EN in English

Noslēgusies arhīvistikas konference: foto

ICA-SUV konference

Noslēgusies starptautiskā zinātniskā konference "Cultural Heritage Materials – University, Research and Folklore Archives in the 21st Century" ("Kultūras mantojuma materiāli – universitāšu, zinātniskie un folkloras arhīvi 21. gadsimtā"). To organizēja Starptautiskās Arhīvu padomes Universitāšu un Pētniecisko institūciju arhīvu sekcija (ICA-SUV) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuvi. Lasīt vairāk...


Letonikas lasījumi: Jānim Jaunsudrabiņam 140

30. augustā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas lasītavā, 5.stāvā, Mūkusalas ielā 3, Rīgā cikla "Letonikas lasījumi" ietvaros notiks priekšlasījumi, kas veltīti Jāņa Jaunsudrabiņa 140. gadu jubilejai. Tajos piedalīsies LU LFMI pētnieces Inguna Daukste-Silasproģe un Māra Grudule. Lasīt vairāk...


Norisināsies starptautisks salīdzinošo tiesību pētniecības seminārs "Nemateriālais kultūras mantojums: dabas telpa, resursi un prakses"

2017. gada 8. septembrī no plkst. 9:00 līdz 14:00 LKA Teātra mājā "Zirgu pasts", Dzirnavu ielā 46, Latvijas Kultūras akadēmija (UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedra), Politikas sociālo zinātņu institūts (Parīze, Francija) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Nacionālo kultūras centru, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvi un Francijas institūtu Latvijā aicina uz priekšlasījumiem un apaļā galda diskusijām par kultūras tradīciju saglabāšanas un vides aizsardzības tiesību jautājumiem. Lasīt vairāk...


Starptautiska arhīvistikas konference Rīgā

No 21. līdz 25. augustam Rīgā, Latvijas Nacionālas bibliotēkas ēkā, notiks starptautiska zinātniska konference “Cultural Heritage Materials–University, Research and Folklore Archives in the 21st Century” (“Kultūras mantojuma materiāli – universitāšu, zinātniskie un folkloras arhīvi 21. gadsimtā”). Konferenci organizē Starptautiskās Arhīvu padomes Universitāšu un Pētniecisko institūciju arhīvu sekcija (ICA-SUV) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuvi. Tā veltīta arhīvistikas metodoloģijai – teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem, un šogad pirmoreiz Starptautiskās Arhīvu padomes speciālistu uzmanības centrā būs nemateriālais kultūras mantojums un folkloras arhīvi. Lasīt vairāk...


Zinātniskās padomes sēde 2017. gada 30. augustā

2017. gada 30. augustā plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde.

DARBA KĀRTĪBĀ:

1. LU LFMI aktualitātes;

2. Ritas Treijas monogrāfijas “Anna Bērzkalne” manuskripta apspriešana/apstiprināšana;

3. Dažādi.


Folkloristi dodas uz Piebalgu

Folkloristi Piebalgā

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieki pošas ceļā uz Vidzemi – no 14. līdz 19. augustam notiks 54. zinātniskā ekspedīcija Piebalgā. 14. augustā plānots darbs Dzērbenē, 15. augustā – Taurenē, 16. un 17. augustā – Jaunpiebalgā un Zosēnos, 18. un 19. augustā – Vecpiebalgā, Inešos un Kaivē.

Folkloras vācēji Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novada pagastos darbojušies jau iepriekš. Krišjāņa Barona "Latvju dainās" (1894–1915, 1.–6. sēj.) nav trūcis tautasdziesmu no Piebalgas puses. Lielākais vācējs: zemkopis, tautas dakteris Pēteris Lielups Vecpiebalgā. Čakli bijuši arī Vecpiebalgas skolotāji Jānis Avens, Pēteris Zaravičs, Jānis Zīvarts, Ēbeļu Reinis. Piebaldzēns Jānis Rundels, strādādams Nītaurē, savācis vairāk nekā 2000 tautasdziesmu. 1000 dziesmu ar pseidonīmu E. Klintskalns Nēķinā pierakstījis Latvijas Universitātes pirmais rektors Ernests Felsbergs. Lasīt vairāk...


