EN in English

LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona zinātniskajai konferencei, kas šoreiz veltīta horeogrāfa un dejas pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) simtgadei. Harijs Sūna bija viens no ražīgākajiem un vispusīgākajiem dejas pētniekiem Latvijā, pats būdams arī horeogrāfs un deju skolotājs. Izstrādājis anketēšanas metodi, lai no teicējiem pierakstītu ziņas par horeogrāfisko folkloru, izveidojis dejas un kustību pieraksta sistēmu, kā arī pētījis dejas vēsturi. Lai aktualizētu Sūnas devumu un darbības lauku, kas aptver dažādus skatījumus uz deju, kustību un arī cilvēka ķermeni, proti, etnohoreoloģijas nozari Latvijā, šī gada konferencei izvēlēta tēma “Kustība un deja”.

1989. gadā Amerikas Folkloras biedrība ieviesa jēdzienu bodylore, tajā apvienojot vārdus ķermenis un folklora, lai aktualizētu ķermeņa valodas, kustību, dažādu ķermeņa diskursu, rituālu, ticējumu un vēstures jautājumu nozīmi folkloristikā. Arī pēc vairākām desmitgadēm šis jēdziens nav zaudējis aktualitāti, tāpēc šādā plašā tvērumā šoreiz aicinām lūkoties uz konferences tēmu.

Lasīt vairāk...

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina apmeklēt 81. Latvijas Universitātes starptautiskās konferences latvistikas plenārsēdi “Jokdaris un lelle: rakstnieks padomju laikā un telpā” 2023. gada 24. aprīlī Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un 25. aprīlī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.

Konference veltīta trim latviešu rakstniekiem, kuriem 2022. un 2023. gadā tiek svinēta simt gadu jubileja, – Visvaldim Lāmam, Bruno Saulītim un Ēvaldam Vilkam. Viņu rakstniecības laiks pagāja padomju laikā, viņi bija šī laikmeta izteicēji, sociālistiskā reālisma robežu ievērotāji un pārkāpēji.

Konferences programma pieejama šeit.

Rakstnieks un publicists Visvaldis Lāms (1923–1992) ir sešpadsmit romānu un vairāku garstāstu autors. Bijis iesaukts latviešu leģionā, šai tēmai veltījis vairākus darbus. Par darbiem “Baltā ūdensroze” (1958) un “Kāvu blāzmā” (1958) nonācis ideoloģizētās kritikas uzmanības centrā, kuras rezultātā rakstniekam uz septiņiem gadiem tika liegta publicēšanās iespēja un romāns “Kāvu blāzmā” tika pilnībā izdots tikai pēc vairāk nekā 30 gadiem. Vairāku Visvalža Lāmu darbu centrā ir cilvēks – cilvēks un darbs, cilvēks un laiks, cilvēks un vēsture, dzīvi un cilvēkus neidealizējot.

Lasīt vairāk...

13. un 14. aprīlī Bristolē norisinās subkultūru pētniecībai veltīta konference "Subcultures Network International Conference".

Tajā piedalās arī LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar priekšlasījumu "Communication with Internet memes as an essential part of the local scene (at least in Riga)".

Vairāk par konferenci un programma pieejama šeit.

Sadarbībā ar ClarinLV un Dariah tiek aizsākts jauns digitālo humanitāro zinātņu semināru cikls. Pirmajā seminārā būs iespēja noklausīties LNB digitālās pētniecības vadītājas Andas Baklānes priekšlasījumu "Dzejas un prozas leksikas digitālā pētniecība: no atslēgvārda līdz semantiskajam laukam". Pasākumu moderēs LU LFMI digitālo humanitāro zinātņu pētnieks Haralds Matulis.

Pasākums notiks 12. aprīlī plkst. 11 LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē (Latvijas Nacionālā bibliotēka, 5. stāvs), būs iespēja semināru vērot arī tiešsaistē.
Pieteikšanās ZOOM linkam šeit.

Pasākumu cikls notiek projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) ietvaros, kas tiek īstenots ar Valsts pētījumu programmas "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" atbalstu.



Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

Lasīt vairāk...

Šodien tika paziņoti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti.

Kā spilgtākais 2022. gada darbs literatūrzinātnē nominēts LU LFMI izdotais Benedikta Kalnača pētījums par Rūdolfu Blaumani "Pavērsiens", kā arī LU LFMI pētnieces Anitas Rožkalnes "Dienas Grāmata" izdotā monogrāfija "Brīvie vektori".

