EN in English

2022. gada 11. augusta vakarā LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš vadīja Āgenskalna stāstu vakaru, kas norisinājās Latvijas Zinātnes padomes projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros sadarbībā ar Pārdaugavas radošo centru un bija daļa no vasaras kultūras programmas pasākumu cikla Jaunatnes dārzā (Lapu ielā 24). Stāstu vakarā piedalījās arī Vides filmu studijas (VFS) režisors Uģis Olte un dalībniekiem bija iespēja nedaudz ieskatīties VFS veidotajā dokumentālo raidījumu cikla Atslēgas tapšanas aizkulisēs un noskatīties divus raidījumus. Stāstu vakaram sekoja brīnišķīgs baroka kamermūzikas koncerts No krēslas līdz rītausmai Jaunatnes dārzā, kalniņā pretim Lapu ielai 24. Muzicēja Ansis Bētiņš (tenors), Nora Kalniņa (soprāns), Kaspars Zemītis (ģitāra) un Gertruda Jerjomenko (klavesīns).

Projektā "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju atmiņas, stāstus, fotogrāfijas u. c. kultūrpieredzes materiālus. Tā ir nozīmīga pētnieciskā iniciatīva, jo stāstu radīšanas procesā aktīvi tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji. Arī šis vakars nebija izņēmums. Sanākušies klausītāji (ap 30) ātri kļuva par aktīviem stāstīšanas procesa vadītājiem un dalījās ar savas dzīves zīmīgiem notikumiem. Lasīt vairāk...


Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu sesto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.

Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.

Lasīt vairāk...

Apgādā “Zinātne” klajā nācis Māras Vīksnas sastādītais izdevums “Rucavas garamantas II” (560 lpp., il.). Sērijas “Novadu folklora”12. grāmata ir turpinājums 2019. gadā izdotajām “Rucavas garamantām I”. Folkloras materiālu publicējums tapis laikā, kad paiet 100 gadu, kopš apmēram trešā daļa Rucavas pagasta teritorijas – Sventāja, Būtiņģe – pievienota Lietuvai. “Pēdējos 100 gados aizmirst savus tautiešus aizrobežā nav ļāvuši Emilis Melngailis, Daina Zemzare, Rita Drīzule, Renāte Siliņa (Mielava), Ilmārs Mežs un galvenokārt Sventājas novadpētnieks Miķelis Balčus. Viņš ir uzņēmis Latvijas puses cilvēkus, vadājis, rādījis, izglītojis, papildinājis un precizējis ziņas par Melngaiļa un Drīzules teicējiem.”

Līdzās bagātīgajiem garamantu pierakstiem – tautasdziesmām, ziņģēm, ticējumiem, ieražām, teikām, nostāstiem utt. – grāmatā lasāmi Māras Vīksnas komentāri par kolekciju tapšanu un vācēju biogrāfijas, pārskats par Rucavas un Sventājas materiāliem Latviešu folkloras krātuvē, hronika “Sventājas vēsture”, kurā Miķeļa Balčus savāktos datus apkopojusi Renāte Siliņa, arī viņas stāsts par teicēju Ķērstu Balceri un fragmenti no Miķeļa Balčus pētījumiem, ko no lietuviešu valodas tulkojusi Laimute Balode. Grāmatu papildina Beatrises Reidzānes sastādītā vārdnīca, kurā skaidrota Rucavas un Sventājas īpatnējā leksika, kā arī Antras Upenieces sagatavotais folkloras teicēju rādītājs.

Lasīt vairāk...


No 24. līdz 29. jūlijam Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi norisinās Starptautiskās Salīdzināmās literatūras asociācijas (International Comparative Literature Association, ICLA) XXIII kongress, kura tēma ir “Aktualizējot pasaules literatūras: globālais un lokālais, pamatstraumes un apkaimes” (Re-Imagining Literatures of the World: Global and Local, Mainstreams and Margins). Kongresa darbā piedalās LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Kopā ar Luksemburgas Universitātes profesori Žannu Gleseneru (Jeanne E. Glesener) organizētajā kongresa sekcijā “Mazās un minoritāšu literatūras un literārā historiogrāfija” (Small and minority literatures and literary historiography) iekļauts referāts “No metodoloģiskā nacionālisma uz reģionālu un salīdzināmu skatījumu: latviešu literatūras vēstures 20. un 21. gadsimtā” (From Methodological Nationalism to Regional and Comparative Perspectives: Histories of Latvian Literature in Twentieth and Twenty-First Centuries). Līdzdalību kongresā finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Plašāka informācija un programma pieejama: icla2022-tbilisi.ge


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju, izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām: