EN in English

LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis piedalījās 15. Eiropas Sociologu asociācijas (European Sociological Association (ESA)) konferencē, kura norisinājās Barselonā tiešsaistē no 31. augusta līdz 3. septembrim.

1. septembrī Jānis Daugavietis uzstājās ar referātu "Environmental Concern in Neighbourhood Context: Comparison of Rīga Port Communities at the Individual Level" vienā no vides socioloģijas sekcijas/ tīkla sesijām. Referāta prezentācija skatāma visiem interesentiem šeit.


Trīs LU LFMI pētnieki – Aigars Lielbārdis, Agita Misāne un Guntis Pakalns – piedalās 18. Starptautiskās Tautas naratīvu izpētes biedrības (International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) kongresā "Encountering Emotions in Folk Narrative and Folklife", kas rīkots Zagrebā, taču notiek tiešsaistē no 5. līdz 8. septembrim. Kongress veltīts emocijām tautas stāstījumos un tradicionālajā kultūrā.

Latviešu pētnieku referātu tēmas: Aigars Lielbārdis – "Curses and Eliminating Formulas in Latvian Charms", Agita Misāne – "Emotional Narratives of the Latvian Hikers on the Camino de Santiago", Guntis Pakalns – "Latvia’s Amateur Storytellers about Emotions".

Programma pieejama šeit: http://www.isfnr.org/isfnrcongress/programme/.

Kongresa buklets ar kopsavilkumiem pieejams šeit: http://www.isfnr.org/isfnrcongress/wp-content/uplo....


Latviešu folkloras krātuve ir digitalizējusi un izvietojusi publiskai pieejai akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 1.–9. sējumu. Tas iekļauts LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv kā atsevišķa kolekcija "Akadēmiskais izdevums "Latviešu tautasdziesmas"". Tādējādi digitāli pieejams kļuvis aptuveni pusmiljons tematiski kārtotu tautasdziesmu tekstu.

Lasīt vairāk...

LU LFMI pētnieki Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga, Artis Ostups, Zita Kārkla un Ivars Šteinbergs piedalās 14. Baltijas studiju konferencē Eiropā (14th Conference of Baltic Studies in Europe) no 1. līdz 4. septembrim Upsalā, Zviedrijā. Konferenci rīko Upsalas Universitātes Rusistikas un Eirāzijas studiju institīts.

Konferences programma šeit.

Lasīt vairāk...

No 15. līdz 23. augustam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Literatūras nodaļas pētnieki Vācijā ar Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja atbalstu īstenoja projektu "Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā".

Pētnieki Latviešu Centrā Minsterē (LCM), turpinot 2020. gadā iesākto darbu, un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā apzināja un digitalizēja arhīvu materiālus par latviešu literātu, sabiedrisko darbinieku un organizāciju darbību Vācijā un kultūras kontaktiem, Baltijas inteliģences – tai skaitā latviešu un Baltijas vāciešu, latviešu un igauņu – savstarpējiem sakariem, kā arī par saiknēm ar Vācijas sabiedrību. Digitalizētie materiāli papildinās latviešu rakstnieku un organizāciju krājuma dokumentu un audio materiālu kolekciju Latvijas un latviešu literatūras vortālā www.literatura.lv.

Lasīt vairāk...

2021. gads Latvijas teātrī ir īpašs gan ar režisora Oļģerta Krodera 100. dzimšanas dienu, gan 10 gadiem, kopš darbojas viņa vārdā nosauktā teātra aktuālo procesu vietne Kroders.lv. Atzīmējot Oļģerta Krodera un Kroders.lv jubilejas, 25. augustā plkst. 10:00-14:15 virtuālajā vidē notiks starptautiska zinātniska konference #kroderdienas.

Lasīt vairāk...

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina laicīgi reģistrēties dalībai seminārā, kas notiks š.g. 8. septembrī plkst. 15:00. Tajā uzstāsies Notingemas Universitātes (Lielbritānija) profesors, literatūrzinātnieks Dirks Geče (Dirk Göttsche) ar priekšlasījumu “Literatūras darbības lauku dinamika: pārkartējot 19. gadsimta reālismu” (Literary Playing Fields in Motion: Remapping Nineteenth-Century Realism).

Lasīt vairāk...

LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula piedalās sarunu festivālā "Lampa," kas notiek Cēsīs 20. un 21. augustā. Viņa ir viena no Pasaules Dabas fonda rīkotās diskusijas "Vide un pilsonis. Kāds sakars?" dalībniekiem. Diskusija notiek Maija parkā 20. augusta vakarā - no 19.54 līdz 21.15. Plašāka festivāla programma atrodama, sekojot saitei.



Vasarā Latviešu folkloras krātuvē notiek apjomīgs, pagaidām publiski neredzams darbs pie dažādu digitālu resursu attīstīšanas. Sadarbībā ar Rīgas Kinostudijas speciālistiem notiek VHS videokasešu un MC audiokasešu digitalizācija. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu digitalizācijas ekspertu Juri Lubēju notiek fonogrāfa valču ierakstu skaņas tīrīšana. Tiek dizainētas un programmētas jaunas Latviešu folkloras krātuves mājaslapas sadaļas. Notiek akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" un Jēkaba Vītoliņa sastādīto nošu krājumu "Latviešu tautas mūzika" skenēšana. Šie un vēl citi resursi līdz gada beigām taps pieejami mājaslapās lfk.lv un garamantas.lv. Sekojiet līdzi jaunumiem!

Šie darbi notiek saskaņā ar projektu "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē", kas saņēmis Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrELPA" finansējumu.

Attēlā: "Свема" audiokasešu rakordu pārlīmēšana Rīgas Kinostudijā.


Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa 155. jubilejas gadā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā klajā nācis viņa nepublicēto epigrammu krājums "Sarkanā paradīzē".

Viens no sava laika dzēlīgākajiem un asākajiem cīnītājiem dzejā, 19. un 20. gadsimta mijā populārais dzejnieks Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) ir spilgts epigrammas žanra pārstāvis latviešu dzejas vēsturē līdzās Kažoku Dāvim, Līvu Jurkam, Skuju Frīdim, Kārlim Dzelzkalnam, Aspazijai un Rainim. Nepublicētās dzejas krājums "Sarkanā paradīzē" sarakstīts no 1939. līdz 1944. gadam un ir pēdējais zināmais Edvarda Treimaņa-Zvārguļa pilnais manuskripts.

Sastādītāji Oskars Treimanis, Eva Eglāja-Kristsone. Konsultants Kaspars Zellis. Redaktore Signe Raudive. Mākslinieks Mārtiņš Zutis.

Lasīt vairāk...

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas lasītavā (5. stāvā) atklāta izstāde–krājuma izlase "Ilgais 19. gadsimts latviešu literatūrā".

19. gadsimtā latviešu literatūra pārtapa no vācbaltiešu mācītāju veidotas rakstniecības zemniekiem par modernu literāro kultūru, kas varēja pilntiesīgi nostāties līdzās Eiropas literatūrām.

Izstāde piedāvā ieskatīties latviešu literārā procesa attīstībā, kas norisinājās dinamiskā mijiedarbē ar preses izdevumu tapšanu, vizuālo mākslu un folkloras vākšanu un pētījumiem. Tajā eksponēti LNB krājumā esošie materiāli – grāmatas un periodiskie izdevumi – no pirmā latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" līdz Raiņa "Tālām noskaņām zilā vakarā".

Plašāka izstādes virtuālā versija, kas apvieno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) resursa literatura.lv un Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv materiālus ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumu, aplūkojama šeit.

Lasīt vairāk...

Tiešsaistē publicēts jaunākais starpdisciplināro kultūras studiju žurnāla "Cultural Analysis" numurs – "Tracking Knowledge: On The History of Changing Disciplinary Identities After 1945". Tas veltīts pārmaiņām folkloristikā, etnogrāfijā un etnoloģijā pēc Otrā pasaules kara. Pavērsienu nozarēs, kas pētī tradicionālo kultūru, pēc 1945. gada bijis daudz – no kritiskas līdzšinējās identitātes pārvērtēšanas (vācu Volkskunde bija diskreditējusi sadarbība ar totalitārajiem režīmiem) līdz ideoloģiski noteiktai humanitāro jomu dinamikai sociālisma bloka valstīs un ilgstošiem Aukstā kara apstākļiem, kas iespaidoja arī zinātnisko darbu.

Lasīt vairāk...

No 19. līdz 24. jūnijam norisinās 15. Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress, kura tēma šogad ir "Noteikumu neievērošana? Spēks, līdzdalība un pārkāpums" ("Breaking the rules? Power, participation and transgression"). Tas šoreiz organizēts Somijā, Helsinkos, taču dalībnieki pieslēgsies tiešsaistē katrs no savas atrašanās vietas. Konferences uzmanības centrā ir diskursi, kas saistīti ar noteikumu veidošanas, pārkāpšanas un pārinterpretēšanas praksēm, to dinamikas un veidu izmaiņām, kā arī tēmas pamatjēdzienu pārskatīšana.

Lasīt vairāk...

Ir iznācis nozīmīgs pētījums – grāmata Latvijas kultūras vēsture (sastād. Ojārs Spārītis, Jumava, 2021, 751 lpp.), kuras 14 nodaļās 22 autori snieguši būtiskāko par Latvijas kultūras zarojumiem – aprakstot gan iekšējo Latvijas tautu kultūras spēku un attīstības gaitu, identitātes veidojošos tekstus un to autorus, gan citu tautu ietekmes, to dziļākos slāņojumus, ievirzījumus. Starp grāmatas autoriem akadēmiķi, augstskolu mācību spēki un zinātnisko institūtu pētnieki. LU LFMI pārstāvēts ar trīs pētnieku veikumu – nodaļu Literatūra izstrādājuši Pauls Daija un Eva Eglāja-Kristsone, nodaļu Folklora un mitoloģija izstrādājis Gatis Ozoliņš. Grāmatas saturs nav bezgalīgi ietilpīgs, tas, tiecoties aptvert visu, paliek lakonisks vēstījums par būtisko, tomēr ietver sevī paliekošo, šī laika kontekstā izsver un pārsijā, dodot jaunu mērauklu un izziņas ievirzi domājošam lasītājam.