„Pieslēdzies zinātnei!” – aktuālām zinātnes tēmām veltīti 34 pasākumi oktobrī un novembrī

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi (LZP) un Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) no 7. oktobra līdz 10. novembrim organizē pasākumu ciklu "Pieslēdzies zinātnei!", kurā aicina sabiedrību uzzināt vairāk par Latvijā veiktajiem pētījumiem dažādās zinātnes nozarēs, uzsverot zinātnieku darbu un zinātnes sasniegumu nozīmi zināšanu sabiedrības veidošanā.

No 7.-29. oktobrim TV spēles „Gudrs, vēl gudrāks” vadītāji Toms Grēviņš un Kaspars Ozoliņš palīdzēs 9.-12. klašu skolēniem iepazīt zinātnieka profesiju 20 „Zinātne.Zoomed.In 2” sarunās. IZM rīkotās zinātnieku tikšanās ar skolēniem notiks jau otro reizi, iepriekšējo 24 sarunu ierakstus var noskatīties šeit.

K. Barona konference "Folklora un atmoda" 28.–29.10.2021.

Krišjāņa Barona konference, ko ik gadu rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve, šogad veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā.

Valstiskuma un neatkarības atgūšanā liela nozīme bija kultūras pārstāvju aktivitātēm un plašas sabiedrības iesaistei sociālpolitiskos notikumos 20. gadsimta 80. gados. Atmodas vērtību pamatā bija pašnoteikšanās centieni un kultūras mantojumā balstīti identitātes apliecinājumi. Par nozīmīgu nacionālas piederības izpausmi kļuva latviešu folklorā un pagātnē sakņotu vērtību izmantojums, kas dažādās formās un saturiskajā piepildījumā caurauda gan plašas sabiedrības, gan individuālās rīcības.

Patriarha Rudens

Godinot režisoru Oļģertu Kroderu viņa simtgades jubilejas gadā, no 4. līdz 7. oktobrim plkst. 10.45–12.15 Ludzas ielas 24 Lielajā zālē notiks režisoram veltīts lekciju-sarunu cikls. Tajā piedalīsies Valda Čakare, Edīte Tišheizere, Evita Sniedze un Juris Bartkevičs, apskatot O. Krodera saikni ar Liepājas teātri un Valmieras drāmas teātri, vērtējot, kāds ir O. Krodera aktieris un reflektējot par O. Krodera vietu Latvijas teātrī.

5. oktobrī Patriarha Rudens programmas ietvaros Edīte Tišheizere vada lekciju "Kroders un Liepāja" (10.45-12.15). Patriarha Rudens programma šeit.

Senāta sēdē promocijas ceremonijā godināts Jānis Ozoliņš

Latvijas Universitātes 102. dzimšanas dienā, 28. septembrī, LU svinīgajā Senāta sēdē promocijas ceremonijā godināti jaunie doktori. To vidū arī mūsu pētnieks Jānis Ozoliņš. Jānis jauno doktoru vārdā teica uzrunu:

"Cienītā Latvijas Universitātes akadēmiskā saime, goda viesi, jaunie zinātņu doktori!

Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kur plaisu sabiedrībā ir veicinājis zināšanu trūkums. Šī plaisa joprojām ir dziļa un akūta. Daļa sabiedrības ne vien apšauba zinātnes sasniegumus, bet arī tic viltus ziņām, konspirācijas teorijām, un interneta vidē izkaisītām sēnalām, kas šķiet patiesākas par pētījumiem, kuros ieguldīts laiks, zināšanas un gadiem krāta pieredze. Šis brīdis mums skaidri parāda, cik svarīga ir ne vien izglītība, bet arī izglītota sabiedrība. Un cik vēl ir jāpaveic, lai šo mērķi sasniegtu.

Atskats uz 13. Starptautisko Baltijas literatūrzinātnieku konferenci

2021. gada 23. un 24. septembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) rīkotā 13. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference "Literārās kultūras maiņa kopš stagnācijas Brežņeva laikmetā: Baltijas paradigma", tā bija vērojama arī tiešraidē LU LFMI YouTube un Facebook kontos un pieejama ierakstā.

Jumpravsalas dārznieku stāstu pēcpusdiena

Projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" ietvaros Latviešu folkloras krātuves pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju stāstus. 18. septembrī vēsā un saulainā sestdienā Una Smilgaine un Ieva Tihovska tikās ar Jumpravsalas dārzniekiem Rasmu Griņu, Aiju Zīli, Aigaru Zemīti, Valēriju, Gunāru un Gati. Sarunas raisījās par dārza iekārtošanu un nozīmi ("Ja tu ļoti par kaut ko nostresojies, iebāz rokas zemē", "bērniem palīdzēt, katram pa piecām kastēm tomātu iedot"), par Jumpravsalas dārzu vēsturi un nākotni, par satraukumu un pieradumu saistībā ar īso viena gada dārziņu nomas līgumu, par applūšanu, zagļiem un koncertiem, par bumbieru un kadiķu nesaderību, pupuķiem, kas ēd zemesvēžus, zirga turēšanas iespēju, Jāņu un dzimšanas dienu svinēšanu, izpalīdzēšanu un organizētām talkām. Apskatījām Aijas dārzu, kurā šogad izaugusi divus metrus gara lilija, un vecākās Jumpravsalas dārza mājiņas, kas celtas 20. gs. 40. gados.

Foto – Ieva Tihovska

Izstāde "Zinātne iedvesmo!" par 50 Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm

No 16. septembra Rīgā, laukumā pie tirdzniecības centra "Origo", ir apskatāma brīvdabas lielformāta izstāde "Zinātne iedvesmo!", kas vēsta par 25 zinātniekiem un 25 zinātniecēm - radošām un iedvesmojošām personībām mūsdienu Latvijas zinātnē. Izstādi veido pētnieku fotoportreti un apraksti, turklāt, izmantojot QR koda aplikāciju, ikviens savā viedtālrunī var noskatīties trīs minūšu video stāstu, tādējādi tuvāk iepazīstot gan zinātnieku, gan viņa pārstāvēto zinātnes nozari.

Notiks konference "Literārās kultūras maiņa kopš stagnācijas Brežņeva laikmetā: Baltijas paradigma"

2021. gada 23. un 24. septembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiešraidē Facebook notiks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta organizētā 13. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference "Literārās kultūras maiņa kopš stagnācijas Brežņeva laikmetā: Baltijas paradigma". Konferencē galvenā uzmanība tiks pievērsta stagnācijai (1964–1985) – laikmetam ar saviem unikālajiem noteikumiem un vietu padomju perioda vēsturē. Brežņeva laikmeta izpausmes spēcīgi ietekmēja kultūras procesus un turpina ietekmēt literatūru un mākslu; arī mūsdienu rakstnieki, mākslinieki un citas radošās personības pieredzējuši un izjutuši šo laikmetu – pat ja tikai savu vecāku acīm.

Starptautiskais dzejas festivāls "Dzejas dienas"

No 3. līdz 12. septembrim Rīgā un citur Latvijā notika tradicionālās Dzejas dienas, daudzveidīgos pasākumos pulcējot dzejniekus un dzejas cienītājus. Dzejas dienās piedalījās arī trīs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbinieki: Artis Ostups, Ivars Šteinbergs un Kārlis Vērdiņš. Pētnieki piedalījās Dzejas dienu atklāšanas pasākumā, pasākumos "Ūdensdzeja", "Metafiziskā dzeja" un "Ceļojums ar dzejniekiem" un latviešu laikmetīgās dzejas izlases somu un latviešu valodā “Ja aizmirsti savu vārdu” prezentācijā.

Pētījuma poētika. Tekstoloģija: no rokraksta līdz publikācijai

Aicinām uz "Pētījuma poētikas" semināru "Tekstoloģija: no rokraksta līdz publikācijai" 29. septembrī plkst. 14.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Kā salasīt nesalasāmu rokrakstu? Kā izveidot akadēmisku komentāru atšifrētam rokrakstam? – šie un citi jautājumi aktuāli pētniekiem, arhīviem un muzeju ekspertiem tiks skatīti seminārā.
Seminārā pētniece Dr. philol. Gundega Grīnuma stāstīs par savu pieredzi rokrakstu šifrēšanā un komentāru sagatavošanā ar piemēriem no sava darba, gatavojot publicēšanai Ivandes Kaijas dienasgrāmatu, kā arī par izaicinājumiem projektā "Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894-1929)", kas tiek īstenots UNESCO programmā "Pasaules atmiņa". Gundega Grīnuma stāstīs gan par individualizētās pieejas nepieciešamību, gan dalīsies ar praktiskiem padomiem tekstoloģijā.

Reģistrācija semināram šeit.
Semināru var apmeklēt tikai ar derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu.

