EN in English

Visas taisnības

Piektdien, 2. martā pulksten 12.00 durvis vērs Imanta Ziedoņa muzeja veidotā izstāde, kas atainos Raimonda Paula un Imanta Ziedoņa satikšanos pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu nogalē no jauna skatu punkta. Izstādes sagatavošanā piedalījusies arī mūsu vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.
Izstāde bez maksas būs apskatāma no 2. līdz 4. martam 12:00–18:00, RISEBA Arhitektūras un mediju centrs H2O 6 Aisteres zālē.
Trīs vakarus būs baudāmi "Visas Taisnības" koncerti, kur skanēs Raimonda Paula komponētās dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju jaunās interpretācijās.


DHN2018

No 7.-9. martam Helsinkos notiks trešā digitālo humanitāro zinātņu konference "Digital Humanities in the Nordic Countries", ko organizē Helsinku Universitāte. Tā šogad veltīta tēmām, kas saistītas ar atvērtu zinātni. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu konferencē pārstāvēs vadošās pētnieces Sanita Reinsone, Rita Treija un pētnieks Jānis Daugavietis.

Folkloras arhīviem un digitālajām humanitārajām zinātnēm veltīts panelis 7. martā, kuru organizē Sanita Reinsone un Lauri Harvilahti. Tajā iecerētas diskusijas par dažādu digitālo metožu pielietojumu folkloras korpusu pētniecībā, sabiedrības iesaistes akcijām, aktualitātēm folkloras arhīvu digitālajās platformās un citiem jautājumiem. Lasīt vairāk...


2018. gada 28. februārī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:


2. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrijā tiks atklāta neparasta izstāde "Herders un Barons", kas sniegs ieskatu tautasdziesmu vākšanas priekšvēsturē apgaismības laikmetā. Izstāde LNB darba laikā būs skatāma līdz 2018. gada 20. maijam. Ieeja bez maksas.

Krišjāņa Barona (1835–1923) vērienīgajam tautasdziesmu apkopojumam "Latvju dainas" un UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā iekļautajam Dainu skapim (apskatāms LNB 5. stāvā), kurā glabājas no visas Latvijas iesūtīto tautasdziesmu rokraksti, ir īpaša priekšvēsture. Tautasdziesmas Eiropas intelektuāļu redzeslokā nonāca jau apgaismības laikmetā, un liela nozīme to vērtības atklāšanā un vākšanas pirmssākumos bija vācu mācītājam un domātājam Johanam Gotfrīdam Herderam (1744–1803). Lasīt vairāk...


Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta 2017. gada 14. novembra sēdes lēmumu LU LFMI pētniecei, LZA Dr.h.c.philol., Dr. philol. Gundegai Grīnumai piešķirta Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē – par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni", savukārt LU LFMI zinātniskajai asistentei, Mg. philol. Signei Raudivei piešķirta Zentas Mauriņas balva literatūrzinātnē par maģistra darbu "Jaunie autori latviešu padomju literatūrā: literārās darbības sākums totalitārā režīma apstākļos (1945–1956)". Vad. Dr. philol. Ieva Kalniņa literatūrzinātnē (LU Humanitāro zinātņu fakultāte).


Ķīpsala

No 23. līdz 25. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks "Latvijas Grāmatu izstāde 2018", kurā jau otro gadu būs arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāda stends. Tajā darbosies LU LFMI pētnieki, būs iespēja viņus satikt un dabūt autogrāfus iegādātajās grāmatās.

Piektdien plkst. 11.00-14.00: Dace Bula, Inguna Daukste-Silasproģe, plkst. 14.00-18.00: Ieva Tihovska, Ilze Šarkovska-Liepiņa, plkst. 11.00-12.00 arī Sanita Reinsone.

Sestdien plkst. 10.00-13.30: Antra Upeniece, Māra Vīksna, plkst. 13.30-18.00: Anna Laganovska, Eva Eglāja-Kristsone, plkst. 11.00-12.00 arī Anita Rožkalne.

Svētdien plkst. 11.00-14.00: Baiba Krogzeme-Mosgorda, Ieva Garda-Rozenberga, plkst. 13.30-17.00: Māra Grudule un Toms Ķencis.

Institūta apgādā izdotās grāmatas apskatāmas te.


Krišjāņa Barona konference 2018

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona konferencei, kas notiks 30.-31.10.2018. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Folkloras un tradīciju apzināšanas loma ceļā uz Latvijas valsti sen vairs netiek apšaubīta, tādēļ tagad aicinām atskatīties tieši uz pēdējo simts gadu vēsturi. Vai un kā mainās tradīciju loma pēc valsts nodibināšanas? Kādas ir folkloras un tradicionālās kultūras attiecības ar valsti, un kā tās varētu attīstīties nākotnē? Nozarei strauji attīstoties, šis varētu būt īstais laiks izvērtēt perspektīvas un jēdzienus, kādos runājam par tradīcijām gan pētniecības, gan kultūras politikas kontekstos. Lasīt vairāk...