Reģionālo muzeju simpozijs

2017. gada 3. jūlijā Murjāņos, Imanta Ziedoņa muzejā norisinās Reģionālo muzeju simpozijs. Priekšlasījumu par LFK digitālo arhīvu garamantas.lv sniegs LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Jau otro gadu, Imanta Ziedoņa muzejs Murjāņos, pie sevis aicina visu Latvijas reģionālo muzeju pārstāvjus, lai kopīgā Latvijas reģionālo muzeju simpozijā veidotu un stiprinātu muzeju savstarpējo sadraudzību, kopīgi iedvesmotos jaunām muzeju vēsmām, apspriestu muzeju vidē aktuālās problēmas un kopīgi meklētu tām iespējamos risinājumus.


Latviešu folkloras krātuves lasītava jūlijā, augustā

2017. gada jūlijā un augustā Latviešu folkloras krātuves (LFK) lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

LFK folkloristi novēl labi atpūsties!



Guntis Pakalns lasa lekcijas Potsdamas Universitātē

No 12. līdz 23. jūnijam LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns kā vieslektors Potsdamas Universitātē lasa 12 lekciju kursu vācu valodā "Ieskats pasaku un teiku pasaulē, sevišķi Latvijā". Lekcijas notiek Erasmus+ projekta "Apgaismības laikmeta mediju prakses" (Medienpraktiken der Aufklärung, https://www.uni-potsdam.de/mda.html) ietvaros. Klausītāji ir dažādu fakultāšu studenti.

Daži no viņiem augusta beigās un septembra sākumā piedalīsies šī projekta vasaras skolā Latvijā un Igaunijā, lai pamatīgāk iepazītos ar G. Merķeli, J. G. Herderu un citiem Apgaismības laikmeta darbiniekiem, studēs 18. gs. rokrakstus LNB un gatavos izstādi, kas veltīta 18. gadsimta saziņas līdzekļiem (prese, vēstules u. c.). Tāpēc lekcijās tiek runāts ne vien par pasakām, teikām un citiem mutvārdu un rakstīto stāstījumu žanriem, bet arī par latviešu tautasdziesmām un Baltijas kultūras vēstures notikumiem.


Jāņi, vasaras saulgrieži un Līgo nakts

Jāņi, vasaras saulgrieži, Līgo nakts — šie svētki, šķiet, īpašus komentārus neprasa un līdztekus Ziemassvētkiem vai Jaunajam gadam ir mūsdienu kalendārā visvairāk atzīmētās dienas. “Ko darīsi pa Jāņiem?”, “Kā nosvinēji Līgo?”, — šādi jautājumi bieži izskan mūsu pirmssvētku un pēcsvētku sarunās, provocējot gan spilgtus piedzīvojumu stāstus, gan minstināšanos atzīties, ka valsts kalendāra piešķirtās brīvās dienas pavadītas ikdienišķi. Palīdziet izpētīt, daloties savos spilgtākajos Jāņu piedzīvojumos Latviešu Folkloras krātuves mājaslapā! Lasīt vairāk...


Konference "Jaunākā literatūra". VIDEO

2017. gada 20. aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notika konference "Jaunākā literatūra", kas bija daļa no Latvijas Literatūras gada balvas pasākumu programmas. Tagad interneta vietnē "YouTube" LU LFMI video kanālā iespējams noskatīties arī konferences video ierakstus.

Konferences tēmu loks aptvēra dažādus literatūras veidus un žanrus – tika analizēta vēsturisko romānu sērija "Mēs. Latvija. 20. gadsimts", aplūkoti jaunākās latviešu un latgaliešu prozas un dzejas problēmjautājumi, pievēršot uzmanību arī dzejas debijām un bērnu literatūras situācijai, kā arī jaunākai krievu valodā rakstītajai literatūrai Latvijā. Lasīt vairāk...


Latvijai uzdāvinātas 220 diennaktis

Tieši pirms gada Latvijas simtgades birojs kopā ar Latviešu folkloras krātuvi aicināja visus, kas vēlas dāvināt savu laiku Latvijai dzimšanas dienā, doties neparastā virtuālā ceļojumā – nākt palīgā zinātniekiem un izcelt gaismā vairāk nekā gadsimta gaitā sakrātās garamantas. Tas nozīmē burtu pa burtam pārrakstīt datorrakstā folkloras materiālus no seniem rokrakstiem un sadzeltējušām mašīnraksta lapām, šobrīd ieskenētā un digitāli pieejamā dažādu tautu folkloras krājuma.

