Eva Eglāja-Kristsone piedalīsies COST akcijas sanāksmē Antverpenē
No šā gada 8. līdz 10. oktobrim vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone piedalīsies COST akcijas Nr.CA16204 Distant Reading for European Literary History (Eiropas literatūrvēstures attālinātā lasīšana) kārtējā sanāksmē Antverpenē (Beļģija) kā Latvijas pārstāve Vadības komitejā un vairāku darba grupu aktivitātēs. Akcijas mērķis ir izveidot daudzvalodīgu Eiropas literāri tekstu kolekciju (ELTeC), kas saturētu vairāk nekā 2500 pilnteksta romānus vismaz 10 dažādās valodās, dodot pieeju testa metodēm un salīdzinot rezultātus starp nacionālajām tradīcijām; izveidot un dalīties ar labākajām praksēm un attīstīt inovatīvas digitālās teksta analīzes metodes, kas piemērotas Eiropas daudzvalodīgajai literārajai tradīcijai; apsvērt resursus un metodes, lai pārdomātu fundamentālos konceptus literatūras teorijā un vēsturē. Plašāk: https://www.distant-reading.
Seminārā "Pētījuma poētika" viesosies Sīmo Lākonens
10. oktobrī plkst. 13.00 Latviešu folkloras krātuves (LFK) lasītavā viesosies pētnieks no Somijas, Turku Universitātes Sīmo Lākonens (Simo Laakkonen) ar priekšlasījumu "The Long Shadows: Global Environmental Impacts of WWII". Semināra moderatore būs Ieva Garda-Rozenberga.
Semināra anotācija: What is the place of the Second World War in local, national or global environmental narrative? Up to day it seems that while this war affected nearly everything in the world, it did not affect the nature, the environment or our understanding of related issues. The presentation approaches these questions from historical and cultural point of view and argues that we need to address the Second World War and environmental issues together in order to understand both of them. The Second World War was not fought in all countries of the planet but its environmental consequences were of global scale. The presentation aims to provide an overview of the main environmental impacts of this war. Simo Laakkonen is an environmental historian and senior lecturer of landscape studies at the University of Turku, Finland. The presentation is based on his long-terms studies of the environmental history of the Baltic Sea and international publications that he has edited on militarized landscapes of World War II and the Cold War. Lasīt vairāk...
Jānis Daugavietis piedalīsies starptautiskā digitālo humanitāro zinātņu konferencē Tartu
LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Motivation to engage in creative crowdsourcing: case of campaign "Recite Veidenbaums’ Poetry!"" (Motivācija iesaistīties radošajā kopradē: kampaņas "Skandē Veidenbaumu!" gadījums) piedalīsies starptautiskā digitālo humanitāro zinātņu konferencē Tartu, Igaunijā.
Sesto Igaunijas digitālo humanitāro zinātņu konferenci "Data, humanities & language: tools & applications" (Dati, humanitārās un valodas zinātnes: instrumenti un pielietojums) (https://dh.org.ee/events/
Pētnieki izbraukuma seminārā
14. septembrī LZP projekta "Dzīve līdzās ostai" pētnieki devās izbraukuma seminārā uz Carnikavu. Ārpus ierastās darba vides projekta vadītāja Dace Bula vēstīja par līdzšinējiem Latviešu folkloras krātuves lauka pētījumiem Mangaļsalā, rosinot arī projektā iesaistīto sociologu, antropologu un vides zinātnieku jautājumus par pētījuma teorētiski metodoloģiskajām nostādnēm naratīvu pētniecības jomā. Pirmie folkloristu pētījumi Mangaļsalā aizsākās 1992. gadā, interesējoties par vietējo zvejnieku kopienu, tās ikdienas kultūru un dzīvesveidu. Šoruden uzsāktajā projektā pētāmo tēmu loks plašāks, aptverot cilvēka un vides attiecības, vietas izjūtu un reakciju uz vides pārmaiņām, kas izpaužas tiklab mutvārdu repertuārā, kā arī dažādās kopienu aktivitātes formās. Ar šo projektu tiek paplašināts arī pētāmo apkaimju loks, tuvākajā nākotnē tiekoties ar visām Rīgas ostai līdzās mītošajām kopienām. Semināra laikā tika plānotas tikšanās ar Kundziņsalas un Bolderājas kopienu aktīvistiem, tā sekmējot pētnieku un apkaimju sadarbību pētījumā. Lasīt vairāk...