Šā gada grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele" nominācijā "Zinātniskā literatūra" izvirzīta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotā grāmata "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija". Sastādītāja – Ieva E. Kalniņa, mākslinieks – Valdis Villerušs; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, "Veiters korporācija" (apvāks).

Nominētās grāmatas būs aplūkojamās šādās izstādēs:

23.–25.02. "Latvijas Grāmatu izstādē 2018" Ķīpsalā.

28.02.–1.04. Grāmatu namā "Valters un Rapa".

1.–31.03. Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

3.04.–2019. gada marts – Latvijas Nacionālās bibliotēkas N stāva Informācijas un uzziņu centrā.

2.03.–3.05. izstāde "2017. gada Latvijas grāmatniecībā" LU Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā.

Par grāmatu var nobalsot arī portālā "Delfi": http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/izvelies-un-nobalso-par-skaistako-2017-gada-izdoto-gramatu.d?id=49759903. Balsot varēs līdz 13. martam plkst. 24.00.


Aizgājis viens no būtiskākajiem cilvēkiem, kas padarīja LU LFMI priekšteci, A. Upīša Valodas un literatūras institūtu par sava laika intelektuālo centru. Lilijas Dzenes Teātra, mūzikas un kinosektors, kurā no 1968. līdz 1980. gadam strādāja arī Valija, kā viņu parasti sauca, – tā tagad ir leģenda. Maza telpa “Staļina katedrāles” 13. stāvā, pāris rakstāmgaldi, kartotēku skapīši un grāmatplaukti gar sienām. Ceturtdienās pulcējas teātrinieki, piektdienās – kino, trešdienās – mūzikas cilvēki. Kas tā bija par intelektuāļu buķeti! Lilija Dzene bija neapšaubāmais centrs, toties Valentīna Freimane – pretējais pols, mierīgā, bet nepārprotamā opozīcija, tik nepieciešama, lai noritētu ideju apmaiņa, lai dzelzs priekškara apstākļos neieslīgtu pašpietiekamībā. Viņa bija cilvēks ar pasaules elpu un skatījumu, savā ziņā pretēju pārējo principiālajam centrējumam uz latviešu kultūru.

Izdzīvojusi holokaustā, Valentīna Freimane pēc kara pilnīgi iekļāvās latviešu kultūras dzīvē, un tomēr izcēlās ar savu īpašo, pirmskara Rīgas ebreju vidē iegūto perfekto “kinderštūbi” un pusaudzes gados Berlīnes kinoļaužu lokā iepazītajiem augstajiem pasaules kultūras standartiem. Arī padomju laikā viņa mierīgi un eleganti nobrucināja robežas, cik vien tas bija iespējams. Draudzējās ar Maskavas disidentiskajām un Ļeņingradas aristokrātiskajām kultūras aprindām. Pilnām izmantoja niecīgās iespējas satikt un pēc tam uzturēt saikni ar rietumu māksliniekiem. Maskavas starptautiskajos kinofestivālos viņa sastapa ārzemju kinozvaigznes, ar kurām brīvi runāja jebkurā no lielajām Eiropas valodām, mainot tās pēc vajadzības, lai nojauktu prātu “uzraudzītājiem”. Lasīt vairāk...


14. februārī ir Svētā Valentīna diena, ko dēvē arī par Sirsniņu dienu. Tie ir mīlestības un mīlētāju svētki, kas nosaukti par godu 3. gadsimta itāliešu moceklim – mīlētāju aizbildnim. Svēto Valentīnu godina Romas Katoļu baznīcā, taču viņa vārds plaši pazīstams arī ārpus kristīgās tradīcijas. Latvijas kontekstā 14. februāra svinēšana ir samērā jauna tradīcija – Latviešu folkloras krātuvē faktiski nav neviena Valentīna dienas apraksta. Lasīt vairāk...


No 11. līdz 15. februārim LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone piedalās COST (the longest-running European framework supporting trans-national cooperation among researchers, engineers and scholars across Europe) akcijas Nr. CA16204 Distant Reading for European Literary History 03/11/2017-02/11/2021 vadības komitejā Prāgā, Čehijā kā Latvijas pārstāve.

