EN in English

2018. gada 9. maijā plkst. 10.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:


2018. gada 28. aprīlī Londonas Starpdisciplinārajā pētniecības centrā (London Centre for Interdisciplinary Research) notika starptautiskā zinātniskā konference "Somewhere in Between: Borders and Borderlands", kurā ar priekšlasījumiem uzstājās LU LFMI Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskās asistentes Ieva Rodiņa un Dita Jonīte.

Ieva Rodiņa prezentēja tēmu "Uz robežas starp nostalģiju un kultūras traumām: Padomju laika mantojums jauno Latvijas teātra mākslinieku darbos". Referētā, par piemēru izraugoties Justīnes Kļavas lugu "Dvēseļu utenis" un "Jubileja ‘98" iestudējumus, tika analizētas stratēģijas, kā par padomju laiku un tā atstātajiem nospiedumiem sabiedrībā savos skatuves darbos reflektē jaunākās paaudzes latviešu teātra mākslinieki, kas dzimuši 20.gs. 80. gadu beigās/ 90. gadu sākumā un paši Padomju Savienībā nav dzīvojuši. Lasīt vairāk...


Pērn 8. martā Latviešu folkloras krātuve (LFK) uzsāka pētījumu[i] par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Gada garumā raudzījām kalendāra galvenos zīmīgos datumus sagaidīt ar iedzīvotāju — LFK līdzjutēju un portāla Delfi.lv lasītāju — aptaujām. Paldies visiem, kuri piedalījās! Vērtīgas ziņas guvām gan no atbildēm, gan komentāriem, gan svētku vizuālajiem iespaidiem. Vienlaikus vērojām dažādos svētku vēstījumus arī publiskajā telpā — gan fiziskajā, gan virtuālajā. Pirms uzsākam nākamo posmu — padziļinātas tiešsaistes aptaujas par atsevišķām kalendāro paradumu tēmām, gribam īsi atskatīties uz līdzšinējo guvumu, kā arī aicināt cilvēkus turpināt vēstīt — nu jau par savu šī gada svinēšanas pieredzi, papildinot līdzšinējās aptaujas LFK mājaslapas sadaļā LFK jautā. Lasīt vairāk...


garamantas Bārtā

8. maijā Bārtas muzejā plkst. 12.00 visi laipni aicināti apmeklēt LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva semināru. Una Smilgaine stāstīs par Bārtas puses folkloras materiāliem, bet Elvīra Žvarte ierādīs, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā garamantas.lv.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Ar pasākumu ciklu Tukumā atzīmē Imanta Ziedoņa dzimšanas dienu. 4. maijā plkst. 14.00 Durbes pilī notiks meditatīva konference "Labā vēsts – Latvija. Sētais un pasētais. Brīdis pirms simtgades", kurā tiks meklētas vērtības arī vēsturiski pretrunīgos apstākļos.

Ar referātu "Imants Ziedonis un kultūras sakari Rietumu un Austrumu virzienā" uzstāsies vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.

Pasākums ir veltījums Latvijas valsts simtgadei un dzejnieka I. Ziedoņa 85. jubilejai.

Konferences interneta tiešraide www.tukums.lv. Lasīt vairāk...


Džūkstes grāmata

7. maijā 17.00 LFK lasītavā (un iepriekš 4. maijā 11.00 Džūkstes pagasta kultūras namā) notiks grāmatas "Džūkste: pagasta un draudzes vēsture" atkārtotā izdevuma atvēršana. Tiek gaidīti arī Straubergu dzimtas pārstāvji. Grāmata iznāk apgādā "Jumava", to pārrakstījis Edgars Juka.

Matemātiķa un vēsturnieka Jāņa Strauberga (1886–1952) un LFK pārziņa (1929–1944), filologa, LU profesora Kārļa Strauberga (1890–1962) grāmatas "Džūkste. Pagasta un draudzes vēsture" (630 lpp.) pirmizdevuma atvēršanas svētki notika 1939. gada 27. augustā. Tuvojoties karam, kavējās iespiestās grāmatas izplatīšana. Bet padomju laikā vietējie stāstīja, ka esot saglabājušies vien trīs šīs grāmatas eksemplāri – to īpašnieki grāmatu deva lasīt tikai uzticamiem cilvēkiem, jo tā skaitījās "aizliegta" (bija no apgrozības izņemamo grāmatu sarakstā). Lasīt vairāk...


garamantas Valkā

Pirmdien, 7. maijā plkst. 10.00 Valkas novada centrālajā bibliotēkā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva izbraukuma seminārs. Tajā garamantas.lv redaktore Digne Ūdre iepazīstinās klausītājus ar digitālo arhīvu, kā arī digitalizētajiem materiāliem no Valkas apkārtnes, un ierādīs veiksmīgāku arhīva lietošanu.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


2. maijā plkst. 15.00 LFK lasītavā notiks "Pētījuma poētika" seminārs, kurā ar priekšlasījumiem uzstāsies Una Smilgaine un Aigars Lielbārdis.