Izveidota virtuāla izstāde "Periodika 2018. Jubilāri"
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas nodaļa izveidojusi virtuālo izstādi "Periodika 2018. Jubilāri" (http://periodika2018.lnb.lv/). Tajā var iepazīties ar astoņiem nozīmīgiem laikrakstiem un žurnāliem Latvijas vēsturē, kuri šogad atzīmē apaļu jubileju – no 20 līdz pat 250 gadiem. Izstādē var iepazīties arī ar LU LFMI apgādā izdoto žurnālu "Letonica", kurš šogad svin 20 gadu jubileju.
Virtuālajā izstādē par katru izdevumu pieejams īss apraksts un pirmais numurs. Katrs izdevums papildināts ar "8 faktiem", "8 fotogrāfijām" un "8 citātiem", lai atklātu ne tikai saturu, bet arī izdevuma īpatnības, autoru pienesumu un kultūrvēsturisko nozīmi.
Raibajā jubilāru sarakstā var atrast gan plaši pazīstamus, gan maz pētītus izdevumus. 2018. gads apvieno daudzas šķietami atšķirīgas latviešu kultūras parādības, tāpēc izstādē iekļauts gan pirmais žurnāls latviešu valodā "Latviešu Ārste", gan Garlība Merķeļa izdotais "Livländischer Merkur", gan 19. gadsimta nozīmīgākais pilsoniskais laikraksts "Baltijas Vēstnesis", gan leģendārā "Atmoda" un citi izdevumi.
Šo informāciju var arī lejupielādēt PDF formātā.
Apskatīt izstādi var šeit: http://periodika2018.lnb.lv/
Akadēmisko amatu konkurss
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- Vadošā pētnieka vieta muzikoloģijas nozarē ar specializāciju latviešu mūzikas vēsturē un estētikā;
- Vadošā pētnieka vieta literatūras nozarē ar specializāciju starpkultūru pētniecībā un papildu specializāciju padomju, diasporas un mūsdienu literatūras izpētē;
- Pētnieka-pēcdoktoranta vieta literatūras nozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā un papildu specializāciju starpkultūru pētniecībā;
- Pētnieka vieta literatūras nozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā;
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un folkloras avotu izpētē;
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju mantojuma studijās;
- Zinātniskā asistenta vieta literatūras nozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā un papildu specializāciju padomju, diasporas un mūsdienu literatūras izpētē.
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2012–2018.) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem); pretendentiem uz pētnieka-pēcdoktoranta amata vietu papildus jāiesniedz pēcdoktorantūras pētījuma pieteikuma apstiprinājums. Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 15. oktobrim LU LFMI sekretariātā Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.
Sākusies pieteikšanās dalībai zinātniskajā konferencē "Kultūras Krustpunkti XII"
No 1. līdz 3. novembrim notiks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) ikgadējā konference "Kultūras Krustpunkti XII".
Līdz 2018. gada 1. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai zinātniskajā konferencē "Kultūras Krustpunkti" un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. Konferenci organizē LKA Zinātniskās pētniecības centrs. Referātu pieteikumi tiks recenzēti un iekļauti konferences programmā 2. novembra dienas kārtībā (latviešu un angļu valodā). Lasīt vairāk...
Ieva Tihovska – viespētniece Flensburgā
Šajā rudenī etnomuzikoloģe, LU LFMI pētniece Ieva Tihovska ir viespētniece Eiropas minoritāšu jautājumu centrā (European Centre for Minority Issues, www.ecmi.de) Flensburgā. ECMI ir viens no vadošajiem minoritāšu pētniecības centriem Eiropā – vieta starpdisciplinārām diskusijām un sadarbībai ar politikas veidotājiem. Centra uzmanības lokā ir pilsoniskas sabiedrības, konfliktu, drošības, cilvēktiesību, kultūru daudzveidības un citi jautājumi. Ieva Tihovska Flensburgā strādās pie pēcdoktorantūras pētījuma par mazākumtautību redzamību un reprezentāciju Latvijas kultūrā, kā arī prezentēs savu pētījumi ECMI seminārā. Lasīt vairāk...
Institūta kolektīvam pievienojas Una Balode
Ar šā gada septembri LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta kolektīvam pievienojusies Una Balode, kas turpmāk pildīs institūta izpilddirektores un apgāda vadītājas pienākumus. Sveicam Unu un vēlam sekmes jaunajā darba vietā!
Notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference
No 19. līdz 21. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference "Ētika folkloristikā" ("Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics"). Pirmo reizi tā tiek organizēta Latvijā. Rīgā pulcēsies teju trīsdesmit referenti no visas pasaules, diskutējot par visplašāko ētikas jautājumu loku – suņu klonēšanu, folkloru un spēļu industriju, demonoloģiju, alkoholu un lauka pētījumiem, dzimumu stereotipiem pasakās un citiem jautājumiem. Programmu angļu valodā iespējams aplūkot te.
