LU LFMI Pašvērtējuma debates
6. martā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē notiks LU LFMI Pašvērtējuma debates, kuras vadīs Ieva Garda-Rozenberga un Jānis Daugavietis.
Sandis Laime uzstāsies Mūrmuižā
2. martā plkst. 14.00 Mūrmuižas pagastmājā, Kauguru pagastā, Beverīnas novadā notiks 31. mācību gada 6. Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbība "Putni un to pētnieki Latvijā". Nodarbībā uzstāsies Filoloģijas doktors, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks un arī putnu pētnieks Sandis Laime. Noslēgumā muzikāls priekšnesums. Ieeja bez maksas.
LU LFMI apgāds piedalīsies "Latvijas Grāmatu izstādē 2019"
No 1. līdz 3. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies ikgadējā "Latvijas Grāmatu izstāde", kurā piedalīsies arī LU Literatūras, mākslas un folkloras institūta apgāds.
Apgāda stendā būs iespējams satikt arī vairāku monogrāfiju autorus, kā arī iepazīties ar jaunākajiem institūta apgāda izdevumiem – Toma Ķenča monogrāfiju "Vācot padomju folkloru" (2019), Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfiju "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā" (2019), zinātnisko rakstu krājumu "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls" (sast. Jānis Ozoliņš; 2018), Arnolda Klotiņa "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā" (2018), "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā" (sast. Māra Grudule; 2018) u. c. Lasīt vairāk... 21. februārī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29, 413. auditorijā LU 77. konferences sekcijas sēdē "Datorlingvistika" ar referātu "Līdzdalības iniciatīvas digitālajās humanitārajās zinātnēs: LU LFMI pieredze" uzstāsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone. LU 77. konferences sekcijas sēdes "Datorlingvistika" programma pieejama šeit. 20. februārī preses konferencē nosaukti grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele" nominētie darbi, starp kuriem kategorijā "Zinātniskā literatūra" nominēts arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākušais Jāņa Ozoliņa sastādītais zinātnisku rakstu krājums "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls" (mākslinieks Aleksejs Muraško).
Ikgadējai grāmatu mākslas balvai "Zelta ābele 2018" pašmāju izdevēji šogad pieteikuši 132 grāmatas. Grāmatas iesnieguši 50 pašmāju izdevēji, un tās vērtējuši eksperti Kristiāna Ābele, Daina Balhina, Ieva Bečere, Daiga Brinkmane, Agris Dzilna, Jānis Murovskis un Ilze Ramane. Konkursa "Zelta ābele" pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Konkursa mērķis ir veicināt grāmatu izdošanas profesionālā un mākslinieciskā līmeņa izaugsmi, kā arī attīstīt lasītāju izpratni par grāmatu mākslu. Ciklā "Stāsta otra puse" sarunas būs par un ap grāmatām un to autoriem, vēsturiskām un aktuālām tēmām, kas atspoguļotas literārajos darbos, atrodamas LNB krājuma bagātībā vai saistās ar rakstnieka personību.
Pirmā saruna "Neredzamais karš jeb maz zināmais par pretošanās kustību Latvijā" notiks 27. februārī plkst. 17.00. Tā būs veltīta Latvijas nacionālo partizānu kustības jeb mežabrāļu un mežamāsu atspoguļojumu latviešu literatūrā. Sarunā piedalīsies Vilis Seleckis, LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone un Māris Rungulis - grāmatu autori, kuri savos literārajos darbos iekļāvuši šo Latvijas vēstures posmu - partizānu karu pret Padomju Savienību. Uz pasākumu aicināts arī vēsturnieks un Rubeņu fonda vadītājs Andrejs Ķeizars - kādreizējais LNB direktors, kurš Kurzemes pusē izveidojis divus pretošanās kustības muzejus un partizānu bunkurus. Sarunu vadīs kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.
