Triju Zvaigžņu ordenis – Dacei Bulai, Elgai Melnei, Beatrisei Reidzānei un Mārai Vīksnai
Pirms valsts svētkiem Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā lēmuši piešķirt 60 augstākos Latvijas valsts apbalvojumus. Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniecēm ieceltas četras LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieces – vadošā pētniece Dace Bula, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītāja, kādreizējā institūta direktore un Latviešu folkloras krātuves vadītāja, kā arī Latviešu folkloras krātuves pētnieces Elga Melne, Beatrise Reidzāne un Māra Vīksna.
Sveicam un lepojamies!
Zita Kārkla seminārā Gēteborgas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē stāstīs par savu pēcdoktorantūras pētījumu "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture"
2021. gada 9. novembrī Gēteborgas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Literatūras, Ideju un Reliģijas vēstures katedras organizētajā seminārā pēcdoktorantūras pētniece Zita Kārkla stāstīs par pētījuma procesu līdz šim brīdim, tā rezultātiem un grūtībām. Stāstījumam sekos diskusija. Seminārs iekļaujas pēcdoktorantūras pētījuma programmā paredzētajā mobilitātē, kuras sadarbības partneris ir Gēteborgas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Literatūras, Ideju un Reliģijas vēstures katedra.
Lasīt vairāk...Publicēts Jāņa Daugavieša raksts žurnālā "Digital Scholarship in the Humanities"
Šogad iznācis LU LFMI pētnieka Dr. sc. soc. Jāņa Daugavieša raksts "Motivation to Engage in Crowdsourcing: Towards the Synthetic Psychological–Sociological Model", kas publicēts žurnālā "Digital Scholarship in the Humanities". Žurnālu (agrāk – "Literary and Linguistic Computing") izdod Oksfordas Universitātes izdevniecība.
Raksts tapis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta ERAF atbalstītā projekta "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā (DiTCH)" ietvaros. Tas veltīts digitālo zinātņu laukā veidoto koprades (crowdsourcing) projektu lietotāju analīzei, fokusējoties uz viņu motivāciju iesaistīties un veikt brīvprātīgu un neapmaksātu darbu. Raksta rezultāts ir jauns motivācijas modelis, kurā sintezēta psihologu E. Deci (Edward L. Deci) un R. Raiena (Richard M.Ryan) pasnoteikšanās teorija (Self-Determination Theory) ar sociologa un antropologa P. Burdjē (Pierre Bourdieu) kapitālu teoriju.
Lasīt vairāk...Darbu uzsāk Latvijas Literatūras gada balvas 2022 ekspertu komisija
Jau šobrīd norit gatavošanās vienam no centrālajiem notikumiem Latvijas literatūrā – Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA), kas ik pavasari tiek pasniegta spožākajiem pašmāju autoriem piecās nominācijās. Jaunā ekspertu komisija sākusi 2021. gada literārā devuma izvērtēšanu, savukārt balvas organizatoriem pievienojies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI).
LALIGABA ekspertu komisijā turpmākos mēnešus strādās dzejniece Ērika Bērziņa, rakstniece Andra Manfelde, tulkotājs Raimonds Jaks, dzejniece un publiciste Liāna Langa, dzejnieks un literatūrkritiķis Ivars Šteinbergs un literatūrzinātniece un literatūrkritiķe Agija Ābiķe-Kondrāte. Savukārt ekspertu komisiju vadīs literatūrzinātniece Zanda Gūtmane.
Lasīt vairāk...Konferencē "Creativity and innovations in dramatic arts, media and cultural production: visions and values for the future" piedalās Ieva Rodiņa
2021. gada 17.-19. novembrī virtuālajā vidē noritēs Belgradas Mākslas universitātes Dramatiskās mākslas fakultātes (Serbija) rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Creativity and innovations in dramatic arts, media and cultural production: visions and values for the future", kurā ar priekšlasījumu "Digital Theatre in Latvia: New Forms and Challanges" uzstāsies LU LFMI Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskā asistente Ieva Rodiņa.
Lasīt vairāk...Baltijas vides cilvēkzinātņu konference
1. un 2. novembrī notiek otrā Baltijas vides cilvēkzinātņu (BALTEHUMS — Baltic environmental humanities and social sciences) konference. Pirmais šāds pasākums notika Rīgā, 2018. gadā. To rīkoja LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte un Latvijas Nacionālā bibliotēka, bet atbalstīja — arī Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Konferences gaitā nostiprinājās dalībnieku pārliecība, ka jaunajam un strauji augošajam starpdisciplinārajam pētniecības virzienam būtu jārod stabils sakņojums Baltijas reģiona akadēmiskajā telpā, un tam nepieciešama pētnieku sadarbība un regulāra tikšanās. Otrā konference bija plānota 2020. gada pavasarī Kauņā, taču pandēmijas dēļ tika vairākkārt pārcelta. Šajās dienās konference notiek attālināti — no Tallinas Universitātes, tās norisi nodrošina Igaunijas Vides vēstures centrs (Estonian Centre for Environmental History). Konferencē piedalās LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula ar pētījumu par projektā "Dzīve līdzās ostai" dokumentētiem vides pieredzes stāstiem.
Konferences programma pieejama šeit.
Dace Bula piedalās konferencē "Writing Urban Places: New Narratives of European Cities"
Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītāja, LFMI vadošā pētniece Dace Bula 27. un 28. oktobrī piedalās COST akcijas "Writing Urban Places: New Narratives of European Cities" vidusposma konferencē, kura notiek Portu, Portugālē. Projekts "Dzīve līdzās ostai" izraudzīts par vienu no vienpadsmit projektiem, kuri aicināti šai konferencē iepazīstināt ar savu izpētes ģeogrāfiju. Tas tiek darīts, lai apsvērtu iespējamās COST projekta lauka norises konkrētu pētījumu vietās. Lauka darbs COST akcijā plānots projekta otrajā posmā, cik vien to pieļaus epidemioloģiskā situācija.
