Apstiprināti LU LFMI direktora vēlēšanu rezultāti
Latvijas Universitātes Senāts 31. maijā vienbalsīgi apstiprinājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktora vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar LU LFMI Zinātniskās padomes 12. maija sēdes lēmumu par institūta direktori uz pieciem gadiem ievēlēta vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone, kura pie jauno amata pienākumu pildīšanas stāsies pēc 2021. gada 26. jūnija.
Sveicam un lepojamies!
Foto: Līga Sakse
Ekspedīciju tehniskais aprīkojums Padomju Latvijā
Trešais audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē notiks 9. jūnijā plkst. 15.00. Par folkloras ekspedīciju tehnisko aprīkojumu Latvijas PSR stāstīs LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja Dr. philol. h. c. Māra Vīksna, demonstrējot vēsturiskus filmētos materiālus.
No 1947. gada Padomju Latvijā katru vasaru notika folkloristu kompleksās zinātniskās ekspedīcijas, kurās piedalījās vairāku nozaru speciālisti. Darbā ar teicējiem, lai precīzāk fiksētu viņu repertuāru, personību, teikšanas procesu, nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi. Vēl 1947. gadā Ilūkstes apriņķī skaņu ierakstiem tika izmantots fonogrāfs. Teicējus fotografēt folkloristi uzsāka tikai 1950. gadā, bet no 1958. gada ekspedīcijās piedalījās profesionāli fotogrāfi: Artūrs Bērztīss, Matvejs Tamaļūns, Vaira Strautniece, Andris Eglītis. Labāko teicēju repertuāra vai retāko melodiju ieskaņošanai dažas dienas ekspedīciju beigās un noslēguma sesiju koncertos izmantoja masīvu magnetofonu, sauktu par “Līzīti”, ko varēja pārvietot ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas atvēlēto autobusu. Folkloristiem ar savu pieredzi palīgā nāca valodnieki – Laimdots Ceplītis un Anita Stelle. Ļoti nedaudziem ekspedīciju dalībniekiem bija sava personīgā vai aizlienēta ierakstu tehnika.
Lasīt vairāk...Aicinām pievienoties konferencei "Vizma Belševica un vārda brīvība"
Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Vizma Belševica un vārda brīvība”.
Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese. Lasīt vairāk...
Aicinām pieteikties konferencei "Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bilbiotēku izsludina pieteikšanos starptautiskajai zinātniskajai konferencei Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra, kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā 2021. gada 3. un 4. decembrī. Konferences norisi finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Regīna Ezera (1930–2002) ir viena no izcilākajām latviešu prozaiķēm, kas vienlīdz spilgti rakstījusi romānus, īsprozu, publicistiskus darbus un dienasgrāmatas. Viņas romāns “Zemdegas” (1977) iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā “reizē spilgts sava laikmeta dokumentējums, reizē pārlaicīgu tēmu un raksturu ietērpums krāšņā un vietumis īpatni sirreālā naratīvā.” Lasīt vairāk...
In memoriam. Baiba Krogzeme-Mosgorda
2021. gada 21. maijā mūžībā devusies folkloriste Baiba Krogzeme-Mosgorda (11.12.1966.–21.05.2021.). Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda bija LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece, akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" zinātniskā vadītāja, tradicionālās un mūsdienu kultūras vērtētāja un pētniece.
Filoloģijas studijas Baiba Krogzeme-Mosgorda uzsāka pēc Rīgas 64. vidusskolas Teātra klases absolvēšanas. Latvijas Universitātē viņa izstrādāja disertāciju par skolēnu atmiņu albumu tradīciju sociālajā un kultūras kontekstā, 2005. gadā iegūstot filoloģijas zinātņu doktora grādu. Promocijas pētījums publicēts grāmatā – zinātniskajā monogrāfijā "Atmiņu albumu tradīcija latviešu skolēnu kultūrā" (2013).
Lasīt vairāk...Notiks konference "Vizma Belševica un vārda brīvība"
Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Vizma Belševica un vārda brīvība”.
Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese. Lasīt vairāk...
Liepājas Universitātes 24. starptautiskā zinātniskā konferencē piedalās Simona Sofija Valke
Šodien, 2021. gada 20. maijā LFMI pētniece Simona Sofija Valke piedalīsies Liepājas Universitātes 24. starptautiskā zinātniskā konferencē "Sabiedrība un kultūra: krīzes un to pārvarēšanas ceļi" ar referātu "Lasīšana krīžu un satricinājumu laikā: Sagānas hercogienes bibliotēka (1800)". Referāts sagatavots pēcdoktorantūras pētījuma 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 ietvaros. Konference norisināsies attālināti MS Teams platformā.
Dzīves pierakstīšanas kolekcijas: prakse un izaicinājumi
2021. gada 20. maijā plkst. 15.00 notiks Zoom seminārs par autobiogrāfisku kolekciju veidošanu, kurā vairāku valstu pārstāvji dalīsies ar pieredzi un izaicinājumiem, veidojot un uzkrājot autobiogrāfiskus materiālus.
Iznākusi "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata"
Latvijas Nacionālais kultūras centrs publicējis grāmatu "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata", kas elektroniskā formātā bez maksas pieejama ikvienam interesentam. Grāmatas autores ir trīs etnomuzikoloģes – Ieva Tihovska, Ilze Cepurniece un Zane Šmite. Idejas autore ir Zane Šmite, kas, mācot tradicionālo dziedāšanu, arvien pārliecinājusies, ka trūkst teikto dziesmu apguvei veltīta metodiskā materiāla. Teiktās dziesmas, sauktas arī par teicamajām dziesmām, ir latviešu tradicionālās mūzikas senā slāņa pamats. Starptautisks mūzikas termins šī stila apzīmēšanai ir rečitatīvs – runai tuva dziedāšana.
Lasīt vairāk...Starptautiska konference salīdzināmajā literatūrzinātnē
.jpg)
No 11. maija līdz 14. maijam notika Eiropas Salīdzināmās literatūras biedrības (European Society of Comparative Literature/Sociéte Européenne de littérature comparée) rīkotā starptautiskā konference "Izcelsmes stāsti pasaules literatūrā un mākslā" (Narrations of Origins in World Literature and the Arts). To organizēja Turīnas Universitātes Humanitāro zinātņu departaments (Dipartimento de Studi Umanistici) un Modernisma salīdzināmo studiju centrs (Centro Studi Arti della Modernità).
Lasīt vairāk...Iznākusi grāmata Neatkarības laika teātris. HRONIKA
Latvijas teātra vēstures grāmatu neatņemam sastāvdaļa allaž bijusi iestudējumu hronika. Pērn decembrī iznākusi kolektīvā monogrāfija Neatkarības laika teātris, tagad tai seko atsevišķs sējums Neatkarības laika teātris. HRONIKA, ko sastādījusi Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskā asistente Dita Jonītē kopā ar vadošo pētnieci Edīti Tišheizeri. HRONIKĀ plašā panorāmā ieraugāma gan neatkarīgo teātru darbības aina, gan Latvijas Kultūras akadēmijas veikums, izglītojot daudzus mūsu šodienas māksliniekus. Pirmo reizi teātra hronikā iekļauti operu un baletu iestudējumi gan Latvijas Nacionālajā operā un baletā, gan ārpus tā, pirmoreiz izveidota arī Latvijas laikmetīgās dejas hronika.
Jauno pētnieku diena 21. maijā
.jpg)
2021. gada 21. maijā plkst. 11.00 platformā Zoom norisināsies LU LFMI un LU HZF organizētā konference jaunajiem pētniekiem, kurā 24 Latvijas un ārvalstu doktoranti prezentēs savu pētījumu idejas dažādās humanitāro un sociālo zinātņu nozarēs.
Zoom linki tiks izsūtīti reģistrētajiem dalībniekiem uz e-pastu pirms konferences.
LU LFMI komunikācija sociālajos tīklos
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā darbojas talantīgi un aizrautīgi pētnieki, kuri ik dienas sociālajos tīklos stāsta par saviem pētījumiem un arī aicina sabiedrību dažādos veidos līdzdarboties un iesaistīties materiālu vākšanā un pētījumu veikšanā.
Esam apkopojuši visas sociālo tīklu iniciatīvas, kuras veido LU LFMI pētnieki.
Sekojiet mums un jūs zināsit vairāk!
Lasīt vairāk...LU LFMI apgādā izdota Minnas Freimanes ceļojumu aprakstu grāmata "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti"
Minna Freimane (1847–?), mājskolotāja, kambarjumprava, literāte un ceļotāja, bija savam laikam neparasta personība. 19. gadsimta 70. gados viņa pati pelnīja sev iztiku, mācēja vairākas svešvalodas, interesējās par vēsturi un kultūru, uzstājās ar publiskām runām un pašmācības ceļā nodarbojās ar studijām bibliotēkās. Viņa apceļoja plašas teritorijas – Kaukāzu, Rietumeiropu un Ēģipti –, par saviem ceļojumiem rakstīja un aprakstus publicēja. Taču šodien latviešu literatūras un kultūras vēsturē viņa pieder pie aizmirstajām personībām.
Grāmatā "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti" vienkopus lasāmi ceļojumu apraksti, kas publicēti no 1878. līdz 1886. gadam, – laikā, kad ceļošana strauji kļuva par nodarbi, kas pieejama arvien lielākam cilvēku skaitam, nojaucot robežas starp sociālajām kārtām, tautībām un dzimumiem.
Grāmatu papildina teksta komentāri, ievada eseja, kurā aplūkota autores biogrāfija, un ilustrācijas. Ievada un komentāru autore Zita Kārkla. Grāmatas māksliniece Vivianna Maria Stanislavska.
Jāņa Ogas blogs. 1980. gada maijs. Miervaldis Birze apmeklē Minsteres Latviešu ģimnāziju
1980. gada maijā un jūnijā, atsaucoties Latviešu kultūras veicināšanas biedrības (Vācijā) ielūgumam, uz Vācijas Federatīvo Republiku devās rakstnieks Miervaldis Birze (1921–2000) un Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs referente Viviana Rotke (Balzēna). 30. maijā viņi ieradās Minsteres Latviešu ģimnāzijā, kur tikās ar bibliotekāri un arhivāri Austru Rudzīti (1911–1991) un apmeklēja Jāņa Jaunsudrabiņa, Zentas Mauriņas un Pētera Ērmaņa piemiņas istabas.
Pēcdoktorantūras pētījuma “Latviešu prozisti padomju okupācijā: sadarbība un nevardarbīgā pretošanās (1968–1991)” blogā Jānis Oga par godu Austras Rudzītes 110 gadu un Miervalža Birzes 100 gadu jubilejai piedāvā pirmpublikāciju – Austras Rudzītes piezīmes par rakstnieka viesošanos Minsterē.
Pētniecības pieteikums Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/482.
Šo un citus pēcdoktorantūras bloga ierakstus iespējams izlasīt, sekojot saitei.
