Baiba Krogzeme-Mosgorda piedalīsies 49. Starptautiskās Balāžu Komisijas konferencē Viļņā
.jpg)
No 20. līdz 24. maijam Viļņā notiks 49. Starptautiskās Balāžu Komisijas konference "Human Relationships in and Through Songs: Meanings and Contexts" (Cilvēku attiecības ar dziesmām un dziesmās: nozīmes un konteksti), kurā LU LFMI vadošā pētniece Baiba Krogzeme-Mosgorda piedalīsies ar priekšlasījumu "Social Classes in Latvian Folksongs. Changing Contexts of Their Presentation in Folksong Editions of the 20th century" (Sabiedrības šķiras latviešu tautasdziesmās. To interpretācijas mainīgie konteksti 20. gs. tautasdziesmu izdevumos).
"Dziedi ar arhīvu" Āraišos
Sestdien, 18. maijā, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā projekta "Dziedi ar arhīvu" komanda dosies izbraukumā uz Āraišu arheoloģisko parku, kurā norisināsies ikgadējā Muzeju nakts. Ikviens interesents būs aicināts iepazīties ar seniem tautas mūzikas ierakstiem vietnē dziedi.garamantas.lv un piedāvāt savu versiju par kādu no izlases dziesmām, piešķirot arhīvā glabātajam kultūras mantojumam jaunu skanējumu. Muzeju nakts laikā gan kopīgi, gan individuāli ierakstītie dziesmu varianti piedalīsies akcijas balsojumā par populārāko jauno ierakstu!
Uz tikšanos Āraišos!
Akciju organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ES ERAF finansētā projekta "Stiprinot zināšanu sabiedrību" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040) ietvaros.
Pētījuma poētika 5. jūnijā
5. jūnijā LFK lasītavā plkst. 15.00 ar priekšlasījumiem saistībā ar vēlēšanām akadēmiskajos amatos uzstāsies Artis Ostups un Jānis Ozoliņš. Ievadvārdus priekšlasījumiem teiks LU LFMI direktore Dace Bula.
Arta Ostupa priekšlasījuma tēma būs "Trauma un literatūra":
Ja deviņdesmito gadu latviešu prozu lielā mērā raksturoja Gunta Bereļa jautājums: "Kas ir attiecīgais teksts un vai tam vispār kāds sakars ar literatūru?", tad šodien rakstniekus, šķiet, vairāk nodarbina vēstures, atmiņas un traumas problemātika. Jautājuma formā to varētu izteikt apmēram tā: "Ko iesākt ar sāpīgo vēsturi?" Vēsturnieki un vēstures filozofi mēdz norādīt, ka sabiedrības ar nesenu traumatisku pagātni dzīvo atmiņas pārsātinājuma apstākļos un ar grūtībām nošķir tagadni no pagātnes. Savā priekšlasījumā vēlos pievērsties sērām un melanholijai kā divām iespējamajām reakcijām uz traumatisku zaudējumu, uzmanīgi aplūkojot to ētiskās implikācijas un parādot literatūras īpašo lomu traumas izzināšanā un attēlošanā. Teorētisko refleksiju papildinās piemēri no Noras Ikstenas romāna "Mātes piens". Lasīt vairāk...
Pētījuma poētika 22. maijā
22. maijā Latviešu folkloras krātuves lasītavā (LFK) plkst. 15.00 ar priekšlasījumu saistībā ar vēlēšanām akadēmiskā amatā uzstāsies Toms Ķencis. Priekšlasījumā tēma: "Ceļā uz pēckara folkloristikas vēsturi".
Ievadvārdus Toma Ķenča priekšlasījumam teiks LFK vadītāja Rita Treija.
Kāpēc pētīt folkloristikas vēsturi? Kāda ir tās specifika padomju okupācijas laikā? Kas ir padomju folklora, un ko ar to darīt? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis iepazīstinās ar savu aktuālo pētījumu tematiku, pirmajiem rezultātiem un projektu "Latviešu folkloristika (1945–1985)". Brīdinājums: priekšlasījuma laikā var tikt eksponēti padomju simboli.
Sanita Reinsone vadīs semināru par digitālo līdzdalību
30. maijā plkst. 18:00, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) vadošā pētniece Sanita Reinsone, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā telpās, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, vadīs semināru sērijas "Sociālās pārmaiņas un atbildība" piekto diskusiju, stāstot par digitālās iesaistīšanas projektiem.
