Āgenskalna stāstu vakars
2022. gada 11. augusta vakarā LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš vadīja Āgenskalna stāstu vakaru, kas norisinājās Latvijas Zinātnes padomes projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros sadarbībā ar Pārdaugavas radošo centru un bija daļa no vasaras kultūras programmas pasākumu cikla Jaunatnes dārzā (Lapu ielā 24). Stāstu vakarā piedalījās arī Vides filmu studijas (VFS) režisors Uģis Olte un dalībniekiem bija iespēja nedaudz ieskatīties VFS veidotajā dokumentālo raidījumu cikla Atslēgas tapšanas aizkulisēs un noskatīties divus raidījumus. Stāstu vakaram sekoja brīnišķīgs baroka kamermūzikas koncerts No krēslas līdz rītausmai Jaunatnes dārzā, kalniņā pretim Lapu ielai 24. Muzicēja Ansis Bētiņš (tenors), Nora Kalniņa (soprāns), Kaspars Zemītis (ģitāra) un Gertruda Jerjomenko (klavesīns).
Projektā "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju atmiņas, stāstus, fotogrāfijas u. c. kultūrpieredzes materiālus. Tā ir nozīmīga pētnieciskā iniciatīva, jo stāstu radīšanas procesā aktīvi tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji. Arī šis vakars nebija izņēmums. Sanākušies klausītāji (ap 30) ātri kļuva par aktīviem stāstīšanas procesa vadītājiem un dalījās ar savas dzīves zīmīgiem notikumiem. Lasīt vairāk...
Latvijas Universitāte izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu sesto grantu konkursu
Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu sesto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.
Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.
Rucavas garamantas II
Apgādā “Zinātne” klajā nācis Māras Vīksnas sastādītais izdevums “Rucavas garamantas II” (560 lpp., il.). Sērijas “Novadu folklora”12. grāmata ir turpinājums 2019. gadā izdotajām “Rucavas garamantām I”. Folkloras materiālu publicējums tapis laikā, kad paiet 100 gadu, kopš apmēram trešā daļa Rucavas pagasta teritorijas – Sventāja, Būtiņģe – pievienota Lietuvai. “Pēdējos 100 gados aizmirst savus tautiešus aizrobežā nav ļāvuši Emilis Melngailis, Daina Zemzare, Rita Drīzule, Renāte Siliņa (Mielava), Ilmārs Mežs un galvenokārt Sventājas novadpētnieks Miķelis Balčus. Viņš ir uzņēmis Latvijas puses cilvēkus, vadājis, rādījis, izglītojis, papildinājis un precizējis ziņas par Melngaiļa un Drīzules teicējiem.”
Līdzās bagātīgajiem garamantu pierakstiem – tautasdziesmām, ziņģēm, ticējumiem, ieražām, teikām, nostāstiem utt. – grāmatā lasāmi Māras Vīksnas komentāri par kolekciju tapšanu un vācēju biogrāfijas, pārskats par Rucavas un Sventājas materiāliem Latviešu folkloras krātuvē, hronika “Sventājas vēsture”, kurā Miķeļa Balčus savāktos datus apkopojusi Renāte Siliņa, arī viņas stāsts par teicēju Ķērstu Balceri un fragmenti no Miķeļa Balčus pētījumiem, ko no lietuviešu valodas tulkojusi Laimute Balode. Grāmatu papildina Beatrises Reidzānes sastādītā vārdnīca, kurā skaidrota Rucavas un Sventājas īpatnējā leksika, kā arī Antras Upenieces sagatavotais folkloras teicēju rādītājs.
Starptautiskās Salīdzināmās literatūras asociācijas XXIII kongress
No 24. līdz 29. jūlijam Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi norisinās Starptautiskās Salīdzināmās literatūras asociācijas (International Comparative Literature Association, ICLA) XXIII kongress, kura tēma ir “Aktualizējot pasaules literatūras: globālais un lokālais, pamatstraumes un apkaimes” (Re-Imagining Literatures of the World: Global and Local, Mainstreams and Margins). Kongresa darbā piedalās LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Kopā ar Luksemburgas Universitātes profesori Žannu Gleseneru (Jeanne E. Glesener) organizētajā kongresa sekcijā “Mazās un minoritāšu literatūras un literārā historiogrāfija” (Small and minority literatures and literary historiography) iekļauts referāts “No metodoloģiskā nacionālisma uz reģionālu un salīdzināmu skatījumu: latviešu literatūras vēstures 20. un 21. gadsimtā” (From Methodological Nationalism to Regional and Comparative Perspectives: Histories of Latvian Literature in Twentieth and Twenty-First Centuries). Līdzdalību kongresā finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Plašāka informācija un programma pieejama: icla2022-tbilisi.ge
Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (pieteikšanās līdz 22.08.2022.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju, izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- vadošā pētnieka amata vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē;
- vadošā pētnieka amata vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju dzimtes un kvīru studijās;
- vadošā pētnieka amata vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs;
- vadošā pētnieka amata vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un vides cilvēkzinātnēs. Lasīt vairāk...
