Iznācis žurnāla "Letonica" 47. numurs
Žurnāla "Letonica" tematiskā numura "Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā" (Nr. 47) mērķis ir sniegt ieskatu par digitālo humanitāro zinātņu šī brīža situāciju Latvijā. Digitālās humanitārās zinātnes mūsdienās ietver vairākas savstarpēji saistītas jomas, kas aptver visus datu aprites posmus – datu veidošanu, glabāšanu, analīzi, pētniecību, vizualizāciju, pētniecības rezultātu komunikāciju un praktisku izmantošanu.
Saturs un žurnāls pieejams: http://lulfmi.lv/Letonica-Nr-47
Iznākusi Arnolda Klotiņa monogrāfija "Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1951"
LU LFMI apgādā šā gada 27. septembrī iznākusi Arnolda Klotiņa monogrāfija "Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1951".
Pētījumā aplūkotas, balstoties arhīvu, preses un atmiņu materiālos, mūzikas norises pēckara latviešu sabiedrībā Vācijas bēgļu nometnēs un Zviedrijā. Tie bija ap 10% no no karu pārdzīvojušajiem latviešiem, viņu mūzikas dzīve aprakstīta konkrēti un analizēta sociālo un politisko norišu kontekstā. Tiek aplūkota plaši izvērstā bēgļu koru kustība, dziesmu svētku tradīcijas turpināšanās bēgļu nometņu t. s. dziesmu dienās, solistu darbība. Analizēta prominento komponistu Jāņa Mediņa, Jāņa Kalniņa, Volfganga Dārziņa, Jāņa Norviļa, Tālivalža Ķeniņa un vairāku desmitu citu jaunrade. Izpētīta izcilāko (no pāri par 300) vokālo un instrumentālo solistu, kā arī ansambļu darbība, daļa no kuriem uzstājās ne tikai latviešu vidē, bet kļuva arī par vietējās vācu un Eiropas mūzikas dzīves sastāvdaļu. Izcelti lielākie latviešu mūzikas centri, atsegtas bēgļu dzīves specifiskās problēmas, to vidū tālāka izceļošana pāri okeāniem un emigrantu dzīves sākums jaunajās zemēs.
Grāmatā pāri par 80 attēlu, vairāki informatīvi pielikumi.
Redaktore Ieva Jansone, mākslinieks Aldis Aleks, maketētāja Baiba Dūdiņa.
Sanita Reinsone piedalās Baltic HLT 2022
2022. gada 6.–7. oktobrī Latvijas Universitātes Dabas mājā norisinās 10. starptautiskā konference "Human Language Technologies – the Baltic Perspective".
Vairāk par konferenci un programma: https://hlt2022.tilde.eu/conference
LU izsludina pieteikšanos astotajam doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu grantu konkursam
Līdz 14. oktobrim notiek pieteikšanās Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu astotajam grantu konkursam.
Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu astoto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.
Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieki piedalās Zinātnieku naktī
Ar LFMI zinātniskajiem projektiem un to rezultātiem gadskārtējā Zinātnieku naktī iepazīstinās LU LFMI pētnieki Ieva Vīvere, Una Smilgaine, Zita Kārkla un Jānis Oga. Aicinām uz tikšanos piektdien, 30. septembrī 17.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā Jelgavas ielā 1, 223. telpā.
Ieva Vīvere un Una Smilgaine fotostāstā vēstīs par lauka pētījumu Lucavsalā. Kopš 2021. gada LU LFMI īsteno FLPP pētniecības projektu “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”. Pētījumā tiek izzinātas Rīgas Pārdaugavas iedzīvotāju dzīves pieredzes, vietas sajūta un pilsētas pārmaiņu refleksijas. Lauka pētījums notiek Lucavsalā, vērojot un intervējot dārzkopjus un pastāvīgos iedzīvotājus. Aicinām apmeklēt viņu fotostāstu par pētījuma laikā novēroto un secināto. (Projekta Nr.: lzp-2020/1-0096)
Lasīt vairāk...Notiks LU LFMI rīkota zinātniska un muzikāli literāra konference “Strēlerte un divi Johansoni”
Zinātniskā un muzikāli literārā konference “Strēlerte un divi Johansoni” notiks 2022. gada 6. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tā veltīta trim vienas ģimenes šā gada jubilāriem – dzejniecei un tulkotājai Veronikai Strēlertei (1912–1995), esejistam, kultūrvēsturniekam, grāmatniekam, reliģiju un mitoloģijas pētniekam, dzejniekam Andrejam Johansonam (1922–1983) un dzejniekam, skolotājam un mūziķim Pāvilam Johansonam (1947).
