Jaunā veidolā iznāk žurnāls “Letonica”
Novembra sākumā pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 41. numurs, kas iezīmē pavērsienu izdevuma dzīvē. Žurnāls ieguvis jaunu un mūsdienīgu dizainu, tā autors ir Armands Zelčs. Tāpat žurnāls pārgājis uz jaunu atsauču sistēmu – sākot ar 41. numuru, atsauces ērtākai lasīšanai veidotas pēc Hārvardas stila parauga. Pētījumu atpazīstamības un pieejamības veicināšanas nolūkos katram rakstam pievienots unikāls DOI (Digital Object Identifier) numurs. Ir arī citi jaunievedumi, kas bagātinās lasīšanas pieredzi un ar kuriem aicinām iepazīties, iegādājoties žurnālu. Jaunā numura saturs veltīts zināšanu ģeogrāfijas un migrācijas jautājumiem, kuru izpētei Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 2019. gada pavasarī rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci.
Lasīt vairāk...Tiešsaistes konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina Jūs rezervēt 2020. gada 17. –18. decembri, lai piedalītos starptautiskā konferencēm "Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage" ("Sociālisma folkloristika: nozares mantojums").
Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu. Lai saņemtu piekļuves saiti, kā arī turpmāku informāciju par konferenci, lūdzam reģistrēties, aizpildot reģistrācijas anketu, tas prasīs aptuveni minūti.
Lasīt vairāk...Šī gada doktora grāda ieguvēji – Ieva Rodiņa un Jānis Ozoliņš
Šajā gadā zinātnisko doktora grādu ieguvuši divi Institūta pētnieki – Ieva Rodiņa un Jānis Ozoliņš.
Ieva Rodiņa 2020. gada jūnijā aizstāvēja promocijas darbu “Eduarda Smiļģa režija un modernisms (1920-1945)” (darba zinātniskā vadītāja – prof. Silvija Radzobe), kas veltīts izcilajam latviešu režisoram Eduardam Smiļģim. Savukārt Jāņa Ozoliņa promocijas darba “Stāstījuma struktūra, stāstītāja un stāstījuma līmeņi Andras Neiburgas prozā” izpētes objekts ir A. Neiburgas īsproza, kas aptver laika periodu no 1985. līdz 2011. gadam.
Lasīt vairāk...Konkurss uz akadēmiskā amata vietu
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz akadēmiskā amata vietu:
- zinātniskā asistenta vieta mākslas zinātņu nozarē, muzikoloģijas apakšnozarē ar specializāciju latviešu mūzikas kritikas vēstures izpētē un digitālajās humanitārajās zinātnēs.
Zinātniskā asistenta darba samaksa, sākot no 430 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā „Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums,
Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?
10. novembrī UNESCO Pasaules zinātnes dienas ietvaros notiks diskusija "Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?". Tajā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone un iepazīstinās ar iesaisties.lv piedāvātajām iespējām.
Diskusijā izzinās, kā jaunieši individuāli un skolā var iesaistīties vietējās un starptautiskās sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) iniciatīvās, kur nonāk ievāktie dati un kā jauniešu ieguldītais darbs sniedz pievienoto vērtību zinātniskiem pētījumiem. Tiks aktualizēts arī jautājums par zinātniski pētnieciskajiem darbiem skolās – kā tiem kļūt jauniešus uzrunājošiem, kā tos ciešāk sasaistīt ar zinātni (izvēloties zinātniski aktuālas tēmas, plānojot sasaisti ar zinātnes pētījumu programmām utml.).
Diskusijā aicināti piedalīties jaunieši, skolotāji, zinātnieki un citi interesenti.
Pasākuma programma pieejama šeit.
Jānis Oga blogā piedāvā unikālu atradumu – Ēvalda Vilka sūdzību partijai
1968. gads. Ēvalds Vilks lūdz LKP CK saukt pie atbildības Galvenās literatūras pārvaldes priekšnieku b. Agafonovu par kritikas apspiešanu.
Ēvalda Vilka (1923–1976) stāsts “Divpadsmit kilometri”, kas sarakstīts 1962. gadā, publicēts žurnāla “Karogs” 1963. gada 3. numurā un turpinājumos arī ASV laikrakstā “Laiks” (18.05.1963.–31.07.1963.), pētīts samērā plaši. Par stāsta publicēšanas vēsturi, manuskriptu variantiem, recepciju rakstījuši Harijs Hiršs, Raimonds Briedis un Zanda Gūtmane.
