EN in English

Šī gada izbraukumu semināru ciklu noslēgsim Krotē. 5. novembrī plkst 12.00 Bunkas pagasta Krotes bibliotēkā aicināti pulcēties visi, kurus interesē Krotes apkārtnes folkloras materiāli, kā arī LFK digitālais arhīvs. Una Smilgaine un Elvīra Žvarte stāstīs un rādīs, ko un kādā veidā iespējams atrast garamantas.lv.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


7. un 8. novembrī Potsdamas Universitātē notiks Erasmus+ projekta "Eiropas kultūras mantojuma nākotne" tikšanās. Projektā iesaistīti pētnieki no Potsdamas, Krakovas, Boloņas, Atēnām, Kopenhāgenas, Bordo, Luksemburgas un Rīgas. LU LFMI pārstāvēs Pauls Daija, Ginta Pērle-Sīle, Elīna Gailīte un Guntis Pakalns. Projekts ilgs līdz 2022. gadam, un tajā tiks risināti jautājumi gan par apgaismības laika kultūras mantojumu, gan to, kā mūsdienās attīstās kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana. Rezultātā paredzēts organizēt vasaras skolas, izstādes, docentu un studentu apmaiņas programmas un digitalizācijas projektus.


Oktobra beigās pie lasītājiem devies 39. humanitāro zinātņu žurnālā "Letonica" numurs. Atzīmējot Latvijas valstiskuma simtgadi, numura tematiskajā centrā šoreiz ir folklora attiecībās starp tradīcijām un valsti. Numura viesredaktors – LU LFMI pētnieks Dr. Toms Ķencis.

Par akadēmiskā latviešu tautasdziesmu izdevuma priekšvēsturi un ideoloģiskajām pretrunām tālajos 1950. gados žurnāla 39. numurā vēsta Baibas Krogzemes-Mosgordas raksts. Tam pašam laikmetam veltīts arī Toma Ķenča pētījums par padomju folkloras radīšanu, kas papildina viņa jaunāko monogrāfiju, ko savukārt recenzijā aplūko Ineta Lipša, un Gata Ozoliņa raksts par Pirmā pasaules kara folkloru padomju okupācijas laika krājumos. Tos žurnāla Arhīva sadaļā tuvāk aplūko arī jubilāre Māra Vīksna. Joprojām aktuālām padomju kultūras vēstures norisēm ir pievērsusies arī Anete Karlsone, salīdzinot tautiskos un tautas tērpus. Lasīt vairāk...


Klajā nākusi grāmata "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē" (Rīga: LU LFMI, 2019. 432 lpp., il.) – trešais izdevums publicējumu sērijā "LFK krājums". Kolektīvās monogrāfijas autori ir LFK pētnieku grupa: Rita Treija (sastādītāja un zinātniskā redaktore), Baiba Krogzeme-Mosgorda, Toms Ķencis, Elga Melne, Gatis Ozoliņš, Guntis Pakalns, Beatrise Reidzāne, Sanita Reinsone un Māra Vīksna.

Pētījums tapis LU 100. jubilejas gadā. LU ir to Latvijas augstskolu vidū, kas gadu desmitiem sadarbojušās ar LFK un kuru devums nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanā ir izcelšanas vērts. Grāmata iepazīstina ar LU studentu (filoloģijas, pedagoģijas un citu nozaru) un mācībspēku – Pētera Šmita, Luža Bērziņa, Jāņa Endzelīna, Kārļa Strauberga, Jāņa Alberta Jansona, Kārļa Draviņa, Jura Plāķa un Artura Ozola – folkloras kolekcijām. Plašākajiem vākumiem veltītās nodaļas papildina vācēju rādītāji. Monogrāfijai pievienots izvērsts satura kopsavilkums angļu valodā. Lasīt vairāk...


Šā gada 24. un 25. oktobrī Lietuvas pilsētā Kauņā norisināsies lietuviešu rakstnieka un priestera Joza Tuma-Vaižganta 150. gadadienai veltīta starptautiska konferencē "Relationship Between Writer and Society in Modernizing Europe (Mid-19th Century – Mid-20th Century)" ("Attiecības starp rakstnieku un sabiedrību Eiropas modernizācijā. 19.gs. vidus – 20. gs. vidus").

