LU LFMI vadošajai pētniecei Mārai Grudulei piešķirta Viļa Plūdoņa balva literatūrzinātnē
Šā gada 14. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra deviņas LZA vārdbalvas, Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē piešķirot LU LFMI vadošajai pētniecei un LZA īstenajai loceklei Mārai Grudulei.
Balva piešķirta par par ieguldījumu zinātnes nozares attīstībā un monogrāfiju "Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā /Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext/ Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts”.
Lasīt vairāk...Pasniegs balvu "LZA Gada sasniegumi zinātnē 2019"
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi desmit nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2019. gadā, kā arī piešķīrusi septiņus LZA Prezidenta Atzinības rakstus. Desmit laureātu vidū ir arī LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes pētījums “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos” un kolektīvā monogrāfija “Latvija: kultūru migrācija”, kuras atbildīgā redaktore ir institūta vadošā pētniece Anita Rožkalne un autoru vidū ir seši LFMI zinātnieki.
LZA vērtējumā Ingunas Daukstes-Silasproģes darbs ir “pirmreizējs pētījums, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, atklājot radošas personības skaudro ikdienu un spēju saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību.”
Lasīt vairāk...LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2020. gada 15. janvārī
2020. gada 15. janvārī plkst. 14:00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde.
DARBA KĀRTĪBĀ:
- LU LFMI aktualitātes;
- Nolikuma par LU LFMI piešķirtā zinātniskās institūcijas bāzes finansējuma izlietojumu pētnieciskiem un attīstības projektiem 2020. gadā apspriešana/apstiprināšana;
- LU LFMI izdevējdarbības plāna 2020. gadam apspriešana/apstiprināšana;
- LU LFMI publisko zinātnisko aktivitāšu plāna 2020. gadam apspriešana/apstiprināšana;
- Akadēmisko amatu vietu apspriešana/izsludināšana (zinātniskā asistenta un pētnieka vieta literatūrzinātnē);
- Dažādi.
Aicina piedalīties konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā"
Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte, Kurzemes Humanitārais institūts, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Lietuviešu literatūras un folkloras institūts un Vītauta Dižā universitāte aicina piedalīties Liepājas 26. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" Liepājas Universitātē 2020. gada 5.–6. martā.
Konferences rīkotāji aicina piedalīties humanitāro, mākslas, sociālo un citu zinātņu jomu pētniekus ar referātiem par Baltijas jūras valstu literatūras un kultūras jautājumiem. Pētnieki var iesūtīt: 1) individuālo referātu pieteikumus; 2) pieteikumus tematiskām sēdēm (3–4 ref.).
Darba valodas – latviešu, lietuviešu un angļu; prezentāciju vēlams sagatavot angļu valodā.
Lasīt vairāk...Pētījums par vilku "Latvju dainās"
Klajā nākusi Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskā monogrāfija “Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās”” (Rīga: Zinātne, 2019. 784 lpp., il.). Grāmata ir turpinājums autores pētnieciskajai interesei par klasisko tautasdziesmu tēlu sistēmu un atsevišķo tēlu daudzajām nozīmēm (iepriekšējais – dažādiem dabas tēliem veltītais – pētījums izdots 2015. gadā).
Apjomīgās nodaļās, kas veltītas (1) fiziskajam vilkam, (2) personificētajam vilkam, (3) vilkam īpašos vārdu savienojumos (vilka māte, vilki lāči u. c.) un (4) formulu ar leksēmu vilks strukturālai analīzei, Beatrise Reidzāne detalizēti skaidro tautasdziesmu valodā rodamās semantiskās likumsakarības to vēsturiskajā attīstībā. Lasīt vairāk...
Izdota kolektīvā monogrāfija "Latvija: Kultūru migrācija"
Šā gada 12. decembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika kolektīvās monogrāfijas “Latvija: Kultūru migrācija” atklāšanas svinības. Starpnozaru pētījums, kolektīvā monogrāfija „Latvija: kultūru migrācija”, ir pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu, kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Starptautiskās zinātniskās domas kontekstā pirmoreiz definēts kultūru migrācijas jēdziens, veidi, saistība ar atšķirīgām pieejām kultūras pētniecībā.
Kultūru migrāciju pētnieki atklāj dažādās cilvēka darbības jomās: materiālā kultūra (vēsturnieki), valodu mijiedarbe (valodnieki), mītu un citu folkloras elementu migrācija (folkloristi, literatūrpētnieki), ideju vēsture un reliģija kā kultūru migrācijas izpausme (filozofi, reliģijas pētnieki, vēsturnieki), estētiskās kultūras robežzona ar nacionālo identitāti, ideoloģiju, politiku un valstiskumu (filozofi, vēsturnieki), kultūru migrācijas atspulgi literatūrā un citos mākslas veidos.