Priecājamies arī par LU LFMI pētnieku radošajjiem panākumiem: Ivara Šteinberga dzejas krājums "Jaunība" un Arta Ostupa krājums "Variācijas par mēness tēmu" starp labākajiem dzejas veikumiem 2022. gadā, savukārt Kārļa Vērdiņa un Ievas Lešinskas T. S. Eliota "Dzejas izlases" starp labākajiem atdzejas darbiem.

LU LFMI zinātniskās asistentes Ievas Melgalves kopdarbs ar Elizabeti Lukšo-Ražinsku "Emī un Rū. Draudzības kods" atzīts par vienu no labākajiem oriģināldarbiem bērniem.

Priecājamies par kolēģu veikumiem!

Pilnais nominantu saraksts šeit.

30. marta vakarā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē apbalvoti grāmatu dizaina konkursa "Zelta ābele 2022" uzvarētāji astoņās kategorijās.

Kategorijā "Zinātniskā literatūra" uzvarējusi LU LFMI apgādā izdotā grāmata "Dzīve līdzās ostai", īpaši sveicieni izdevuma dizaina veidotājam Aleksejam Muraško. Lepojamies!

Pilns laureātu saraksts pieejams šeit.

Grāmatas tēma ir cilvēka attiecības ar vidi. Tā no vairāku nozaru — vēstures, vides zinātnes, naratīvu studiju, socioloģijas un aktīvisma antropoloģijas — skatpunkta aplūko iedzīvotāju vietas pieredzi piecās Rīgas apkaimēs: Bolderājā, Daugavgrīvā, Kundziņsalā, Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī. Visām apkaimēm daudz kopīgā, — tā ir atrašanās ārpus pilsētas centra un kaimiņos ostai, kas nozīmē telpiskus ierobežojumus un vides kvalitātes riskus. Tā ir arī spēcīga iedzīvotāju vietas piesaiste un apkaimju aktīvisms, rūpes par vietas rakstura un vides vērtību saglabāšanu. Attīstot jaunu pētniecisku virzienu — vides cilvēkzinātni, grāmata interpretē iedzīvotāju mājošanas pieredzi un vēršas pie visām Daugavas lejteces vides kultūras veidošanā iesaistītajām pusēm.
Grāmatas autori: Kristīne Āboliņa, Dace Bula, Jānis Daugavietis, Agita Pusvilka, Guntis Vāveris, Agnese Zīle-Veisberga.

2023. gada 29. martā plkst. 12.00 Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā notiks priekšlasījums, kurā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis sniegs pārskatu par sociālo kustību izpētes akadēmisko tradīciju, kas turpināsies publiskā diskusijā par Latvijas ‘folkloras kustību’, kā tādas kustības gadījumu, kas radusies nedemokrātiskā režīmā, 20. gs. 70. gadu Padomju Savienībā.

Priekšlasījuma teorētiskā daļa veltīta t. s. ‘jaunajām sociālajām kustībām’, par kurām sāka rakstīt pēc 1968. gada studentu nemieriem. Ja līdz tam sociālās kustības visbiežāk tika izprastas kā izpausme netaisnībām materiālo vērtību pārdales un nacionāli-etnisko attiecību sfērās, tad daudzas mūsdienu Rietumu pasaules sociālās kustības var uzskatīt par visdažādāko ētisko uzskatu, dzīvesstilu un pat gaumju aizstāvjiem (piemēram, vides aizsardzības, cilvēktiesību, LGTB+, tradicionālo vērtību, vegānisma un citas kustības). Tās dažādojušās un vairojušās skaitā, vienlaikus kļūstot skaitliski mazākām. Tai pat laikā mūsdienu masu komunikācijas līdzekļi tās var padarīt gan par globālām, gan par daudz ietekmīgākām arī konkrētā lokālā mērogā. Tas noteicis arī sociālo kustību teorētiskās un empīriskās izpētes diferenciēšanos. Ja sākotnēji sociālās kustības bija gandrīz vai ekskluzīvs makrosocioloģiskās teorijas intereses lauks, tad mūsdienās to izpratne nav iedomājama bez ieguldījuma, ko to izpētē sniedz tādas disciplīnas kā sociālā psiholoģija, sociālā antropoloģija, politikas un komunikācijas zinātnes.

Lasīt vairāk...