"Digitālā līdzdalība (crowdsourcing) ir pārsteidzoša mūsdienu cilvēku aktivitāte kultūras jomā", saka Sanita Reinsone, digitālo humanitāro zinātņu pētniece un digitālā arhīva garamantas.lv vadītāja. "Digitālās līdzdalības iniciatīvas jebkuram interesentam piedāvā iesaistīties kāda noteikta digitālā darba veikšanā. Tā var būt, piemēram, savas pieredzes stāstu ierunāšana vai uzrakstīšana un nosūtīšana arhīvam, papildinošas informācijas sniegšana digitalizēta arhīva vai muzeja kolekciju materiāliem (komentēšana, tagošana, ģeomarķēšana), rokraksta manuskriptu atšifrēšana (transkribēšana). LU LFMI organizētajos sabiedrības digitālas iesaistīšanas projektos kopš 2016. gada brīvprātīgie ir veltījuši vairāk nekā 15 000 stundu." Lasīt vairāk...
LU LFMI konferenču vērtējums
Aicinām referentus un apmeklētājus izvērtēt aptaujā divas nesen rīkotās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta konferences – "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija" (26.–27. aprīlī)
un "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā" (7. maijā).
1) "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija" APTAUJA.
2) "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā" APTAUJA.
Garamantas.lv Neretā
Sestdien, 18. maijā, plkst. 12.00 Neretas novada novadpētniecības muzejā notiks LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Šoreiz par Neretas apkārtnes folkloras materiāliem vēstīs Justīne Jaudzema, savukārt par digitālā arhīva lietošanas iespējām izstāstīs Elvīra Žvarte.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Pirmais latviešu tautasdziesmu izdevums horvātu valodā
Klajā nācis pirmais latviešu tautasdziesmu izdevums horvātu valodā – bilingvālā izlase "Daina. Svijet latvijskoga usmenog pjesništva" (Daina. Latviešu mutvārdu dzejas pasaule). Izlasē apkopoti 1150 tautasdziesmu teksti, lielākā daļa no akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas". Grāmatu veido divas daļas. Pirmajā rodams lietpratīgs dainu tradīcijas apskats lingvistiskajā, kultūrvēstures un literatūrteorijas kontekstā, kur gūstama informācija par dainu valodas un priekšstatu indoeiropeiskajām saknēm, par "Latvju dainām" un tām sekojošiem latviešu tautasdziesmu izdevumiem, kā arī par dainu poētiku. Otrajā daļā lasāmi tautasdziesmu tulkojumi, kas sakārtoti tematiskās nodaļās "Dziesmas par dziedāšanu", "Tradicionālie darbi", "Debesu spīdekļi un dabas spēki", "Augu un dzīvnieku pasaule", "Gadskārtu cikls", "Sociālās attiecības", "Cilvēka dzīves posmi" un "Kāzu cikls". Pielikumos rodamas ziņas par latviešu valodas gramatiku, dainu pētījumiem, tulkojumiem un dainu leksikas citvalodu paralēlēm. Izlases idejas autors un tautasdziemu tulkotājs ir horvātu filologs, baltu filoloģijas speciālists Pavao Krmpotić. Grāmata veltīta Latvijas simtgadei, izdota ar Latvijas Rakstnieku savienības un VKKF atbalstu.
Garamantas.lv Drabešos
16. maijā plkst. 10.00 Drabešu muižas Amatu mājā notiks garamantas.lv izbraukuma seminārs, kurā redaktores Elīna Gailīte un Elvīra Žvarte klausītājus iepazīstinās ar Drabešu un tuvākās apkārtnes folkloras materiāliem, kā arī parādīs, kā ērtāk lietot LFK digitālo arhīvu.
Visi laipni aicināti!
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Aizvadīta kamerkonference "Meklējumi un atradumi"
2019. gada 7. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notika ikgadējā LU LFMI kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā".
Viena no ilglaicīgākajām Latvijas humanitāro zinātņu konferencēm, LU LFMI rīkotā konference "Meklējumi un atradumi" pirmoreiz organizēta 1988. gadā. Ievadot konferences pastāvēšanas ceturto desmitgadi.
Konferencē bija iespējams noklausīties 18 referātus un pētījuma ieceres dažādās humanitāro zinātņu nozarēs.
Ja neizdevās apmeklēt konferenci, to iespējams noskatīties te: Lasīt vairāk...
Sarunu cikla "Stāsta otra puse" maija saruna "Rakstnieks trimdā – pašizpausme vai latvietības saglabāšana"
15. maijā plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Draugu telpā (1. stāvā) LNB Atbalsta biedrība aicina uz sarunu cikla "Stāsta otra puse" maija sarunu "Rakstnieks trimdā – pašizpausme vai latvietības saglabāšana". Tā veltīta trimdas literatūrai.
Sarunas viesi būs trimdas latviete, valodniece un dzejniece Lalita Muižniece, trimdas latvietis, filologs, rakstnieks un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs, literatūrzinātniece, LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe. Sarunu vadīs kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.
Lasīt vairāk...Sanita Reinsone viesosies Gulbenes novada bibliotēkā
10. maijā Gulbenes novada bibliotēkā notiks otrā tikšanās sarunu ciklā "Abās pusēs". Tajā viesosies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone. Interesenti varēs apspriest jau izdotās grāmatas, uzzināt par jaunākajām literārajām iecerēm, kā arī izzināt LFK Autobiogrāfiju krājumu. Plkst. 12.00 uz tikšanos aicināti sākumskolas vecuma bērni, bet plkst. 17.30 pieaugušo auditorija.
Izdots eseju krājums "Varas Latvijā. No Kurzemes hercogistes līdz neatkarīgai valstij"
2019. gada 9. maijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (11. stāvā) notiks Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda izdotā eseju krājuma "Varas Latvijā. No Kurzemes hercogistes līdz neatkarīgai valstij" atvēršanas svētki. Eseju krājums ir nozīmīgs vēstures pētījumus par Latvijas valstiskuma veidošanos, tapis Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Viens no autoriem ir arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis.
Krājumā ir apkopotas 10 apjomīgas Latvijas vēsturnieku un sociālo zinātnieku esejas par publiskās varas un Latvijas teritorijā dzīvojošo cilvēku attiecībām, kā arī šo attiecību atstāto mantojumu Latvijas valstiskuma kontekstā. Esejās apcerētas politiskās prakses un priekšstati, kā arī latviešu nācijas un Latvijas valstiskuma idejas tapšana laikā no 17. līdz 20. gadsimtam. Lasīt vairāk...
Sanita Reinsone piedalīsies seminārā par sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības iespējām Viedās specializācijas stratēģijas jomās
8. maijā no plkst. 13.30 līdz 16.00 notiks seminārs "Sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības iespējas RIS3 specializācijas jomu tēmās", ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru. Seminārā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone, daloties pieredzē par to, kā informāciju un komunikāciju tehnoloģijas tiek izmantotas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētījumos.
Pasākumā RIS3 specializācijas jomu koordinatori Bioekonomikas, Viedās enerģētikas, Biomedicīnas, Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un Viedo materiālu un inženiersistēmu jomās iepazīstinās ar sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un horizontālās integrācijas iespējām katrā no tematikām, tai skaitā kontekstā ar Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmu Apvārsnis2020. Savos novērojumos un atziņās par sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības iespējām katras RIS3 jomas ietvaros dalīsies pētnieks ar starpdisciplināras ievirzes projektu īstenošanas pieredzi. Lasīt vairāk...
LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa piedalīsies starptautiskā muzikoloģijas konferencē Tallinā
2. un 3. maijā Tallinā notiek starptautiska muzikoloģijas konference "Stadt- und Hofkultur im Ostseeraum in der Frühen Neuzeit/ Urban and Court Culture in the Early Modern Baltic Sea Region" (Pilsētas un galma kultūra Baltijas jūras reģionā agrīnajos Jaunajos laikos). Forumu organizē Igaunijas Akadēmiskā Kultūras un mākslu skola sadarbībā ar Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju. Konferencē tiekas Baltijas jūras reģiona mūzikas vēsturnieku grupa, kas regulāri sadarbojas skaņumākslas vēstures pētniecībā un veido neformālu apvienību "Musica Baltica".
LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa konferencē piedalās ar referātu "Gustav von Mengden (1625–1688) and Songwriting in Livonia" (Gustavs fon Mengdens (1625–1688) un dziesmu jaunrade Livonijā). Konferences uzmanības centrā – Johana Valentīna Mēdera (1649–1719) daiļrade un darba gaitas. Mēders ir tipisks 17. gadsimta mūziķis, kurš dzimis Tīringijā, kļuvis par dziedoni vairākos Vācijas galmos, bet vēlāk devies darba gaitās un ieņēmis vadošus mūzikas dzīves amatus vairākās Baltijas pilsētās, tostarp Rīgā, Tallinā un Gdaņskā. Savukārt Mēdera laikabiedrs, rīdzinieks Gustavs fon Mengdens, kuram veltīta pētnieces uzstāšanās, ir pirmais Livonijā dzimušais komponists un individuālā stilā tapušu barokālu garīgo dziesmu jeb korāļāriju autors. Lasīt vairāk...
