EN in English

No 2019. gada 26. augusta līdz 30. augustam Lillē (Francijā) notiks Eiropas Salīdzināmās literatūrzinātnes asociācijas (European Society of Comparative Literature/Société Européenne de Littérature Comparée) 8. kongress "Literature, cultural exchanges and transmission: knowledge and creation between past and future" ("Literatūra, kultūras apmaiņa un pārnese: zināšanas un daiļrade starp pagātni un nākotni"). Kongresā ar referātu "Latvian and German Cultural Contacts: Knowledge Transfer and Transfiguration" ("Latviešu un vācu kultūras kontakti: zināšanu pārnese un pārveidošana") piedalīsies arī LU LFMI vadošie pētnieki Pauls Daija un Benedikts Kalnačs. Dalību pasākumā finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Eiropas Salīdzināmās literatūrzinātnes asociācija, kas dibināta 2003. gadā Parīzē, ir nozīmīgs un starptautiski atpazīstams literatūras un kultūras pētījumu centrs. Tā veicina starpdisciplinārus pētījumus dažādu Eiropas tautu literatūrzinātnē, organizē zinātniskas konferences un izdod akadēmiskas publikācijas.


Atzīmējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas 100. jubileju, no 21. augusta ikviens aicināts skaļi nolasīt un ieskaņot kādu no simts 1919. gadā tapušiem un/vai publicētiem dzejoļiem vietnē lasi.literatura.lv/lnb100. Akcija “Dzejas rats 1919” ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta dāvana Latvijas Nacionālajai bibliotēkai tās simtgadē. Akcija norisināsies līdz septembra beigām, klātienē akcijā būs iespēja piedalīties bibliotēkas jubilejas norisēs 31. augustā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Apsveic bibliotēku, ierunā dzejoli! Lasīt vairāk...


Atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk Atmodas laika atmiņu dokumentēšanu, īpaši pievēršoties vizuālajiem simboliem. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Auseklīša kā simbola nozīmi personiskajā pieredzē un atmiņās. Nozīmīga loma tā izplatībā bija tieši individuālajam radošumam un izdomai.

Trešā Atmoda Latvijā, tāpāt kā neatkarības atjaunošana citās Baltijas valstīs, bija nevardarbīga pretošanās kustība, tādēļ simboliem un simboliskām darbībām, piemēram, Baltijas ceļam, bija jo īpaši nozīmīga loma. Līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam, Auseklītis (regulāra astoņstaru zvaigzne) bija redzamākais no vizuālajiem simboliem, kas iemantoja popularitāti gan Atmodas līderu, gan sabiedrības vidū. Tā plašais lietojums saistīts ar ornamenta izplatību tautas mākslā un Auseklīša kā mitoloģiska tēla atpazīstamību. Auseklītis dažādos veidolos kļuva par latviskās identitātes apzīmētāju un vizuālās pašidentificēšanās zīmi.

Saglabā savu liecību par Atmodas laiku, atbildot uz sešiem jautājumiem. Atbildes uz šo aptauju tiks glabātas Latviešu folkloras krātuvē un tiks izmantotas turpmākiem pētījumiem. Aptauju aizpildi šeit.


No 19. līdz 23. augustam notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves 56. zinātniskā ekspedīcija Sabilē. Iepriekšējos gados pētnieki viesojušies Ziemeļlatgalē (2016), Vidzemē – Piebalgā (2017), Sēlijā (2018), un nu kārta pienākusi Kurzemei. Darbs iecerēts Sabiles pilsētā un Abavas pagastā – Valgalē (Abavciemā), Pedvāles muižas apkārtnē, Priedēs, Virbos, Rinkulē. Atsevišķi ekspedīcijas dalībnieki dokumentēs dzīvesstāstus un nemateriālā kultūras mantojuma liecības Kandavas pagasta Matkulē un citur tuvējā apkārtnē.

Sabile, pilsēta Abavas krastos, pazīstama ne vien ar Vīna kalnu un mazākumtautību kopienām, kas tajā vēsturiski mitušas, bet ar jo daudzām citām īpašām vietām (Sabiles pilskalns, baznīca, sinagoga, muižas, Ēģipte u. c.), notikumiem un cilvēkiem. Garamantas šeit vāktas jau iepriekš. Latviešu folkloras krātuvē glabājas vairākas folkloras materiālu kolekcijas, kuras pierakstītas Sabilē un tās apkaimē. Trīs kolekcijas 20. gs. 20. un 30. gados sagatavojuši skolēni no Sabiles sešklašu pamatskolas, Sabiles vidusskolas un Valgales sešklašu pamatskolas. Nelielus folkloras vākumus no dzimtās puses snieguši Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš un Fricis Dambergs. Folkloras materiāli Sabiles apkārtnē vākti arī Valodas un literatūras institūta Folkloras sektora 16. zinātniskajā ekspedīcijā Madonas un Talsu rajonā, kas notika 1962. gadā.