Konferencē ar ziņojumiem piedalīsies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētnieces Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla.

Konferences programma pieejama ŠEIT.


27. oktobrī plkst. 13.00 Pļaviņu novada kultūras centrā notiks garamantas.lv izbraukuma seminārs. Una Smilgaine izstāstīs, kādi LFK Pļaviņu apkārtnes materiāli digitalizēti un rodami digitālajā arhīvā, savukārt Elvīra Žvarte demonstrēs garamantas.lv lietošanas iespējas.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


No 27. līdz 29. novembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks starptautiska zinātniska konference "Garlībam Merķelim – 250". Konference iepazīstinās ar jaunākajiem pētījumiem par Merķeļa dzīvi, interesēm, darbiem un ideju pasauli, kā arī ar pētījumiem par Merķeļa darbu recepciju Baltijā, apgaismības kontekstiem u. c. pētniecības aspektiem.

Konferencē piedalīsies pētnieki no Igaunijas, Vācijas, Polijas un Latvijas. Konferencē notiks diskusija par latviešiem filozofu skatījumā un mūsdienu mainīgajā pasaulē.

Garlībs Merķelis bija Apgaismības laika domātājs, rakstnieks un publicists, rakstījis vāciski, bet ar darbiem "Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās" (1796), "Vidzemes senatne" (1798–1799) un "Vanems Imanta" (1802), ietekmējis Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi. Lasīt vairāk...


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākusi literatūrzinātnieces Zandas Gūtmanes monogrāfija "Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā", kas veltīta Baltijas valstu prozas un totalitārisma vēstures krustpunktiem, kā arī šo režīmu atstātās pieredzes un traumu literārajām reprezentācijām. Pētījumā fokusēta uzmanība uz līdz šim latviskajā kultūrvidē neizvērstu tematu – holokausta un deportāciju atstāto traumu literāro reprezentāciju paralēlu aplūkojumu.

Monogrāfija turpina LU LFMI sēriju "Salīdzināmā literatūra (Baltijas literatūra)", īpaši sasaistoties ar tās pirmo izdevumu – "Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti" (2008) un Benedikta Kalnača monogrāfiju "Baltijas postkoloniālā drāma. Modernitāte, koloniālisms un postkoloniālisms latviešu, igauņu un lietuviešu dramaturģijā" (2011).

Zandas Gūtmanes pētījums ir novatorisks turpinājums iepriekš aizsāktajam Baltijas literatūras pētniecības ceļam. Līdz šim ir bijuši atsevišķi pētījumi par staļinisma represiju pēdām literatūrā un atsevišķi pētījumi par nacisma atstātajām traumām, taču abu režīmu pieredzes reprezentāciju sastatījums, turklāt – Baltijas vēstures un literatūras kontekstā – līdz šim nav veikts vai arī parādījies tikai epizodiski. Šāda kompleksa pieeja palīdz apzināt, kā vieni un tie paši vēsturiskie notikumi atbalsojas dokumentālos un fikcionālos tekstos, kā šādu reprezentāciju parādīšanos vai neparādīšanos ietekmē valdošā ideoloģija, kādu ietekmi literāras reprezentācijas atstāj uz vēsturiskās atmiņas un kultūras traumas veidošanos.Lasīt vairāk...


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds piedalīsies Rīgas Grāmatu svētkos, kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šā gada 25. un 26. oktobrī.

25. oktobrī Rīgas Grāmatu svētki norisināsies no plkst. 10.00 līdz 20.00, bet 26. oktobrī – no plkst. 10.00 līdz 17.00. Svētku svinīgā atklāšana notiks 25. oktobrī plkst. 11.00.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas Rīgas Grāmatu svētkus rīko jau 21. reizi. Pasākumā savus lasītājus gaidīs 30 aktīvākie Latvijas izdevēji. Kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku izdevēji divu dienu garumā piedāvās kultūras programmu, kur sev interesējošus pasākumus varēs atrast lasītāji ar dažādām gaumēm. Lasīt vairāk...


