Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes grāmatas atvēršana
1. martā plkst. 13.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rakstnieku viesistabā notiks Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskās monogrāfijas “Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās”” atvēršanas svinības. Grāmatas atvēršana norisēs “Latvijas Grāmatu izstādes 2020” kultūras pasākumu programmā. Svinībās piedalīsies pētījuma autore un viņas kolēģi, muzicēs folkloras kopa “Vilcenes”.
Apgāds “Zinātne” un LU LFMI aicina ikvienu interesentu!
Grāmata sagatavota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Iznācis žurnāla "Letonica" 40. numurs
Februāra sākumā pie lasītājiem devies 40. humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas vēsturi un kultūru saistītām tēmām.
Numuru ievada Brigitas Cīrules un Ilonas Gorņevas raksts par antīkās teorētiskās domas klātbūtni Bazilija Plīnija poēmā “Slavas dziesma Rīgai”. Līdz šim nepietiekami aplūkotai tēmai pievērsies Mārtiņš Mintaurs rakstā par dzimtenes pagātni 19. gadsimta pirmās puses vācbaltiešu historiogrāfijā.
Vairāki numura raksti tiešāk vai netiešāk veltīti Otrā pasaules kara un padomju okupācijas iespaidam uz latviešu literatūru, kultūru un zinātni. Māra Grudule un Benedikts Kalnačs pēta latviešu literatūras vēstures recepciju 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā. Inguna Daukste-Silasproģe turpina pētīt latviešu literatūras attiecības ar trimdas pieredzi, šoreiz pievēršoties Kārļa Skalbes ceļam uz Zviedriju. Madara Eversone iedziļinās Latvijas Padomju rakstnieku savienības darbībā 1940.–41. gadā. Jana Kukaine piedāvā kritisku skatījumu uz dzimumu vienlīdzības izpratni Padomju Savienībā. Savukārt Artis Ostups analizē padomju okupācijas traumas izpausmes mūsdienu latviešu prozā. Lasīt vairāk...
Beatrise Reidzāne piedalīsies konferencē "Valoda sabiedrībā"
20.-21. februārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 147. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "Valoda sabiedrībā". LU LFMI LFK pārstāvēs pētniece Beatrise Reidzāne ar referātu "Ortogrāfijas problēmas tautasdziesmu publicējumos".
LU LFMI pētnieki piedalīsies konferencē Daugavpils Universitātē
30.–31. janvārī Daugavpils Universitātē notiks starptautiska zinātniska konference "XXX Zinātniskie lasījumi".
Konferencē ar referātiem piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, vadošais pētnieks Pauls Daija un pētnieks Guntis Pakalns.
Inguna Daukste-Silasproģe piedalīsies darba grupā "Savējais, svešais, citādais literatūrā un kultūrā" ar referātu "Atgriešanās Rīgā: sava un svešā disonance. Ieskats latviešu trimdas prozas tekstos". Pauls Daija uzstāsies ar referātu "Pārmaiņas priekšstatos par etnisko un sociālo piederību Vidzemē 19. gadsimta sākumā". Guntis Pakalns piedalīsies ar referātu "Pasaku satura rediģēšana J. Niedres „Latviešu pasakās” (1946–1950".
Konferences programma pieejama šeit.
LU LFMI projektu konkursā apstiprina projektu "Latviešu literatūra un literatūrzinātne salīdzināmā skatījumā"
LU LFMI projektu padome ir izvērtējusi pieteikumus LU LFMI pētnieciskajiem projektiem 2020. gadā un pieņēmusi lēmumu apstiprināt akadēmiskās izcilības projektu LFMI-BF-2020/1 "Latviešu literatūra un literatūrzinātne salīdzināmā skatījumā". Projekta vadītājs: Benedikts Kalnačs.
Projekta īstenošana: 03.02.2020–30.12.2020.
LU LFMI projekts "Dzīve līdzās ostai" piedalās LU 78. konferencē
Šā gada 30. janvārī LU LFMI projekta "Dzīve līdzās ostai" (lzp-2018/1-0446) komanda piedalīsies Latvijas Universitātes 78. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.
Telpiskās plānošanas un attīstības sekcijā (LU Dabas mājā) referātus lasīs Kristīne Āboliņa, Dace Bula, Jānis Daugavietis, Ieva Garda-Rozenberga un Agita Pusvilka, veidojot vienotu paneli "Daugava un cilvēki".
Lasīt vairāk...Aicina reģistrēties digitālo humanitāro zinātņu konferencei
No 17. līdz 20. martam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies starptautiska konference "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs" (DHN2020). Reģistrējoties līdz 2. februārim, dalības maksa ir zemāka: https://ej.uz/DHN20_reg
DHN ir ikgadēja digitālajai pētniecībai veltīta konference, kas norit piekto gadu.Tās īpašie viesi būs Ūmejas Universitātes (Zviedrija) profesore, mākslīgā intelekta sociālo un ētisko aspektu speciāliste Virdžīnija Dignama (Virginia Dignum), Kembridžas Universitātes (Apvienotā Karaliste) Sabiedrības lēmumu pieņemšanas laboratorijas pētnieks Jons Rozenbēks (Jon Roozenbeek), Islandes Universitātes profesors, digitālās folkloristikas pētnieks Terijs Gunels (Terry Gunnell), kā arī Latvijas Universitātes (LU) Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs profesors Jurģis Šķilters. Konferences pamatprogrammā iekļauti 80 referāti un vairāk nekā 20 akadēmisko plakātu prezentācijas.
Lasīt vairāk...LU LFMI izsludina konkursu uz amatu vietām literatūras nozarē
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām:
- pētnieka-pēcdoktoranta vieta literatūras nozarē ar specializāciju padomju, diasporas un mūsdienu literatūras izpētē;
- zinātniskā asistenta vieta literatūras nozarē ar specializāciju padomju un mūsdienu literatūras izpētē un papildus specializāciju tulkošanas teorijas un identitāšu pētījumos.
Pētnieka-pēcdoktoranta darba samaksa 2731 EUR mēnesī (bruto);
Zinātniskā asistenta darba samaksa, sākot no 355 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā „Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums,
Izsludina pieteikšanos LU LFMI piešķirtā zinātniskās institūcijas bāzes finansējuma izlietojumu pētnieciskiem un attīstības projektiem 2020. gadā
Zinātniskās institūcijas bāzes finansējumu LU LFMI projektiem izlieto, lai īstenotu LU LFMI stratēģiju un pētniecības programmu 2015.—2020. gadam, atbilstoši tur noteiktajiem prioritārajiem virzieniem literatūrzinātnē, folkloristikā, teātra un mūzikas izpētē. 2020. gadā LU LFMI konkursa kārtībā piešķir vienam individuālam akadēmiskās izcilības projektam. Projektu var pieteikt LU LFMI vadošā pētnieka amatā ievēlēts darbinieks, kurš ar 2020. gada janvāri nav iesaistīts citā pētnieciskā projektā ar definētu mēneša noslodzi un atlīdzību. Projekta pieteikums elektroniski un papīra formātā (parakstīts) jāiesniedz LU LFMI zinātniskajai sekretārei līdz 2020. gada 24. janvārim. Projektu īstenošanas termiņš: 03.02.2020–30.12.2020.
Ar Nolikumu, Vērtēšanas vadlīnijām un veidlapām var iepazīties šeit.
Piešķirts atbalsts Sanitas Reinsones grāmatas "Meža meitas" tulkošanai angļu valodā
ASV Nacionālais mākslas atbalsta fonds (National Endowment for the Arts) piešķīris stipendiju tulkotājai Kaijai Straumanis par LU LFMI pētnieces Sanitas Reinsones dzīvesstāstu grāmatas "Meža meitas" tulkojumu angļu valodā.
