EN in English

LU LFMI grāmatu atvēršana Raiņa un Aspazijas mājā

2017. gada 13. jūnijā plkst. 16.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākušo grāmatu – "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija" (sast. Ieva E. Kalniņa) un Māras Grudules "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" – atvēršana. Lasīt vairāk...


Kādi ir Vasarsvētki 21. gadsimtā?

Vasarsvētkus svin, kad pagājušas 50 dienas pēc Lieldienām (šogad – 4. jūnijā). Kristīgajā tradīcijā tie ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem – tādējādi liturģiskā gada ritumā piemin Svētā Gara atnākšanu pār mācekļiem un citiem Jēzus sekotājiem. Līdzās baznīcas apmeklējumam ļaudis Latvijā ievērojuši atsevišķas tautas tradīcijas. Kā baznīcas, tā mājas Vasarsvētkos rotā ar bērzu meijām. Tautas ticējumi mudina vēlāk meiju zarus glabāt šķūnī, tā līdzot pret pelēm un siena pelēšanu. Tāpat Vasarsvētki saistās ar dabas vērošanu ("Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara" – LTT 31923), zirgu dzīšanu pieguļā, aizliegumu šajos svētkos strādāt. Lasīt vairāk...


"Taisām tiltu pār Daugavu": LU LFMI un LU HZF sadarbības iespēju apzināšanas seminārs

2017. gada 31. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notika Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) sadarbības iespēju apzināšanas seminārs "Atvērtai zinātnei un izglītībai".

Seminārā draudzīgā atmosfērā tikās divas LU humanitāro zinātņu institūcijas, lai izvērtētu līdzšinējos sadarbības veidus un apmainītos idejām par ciešākas sadarbības iespējām nākotnē. Sarunas ievirzīja LU LFMI direktore Dace Bula, LU HZF dekāne Ilze Rūmniece un LU humanitāro zinātņu prorektore Ina Druviete, norādot uz abu institūciju ciešajām vēsturiskajām saiknēm un uzsverot nepieciešamību tuvināt studiju procesu un pētniecību. Lasīt vairāk...


Maija dziedājumi

Maija dziedājumi jeb dziesmas, kas veltītas Sv. Jaunavai Marijai, ir kļuvusi par neatņemu tautas reliģijas praksi maija mēnesī jau vairākus gadsimtus, jo īpaši katoļticīgo vidū. Ik dienas vai arī nedēļas nogalēs ļaudis pulcējas pie ciemu un ceļmalu krustiem, baznīcās vai arī kapos pie krustā sistā tēla, lai lūgtos un ar dziesmām godinātu Sv. Mariju. Maija mēnesis ir valtīts Sv. Marijas godināšanai arī tuvējās katoļticīgo zemēs – Polijā, Lietuvā, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas rietumu daļās. Vai Jūs kādreiz esat piedalījušies vai arī vēl arvien piedalāties Maija dziedājumos?

Palīdzi izpētīt, aizpildot anketu Latviešu Folkloras krātuves mājaslapā! Lasīt vairāk...


LFK vizīte Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā

LFK Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā

2017. gada 22. un 23. maijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves un Igaunijas folkloras arhīva pārstāvji viesojās Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā, Viļņā.

Jau otro gadu ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Kultūra" atbalstu notika divu dienu semināri un diskusijas, lai veicinātu kopīgu iniciatīvu izstrādi, rosinātu kopīgu reģionālu sadarbību un informācijas apmaiņu un veidotu plašus sadarbības tīklus starp Baltijas jūras reģiona tradīciju arhīviem. Lasīt vairāk...


Garamantas.lv Sēļu muižā

2017. gada 26. maijā LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone viesosies 16. Novadu grāmatu svētkos Mazsalacas novada Sēļu muižā, kur iepazīstinās ar Latviešu folkloras krātuves digitālo arhīvu un Mazsalacas pusē savāktajiem materiāliem. Lasīt vairāk...


Seminārs "Atvērtai zinātnei un izglītībai"

2017. gada 31. maijā plkst. 14.15–16.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes sadarbības iespēju apzināšanas seminārs.

Lasīt vairāk...

Ivandes Kaijas, Aspazijas un Raiņa "vēstuļu romāns"

2017. gada 25. maijā plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā Rīgā, Rūpniecības ielā 10 notiks kārtējais Misiņa kluba lasījums, kurā ar priekšlasījumu "Ivandes Kaijas, Aspazijas un Raiņa "vēstuļu romāns"" uzstāsies LU LFMI pētniece, Dr. philol. Gundega Grīnuma.


Garamantas.lv Ēvelē

garamantas.lv Ēvelē

2017. gada 25. maijā plkst. 11.00 Ēveles tautas namā notiks Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Digne Ūdre iepazīstinās ar Ēveles puses materiāliem, kas rodami LFK krājumā, bet Elīna Gailīte ierādīs, kā lietot garamantas.lv dažādās iespējas. Laipni aicināti visi interesenti!

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2017. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


LU LFMI apgādā iznācis krājums "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija"

http://lulfmi.lv/Karla-Zarina-Burvju-aplis

Krājumā "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija" publicēti raksti par 19 dzejnieku dzejoļiem, kurus analizējuši un interpretējuši 18 autori. Analizējamo dzejoļu autoru vidū ir Jānis Poruks, Rainis, Edvarts Virza, Arveds Švābe, Aleksandrs Čaks, Veronika Strēlerte, Zinaīda Lazda, Linards Tauns, Dzintars Sodums, Ojārs Vācietis, Monta Kroma, Egils Plaudis, Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš, Amanda Aizpuriete, Arvis Viguls, Inga Gaile u. c.

