakšu, kur krustām un šķērsām ganģi bij izrakti. Es gribēju vēl citas cietokšņa daļas apskatīt, bet nevarēju nekur iziet, jo bij tāda braukšana, skriešana, jāšana, ka gandrīz bij jābaidās pārbrauktam tikt. Viss karaspēks bij kā bites kājās un, kā rādījās, uz ko sevišķu sagatavojās. Uz ko viņi tik nopietni sagatavojās, to mēs jo drīzi dabūjām zināt. Otrā rītā, tai 12. aprīlī pulksten 4 no rīta R. kundze, ar asaru pilnām acīm, mani modināja, teikdama, lai ceļoties, jo tūlīt esot jābrauc projām – karš esot pasludināts."

Tā sākas Minnas Freimanes (1853–?) ceļojuma apraksts "Iz Kaukāzijas", kas publicēts 1878. gada oktobrī "Baltijas Vēstnesī". 1877. gadā Minna Freimane kā mājskolotāja pavadīja kādu krievu virsnieka ģimeni uz Kaukāzu. (Šī apraksta dēļ viņa vēlāk minēta arī kā pirmā sieviete – kara ziņotāja.) 1879. gadā Minna Freimane uzsāka ceļojumu caur Rietumeiropu (Vācija, Francija, Itālija) uz Ēģipti. Viņas Kaukāza, Rietumeiropas un Ēģiptes ceļojumu apraksti vēlāk tika izdoti grāmatā "Par piemiņu. Ceļa apraksti" (Liepāja, 1884). Lasīt vairāk...


Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) Rituālā gada darba grupas (Ritual Year Working group) ikgadējā konference, kuras tēma šogad "Komercija un tradīcijas" ("Commerce and Traditions"), un norise bija paredzēta šā gada 3.–6. jūnijā Rīgā, ir pārcelta uz 2020. gada 15.–17. novembri ārkārtējās situācijas dēļ.