LFK pētnieki iepazīst Dzirciemu, Iļģuciemu un Dzegužkalnu

10. septembrī projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" ietvaros projekta dalībnieki un citi Latviešu folkloras krātuves pētnieki iepazina Dzirciemu, Iļģuciemu un Dzegužkalnu. Aplūkojām gan senas ēkas, kuras saglabājušās mazajās ieliņās no 19. gadsimta beigām, rūpīgi atjaunotas un arī teju zudušas mājas, vietas, kas saistītas ar nozīmīgu personu dzīvēm, Nordeķu muižu un parku, bijušo kino "Ilga", Rīgas svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcu, kas kādreiz bijusi noliktava un kino, bet tagad askētiska baznīca ar brīnišķīgu dārzu, kā arī augstāko Rīgas kalnu – Dzegužkalnu. Pastaigu noslēdzām pie teicējiem Māras un Jura Vīksnām, kur dzirdējām stāstus gan par 1911. gadā celto ēku, gan tās iemītniekiem un dzīvi apkaimē.

Aizvien aicinām iesniegt savas atmiņas, piedzīvojumus un stāstus par pieredzētu Pārdaugavā. Lai to izdarītu, spiediet te.

Audiovizuālais seminārs par mutvārdu vēsturi

2021. gada 22. septembrī plkst. 15.00 tiešsaistē notiks ceturtais LU LFMI Latviešu folkloras krātuves rīkotais audiovizuālais seminārs "Zem egles izpīpēta metode: mutvārdu vēsture". Semināru vadīs mutvārdu vēstures pētnieces Ieva Garda-Rozenberga un Māra Zirnīte.

Pagājušā gadsimta 80. gados divas pētnieces – Vaira Strautniece un Māra Zirnīte – izkāpa no autobusa Kurzemē, pieturā "Lūžņas". "Kādreiz tur bijis lībiešu zvejniekciems, bet toreiz pierobežas aizliegtā zona. Reti apdzīvota. Toties četri sastaptie pamatiedzīvotāji pavēra tādu dzīves ainu, kas prasījās tapt dokumentēta. Savos pārgājienos un atpūtas brīžos zem egles izpīpējām, ka tas, ko te atrodam, paliek pāri tradicionālajiem folkloras, etnogrāfijas, muzeju pētniekiem. Lasīt vairāk...

Latviešu arhīvi trimdā. Projekta noslēguma seminārs

Aicinām uz LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta īstenotā Baltijas–Vācijas augstskolu biroja projekta "Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā" noslēguma semināru trešdien, 2021. gada 15. septembrī plkst. 10.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē Rīgā, Mūkusalas ielā 3.

18. EASR konferencē Pizā piedalās Agita Misāne

Eiropas reliģiju izpētes asociācijas 18. gadskārtējā konferencē (18th Annual Conference of the European Association for the Study of Religions) piedalījās pētniece Agita Misāne ar referātu "Hard Times in Aglona: How Did Latvia’s Major Pilgrimage Site Survive the Occupations?". Konference norisinājās no 30. augusta līdz 3. septembrim Pizā.

Pētījumā, kurš balstīts uz biogrāfiskiem, arhīvu un plašsaziņas līdzekļu avotiem, tika aplūkoti pierādījumi par Romas katoļu kopienas izdzīvošanas stratēģijām Aglonā - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas bazilikā, kurš ir viens no svarīgākajiem katoļu garīgajiem centriem un svētceļojumu galamērķiem Ziemeļeiropā, īpaši padomju laikā.

Aicinām reģistrēties Līsas Steinbijas priekšlasījumam

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina laicīgi reģistrēties dalībai seminārā, kas notiks š.g. 15. septembrī plkst. 15:00. Tajā uzstāsies Turku Universitātes emeritētā profesore Līsa Steinbija (Liisa Steinby) ar priekšlasījumu "Literatūras vēsture šodien" (Literary history today).

Var uzskatīt, ka literatūras historiogrāfija mūsdienās atrodas ieilgušā krīzes situācijā, kas aizsākās jau 20. gadsimta beigās. Lai izprastu šīs krīzes raksturu un cēloņus, ir ieteicams ne tikai pievērst uzmanību pašreizējai situācijai, bet arī uzdot virkni jautājumu par literatūras historiogrāfijas tradīciju. Kad, kādēļ un kādā veidā literatūras vēsture izveidojās kā pētniecisku studiju disciplīna? Kādas pārvērtības 'tradicionālā' literatūras vēsture pieredzējusi laika gaitā? Kādas ir literatūras historiogrāfijas 'pastāvīgās' problēmas? Kādi cēloņi izraisīja literatūras historiogrāfijas krīzi pagājušā gadsimta beigās, un kādas jaunas literatūras vēstures formas attīstījušās? Kādas ir literatūras historiogrāfijas pašreizējās problēmas?

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »