EN in English

No 18. līdz 20. septembrim Viļņā, Lietuvas Literatūras un folkloras arhīvā notiks 9. starptautiskā jauno folkloristu konference "(Ir)relevance of Classical Folkloristics in the 21st Century". Šajā gadā konferences dalībnieki analizēs un pētīs to, kas mūsdienās ir folkloristika, kādi pētniecības lauki šobrīd ir aktuāli, kā tie saistāmi ar folkloristiku kādreiz. Konferencē piedalīsies dalībnieki no Igaunijas, Indijas, Itālijas, ASV, Ķīnas, Lietuvas, Nīderlandes, Krievijas, Ukrainas, kā arī Latvijas. Tostarp LU LFMI LFK pētnieces Ilze Ļaksa-Timinska (Reading Autobiography: Literary Experience), Justīne Jaudzema (How Folk Groups Choose Their Repertoire? The Role of Folklore Archives Nowadays), Elvīra Žvarte ("I think about my diary as a small but fundamental part of myself that will survive long after me": Influence of Authors and Depositors on Archiving Autobiographical Materials), Digne Ūdre (Is Folklorism Still Relevant as an Analytic Category Today? The Case of Latvian Mythological Ornament) un Elīna Gailīte ("Folk dancing creates a close relationship with my country and the nation").

Konferences programma pieejama šeit.


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz akadēmiskā amata vietu:

Zinātniskā asistenta darba samaksa, sākot no 355 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus skatīt LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2013–2019) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 30. septembrim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 509. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latviešu folkloras krātuve organizē Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (International Society for Ethnology and Folklore) Rituālā gada (Ritual Year) darba grupas ikgadējo konferenci, kas norisināsies Rīgā 2020. gada 3.–6. jūnijā. Konference būs veltīta komercijas lomai un ietekmei tradīciju saglabāšanā un pārveidē. Referātu pieteikšana līdz 2019. gada 30. novembrim. Lasīt vairāk...


LU LFMI direktore un vadošā pētniece Dace Bula 4.–6. septembrī piedalīsies Literatūras un vides pētniecības asociācijas konferencē Co-emergence, Co-creation, Co-existence Plimutā (Lielbritānijā). Konferencē nodomāts spriest par to, kā literatūra, kultūra un ekokritika, balstoties idejās par sadarbību, līdzradīšanu, līdzesību, var ietekmēt vides jautājumu subjektīvo, ētisko, politisko un estētisko konceptualizāciju. Dace Bula šai konferencē piedalās panelī Flows of entanglement: how rivers shape identities, kur nolasīs referātu “Saistīti ar upi / šķirti no tās: piepilsētas kopienas nostalģiskais identitātes pavērsiens.” Literatūras un vides pētniecības asociācija (Association for the Study of Literature and Environment, dibināta 1992. gadā) veicina vides cilvēkzinātnes intelektuālo virzību. Tā vieno pētniekus, kuru redzeslokā ir vides zinātne, izglītība, literatūra, māksla, vides taisnīgums un ekoloģiskā ilgtspēja.


Pagājušajā nedēļā notika LFK 56. zinātniskā ekspedīcija, kurā folkloristi un JVLMA etnomuzikoloģijas studenti strādāja Sabilē, Matkulē, Rendā, Kuldīgā, Valgalē, Abavciemā, Kandavā, Mazvirbos, Kroņrendā un Abavas pagastā. Kopumā ierakstītas 60 intervijas, kurās piedalījās vairāk nekā 70 teicēju. Fiksēti gan dzīvesstāsti, gan klasiskās un mūsdienu folkloras vienības, tāpat digitalizēšanai nodotas vairākas autobiogrāfijas un fotogrāfijas no ģimeņu albumiem. Ekspedīcijā iegūtie materiāli veidos kolekciju LFK [2240].

Sakām lielu paldies visiem teicējiem un tiem, kuri palīdzēja ekspedīcijas norisē!

Lasīt vairāk...

2019. gada augustā apgādā Routledge klajā nākusi kolektīva monogrāfija "Identities In-Between in East-Central Europe" ("Robežidentitātes Centrālajā un Austrumeiropā"), kuras sastādītāji ir Oksfordas Universitātes profesori Jans Fellerers, Roberts Paira un Mariuss Turda.

Grāmata izdota sērijā "Routledge Histories of Central and Eastern Europe". Tajā publicēts LU LFMI Literatūras nodaļas vadošo pētnieku Benedikta Kalnača un Paula Daijas raksts "Small’ Germans and ‘Half’-Germans in the Baltic Provinces at the Turn of the 20th Century" ("Mazvācieši un pusvācieši Baltijas provincēs 19. un 20. gadsimta mijā").