1. martā plkst. 13.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā "Latvijas Grāmatu izstādes" ietvaros notiks grāmatas "Rucavas garamantas I" (Rīga: Zinātne, 2019. 408 lpp., il.) atvēršanas svētki. Tajos būs iespēja sastapt grāmatas veidotājus, kā arī Rucavas kultūrtelpas pārstāvjus.
"Rucavas garamantas I" ir devītā grāmata Latviešu folkloras krātuves sagatavotajā publicējumu sērijā "Novadu folklora" un pirmā, kas pilnībā tapusi ar LFK digitālā arhīva garamantas.lv palīdzību. Variantus atlasījusi un grāmatu sastādījusi, ievadus un vācēju biogrāfijas rakstījusi LFK pētniece un fondu glabātāja Māra Vīksna. Rucavniece Inga Tapiņa devusi komentārus visam materiālam un atšifrējusi lielāko daļu tekstu no digitalizētajiem rokrakstiem. Rucavas izloksni izvērtējusi un grāmatā atrodamās īpašās leksikas skaidrojošo vārdnīcu izveidojusi folkloriste un valodniece Beatrise Reidzāne. Tehniski kārtojusi un salīdzinājusi variantus LFK bibliotekāre Antra Upeniece.
Apgāds "Zinātne" klajā laidis LU LFMI pētnieces Madaras Eversones sastādītu grāmatu "Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos (1947–1990)". Grāmatas atvēršana notiks 2. martā plkst. 12.00 "Latvijas Grāmatu izstāde 2019" Grāmatu halles Rakstnieka viesistabā.
Ilgonis Bērsons ir viens no ievērojamākajiem latviešu literatūrzinātniekiem, kurš ar latviešu literārā mantojuma saglabāšanu un pētniecību aktīvi nodarbojas vairāk nekā 60 gadu un ir uzkrājis bagātu personisko dokumentālo arhīvu. Biogrāfiski dokumentālā grāmata par Ilgoņa Bērsona profesionālo un radošā darba dzīvi aptver laiku no pamatskolas beigšanas 1947. gadā līdz 1990. gadam. Formāliem dokumentiem mijoties ar personīgām piezīmēm un pārdzīvojumiem, grāmatas centrā ir Ilgoņa Bērsona dzīve un profesionālā darbība dažādos laika posmos, kuros redzama literatūrzinātnieka draudzība un sadarbība ar rakstniekiem laikraksta "Cīņa", žurnāla "Karogs" redakcijās, Latvijas Valsts izdevniecībā, Latvijas Padomju rakstnieku savienībā un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, kā arī viņa darbs arvien plašākā un dziļākā latviešu literatūras mantojuma apgūšanā, kā, piemēram, Aspazijas dzejas izlases, Jāņa Grota, Jāņa Jaunsudrabiņa Kopotu rakstu sastādīšana un padziļināta interese par represēto rakstnieku dzīves un literārā devuma pētniecību. Dokumentāli biogrāfiskā grāmata ir mēģinājums atklāt sarežģītā padomju literārā procesa aizkulises un pretrunīgumu, vienlaikus caur viena cilvēka dokumentālu dzīvesstāstu iezīmēts arī latviešu tautas kolektīvais liktenis.
Lasīt vairāk... Latviešu folkloras krātuve, kas darbojas jau 95 gadus, glabā senus un vērtīgus skaņu ierakstus. Tie vēl pilnīgāk nekā "klusējošās" notis atklāj Latvijas tradicionālās mūzikas vēsturisko skanējumu. Projekta "Dziedi ar arhīvu" mērķis ir aktualizēt šo mantojumu, aicinot klausīties senos ierakstus un iedziedāt vai iespēlēt no jauna, tādējādi papildinot arhīvu ar mūsdienu muzikālajām versijām.
