EN in English

Šā gada grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele" nominācijā "Zinātniskā literatūra" izvirzīta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotā grāmata "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija". Sastādītāja – Ieva E. Kalniņa, mākslinieks – Valdis Villerušs; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, "Veiters korporācija" (apvāks).

Nominētās grāmatas būs aplūkojamās šādās izstādēs:

23.–25.02. "Latvijas Grāmatu izstādē 2018" Ķīpsalā.

28.02.–1.04. Grāmatu namā "Valters un Rapa".

1.–31.03. Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

3.04.–2019. gada marts – Latvijas Nacionālās bibliotēkas N stāva Informācijas un uzziņu centrā.

2.03.–3.05. izstāde "2017. gada Latvijas grāmatniecībā" LU Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā.

Par grāmatu var nobalsot arī portālā "Delfi": http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/izvelies-un-nobalso-par-skaistako-2017-gada-izdoto-gramatu.d?id=49759903. Balsot varēs līdz 13. martam plkst. 24.00.


Aizgājis viens no būtiskākajiem cilvēkiem, kas padarīja LU LFMI priekšteci, A. Upīša Valodas un literatūras institūtu par sava laika intelektuālo centru. Lilijas Dzenes Teātra, mūzikas un kinosektors, kurā no 1968. līdz 1980. gadam strādāja arī Valija, kā viņu parasti sauca, – tā tagad ir leģenda. Maza telpa “Staļina katedrāles” 13. stāvā, pāris rakstāmgaldi, kartotēku skapīši un grāmatplaukti gar sienām. Ceturtdienās pulcējas teātrinieki, piektdienās – kino, trešdienās – mūzikas cilvēki. Kas tā bija par intelektuāļu buķeti! Lilija Dzene bija neapšaubāmais centrs, toties Valentīna Freimane – pretējais pols, mierīgā, bet nepārprotamā opozīcija, tik nepieciešama, lai noritētu ideju apmaiņa, lai dzelzs priekškara apstākļos neieslīgtu pašpietiekamībā. Viņa bija cilvēks ar pasaules elpu un skatījumu, savā ziņā pretēju pārējo principiālajam centrējumam uz latviešu kultūru.

Izdzīvojusi holokaustā, Valentīna Freimane pēc kara pilnīgi iekļāvās latviešu kultūras dzīvē, un tomēr izcēlās ar savu īpašo, pirmskara Rīgas ebreju vidē iegūto perfekto “kinderštūbi” un pusaudzes gados Berlīnes kinoļaužu lokā iepazītajiem augstajiem pasaules kultūras standartiem. Arī padomju laikā viņa mierīgi un eleganti nobrucināja robežas, cik vien tas bija iespējams. Draudzējās ar Maskavas disidentiskajām un Ļeņingradas aristokrātiskajām kultūras aprindām. Pilnām izmantoja niecīgās iespējas satikt un pēc tam uzturēt saikni ar rietumu māksliniekiem. Maskavas starptautiskajos kinofestivālos viņa sastapa ārzemju kinozvaigznes, ar kurām brīvi runāja jebkurā no lielajām Eiropas valodām, mainot tās pēc vajadzības, lai nojauktu prātu “uzraudzītājiem”. Lasīt vairāk...


14. februārī ir Svētā Valentīna diena, ko dēvē arī par Sirsniņu dienu. Tie ir mīlestības un mīlētāju svētki, kas nosaukti par godu 3. gadsimta itāliešu moceklim – mīlētāju aizbildnim. Svēto Valentīnu godina Romas Katoļu baznīcā, taču viņa vārds plaši pazīstams arī ārpus kristīgās tradīcijas. Latvijas kontekstā 14. februāra svinēšana ir samērā jauna tradīcija – Latviešu folkloras krātuvē faktiski nav neviena Valentīna dienas apraksta. Lasīt vairāk...


No 11. līdz 15. februārim LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone piedalās COST (the longest-running European framework supporting trans-national cooperation among researchers, engineers and scholars across Europe) akcijas Nr. CA16204 Distant Reading for European Literary History 03/11/2017-02/11/2021 vadības komitejā Prāgā, Čehijā kā Latvijas pārstāve.