Šā gada 30. un 31. oktobrī notiks Krišjāņa Barona konference 2019 "Folklora un izglītība". Šogad zinātniskās konferences uzmanības centrā – tradicionālās kultūras vieta izglītībā. Pavisam 17 referātos tiks analizēti gan folkloristikas vēstures jautājumi, gan mūsdienu problēmas: folklora kā ideoloģisks audzināšanas līdzeklis, folklora mācību grāmatās, studentu un skolotāju devums tradīciju dokumentēšanā, skolotāju joki, nemateriālā kultūras mantojuma apguves izaicinājumi un metodika u.c.

K. Barona konferences pirmās dienās izskaņā gaidāmas grāmatas "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē" atvēršanas svinības. Kolektīvās monogrāfijas autori – Latviešu folkloras krātuves pētnieki – jaunākajā sērijas "LFK krājums" izdevumā iepazīstina ar Latvijas Universitātes studentu un mācībspēku ieguldījumu folkloras vākšanā. Konferences otro dienu noslēgs diskusija "Folklora un izglītība?", kurā piedalīsies augstskolu, vidusskolu un interešu izglītības pārstāvji. Lasīt vairāk...


24. oktobrī Dagdas novada Kultūras centrā plkst. 15.00 aicinām apmeklēt garamantas.lv izbraukuma semināru. Tajā Justīne Jaudzema parādīs digitalizētos Dagdas puses folkloras materiālus, bet Elīna Gailīte izstāstīs par digitālā arhīva lietošanas iespējām.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Ceturtdien, 24. oktobrī, Daugavpils novada kultūras centrā "Vārpa" plkst. 12.00 notiks LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Elīna Gailīte stāstīs par Daugavpils un tās apkārtnes folkloras materiāliem, savukārt Justīne Jaudzema ierādīs, kā ērtāk lietot digitālo arhīvu.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


9. oktobrī plkst. 11.00 Jaunpils reģionālās attīstības centrā "Rats" notiks garamantas.lv izbraukuma seminārs. LFK digitālā arhīva redaktores Elvīra Žvarte un Elīna Gailīte iepazīstinās klausītājus ar arhīva lietošanas iespējām, kā arī izstāstīs, kādi folkloras materiāli jau digitalizēti un visiem brīvi pieejami.

Visi laipni aicināti!

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


29. septembrī Latvijas Radio 1 izskanēja raidījums "Svastikas jeb ugunskrusta publiskais pielietojums mūsdienās". Raidījumā viesojās LU LFMI LFK pētniece Digne Ūdre, lai pastāstītu par saviem pētījumiem saistībā ar ugunskrusta lietojumu mūsdienās.

Izskanējušais raidījums ir daļa no tradicionālās kultūras raidījumu cikla "Laika ritu raksti", ko vada Iveta Medene. Raidījumu cikls veltīts latviešu rakstu zīmēm arheoloģijā, mākslā un latviešu tautas kultūrā. Tajā tiek spriests gan par rakstu zīmju vēsturisko lietojumu, gan arvien lielāko popularitāti mūsdienās.

Raidījuma ieraksts pieejams te.


17. oktobrī plkst. 15:00 Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru cikla "Pēckara folkloristika" ietvaros notiks seminārs "Sirpis, āmurs un latvju raksti", kas veltīts tautiskajam māksliniekam un etnogrāfisko ornamentu pētniekam Jēkabam Bīnem (1895–1955). Ieskats viņa intelektuālajā biogrāfijā kalpos kā piemērs politiskā režīma ietekmei uz personas radošo un pētniecisko darbu abpus Otrā pasaules kara robežšķirtnei.

Starpkaru periodā Bīne aktīvi nodarbojās ar latviešu mitoloģijas vizualizāciju un tautas ornamenta pētniecību. Akadēmiskajā vidē uzlūkoti kritiski, bet sabiedrībā iecienīti, mākslinieka starpkaru perioda uzskati vēlāk tiek reproducēti trimdas latviešu izdevumos, tāpat arī Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Par spīti aktīvai nacionāli virzītai darbībai, Bīne pārdzīvo kara gadus un netiek pakļauts fiziskām represijām. Taču kā akadēmiskajā, tā radošajā vidē pastāvēja citas politiskās kontroles un pakļaušanas metodes, starp kurām spilgti izceļas staļinismam raksturīgā kritikas un paškritikas vienība.

Lasīt vairāk...