31. augustā plkst. 12.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas lasītavā, 5. stāā, notiks Ingunas Daukstes-Silasproģes un Viestura Zandera saruna par grāmatizdevējas un žurnālistes Dagnijas Šleieres personību un veikumu, 20. gs. 40.–80. gados Stokholmā strādājot apgādā "Daugava" un laikrakstā "Latvju Ziņas".


Zviedru dialektoloģijas, sociolingvistikas, folkloristikas un kultūrvēstures žurnālā Svenska landsmål och svenskt folkliv publicēts LFMI pētnieču Daces Bulas, Sanitas Reinsones un Ritas Treijas raksts par zviedru etnologu Dagu Trocigu (1914–44), kurš Latvijā pavadīja nepilnus divus savas īsās dzīves gadus. Trocigs ieradās Rīgā 1938. gadā, lai Latvijas Universitātē mācītu etnogrāfiju pēc profesora Šmita nāves. Šai periodā viņš iespēja daudz: LU izveidoja jaunu etnogrāfijas programmu, vadīja Latvijas presē plaši atspoguļotus lauka pētījumus, sadarbībā ar Rakstu un mākslas kameru radīja pamatu Latvju kultūras atlanta projektam. Raksts “Dag Trotzig i Lettland” tapa pēc žurnāla redaktora Fredrika Skota pamudinājuma — par Trociga Latvijas gaitām Zviedrijā līdz šim bija maz zināms. Rakstu zviedriski tulkojusi Justīne Krēsliņa.


No 2019. gada 26. augusta līdz 30. augustam Lillē (Francijā) notiks Eiropas Salīdzināmās literatūrzinātnes asociācijas (European Society of Comparative Literature/Société Européenne de Littérature Comparée) 8. kongress "Literature, cultural exchanges and transmission: knowledge and creation between past and future" ("Literatūra, kultūras apmaiņa un pārnese: zināšanas un daiļrade starp pagātni un nākotni"). Kongresā ar referātu "Latvian and German Cultural Contacts: Knowledge Transfer and Transfiguration" ("Latviešu un vācu kultūras kontakti: zināšanu pārnese un pārveidošana") piedalīsies arī LU LFMI vadošie pētnieki Pauls Daija un Benedikts Kalnačs. Dalību pasākumā finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Eiropas Salīdzināmās literatūrzinātnes asociācija, kas dibināta 2003. gadā Parīzē, ir nozīmīgs un starptautiski atpazīstams literatūras un kultūras pētījumu centrs. Tā veicina starpdisciplinārus pētījumus dažādu Eiropas tautu literatūrzinātnē, organizē zinātniskas konferences un izdod akadēmiskas publikācijas.


Atzīmējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas 100. jubileju, no 21. augusta ikviens aicināts skaļi nolasīt un ieskaņot kādu no simts 1919. gadā tapušiem un/vai publicētiem dzejoļiem vietnē lasi.literatura.lv/lnb100. Akcija “Dzejas rats 1919” ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta dāvana Latvijas Nacionālajai bibliotēkai tās simtgadē. Akcija norisināsies līdz septembra beigām, klātienē akcijā būs iespēja piedalīties bibliotēkas jubilejas norisēs 31. augustā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Apsveic bibliotēku, ierunā dzejoli! Lasīt vairāk...


Atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk Atmodas laika atmiņu dokumentēšanu, īpaši pievēršoties vizuālajiem simboliem. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Auseklīša kā simbola nozīmi personiskajā pieredzē un atmiņās. Nozīmīga loma tā izplatībā bija tieši individuālajam radošumam un izdomai.

Trešā Atmoda Latvijā, tāpāt kā neatkarības atjaunošana citās Baltijas valstīs, bija nevardarbīga pretošanās kustība, tādēļ simboliem un simboliskām darbībām, piemēram, Baltijas ceļam, bija jo īpaši nozīmīga loma. Līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam, Auseklītis (regulāra astoņstaru zvaigzne) bija redzamākais no vizuālajiem simboliem, kas iemantoja popularitāti gan Atmodas līderu, gan sabiedrības vidū. Tā plašais lietojums saistīts ar ornamenta izplatību tautas mākslā un Auseklīša kā mitoloģiska tēla atpazīstamību. Auseklītis dažādos veidolos kļuva par latviskās identitātes apzīmētāju un vizuālās pašidentificēšanās zīmi.

Saglabā savu liecību par Atmodas laiku, atbildot uz sešiem jautājumiem. Atbildes uz šo aptauju tiks glabātas Latviešu folkloras krātuvē un tiks izmantotas turpmākiem pētījumiem. Aptauju aizpildi šeit.


