WALK projekts pētīs latviešu starpkaru kultūras attiecības ar urbāno modernitāti
.jpg)
2023. gadā LU Literatūras, folkloras un mākslas intitūts uzsāk jauna Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta īstenošanu “Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā” (“Walking Through Time: Flânerie and Modernity in Latvian Interwar Culture”, abreviatūra – WALK) (lzp-2022/1-0505).
Pētnieku komandu veido literatūrzinātnieki Eva Eglāja-Kristsone un Artis Ostups, mākslas zinātnieces Aija Brasliņa un Sanita Duka, bet projektu vada literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Projekta uzmanības centrā literatūras un modernās pilsētas attiecības starpkaru periodā. Projekta ietvaros tiks izstrādāti akadēmiski un populārzinātniski raksti, tā noslēgumā sabiedrībai būs pieejama izstāde, kas iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem starpdisciplinārā veidā. Tāpat projekta īstenošanas periodā pētnieki veidos lekcijas un citus pasākumus plašākai sabiedrībai.
Lasīt vairāk...Dace Bula un Kitija Balcare sniegs priekšlasījumus LU konferences sekcijā “Daba: starpdisciplinārā perspektīva”
22. un 23. februārī Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notiks sekcija "Daba: starpdisciplinārā perspektīva".
Rīgā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference
No 2023. gada 13. līdz 15. septembrim Rīgā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference "Beyond the Field: Fieldwork in the 21st Century". Kopš 2010. gada konferences pamīšus ir notikušas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, 2022. gadā pirmo reizi notika Somijā. Tā pulcē reģiona jaunos jomas zinātniekus.
Vairāk lasāms: šeit.
Lasīt vairāk...Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursa laureāti par nozīmīgākajiem 2022. gada sasniegumiem zinātnē
16. februārī tika sveikti Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursa laureāti par nozīmīgākajiem 2022. gada sasniegumiem zinātnē. Priecājamies, ka to starpā tika sumināti arī grāmatas "A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century" veidotāji.
Latvijas Literatūras gada balvai nominēti trīs LU LFMI pētnieki
Šogad Latvijas Literatūras gada balvā ir ieviesta kategorija "Spilgtākais darbs literatūrzinātnē", kurā nominēti arī divi LU LFMI izdevumi: Zitas Kārklas monogrāfija "Iemiesošanās" un Benedikta Kalnača pētījums "Pavērsiens".
Starp nominētajiem ir arī LU LFMI pētnieces Anitas Rožkalnes pētījums "Brīvie Vektori" (izdots "Dienas Grāmata").
Par kategorijas ieviešanas nepieciešamību izsakās ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ingmāra Balode:
"Laikā, kad tika apstiprināts šī gada balvas nolikums, vairums apjomīgo pētījumu, kuri pašlaik silda gan interesi par literatūru, gan lasītāju prātus, vēl nebija izdoti. Paturot prātā, ka šādi literatūras pētniecības “bagātie gadi” drīzāk ir retums, eksperti nolēma tos izvērtēt un godināt par spožāko veikumu. Cerams, ka tas pozitīvi atbalsosies arī humanitāro zinātņu pamanītībā un novērtējumā."
Priecājamies arī par LU LFMI kolēģu radošajiem veikumiem: Ivara Šteinberga krājuma "Jaunība" un Arta Ostupa dzejas krājuma "Variācijas par mēness tēmu" iekļūšanu labāko dzejas darbu sarakstā, savukārt Kārļa Vērdiņa atdzejotas T. S. Eliota krājums un Erika Naivo dzejoļi ir iekļauti starp labākajiem 2022. gada tulkojumiem.
Priecājamies arī, ka LU LFMI zinātniskās asistentes Ievas Melgalves kopdarbs ar Elizabeti Luško-Ražinsku "Emī un Rū. Draudzības kods" ir starp labākajiem bērnu oriģinalliteratūras darbiem.
Izsludināta pieteikšanās konferencei “Jokdaris un lelle: rakstnieks padomju laikā un telpā”
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina piedalīties 81. Latvijas Universitātes starptautiskās konferences latviešu literatūras vēstures sekcijā “Jokdaris un lelle: rakstnieks padomju laikā un telpā”.