COST akcijas mērķis ir izveidot daudzvalodīgu Eiropas literāro tekstu kolekciju (ELTecC), kas saturētu vairāk nekā 2500 pilnteksta romānus vismaz 10 dažādās valodās, dodot pieeju testa metodēm un salīdzinot rezultātus starp nacionālajām tradīcijām; izveidot un dalīties ar labākajām praksēm un attīstīt inovatīvas digitālās teksta analīzes metodes, kas piemērotas Eiropas daudzvalodīgajai literārajai tradīcijai; apsvērt resursus un metodes, lai pārdomātu fundamentālos konceptus literatūras teorijā un vēsturē.

Latvijas dalība COST akcijā ir nozīmīga, jo, attīstoties digitālajām humanitārajām zinātnēm, īpaši literatūras zinātnei tas dotu ilgtspējīgus rezultātus nozares paplašināšanai viedo tehnoloģiju jomā.

Š. g. 16. februārī plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā, Dabas mājā notiks 2017. gada ievērojamāko zinātnes sasniegumu autoru un autoru kolektīvu apbalvošanas ceremonija. Pērn decembrī Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosauca nozīmīgākos 12 sasniegumus Latvijas zinātnē, papildus piešķirot arī sešus LZA prezidenta atzinības rakstus. Starp gada sasniegumiem trīs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku darbi – Māras Grudules monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos", Gundegas Grīnumas monogrāfija "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni" un LZA prezidenta atzinības raksts Paulam Daijam par monogrāfiju "Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture". Lasīt vairāk...


Latvian Folkloristics in the Interwar Period

Somijas Zinātņu akadēmijas vēsturiskajā sērijā FF Communications iznākusi kolektīva monogrāfija par latviešu folkloras izpētes vēsturi. Latviešu folkloristika starpkaru periodā (Latvian Folkloristics in the Interwar Period) ir starptautiskai auditorijai adresēts pētījums, kurš iekļaujas pašlaik aktuālajos centienos paplašināt nozares ģeogrāfiju tā, lai tā aptvertu arī internacionāli mazāk izzinātas pētnieciskās tradīcijas. Ar šo grāmatu latviešu folkloristi pievienojas arī mūsdienu zinātnes refleksīvajam virzienam, kas kritiski atskatās uz nozares pagātni.

Starpkaru periods Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, bija folkloristikas nodibināšanās laiks, kad patriotiskā folkloras vākšanas un publicēšanas nodarbe pārveidojās par pilnvērtīgu akadēmisku disciplīnu. Tika nodibināta Latviešu folkloras krātuve, folkloras priekšmeti tika iekļauti universitātes izglītībā, un latviešu folkloristi meklēja savus ceļus tā laika aktīvās starptautiskās sadarbības tīklos. Lasīt vairāk...


Simtgades burtnieki

No šodienas AS “Sadales tīkls” iesaistās LU LFMI Latviešu folkloras krātuves un Latvijas valsts simtgades biroja organizētajā akcijā “Simtgades burtnieki”. Lai Latvijas simtgades jubilejas un Eiropas kultūras mantojuma gadā dotu savu artavu folkloras un kultūras mantojuma popularizēšanā, AS “Sadales tīkls” ir pirmais uzņēmums Latvijā, kura vairāk nekā 2000 darbinieki un viņu ģimenes locekļi kļūs par Simtgades burtniekiem. No februāra līdz novembrim digitālajā platformā lv100.garamantas.lv tiks atšifrēti rokraksti – mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citi folkloras žanri latviešu, latgaliešu, lībiešu, krievu, lietuviešu, poļu un citās valodās, kuras lietotas Latvijas teritorijā. Lasīt vairāk...


2018. gada 8. februārī plkst. 18.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rūpniecības ielā 10) notiks svinīgs pasākums, atceroties ievērojamo igauņu – latviešu dzejnieku, literatūras kritiķi, mākslinieku un vēsturnieku Ivaru Ivasku (17. 12.1927.–23. 09.1992.).

Sarīkojumā – atmiņās, tekstos un mūzikā, dalīsies – Igaunijas vēstnieks Latvijā Tenis Nirks, Guntars Godiņš, Valters Nollendorfs, Jānis Peters, Anita Rožkalne, Inguna Cepīte, Ansis Sauka un Aija Sakova.

Ivars Ivasks dzimis Rīgā igauņa Vidrika Ivaska un latvietes Ilzes Gūteres ģimenē. Mācījies vācu, igauņu un vēlāk latviešu skolā Rīgā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā no Igaunijas devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur no 1946. līdz 1949. gadam studējis mākslas vēsturi un salīdzināmo literatūru Marburgas Universitātē. 1949. gadā apprecējies ar latviešu dzejnieci Astrīdi Ivasku. Lasīt vairāk...