Uzsaukums dalībai konferencē "KANONISKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS"
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" organizē starptautisku konferenci
"KANONISKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS",
kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Sveicam svētkos!
No sirds pateicamies Jums par kopīgiem darbiem aizvadītajā 2021. gadā.
Lai 2022. gads jaunām ierosmēm, vērtīgām iespējām un labiem notikumiem bagāts!
Patiesā cieņā
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Anšlava Eglīša Amerikā rakstītās lugas un to likteņi
Akadēmiķis, ilgstošs Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks un bijušais direktors Viktors Hausmanis 6. decembrī svinēja savu 90 jubileju. 16. decembrī jubilejas svinībās Rīgas Latviešu biedrības namā tika atvērta jaunākā V. Hausmaņa grāmata "Anšlava Eglīša Amerikā rakstītās lugas un to likteņi".
Ievēlēta jaunā LU LFMI Zinātniskā padome
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā 8. decembrī ievēlēta jauna Zinātniskā padome, kura darbosies piecus gadus. Zinātniskajā padomē ievēlēti: Dace Bula, Jānis Daugavietis, Ieva Garda-Rozenberga, Rita Grīnvalde, Benedikts Kalnačs, Toms Ķencis, Edīte Leščinska, Jānis Oga, Jānis Ozoliņš, Ieva Tihovska un Kārlis Vērdiņš.
Lasīt vairāk...Norisināsies VI Latvijas stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām"
9. decembrī norisināsies VI Latvijas Stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām". VI Latvijas stāstnieku konference pievērsīsies vērtībām, to pārmantošanas un apliecināšanas aktualitātēm, labas, pilnvērtīgas un ērtas dzīves priekšstatiem, īpaši pievēršoties ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos noteiktajam – veicināt labklājību, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai. Savukārt vienu dienu agrāk, 8. decembrī, tiešsaistē varēs pievienoties stāstu vakaram un brīvajam
mikrofonam "Lai bij’ dzīve, kam bij’ dzīve", kura saturu un stāstniekus izvēlēsies dalībnieki, reģistrējoties konferencei. Uzklausīsim
arī kādu pavisam īpašu stāstu par Rēzeknes rozi.
Notiek starptautiska konference "Theatrum Libri: The Press, Reading and Dissemination in Early Modern Europe"
No 1. līdz 3. decembrim Martynas Mažvydas Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā norisinās starptautiska konference "Theatrum Libri: The Press, Reading and Dissemination in Early Modern Europe", kura veltīta Lietuvas Republikas arhīva simtgadei.
3. decembrī ar atklāšanas runu konferencē piedalīsies vadošā pētniece Sanita Reinsone. Pētniece plenārsēdē sniegs priekšlasījumu par tēmu "Participatory digital heritage: values, meanings, and practices".
LU Senāts ievēl Daci Bulu par Latvijas Universitātes padomes locekli
29. novembrī Latvijas Universitātes (LU) Senāts ievēlēja piecus LU padomes locekļus. Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu likumā, kuras šī gada jūnijā apstiprināja Saeima. LU padomē būs 11 locekļi, no kuriem piecus kandidātus virza Universitāte (LU Senāts), piecus virza Izglītības un zinātnes ministrija un vienu kandidātu virza Valsts prezidents.
''LU Senāts darbam universitātes padomē ir izvēlējies izcilus, starptautisku atpazīstamību guvušus un stratēģiskajā plānošanā pieredzējušus akadēmiskās vides pārstāvjus, kā arī studentu pārstāvi," norāda LU Senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems.
Lasīt vairāk...KONFERENCE PAR NEMATERIĀLO KULTŪRAS MANTOJUMU PARĪZĒ
25. un 26. novembrī Parīzē norisinās starptautiska konference "Daudzdisciplīnu skatījums uz nemateriālo kultūras mantojumu". Konference tikusi vairākkārt pārcelta un tagad notiek jauktā — klātienes un attālinātā — režīmā. Tā tiek rīkota Latvijas un Francijas sadarbības programmas Osmoze atbalstītā projekta "Nemateriālā kultūras mantojuma kvalificēšana un diskvalificēšana: lēmumu pieņemšanas vietas" (2020—2021) ietvarā. Latvijā projekta vadošā institūcija ir Latvijas Kultūras akadēmija, no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta tajā piedalās Dace Bula un Digne Ūdre. Dace Bula ir arī konferences dalībniece, referātā viņa analizēs, kā nemateriālā kultūras mantojuma jēdziens ticis lietots Latvijas zinātnes politikas dokumentos.
Izdots Viļa Bendorfa pētniecisko rakstu krājums "Es nedevu nevienam savu dziesmu sarežģīt"
Valsts svētku nedēļas nogalē apgādā "Zinātne" klajā nācis mūzikas folklorista, komponista Viļa Bendorfa pētniecisko rakstu krājums "Es nedevu nevienam savu dziesmu sarežģīt". Krājumā ietverti 37 autora raksti, kas tapuši laika posmā no 190. līdz 2021. gadam.
Muzikologs Arnolds Klotiņš krājuma priekšvārdā dalījies ar atmiņu fragmentiem par kopīgi piedzīvoto, iespaidiem un atklājis dažādas Bendorfa radošās personības šķautnes. Savukārt etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, ilustrējot autora devumu Latvijas etnomuzikoloģijā, norādījis uz Viļa Bendorfa daudzveidīgo pētniecisko interešu loku un pētījumu tēmām – tautasdziesmu teicēji un viņu muzikālais mantojums; folkloras dokumentācija un kārtošana: idejas, realizācija, viltojumi; tautasdziesmu tekstu prosodijas un melodikas kopsakarības; folkloras saistība ar etnoģenētiskajiem procesiem; melodikas arhaiskie slāņi, to ģeogrāfiskā izplatība un ietekmes, tautasdziesmas komponistu radošajā darbībā un folklorisma procesi.
Lasīt vairāk...Pētījuma poētika. Uzstāsies Ieva Rodiņa un Laine Kristberga
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā mākslas zinātnes nozarē, teātra zinātnes apakšnozarē ar specializāciju teātra vēsturē un teorijā, trešdien, 24. novembrī plkst. 15.00 aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru, kurā ar priekšlasījumiem uzstāsies amata pretendentes Ieva Rodiņa un Laine Kristberga.
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieki piedalās 53. ASEEES konferencē
No 18. līdz 21. novembrim klātienē un no 1. līdz 3. decembrim attālināti norisināsies 53. Slāvistikas, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju asociācijas (Association for Slavic, East European, & Eurasian Studies, ASEEES) konference par tēmu "Daudzveidība, intersekcionalitāte, starpdisciplinaritāte" (Diversity, Intersectionality, Interdisciplinarity). Konferrencē piedalās trīs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki: pētnieks Ph.D. Jānis Ozoliņš ar referātu "'She is Not a Woman, She is an Executive Director!': The Representations of Straight Female Masculinity in the Soviet Films of the Era of Stagnation”, pētnieks Dr. philol. Kārlis Vērdiņš ar referātu "Femininity, Self-orientalization, and Canonization of Pseudo-antiquity: The Latvian Afterlife of Les chansons de Bilitis by Pierre Louÿs" un pētnieks Dr. philol. Jānis Oga ar referātu "Latvian Writers’ Travels to West Germany in the Brezhnev Era: Opportunities and Unpredictability" (pēcdoktorantūras pētniecības projekts Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/482)..
Latviešu pētnieki realizējuši ieceri par rakstniecei Regīnai Ezerai veltītu starptautisku zinātnisku konferenci
3. un 4. decembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku organizē vērienīgu virtuālu konferenci "Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra". Gaidāmi padziļināti un izvērsti ārvalstu viesu priekšlasījumi, paneļdiskusijas ar ievērojamu rakstnieku un teātra mākslinieku piedalīšanos, kā arī vietējo un kaimiņvalstu zinātnieku uzstāšanās ar referātiem. Konference norisināsies tiešsaistē un to varēs vērot gan sociālajā tīklā Facebook, gan vairākās vietnēs internetā. Konferences pirmā diena galvenokārt veltīta rakstniecēm, Regīnas Ezeras laikabiedrēm Baltijā un Austrumeiropā, bet otrajā dienā pētnieki vērsīs uzmanību uz Ezeras literāro mantojumu un tā interpretācijām teātra un kinomākslā.
Diskusija "Teicējs tiešsaistē"
Covid-19 pandēmija un ar to saistītie epidemioloģiskās drošības pasākumi viesuši izmaiņas līdz šim ierastajā lauka pētījumu praksē. 2020. un 2021. gadā kvalitatīvo interviju veikšanai aizvien biežāk izmantotas tiešsaistes platformas, tādas kā Zoom. Folkloristikā, mutvārdu vēstures pētniecībā un citās nozarēs, kas dokumentē cilvēku stāstījumus, attālinātās intervijas (remote interviews) ir uzlūkojamas ja ne gluži kā jaunā normalitāte, tad risinājums fiziskās distancēšanās apstākļos.
Kā noris teicēja un pētnieka sastapšanās tiešsaistē? Kādas ir attālinātās saziņas priekšrocības, kādi mīnusi? Kas sagaidāms nākotnē? Lai meklētu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju "Dzīvesstāsts" rīko diskusiju "Teicējs tiešsaistē", kas notiks 25. novembrī plkst. 15.00 platformā Zoom. Diskusiju ievadīs LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētās profesores, vadošās pētnieces Dr. sc. soc. Baibas Belas lekcija "Dzīvesstāstu dokumentācija sociālās distancēšanās un digitālajā laikmetā".
Lasīt vairāk...Konference "Ēdiena reprezentācija literatūrā un kultūrā"
Jau nākamnedēļ 25. un 26. novembrī norisināsies konference "Ēdiena reprezentācija literatūrā un kultūrā", kurā piedalīsies arī divas institūta pētnieces: Ieva E. Kalniņa ar referātu "Gastropoētisko tēlu funkcijas Aleksandra Čaka vēlā staļiņisma perioda dzejoļu krājumos" un Ilze Ļaksa-Timinska ar priekšlasījumu "Vobla: komunistu jaunā maize. Gastropoētiskie elementi Roberta Eidemaņa stāstā “Ielenktie”".
Ar pilnu konferences programmu iespējams iepazīties šeit.
Pētniece Simona Sofija Valke piedalās 29. AFUE konferencē
No 10. līdz 12. novembrim norisinās 29. Spānijas Universitātes Franču valodas asociācijas (Asociación de Francesistas de la Universidad Española (AFUE)) konference. Konference šogad notiek Basku zemes universitātē (Université du Pays Basque (UPV/EHU)) Spānijā. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Simona Sofija Valke piedalās pārrobežu tēmai veltītajā koferencē ar referātu "Franču lektīras Kurzemes hercogistē 18. gadsimtā" ("Lectures françaises au duché de Courlande du XVIIIe siècle").
Konference ir atvērta jebkuram pētniecības darbam par valodu, valodniecību, didaktiku, tulkošanu, literatūru un franču valodā runājošajām kultūrām, piedāvā īpašu uzmanību pievērst pārrobežu jautājumiem un franču valodai kā saskarsmes valodai, kā arī aicina dalībniekus šķērsot, apšaubīt un/vai atbrīvoties no etniskām, lingvistiskām, kultūras, literārām, teritoriālām, disciplinārām, vispārīgām, tehnoloģiskām robežām.