Konference notiks 2023. gada 24. un 25. aprīlī, tā veltīta trim latviešu rakstniekiem, kuriem 2022. un 2023. gadā tiek svinēta simt gadu jubileja – Visvaldim Lāmam (1923–1992), Bruno Saulītim (1922–1970) un Ēvaldam Vilkam (1923–1976). Viņu rakstniecības laiks pagāja padomju laikā, viņi bija šī laikmeta izteicēji, sociālistiskā reālisma robežu ievērotāji un pārkāpēji.
Galvenie konferences tēmu loki: cenzūra un pašcenzūra; literatūras kodu maiņa; Rīga rakstnieku darbos; valoda rakstnieku darbos; folklora un mitoloģija; romāns, stāsts, eseja – žanrs, naratīvs, laiktelpa, tematika; dzeja un tās poētika; recepcijas jautājumi; pārejošais un paliekošais.
Pieteikumi referātiem tiek gaidīti līdz 31. martam (https://ej.uz/dwq3). Par referāta iekļaušanu konferencē tiks paziņots līdz 5. aprīlim, konferences programma tiks precizēta līdz 10. aprīlim.
Uzstāšanās ilgums – 25 minūtes ar diskusiju. Dalība konferencē bez maksas.
Konferences akadēmiskā organizatoriskā komiteja: Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone, Dr. philol. Ieva Kalniņa, Dr. philol. Ojārs Lāms, Dr. philol. Jānis Oga.
Konferences sekcija tiek rīkota valsts pētījumu programmas projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros.
Nacionālā korpusu kolekcija – ikvienam pieejami lielie valodas dati tiešsaistē
Apkopojot vairāk nekā 10 iestāžu izstrādātos latviešu valodas korpusus, izveidota Nacionālā korpusu kolekcija (NKK) ar vienotu meklēšanas sistēmu, kas pieejama platformā Korpuss.lv.
Valodas korpuss ir strukturēts rakstītu tekstu, transkribētu runas vai video ierakstu kopums, kas paredzēts lingvistiskai analīzei un valodas tehnoloģiju izstrādei. Bez šādiem jau iepriekš apkopotiem lieliem valodas resursiem mūsdienās vairs nav iedomājamas studijas un pētniecība digitālajās humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Turklāt šādi apjomīgi un daudzveidīgi korpusi tiek izmantoti mākslīgā intelekta modeļu apmācībai. Arī pēdējos mēnešos popularitāti ieguvušais ChatGPT ir apmācīts, izmantojot ļoti lielu daudzvalodu tekstu korpusu, un ilustrē valodas korpusu lielo nozīmi – jo kvalitatīvāks korpuss, jo kvalitatīvākas virtuālā sarunu biedra atbildes.
Latviešu valodai dažādās institūcijās ir izstrādāti daudzi valodas korpusi, taču līdz šim nebija pieejama vienota korpusu platforma un meklēšanas sistēma. Šobrīd, apkopojot vairāk nekā 10 iestāžu izstrādātos latviešu valodas korpusus, izveidota Nacionālā korpusu kolekcija (NKK) ar vienotu meklēšanas sistēmu, kas pieejama platformā Korpuss.lv.
Lielu daļu NKK korpusu ir izstrādājis LU MII, sadarbojoties ar citām pētniecības iestādēm un uzņēmumiem, piemēram, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Universitāti, LETA un Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. NKK pieejami arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas izveidotie korpusi.
Lasīt vairāk...Literāro procesu pētīšanai tiek uzsākta jauna valsts pētījumu programmas īstenošana NOVEL
.jpg)
Latvijas Zinātnes padomes īstenotajā valsts pētījumu programmā “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” no 2023. gada janvāra līdz 2024. gada decembrim tiks īstenots projekts “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā”.
Projekta mērķis ir veikt pētījumus par literatūrzinātnes, literatūras, kultūras un sabiedrības daudzdimensionālajām attiecībām vēsturiskā un mūsdienu kontekstā. Viens no centrālajiem pētnieciskajiem jautājumiem projektā ir literatūras loma sabiedriskās domas un politisko naratīvu veidošanā mūsdienu un vēsturiskā perspektīvā, ietverot literatūras kritiku un cenzūru. Tāpat tiks pētīta sabiedrības literārā gaume, grāmatu patēriņš un aprite, lasīšanas paradumu dinamika un pārnese uz citām radošajām industrijām, kultūras medijiem un izdevējdarbību. Pētījums ietvers arī savstarpēji cieši saistīto lasītprasmes un izglītības aspektu, izstrādājot un piedāvājot jaunus mācību līdzekļus un digitālos resursus lasītprasmes attīstīšanai dažādās Latvijas un diasporas iedzīvotāju grupās, ņemot vērā lasītāja dominējošā uztveres tipa vajadzības. Jaunās zināšanas un projekta rezultāti tiks integrēti Latvijas augstākajā izglītībā, pilnveidojot un attīstot studiju programmas un kursus un izstrādājot maģistra un doktora darbus.
