EN in English

Benedikts Kalnačs piedalīsies seminārā "Landscapes of Realism" Notingemā

2017. gada 5.–6. maijā Benedikts Kalnačs piedalīsies seminārā Notingemas Universitātē "Landscapes of Realism" (Leverhulme International Research Network and CHLEL (Comparative History of Literatures in European Languages) project), vēstot par reālismu latviešu un Baltijas literatūrā. Seminārā tiks aplūkotas šādas tēmas: "Rereading 19th Century European Realism", "Transformations: from the 19th Century to the Present", "Intermediality: from visual to digital art".


Seminārs "Pētījuma poētika" 10. maijā

Pētījuma poētika 10. maijā

10. maijā plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves (LFK) lasītavā notiks seminārs "Pētījuma poētika", kur šoreiz LFK pētniece un fondu glabātāja Māra Vīksna ar priekšlasījumu "Literāts M. Kurzemneeks: fotogrāfa Mārtiņa Buclera literārā darbība" mēģinās noskaidrot, ko vēl bez 100 tautasdziesmām "Latvju dainās", dažiem stāstiem, romāniem, lugām latviešu kultūrai devis M. Kurzemneeks. Kādu ierosmi meklējumiem var atrast folklorists, iegriežoties blakus telpā – LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā 5. stāvā un atklājot līdz šim nepamanīto.

Sarunu par Māras jaunatklājumiem vadīs Rita Treija.

Foto no LNB R A 74 N 1.


Mapping the History of Folklore Studies: Centers, Borderlands and Shared Spaces

Mapping the History of Folklore Studies

Aprīļa beigās izdevniecībā Cambridge Scholars Publishing (Lielbritānija) izdots LU LFMI sagatavots rakstu krājums Mapping the History of Folklore Studies: Centers, Borderlands and Shared Spaces (sast. Dace Bula un Sandis Laime). Krājumā iekļautie raksti atvasināti no referātiem, kas tika nolasīti Latviešu folkloras krātuves 90 gadu jubilejai veltītās starptautiskās konferences laikā 2014. gada oktobrī.

Rakstu krājums sniedz bagātīgu ieskatu folkloristiskās domas vēsturiskajā attīstībā, tostarp mēģinot izsekot nozares intelektuālo centru un perifērijas plūstošajām ģeogrāfiskajām robežām. Pievēršoties dažādiem starptautiskās folkloristikas intelektuālās sadarbības aspektiem, krājums vienlaikus atklāj pētnieciskās telpas ierobežojumus, barjeras un robežas.

Lasīt vairāk...


Baltā galdauta svētki

Maijs iesākas ar Darba svētkiem – Starptautisko strādnieku dienu, kuras sākotne rodama pirms vairāk nekā 130 gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Ar vērienīgiem, valsts organizētiem darbaļaužu gājieniem šie svētki tika svinēti padomju periodā.

1. maijā atzīmējam arī Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas dienu – Satversmes sapulce, kas bija pirmais vēlētais parlaments, darbu uzsāka 1920. gada 1. maijā.

1990. gada 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena – oficiāli izbeidza padomju okupāciju. Todien 134 Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti balsojot pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Pērn, atzīmējot Latvijas atdzimšanas dienu, pirmoreiz tika svinēti Baltā galdauta svētki. svētki. Latvijas valsts simtgades biroja aicinājumam – 4. maijā ģimenēm, kaimiņiem, draugiem un novada ļaudīm sanākt kopā pie balti klāta galda – atsaucās visai liela sabiedrības daļa. Tradīciju pētniekus interesē šo jaunradīto svētku dzīvotspēja. Lasīt vairāk...


International Conference "Literary Canon Formation as Nation-building in Central and Eastern Europe (19th to Early 20th Century)"

Call for Papers for the International Conference "Literary Canon Formation as Nation-building in Central and Eastern Europe (19th to Early 20th Century)" on 3–4 May, 2018 in Vilnius at Institute of Lithuanian Literature and Folklore.

Sharing a common culture is one of the most solid grounds for acquiring a sense of community. During the rise of modern nations, literature had an important role in consolidating national communities and shaping their values, even becoming the medium through which the identity of a national community is formed. Literary works of various genres took part in the collective imagining of national communities. Thus, a constant need in Central and Eastern Europe of the 19th and early 20th century was to define the national literature and form the national literary canon, and it was directly related to the development of national conscience and cultural selfconsciousness. The national literary canon, which would be established and promoted by institutions of education, research, criticism and publishing, would function as an important and influential instrument in creating national cultural identity and shaping historical memory.

Lasīt vairāk...

Starptautiska konference "Across Borders VII: Cultures in dialogue"

LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe š. g. 27.–29. aprīlī piedalīsies starptautiskā konferencē Across Borders VII: Cultures in dialogue Tartu, ko organizē Igaunijas Literārais muzejs (Estonian Literary Museum) un Krosno pilsētas koledža (Polija), un prezentēs referātu "In the place between my Latvian / and my Swedish writing" (dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs).

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI pētniece Edīte Tišheizere un zinātniskā asistente Ieva Rodiņa.


Tikšanās ar Sanitu Reinsoni Alūksnē

29. aprīlī plkst. 12.00 Alūksnes pilsētas bibliotēkā notiks tikšanās ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieci, grāmatas "Meža meitas" autori Sanitu Reinsoni.

Grāmata vēsta par tādu maz zināmu vēstures lappusi kā sieviešu dzīve, pieredzētais un pārdzīvotais mežā nacionālo partizānu cīņu laikā no 1944. līdz 1956. gadam.

Pēc pašreizējiem datiem kopējais nacionālo partizānu skaits Latvijā bijis ap 13 000. Kā liecina avotu un literatūras izpēte, nacionālo partizānu grupās darbojušās vai mežā nelegāli dzīvojušas vismaz 429 sievietes, to skaitā 13 meitenes, jaunākas par 15 gadiem. Tātad kopumā vairāk nekā četri simti "meža meitu", kuru pienākumos galvenokārt bija ēdiena gatavošana, apģērba mazgāšana un labošana, taču tās, kam bija zināšanas medicīnā, gādāja par slimajiem vai ievainotajiem. Lasīt vairāk...


Konference "Jaunākā literatūra". FOTO

2017. gada 20. aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notika konference "Jaunākā literatūra", kas bija daļa no Latvijas Literatūras gada balvas pasākumu programmas.

Konferences tēmu loks aptvēra dažādus literatūras veidus un žanrus – tika analizēta vēsturisko romānu sērija "Mēs. Latvija. 20. gadsimts", aplūkoti jaunākās latviešu un latgaliešu prozas un dzejas problēmjautājumi, pievēršot uzmanību arī dzejas debijām un bērnu literatūras situācijai, kā arī jaunākai krievu valodā rakstītajai literatūrai Latvijā. Lasīt vairāk...


Seminārs par dzimumsocialitāti, kultūru un varu Latvijā un Norvēģijā

2017. gada 25. aprīlī plkst. 13.30 Eiropas mājas Kamīnzālē Aspazijas bulvārī 28, Rīgā notiks pētījumu projekta "Dzimumsocialitāte, kultūra un vara: diversitātes un mijattiecības Latvijā un Norvēģijā" un stipendiju projekta "Mobilitāte valodas, kultūras un dzimumsocialitātes studijās" noslēguma atklātais seminārs, kurā piedalīsies Pauls Daija, Eva Eglāja-Kristsone, Sigita Kušnere un Jānis Ozoliņš.

Lasīt vairāk...

LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2017. gada 19. aprīlī

2017. gada 19. aprīlī plkst. 13.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde.

DARBA KĀRTĪBĀ:

1. LU LFMI aktualitātes;

2. Manuskripta "Latviešu literatūra 2007–2015" (Sast., zin. red. Kārlis Vērdiņš) apspriešana/apstiprināšana;

3. Dažādi.


Notiks konference "Jaunākā literatūra"

19. un 20. aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centrā notiks izglītības programma un konference "Jaunākā literatūra", kas ir daļa no Latvijas Literatūras gada balvas (LaLiGaBa) pasākumu programmas.

19. aprīlī lekcijas un diskusijas paredzētas humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmu studentiem un vidusskolu vecāko klašu skolēniem. Teorētiskās lekcijas, praktiskie semināri un studentu diskusijas koncentrēs uzmanību uz jaunākās literatūras tendencēm un spēju ieinteresēt gados jaunus lasītājus gan Latvijā, gan pasaulē. Lasīt vairāk...


Sanita Reinsone nominēta "Laiks Ziedonim 2017" – zinātnes kategorijā "Taureņu uzbrukums"

LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone nominēta apbalvojumam "Laiks Ziedonim 2017" – zinātnes kategorijā "Taureņu uzbrukums". Apbalvojuma "Laiks Ziedonim" mērķis ir ik gadu apbalvot tās personības, kas ar savu izcilību, degsmi, sūtību, veiksmi, stāju un savpatību iedvesmojušas labāku Latviju. Apbalvojumu organizē Imanta Ziedoņa fonds "Viegli". Nominācijā "Taureņu uzbrukums" apbalvojums tiks pasniegts zinātniekam, kurš aktīvi nodarbojas ar pētniecību kādā no nozarēm, kur Latvijā tiek piešķirts doktora grāds. Lasīt vairāk...


Konkurss uz akadēmisko amatu vietām

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2012–2017) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 10. maijam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


Seminārs "Henrija Visendorfa dzimta"

12. aprīlī plkst. 15.00 Latviešu Folkloras krātuves (LFK) lasītavā notika šī gada pirmais "Pētījuma poētika" seminārs. Tajā ar priekšlasījumu par Henrija Visendorfa dzimtu uzstājās mūziķis un mūzikas vēsturnieks Māris Visendorfs, savukārt semināru vadīja LFK pētniece Māra Vīksna.

Latviešu kultūrvēsturē, sevišķi folkloristikā nozīmīgā "Latvju dainu" izdevēja, Krišjāņa Barona līdzstrādnieka Henrija Visendorfa (1861–1916) dzimtā vieta jau gadsimtu bija piemirsta un nezināma. Pirms dažiem gadiem Visendorfu dzimtas pārstāvis Māris Visendorfs ķērās pie skrupuloza meklēšanas darba Vidzemes baznīcas grāmatās, dvēseļu revīzijās, tautas skaitīšanas sarakstos.

Gunta Pakalna foto.

Lasīt vairāk...

Klusā nedēļa un Lieldienas

Lieldienas

Lielā gavēņa izskaņu – no Pūpolsvētdienas līdz Pirmajām Lieldienām – kristīgajā tradīcijā dēvē par Kluso nedēļu. Šī laika liturģiskajā kalendārā izceltas dienas, kas piemin pēdējos Jēzus Kristus dzīves notikumus: viņa sagaidīšanu Jeruzalemē (Palmu jeb Pūpolu svētdiena), pēdējās vakariņas – Svētā vakarēdiena iedibināšanu (Zaļā Ceturtdiena), krustā sišanas pasiju (Lielā Piektdiena) un augšāmcelšanos (Lieldienas). Latvijā sinkrētiski savijušās kristietības un tautas tradīcijas, tādējādi šīs dienas caurvij latviešu tautas ticējumi, paražas un citas folkloras formas. Baznīcā Klusajā nedēļā un Lieldienu laikā sastopamas dažādas tautas reliģiozitātes izpausmes, piemēram, Krusta ceļa lūgšanas, svētku procesijas, Jēzus kapa instalācijas, pūpolu, olu un ūdens svētīšana. Daudzi Lieldienās svin pavasara atnākšanu, agri rītā mazgājot seju strautā, krāsojot olas, šūpojoties un citādi līksmojot.

Kā Kluso nedēļu un Lieldienas pavada Jūsu ģimene? Vai tas ir reliģiska satura vai dabas atmodas piedzīvojums? Kurus ticējumus, paražas ievērojat? Ko īpašu dara ticīgie cilvēki?

Palīdziet izpētīt, pastāstot, kādas ir jūsu Lieldienas! Lasīt vairāk...