Konferences programma: lulfmi.lv/files/2022/S2J_programma.pdf
Dalībai klātienē lūgums reģistrēties saitē: https://bit.ly/3dJPL2R
Konferences 1. daļā tiks aplūkoti dažādi Veronikas Strēlertes, Andreja Johansona un Pāvila Johansona literārās darbības un personības aspekti. Konferencē līdzās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētniekiem Ritai Grīnvaldei, Ievai E. Kalniņai un Ingunai Daukstei-Silasproģei ar priekšlasījumiem uzstāsies Lilita Zaļkalne (Stokholmas Universitāte), Jānis Krēsliņš, jr. (Stokholmas Karaliskās bibliotēka), Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs (Latvijas Nacionālās bibliotēka) un Astra Skrābane (Ventspils Augstskola), ilggadējā Rakstniecības un mūzikas muzeja fondu glabātāja Anna Egliena un viens no jubilāriem – Pāvils Johansons.
Lasīt vairāk...Dace Bula piedalās “Starptautiskā folkloristika” konferencē
Tartu Universitātes Igauņu un salīdzinošās folkloristikas nodaļā (Department of Estonian and Comparative Folklore) šais dienās norisinās vairāki pasākumi, kuros piedalās arī LFMI pētnieki. 23. septembrī notiek konference “Starptautiskā folkloristika”.
Konference tiek rīkota par godu igauņu folklorista, Tartu Universitātes profesora Ulo Valka 60. jubilejai. Tās ielūgto starptautisko referentu vidū ir LFMI vadošā pētniece Dace Bula, kura nolasīs referātu par folkloras pētniecības “nozares metaforām” un nodos sveicienus jubilāram no latviešu kolēģiem.
Ir noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām (21. septembrī)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2022. gada 21. septembrī aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.
- Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un vides cilvēkzinātnēs ievēlēta Ieva Garda-Rozenberga.
- Vadošā pētnieka amatā literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju dzimtes un kvīru studijās ievēlēts Kārlis Vērdiņš.
- Vadošā pētnieka amatā literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē ievēlēts Benedikts Kalnačs.
- Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs ievēlēts Sandis Laime.
Māra Grudule sniegs priekšlasījumu "Mēs šeitan esam viesi..."
26. septembrī plkst. 18.00 izstādes "Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem" pavadošo norišu programmas ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) korē (11. stāvā) notiks starpdiscplinārs pasākums "Pieminot Loskīlu. Hernhūtiešu dziesmu vakars".
Pilna pasākuma programma šeit.
Dāvis Eņģelis piedalās metaforu konferencē Bjalistokā
No 21. līdz 24. septembrim Polijas pilsētā Bjalistokā notiek metaforpētnieku asociācijas RaAM (The Association for Researching and Applying Metaphor) 15. gadskārtējā konference. Šogad konferences tematika fokusēta uz metaforas sociālajiem aspektiem.
Gundegas Grīnumas priekšlasījums Talsos
22. septembrī Talsu Galvenajā bibliotēkā notiks konference "Talsos pēta, raksta un lasa", kurā ar priekšlasījumu "Aspazijas brāļa meita Virēna Rozenberga un Talsi" piedalīsies LU LFMI pētniece Gundega Grīnuma.
Benedikta Kalnača lekcija “Reālisma ainavas 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma latviešu literatūrā”
23. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādes “PURVĪTIS” ietvaros notiks LU LFMI pētnieka Benedikta Kalnača lekcija “Reālisma ainavas 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma latviešu literatūrā”, iepazīstot tuvāk norises literārajā laukā Vilhelma Purvīša dzīves un darbības laikā un tematiskās sasauces starp abām kultūras jomām.
Klajā laista Zitas Kārklas monogrāfija
Šajā darbā aplūkoto sieviešu rakstītās literatūras vēsturi no 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām vairāk nekā 50 gadu garumā iespējams nosacīti iedalīt trīs posmos, reizē robežas starp šiem posmiem nav stingri noteiktas, bet gan plūstošas, jo dažādos gadu desmitos tapušajiem tekstiem ir daudz līdzību. Trimdas un padomju rakstniecībā atsevišķas tēmas bieži vien parādās aizplīvurotāk, bet, sākot ar 80. un 90. gadu prozu, – daudz atklātāk, atklātības pakāpei arvien pieaugot. Kopīgie motīvi sievišķās subjektivitātes izpētē rāda, ka iespējams runāt par sieviešu rakstniecības ģenealoģiju, aktualizējot femīnās subjektivitātes klātbūtni latviešu literārajā procesā un tradīcijā kā nozīmīgu un reizē veidojot stāstu par atšķirībām un pārmaiņām sieviešu rakstniecībā.
Lasīt vairāk...Ginta Pērle-Sīle uzstāsies ar lekciju Smiltenē
23. septembrī plkst. 13:00 Smiltenes Kultūras centra Mazajā zālē tiks atklātas divas izstādes –
Vairāk info šeit.
Evas Eglājas-Kristsones publiskā lekcija "Einbergu dzimtas sievietes: autobiogrāfisko dokumentu šarms"
21. septembrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpā "Retumu pasaule" (5. stāvā) Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros notiks LU LFMI vadošās pētnieces Evas Eglājas-Kristsones lekcija "Einbergu dzimtas sievietes: autobiogrāfisko dokumentu šarms". Dalība bez maksas.