Stāsts, kurā pirmoreiz pēckara literatūrā tēloti padomju nomenklatūras darbinieki un kurā autors centies izprast personības kulta rašanās apstākļus un sekas, saņem Komunistiskās partijas vadības un oficiālās kritikas nosodījumu, taču raisa plašas debates. Padomju vara nepieļauj stāsta publikāciju Ēvalda Vilka darbu izlasē “Stāsti” (1963), un pirmoreiz stāsts grāmatas formātā publicēts vien krājumā “Mežonis” (1968), taču ar būtiskām atšķirībām no pirmpublikācijas teksta.
Aicinām rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas!
Šī gada martā LFK digitālā arhīva garamantas.lv Autobiogrāfiju krājuma veidotājas kopā ar kultūras žurnālu "Punctum" aicināja rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas. Atsaucība bija liela. Vairāk nekā simts dienasgrāmatās dokumentēts pandēmijas sākuma posms – ierobežojumi, satraukums, neziņa un bažas un ikdienas rūpes tam visam pa vidu. Pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšana pavasarī apsīka līdz ar ikdienas normalizēšanos maija beigās.
Mēs aicinām turpināt pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšanu! Aicinām tos, kuri atrodas pašizolācijā vai karantīnā. Aicinām jo sevišķi tos, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi ir saslimuši ar COVID19. Aicinām ikvienu, kurš vēlas fiksēt savu dzīvi šajā laikā. Jūsu rakstītais par ikdienu 2020. gada nogalē pandēmijas laikā būs nozīmīgs avots, lai nākamās paaudzes varētu saprast šo laiku un, iespējams, no tā arī kaut ko mācītos.
Lasīt vairāk...Kultūra digitālajā vidē: jauni projekti
Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Kultūras piedāvājums digitālajā vidē" projektu konkursā atbalstu guvuši divi LU LFMI projekti. Ar fonda piešķirto finansējumu līdz 2020. gada decembrim tiks īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru nolūks ir paplašināt kultūras satura pieejamību internetā.
Projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" (projekta vadītāja Rita Grīnvalde) iecerēts saturiski un tehniski pilnveidot LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālos resursus. Lasīt vairāk...
Barondiena tiešsaistē
Tautasdziesmu kārtotājam un Latvju dainu publicētājam Krišjānim Baronam (1835–1923) šoruden 185. gadskārta. Jau vairākus gadu desmitus LU LFMI Latviešu folkloras krātuve oktobra izskaņā rīko ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci. Šogad aicinām svinēt Barondienu tiešsaistē – 30. oktobrī no plkst. 11.00 LU LFMI Facebook vietnē (https://www.facebook.com/lulfmi/). Dainu tēva jubilejas sarīkojums tiks straumēts no Latviešu folkloras krātuves telpām, un tajā ir aicināts ikviens interesents neklātienē.
Lasīt vairāk...Notiks konference "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs"
Šonedēļ digitālajā vidē notiks konference "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs" (DHN2020), ko organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Nacionālā bibliotēka un LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija. DHN ir nozīmīgākā Ziemeļeiropas konference, kas veltīta digitālajai pētniecībai. Tā norit jau piekto gadu un šoreiz tiek organizēta Rīgā. Tās īpašie viesi būs Ūmejas Universitātes (Zviedrija) profesore, mākslīgā intelekta sociālo un ētisko aspektu speciāliste Virdžīnija Dignama (Virginia Dignum), Kembridžas Universitātes (Apvienotā Karaliste) Sabiedrības lēmumu pieņemšanas laboratorijas pētnieks Jons Rozenbēks (Jon Roozenbeek), Islandes Universitātes profesors, digitālās folkloristikas pētnieks Terijs Gunels (Terry Gunnell), kā arī Latvijas Universitātes (LU) Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs profesors Jurģis Šķilters. Konferences pamatprogrammā iekļauti vairāk nekā 60 referāti un 20 akadēmisko plakātu prezentācijas, tāpat arī 7 darbnīcas, kas atklās konferences notikumu sēriju jau rīt.