Aicinājumam atsaucās gandrīz divi tūkstoši simtgades burtnieku, lai speciāli ieveidotajā interneta platformā lv100.garamantas.lv atdotu tautai atpakaļ tās bagātības. Tā gada laikā Latvijai ir uzdāvinātas jau vairāk nekā 220 diennaktis jeb 660 darbadienas, atšifrējot vairāk nekā 40000 ieskenēto lapu. Reti kad uz lapas ir tikai daži vārdi – biežāk tas ir kāds ducis tautasdziesmu vai folkloras krājēju steidzīgajā rokrakstā pierakstīta pasaka. Starp tām – buramvārdi un sakāmvārdi, dzīvesstāsti un atmiņas 10 dažādās valodās. Te jāpiemin, ka visi mazākumtautību folkloras teksti atšifrēti tikai Rīgas Herdera institūta folkloras vākumam vācu valodā un Giršas Etkina Latvijas ebreju folkloras materiāliem.

Lasīt vairāk...

Kolektīvās monogrāfijas "Aspazija – Rainis. Dzīvā dzīve" atvēršanas svētki.

2017. gada 27. jūnijā plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā notiks Dr. philol., LU LFMI pētnieces un Daugavpils Universitātes profesores Maijas Burimas sastādītās kolektīvās monogrāfijas "Aspazija – Rainis. Dzīvā dzīve" atvēršanas svētki.

Atzīmējot abu rakstnieku 150. gadskārtu, Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte (DU HF) 2015. gada novembrī organizēja starptautisku starpdisciplināru zinātnisko kongresu "Dzīvā dzīve. Aspazija – Rainis – 150", kurā piedalījās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Krievijas, Latvijas un Lietuvas Aspazijas un Raiņa daiļrades un dzīvesgājuma pētnieki. Kolektīvajā monogrāfijā "Aspazija – Rainis. Dzīvā dzīve" ir apkopotas publikācijas, kas sagatavotas uz Daugavpils kongresā prezentēto referātu pamata. Lasīt vairāk...


"Cultura Lettica: latviešu nacionālā kultūra un etniskā identitāte" prezentācijas seminārs

Krievijas pētniece Dr. Svetlana Rižakova ielūdz uz grāmatas "Cultura lettica: латышская национальная культура и этническая идентичность" un kompaktdiska ""Солнечное древо, медные корни": латышская культура в образах и повседневности" prezentācijas semināru 2017. gada 16. jūnijā plkst. 16.00 Rīgā, Pils ielā 21 (Latvijas Institūta zālē).

Svetlana Rižakova daudzus gadus veltījusi Latvijas kultūras izzināšanai, te veicot lauka pētījumus un piedaloties zinātniskajā dzīvē. Jaunie izdevumi, kas šogad nākuši klajā Maskavā, iepazīstina Krievijas interesentus ar viņas pētījumu gaitu un rezultātiem.

Lasīt vairāk...

Pētījums par čigānu (romu) mūziku Latvijā

LU LFMI publicējumu sērijā "Studia humanitarica" klajā nākusi Dr. art. Ievas Tihovskas zinātniskā monogrāfija "Īsta čigānu mūzika: Autentiskums un etniskums Latvijas čigānu (romu) mūzikā".

Grāmata ir pirmā zinātniskā monogrāfija, kas pilnībā veltīta kādas Latvijas mazākumtautības mūzikai. Tās uzrakstīšanu rosinājuši jautājumi "Vai Latvijā var sastapt īstu čigānu mūziku?" un "Kas ir īsti čigāni?", ko autorei nācies gan dzirdēt, gan lasīt dažādu laiku publikācijās. Grāmata iepazīstina ar etniskuma un autentiskuma teorijām, kas var interesēt ne tikai čigānu, bet arī citu etnisko kultūru un kustību sakarā. Čigānu sabiedrība un mūzika aprakstīta, ņemot vērā čigānu iesakņotību vietējā kultūrā un uzskatot viņus par vietējās kultūras daļu. Raksturots vietējo, galvenokārt Ventspils, čigānu mūzikas repertuārs un izpildījuma stils, ko var iepazīt arī grāmatas audio pielikumā tiešsaistē www.lfk.lv/ista-ciganu-muzika. Lasīt vairāk...