COST akcijas mērķis ir izveidot daudzvalodīgu Eiropas literāro tekstu kolekciju (ELTecC), kas saturētu vairāk nekā 2500 pilnteksta romānus vismaz 10 dažādās valodās, dodot pieeju testa metodēm un salīdzinot rezultātus starp nacionālajām tradīcijām; izveidot un dalīties ar labākajām praksēm un attīstīt inovatīvas digitālās teksta analīzes metodes, kas piemērotas Eiropas daudzvalodīgajai literārajai tradīcijai; apsvērt resursus un metodes, lai pārdomātu fundamentālos konceptus literatūras teorijā un vēsturē.

Latvijas dalība COST akcijā ir nozīmīga, jo, attīstoties digitālajām humanitārajām zinātnēm, īpaši literatūras zinātnei tas dotu ilgtspējīgus rezultātus nozares paplašināšanai viedo tehnoloģiju jomā.

Š. g. 16. februārī plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā, Dabas mājā notiks 2017. gada ievērojamāko zinātnes sasniegumu autoru un autoru kolektīvu apbalvošanas ceremonija. Pērn decembrī Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosauca nozīmīgākos 12 sasniegumus Latvijas zinātnē, papildus piešķirot arī sešus LZA prezidenta atzinības rakstus. Starp gada sasniegumiem trīs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku darbi – Māras Grudules monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos", Gundegas Grīnumas monogrāfija "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni" un LZA prezidenta atzinības raksts Paulam Daijam par monogrāfiju "Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture". Lasīt vairāk...


Latvian Folkloristics in the Interwar Period

Somijas Zinātņu akadēmijas vēsturiskajā sērijā FF Communications iznākusi kolektīva monogrāfija par latviešu folkloras izpētes vēsturi. Latviešu folkloristika starpkaru periodā (Latvian Folkloristics in the Interwar Period) ir starptautiskai auditorijai adresēts pētījums, kurš iekļaujas pašlaik aktuālajos centienos paplašināt nozares ģeogrāfiju tā, lai tā aptvertu arī internacionāli mazāk izzinātas pētnieciskās tradīcijas. Ar šo grāmatu latviešu folkloristi pievienojas arī mūsdienu zinātnes refleksīvajam virzienam, kas kritiski atskatās uz nozares pagātni.

Starpkaru periods Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, bija folkloristikas nodibināšanās laiks, kad patriotiskā folkloras vākšanas un publicēšanas nodarbe pārveidojās par pilnvērtīgu akadēmisku disciplīnu. Tika nodibināta Latviešu folkloras krātuve, folkloras priekšmeti tika iekļauti universitātes izglītībā, un latviešu folkloristi meklēja savus ceļus tā laika aktīvās starptautiskās sadarbības tīklos. Lasīt vairāk...


Simtgades burtnieki

No šodienas AS “Sadales tīkls” iesaistās LU LFMI Latviešu folkloras krātuves un Latvijas valsts simtgades biroja organizētajā akcijā “Simtgades burtnieki”. Lai Latvijas simtgades jubilejas un Eiropas kultūras mantojuma gadā dotu savu artavu folkloras un kultūras mantojuma popularizēšanā, AS “Sadales tīkls” ir pirmais uzņēmums Latvijā, kura vairāk nekā 2000 darbinieki un viņu ģimenes locekļi kļūs par Simtgades burtniekiem. No februāra līdz novembrim digitālajā platformā lv100.garamantas.lv tiks atšifrēti rokraksti – mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citi folkloras žanri latviešu, latgaliešu, lībiešu, krievu, lietuviešu, poļu un citās valodās, kuras lietotas Latvijas teritorijā. Lasīt vairāk...


2018. gada 8. februārī plkst. 18.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rūpniecības ielā 10) notiks svinīgs pasākums, atceroties ievērojamo igauņu – latviešu dzejnieku, literatūras kritiķi, mākslinieku un vēsturnieku Ivaru Ivasku (17. 12.1927.–23. 09.1992.).

Sarīkojumā – atmiņās, tekstos un mūzikā, dalīsies – Igaunijas vēstnieks Latvijā Tenis Nirks, Guntars Godiņš, Valters Nollendorfs, Jānis Peters, Anita Rožkalne, Inguna Cepīte, Ansis Sauka un Aija Sakova.

Ivars Ivasks dzimis Rīgā igauņa Vidrika Ivaska un latvietes Ilzes Gūteres ģimenē. Mācījies vācu, igauņu un vēlāk latviešu skolā Rīgā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā no Igaunijas devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur no 1946. līdz 1949. gadam studējis mākslas vēsturi un salīdzināmo literatūru Marburgas Universitātē. 1949. gadā apprecējies ar latviešu dzejnieci Astrīdi Ivasku. Lasīt vairāk...