Karstums un konference Londonā
Lielbritānijas galvaspilsēta šonedēļ piedzīvo karstuma rekordus un Starptautiskās Tautas naratīvu izpētes biedrības (International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) konferenci. Konferences priekšvakarā Londonā uz ielas ir 39 grādi. Iekštelpu temperatūra nav daudz zemāka, kālab daudzas kafejnīcas un restorāni ir slēgti “ekstrēmo laikapstākļu dēļ”. Šī ir ISFNR starpposma konference, kas notiek pa vidu diviem biedrības kongresiem. To šogad rīko Londonas Mākslu universitātes Modes koledža (London College of Fashion, University of the Arts London). Tāpēc likumsakarīga šķiet tēmas izvēle, kas mudina apcerēt sakarības starp naratīvu un materiālo kultūru – “Tautas stāstījums un vizuālā māksla: mode, dizains un mediji” (Folk Narrative and the Visual Arts: Fashion, Design, Materials and Media). Izmantojot abas rīkotāju piedāvātās dalības formas (klātbūtnes un attālinātu), LU LFMI konferencē pārstāv divas dalībnieces. Latviešu folkloras krātuves pētniece Digne Ūdre referēs par interpretācijām, kas latviešu tradicionālajā ornamentā saskata mītisku priekšstatu vizualizāciju. Savukārt Dace Bula, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošā pētniece, runās par Rīgas apkaimju ainavas attiecībām ar žogiem, kā arī šo vides objektu radošu izmantojumu vietas apropriācijas naratīvā.
Dalību konferencē atbalsta projekts "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) .
Jānis Daugavietis piedalās subkultūru konferencē
LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis piedalās lielākajā subkultūru (pamatā mūzikas, bet ne tikai) konferencē Keep It Simple, Make It Fast, kas noris Porto Universitātes Mākslas un humanitāro zinātņu fakultātē reizi divos gados. Jānis uzstājās ar referāu "Subculture 2022: birth of the Riga’s new scene" (Subkultūra 2022: Rīgas jaunās scēnas dzimšana), kurā mēģināja atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši tagad parādījusies tik aktīva un vienota pagrīdes mūzikas kopiena, kāda līdz šim nav bijusi, kā arī referēja, ar kādām metodēm tiek veikta scēnas izpēte un dokumentēšana.
Referāta prezentācija pieejama: https://tinyurl.com/Rigascene
Ir noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2022. gada 20. jūnijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.
Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un kultūras vizuālo aspektu izpētē uz 6 gadiem ievēlēts Toms Ķencis.
Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs un autobiogrāfiskā kultūras mantojuma izpētē uz 6 gadiem ievēlēta Sanita Reinsone.
Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē uz 6 gadiem ievēlēta Rita Grīnvalde.
Apsveicam kolēģus!
Zitas Kārklas pētījuma blogā – Marijas Jēgeres–Šmites ceļojumu apraksts par Austrumāziju
.jpg)
"Tālie austrumi dažiem mācītiem eiropiešiem jau sen vairs nav tā nepazīstamā pasaku zeme, par kādu viņu vēl palaikam tur vispārīgi. Eiropas zinātniskā literatūra var uzrādīt ne mazumu biezu biezo sējumu par šejienes vēsturi, ģeogrāfiju, etnogrāfiju u.t.j.pr., bet šādi raksti diemžēl ir sastopami gandrīz tikai speciālās bibliotēkas. Nespeciālisti turpretī smeļ savas zināšanas par šīm zemēm no ceļotāju jeb tā saukto – pasaules minēju – ja tā varētu tulkot angļu vārdu "globetrotter" – aprakstiem, kuri pa laikam mēdz būt ne vien ļoti pavirši, bet arī ar tīšiem meliem un rupjiem pārpratumiem pildīti. Ir tiešām jābrīnās, ar kādu nebēdību šie nelūgtie pētītāji plātās pie pašām lielākajām kultūras tautām," raksta Marija Šmite (arī Marija Jēgere–Šmite, 1872–1950), profesora, valodnieka, etnogrāfa, folklorista un sinologa Pētera Šmita pirmā sieva, kura pavadīja vīru uz Pekinu, Ķīnā, kur viņš no 1896. līdz 1899. gadam devās stažēties. Šajā laikā Marija Šmite kopā ar vīru ceļoja pa Austrumāziju un “Mājas Viesa Mēnešrakstā” 1900. un 1901. gadā turpinājumos tika publicēts viņas ceļojumu apraksts “Pa tālajiem Austrumiem”.
Attēls: M. Pālevičas fonds, RXA363, 62, 2 lp.
Vairāk: Pa Tālajiem Austrumiem. Marijas Jēgeres–Šmites ceļojumu apraksti
Iznācis žurnāla "Letonica'' 44. numurs
Jūlijā pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 44. numurs angļu valodā un iepazīstina ar vides humanitāro zinātņu paradigmu un tās saistību ar Latvijas vēsturi un šodienas izaicinājumiem.
