Konference "Queer Narratives in European Cultures 2018"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina pieteikt referātus konferencei:
QUEER NARRATIVES IN EUROPEAN CULTURES: SUBJECTIVITY, MEMORY, NATION
2nd International conference, Riga, June 7–8, 2018
KVĪRU STĀSTĪJUMI EIROPAS KULTŪRĀS: SUBJEKTIVITĀTE, ATMIŅA, NĀCIJA
2. starptautiskā konference Rīgā, 2018. gada 7.-8. jūnijā
Konferences darba valoda – angļu.
Sīkāku informāciju lūdzam skatīt pielikumā.
Sabiedrībai atvērts literatūras nozares vortāls literatura.lv
Latvijas un latviešu literatūras vortāls literatura.lv ir virtuāls resurss, kas apvieno gan aktuālās ziņas, grāmatu jaunumus un informāciju par pasākumiem, gan apjomīgu literatūras darbinieku datubāzi. To veido LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki un atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Jebkurš interesents var izmantot dažādas meklēšanas iespējas, lai atrastu sev nepieciešamo informāciju par latviešu literatūru, autoriem vai atsevišķiem darbiem, dzīves datiem un dzīves vietām, saņemtajiem apbalvojumiem, kā arī paraudzīties uz latviešu rakstniecību dažādu faktu, kultūrdzīves kontekstā un sakarībās. Vortālā literatura.lv ietilpst arī apjomīga Latvijas literatūras darbinieku un literāro darbu datubāze (no 16. gadsimta līdz mūsdienām). Ieskatam piedāvājam nupat “Dienas” gada balvai kultūrā 2017. gadā nominētās dzejnieces Annas Auziņas šķirkli literatura.lv datubāzē. Lasīt vairāk...
Benedikta Kalnača vieslekcija LU Sociālo zinātņu fakultātē
9. janvārī plkst. 18.15 LU Sociālo zinātņu fakultātē (Lomonosova ielā 1a, 414. telpā) notiks literatūrzinātnieka Dr. philol. Benedikta Kalnača vieslekcija "Postkoloniālās kritikas metodoloģija mūsdienu sociālo un kultūras procesu analīzē".
Lekcija notiks LU doktorantūras skolas "Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā" ietvaros.
Laipni aicināti visi interesenti!
Ekskursija izstādē par dzīvi pirms interneta
2017. gada 7. janvārī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga, Lielā izstāžu zāle (-1. stāvs)) notiks ekskursija izstādē "Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze" ar īpašajiem viesiem. Būs iespējams iepazīt izstādi kopā ar Baibu Krogzemu-Mosgordu, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci, Aleksandru Seržantu, mākslinieku un samizdata "Tretja Modernizacija" veidotāju, Ievu Astahovsku, mākslas zinātnieci, Andri Bruņenieku (YL2FD), radiomatieri un Zani Zajančkausku, izstādes kuratori.
Ekskursijā būs stāsti par piedraugošanas tradīciju un sociālajiem tīkliem pirms interneta, alternatīviem saziņas tīkliem, kā arī mākslas un ikdienas robežu sapludināšanu.
Izstādi iesakām apmeklētājiem no 14 gadu vecuma. Lasīt vairāk...
Iespēja pieteikties garamantas.lv izbraukuma semināriem
Garamantas.lv komanda arī 2018. gadā plāno turpināt izbraukuma seminārus Latvijas novados, tāpēc līdz 14. janvārim aicinām pieteikties novadu bibliotēku, muzeju, kultūras biedrību pārstāvjus un citus interesentus, rakstot uz garamantas@lulfmi.lv, norādot vēlamo semināra laiku un organizāciju, kuru pārstāvat.
Lasīt vairāk...Aicinām pieteikties 8. jauno folkloristu konferencei Rīgā
No 2018. gada 19. līdz 21. septembrim notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference "Ētika folkloristikā" ("Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics"). Līdz šim tā pamīšus notikusi Igaunijā un Lietuvā, šogad konferences dalībnieki pirmo reizi pulcēsies Rīgā.
Konferencē aicināti piedalīties studenti, nesen studijas beigušie un visi, kuri sevi uzskata par jaunajiem folkloristiem, lai kopīgi diskutētu par visplašāko ētikas jautājumu loku folkloristikā. Lūdzam līdz 1. martam iesūtīt tēmas pieteikumu, savukārt kopsavilkums (līdz 250 vārdu) iesūtāms līdz 2. maijam uz e-pasta adresi yofo2018@gmail.com. Lasīt vairāk... LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rosinātā akcija tika aizsākta, godinot latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma personību un dzeju. Kopš akcijas sākuma 2017. gada 1. septembrī ierakstīti un akcijas vietnē https://lasi.literatura.lv augšupielādēti 1620 unikāli Eduarda Veidenbauma dzejoļu skandējumi! Noslēgusies arī balsošana par veiktajiem audio ierakstiem.
Lasīt vairāk... Starp 12 gada sasniegumiem trīs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku darbi – Māras Grudules monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos", Gundegas Grīnumas monogrāfija "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni" un LZA prezidenta atzinības raksts Paulam Daijam par monogrāfiju "Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture".
LZA vērtējumā Māras Grudules monogrāfija ir pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā
reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā: par garīgajām
dziesmām un veltījuma dzejoļiem, kas galvenokārt tulkoti no vācu
valodas. Grāmatas vērtību ceļ tulkojumu un oriģinālu
salīdzinājumi, nonākot pie būtiskiem secinājumiem: 1) par
latviešu literatūras iekļaušanos Eiropas literārajā tradīcijā jau
kopš tās pirmsākumiem; 2) par tulkotāju rēķināšanos ar adresātu,
tulkojumos iekļaujot latviešu garīgajai pasaulei un kultūrai
4
raksturīgus elementus; 3) par šā laikmeta dzejas tradīcijas
noturību vēl 18. un 19. gadsimtā un atsevišķām atbalsīm
mūsdienu kultūrā.
Advente, ziemas saulgrieži, Ziemassvētki, Vecgada vakars un Jaungada diena – gada tumšākais laiks piedāvā diezgan daudz svētku un svinību. Ko svinat Jūs? Kāda ir Jūsu gada izskaņa? Vai ir kādi īpaši svētki ieradumi, receptes, dziesmas? Kā tērpjaties? Kur svinat?
Mudinām pastāstīt par savu svētku gaitu, tā LFK pētniekiem palīdzot izprast 21. gadsimta svētku kalendāru Latvijā!
Izvērstus svētku aprakstus aicinām iesniegt Latviešu folkloras krātuves elektroniskajā vietnē “LFK jautā”. Pētījums par mūsdienu kalendārajām praksēm noris ERAF finansētā projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā” (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Mūsu sadarbības partneris šai projektā ir portāls delfi.lv, kurš mūs atbalsta, veicot aptaujas sadaļā “Aculiecinieks”. Ziema Umurgā. Foto no Mārtiņa Bērziņa folkloras vākuma (LFK 556, 905)
2017. gada 18. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) tika pasniegti diplomi jaunievēlētajiem akadēmijas locekļiem. Arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniecei Maijai Burimai un vadošajai pētniecei Ingunai Daukstei-Silasproģei.
23. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas rudens pilnsapulcē, ievērojot Latvijas Zinātņu akadēmijas Statūtu 3.2.1. un 3.8.1. punktu, aizklāti balsojot, par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras profesore, Dr. philol. Maija Burima, savukārt par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe.
Lasīt vairāk... Valodniece Dr. philol. Sarma Kļaviņa uzdāvinājusi LU LFMI Latviešu folkloras krātuvei grāmatas no dzīvesbiedra, filozofa Augusta Milta (1928–2008) bibliotēkas. Tās ir galvenokārt dažādu tautu sakāmvārdu un parunu izlases, kas izdotas 20. gadsimta vidū. Folkloras pētnieki saka sirsnīgu paldies ilggadējai LU pasniedzējai un LZA goda doktorei par dāvinājumu!
Foto: Rita Treija
Klajā nācis humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 35. numurs, kurā publicēti zinātniski raksti par tēmām literatūras teorijā un vēsturē, mūsdienu folkloristikā un grāmatniecības vēsturē.
Žurnāla raksti pievēršas literatūras teorijas aktualitātēm, skaidrojot naratoloģijas un digitālo humanitāro zinātņu pētnieciskās iespējas latviešu literatūrzinātnē. Tāpat žurnālā pievērsta uzmanība trimdas un Latvijas literārajai un kultūras dzīvei 20. gadsimta otrajā pusē, izsekojot tādām tēmām kā "Čikāgas Piecīšu" fenomens, Ulža Ģērmaņa publikāciju tapšana, kā arī literārās dzīves sociālie konteksti padomju Latvijā (kampaņa pret abstrakcionismu un formālismu un ieskats PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas poliklīnikas vēsturē).
Rakstu autori ir Inta Gāle-Kārpentere (Indiānas Universitāte, ASV), Viesturs Zanders un Anda Baklāne (Latvijas Nacionālā bibliotēka), Madara Eversone un Jānis Ozoliņš (LU LFMI) un Agija Ābiķe-Kondrāte (LU HZF).
Lasīt vairāk... 2017. gada 13. decembrī plkst. 15.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde DARBA KĀRTĪBĀ: 1. LU LFMI aktualitātes; 2. Valsts pētījumu programmas “Letonika” un LZP sadarbības projekta rezultāti (B. Kalnačs, A. Rožkalne); 3. LU LFMI izdevējdarbības plāns 2018. gadam; 4. LU LFMI Zinātniskās padomes sēžu grafiks 2018. gada 1. pusgadam; 5. Dažādi. 2017. gada 9. decembrī, pieminot rakstnieka un literatūrzinātnieka 126. dzimšanas dienu, Jāņa Akuratera muzejā notika Kārļa Dziļlejas fonda organizēta studentu zinātnisko darbu konkursa laureātu apbalvošana.
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskajai asistentei Signei Raudivei par Latvijas Universitātē aizstāvēto maģistra darbu "Jaunie autori latviešu padomju literatūrā: literārās darbības sākums totalitārā režīma apstākļos (1945–1956)" (zinātniskā vadītāja profesore Ieva Kalniņa) piešķirta Kārļa Dziļlejas fonda veicināšanas prēmija. 8. decembrī plkst. 15.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisināsies UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra jauno nomināciju atklāšanas pasākums. Tas pulcēs Latvijas atmiņas institūciju pārstāvjus un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības partnerus.
Pasākumā sertifikātus par iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā saņems Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts par nomināciju "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija (1926–1947)", Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka par nomināciju "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gs."; Latvijas Nacionālā bibliotēka par nomināciju "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija (18.–19. gs.)", kā arī Tukuma muzejs un Jēkabpils vēstures muzejs par papildinājumiem nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss".
Lasīt vairāk...Akcijas "Skandē Veidenbaumu!" izskaņa
Noslēdzoties Eduarda Veidenbauma 150. jubilejas gadam, izskaņai tuvojas arī sabiedrības iesaistes akcija “Skandē Veidenbaumu”. Kopumā akcijā veikti 1620 ieraksti, savukārt visbiežāk izpildīts dzejolis “Kā gulbji balti padebeši iet”. Zināmi arī klausītāju balsojuma rezultāti par izteiksmīgāko audio ierakstu.
Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2017. gadā
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2017. gadā. Papildus šogad piešķirti seši LZA prezidenta atzinības raksti.
Lasīt vairāk...Svētki ziemā – palīdziet izpētīt!
Palīdziet izpētīt!
Pasniegti diplomi jaunievēlētajiem LZA locekļiem
Sarmas Kļaviņas dāvinājums
Iznācis "Letonica" 35. numurs
Zinātniskās padomes sēde 2017. gada 13. decembrī
Signe Raudive saņēmusi Kārļa Dziļlejas fonda prēmiju
Sveiks UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra jaunās nominācijas