Lasīt vairāk...No 15. oktobra LFK lasītava slēgta
Balstoties uz epidemioloģisko situāciju valstī, no 15. oktobra Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams apmeklēt lasītavu pētījumu īstenošanai, lūgums rakstīt un pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.
Digitālais arhīvs garamantas.lv ir atvērts vienmēr.
Institūta pētnieki piedalīsies konferencē “Jaunākā literatūra Latvijā I”
22. un 23. oktobrī notiks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) rīkotā konference “Jaunākā literatūra Latvijā I”. Covid-19 drošības pasākumu dēļ tā norisināsies attālināti – tiešsaistes platformā. Konferences tiešraide būs vērojama LU HZF Facebook lapā (facebook.com/LUHZF).
Konferences rīkotāju iecere ir aktualizēt jaunākās Latvijā radītās un/vai publicētās literatūras pētniecību, atskatīties uz pēdējo gadu literārajiem jaunpienesumiem un aicināt domāt un runāt par šodienas rakstniecību.
Lasīt vairāk...Sanita Reinsone piedalīsies Zviedrijas Valodas un folkloras institūta seminārā
.jpg)
13. oktobrī tiešsaistē notiks Zviedrijas Valodas un folkloras institūta rīkots seminārs, kurā LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone piedalīsies ar priekšlasījumu "Līdzdalība digitālā vidē: Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze". No 2016. gada garamantas.lv līdzstrādnieki veltījuši vairāk nekā 24 700 stundas, lai pārrakstītu rokrakstus, kas tādā veidā kļūst meklējami un visiem brīvi pieejami. Seminārā S. Reinsone klausītājus iepazīstinās ar digitālo arhīvu, kā arī vēstīs, kā veiksmīgāk sadarboties ar brīvprātīgajiem, veidojot dažādas līdzdalības akcijas.
Zviedrijas Valodas un folkloras institūts rīko seminārus, lai iepazītu citu arhīvu un muzeju darbu materiālu digitalizācijā un sabiedrības iesaistē, kas ir neatsverami digitālo materiālu meklējamībai. Semināru apraksti angļu valodā pieejami šeit.
Seminārs "Pētījuma poētika" 14. oktobrī.
14. oktobrī Latviešu folkloras krātuvē plkst. 10.00 notika seminārs "Pētījuma poētika", kurā uzstājās LFK pētnieki un stāstīja par saviem pēcdoktorantūras projekta rezultātiem.
Semināra video ieraksts pieejams https://www.facebook.com/lulfmi.
Ieva Tihovska. Mazākumtautību folklora valsts ietvarā.
Ievas Tihovskas pēcdoktorantūras pētījuma centrā ir jautājums, kā dažādos laikos valsts kultūras institūcijās ticis strādāts ar mazākumtautībām un to folkloru. Analizēti divi gadījumi: Latviešu folkloras krātuves darbība 20. gs. 20. gadu otrajā pusē un Latvijas Nacionālā kultūras centra darbība 21. gadsimta otrajā desmitgadē. Pētījums atklāj, kā šīs iestādes meklē ceļu mazākumtautību iekļaušanai arhīva un amatiermākslas sistēmā – veidojot terminoloģiju un darba vadlīnijas, ņemot vērā attiecīgā laika politisko un ideoloģisko ietvaru un administrējot sabiedrības līdzdalību. Abām iestādēm ir raksturīga aktīva sabiedrības iesaiste, tāpēc tiek izvirzīta tēze, ka šajos gadījumos sabiedrība ir neatņemama valsts kultūrpolitikas un integrācijas politikas līdzveidotāja un augšupēja (bottom-up) politikas procesa sekmētāja.
Lasīt vairāk...Latvijas Zinātņu akadēmija pasniedz vārdbalvu institūta vadošajai pētniecei Mārai Grudulei
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārkārtas pilnsapulces laikā tika sveikti LZA balvu laureāti, kuru vidū ir arī LU LFMI vadošā pētniece, Dr. philol. Māra Grudule. LZA īstenajai loceklei Mārai Grudulei Viļa Plūdoņa balva literatūrzinātnē piešķirta par ieguldījumu zinātnes nozares attīstībā un monogrāfiju “Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā /Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext/Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) and the Enlightenment in the Baltics in European context".