Latvijas Universitātes (LU) 76. starptautiski zinātniskajā konferencē, kas norisinās no 2018. gada janvāra līdz martam piedalīsies divi LU LFMI pētnieki – Ginta Pērle-Sīle un Arnolds Laimonis Klotiņš.

2. februārī konferences sekcijas sēdē "Prioritārā tēma "LETONIKA, DIASPORA UN STARPKULTŪRU KOMUNIKĀCIJA". Humanitārā doma – valoda, teksts, kultūra". LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Folkloristikas un etnoloģijas katedras sekcijā "Tradicionālās kultūras mantojums un tā mūsdienu interpretācijas" (Visvalža ielā 4a, 305. auditorijā) ar referātu "F. D. Vāra "Palcmariešu dziesmu krājums" trejādā perspektīvā" piedalīsies LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle.

12. februārī konferences tēmas "Cilvēks un tehnoloģijas, izglītības kvalitāte" sekcijas sēdē "Valoda un literatūra izglītības kontekstā" (LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, Jūrmalas gatvē 74/76, A-409) ar prezentāciju – "Sabiedrības iesaistes akcijas kā potenciāls mācību procesa papildinājums: akcijas "Skandē Veidenbaumu" piemērs" – piedalīsies Eva Eglāja-Kristsone un Signe Raudive, bet Ginta Pērle-Sīle vēstīs par "Garamantas.lv – jaunas iespējas folkloras mācībām skolā".

Savukārt 13. februārī plenārsēdē "Humanitārās zinātnes mums pašiem, valstij, pasaulei" (Kalpaka bulvārī 4, LU Humanitāro un sociālo zinātņu centra konferenču zālē) ar referātu "Spriedze starp varu un garu Latvijas pēckara staļinismā (mūzikas dzīves aspekts)" piedalīsies LU LFMI vadošais pētnieks Arnolds Laimonis Klotiņš.

Plašāk par konferenci: https://www.lu.lv/konference/.


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2012–2018) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 1. martam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


Februāra mēnesī Latviešu folkloras krātuves lasītavā plkst. 15.00 notiks praktiskas ievirzes semināri ciklā "Pētījuma poētika". 7. februārī semināru par tēmu "Citēšanas menedžēšana (atsauču rīku lietojums)" vadīs LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis, bet 15. februārī par tēmu "Dažas noderīgas prasmes darbā ar tekstu" vēstīs Sigita Kušnere.

7. februāra seminārā Jānis Daugavietis iepazīstinās ar atsauču rīku darbības principiem un raksturos populārākos rīkus (EndNote, Mendeley, Zotero, MS Word u. c.). 90% semināra laika tiks veltīta praktiskam darbam: rīka Zotero instalēšanai uz saviem datoriem un tā apguvei.

Semināra dalībnieki mācīsies: iegūt bibliogrāfiskos datus un veidot savu datu bāzi; veidot automātiski formatējumu atsauču sistēmu savos Word dokumentos.

15. februāra seminārā Sigita Kušnere iepazīstinās ar tekstu rediģēšanas un korektūras iespējām. Semināra dalībnieki mācīsies: apgūt MS Word piedāvātās, bet ne līdz galam apzinātās un izmantotās iespējas darbā ar tekstu; dažas noderīgas "viltības" teksta sakārtošanai – atbrīvošanās no liekām atstarpēm, dažādu apzīmējumu vienādošana tekstā, teksta daļu pārnešana un aizstāšana, track changes jeb reģistrētās izmaiņas u. tml.