Unas Smilgaines priekšlasījuma tēma ir "Mātišķība tradicionālajā kultūrā".

Mātišķības tēma folkloras tekstos un pētījumos līdz šim visbiežāk tverta no bērna perspektīvas. Proti, sievietes lomas izpratne tajos balstīta uz maskulīnām, respektīvi, androcentriskām vērtībām un tādējādi parasti saistīta ar auglību, spēju iznēsāt un laist pasaulē bērnu, kā arī par to rūpēties, pašas sievietes pozīcijām piešķirot sekundāru nozīmi.

Seminārā, balstoties uz ticējumu, buramvārdu un tautas medicīnas materiāliem par grūtniecību, dzemdībām un bērna kopšanu, tiks aplūkoti mātišķības izpratnes dažādie aspekti tradicionālajā kultūrā. Lasīt vairāk...


Orsē muzejā Parīzē no 2018. gada 10. aprīļa līdz 15. jūlijam skatāma izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs ("Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes" / "Wild Souls. Symbolism in the Baltic States") – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas simtgades starptautiskās programmas notikumiem.

2018. gada 3. maijā Orsē muzejā tiek rīkota starptautiska zinātniska konference "Nacionālais romantisms un simbolisms Baltijas valstīs", kurā aicināti piedalīties nacionālā romantisma un simbolisma speciālisti mākslas, arhitektūras un literatūrzinātnes nozarē – dažādu Baltijas valstu augstskolu un pētniecisko institūtu pārstāvji.

Konferencē ar referātu "No nacionālā romantisma uz simbolismu: jauna paradigma 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā" uzstāsies arī literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Lasīt vairāk...


26. aprīlī plkst. 15.00 LFK lasītavā notiks "Pētījuma poētika" seminārs, kurā ar priekšlasījumu "Par perspektīvu publicēt G. F. Stendera "Pasakas un stāstus" (1789)" uzstāsies Zigrīda Frīde.

Pirmais daiļliteratūras krājums latviešu valodā G. F. Stendera "Jaukas pasakas un stāsti, tiem latviešiem par gudru mācību sarakstīti" (1766) aizsāka jaunu laikmetu latviešu literatūras vēsturē. Kurzemes hercogistes galvaspilsētā Jelgavā, blakus priviliģētajai izdevumu grupai (baznīcas literatūra, kalendāri un ābeces), privāti tika izdota laicīga prozas grāmata, kuras interesantais saturs ietvēra galvenās tālaika Eiropas tautas apgaismes idejas. Grāmata ātri kļuva par retumu, tāpēc tās autors sagatavoja jaunu izdevumu (1789), kas piedzīvoja daudzus atkārtotus izdevumus. "Pasakas un stāsti" ir kļuvuši par nozīmīgu nācijas kultūras mantojuma sastāvdaļu, bet mūsdienās plašākai sabiedrībai tie lasīšanai nav pieejami. Tāpēc blakus citiem Stendera izdevumiem: ābecei (1977; 2014), populārzinātniskajai enciklopēdijai (1988), dzejai (2001) un gramatikai (2015), būtu lietderīga arī zinātniski komentēta prozas grāmatas izdošana, kas, izceļot daiļliteratūras sākotni 18. gadsimtā, bagātinātu mūsu redzesloku uz vēsturi. Lasīt vairāk...


