LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2018. gada 18. aprīlī
2018. gada 18. aprīlī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde
DARBA KĀRTĪBĀ:
- LU LFMI aktualitātes;
- Manuskripta “Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls” (Sast., zin. red. Jānis Ozoliņš) apspriešana/apstiprināšana;
- Dažādi.
LALIGABA aicina uz prozas lasījumiem
Piektdien, 20. aprīlī, plkst. 18.00 "NicePlace" telpā, K. Barona ielā 21a, Rīgā notiks Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) prozas lasījumi. Tajos piedalīsies arī LU LFMI pētnieces un LALIGABA speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā ieguvējas Māra Grudule un Gundega Grīnuma.
LALIGABAs prozas lasījumos fragmentus no LALIGABA 2018 nominācijai "Labākais prozas darbs" izvirzītajiem romāniem lasīs Inga Ābele ("Duna"), Kristīne Ulberga ("Tur"), Andra Manfelde ("Virsnieku sievas"), Rihards Bargais ("Plikie rukši"). Lasīt vairāk...
Trimdas latviešu dāvinājums – Brastiņa un Grīnu kolekcijas
Arvīda Brastiņa (13.04.1893.–15.11.1984.) 125. jubilejas gadā LU LFMI Latviešu folkloras krātuve ir saņēmusi vērtīgu dāvinājumu no viņa pēctečiem – Prātiņu ģimenes ASV. Brastiņa mūža darbs bija veltīts dainu pētīšanai, latviskajai dievestībai un senlatviešu tradīciju kopšanai. Krātuvē nonākuši publicējumu manuskripti, lekciju piezīmes, vēstules, fotogrāfijas un iespieddarbi, kas sniedz liecības par dievturu kustības vēsturi ASV un Kanādā (H. Misiņasakopotie avoti aptver laiku no 1960. gada līdz 2008. gadam), par Amerikas Latviešu apvienības kultūras un izglītības darbu trimdā. Līdz ar pilnu dievturu žurnāla "Labietis" komplektu (no 1955. līdz 2017. gadam) krātuves lasītavas plauktus papildinās Arvīda Brastiņa trimdā izdotās grāmatas, kā arī viņa brāļa Ernesta Brastiņa (1892–1942) publikācijas, Māras Grīnas (dz. Brastiņš, 1927–2017) un Marģera Grīna (dz. 1928) darbi. Krātuvei uzdāvināta arī Grīnu manuskriptu kolekcija, kurā ir korespondence, materiāli ar piezīmēm un programmām par Latviešu fondu, Amerikas Latviešu apvienību, tās Kultūras biroju un Latviešu institūtu, Kultūras dienām, tautiskā mantojuma kursiem u. c. Lasīt vairāk...
Garamantas.lv izbraukuma seminārs Lielvārdē
14. aprīlī plkst. 12.00 Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Tajā redaktore Justīne Jaudzema stāstīs par Lielvārdes puses folkloras materiāliem, kā arī ierādīs, kā lietot digitālo arhīvu.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Sanita Reinsone viesosies Mālpils bibliotēkā
2017. gada 4. aprīlī plkst. 17.00 LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone viesosies Mālpils novada bibliotēkā, Nākotnes ielā 5, kur stāstīs par grāmatu "Meža meitas" un iepazīstinās ar citiem saviem pētījumiem.
Latvijas punk pirmssākumi Latvijas PSR
LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis uzrakstījis nodaļu par Latvijas punk pirmsākumu LPSR – "Vom Ende der Estraden. Die späten Anfänge des Punk in Lettland" – grāmatā "Warschauer Punk Pakt: Punk im Ostblock 1977–1989" (Mainz: Ventil Verlag, 2018; red. Alexander Pehlemann).
Plašāk par izdevumu:
https://www.ventil-verlag.de/titel/1797/warschauer...
Seminārs "Pētījuma poētika" 4. aprīlī
4. aprīlī plkst. 15.00 LFK lasītavā notiks “Pētījuma poētika” semināri, kuros ar priekšlasījumiem uzstāsies Gundega Grīnuma un Madara Eversone.