Barbru Kleina

Latviešu folkloras krātuve pievienojas starptautiskajai folkloras pētnieku saimei, kura šais dienās piemin 15. janvārī mūžībā aizgājušo zviedru folkloristi Barbru Kleinu (Barbro Klein, 1938—2018). Barbru mēs pazīstam ne tikai no publicētiem pētījumiem, viņa sastapta starptautiskās konferencēs, vasaras skolās, viesojoties Stokholmas Etnoloģijas institūtā (Institutet för folklivsforskning) un viņas mājoklī Sēdermalmē. Barbru Kleina piedalījusies arī latviešu folkloristu rīkotos pasākumos, pēdējoreiz — LFK 90. gadskārtai veltītajā konferencē 2014. gadā. Baltijas zinātnei viņa īpaša ar savu interesi par igauņu, latviešu un lietuviešu folkloristiem un etnologiem emigrācijā un viņu dalību pēckara akadēmiskajā dzīvē Zviedrijā. Šai tēmai bija veltīta arī viņas lekcija LFK jubilejas konferences plenārsēdē, kas nu — iespiesta konferences krājumā — laikam paliks viena no Barbru Kleinas pēdējām publikācijām (Baltic Folklorists and Ethnologists in Sweden: Reflections on Scholarship in Exile and Discipline Formation. In: D. Bula and S. Laime (eds). Mapping the History of Folklore Studies: Centres, Borderlands and Shared Spaces. Cambridge Scholars Publishing, 2017, 85—110).

Dace Bula

Attēlā — Barbru Kleina 2014. gadā Rīgā, foto: Latviešu folkloras krātuve


Digitalhumanities.lv aicina uz semināru "Valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm", kas notiks 1. februārī no plkst. 14.00 līdz 16.00 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā (LU MII), Raiņa bulvārī 29, 413. auditorijā.

Digitalhumanities.lv ir iniciatīva, kas apvieno Latvijas pētniecības institūcijas ar mērķi sekmēt digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā. LU LFMI ir viena no šīs organizācijas izveidotājām. 1. februārī tiek organizēts seminārs, kas veltīts DH pētniecībā noderīgu resursu un rīku iepazīšanai. Seminārs norisināsies LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā (AILab), kas ir senākais DH pētniecības centrs Latvijā. Seminārā būs iespēja iepazīt galvenos LU MII AILab pētījumu virzienus, kā arī uzzināt par dažādiem valodas korpusiem un uz to pamata veidotajiem rīkiem – runas transkribēšanas redaktoru, morfoloģijas analizatoru, daudzvalodu ziņu apkopošanas un analīzes rīku u. c. Seminārā aicināti piedalīties pētnieki un studenti, kurus interesē datormetožu izmantojums humanitāro zinātņu pētījumos.

Pieteikties semināram var līdz 28. janvārim, aizpildot anketu: http://ej.uz/dh-seminars2

Dalība seminārā ir bez maksas.


24. janvārī plkst. 19.00 klubā "Četri balti krekli" Vecpilsētas ielā 12, Rīgā notiks jauno zinātnieku konkursa "Research Slam 2018" pirmā atlases kārta, kurā ar prezentāciju "Kas kopīgs kartupeļiem un tautasdziesmām?" piedalīsies arī LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle.

"Research Slam" ir konkurss maģistrantiem un doktorantiem, ko organizē Rīgas Tehniskās universitātes Doktorantūras skola ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar pētījumiem un zinātnisko darbu, ko veic Latvijas jaunie zinātnieki viegli uztveramā, interesantā un saistošā veidā. Konkurss tiks īstenots jau sesto gadu pēc kārtas, un tradīcija to rīkot Latvijas mērogā tiks turpināta arī šoreiz. Lai konkursu padarītu vēl aizraujošāku, dalībniekiem būs iespēja sacensties ne tikai par galvenajām balvām, bet arī par dažādām nominācijām.
Lasīt vairāk...


31. janvārī plkst. 18.00 Cēsu Centrālā bibliotēkā 2. stāva zālē notiks Dr. philol., LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanitas Reinsones autorvakars.

Sanita Reinsone ir dokumentējusi neatsveramu Latvijas vēstures daļu – 12 sieviešu piedzīvoto mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā.

Interese par grāmatu "Meža meitas", kas iznāca 2015. gadā, joprojām nav rimusi. 2018. gada 12. janvārī Valmieras Drāmas teātrī notika pirmizrāde režisora Mārtiņa Eihes jauniestudējumam – Sanitas Reinsones dokumentālās prozas darbam "Meža meitas". Taču šis nav pirmais iestudējums, kas tapis pēc Sanitas Reinsones literāro darbu motīviem – 2011. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī tika iestudēta izrāde "Ādama stāsts" Indras Rogas režijā, kas balstīta uz Sanitas Reinsones grāmatas "Ādama stāsts: Mazsalaciešu dzīve, ieradumi un tikumi Ādama Purmaļa autobiogrāfijā 19. un 20. gs. mijā" sižeta. Lasīt vairāk...