Seminārs par valodniecību un kultūras politiku Latvijā 1940.–1964. gadā
Latvijas Okupācijas muzejs aicina uz starptautisku semināru "Valoda, valodniecība un kultūras politika Latvijā: 1940.–1964. gads", kas notiks š.g. 26. oktobrī plkst. 13.00–18.00 Latvijas Okupācijas muzejā, Raiņa bulvārī 7.
Seminārā ar priekšlasījumu "Politiskā atkušņa iezīmes Latvijas Padomju rakstnieku savienībā (1956–1959)" piedalīsies arī LU LFMI pētniece Madara Eversone.
Seminārā tiks aplūkotas minētās tēmas divos laikposmos – no 1940. līdz 1953. gadam un no 1953. līdz 1964. gadam. Semināra pirmajā daļā tiks pārrunātas izglītības procesa zibenīgās pārmaiņas pirmajā padomju okupācijas gadā, vācu okupācijas kultūras politika valodu jautājumos, kā arī marrisma idejas un to atspulgi Latvijas valodniecībā. Otrajā daļā tiks analizēts politiskais atkusnis Latvijas padomju rakstnieku savienības darbībā, "varas balss" pēc J. Staļina nāves, kā arī nacionālkomunistu mērķtiecīgā darbība latviešu valodas statusa saglabāšanai un nostiprināšanai.
Ar semināra programmu iespējams iepazīties ŠEIT.
Lekcija "Dzīves pierakstīšanas tradīcijas"
Trešdien, 24. oktobrī, plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā norisināsies latviešu folkloras, dzīvesstāstu un digitālo humanitāro zinātņu pētnieces, Dr. Philol. Sanitas Reinsones lekcija "Dzīves pierakstīšanas tradīcijas".
Savas dzīves pierakstīšana ir vēsturiski iesakņojusies pašreprezentēšanās prakse, kas rakstītāju dzīvēm neatkarīgi no tā, cik tās redzami vai neievērojami pavadītas, piešķir papildu ievērību. Kādas ir sevis pierakstīšanas diskursīvās formas un tradīcijas? Ko un kā mēs savās dienasgrāmatās un autobiogrāfijās izstāstām par sevi, par citiem un laiku, kurā dzīvojam? Kāds ir autobiogrāfiskais "es" un pasaule ap viņu? Lasīt vairāk...
"Pētījuma poētika" 24. oktobrī
24. oktobrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" ar priekšlasījumiem uzstāsies LU LFMI vadošie pētnieki – Arnolds Klotiņš un Anita Rožkalne.
Arnolds Klotiņš priekšlasījumā "Folkloras izmantojuma saturs latviešu profesionālajā mūzikā" rādīs, ka folkloras tvērums profesionālajā mūzikā nebūt nepadara atbilstošo skaņdarbu tikai tautisku vai latvisku, bet spēj raisīt visdažādāko un bieži vien komplicētu estētisko saturu – atkarībā no mūzikas vēsturiskā stila un komponista individuālā stila un ieceres. Šī satura un tā vēsturiskās attīstības analīze latviešu mūzikā būs priekšlasījuma centrā.
Lasīt vairāk...Krišjāņa Barona konference 2018: Tradīcijas un valsts
Laipni lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci, kas norisināsies 30.–31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā.
Atskatoties uz Latvijas valstiskuma simtgadi, šī gada konferences vadmotīvs ir tradīciju – tradicionālās kultūras, folkloras un tās pētniecības – attiecības ar valsts varu 20. gadsimta gaitā un mūsdienās.
Konference pulcēs folkloristus, etnogrāfus, sociologus, vēsturniekus un citu nozaru pārstāvjus – pētniekus, kuri divu dienu laikā nolasīs 21 zinātnisko referātu. Ar uzsvaru uz padomju okupācijas mantojumu, plašais referātos aplūkoto tēmu loks ietver gan nozares vēstures pētījumus, gan folkloras un nacionālās mākslas attiecības, tautas dziedniecību un politisko varu, tāpat arī Dziesmu svētkus, Baltā galdauta svētkus un citas mūsdienu tradīcijas.
Ar konferences programmu iespējams iepazīties ŠEIT.
Konferences aktualitātes un pasākums Facebook.
Latviešu folkloras krātuves pētnieki konferencē Viļņā
No 17. līdz 19. oktobrim Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā Viļņā norisināsies starptautiska zinātniska konference "History, Memory, and Archives: Sensitive Issues" ("Vēsture, atmiņa un arhīvi: aktuālas problēmas"), kas veltīta Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas simtgadei. Konferencē piedalīsies 40 dalībnieki no 14 valstīm.