Gundega Grīnuma uzstāsies ar priekšlasījumu par tēmu "Pieci Hoenšterni/as Raiņa un Aspazijas paralēlajās biogrāfijās".
Vācu cilmes personvārdam Hohenstern būtu vajadzējis parādīties jau kādā no Raiņa Kopotu rakstu akadēmiskā izdevuma sējumiem pērnā gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Taču pagaidām to joprojām velti meklēt gan iespieddarbos par Raini un Aspaziju, gan digitālajos kultūras mantojuma resursos. Priekšlasījumā tiks izsekots ilgstošu pētniecisku meklējumu vēsturei, kura, aizsākoties ar mēģinājumu noskaidrot Raiņa Šveices gadu angļu valodas skolotājas personību, ir novedusi līdz atklājumam par abu Kastaņolas trimdinieku ilggadējiem kontaktiem ar austriešu emigrantu fon Hoenšternu ģimeni – privāta rakstura attiecībām, kuras no neparasta skatpunkta izgaismo Raiņa un Aspazijas personību cilvēciskās kvalitātes. Lasīt vairāk...
LZA vārdbalvas Gundegai Grīnumai un Signei Raudivei
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Pavasara pilnsapulcē 5. aprīlī plkst. 14.00 LZA portretu zālē Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 3. stāvā tiks pasniegtas LZA vārdbalvas LU LFMI pētniecei Gundegai Grīnumai un LFMI zinātniskajai asistentei Signei Raudivei.
LZA vārdbalvas saņems virkne izcilu zinātnieku un četri jaunie zinātnieki. Raiņa balvu par izcilu radošu veikumu zinātnē saņems LZA goda doktore Dr.h.c.philol. Gundega Grīnuma, Edgara Siliņa balvu fizikā – LZA īstenais loceklis Mārtiņš Rutkis, Heinricha Skujas balvu bioloģijā - LZA goda doktors Dr. h.c. biol. Jānis Rukšāns, Gustava Vanaga balvu ķīmijā - LZA īstenais loceklis Aigars Jirgensons, Arveda Švābes balvu Latvijas vēstures zinātnē - LZA korespondētājloceklis Ēriks Jēkabsons, bet Arvīda Kalniņa balvu mežzinātnē – Dr. silv. Imants Baumanis.
LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem saņems Mg. Jānis Šmits – Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā, Mg. Mārcis Sējējs – Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā, Mg. Krista Suta – Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijā, Mg. Signe Raudive – Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē. Lasīt vairāk...
Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) atklāj pagājušā gadā izdotos literāri augstvērtīgākos darbus
28. martā izziņoti šī gada Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominanti un speciālbalvu ieguvēji.
LALIGABAs komisija piešķīrusi divas speciālbalvas par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā: Gundegai Grīnumai par "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni" un Mārai Grudulei par monogrāfiju "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos". Savukārt Kārlis Vērdiņš par atdzejoto Emīlijas Dikinsones bilingvālo dzejas izlasi "Āboliņš un bite/One Clover & a Bee" nominēts – "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā".
Lasīt vairāk...LFK piedalās akcijā "Satiec savu meistaru 2018"
LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē strādā savas nozares meistari, kuriem ir gan izglītojoties, gan praksē iegūta, gan paaudzēs pārmantota pieredze folkloras vākšanā, izpētē, arhīva pārzināšanā un sarežģītu publicējumu veidošanā. Tāpēc jau vairākus gadus arī LFK piedalās akcijā "Satiec savu meistaru". Šogad piektdienā, 6. aprīlī LFK lasītavā LNB 515. telpā tiek piedāvāta praktiskā nodarbība, kas ļauj dziļāk iepazīt Krišjāņa Barona darbu, kā arī sešas pusstundu garas lekcijas.