Lasīt vairāk...DHELI projekts attīstīs digitālās humanitārās zinātnes Latvijā
Ar mērķi stiprināt un attīstīt humanitārās zinātnes Latvijā šī gada sākumā tiek uzsākts jauns Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” projekts ar nosaukumu “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” jeb DHELI, ko finansē Latvijas Zinātnes padome. Projektu koordinē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Dr. philol. Sanitas Reinsones vadībā, un tajā piedalās pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LU Matemātikas un informātikas institūta, LU Latviešu valodas institūta, LU Lībiešu institūta, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Rīgas Tehniskās Universitātes.
Digitālās humanitārās zinātnes (DH) ir starpdisciplinārs fundamentālās un lietišķās pētniecības virziens, kurā humanitāro, sociālo un mākslas zinātņu pētnieciskos jautājumus risina, pielietojot datormetodes un izmantojot digitālus resursus un rīkus datu apstrādei, analīzei un vizualizēšanai. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā DH tiek plaši lietotas gan pētniecībā, gan industrijā, ir valodu tehnoloģijas, kas uzskatāmi parāda, ka līdztekus pētniecībai svarīga ir arī digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūra – digitālie resursi un rīki, kas palīdz ne tikai pētniekiem, bet ir noderīgi arī daudziem citiem.
DHELI projekts turpina 2022. gada oktobrī veiksmīgi noslēgto Valsts pētījumu programmas projektu “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: attīstība un integrācija”. Tas bija pirmais starpinstitucionālais un starpdisciplinārais projekts Latvijā, kas veltīts digitālajām humanitārajām zinātnēm. Starptautisko ekspertu izvērtējumā projektā sasniegtie rezultāti saņēma izcilu novērtējumu.
Lasīt vairāk...Drukātā un papildinātā veidā izdota grāmata “Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata”
Drukātā un papildinātā veidā izdota grāmata “Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata”, kas ir paredzēta ikvienam tradicionālās mūzikas interesentam. Līdzās teikto dziesmu stila un dziedāšanas tehnikas analīzei, rokasgrāmatā ir sniegti ieteikumi šo dziesmu apguvē, izmantojot mūzikas piemērus no Latviešu Folkloras krātuves (www.garamantas.lv) un JVLMA tradicionālās mūzikas digitālā arhīva. Visām materiālā izmantotajām melodijām sniegti arī nošu piemēri.
Grāmatu papildina teikto dziesmu ierakstu izlase, ko aicinām klausīties Latviešu folkloras krātuves Bandcamp vietnē.
Albums dod ieskatu teikto dziesmu tradīcijā un pamato grāmatā aprakstītās teikto dziesmu pazīmes un nošu transkripcijas.
Grāmata "A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century" ierindojusies starp 12 nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē
Ir noslēgusies Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2022. gadā iesniegto pieteikumu izvērtēšana. Divpadsmit darbus, kas pārstāv galvenos zinātņu virzienus, LZA nosaukusi par konkursa uzvarētājiem. Konkursā kopumā tika vērtēti piecdesmit pieci pieteikumi: 16 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 13 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 22 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs.
Par citiem sasniegumiem: šeit
Vairāk par izdevumu: šeit
Ginta Pērle-Sīle uzstāsies seminārā "Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas"
13. janvārī plkst. 10.00–17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē notiks jau trīspadsmitais starptautiskais seminārs "Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas", kas veltīts agrāko gadsimtu rakstu pētniecībai no dažādiem aspektiem.
Starpdisciplinārajā seminārā piedalīsies valodnieki un literatūrzinātnieki, kas stāstīs par aktuālajiem pētījumiem un atradumiem. Seminārā savus darbus prezentēs zinātnieki, kas pārstāv Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas augstskolas un pētniecības iestādes.