Tostarp, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieki – Baiba Krogzeme-Mosgorda ar referātu The Memory Album Collection in the Archives of Latvian Folklore: Creation and Presentation , Rita Treija (Personal Archives to Build a Disciplinary History), Māra Vīksna un Elvīra Žvarte (Diaries in the Archives of Latvian Folklore), Justīne Jaudzema (Interpretation of Archive Materials: Making a Song Repertoire), Elīna Gailīte (The Role of Harijs Sūna in the Development of the Choreography Genre at the Archives of Latvian Folklore) un Sanita Reinsone. Lasīt vairāk...
Turpinās pētījums par svētkiem un svinēšanas paradumiem mūsdienās
Zinātnieki turpina mūsdienu svētku izpēti – jau veiktas vairākas aptaujas, apzinot dažādas svinību prakses. Paldies visiem, kuri piedalījās! Vērtīgas ziņas guvām gan no visām atbildēm, gan svētku vizuālajiem iespaidiem. Vienlaikus arī paši vērojām dažādos svētku vēstījumus publiskajā telpā – gan fiziskajā, gan virtuālajā.
2018. gada 15. oktobrī Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuve uzsāk nākamo posmu – padziļinātas tiešsaistes aptaujas par atsevišķām kalendāro paradumu tēmām. Izvērstā aptaujā "Svētki un svinēšana" vēlamies noskaidrot galveno par individuāliem svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Svinēšana ir prieks vai pienākums? Vai svētkos ievērojam tradīcijas, vai drīzāk otrādi – esam radoši un liekam lietā izdomu? Šobrīd pētniekiem ir vairāk ziņu par to, kā kādreiz tika svinēts latviešu zemnieku sētā, mazāk apzināti mūsdienu svinēšanas paradumi. Kāda ir svētku loma mūsu dzīvē? Kāda vieta tiem atvēlēta sabiedrības vērtību sistēmā un laika izkārtojumā?
Aptauju iespējams aizpildīt jaunajā LU LFMI sabiedrības iesaistes platformā: jauta.garamantas.lv. Lasīt vairāk...
Rīgas Grāmatu svētki Kongresu namā
No 19. līdz 21. oktobrim LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds piedalīsies ikgadējos Rīgas Grāmatu svētkos Kongresu namā, K. Valdemāra ielā 5.
20. oktobrī plkst. 13.00 Kongresu nama 215. auditorijā notiks Latviešu tautasdziesmu akadēmiskā izdevuma 11. sējuma "Kāzas" atvēršana (apgāds "Zinātne").
Pasākumā piedalīsies izdevuma veidotāji, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas" un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves tautasdziesmu pētnieces.
Pilna Rīgas Grāmatu svētku kultūras programma pieejama ŠEIT.
Fulbraita stipendiāte no ASV LU LFMI
No 2018. gada septembra līdz 2019. gada jūnijam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā strādās pētniece no Amerikas, Fulbraita stipendiāte Emīlija Beijere (Emily Beyer).
Viņas pētnieciskās intereses saistītas ar tulkošanu un radošo rakstīšanu.
Zinātniskie lasījumi par Raiņa lugu "Indulis un Ārija"
11. oktobrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) notiks izstāde un zinātniskie lasījumi "Raiņa "Indulis un Ārija": no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām".
1920. gada 19. novembrī – jaunās Latvijas valsts otrās gadadienas noskaņās – ar Raiņa jaunības traģēdijas "Indulis un Ārija" (1911) uzvedumu savu darbību sāka Dailes teātris. Teātra dibināšanas organizatori – dramaturgs Rainis, režisors un aktieris Eduards Smiļģis, skatuves gleznotājs Jānis Kuga – bija arī galvenie šī iestudējuma iniciatori un veidotāji. Lasīt vairāk...
Edvarta Virzas 135 gadu jubilejai veltīta konference
Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa rīko starptautisku zinātnisku konferenci "Ed. Virzam – 135: Nav māņi brīvība, bet kļūdīgs mērķis tavs. // Ir tautas dažādas, bet katrai liktens savs", kura notiks 18. oktobrī LU Mazajā Aulā, savukārt 19. oktobrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā. Tā būs pirmā dzejnieka Ed. Virzas daudzpusīgajai darbībai veltīta konference, kurā piedalīsies Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas, Daugavpils Universitātes mācībspēki, kā arī pētnieki un tulkotāji no ārzemēm: Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas, Ungārijas, Austrijas, Francijas.
Konferencē piedalīsies arī LU LFMI pētnieki – Simona Sofija Valke ar referātu "Tauta, nācija un kultūra Edvarta Virzas publicistikā (1915–1920)", Māra Grudule "17.–19. g.s. baltvācu filologu klātbūtne Virzas tekstos" un Ieva E. Kalniņa "Divu dzejnieku sastapšanās dzīvē un dzejā: Edvarts Virza un Veronika Strēlerte". Lasīt vairāk...