Lasīt vairāk...

31. augustā plkst. 11.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks saruna "Grāmata un lasītāja pieredze: laikmeta nospiedumi", kurā piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Māra Grudule, LNB vadošais pētnieks, kurators un vēsturnieks Gustavs Strenga un dzejnieks, Latvijas Radio 1 kultūras žurnālists un etīžu teātra "NERTEN" aktieris un režisors Toms Treibergs. Sarunu vadīs Līva Kukle.

Sarunā tiks ieskicēti šādi jautājumi: Kas ir laba literatūra? Kādai tai būtu jābūt? Vai mūsdienās autors, kas attaisnotu visas antīkā laikmeta, viduslaiku, jauno laiku, pirmskara vai pēckara lasītāju cerības, vēl joprojām tiktu uzskatīts par prasmīgu autoru? Cik lielā mērā no mūsdienu skatupunkta vispār ir iespējams objektīvi novērtēt senāk rakstītus literārus darbus, ja reiz gan to autori, gan mērķauditorija piederēja citai sabiedrībai?


Knuts Djupedāls

14. augustā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā gaidāma norvēģu pētnieka Knuta Djupedāla (Knut Djupedal) lekcija "World View, Culture, and Folklore" ("Pasaules uzskats, kultūra un folklora"). Lekcijā tiks analizēta saikne starp šiem trim jēgumiem. Noslēgumā zinātnieks dalīsies pieredzē un praktiskos ieteikumos – ko izglītība folkloristikā var dot, kad studijas ir pabeigtas, grāds iegūts un ir jānodrošina iztika.

Knuts Djupedāls dzimis 1948. gadā, ieguvis maģistra grādu vēsturē Oregonas Universitātē (ASV) un mākslas maģistra grādu folkloristikā Bergenas Universitātē (Norvēģijā). Viņa profesionālā karjera saistīta ar Norvēģu emigrantu muzeju pie Hāmaras pilsētas – 27 gadus viņš bijis tā direktors, nesen pensionējies. Kā muzeja direktors un kurators viņš veidojis daudzas ekspozīcijas, kas izgaismojušas norvēģu emigrantu kopienu dzīvi Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un citos kontinentos. Iepriekš Djupedāla kungs veicis zinātniski pētniecisko darbu Norvēģijas Humanitāro zinātņu padomes projektos, kas veltīti emigrācijas un reemigrācijas jautājumiem. Viņš pildījis kultūras konservatora pienākumus Sognas un Fjūranes apgabalā, lasījis lekcijas universitātēs Bergenā, Oslo un Stavangerā, kā arī Hāmaras Universitātes Izglītības koledžā.

Lasīt vairāk...

2019. gada 7. augustā plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:


Apgādā "Aisthesis" Bīlefeldē, Vācijā publicēts zinātnisku rakstu krājums "Rūdolfs Blaumanis (1863–1908). Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur"".

Krājuma sastādītāji un redaktori ir literatūrzinātnieki Rolfs Fīlmanis (Rolf Füllmann), Antje Johaninga-Radžiene (Antje Johanning-Radžienė),
Heinrihs Kaulens (Heinrich Kaulen) un Benedikts Kalnačs.

Grāmatā publicēti LU LFMI vadošo pētnieku Paula Daijas, Evas Eglājas-Kristsones, Māras Grudules, Benedikta Kalnača, kā arī Līvijas Volkovas, Ievas Kalniņas (LU), Kristiānas Ābeles, Ivara Orehova, Ģertrūdes Ceplas-Kaufmanes (Getrude Cepl-Kaufmann), Rolfa Fīlmaņa, Heinriha Kaulena un Marijas Vestes (Marija Weste) raksti, kā arī fragments no lugas "Skroderdienas Silmačos" Stefana Keslera (Stephan Kessler) tulkojumā.


No 2019. gada 23. līdz 26 jūlijam Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek jau otrā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola, kas pulcē dažādu kultūras zinātņu studentus, pētniekus, arhīvu, bibliotēku un muzeju speciālistus no dažādām valstīm.

Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola ir starptautiska intensīva tālākizglītības programma, kas sniedz iespēju humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī arhīvu, bibliotēku un muzeju profesionāļiem apgūt dažādas digitālās pētniecības prasmes – sākot ar iemaņām, kas nepieciešamas darbam ar digitāliem datiem, līdz pētniecības rezultātu vizualizācijas prasmēm. Šī gada programmas fokusā ir programmēšanas pamati humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem un tekstu kodēšana jeb marķēšana.
Lasīt vairāk...


28. jūlijā plkst. 16.00 Daugavgrīvas cietoksnī LU LFMI pētnieki Jānis Daugavietis, Kristīne Āboliņa un Agita Pusvilka piedalīsies festivālā "Komēta". LU LFMI projekta "Dzīve līdzās ostai" pētnieki stāstīs par Bolderājā, Kundziņsalā, Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī veiktās iedzīvotāju aptaujas un etnogrāfiskā darba rezultātiem. Uzmanību pievēršot jautājumiem: kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

Jānis Daugavietis festivālā vēstīs arī par Bolderājas roku, ar to apzīmējot grupas, kas nākušas no Bolderājas un Daugavgrīvas vai bijušas cieši saistītas ar šīm apkaimēm. Bolderājas roka ietvaros radās vieni no pirmajiem pagrīdes muzikālajiem preses izdevumiem: roka samizdats, rietumos tā analogu dēvē par fenzīniem (fanzines vai zines). Savā stāstījumā Jānis Daugavietis meklēs atbildes uz jautājumu – kā un vai vispār šajos fenzīnos parādās Bolderājas vārds.

"Komēta" ir unikāls brīvdabas festivāls – sociāls un kultūras eksperiments trīs dienu garumā, kas aicina praktizēt prāta brīvību, klausoties lekcijās un piedaloties darbnīcās, dejojot un baudot mūziku no visas pasaules, atrodoties uz salas Daugavgrīvas cietoksnī. Lasīt vairāk...


No 11. līdz 17. jūlijam Bangkokā notiek Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes konference, kas pulcē etnomuzikologus no visas pasaules. Konferencē piedalās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ieva Tihovska, kuras referāts ir par Latvijas romu skatuves muzicēšanas ilgtspēju, analizējot veiksmīgos ansambļa Ame roma un dziedātāja Dzintara Čīčas gadījumus. Lasīt vairāk...


Slovēnijas Salīdzināmās literatūras asociācijas žurnālā Primerjalna književnost (2019, nr. 42/2) un Lietuvas Literatūras un folkloras institūta žurnālā Colloquia (2019, nr. 42) publicēti LU LFMI Literatūras nodaļas vadošo pētnieku Benedikta Kalnača un Paula Daijas raksti "The Geographical Imagination in Early 20th-Century Latvian Novels" un "Exploring Space and Place in Literature: Towards Digital Analysis and Literary Mapping in the Context of Latvian Cultural History". Šajos rakstos analizēta literārā kartēšana un ģeogrāfiskā iztēle 20. gadsimta sākuma latviešu romānos. Abi žurnāli ir indeksēti Scopus datubāzē.

Rakstos izklāstīti pētījumu rezultāti, kas gūti, izstrādājot darbu projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā"(ERAF, 1.1.1.1/16/A/040).


8. jūlijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki svinīgā sarīkojumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā par godu Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijai sveica jauno prezidentu un viņa kundzi Andru.

Egila Levita vēlējums mūsu pētniekiem ir šāds: "Glabājiet labi to Dainu skapi!".


Gada pirmās puses garamantas.lv izbraukuma seminārus noslēdzam 11. jūlijā plkst. 14.00 Vecpiebalgas vidusskolā, kur Una Smilgaine un Elvīra Žvarte stāstīs par Latviešu folkloras krātuvē esošajiem manuskriptiem, fotogrāfijām un audio ierakstiem no Vecpiebalgas un tās tuvākās apkārtnes, kā arī parādīs, kā ērtāk lietot garamantas.lv.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


9. jūlijā plkst. 16.00 Ziedoņa bibliotēkas telpās Sporta ielā 2, Rīgā norisināsies lekcija "Nobela ēnā: Imants Ziedonis", kuru lasīs LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.

Iepazīstinot ar Latvijā nozīmīgiem rakstniekiem, kuri dažādos vēstures posmos bijuši soļa attālumā no nominācijas Nobela prēmijai literatūrā, Imanta Ziedoņa bibliotēkā šovasar notiks sarunu cikls "Nobela ēnā". Jūnijā un jūlijā piecās lekcijās literatūras nozares speciālisti un zinātnieki stāstīs par tādiem izciliem latviešu autoriem kā Rainis, Edvarts Virza, Imants Ziedonis, Vizma Belševica un Knuts Skujenieks.

Sarunu cikls "Nobela ēnā" Ziedoņa bibliotēkā dos ieskatu Latvijas kultūras un literatūras vēsturē ikvienam interesentam, taču tajā piedalīties īpaši aicināti seniori, tādējādi veicinot dažādu paaudžu savstarpēju integrāciju mūsdienu sabiedrībā.