14.00–15.30
Tautasdziesmu kārtošanas darbnīca: iespēja gan bērniem, gan pieaugušajiem izdzīvot "Latvju dainu" tapšanu – iejusties teicēju, pierakstītāju, iesūtītāju un K. Barona lomās, noteikt tautasdziesmu piederību nodaļām, rediģēt un sakārtot dziesmu tipu publicēšanai. Ieteicamais dalībnieku vecums: no 11 gadiem, vēlams ierasties jau darbnīcas sākumā. Vada: Ginta Pērle-Sīle un Beatrise Reidzāne. Lasīt vairāk...
LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2018. gada 28. martā
2018. gada 28. martā plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde
DARBA KĀRTĪBĀ:
- LU LFMI aktualitātes;
- Vēlēšanas akadēmiskajos amatos;
- Dažādi.
LFMI izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- Vadošā pētnieka vieta mākslas zinātnes nozares, teātra un kino vēstures un teorijas apakšnozarē ar specializāciju 21. gadsimta režijas analīzē;
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajā humanitārajā zinātnē, arhīva darba metodoloģijā un vernakulāro kultūrprakšu izpētē;
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajā humanitārajā zinātnē, arhīva darba metodoloģijā;
- Divas pētnieka vietas literatūras nozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā;
- Zinātniskā asistenta vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju arhīva darba metodoloģijā.
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums,
Kurzemes reģionālā latviešu literatūras konference
22. martā, Kuldīgas Mākslas namā, 1905. gada ielā 6, notiks Kurzemes reģionālā latviešu oriģinālliteratūras konference. 2018. gada konferences nosaukums ir "Vēstures atbalsis Latvijas literārajos procesos pēc 2. pasaules kara".
Konferencē ar priekšlasījumiem piedalīsies arī LU LFMI pētnieces – Eva Eglāja-Kristsone, Signe Raudive un Inese Žune vēstīs par "Literatūras, mūzikas un teātra nozares virtuālie resursi: sabiedrības iesaiste un sadarbības iespējas".
Konferences programma pieejama šeit.
Seminārs "Pētījuma poētika" 21. martā
21. martā plkst. 15.00 LFK lasītavā notiks Pētījumu poētikas seminārs, kurā ar priekšlasījumu "Mūzikas reminiscences Veronikas Strēlertes dzejā" uzstāsies Ieva Kalniņa.
Dzejniece Veronika Strēlerte augusi muzikālā ģimenē, kur katrs ģimenes loceklis vairāk vai mazāk bijis saistīts ar mūziku. Arī dzejniece jaunībā spēlējusi klavieres un bijusi koncertu un operas apmeklētāja, par ko liecības gūstamas viņas vēstulēs tuviniekiem, kurās viņa aprakstījusi ne tikai iespaidus, bet arī vērtējusi muzikālo izpildījumu. Dzejnieces muzikālais pārdzīvojums “konvertējies” vārda mākslā. Katrā no sešiem viņas krājumiem ir pa dzejolim, ko rosinājis konkrēts skaņdarbs. Lekcijā – mēģinājums paraudzīties, kā mūzikas iespaidi pārtop dzejā un iekļaujas krājuma koncepcijā.
Ievadvārdus Ievas priekšlasījumam teiks un jautājumu sadaļu vadīs Literatūras nodaļas vadītājs un institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs Benedikts Kalnačs.
Digitālā kultūras mantojuma forums
Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina piedalīties – kā klausītājam vai referentam 22.–23. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā gaidāmajā konferencē "Digitālā kultūras mantojuma forums".
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts kopš 1993. gada veido un izstrādā digitālos resursus (sākotnēji literatūras vēsturē un folklorā, tad arī citās pētnieciskajās nozarēs), un gadskārtējā konferencē "Meklējumi un atradumi" šogad pievērsīsies tieši digitālā mantojuma satura, pieejamības un problēmu aplūkojumam ar tematisko ievirzi "Digitālā kultūras mantojuma forums". Konferences darba gaitā notiks gan referātu lasījumi, gan digitālo resursu prezentācijas ar auditorijas iesaistīšanu diskusijā. Lasīt vairāk...