Sastādītājas Ievas E. Kalniņas sākotnējā iecere bijusi apkopot periodikā vai rakstu krājumos jau publicētos rakstus, piemēram, Vitauta Kalves, Viļņa Eihvalda, Jāņa Rudzīša, Jāņa Andrupa, Oļģerta Rozīša, Rutas Veidemanes) un atgādināt, ka dzejoļa interpretācijas žanram ir savas tradīcijas latviešu literatūrzinātnē un kritikā. Taču, lai analītiskie raksti būtu iespējami dažādāki (dažādas analīzes/interpretācijas metodes, dažādas pētnieku personības un skatījums uz dzeju), pieaicināt literatūrzinātnieki un kritiķi, kuri darbojas dzejas pētniecībā (Anna Auziņa, Māra Grudule, Anda Kubuliņa, Janīna Kursīte, Marians Rižijs, Viesturs Vecgrāvis, Kārlis Vērdiņš). Krājumā publicēts arī viens no pēdējiem izcilās dzejas kritiķes Intas Čaklās (1941–2016) rakstiem par Knuta Skujenieka dzejoli. Lasīt vairāk...


Zigrīdai Frīdei piešķirta Haralda Biezā fonda atzinības balva

http://lulfmi.lv/Karla-Zarina-Burvju-aplis

LU LFMI pētniecei Zigrīdai Frīdei par tulkoto un komentēto G. F. Stendera "Latviešu gramatika 1783" piešķirta Haralda Biezā fonda atzinības balva.

Haralds Biezais bija izcils latviešu teologs, reliģiju vēsturnieks un folklorists(1906–1995), kurš pirmo akadēmiskās dzīves posmu pavadījis Latvijas Universitātē, bet kopš 1944. gada dzīvoja Zviedrijā. Zinātniskajā pētniecībā Haralds Biezais pievērsies teoloģijai, reliģiju zinātnei, historiogrāfijai, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas reliģiju vēsturei.

Haralda Biezā fonds Upsalas Universitātē, Zviedrijā piešķir stipendijas un atzinības balvas zinātniskai pētniecībai Latvijas vēsturē, kultūras vēsturē, reliģiju vēsturē, mākslas vēsturē, literatūras vēsturē un tiesību vēsturē. Stipendijai var pieteikties pētnieki ar doktora grādu, kas iegūts Zviedrijas universitātēs, vai arī tam pielīdzināmu doktora grādu.


"Meklējumi un atradumi 2017 – veiksmes stāsti". FOTO

2017. gada 17. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta kamerkonference "Meklējumi un atradumi – veiksmes stāsti". Konferences noslēgumā tika atvērta arī LU LFMI pētnieka Gata Ozoliņa sastādītā grāmata "Ērgļu vērtums. Novada folklora rokrakstos un publikācijās" (apgāds "Zinātne").
Lasīt vairāk...


Seminārs "Pētījuma poētika" 24. maijā

2017. gada 24. maijā plkst 16.30 Latviešu folkloras krātuves (LFK) lasītavā notiks pavasara/vasaras sezonas noslēdzošais seminārs "Pētījuma poētika", kurā ar priekšlasījumu "Kalevdēls – piezīmes par eposa jaunā atdzejojuma tapšanu" uzstāsies dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, kurš strādā pie igauņu eposa "Kalevdēls" (Kalevipoeg) jauna tulkojuma, ievada un komentāriem. Eposs iznāks izdevniecībā "Neputns" 2018. gadā – Latvijas un Igaunijas simtgadē. Lasīt vairāk...


Zinātniskās padomes sēde 2017. gada 24. maijā

2017. gada 24. maijā plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde.

DARBA KĀRTĪBĀ:

1. LU LFMI aktualitātes;

2. Vēlēšanas akadēmiskajos amatos (1 pētnieka un 1 zinātniskā asistenta vieta);

3. LU LFMI publiskā pārskata par 2016. gadu apspriešana/apstiprināšana;

4. Alža Pūteļa monogrāfijas "Domas par latviešu mitoloģiju. Kā tika meklēts latviešu panteons" manuskripta apspriešana/apstiprināšana;

5. LZA jauno locekļu kandidātu izvirzīšana;

6. Dažādi.


Mātes dienas tradīcijas – palīdziet izpētīt!

Mātes dienas atzīmēšana Latvijā ir tradīcija ar sadalītu vēsturi. Tā tika ieviesta pirmās republikas laikā (ar 1938. gadu – kā Ģimenes diena), pārņemot starptautisku paraugu, kura izcelsmes zeme bija Amerika. Padomju gados šī tradīcija piedzīvoja pārrāvumu, bet daļu no svētku idejiskā satura mantoja Starptautiskā sieviešu diena. Valsts kalendārā Mātes diena no jauna parādījās 1989. gadā, bet to atzīmēt īsti atsākām vien pāris gadus vēlāk. Kā sekmējusies šādas – savulaik jaunradītas – tradīcijas restaurēšana? Vai cilvēkiem bijis vienkārši mainīt savus svinēšanas paradumus un pieskaņot tos politiskiem lēmumiem? Kā veidojušies ar šiem svētkiem saistītie sabiedriskie un privātie rituāli? Cik dziļi un personiski izjūtam nepieciešamību pēc šādas dienas, lai aktualizētu svarīgas vērtības savās ģimenēs? Uz šiem jautājumiem Latviešu folkloras krātuve meklē atbildes, turpinot pētījumu par mūsdienu kalendārajām praksēm. Lasīt vairāk...