Režģu klints

Vēlme atstāt aiz sevis kādas pēdas mūžībai cilvēcei pazīstama jau sen, vispopulārākās smilšakmens alas, kurās atstāti senču autogrāfi droši vien ir Siguldas pusē, bet Sandis Laime savos pētījumos pievērsies mazāk zināmajiem "rokrakstu" pieminekļiem Latvijā.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. phil. Sandis Laime Vēstures otrdienā Ventspils muzejā stāstīs par klinšu zīmēm Kurzemes pusē. 1971. gadā Lībiešu Upuralā pirmo reizi Latvijā un Baltijā tika atrastas smilšakmens sienā ieskrāpētas zīmes jeb klinšu raksti. Turpmākajos gados, sekojot līdzīgiem atradumiem, tika izvirzītas dažādas hipotēzes par šo skrāpējumu nozīmi: vieni tajos saskatīja ideogrāfiskā raksta pieminekļus, citi – rakstītnepratēju zemnieku grafiti, vēl citi – vēstures falsifikāciju. Stāstījumā tiks aplūkots jautājums par klinšu rakstu datēšanas un tipoloģizēšanas iespējām, to iespējamo saikni ar dažādām vēlo viduslaiku un agro jauno laiku aizsardzības maģijas praksēm un paralēlēm citviet Ziemeļeiropā. Lasīt vairāk...


2018. gada 20. un 21. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Zinātniskās pētniecības centrs un Muzikoloģijas katedra rīko starpdisciplināro zinātnisko konferenci "Muzikoloģija+ 2018" JVLMA Ērģeļu zālē (Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 1). Konferences laikā tiks prezentētas aktualitātes sistemātiskajā un vēsturiskajā muzikoloģijā, ietverot gan referātus un radošo darbnīcu, gan pirmo reizi arī sarunu un paneļdiskusijas formātus.

Ar referātiem uzstāsies arī LU LFMI vadošais pētnieks Arnolds Klotiņš (Kā tapt un kādai būt pilnai Latvijas mūzikas vēsturei (13.–20. gs.)), pētnieks Jānis Daugavietis (Kā par Dziesmu svētkiem raksta muzikologi un citi (zinātnieki)?) un pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa (Livonijas muzikālijas Hercoga Augusta bibliotēkā: Burkarda Valdisa meteņu spēles "Līdzība par pazudušo dēlu" (1527) pirmiespieduma analīze).

Tuvāka informācija par pasākumu un konferences programma šeit: http://www.jvlma.lv/latvian/news/33247.html


The very first Baltic Summer School of Digital Humanities (BSSDH 2018) on July 17–20, 2018 offers an introductory crash-course to the text mining methods, use of digital tools and resources in humanities and social sciences. The programme is co-taught by an international team of researchers and practitioners of digital humanities and social sciences and is delivered in a form of lectures and practical workshops covering: corpus analysis, computational stylistics, data journalism, GIS in the Humanities, data visualization. Lasīt vairāk...


2018. gada 20., 21. un 22. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas teātra studiju ēkā "Zirgu pasts", Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā "Vidzeme" un Jūrmalas teātrī notiks Latvijas amatierteātru iestudējumu skates "Gada izrāde 2017" fināls. Izrādes vērtēs teātra kritiķe, portāla "Kroders.lv" galvenā redaktore un LU LFMI zinātniskā asistente Ieva Rodiņa, teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska, aktrise un režisore Liena Šmukste, režisori Valters Sīlis un Toms Treinis. Bezmaksas ieejas kartes uz katru izrādi var saņemt no 12. aprīļa Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Pils laukumā 4, Rīgā; pasākuma dienās – izrāžu norises vietās.

Plašāka informācija par skati un skates programma: Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.


Lielbritānijas apgādā "Comma Press" iznākusi LU LFMI vadošās pētnieces Evas Eglājas-Kristsones un Bekas Pārkinsones (Becca Parkinson) sastādītā 10 latviešu stāstu autoru grāmata "The Book of Riga" angļu valodā. Stāstu darbība notiek 20. un 21. gs. Rīgā un to autori ir Pauls Bankovskis, Ilze Jansone, Arno Jundze, Svens Kuzmins, Vilis Lācītis, Andra Neiburga, Gundega Repše, Dace Ruksane, Juris Zvirgzdiņš un Kristīne Želve.

Stāstus angļu valodā tulkojuši Kaija Straumanis, Žanete Vēvere, Uldis Balodis, Suzanne McQuade un Ieva Lešinska. Grāmatas priekšvārda autore – Vaira Vīķe - Freiberga.

Grāmata izdota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Latvijas Rakstnieku savienības un Latvian Literature atbalstu.

Tuvāka informācija par grāmatu un tās iegādi apgāda "Comma Press" mājaslapā.