Priekšlasījumos uzmanība būs pievērsta G. Manceļa, K. Fīrekera, F. B. Blaufūsa, F. D. Vāra, R. G. Klota, J. T. Bērenta, K. Hūgenbergera un citu personību devumam latviešu rakstu un to valodas vēsturē, latviešu valodas apelatīvās leksikas, vietvārdu un personvārdu vēsturei, kā arī vairākiem citiem rakstu un to valodas vēstures jautājumiem.
Pilna pasākuma programma šeit.
Izdota Benedikta Kalnača zinātniskā monogrāfija "Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā"
LU LFMI apgādā ir izdota Benedikta Kalnača zinātniskā monogrāfija "Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā".
Aicinājums iesaistīties kolektīvās monogrāfijas "Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka un pilsētas kultūrvide gadsimtu gaitā" tapšanā
Sagaidot Liepājas pilsētas 400. gadi 2025. gadā un bibliotēkas 250. gadskārtu 2027. gadā, Liepājas pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvija Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu aicina iesaistīties kolektīvās zinātniskās monogrāfijas veidošanā par Liepājas kultūrvides, grāmatniecības, bibliotēku un sabiedrības mijiedarbi plašākā – Latvijas un Eiropas norišu kontekstā.
Kolektīvās zinātniskās monogrāfijas provizoriskie aspekti:
- Eiropas politisko un filozofisko ideju ienākšana un aprite Liepājā 18.–20. gadsimtā un tās ietekme grāmatniecībā;
- Liepājas grāmattirgotāji un izdevēji: darbības konteksts, sortiments, pircēji un lasītāji;
- Cenzūra, Liepājas grāmatniecība un bibliotēkas;
- Reģionālā izdevējdarbība, grāmattirdzniecība, bibliotēku tīkls: salīdzinošais aspekts;
- Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas krājums – Eiropas un Latvijas grāmatkrāšanas tradīciju atspulgs;
- Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vēsturiskā krājuma multilingvālisms un tematiskā dažādība;
- Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas darbība un tās atspoguļojums publiskajā telpā.
Lūdzam iesūtīt tematu pieteikumu līdz 2023. gada 18. janvārim. Pieteikumā norādāms vārds, uzvārds, akadēmiskais grāds, institucionālā piederība, temata formulējums, kopsavilkums līdz 50 vārdiem, kā arī e-pasts turpmākai saziņai.
Pieteikumus gaidīsim e-pastā: biblioteka@liepaja.lv
Lasīt vairāk...Latvijā īstenotā valsts pētījumu programmu kultūrā saņem starptautisko ekspertu izcilu novērtējumu
2022. gada 30. septembrī noslēdzās Latvijas Republikas Kultūras ministrijas (KM) valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” 2020.–2022.gadam projekts “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” (projekts CARD). Projektu CARD īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA, programmas vadošais partneris), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētnieki. 2022. gada decembra sākumā tika saņemts starptautisko ekspertu novērtējums, kurā ir uzsvērta projekta CARD zinātniskā izcilība, ietekme un īstenošanas procesa kvalitāte. Starptautiskie eksperti ir secinājuši, ka projekta mērķis ir sasniegts un snieguši izcilu novērtējumu, uzsverot, ka projekts sasniedz starpdisciplināra mega-pētījuma mērogu, apskatot dažādus Latvijas mākslas un kultūras aspektus.
Eksperti augsti novērtējuši projektā sasniegto gan jaunu zināšanu radīšanā un pētniecības metodoloģiju attīstīšanā, gan zinātnieku grupu kapacitātes stiprināšanā. Tāpat atzinīgi novērtēta sadarbība ar kultūras, mākslas un kultūras mantojuma organizācijām vietējā un starptautiskā mērogā, kā arī ar politikas veidotājiem un sasniegtā ietekme uz plašāku sabiedrību. Eksperti atzīst, ka projekta aktivitāšu un zinātnisko rezultātu skaits nacionālā un starptautiskā līmenī ir iespaidīgs un dažās kategorijās būtiski pārsniedz projektā uzstādītos uzdevumus. Nozīmīgi, ka ar VPP projektu CARD ir sperti visi nepieciešamie soļi, lai šis projekts un atbilstošie pētījumi nākotnē radītu pārmaiņas un ietekmētu politikas veidošanu Latvijā un kultūras mantojuma un atmiņas institūciju darbību. Lasīt vairāk...
