Starptautisks pētījums par literāro reālismu
Sērijā “Eiropas literatūru salīdzināmā vēsture” (A Comparative History of Literatures in European Languages), kas tiek izdota apgādā John Benjamins (Amsterdama/Filadelfija) ar Starptautiskās salīdzināmās literatūras asociācijas atbalstu, publicēts reālisma studijām veltīta izdevuma “Reālisma ainavas. Pārdomājot literāro reālismu salīdzināmā skatījumā” (Landscapes of Realism. Rethinking Literary Realism in Comparative Perspectives) pirmais sējums. Tā redaktori ir Dirks Geče (Dirk Göttsche), Roza Musiņjā (Rosa Mucignat) un Roberts Veningers (Robert Weninger). 834 lappuses biezajam sējumam dots nosaukums “Kartējot reālismu” (Mapping Realism); tajā aplūkoti teorētiskie jautājumi, kas saistīti ar termina lietojumu, kā arī procesi Eiropas literatūrā no 18. gadsimta nogales līdz 20. gadsimtam. Grāmatā publicēts arī LU LFMI vadošā pētnieka Benedikta Kalnača raksts “Vēlīnā 19. gadsimta Baltijas reālisma polifonija” (The polyphony of late nineteenth-century Baltic realism), kurā aplūkotas reālisma izpausmes igauņu, latviešu un lietuviešu rakstnieku Eduarda Vildes (Eduard Vilde), Rūdolfa Blaumaņa un Žemaites (Žemaitė) daiļradē salīdzināmā skatījumā.
Niklāvs Strunke un teātris
Izdevniecībā "Neputns" publicēta Laimas Slavas sastādītā grāmata Niklāvs Strunke, kurā par daudzpusīgā mākslinieka teātra darbiem rakstījusi arī LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere. Rakstā Niklāvs Strunke un teātris. Minējumi un versijas mākslinieka scenogrāfijas idejas un to iemiesojums analizēts gan Eiropas 20. gadsimta vēsturiskā avangarda kontekstā, gan arī salīdzinājumā ar citu Latvijas teātra mākslinieku novatoriskajiem risinājumiem starpkaru periodā. Raksts tapis Centrālās un Austrumeiropas teātra zinātnieku kopprojektā Reclaimed Avant-garde, kurā Edīte Tišheizere darbojas kopš 2014. gada.
Seminārs par dzīves pierakstīšanu pandēmijas laikā
2021. gada 27. aprīlī notiks tiešsaistes seminārs par pandēmijas laika rakstisku fiksēšanu un krājumu veidošanu.
Etno-grafika: jaunā pēcdoktorantūras projekta pirmie mēneši
Pētnieks Toms Ķencis dalās ar paveikto pēcdoktorantūras projektā "ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas", pievienojot padarītajam un pārdomām arī divu grāmatu recenzijas.
---
Pirmās projekta dienas paiet, kārtojot formalitātes un gatavojoties pētnieciskajam darbam – līgumu slēgšana un birokrātisko nosacījumu studēšana, nepieciešamās literatūras atlase, lejupielāde un iegāde, sarakste ar projekta īstenošanā iesaistītajām trešajām pusēm. Īsumā – apstiprinātā plāna praktiskajā realizēšanā. Lasīt vairāk...
Pastāsti, kāda ir Tava Pārdaugava!
Šajā pavasarī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk veidot īpašu Pārdaugavai veltītu kolekciju digitālajā arhīvā garamantas.lv. Kolekcijas papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens.
Pārdaugavas apkaimes vēstures gaitā piedzīvojušas daudz pārmaiņu, tās turpina mainīties un attīstīties dažādos virzienos. Lai saglabātu kaut daļu no Pārdaugavas esošās un kādreizējās savdabības, LFK pētnieki aicina ikvienu izstāstīt par savu Pārdaugavu – gan tos, kas šeit auguši un dzīvojuši, gan arī tos, kam Pārdaugava saistās ar atsevišķām vietām un notikumiem, par kuriem būtu vērts uzzināt arī citiem.
Stāstu vākšana notiek vietnē garamantas.lv/pardaugava, kurā piedāvāts uzrakstīt atmiņas par Pārdaugavas apkaimēm, tajās pieredzēto un sajusto, norādot izstāstītās vietas digitālā kartē un pievienojot fotogrāfijas vai citus ilustratīvus materiālus. Šādā veidā taps Pārdaugavas stāstu digitālā karte, kas noderēs kā interesants avots pilsētas izzināšanā un pastaigās, un arī tiks saglabāts nākamajām paaudzēm Latviešu folkloras krātuvē. Lasīt vairāk...
Baltijas postkoloniālisms II
2021. gada 28. aprīlī, plkst. 10.00.
Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties nākamajā teorētiskās literatūras seminārā. Ja iepriekšējā reizē lasījām pārliecinošus Baltijas postkoloniālisma atbalsta tekstus un tos kritizējām paši, šoreiz pamēģināsim pieiet no pretējās – teorijas kritikas un alternatīvajām versijām.
Šarads Čari un Katrīna Verderi (Thinking between the Posts: Postcolonialism, Postsocialism, and Ethnography after the Cold War, 2009) sniedz vērtīgu ieskatu postkoloniālisma teorijas problemātiskajā vēsturē un aicina to nevis vienkārši piemērot post-sociālistiskajai situācijai, bet apvienot abus lielos post-virzienus jaunā – “pēc-aukstā kara” (post-Cold War) etnogrāfijā. Kas ir šī risinājuma stiprās un vājās puses, un vai tas saglabā Baltijas tautu vēsturisko rīcībspēju?
Lasīt vairāk...Tautas medicīna padomju periodā
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve turpina audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Otrais seminārs "Tautas medicīna padomju periodā" notiks 7. aprīlī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs tautas medicīna un tās pētniecība padomju gados.
Visai drīz pēc Otrā pasaules kara situācija latviešu folkloristikā krasi mainījās – buržuāziskā folkloras pētniecība netika atzīta, pētījumi “pārvērtēti” un jaunā zinātniskā metode ieviesta represiju ēnā. Seminārā Aigars Lielbārdis pievērsīsies gan tautas medicīnas pētniecībai un pētniekiem (Andrejs Kurcijs, Kārlis Ēriks Arons), gan tautas medicīnas praktiķiem (Marta Rācene). Seminārā tiks demonstrēti video kadri no Lūcijas Ločmeles kino filmas “Svešais” (1988) un Arvīda Krieva dokumentālās filmas “Brīnumdakteri” (1975).
Lasīt vairāk...Dace Bula raksta par Sieviešu dienu
Jaunākajā žurnāla "Journal of Baltic Studies" drukātajā izdevumā publicēts institūta vadošās pētnieces Daces Bulas raksts par 8. marta jeb Sieviešu dienas mūsdienu nozīmi un praksēm post-sociālistiskajā pasaulē.
Autore norāda, ka, neskatoties uz dzimumu līdztiesības aktīvisma starptautisko vēsturi, Sieviešu diena neatkarīgajās Baltijas valstīs 21. gadsimtā atgādina veidu, kā šo dienu svinēja padomju pagātnē. ‘Dzimumu festivāls’ turpina pastāvēt, tikai lēnām dodot vietu sporādiskām emancipācijas ideju izpausmēm. Tas izdzīvo, neraugoties uz triju Baltijas valstu centieniem atbrīvoties no visa, kas ir "padomju”, ieskaitot rituālus un kalendāros notikumus.
Raksta pilnā versija pieejama, sekojot saitei: Celebrating March 8: a failed attempt at de-Sovietization?
Aicinājums pieteikt priekšlasījumus Krišjānim Baronam veltītai konferencei “Folklora un atmoda”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona zinātniskā konferencē, kas notiks 2021. gada 27.– 28. oktobrī. Konferences tematika būs veltīta Trešās atmodas un folkloras attieksmēm, pievēršoties personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam.
Lasīt vairāk...Zitas Kārklas blogs. Literātes Antijas mājskolotājas gaitas Kijevā 19. gs. beigās
Pētījuma "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" blogā Zita Kārkla šoreiz ieskatījusies literātes Antijas atmiņās. Tajās jaušamas jaunas sievietes ilgas atrast savu vietu dzīvē, kas nebūtu saistīta ar laulību un mātišķību, un grūtības šo vietu atrast.
"Sievietēm darba izredzes ārpus mājas toreiz bij vājas. Kas gribēja pati sev maizi nopelnīt, parasti aizklīda uz plašo Krieviju. Latviešu meitenes, kas prata vācu valodu, arvien tur kādu darbu atrada. Un man arī atlika tikai šis ceļš," tā par savām mājskolotājas gaitām Kijevā 19. gadsimta beigās raksta Antija (Antonija Melnalksne, 1877–1967).
Šo un citus pēcdoktorantūras bloga ierakstus iespējams izlasīt, sekojiet saitei.
Izsludināta pieteikšanās LU LFMI organizētajai starptautiskajai Baltijas literatūrzinātnieku konferencei, kas notiks Rīgā 23.-24. septembrī
The first biannual conference of Baltic literary scholars took place in Riga in 1996, and it has been followed by meetings in Vilnius and Tallinn. The 13th conference “Shifting Literary Culture since Stagnation in the Brezhnev Era: The Baltic Paradigm” is organized by the Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia (ILFA) on 23–24 September 2021. We hope to host an in-person two-day conference at the National Library of Latvia in Riga, but, if necessary, we are ready to convert it into a virtual event in response to the pandemic restrictions. Lasīt vairāk...
Izsludināts akadēmisko amatu konkurss
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2021), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- Pētnieka vieta muzikoloģijas nozarē ar specializāciju latviešu mūzikas vēsturē un estētikā;
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē, folkloristikas nozares vēstures pētniecībā un vernakulāro kultūrprakšu izpētē;
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē un folkloristikas nozares vēstures pētniecībā;
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju tradicionālās mūzikas un vernakulāro kultūrprakšu izpētē.
Pētnieka darba samaksa, sākot no 525 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2015–2021) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 26. aprīlim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 509. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.
LU LFMI izsludina konkursu uz direktora/-es amatu
Latvijas Universitātes aģentūra “LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts” izsludina konkursu uz direktora/-es amatu.
Konkursam iesniedzamie dokumenti:
- Pieteikums par piedalīšanos konkursā;
- Dzīves un darba gājuma apraksts (CV);
- Zinātnisko publikāciju saraksts (2015–2021);
- Augstāko izglītību un zinātniskos grādus apliecinošu dokumentu kopijas;
- LU LFMI darbības un attīstības redzējums ievēlēšanas periodam (līdz 5 lpp.).
Direktora amata pretendentam izvirzītas šādas prasības: doktora zinātniskais grāds, akadēmiskā un administratīvā darba pieredze, vietēja un starptautiska mēroga zinātniskās publikācijas, pieredze zinātnisko projektu vadīšanā, spēja izstrādāt zinātniskās darbības stratēģiju.
Direktora darba samaksa, sākot no 1200 EUR mēnesī (bruto).
Latvijas Universitātes aģentūras “LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts” nolikumu un amatu nolikumu sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Dokumenti ar norādi “LU LFMI direktora amata konkursam” iesniedzami līdz š.g. 26. aprīlim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.
LU LFMI iegūst augstāko vērtējumu starptautiskajā zinātnisko institūciju novērtējumā
Esam pagodināti un gandarīti, ka LU LFMI starptautiskajā zinātnisko institūciju novērtējumā kopvērtējumā saņēmis augstāko atzīmi – 5!
Priecājamies arī par kopējo humanitāro un mākslas zinātņu labo novērtējumu.
Liels paldies mūsu pētnieku grupām un administrācijai par nesavtīgo darbu! Šis novērtējums stiprina visu LU LFMI saimi un mudina turpināt stratēģiski attīstīt kvalitatīvu, starptautiski nozīmīgu humanitāro zinātņu pētniecību Latvijā!
Lasīt vairāk...LU LFMI piedalās LIKTA/VARAM organizētajā "Digitālajā nedēļā 2021"
Latvijas humanitāro zinātņu institūcijas veido un attīsta digitālos resursus, kas noder ne tikai pētnieciskajā darbā. Šie resursi ir brīvi pieejami un izmantojami ikvienam. Tās ir gan valodas, gan literatūras, folkloras, kā arī dažādu citu kultūras materiālu krātuves, meklētāji un informācijas vizualizācijas rīki, kas ļauj iepazīt valodas un kultūras bagātības un īpatnības, kā arī tās tālāk izmantot reģionālās identitātes stiprināšanā, izglītības satura dažādošanā, tūrisma maršrutu veidošanā un radošajā uzņēmējdarbībā.
Lasīt vairāk...