Lasīt vairāk...Kolektīvās monogrāfijas "Latvija: Kultūru migrācija" autori LTV1
2019. gada 10. decembrī LTV1 raidījuma "Dienas ziņas" nobeiguma daļā "Kultūras ziņas" par kolektīvo monogrāfiju "Latvija: kultūru migrācija" stāstīja divi no tās autoriem – Anita Rožkalne (LU LFMI) un Māris Kūlis (LU FSI).
Monogrāfija uzrakstīta LU LFMI vadītā LZP starpnozaru sadarbības projekta "Kultūru migrācija Latvijā" (Nr. 660/2014) ietvaros. Tās tapšanā iesaistītas četras Latvijas Universitātes zinātniskās institūcijas – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Latviešu valodas institūts, LU Latvijas vēstures institūts – un vairāk nekā 25 pētnieki no dažādām humanitārajām jomām.
Monogrāfijas atklāšanas svētki norisināsies 12. decembrī plkst. 15.00 Raiņa bulvārī 19, Latvijas Universitātes Mazajā aulā.
Ziņu sižetu iespējams noskatīties ŠEIT.
Notiks kolektīvās monogrāfijas "Latvija: Kultūru migrācija" atvēršanas svētki
Šā gada 12. decembrī plkst. 15.00 Raiņa bulvārī 19, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, norisināsies kolektīvās monogrāfijas “Latvija: Kultūru migrācija” atvēršanas svētki.
Monogrāfijas tapšanā iesaistījušās četras zinātniskās institūcijas – LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Latviešu valodas institūts, LU Latvijas vēstures institūts, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Monogrāfija piedāvā jaunu skatījumu uz Latvijas teritorijā dzīvojošo etnosu spēju uzņemt un radoši ietvert savā kultūrā citu kultūru pieredzi, kā arī sniedz atziņas par mazākumtautu kā kultūras transfēra lomu un Latvijas kā nelielas valsts pienesumu pasaules kultūrā.
Lasīt vairāk...Sanita Reinsone saņems Autortiesību bezgalības balvu
Šogad Autortiesību bezgalības balvu saņems arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone. Balva piešķirta par dzīvesstāstu sakārtojumu "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā", kas grāmatā izdots 2015. gadā (izdevējs – "Dienas Grāmata"), ar nosaukumu "Meža meitas" dramatizēts un iestudēts Valmieras Drāmas teātrī (pirmizrāde 2018. gada 12. janvārī), 2019. gadā iestudējums ierakstīts Latvijas Televīzijā un Lietuvas kultūras avīzē "Šiaurės Atėnai" publicēti grāmatas fragmenti (tulkotājs – Audrius Musteikis).
7. Igaunijas digitālo humanitāro zinātņu konference
No 4. līdz 6. decembrim Igaunijā, Tallinā notiks 7. Igaunijas digitālo humanitāro zinātņu konference "Digitālā kultūras mantojuma lietojums pētniecībā un izglītībā" (Use of Digital Cultural Heritage in Research and Education). Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieki Sanita Reinsone un Jānis Daugavietis ar referātu "No manuskriptu pārrakstīšanas līdz dzejas performancēm: sabiedrības iesaiste kultūras mantojuma praktizēšanā" (From Manuscript Transcription to Poetry Performances: Cultural Heritage Crowdsourcing in Practice), kurā runās par sabiedrības iesaistes akcijām, ko īstenojis LU LFMI, un pieredzi, radot tās.
Konferences programma apskatāma šeit.
Latvijas stāstnieki pulcēsies LNB
Piektdien, 29. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē plkst. 17.00 vienkopus pulcēsies stāstnieki no visas Latvijas. Ar stāstniekiem iepazīstinās LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns.
Šī ir reta iespēja Rīgā vienkopus redzēt un dzirdēt stāstnieces un stāstniekus no daudziem Latvijas novadiem – cilvēkus, kas apzināti kopj mutvārdu stāstīšanas tradīcijas, organizē stāstnieku festivālus un daudzus citus stāstīšanas pasākumus, piedalās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas "Stāstu bibliotēku" tīklā, ir talantīgi un aizrautīgi stāstnieki. Skanēs pasakas, neparasti gadījumu un piedzīvojumu stāsti, būs arī baisi spoku stāsti – literārajā valodā un dialektos, ar nelieliem muzikāliem iestarpinājumiem. Pasākums bez ieejas maksas, paredzēts galvenokārt pieaugušajiem, bet piemērots arī bērniem un pusaudžiem.