Pētnieki piedalās konferencē "Histories of Sexualities, Gender Diversity, and Queer in the Nordic and Baltic Region"
2021. gada 26. oktobrī Kārlis Vērdiņš un Jānis Ozoliņš piedalījās Helsinku Universitātes organizētajā starptautiskajā konferencē "Histories of Sexualities, Gender Diversity, and Queer in the Nordic and Baltic Region" ar referātu "Men on the Verge of a Nervous Breakdown: Embodied Affects of Atis Jākobsons" (Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas: Ata Jākobsona iemiesotie afekti). Konference pulcēja Ziemeļvalstu un Baltijas pētniekus, kuru uzmanības centrā ir dzimtes un seksualitātes jautājumi.
K. Barona konference jau šonedēļ
-617792dc2d188.jpg)
Krišjāņa Barona konference, ko ik gadu rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve, šogad veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā.
Konference notiks 2021. gada 28. un 29. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom, tās norise tiks raidīta arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook lapā. Konferences klausītājus, kuri vēlēsies sekot līdzi un piedalīties diskusijās platformā Zoom, lūgums dalību pieteikt elektroniski līdz 26. oktobrim, aizpildot pieteikuma veidlapu: https://ej.uz/Barondiena2021.
Artis Ostups piedalās TV24 raidījumā "Pilna bilde"
LU LFMI pētnieks un žurnāla "Letonica" redaktors Artis Ostups 24. oktobrī piedalījās TV24 raidījuma "Pilna bilde" diskusijā par kultūras medijiem Latvijā. Raidījuma ieraksts skatāms TV24 interneta arhīvā.
Lekciju cikls par ceļošanas vēsturi izstādē "Kurzemes princese ceļo. Fanijas Bīronas akvareļi un zīmējumi"
2021. gada rudens sezonā Rundāles pils muzejs piedāvā trīs lekciju ciklu par ceļošanas vēsturi, kurā zinoši pētnieki iepazīstinās ar konkrētu 18. un 19. gadsimta Baltijas izcelsmes ceļotāju pieredzi. Priekšlasījumi veidos plašāku kontekstu Rundāles pils muzeja izstādei "Kurzemes princese ceļo. Fanijas Bīronas akvareļi un zīmējumi", kas skatāma līdz 2022. gada 30. aprīlim.
8. Baltijas studentu konference "Bridges in the Baltics"
No 22. līdz 23. oktobrim Viļņas Universitātē norisinās 8. Baltijas studentu konference "Bridges in the Baltics". Tās mērķis ir satuvināt studentus, kuru pētniecības fokusā ir Baltijas valstu valodas un kultūra. Konferences darba valodas ir lietuviešu, latviešu, igauņu un angļu.
LU Literatūras folkloras un mākslas institūtu konferencē pārstāv Kārlis Vērdiņš "Canonization post factum: Baltic fiction in Central European Classics series" (plenārsēdes lasījums) un Madara Eversone "Travel Map of Soviet Latvian Writers (the 70s and 80s of the 20th Century)" (lasījums sesijā "Literatūra").
Konferences programma un kopsavilkumi. Klausies to šeit.
Ieva Tihovska piedalās slāvu mūzikas pētnieku konferencē
No 20. līdz 23. oktobrim Poznaņā norisinās Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (ICTM) pētnieku grupas "Mūzika un deja slāvu pasaulē" trešais simpozijs. To atklāja LU LFMI pētnieces, etnomuzikoloģes Ievas Tihovskas referāts "Jēdzienu 'tradicionālā mūzika' un 'folklora' tautas definīcijas: Latvijas slāvu ansambļu pētījums". Referāta pamatā ir lauka pētījums, ko pētniece veikusi pie slāvu ansambļiem, kas Latvijas Nacionālā kultūras centra skatēs pieskaitījuši sevi 'tradicionālās mūzikas' kategorijai. Ņemot vērā šo ansambļu priekšnesumu stilistisko dažādību, kas sniedzas pāri šaurai tradicionālās mūzikas izpratnei, pētniece izzināja tautas priekšstatus un motivāciju saistīt sevi ar šo kategoriju.
Blogā "Blog4Dissent" publicēts Jāņa Ogas raksts
EU COST programmas akcijas "Jauns posms Austrumeiropas disidentu kultūras izpētē" (EU COST Action "New Exploratory Phase in Research on East European Cultures of Dissent", CA16213) jeb "Nep4Dissent" pētniecības blogā "Blog4Dissent" publicēts Jāņa Ogas raksts par latviešu rakstnieku pseidonīmiem: "Writing under ‘Nom de Plume' in Latvia in the Period of Soviet Occupation". Raksts lasāms šeit.
Lasīt vairāk...Renesanse: Muzikāls ceļojums no Florences līdz Rīgai
Uzsākot rudens sezonu un atklājot jauno mācību gadu, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA) un fondu "Uniting History" piedāvā izglītojošu sarunu ciklu apmeklētājiem, kuri interesējas par Eiropas un pasaules mūzikas vēsturi. Desmit lekcijās, kas būs pieejamas kā klātienē, tā tiešraidē, kopā ar Latvijas izcilākajiem muzikologiem un praktiķiem atklāsim likumsakarības kultūrā un komponistu dzīvē.
Otrajā tikšanās reizē (19. oktobris) klausītājus ar renesanses laikmetu mūzikā iepazīstinās muzikoloģe, mākslas doktore Ilze Šarkovska-Liepiņa: Lasīt vairāk...