Vieslekcijas lasīs Latvijas Kultūras akadēmijas docente un pētniece Anita Vaivade un Islandes Universitātes profesors, bijušais SIEF (International Society for Ethnology and Folklore) direktors Valdimars Tr. Hafsteins (Valdimar Tr. Hafstein).
Lasīt vairāk...Notiks skaļās lasīšanas sacensību reģionālo kuratoru seminārs
8. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā, Mūkusalas ielā 3, Rīgā, -1.stāvā notiks Skaļās lasīšanas sacensību reģionālo kuratoru seminārs.
Tas ir Starptautiskajai rakstītpratības dienai veltīts seminārs bibliotekāriem, kurā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone, vēstot par LU LFMI iniciēto akciju "Lasīsim dzejiņas!".
Dzejas dienas Raiņa un Aspazijas mājā
2018. gada 11. septembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks zinātniskie lasījumi "Ieskats Dzejas dienu vēsturē". Tajos tiks sniegts ieskats vēstures dokumentos, kuri glabājas nemateriālā kultūras mantojuma krājumā, kā arī privātos arhīvos. Uzrunu teiks Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Pārdomās dalīsies pētnieki, bijušās Rakstnieku savienības amatpersonas, dzejnieki un rakstnieki: LU LFMI pētniece Madara Eversone, literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, dzejnieces Lija Brīdaka un Velta Kaltiņa, rakstnieks Roalds Dobrovenskis un Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) galvenā speciāliste Gaida Jablovska. Lasīt vairāk...
Atklās izstādi par mūsdienu Latvijas zinātnieku sasniegumiem
Piektdien, 31. augustā, plkst. 13.30 lidostas "Rīga" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa informācijas centrā "Magnetic Latvia" notiks Latvijas zinātnes mēnesim veltīts izstādes "Zināt! Tas ir Latvijas dabā" atklāšanas pasākums. Mēneša garumā lidostas "Rīga" apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par mūsdienu Latvijas zinātniekiem un viņu sasniegumiem.
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu izstādi veidoja, lai Latvijas simtgadē suminātu Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Viena no zinātnes kalendāra izstādes galvenajām varonēm ir arī LU LFMI vadošā pētniece, folkloriste Sanita Reinsone. Lasīt vairāk...
Pētījuma poētikas seminārs 29. augustā
29. augustā plkst. 15.00 LFK lasītavā pētniece Māra Grudule uzstāsies ar priekšlasījumu par tēmu "Ko varēja dziedāt latviski apgaismības laikmetā? Nošu raksti un dziedami teksti 18. gadsimtā ar atskatu vēsturē".
Ar īsu ieskatu senākajos dziesmu un nošu publicējumos latviešu grāmatās 16. un 17. gadsimtā, galveno uzmanību veltīšu apgaismības laikmetam, kad dažādojas dziedāšanas repertuārs – latvieši pārņem no vāciešiem ziņģes, parādās solodziesmu tekstu publikācijas latviešu valodā (E. fon der Reke, K. F. Gellerts), vācu kantātes tulkojums, kā arī izskan aicinājums dziedāt fabulas savā meldijā.
Dzejas ieskaņošanas akcija ģimenēm un skolām "Lasīsim dzejiņas!"
Sestdien, 1. septembrī, plkst. 15.30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) kā viens no jaunā skolas gada ieskandināšanas pasākumiem notiks akcijas "Lasīsim dzejiņas" atklāšana.
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta iniciētās akcijas "Lasīsim dzejiņas" mērķis ir plašai sabiedrībai, īpaši bērniem un viņu vecākiem, vecvecākiem, skolām un bērnudārziem laikā no 1. septembra līdz novembrim dot iespēju nolasīt skaļi dzejoli, to ierakstīt un saglabāt savu balsi vēsturei. Akcijai izvēlēta bērnu dzeja, kas tapusi pirms simts un vairāk gadiem, to autori ir gan labi zināmi un visās paaudzēs mīlēti, gan arī mazāk zināmi latviešu dzejnieki.
Dzejas tapšanas laikmeta šarms jūtams gan dzejoļu izteiksmē, seno vārdu lietojumā, ilustrācijās, gan akcijas nosaukumam izvēlētajā bērniem veltītās dzejas apzīmējumā "dzejiņas", kas tolaik ticis izmantots grāmatu virsrakstos. "Lasīsim dzejiņas" ir turpinājums plašu sabiedrības atsaucību 2017. gadā guvušai akcijai "Skandē Veidenbaumu", kur ikvienam bija iespēja skaļi ielasīt kādu no Eduarda Veidenbauma dzejoļiem. Lasīt vairāk...
