Ieva Vīvere piedalās ICTM Vēsturisko avotu konferencē Beļģijā
No 18. līdz 22. oktobrim Beļģijā notika Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (ICTM) Vēsturisko avotu grupas konference. Tās norises vietas bija Briseles Mūzikas instrumentu muzejs, Lēvenas Universitāte un Āfrikas muzejs Tervurenā. Konferencē piedalījās (tradicionālās) mūzikas un skaņu ierakstu arhīvu darbinieki un arhīvu materiālu lietotāji – gan pētnieki, gan mūziķi. Latviešu folkloras krātuvi konferencē pārstāvēja etnomuzikoloģe Ieva Vīvere. Viņas referāts bija par folkloras kustības ietekmi uz arhivēšanas praksēm – par Latviešu folkloras krātuves un folkloras kustības dalībnieku sadarbību un tās traucēkļiem, par tradicionālās mūzikas dokumentēšanu folkloras kustības veidošanās laikā, un par tradicionālo mūziku un jaunām tās interpretācijām folkloras kustībā. Konference deva iespēju iepazīstināt ar Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva attīstību un iepazīt citu arhīvu situāciju Vīnē, Berlīnē, Francijā, Anglijā, Polijā, Slovēnijā, Portugālē un citur. Atklājums Latvijai – Francijas Etnomuzikoloģijas pētījumu centra (CREM) digitālajā arhīvā glabājas senākais šobrīd zināmais latviešu tautas mūzikas ieraksts. Tas datēts ar 1900. gadu un tajā kāds jelgavnieks dzied rotaļu “Zvejnieks mani aicināja”.
Foto – Eduardo Falcão
Sanita Reinsone saņēma Ministru kabineta Atzinības rakstu
Šodien tika pasniegtas Ministru kabineta balvas un Atzinības raksti. Izglītības un zinātnes ministrijā starp apbalvotajiem arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone, kura saņēma Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās sadarbības un koprades veicināšanā.
Foto (c) Eva Eglāja-Kristsone
Piešķirti Triju Zvaigžņu ordeņi Benediktam Kalnačam un Edītei Tišheizerei
Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2022. gada 17. oktobrī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem teātra zinātnieci un teātra kritiķi, LU LFMI pētnieci Edīti Tišheizeri un literatūrzinātnieku, LU LFMI pētnieku, Liepājas Universitātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Dr. habil. philol. Benediktu Kalnaču.
Digne Ūdre un Arta Krūze piedalās YOFO
2022. gada 26.–28. oktobrī Helsinkos notiek ikgadējā Jauno folkloristu konference (YOFO), kura šogad vēlas izpētīt folkloras studiju sarežģītās attiecības ar materialitāti, salīdzinot tās ar neseno pārorientēšanos uz medijiem un (re)mediāciju.
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām (26. oktobrī)
Noslēdzies konkurss uz pētnieka amata vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2022. gada 26. oktobrī aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.
- Pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē, digitālajās humanitārajās zinātnēs un etnohoreoloģijā ievēlēta Elīna Gailīte.
- Pētnieka amatā literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju un diasporas izpētē un papildu specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs ievēlēta Ilze Ļaksa-Timinska.
Apsveicam kolēģus!
Ivars Šteinbergs un Laine Kristberga piedalīsies konferencē "Kultūras Krustpunkti XVI"
No 2. līdz 4. novembrim Latvijas Kultūras akadēmija aicina apmeklēt starptautiskās zinātniskās konferences "Kultūras Krustpunkti XVI" notikumus, kuros vairāk nekā 80 pētnieki, kultūras un radošā sektora profesionāļi no Latvijas un Eiropas pievērsīsies mākslas, kultūras un mantojuma lomai epidemioloģiskās, drošības, ekonomiskās un psiholoģiskās krīzes kontekstā un vērtēs to nozīmi sabiedrības izturētspējas veicināšanā.
Vairāk par konferenci pieejams šeit.
Krišjāņa Barona konference 2022 “Pieredze pilsētā”
2022. gada 9. un 10. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks Krišjāņa Barona konference “Pieredze pilsētā”. Tajā būs klausāmi 25 referāti par dažādām ar pilsētu saistītām tēmām – daudzveidīgām kultūras un mākslas parādībām, folkloru, arhitektūru, zīmēm pilsētā, kopienu dzīvi apkaimēs un citiem jautājumiem. Plenārlekciju “Urbānā solastalģija: Rīgas priekšpilsētu mitināšanās stāsti” lasīs LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula. Pirmās dienas noslēgumā notiks kolektīvās monogrāfijas “Dzīve līdzās ostai” (zin. red. Dace Bula) atvēršana, savukārt otrās dienas noslēgumā visi interesenti būs aicināti pievienoties pētniekiem nelielā pastaigā pa Pārdaugavu.
Konferences programma pieejama te.
Referātu kopsavilkumi pieejami te.
Lasīt vairāk...Gundegas Grīnumas priekšlasījumu "Caur trīs impēriju robežsadures punktu uz brīvo Šveici"
29. oktobrī Raiņa un Aspazijas mājā plkst. 15.00 notiks Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Caur trīs impēriju robežsadures punktu uz brīvo Šveici".