Grāmata "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā" publicēta apgādā "Dienas Grāmata" 2015. gadā. Šajā pašā gadā tā kļuva par vienu no pirktākajām grāmatām Latvijā. 2018. gadā pēc šīs grāmatas režisors Mārtiņš Eihe iestudēja izrādi Valmieras Drāmas teātrī.
LU LFMI vadošajai pētniecei Mārai Grudulei piešķirta Viļa Plūdoņa balva literatūrzinātnē
Šā gada 14. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra deviņas LZA vārdbalvas, Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē piešķirot LU LFMI vadošajai pētniecei un LZA īstenajai loceklei Mārai Grudulei.
Balva piešķirta par par ieguldījumu zinātnes nozares attīstībā un monogrāfiju "Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā /Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext/ Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts”.
Lasīt vairāk...Pasniegs balvu "LZA Gada sasniegumi zinātnē 2019"
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi desmit nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2019. gadā, kā arī piešķīrusi septiņus LZA Prezidenta Atzinības rakstus. Desmit laureātu vidū ir arī LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes pētījums “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos” un kolektīvā monogrāfija “Latvija: kultūru migrācija”, kuras atbildīgā redaktore ir institūta vadošā pētniece Anita Rožkalne un autoru vidū ir seši LFMI zinātnieki.
LZA vērtējumā Ingunas Daukstes-Silasproģes darbs ir “pirmreizējs pētījums, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, atklājot radošas personības skaudro ikdienu un spēju saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību.”
Lasīt vairāk...LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2020. gada 15. janvārī
2020. gada 15. janvārī plkst. 14:00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde.
DARBA KĀRTĪBĀ:
- LU LFMI aktualitātes;
- Nolikuma par LU LFMI piešķirtā zinātniskās institūcijas bāzes finansējuma izlietojumu pētnieciskiem un attīstības projektiem 2020. gadā apspriešana/apstiprināšana;
- LU LFMI izdevējdarbības plāna 2020. gadam apspriešana/apstiprināšana;
- LU LFMI publisko zinātnisko aktivitāšu plāna 2020. gadam apspriešana/apstiprināšana;
- Akadēmisko amatu vietu apspriešana/izsludināšana (zinātniskā asistenta un pētnieka vieta literatūrzinātnē);
- Dažādi.
Aicina piedalīties konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā"
Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte, Kurzemes Humanitārais institūts, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Lietuviešu literatūras un folkloras institūts un Vītauta Dižā universitāte aicina piedalīties Liepājas 26. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" Liepājas Universitātē 2020. gada 5.–6. martā.
Konferences rīkotāji aicina piedalīties humanitāro, mākslas, sociālo un citu zinātņu jomu pētniekus ar referātiem par Baltijas jūras valstu literatūras un kultūras jautājumiem. Pētnieki var iesūtīt: 1) individuālo referātu pieteikumus; 2) pieteikumus tematiskām sēdēm (3–4 ref.).
Darba valodas – latviešu, lietuviešu un angļu; prezentāciju vēlams sagatavot angļu valodā.
Lasīt vairāk...Pētījums par vilku "Latvju dainās"
Klajā nākusi Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskā monogrāfija “Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās”” (Rīga: Zinātne, 2019. 784 lpp., il.). Grāmata ir turpinājums autores pētnieciskajai interesei par klasisko tautasdziesmu tēlu sistēmu un atsevišķo tēlu daudzajām nozīmēm (iepriekšējais – dažādiem dabas tēliem veltītais – pētījums izdots 2015. gadā).
Apjomīgās nodaļās, kas veltītas (1) fiziskajam vilkam, (2) personificētajam vilkam, (3) vilkam īpašos vārdu savienojumos (vilka māte, vilki lāči u. c.) un (4) formulu ar leksēmu vilks strukturālai analīzei, Beatrise Reidzāne detalizēti skaidro tautasdziesmu valodā rodamās semantiskās likumsakarības to vēsturiskajā attīstībā. Lasīt vairāk...