Lasīt vairāk... LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Rita Treija saņēmusi Latvijas Universitātes suminājuma rakstu par 2018. gada veikumu humanitāro zinātņu jomā — monogrāfiju "Anna Bērzkalne". Pētījums ir piektais izdevums LU LFMI LFK publicējumu sērijā "Folkloristikas bibliotēka". Grāmata veltīta latviešu folkloristei Annai Bērzkalnei (1891–1956), kas ir nozīmīga 20. gadsimta Latvijas personība. Viņa bijusi tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929), ilgus gadus arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa aktīvi darbojusies Eiropas folkloristu starptautiskās saziņas lokos. Taču Annas Bērzkalnes vārds plašākai sabiedrībai ir līdz šim bijis maz zināms.
LU LFMI apgādā klajā nākusi Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā". Rīga: LULFMI apgāds, 2019, 544 lpp.
Monogrāfijā autore turpina latviešu bēgļu un trimdas laika izpēti. Pētījuma pamatiecere ir atgādināt par laiku, kas bija smagas izšķiršanās un traģisku pārdzīvojumu laiks daļai latviešu. Aizbraukšana no Latvijas Otrā pasaules kara norišu fonā izmainīja visu agrāko dzīvi un uz vairākiem gadu desmitiem iezīmēja robežu starp Zviedriju un latviešiem okupētajā Latvijā. Tomēr tam ir būtiska nozīme tautas pašapziņas un kolektīvās atmiņas aspektā. Pētījuma centrā ir latvietis, bēglis, radoša personība no Kurzemes krasta līdz Gotlandei un Zviedrijā, uzmanību centrējot uz literārām liecībām par šo dramatisko laiku, meklējot pārdzīvojumu un sajūtu atblāzmojumus dokumentālos fiksējumos, sarakstē, atmiņās, apcerēs un citur.
Pētījuma mērķis ir atgādināt, ka arī literārs teksts var kļūt par vēstures izziņas starpnieku, jo tajā atplaiksnī spēcīga izjūtu gamma un tiešs aculiecinieka līdzpārdzīvojums. Tas atklāj radošas personības, tolaik bēgļa, skaudro ikdienu un tajā pašā laikā spēju, spītējot ikdienībai, saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību. Lasīt vairāk... Šī gada kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā" notiks 2019. gada 7. maijā Latvijas Nacionālajās bibliotēkas Konferenču centrā. Aicinām pieteikt ziņojumus par ceļojumiem to visdažādākajās izpratnēs un starpdisciplinaritātēs, – ceļojums kā neatklātu zemju, dabas un klimatisko fenomenu, jaunu valstu un kultūru atklāšana, ceļojums kā fiziska pārvietošanās un garīgie ceļojumi, kultūras sakari un mijiedarbe, savējā un svešā attiecības citā kultūrvidē, iekšējā atvērtība vai noslēgšanās, radošas inspirācijas un impulsēšanās, citkultūru izpausmes cilvēka radošajā darbībā, reliģiski filozofiskajos uzskatos un garīgajā savpatībā, ceļojums latviešu mākslā, mūzikā, folklorā, ceļojums literatūrā un ceļojumu literatūra, ceļojums – radošais atvaļinājums, ekspedīcija u. c. Lasīt vairāk... Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik mēnesi, izmantojot sociālos medijus, vēstīs par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiks atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Tāpat varēs sekot līdzi tam, kā 2019. gadā noris darbi pie dzimtas izpētes un popularizēšanas, veidojot izstādi, veicot zinātnisko un populārzinātnisko pētniecisko darbu. Projektu #Grosvaldi1919iniciēja negaidīts vēsturisks atradums – Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata, kas aizsākta tieši pirms 100 gadiem, strādājot Latvijas sūtniecībā Londonā, un vēsta gan par tā laika jaunas sievietes dzīvi, gan jaunas valsts tapšanu un tās pirmajiem soļiem ārpolitikā.