Vairāk informācijas: https://memorialiemuzeji.lv/events/priekslasijums-uz-brivo-sveici/
Ginta Pērle-Sīle saņēmusi šī gada Dītriha A. Lēbera vārdā nosaukto balvu doktorantu kategorijā
LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle saņēmusi šī gada Dītriha A. Lēbera vārdā nosaukto balvu doktorantu kategorijā.
Balvu izsludināja Vācu biedrība Darmštatē un Baltijas vācu jaunatnes birojs Lineburgā, tā ir nosaukta vācbaltiešu tiesību zinātnieka Dītriha A. Lēbera (Loeber, 1923–2004) vārdā un tiek piešķirta studentiem un doktorantiem, kas nodarbojas ar Baltijas valstu vēsturisko, sociālo, kultūras vai sociālekonomisko un politisko aspektu izpēti pagātnē un mūsdienās.
Izveidota digitāla spēle “Saliec tautasdziesmu!”
LU Literatūras, folkloras un māksalas institūta Latviešu folkloras krātuve ir izstrādājusi digitālu, tiešsaistē spēlējamu spēli “Saliec tautasdziesmu!”. Spēle veidota pēc puzles principa, kur jāatjauno daļās “salūzis” tautasdziesmas teksts. Spēle reģistrējoties pieejama ikvienam saitē https://saliectautasdziesmu.garamantas.lv
Tautasdziesmas ir viens no latviešu kultūras stūrakmeņiem. Tās gadsimtiem ilgi uzskatītas par tautas priekšstatu, vēstures un vērtību atspoguļotājām. Folkloras, jo īpaši, tautasdziesmu vākšana 19. gs. uzskatāma ne tikai par tautas garamantu dokumentēšanas talku, bet par būtisku notikumu grūtajā nācijas apliecināšanās ceļā. 19. gs. otrās pusē savākto teju 219 tūkstošus lielo tautasdziesmu pūru sakrājis un sakārtojis K. Barons, izveidojot nu jau par latviešu tradicionālās kultūras simbolu kļuvušo Dainu skapi. Kopš 2001. gada Dainu skapis ir iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.
Lasīt vairāk...Sanita Reinsone saņem Ministru kabineta Atzinības rakstu
2022. gada 18. oktobrī valdība atbalstīja Ministru kabineta Atzinības raksta saņēmējus, kuru starpā apbalvojums tiks piešķirts arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošajai pētniecei, filoloģijas zinātņu doktorei Sanitai Reinsonei par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās sadarbības un koprades veicināšanā.
Seminārs “LFK fonogrāfa valču kolekcija”
Atzīmējot UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” 30. jubileju un Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve rīko audiovizuālo semināru “LFK fonogrāfa valču kolekcija”, kas notiks tiešsaistē 27. oktobrī plkst. 15.00–16.00. Krātuves pētnieks Dr. philol. Aigars Lielbārdis iepazīstinās ar LFK fonogrāfa ierakstu kolekciju (1926–1947) un tās veidošanās priekšnoteikumiem un apstākļiem. Vaska cilindri ar tradicionālās mūzikas ieskaņojumiem ir senākais Latviešu folkloras krātuves audioierakstu krājums. Kolekcija iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Pētījuma poētika. Uzstāsies Elīna Gailīte un Ilze Ļaksa-Timinska
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē, digitālajās humanitārajās zinātnēs un etnohoreoloģijā un pētnieka amatā literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju un diasporas izpētē un papildu specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs, aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 19. oktobrī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Elīna Gailīte (pretendente uz pētnieka amatu folkloristikas nozarē) un Ilze Ļaksa-Timinska (pretendente uz pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē).
Klajā laists Veronikas Strēlertes Rakstu 3. sējums
.jpg)
Veronikas Strēlertes 110. dzimšanas dienā LU LFMI apgāds laidis klajā viņas Rakstu 3. sējumu.
Veronikas Strēlertes Rakstu trešais sējums aptver visu dzejnieces paveikto laikposmā no 1952. gada līdz mūža beigām. Tajā ietverti dzejoļu krājumi “Žēlastības gadi” (1961) un “Pusvārdiem” (1982), ārpus krājumiem palikusī dzeja, atdzejojumi, raksti par literatūru, īsproza – bērnības atmiņu tēlojumi –, publicistika un vēstules. Lasāms arī īpaši šim izdevumam rakstīts Veronikas Strēlertes dēla, dzejnieka un dziesminieka Pāvila Johansona atmiņu tēlojums par māti un tēvu, esejistu, kultūras vēsturnieku Andreju Johansonu. Sējumu papildina komentāru daļa, kurā sniegtas ziņas ne vien par darbu pirmpublicējumiem un to tekstoloģiskajām atšķirībām no krājumos publicētajiem tekstiem, bet arī par trimdas dzīves notikumiem un personām.
Rakstus sakārtojusi un komentējusi LU LFMI pētniece Ieva E. Kalniņa.
Iznācis 6. starptautiskās konferences "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļu un Baltijas valstīs" rakstu krājums
.jpg)
2022. gada martā Upsalā, Zviedrijā, norisinājās 6. starptautiskā konference "Digitālās humantiārās zinātnes Ziemeļu un Baltijas valstīs", kuras tēma bija "Digitālās humanitārās zinātnes darbībā". Uz referātu bāzes tapušie zinātniskie raksti apkopoti nule iznākušajā krājumā, kas pieejams elektroniski šeit: http://ceur-ws.org/Vol-