No 19. līdz 23. augustam notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves 56. zinātniskā ekspedīcija Sabilē. Iepriekšējos gados pētnieki viesojušies Ziemeļlatgalē (2016), Vidzemē – Piebalgā (2017), Sēlijā (2018), un nu kārta pienākusi Kurzemei. Darbs iecerēts Sabiles pilsētā un Abavas pagastā – Valgalē (Abavciemā), Pedvāles muižas apkārtnē, Priedēs, Virbos, Rinkulē. Atsevišķi ekspedīcijas dalībnieki dokumentēs dzīvesstāstus un nemateriālā kultūras mantojuma liecības Kandavas pagasta Matkulē un citur tuvējā apkārtnē.

Sabile, pilsēta Abavas krastos, pazīstama ne vien ar Vīna kalnu un mazākumtautību kopienām, kas tajā vēsturiski mitušas, bet ar jo daudzām citām īpašām vietām (Sabiles pilskalns, baznīca, sinagoga, muižas, Ēģipte u. c.), notikumiem un cilvēkiem. Garamantas šeit vāktas jau iepriekš. Latviešu folkloras krātuvē glabājas vairākas folkloras materiālu kolekcijas, kuras pierakstītas Sabilē un tās apkaimē. Trīs kolekcijas 20. gs. 20. un 30. gados sagatavojuši skolēni no Sabiles sešklašu pamatskolas, Sabiles vidusskolas un Valgales sešklašu pamatskolas. Nelielus folkloras vākumus no dzimtās puses snieguši Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš un Fricis Dambergs. Folkloras materiāli Sabiles apkārtnē vākti arī Valodas un literatūras institūta Folkloras sektora 16. zinātniskajā ekspedīcijā Madonas un Talsu rajonā, kas notika 1962. gadā.

Lasīt vairāk...

31. augustā plkst. 11.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks saruna "Grāmata un lasītāja pieredze: laikmeta nospiedumi", kurā piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Māra Grudule, LNB vadošais pētnieks, kurators un vēsturnieks Gustavs Strenga un dzejnieks, Latvijas Radio 1 kultūras žurnālists un etīžu teātra "NERTEN" aktieris un režisors Toms Treibergs. Sarunu vadīs Līva Kukle.

Sarunā tiks ieskicēti šādi jautājumi: Kas ir laba literatūra? Kādai tai būtu jābūt? Vai mūsdienās autors, kas attaisnotu visas antīkā laikmeta, viduslaiku, jauno laiku, pirmskara vai pēckara lasītāju cerības, vēl joprojām tiktu uzskatīts par prasmīgu autoru? Cik lielā mērā no mūsdienu skatupunkta vispār ir iespējams objektīvi novērtēt senāk rakstītus literārus darbus, ja reiz gan to autori, gan mērķauditorija piederēja citai sabiedrībai?


Knuts Djupedāls

14. augustā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā gaidāma norvēģu pētnieka Knuta Djupedāla (Knut Djupedal) lekcija "World View, Culture, and Folklore" ("Pasaules uzskats, kultūra un folklora"). Lekcijā tiks analizēta saikne starp šiem trim jēgumiem. Noslēgumā zinātnieks dalīsies pieredzē un praktiskos ieteikumos – ko izglītība folkloristikā var dot, kad studijas ir pabeigtas, grāds iegūts un ir jānodrošina iztika.

Knuts Djupedāls dzimis 1948. gadā, ieguvis maģistra grādu vēsturē Oregonas Universitātē (ASV) un mākslas maģistra grādu folkloristikā Bergenas Universitātē (Norvēģijā). Viņa profesionālā karjera saistīta ar Norvēģu emigrantu muzeju pie Hāmaras pilsētas – 27 gadus viņš bijis tā direktors, nesen pensionējies. Kā muzeja direktors un kurators viņš veidojis daudzas ekspozīcijas, kas izgaismojušas norvēģu emigrantu kopienu dzīvi Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un citos kontinentos. Iepriekš Djupedāla kungs veicis zinātniski pētniecisko darbu Norvēģijas Humanitāro zinātņu padomes projektos, kas veltīti emigrācijas un reemigrācijas jautājumiem. Viņš pildījis kultūras konservatora pienākumus Sognas un Fjūranes apgabalā, lasījis lekcijas universitātēs Bergenā, Oslo un Stavangerā, kā arī Hāmaras Universitātes Izglītības koledžā.

Lasīt vairāk...

2019. gada 7. augustā plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ: