Ilzei Ļaksai-Timinskai pasniegs Jauno zinātnieku balvu
4. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Pavasara pilnsapulcē tiks pasniegtas arī akadēmijas balvas – LZA vārdbalvas izciliem zinātniekiem un jaunajiem zinātniekiem un jauno zinātnieku balvas.
Jauno zinātnieku balvu saņems arī LU LFMI zinātniskā asistente Ilze Ļaksa-Timinska par Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādāto maģistra darbu "Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados" (vad. Dr. philol. Ieva Kalniņa).
Eva Eglāja-Kristsone piedalīsies seminārā Salaspils novada bibliotēkā.
3. aprīlī LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone ar lekciju "Literatūras procesa fiksācija digitālajā vidē" uzstāsies Pierīgas reģiona publisko bibliotēku bibliotekāru seminārā Salaspils novada bibliotēkā. Vairāk informācijas skatīt ŠEIT.
Kundziņsalas iedzīvotāji aicināti piedalīties aptaujā
Aicinām Kundziņsalas iedzīvotājus piedalīties interneta aptaujā par dzīvi savā apkaimē. Aptauja ir daļa no lielāka četru Rīgas ostas apkaimju (Kundziņsala, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis un Bolderāja) pētījuma, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā "Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē" darbojas folkloristikas, socioloģijas, antropoloģijas un vides zinātņu pārstāvji, un tā mērķis ir pētīt Daugavas lejteces kopienu dzīvi, cilvēku stāstus un rīcību līdzās Rīgas brīvostai, pētījuma centrā paturot ekoloģisko perspektīvu un attīstot vides cilvēkzinātņu pieeju pētniecībai.
Projekta ietvaros tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām? Lasīt vairāk...
LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2019. gada 27. martā
2019. gada 27. martā plkst. 13.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde
DARBA KĀRTĪBĀ:
- Tikšanās ar LU rektora amata kandidātu prof. Gundaru Bērziņu;
- LU LFMI aktualitātes;
- LU LFMI Pretkorupcijas pasākumu plāna apspriešana/apstiprināšana;
- Akadēmisko amatu vietu apspriešana/izsludināšana;
- Dažādi.
Garamantas.lv Mālpilī
3. aprīlī atsākam garamantas.lv izbraukuma seminārus. Aicinām visus interesentus uz Mālpils kultūras centru plkst. 18.00, kur Elīna Gailīte izstāstīs, kādas Mālpils puses un tuvākās apkārtnes kolekcijas glabā garamantas.lv, savukārt Justīne Jaudzema ierādīs, kā ērtāk un veiksmīgāk lietot LFK digitālo arhīvu.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas pētnieces konferencē Helsinkos
21.–23. martā LU LFMI Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskās asistentes Dita Jonīte un Ieva Rodiņa piedalījās konferencē "Transnational Influences: Theatrical Interactivity in the Nordic/Baltic Region and Beyond" Helsinku universitātē, Helsinkos, Somijā.
Dita Jonīte piedalījās ar referātu "Dance across borders: Contemporary circus and tango in theatre", bet Ieva Rodiņa – "Latvian theatre director Eduards Smiļģis in the context of European modernist theatre: influences of the theatre of Vsevolod Meyerhold".
Konferences programma pieejama ŠEIT. Lasīt vairāk...
Pētījuma poētika 10. aprīlī
10. aprīlī Latviešu Folkloras krātuves lasītavā plkst. 15.00 norisināsies Pētījumu poētikas seminārs, kurā ar priekšlasījumu Kāpēc lībiešiem savs institūts? uzstāsies valodnieks, dzejnieks un jaundibinātā LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.
Sarīkojums "Vācietis un laiks"
.jpg)
27. martā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā notiks pirmais sarīkojums ciklā "Vācietis un laiks", kurā kopā ar LU LFMI pētnieci Madaru Eversoni tiks diskutēts par O. Vācieša agrīno dzeju. Diskusiju vadīs muzeja speciālists Mārtiņš Pommers Bērziņš.
Ojārs Vācietis ienāk latviešu dzejā 20. gadsimta piecdesmitajos gados un jau ar saviem pirmajiem krājumiem apliecina sevi kā spēcīgu un jaunu dzejas balsi. Tomēr aplūkojot viņa pirmo dzejas krājumu "Tālu ceļu vējš" (1956) nezinātājam var rasties iespaids, ka Ojārs Vācietis ir izteikti ideoloģiski orientēts dzejnieks. Šāds vērtējums, protams, ir pārlieku vienkāršots. Tādēļ nepieciešams diskutēt par apstākļiem, kādos top Ojāra Vācieša dzejas krājumi, un par šo krājumu vērtējumu tā laika un mūsdienu sabiedrībā.
Digitālā nedēļa: digitālās koprades projekti
27. martā plkst. 17.00 Telpā -15+ (M stāvā) notiks nodarbība "Digitālās koprades projekti – pieredze, kļūdas, atziņas un atslēgas uz aktīvu sabiedrības iesaisti". Lektores būs Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) vadošās pētnieces – Sanita Reinsone un Eva Eglāja-Kristsone.
Nodarbībā uzzināsiet par vairākiem LU LFMI veidotajiem digitālās koprades projektiem, piemēram, "Simtgades burtnieki", "Skandē Veidenbaumu", "Dziedi ar arhīvu" u. c. Institūta pētnieces dalīsies pieredzē par šo projektu tapšanas gaitā gūto pieredzi un atziņām, kā panākt sabiedrības aktīvu iesaisti un uzturēt pastāvīgu interesi par tiem. Lasīt vairāk...
Aicinām uz koncertlekciju "Dziedi ar arhīvu" Siguldā!
2019. gada 20. martā plkst. 18.00 Siguldas Mākslu skolas "Baltais flīģelis" audzēkņi un pedagogi piedalīsies Latviešu folkloras krātuves projektā "Dziedi ar arhīvu".
Koncertā izskanēs dziesmas, kas atlasītas projektam "Dziedi ar arhīvu" un atrodamas vietnē http://dziedi.garamantas.lv. Tautasdziesmu apdares veidojuši gan skolas audzēkņi, gan pedagogi. Koncertlekcijā piedalīsies arī latviešu folkloras krātuves pētnieki, tai skaitā etnomuzikoloģe Dr. art. Ieva Tihovska, kura pastāstīs par izvēlētajām dziesmām, to ierakstīšanas procesu un teicējiem. Lasīt vairāk...
Krišjāņa Barona konference 2019: Folklora un izglītība
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus Krišjāņa Barona konferencei, kas šogad – atzīmējot Latvijas Universitātes 100. jubileju – veltīta folkloras un izglītības saiknei. Krišjāņa Barona "Latvju dainu" (1894–1915) līdzstrādnieki bija sava laika izglītotākie ļaudis, viņu vidū liels skaits lauku skolu mācībspēku. Izveidojoties Latviešu folkloras krātuvei (1924), simtiem Latvijas skolu iesaistījās krājuma veidošanā. Pakāpeniski folklora radusi vietu skolu mācību saturā, akadēmiskās programmās Latvijas Universitātē un citās augstskolās. Kāda bijusi folkloras un izglītības mijiedarbe senāk? Kāda tā ir tagad?
Folkloristi un citu nozaru pētnieki aicināti izstrādāt analītiskus priekšlasījumus kādā no trim tēmu lokiem: Lasīt vairāk...
LU LFMI pētnieki konferencē Liepājā
14. un 15. martā Liepājas Universitātē notiks 25. starptautiskā zinātniskā konference "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā".
Konferences plenārsēdē, kuru vadīs profesors Edgars Lāms, uzstāsies teātra zinātniece un kritiķe Silvija Radzobe un filozofe Skaidrīte Lasmane, bet 24 konferences sēdēs divu dienu garumā referēs gandrīz simts zinātnieku no Latvijas un Lietuvas.
Konferencē piedalīsies arī 17 LU LFMI pētnieki – Ieva E. Kalniņa (referāts "Latvijas PEN klubs Zviedrijā un Veronika Strēlerte"), Madara Eversone (referāts ""Arvīd, uz kurieni Tu aizgāji?": Arvīda Griguļa personības loma Rakstnieku savienības vēsturē"), Pauls Daija (referāts "Vācbaltiešu tēli Rūdolfa Blaumaņa daiļradē: pārejas laikmeta krīze un robežu šķērsošana"), Benedikts Kalnačs (referāts "Rūdolfs Blaumanis un 1905. gads"), Ilze Ļaksa-Timinska (referāts "Oskara Rihtera "Meži šalc" – pirmais latviešu sociālistiskā reālisma romāns"), Eva Eglāja-Kristsone (referāts "Sievietes dienasgrāmata pirms 100 gadiem: pašfokusācijas aspekti autobiogrāfiskā tekstā"), Artis Ostups (referāts "Benjamins un Freids: jauna tikšanās"), Ieva Rodiņa (referāts "Vēsturiskā atmiņa jaunās paaudzes Latvijas teātra mākslinieku darbos: izrādes "Dvēseļu utenis" piemērs"), Edīte Tišheizere (referāts "A. Čehova "Kaija" kā mākslinieka manifests. Iestudējumu mainība Latvijā un pasaulē"), Ieva Garda-Rozenberga (referāts "Ekonaratīvi Kundziņsalā"), Dita Jonīte (referāts "Horeogrāfa stratēģijas mūsdienu teātrī: Agates Bankavas piemērs"), Inguna Daukste-Silasproģe (referāts "Andreja Johansona jaunības gadu Rīga: atmiņas un kultūrvēsturiskās impresijas"), Māra Grudule (referāts "Ēdiens kā rituāls un prieks: vācu un latviešu virtuves krustpunkti Z. fon Fēgezaka romānā "Blumbergshofa""), Simona Sofija Valke (referāts "Kurzemes hercogu bibliotēkas franču resursi"), Anita Rožkalne (referāts "Savādības pievilcība: ziņas par cittautu rakstniekiem Latvijas kultūrvidē 19. un 20. gs. mijā"), Sandis Laime (referāts "Rietumlatvijas lauma/laume – no pārdabiskas būtnes līdz diabolizētai raganai") un Gatis Ozoliņš (referāts "Padomju ciemata folklora: Kaives stāsti").
Pilna konferences programma pieejama ŠEIT.
6. martā norisinājās institūta pašvērtējuma debates. FOTO
6. martā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē notika LU LFMI Pašvērtējuma debates, kuras vadīja Ieva Garda-Rozenberga un Jānis Daugavietis.
Pasākumā ievadvārdus teica institūta direktore Dace Bula, savukārt LU LFMI darbinieku aptaujas rezultātu kvantitatīvos datus analizēja pētnieks Jānis Daugavietis. Pēcāk norisinājās darbs septiņās darba grupās, kurās tika analizēti un komentēti darbinieku aptaujas rezultāti, kas tika arī prezentēti. Lasīt vairāk...
Izdots Toma Ķenča pētījums "Vācot padomju folkloru"
Klājā laista LU LFMI LFK pētnieka Toma Ķenča grāmata "Vācot padomju folkloru" (Rīga: LU LFMI, 2019). Jaunākais nozares vēstures pētījums aizved aizraujošā ceļojumā uz pēckara pirmo desmitgadi un izseko folkloristu gaitas Tukuma, Siguldas, Cēsu, Ventspils un citos Latvijas rajonos, kur no 1947. līdz 1954. gadam tika rīkotas zinātniskās folkloras vākšanas ekspedīcijas.
Tautasdziesmas par Staļinu, sakāmvārdi par kolhozu, pionieru dzeja un sienas avīžu virsraksti ir tikai daļa no tā laika padomju folkloras materiāliem, kas mūsdienās atrodami Latviešu folkloras krātuvē. Grāmata ir pētījums par šī neērtā kultūras mantojuma tapšanu, izmantošanu propagandas darbā, vākšanu un interpretēšanu.
Lasīt vairāk...Otrā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola
No 2019. gada 23. līdz 26 jūlijam Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks jau otrā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola, kas pulcēs dažādu kultūras zinātņu studentus, pētniekus, arhīvu, bibliotēku un muzeju speciālistus no dažādām valstīm.
Šogad starp lektoriem un meistardarbnīcu vadītājiem būs pētnieki un jomas speciālisti no Vācijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Šī būs lieliska iespēja sastapt kolēģus no citām valstīm un iepazīt jaunas digitālo humanitāro zinātņu šķautnes.
Vasaras skolu organizē: Latvijas Nacionālā bibliotēka, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Sociālo zinātņu fakultāte un LU Humanitāro zinātņu fakultāte.
Detalizētāka informācija par vasaras skolu pieejama angļu valodā: http://www.digitalhumanities.