Numura sastādītāji vides ģeogrāfe Anita Zariņa (Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte), filozofs Artis Svece (LU Vēstures un filozofijas fakultāte) un vides ģeogrāfs Ivo Vinogradovs (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte) numura ievadā piesaka vides humanitāro zinātņu aktualitāti globālā perspektīvā, kā arī iezīmē latviešu pētnieku pienesumu.
Lasīt vairāk...Pētnieks Sandis Laime prezentēs resursu iesaisties.lv sarunu festivālā LAMPA
2. jūlijā, no plkst. 11.00 sarunu festivālā LAMPA pie Valsts mājas telts būs aplūkojama Izglītības un zinātnes ministrijas veidota instalācija “Iekarsti par zinātnes vērtībām”, tas ir masīvs ledus "Zinātne Latvijai" sešstūris, kura pamatnē atradīsi 6 nozīmīgas zinātnes vērtības. Objekts piedāvās ikvienam festivāla apmeklētājam nobalsot par sev tīkamāko zinātnes vērtību, ar plaukstas pieskārienu kausējot ledu tajā sešstūra sadaļā, kur iesaldēta attiecīgā zinātnes vērtība. Tas būs pieejams līdz festivāla beigām.
Līdztekus apmeklētāji varēs iepazīsties ar pieciem interesantiem Latvijas sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) projektiem un noskaidrot, kā sadarboties ar zinātniekiem, lai kopā mainītu pasauli un padarītu to labāku.
No 13.30 institūta pētnieks Sandis Laime prezentēs un vēstīs par LU LFMI digitālajiem resursiem, sabiedrisko zinātni un platformu: http://iesaisties.lv
Pētnieks Jānis Daugavietis sarunu festivālā LAMPA vadīs diskusiju
2. jūlijā Sarunu festivāls LAMPA Cēsīs notiks saruna "Zinātnes kafejnīca "Panki nemirst (bet turpina vairoties)! Kā interpretēt subkultūru eksistenci mūsdienu Latvijā?", kuru vadīs institūta pētnieks Jānis Daugavietis. Piedalīsies arī mākslas zinātniece Līva Zolneroviča, Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs un pētnieks Ņikita Bezborodovs un pankgrupa ŠŅK.
Diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem: kā mūsdienās atšķiras vai neatšķiras mūsdienu subkultūras no 40-50 gadu senas pagātnes citās vietās? Cik labi klasiskās subkultūru un scēnu teorijas izskaidro situāciju mazas Centrāl/Ziemeļeiropas valsts galvaspilsētā (valstī, kurā vēl jūtams pēcpadomju laiku gars un konstanta lielā kaimiņa elpa)? Vai tiešām pēdējos gados Rīgā parādījusies tik liela un homogēna jauno pagrīdes grupu scēna, kāda līdz šim Latvijā navbijusi. Kādas ir faktiskās un žanriskās robežas? Kādas ir individuālās tipiskās gaitas, kas vēl gados jaunos mūziķus un scēnas aktīvistus ir aizvedušas līdz attiecīgo subkulturālo prakšu īstenošanai, un kādas nozīmes viņi tajās ieliek?
Pētnieks Artis Ostups piedalās konferencē "International Society for the Study of Narrative"
LU LFMI pētnieks Artis Ostups devies uz Čičesteras Universitāti Lielbritānijā, lai piedalītos "International Society for the Study of Narrative" konferencē (28.06.–30.06.). Viņa referāts balstīts nesen izstrādātajā rakstā par metonīmijas lomu divos trešās paaudzes traumas naratīvos – Andras Manfeldes prozas darbā "Zemnīcas bērni" un Katjas Petrovskajas romānā "Varbūt Estere". Referāts aktualizē mūsdienu vēstures filozofijas izpratni par metonīmiju kā pagātnes klātbūtnes nesēju un sasaista to ar iztēles un ētikas jautājumiem. Šī tēma ir daļa no Ostupa topošās doktora disertācijas.
Bieriņu stāstu vakars
Svelmainā 27. jūnija pēcpusdienā neliela LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa folklorista Gata Ozoliņa vadībā devās uz savdabīgu un līdz šim maz iepazītu Pārdaugavas daļu – Bieriņiem. Galvaspilsētas dienvidrietumu apkaime veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē ap kādreizējo Bieriņu muižu. Mārupītes krastos daba un kultūra draudzīgi sadzīvo līdzās: te atrodas tēlnieka Induļa Rankas veidotais akmens skulptūru dārzs, pilsētvidē brīvi apskatāmi Igora Dobičina un citu tēlnieku darbi, starp mazajām ieliņām un privātmājām ir daudz koku un putnu, Codes ielā pagaidām vēl apskatāma Šēnberģu muižiņa, savukārt Budas muiža Pampāļu ielā priecē ar koka pūķi, Budas skulptūru un citiem ekstravagantiem mākslas darbiem.
Lasīt vairāk...Sveicam Jāņos
Institūta Jāņi – Jānis Oga, Jānis Daugavietis un Jānis Ozoliņš – un visu nozaru kolēģi vēl priecīgu līgošanu un veldzējošu atpūtu dabā!
Foto: Eva Eglāja-Kristsone
