Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Tomēr Ēģipte"
27. aprīlī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks literatūrzinātnieces, LU LFMI un Raiņa un Aspazijas pētnieces, Gundegas Grīnumas priekšlasījums.
Kas kopīgs Rainim ar vienīgo baznīcu Latvijā, kuras zīmogā attēlota Heopsa piramīda? Vai Rainis tiešām nosapņoja savu Jāzepu Ēģiptē jau Jūrmalā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā, vai arī tas ir Aspazijas izdomājums? Ar kādiem stilistiskiem un lingvistiskiem līdzekļiem autors „ēģiptizēja” traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi” pēdējos trīs cēlienus? Kādēļ aizsākto lugu „Zaglis ķēniņš” jeb „Rampsenīts” Rainis 1922. gadā pārdēvēja par „Lielo zagli Tutanhu”? Vai tiešām nav saglabājušās Raiņa 1929. gada pavasarī Ēģiptes apmeklējuma dienās rakstītās piezīmes? Un kādēļ dzejnieka ceļojums uz Palestīnu un Ēģipti noklusēts viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā (1977–1986)? Lasīt vairāk...
Seminārs "Abpus dzelzs priekškaram: Jānis Niedre vs Valdemārs Dambergs"
Pēckara arhīva otrajā seminārā "Abpus dzelzs priekškaram: Jānis Niedre vs Valdemārs Dambergs", kas notiks 9. maijā plkst. 15.00 LFK lasītavā (LNB, 5. stāvā), piedāvājam pārcelties uz 1946. gadu, lai iedziļinātos latviešu folklorista Jāņa Niedres žurnāla "Karogs" 2. numurā publicētajā rakstā "Fantāzijas elementi vēstītājā folklorā" un rakstnieka Valdemāra Damberga žurnāla "Labietis. Mēnešraksta latviskās sadzīves un kultūras kopšanai" 2. numurā publicētajā rakstā "Senlatviešu garīgā seja".
Seminārā tiek pretstatīti ne tikai divi teksti un to autori, bet arī pretējās pasaules un to ideoloģijas, kuras sevi vēl meklē īsi pēc Otrā pasaules kara noslēguma. Ko autori vēlējās pateikt? Ko viņi pateica? Lasīt vairāk...
Notiks kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā"
2019. gada 7. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks ikgadējā LU LFMI kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā".
Arī šogad "Meklējumi un atradumi" kā alternatīvu tradicionāli akadēmiskām zinātniskajām konferencēm saglabās iepriekšējo gadu dalībnieku atzinīgi vērtēto brīvāko formātu.
Ar konferences programmu iespējams iepazīties ŠEIT. Lasīt vairāk...
Sanita Reinsone viesosies Staiceles pilsētas bibliotēkā
26. aprīlī plkst. 12.30 Latvijas Bibliotēku nedēļas ietvaros notiks tikšanās ar LU LFMI vadošo pētnieci Sanitu Reinsoni, kura vēstīs par dzīvesstāstiem un savas dzīves pierakstīšanu.
Aicinām uz sarunu un krājuma izlasi par teikām un mītiem psiholoģijas skatījumā
24. aprīlī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā (2. stāvā) notiks tematiskais pasākums "Teikas mūsu apziņas un psiholoģijas dzīlēs". Dalība bez maksas.
Ar priekšlasījumu par teiku publicēšanu, pētīšanu un stāstīšanu uzstāsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) pētnieks Guntis Pakalns. Viņa izpētes lokā ir teiku kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, sākot no senākām publikācijām līdz pat mūsdienu teikām, leģendām un stāstiem. Savukārt LFK pētnieks Sandis Laime savā priekšlasījumā pievērsīsies raganu prāvu izpētei teikās, atspoguļojot šo kolorīto teiku tēlu no dažādiem rakursiem.
LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2019. gada 24. aprīlī
2019. gada 24. aprīlī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde
DARBA KĀRTĪBĀ:
- LU LFMI aktualitātes;
- LU LFMI Pašnovērtējuma ziņojuma apspriešana;
- Beatrises Reidzānes monogrāfijas “Dabas tēls vilks “Latvju dainās”” manuskripta apspriešana/apstiprināšana;
- Dažādi.
Grāmatas "Gaidot laivu" atvēršana Liepājā
24. aprīlī plkst. 14.00 Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka bērnu bibliotēkā "Vecliepājas rūķis" Malkas ielā 4, 3. stāvā ielūdz uz LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfijas "Gaidot laivu" (LU LFMI, 2019) atvēršanas svētkiem. Pasākumā piedalās grāmatas autore.
Monogrāfijā "Gaidot laivu" Inguna Daukste-Silasproģe turpina latviešu bēgļu un trimdas laika izpēti. Pētījuma pamatiecere ir atgādināt par laiku, kas bija smagas izšķiršanās un traģisku pārdzīvojumu laiks daļai latviešu. Aizbraukšana no Latvijas Otrā pasaules kara norišu fonā izmainīja visu agrāko dzīvi un uz vairākiem gadu desmitiem iezīmēja robežu starp Zviedriju un latviešiem okupētajā Latvijā. Tomēr tam ir būtiska nozīme tautas pašapziņas un kolektīvās atmiņas aspektā. Pētījuma centrā ir latvietis, bēglis, radoša personība no Kurzemes krasta līdz Gotlandei un Zviedrijā, uzmanību centrējot uz literārām liecībām par šo dramatisko laiku, meklējot pārdzīvojumu un sajūtu atblāzmojumus dokumentālos fiksējumos, sarakstē, atmiņās, apcerēs un citur. Lasīt vairāk...
Notiks konference "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija"
26. un 27. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28 notiks starpdisciplināra un starptautiska konference "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija/ Geographie et Migration du Savoir". Konferenci rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Francijas Institūta Latvijā un Gētes institūta Latvijā atbalstu.
Konferences darba valodas – latviešu un franču.
Zināšanas strukturē, sakārto un ļauj izprast redzamo un neredzamo realitāti. Kā specifisku pārvaldošu attiecību veidam pār pasauli tām piemīt kopīgas iezīmes ar varu. Ne velti latviešu intelektuāļu elites 19. gadsimta vidū aizsāktais intensīvais zināšanu uzkrājums rezultējas varas struktūrā – nacionālā valstī, kura savu dibināšanas aktu pieredz 1918. gadā. Saikne ir abpusēja, un tādējādi Latvijas republikā drīz vien top būtiskas zināšanu institūcijas – Nacionālā bibliotēka, Universitāte, kuras pilnveido un stiprina kultūras pamatu un turpina zināšanu uzkrājumu. Izglītības attīstība, tās satura definēšana veicina jaunu zināšanu modeļu meklējumus un ieviešanu, kā arī eksistējošo modeļu pielāgošanu. Lasīt vairāk...
LU LFMI pētnieki SIEF 14. kongresā
No 14.–17. aprīlim Spānijā, Santjago de Kompostela notiks Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF – Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore) rīkotais 14. kongress "Izsekot pārmaiņām: Reflektējot par mainīgo pasauli" (Track changes: Reflecting on a Transforming World). LU LFMI šogad pārstāvēs plašs pētnieku loks: Dace Bula un Ieva Garda-Rozenberga "'Since then, I live with constant fear in autumn': Flood narratives from the Daugava delta", Jānis Daugavietis "Producing different but overlapping heritages: photographs of Daugava delta communities as source and agency", Eva Eglāja-Kristsone "Being a secretary before 100 years: constructing the female subject through diary", Elīna Gailīte "Latvian folk dances: inner perspective of the dancers", Justīne Jaudzema "Inviting youth to collect folklore: examples of Latvian 4H movement", Aigars Lielbārdis "Involvement of society in collecting of Latvian charms: from the past to digital era", Sanita Reinsone "'…There's something magical there': personal meanings in cultural heritage crowdsourcing", Lasīt vairāk...
"Visions and Traditions. Knowledge Production and Tradition Archives" saņem balvu
Zinātnisku rakstu krājums "Visions and Traditions. Knowledge Production and Tradition Archives" ("Vīzijas un tradīcijas. Zināšanu radīšana un tradīciju arhīvi"), kura veidošanā piedalījās arī mūsu vadošās pētnieces Rita Treija un Sanita Reinsone, saņēmis Brendas Makalumas balvu (Brenda McCallum prize)!
Balvu piešķir Amerikas folkloras biedrība par izciliem un inovatīviem darbiem, kas sekmē publiskas piekļuves nodrošināšanu folkloras arhīvu kolekcijām, to veidošanu, saglabāšanu un popularizēšanu. Grāmatas "Visions and Traditions" autori un redaktori, kā atzīst balvas komiteja, ir veikuši uz nākotni vērstu, progresīvu darbu, uzmanības centrā izvirzot folkloras arhivēšanu, vēsturi, teoriju un praksi.
LU LFMI konkurss uz akadēmisko amatu vietām
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un folkloras avotu izpētē;
- Pētnieka vieta literatūras nozarē ar specializāciju literatūras teorijas un identitāšu pētījumos;
- Pētnieka vieta literatūras nozarē ar specializāciju padomju, diasporas un mūsdienu literatūras izpētē un papildus specializāciju literatūras teorijas un identitāšu pētījumos;
- Zinātniskā asistenta vieta kultūras un sociālajā antropoloģijā ar specializāciju vides antropoloģijā un kopienu aktīvisma izpētē.
Pētnieka amata darba samaksa, sākot no 430 EUR mēnesī (bruto);
Zinātniskā asistenta darba samaksa, sākot no 355 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā „Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums,
Notiks Pētera Šmita 150. gadadienai veltīta konference
2019. gada 25. un 26. aprīlī Raiņa bulvārī 19, Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notiks starptautiska konference "Personība kultūru un valodu krustcelēs. Pēterim Šmitam 150", atzīmējot Pētera Šmita darbību ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mēroga kultūras, izglītības un zinātnes attīstībā.
Konferencē uzstāsies referenti no Latvijas, Ķīnas, Vācijas un Krievijas, izklāstot Pētera Šmita ieguldījumu sinoloģijas studijās, valodniecībā un latviešu folklorā. Vairāki referāti būs veltīti laikmeta vēsturiskajam raksturojumam, kā arī prezentēts Pētera Šmita kultūrvēsturiskais mantojums, kurš glabājas atmiņu institūcijās. Konferencē piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar referātu "Pēteris Šmits kā latviešu pasaku publicētājs un pētnieks". Lasīt vairāk...
Pieredzes un ideju seminārs "Pilsētu, pagastu, novadu grāmatas – laikmetu liecība"
11. aprīlī plkst. 14.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Valsts simtgades informācijas centrā notiks pieredzes un ideju seminārs. Tajā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone, vēstot par autobiogrāfisko materiālu izmantojumu novadu savdabības izcelšanā.
Seminārs paredzēts skolotājiem, bibliotekāriem, muzeju darbiniekiem, skolēniem, studentiem un visiem novadpētniecības interesentiem, kuri savus dzimtas, pilsētas, pagasta, novada pētniecības rezultātus vēlas ietērpt publicējamā formātā – grāmatā.
Vairāk informācijas ŠEIT.
Gundegai Grīnumai piešķirts valsts emeritētā zinātnieka statuss
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 692 par valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanu, Latvijas Zinātņu akadēmija 2019. gada 25. martā Valsts emeritēto zinātnieku padomes sēdē piešķīra valsts emeritētā zinātnieka statusu arī LU LFMI pētniecei, Dr. philol. Gundegai Grīnumai.
Ilzei Ļaksai-Timinskai pasniegs Jauno zinātnieku balvu
4. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Pavasara pilnsapulcē tiks pasniegtas arī akadēmijas balvas – LZA vārdbalvas izciliem zinātniekiem un jaunajiem zinātniekiem un jauno zinātnieku balvas.
Jauno zinātnieku balvu saņems arī LU LFMI zinātniskā asistente Ilze Ļaksa-Timinska par Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādāto maģistra darbu "Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados" (vad. Dr. philol. Ieva Kalniņa).