Šī gada 23.–24. martā Liepājas Universitātē jau tradicionāli pulcēsies literatūras un kultūras pētnieki uz 29. konferenci "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā". Ar referātiem konferencē piedalīsies arī plaša LU LFMI delegācija.

Plenārsēdē referātu "Latviešu literatūra Ukrainā: īss pārskats" sniegs LU LFMI viespētniece no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Ševčenko Literatūras institūta Irina Pupurs.
Ar priekšlasījumiem piedalīsies LU LFMI pētnieki:
Simona Sofija Valke "Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskas bibliotēkas Vecbibliotēkas fonda 17.–19. gadsimta franču valodas un literatūras apguves līdzekļi";

Ilze Ļaksa-Timinska "Latviešu modernisms PSRS: Roberta Eidemaņa stāsti";

Madara Eversone "Nogaidīšanas stratēģija kā opozicionāra prakse Latvijas Padomju rakstnieku savienībā";

Jānis Oga "20. gs. 70. un 80. gadu latviešu romāni un to atkārtotie izdevumi pēc neatkarības atgūšanas";

Edīte Tišheizere "Divi "Brandi" – kritikas spogulī";

Una Smilgaine ""Sitam kaujam mazos ežus": latviešu ucināmās dziesmas un to saturs"

Ginta Pērle-Sīle "Materiāla atlases principi vācbaltiešu publicētajos tautasdziesmu krājumos 19. gadsimta 1. pusē";

Arta Krūze "Dziesmu virknes kāzu apdziedāšanās tradīcijas kontekstā: īpatnības un problemātika";
Ieva E. Kalniņa "Dzīves rakstīšana: Veronikas Strēlertes piemērs";

Benedikts Kalnačs "Reālisms 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā";

Inguna Daukste-Silasproģe "Meklējot piederību pēctrimdas laikā. Daži aspekti Indras Gubiņas un Gunara Janovska dzīvē un daiļradē";

Ivars Šteinbergs "Literārās mistifikācijas mazā renesanse? Pseidonīmi izdevumā "Avīzes nosaukums"".

Pilna programma pieejama šeit.

Foto: Guntis Pakalns

Viktors Hausmanis

(06.12.1931.–18.03.2023.)

2023. gada 18. martā noslēdzās teātra un literatūras zinātnieka Viktora Hausmaņa dzīves gājums. V. Hausmaņa mūžs cieši saistīts ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kurā viņš sāka strādāt 1957. gadā un arvien izjuta to kā savas otrās mājas. Gadu desmitu laikā institūta nosaukums vairākkārt mainījās, taču nemainīga bija V. Hausmaņa aktīvā klātbūtne un ieinteresētā līdzdalība institūta akadēmiskajā un ikdienas dzīvē. Daudzi no mums ir izjutuši viņa prasīgumu un viņa rūpes, kas izpaudās attieksmē pret darbu, pret sevi un citiem. Pēdējo reizi plašākā lokā ar kolēģiem V. Hausmanis tikās institūta kopsapulcē, kas notika 2022. gada 29. jūnijā. Viņam bija svarīgi novēlēt kolēģiem tā darba sekmīgu turpinājumu, ko aizsākušas un veikušas iepriekšējās paaudzes.

Viktora Hausmaņa dzīve un akadēmiskā karjera veidojās sarežģītā un pretrunīgā vēsturiskā periodā, kas ierobežoja brīvas izteiksmes iespējas un it īpaši administratīvajā darbā iesaistītajiem uzspieda nepieciešamību rēķināties ar kompromisiem. V. Hausmaņa darbība tādējādi ir bijusi cieši saistīta ne tikai ar institūta panākumiem, bet dažkārt arī ar maldiem un neveiksmēm. Tomēr viņa piederības izjūta savai darbavietai ir paraugs, kam var vienīgi līdzināties.

Lasīt vairāk...

Trešo gadu humanitāro un sociālo zinātņu doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti tiek aicināti pieteikties zinātniskai un radošai konferencei “Jauno pētnieku diena”, kas pirmo reizi norisināsies hibrīdformā: referāti tiks lasīti klātienē, bet tiks nodrošināta interneta tiešraide, kā arī piedāvāta iespēja iesūtīt iepriekš ierakstītas plakātu prezentācijas.

Konferences mērķis ir veicināt topošo zinātnieku akadēmisko izaugsmi, atbalstot savstarpēju tīklošanos un solidaritāti. Atšķirībā no pagājušajiem gadiem, kad konferencei nebija vienojošas tematikas, šogad konferences tēma ir radošums pētniecībā.

Šāda tēma ļauj izcelt tieši radošas un starpdisciplināras pieejas pētnieciskajā darbā, tādējādi ne tikai radot telpu brīvai domu apmaiņai, bet arī atbalstot pētnieciskas novitātes. Referenti ir aicināti reflektēt par to, kādi ir galvenie negaidītie šķēršļi, ar kuriem saskārušies, izstrādājot disertācijas, un – kā šie šķēršļi pārvarēti, izmantojot starpdisciplināras, transdisciplināras vai eksperimentālas pieejas, sadarbības un/vai dažādus radošus risinājumus.

Konferences rīkotāji iedrošina konferencei pieteikt ne tikai zinātniskus ziņojumus, bet arī starpdisciplinārus un radošus priekšlasījumus. Veidojot konferences programmu, tiks izskatīti gan akadēmisku referātu, gan māksliniecisku priekšnesumu pieteikumi, kas tapuši gan individuāli, gan sadarbībā, gan pludinot robežu starp radošu pašizpausmi un pētniecību.

Lasīt vairāk...

No 16. līdz 18. martam Kalmārā (Zviedrijā) norisināsies Linneja Universitātes un Kalmāras Mākslas muzeja rīkota starpnozaru konference “Ārkārtas situācijas vides jomā mediju telpā” (Environmental Emergencies Across Media), kurā piedalīsies arī LU LFMI pārstāve Kitija Balcare ar referātu “Arboreālā bioperformativitāte ekoteātra spēles laukumos Latvijā” (Arboreal Bioperformativity Staged in Ecotheatre in Latvia).

Vairāk par konferenci un programma: šeit



31. martā no plkst. 11 līdz 19 Latvijas Nacionālās bibliotēkās Draugu telpā aicinām svinēt LU LFMI apgāda 15. jubileju.

Grāmatas par iedvesmojoši zemām cenām* (izdevumi par 1, 3 vai 5 eiro).

Pilns grāmatu saraksts ar cenām šeit.

Loterija tikai ar pilnām lozēm.

Iespēja satikt grāmatu autorus.

Būs nopērkami arī LU LFMI drauga Latvijas Nacionālās bibliotēkas senāki un jaunāki izdevumi par pievilcīgām cenām!

Maksājumus varēs veikt ar bankas kartēm un/vai norēķinoties ar skaidru naudu.

Pasākums šeit.

* Izpārdošana par fiksētajām cenu kategorijām neattiecas uz jaunākajām grāmatām.


Autogrāfu stundas

14.00–15.00 Toms Ķencis

15.00–16.00 Inguna Daukste-Silasproģe, Māra Grudule, Ieva Kalniņa

16.00–17.00 Arnolds Klotiņš, Ieva Vīvere

17.00–18.00 Dace Bula, Jānis Daugavietis


3. martā tika izziņotas nominācijas 8 grāmatu kategorijās dizaina konkursā "Zelta Ābele 2022". Priecājamies par LU LFMI apgāda paspārnē izdoto grāmatu "Dzīve līdzās ostai", kas nominēta zinātniskās literatūras kategorijā. Izdevuma dizainu veidojis Aleksejs Muraško.

Viss nominantu saraksts pieejams šeit.

Vairāk par izdevumu: http://lulfmi.lv/Dzive-lidzas-ostai-2022



LU LFMI iesaistījies Eiropas Komisijas programmas “Erasmus+” projekta “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu” (GreenHeritage. The Impact of Climate Change on the Intangible Cultural Heritage, 2022–2025) īstenošanā. Projekta mērķis ir izstrādāt holistisku, inovatīvu un iekļaujošu pieeju, lai izprastu klimata pārmaiņu tiešo un netiešo ietekmi uz nemateriālo kultūras mantojumu. Ar pētījuma rezultātiem un tēmu, kurai Eiropā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, plānots iepazīstināt gan plašāku sabiedrību, gan īpaši akadēmisko vidi – studentus un pētniekus. Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējas problēmas klimata pārmaiņu kontekstā tiks diskutētas ar dažāda līmeņa politiku veidotājiem un sabiedrisko sektoru. Projektu koordinē Itālijas Republikas Nacionālā pētniecības padome (Consiglio Nazionale delle Ricerche), projekta konsorcijā iesaistītas arī citas partnerinstitūcijas no Itālijas, Grieķijas, Spānijas un Beļģijas.

Lasīt vairāk...