Grosvaldu dzimtai latviešu kultūrā un Latvijas ārlietu resorā ir ievērojama loma. 2018. gadā šīs dzimtas kultūrpolitisko nozīmi atklāja divi notikumi, pirmkārt, dokumentālā drāma “Mērijas ceļojums”, kur iepazinām Mēriju Grīnbergu no slavenās Grosvaldu dzimtas, kura 2. pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju. Otrkārt, literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones rokās nonākusi unikāla, līdz šim nezināma vēsturiska liecība par Latvijas valsts un Latvijas ārlietu dienesta pirmajiem soļiem – Grosvaldu jaunākās meitas Margarētas Grosvaldes pirms simts gadiem rakstītā dienasgrāmata. Dienasgrāmata glabājas LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājumā (autobiografijas.lv). Grosvaldu dzimtas izpēte turpinās – filmas režisore Kristīne Želve strādā gan pie grāmatas par šo dzimtu, gan kopā ar mākslinieci Ievu Stūri un mākslas zinātnieci Ievu Kalnaču veido izstādi MĒRIJAS CEĻOJUMS. Grosvaldu dzimtas stāsts,kas no šī gada 6. septembra būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Lasīt vairāk... Šogad 5. februārī Austrumāzijā – un daudzviet citur pasaulē – tika sagaidīts Jaunais gads pēc Mēness kalendāra, dēvēts par Ķīniešu Jauno gadu. Turpinot pētījumu par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā un pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram, piedāvājam iepazīties ar Latvijā dzīvojošā vjetnamiešu izcelsmes mākslinieka Kao Vieta Ngujena, kurš zīmējis komiksus par Lāčplēsi, stāstu par Jaunā gada (Tết) tradīcijām Vjetnamā:
"Lunāro Jauno gadu es sagaidu kopā ar ģimeni. Vjetnamieši svin līdzīgi kā ķīnieši, bet atšķirīgais mums ir – Virtuves Dievu un senču pielūgšana. Gatavošanās svētkiem var aizņemt vairākas dienas. Mājas tiek sapostas, un ļaudis uzstāda Jaungada koku – Vjetnamas dienvidos tā ir dzeltenā Mai (koks ar dzelteniem ziediem), bet ziemeļos aprikozes. Cilvēki svētku koku rotā ar apsveikumiem un sarkanām aploksnītēm.
Sanita Reinsone piedalīsies LU 77. konferences sekcijā
Konkursā "Zelta ābele 2018" nominēts LU LFMI izdevums
Sanita Reinsone piedalīsies sarunu ciklā "Stāsta otra puse"
Grāmatas "Rucavas garamantas I" atvēršana
Apgādā "Zinātne" iznākusi Madaras Eversones sastādīta grāmata
Folkloras pētnieki aicina dziedāt ar arhīvu un atmodināt senas dziesmas
Piektdien, 15. februārī, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve atklāj digitālu projektu "Dziedi ar arhīvu", kurā ikviens ir aicināts iepazīties ar seniem tautas mūzikas ierakstiem vietnē dziedi.garamantas.lv un piedāvāt savu versiju par kādu no izlases dziesmām. Šī akcija ilgs līdz 15. jūnijam. Tās mērķis ir aicināt sabiedrību iepazīt mūsu kultūras mantojumu un piešķirt tam jaunu un mūsdienīgu skanējumu.
Rita Treija saņēmusi suminājuma rakstu
Iznākusi Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Gaidot laivu"
Aicinām pieteikties kamerkonferencei "Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā"
2019. gada 7. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks ikgadējā LU LFMI kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā".
Publicēts Evas Eglājas-Kristsones raksts
Apgādā "Academic Studies Press" (ASV) iznācis rakstu krājums "The Literary Field under Communist Rule" (ed. by Aušra Jurgutienė & Dalia Satkauskytė), kur publicēts arī vadošās pētnieces Evas Eglājas-Kristsones raksts "Reading Literary History through the Archives: The Case of the Latvian Literary Journal "Karogs"".
Sākas aizraujoša iepazīšanās ar Grosvaldu dzimtas notikumiem 1919. gadā
Lunārais Jaunais gads