Garamantas.lv izbraukuma semināri rudenī
Šonedēļ tiek atsākti Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma semināri. 9. oktobrī plkst. 12.00 Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā Elvīra Žvarte iepazīstinās ar digitālo arhīvu un tajā atrodamajiem Lubānas puses materiāliem. Savukārt ceturtdien, 11. oktobrī, plkst. 12.00 Rojas Jūras zvejniecības muzejā Una Smilgaine stāstīs par Rojas un tās apkārtnes folkloras materiāliem, kas atrodami digitālajā arhīvā. Bet Elvīra Žvarte ierādīs, kā veiksmīgāk lietot atjaunoto garamantas.lv lapu.
Lasīt vairāk...Nacionālās enciklopēdijas Latvijai veltītā drukātā sējuma atvēršana
18. oktobrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkas ātrijā, Mūkusalas 3, Rīgā, atzīmējot gaidāmās Latvijas valsts simtgades svinības, tiks atvērts Nacionālās enciklopēdijas sējums "Latvija". Enciklopēdijā publicēti arī LU LFMI pētnieku sagatavoti raksti.
Nacionālās enciklopēdijas drukātais sējums "Latvija" būs vienreizējs izdevums, kurā enciklopēdiski tiks atspoguļotas valsts svarīgākās pastāvēšanas dimensijas.
Sējuma akcents likts uz plašāku faktoloģisko pārskatu par valsts dzīvi pēc neatkarības atjaunošanas. Tā saturs sadalīts tematiski: grāmatu ievadīs vispārīgas ziņas par Latviju, tam sekos vēsture, daba, kultūra, izglītība, iedzīvotāji, valsts pārvalde, tautsaimniecība un citas jomas. Kopumā sējumā būs apmēram 260 raksti, sējumu papildinās bagātīgas ilustrācijas, kā arī pielikumi. Rakstus veidojuši attiecīgo nozaru lietpratēji, daudzi autori, kuri ir savas jomas vadošie speciālisti Latvijā. Enciklopēdijas rakstu un autoru atlase tika veikta pēc Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģijas – t. i. iestādes, kurā katru nozaru pārstāv viens attiecīgās jomas speciālists – locekļu norādēm.
Savukārt universāla elektroniska enciklopēdija latviešu valodā no 2018. gada 18. decembra mūsdienīgā formā bez maksas būs lasāma elektroniskajā vidē. Pirmo reizi latviešu valodā būs pieejams lietpratēju sagatavots plašs un uzticams informācijas resurss ar iespēju to nemitīgi pilnveidot.
LU LFMI pētnieki Pirmajā Baltijas Vides humanitāro un sociālo zinātņu konferencē
8. un 9. oktobrī LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notiek starptautiska konference, kurā pirmoreiz pulcējas Baltijas humanitāro un sociālo zinātņu pētnieki, ko vieno interese par cilvēka un vides attiecībām. Konferenci atbalsta Latvijas Universitāte un Latvijas Nacionālā bibliotēka, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kur nule uzsākts pētījums ar šādu ievirzi — "Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē" (LZP projekts 2018/1-0446). Konferencē projekta vadītāja Dace Bula vēstīs par pētījuma ieceri, tajā piedalās arī projekta dalībniece, LU Ģeogrāfijas un vides zinātņu docētāja Kristīne Āboliņa — viena no konferences organizētājiem. LU LFMI pārstāv arī vadošais pētnieks Pauls Daija.
Konferences programma un referātu kopsavilkumi pieejami ŠEIT.
Dzīve līdzās ostai Kundziņsalā
28. septembrī LZP projekta “Dzīve līdzās ostai” pētnieki devās uz Kundziņsalu, lai iepazītos ar apkaimes aktīvajiem iedzīvotājiem un apskatītu salas nozīmīgākās vietas. Pētniekus savās mājās uzņēma māsas Ruta Barauska un Aldona Kirštuka, un sarunai pievienojās arī Indra Rubene, Māris Jansons un Jolanta Runce no biedrības “Kundziņsala”. Vairākas stundas garā sarunā kundziņsalieši dalījās atmiņās par apkaimes vēsturi, iedzīvotāju savstarpējām attiecībām senāk un šodien, kā arī par pārmaiņām, kuras salinieku dzīvē ienesusi ostas celtniecība un darbība. Stāstos tika ieskicēta arī cīņa par īpašumu saglabāšanu, dabas aizsardzību un industrializācijas mestajiem izaicinājumiem tīram gaisam, klusumam un mieram, ar kuru vietējie iedzīvotāji saista dzīvi Kundziņsalā. Lasīt vairāk...
"Pētījuma poētika" 16. oktobrī
16. oktobrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" viesosies pētnieki no Norvēģijas un Zviedrijas – Auduns Kjuss (Audun Kjus) un Frediks Skots (Fredrik Skott) ar priekšlasījumu "Collection and dissemination: digital archival strategies". Semināra moderatore būs Rita Treija.
Semināra anotācija: Digital technology is opening new possibilities for tradition archives, both for disseminating old materials and for collecting new documentation. Fredrik Skott and Audun Kjus have been leading the development projects www.