Lasīt vairāk...Borisa Putilova un Kirila Čistova simtgadei veltītie zinātniskie lasījumi Sanktpēterburgā
No 14. līdz 16. novembrim Sanktpēterburgā norisinājās Krievijas Zinātņu akadēmijas Antropoloģijas un etnogrāfijas muzeja, Krievu literatūras institūta un Sanktpēterburgas Zinātniskā centra organizētie piektie Borisam Putilovam un Kirilam Čistovam veltītie zinātniskie lasījumi, ar kuriem šogad tika svinēta abu krievu folkloristikas klasiķu simtgade.
Konference bija veltīta vēlā sociālisma un postsociālisma folkloristikai. Priekšlasījumos tika pievērsta uzmanība tādiem jautājumiem kā Putilova un Čistova pētījumu ietekme mūsdienu folkloristikā, padomju akadēmiskais mantojums postpadomju folkloristikā un etnogrāfijā, tradicionālā kultūra un tās mūsdienu transformācijas, mūsdienu folkloristikas un etnogrāfijas metodoloģija, lauka pētījumi vēsturiskā un mūsdienu skatījumā, antropoloģiskā un folkloriskā pieeja pilsētas izpētē, reliģijas antropoloģija, atmiņas antropoloģija, mūsdienu etnomuzikoloģijas problēmas u.c.
Konferencē ar referātiem piedalījās LU LFMI pētnieki Toms Ķencis (The Invention of Soviet Latvia), Baiba Krogzeme-Mosgorda (Soviet and Post-Soviet History of the Largest Latvian Folk Song Edition) un Gatis Ozoliņš (Фольклор Первой мировой войны (по материалам коллекций латышского фольклора советского периода)/ Pirmā pasaules kara folklora (padomju perioda latviešu folkloras kolekciju materiāli))
Lasīt vairāk...12. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference Tallinā
No 14. līdz 15. novembrim Tallinā notiks 12. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference "Dzīves un vēstures rakstīšana mūsdienu Baltijas kultūrās" ("Life Writing and History Writing in Contemporary Baltic Cultures"). LU LFMI tajā pārstāvēs Eva Eglāja-Kristsone, Benedikts Kalnačs, Zita Kārkla un Inguna Daukste-Silasproģe.
Dažādas dzīves pierakstīšanas formas bijušas būtiskas vienmēr, bet pēdējās desmitgadēs to aktualitāte ir augusi. Ir izveidojušās jaunas dzīves fiksēšanas tēmas, formāti un perspektīvas. Jaunākās rakstniecības tendences rāda tiecību literatūras, kā arī kultūras un sociālās vēstures virzienā. Autobiogrāfiskie aspekti savijušies ar izdomu, atklājot vēstures pārmaiņas, kas ietekmējušas daudzu cilvēku likteņus. Konferencē tiks apskatītas ne tikai šīs tēmas, bet arī dzīves pierakstīšanas tēmas, kas parādās vizuālajā mākslā, filmās un teātrī.
Konferences programma pieejama te.
Sociālisma folkloristika: nozares mantojums
Aicinājums piedalīties
"Sociālisma folkloristika: nozares mantojums"
Konference – Rakstu krājums – Saziņas tīkls
Ja jūsu pētniecisko interešu lokā ir bijušās Padomju Savienības vai sociālistiskā bloka valstu folkloristikas vai radniecīgas disciplīnas pēckara vēsture, aicinām iesniegt pirmreizēju zinātnisko rakstu starptautiskam, recenzētam (peer reviewed) un SCOPUS vai Web of Science datubāzēs indeksētam rakstu krājumam angļu valodā, kas tiks publicēts 2021. gadā. Lasīt vairāk...
Aizvadīta K. Barona konference 2019 "Folklora un izglītība"
2019. gada 30. un 31. oktobrī, atzīmējot latviešu tautasdziesmu krājēja, kārtotāja un "Latvju dainu" publicētāja Krišjāņa Barona (31.10.1835.–8.03.1923.) dzimšanas dienu, jau 38. gadu LU LFMI Latviešu folkloras krātuve rīkoja Krišjāņa Barona konferenci. Konferences tēma "Folklora un izglītība" tika iztirzāta 17 referātos, ar kuriem uzstājās dažādu humanitāro un sociālo nozaru pārstāvji – Ingus Barovskis, Ilze Briška, Iveta Dukaļska, Elīna Gailīte, Anita Helviga, Janīna Kursīte, Ilze Ļaksa-Timinska, Liene Markus-Narvila, Māra Mellēna, Viktorija Prituļaka, Gatis Ozoliņš, Ginta Pērle-Sīle, Signe Pucena, Gunta Siliņa-Jasjukeviča, Inese Sirica, Ilga Reizniece, Ieva Tihovska un Māra Vīksna.
Lasīt vairāk...
