EN in English

Latvijas Universitāte (LU) izsludina trešo grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.

Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot skaidru doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.

Lasīt vairāk...

Mikroblogošanas vietnē Twitter norit iniciatīva #ScienceForUkraine. Twitter konts @Sci_for_Ukraine apkopo un tvīto informāciju par iespēju universitātēm un zinātniskām iestādēm palīdzēt Ukrainas studentiem un pētniekiem.

Lai iesaistītos iniciatīvā, aicinām apmeklēt vietni: https://scienceforukraine.eu/, kurā parādās jaunākie piedāvājumi Ukrainas studentiem, pētniekiem. Kā arī apmeklējiet Twitter kontu @Sci_for_Ukraine, kurā tiek publicēti palīdzības piedāvājumi no dažādām valstīm.

Lūdzam izmantot mirkļbirku #ScienceForUkraine mikroblogošanas vietnē Twitter, lai jūsu tvītotā informācija būtu vieglāk atrodama!

Universitātes un zinātniskās iestādes tiek aicinātas ziņot par konkrētiem piedāvājumiem kā

Kā arī, ziņojot par piedāvāto palīdzību Ukrainas pētniekiem, studentiem, lūdzam, pievienot pēc iespējas vairāk informācijas: iestāde, disciplīna, finansējums (jā/nē), bezmaksas izmitināšana (jā/nē), cik ilgi, e-pasta adrese, saite uz vietni. Tas ļoti palīdzētu!

Iniciatīvu aizsākusi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone. Vairāk par iniciatīvas izveidošanu lasiet Yvan Pandele rakstā "Meet the Latvian scholar rallying support for Ukrainian researchers". Iniciatīvas komandā arvien pievienojas jauni biedri (pētnieki, doktoranti, iestādes), kuri pārstāv dažādas pasaules valstis.
#standForUkraineNow #RussiaInvadesUkraine #ScienceForUkraine

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā izstrādāts un 2022. gada februārī Peter Lang apgādā Berlīnē, Vācijā, izdots 19. gadsimta latviešu literatūras vēstures pētījums "A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century". Grāmatas sastādītāji un redaktori ir literatūras zinātnieki Pauls Daija un Benedikts Kalnačs, tās tapšanā piedalījušies dažādu nozaru speciālisti – mākslas zinātniece Kristiāna Ābele (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas Vēstures institūts), literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs (Latvijas Nacionālā bibliotēka), folkloras pētniece Ginta Pērle-Sīle un ģermāniste Aiga Šemeta (Latvijas Universitāte).

Lasīt vairāk...

Zinātniski-praktiskā priekšlasījuma "Kāds sakars padomju grafikai ar starptautisko zinātnes komunikāciju" gaitā Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis pastāstīs par Latvijas zinātnes stratēģisko pozicionējumu ārvalstīs, ilustrējot to ar savu pētījumu ETNO-GRAFIKA (ERAF, 1.1.1.2/VIAA/4/20/628). Tā paša pozicionējuma ietvaros tiks aplūkots arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kurā notiek minētais pētījums.

ETNO-GRAFIKA ir pēcdoktorantūras pētnieciskais projekts, kas veltīts folklorai padomju grafikas jeb nemateriālā kultūras mantojuma vizuālajām interpretācijām Baltijas mākslā vēlīnā sociālisma periodā.

Lasīt vairāk...

2022. gadā LU LFMI apgādā nāks klajā virkne jaunu grāmatu! Palīdzi atbrīvot tām plauktus 21. un 22. februārī, ieskaties izpārdošanas piedāvājumos!

Izpārdošanas katalogs šeit.

Lasīt vairāk...

Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nu digitāli šķirstāmi nošu izdevumi "Latviešu tautas mūzika". Šī sērija publicēta ilgākā laika posmā no 1958. līdz 2008. gadam. Tās galvenais redaktors bija muzikologs Jēkabs Vītoliņš (1898–1977) un sastādīšanā piedalījušies arī Mirdza Berzinska, Vilis Bendorfs, Anda Beitāne, Zaiga Sneibe un citi. "Latviešu tautas mūzika" ir aptverošākā tautasdziesmu nošu sērija, kurā ietverti gan Jurjānu Andreja un Emiļa Melngaiļa vākumi, gan arī citi materiāli, kas grāmatu sastādīšanas laikā bija arhīva rīcībā. Grāmatas sastādītas tematiski: "Darba dziesmas" (1958), "Kāzu dziesmas" (1968), "Bērnu dziesmu cikls. Bēru dziesmas" (1971), "Gadskārtu ieražu dziesmas" (1973), "Precību dziesmas" (1986) un "Kara dziesmas" (2008).

Lasīt vairāk...

Latviešu folkloras krātuve šā gada 1.–4. jūnijā rīko Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrības (International Society of Ethnology and Folklore) Rituāla gada pētnieku grupas (The Ritual Year working group) ikgadējo konferenci "Komercija un tradīcijas" (Commerce and Traditions).

Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrība ir viena no nozīmīgākajām folkloras un etnoloģijas pētniecības organizācijām Eiropā, dibināta 1964. gadā. Šīs organizācijas paspārnē kopš 2004. gada darbojas "Rituālā gada" darba grupa, kas ik gadus aicina kopā folkloras, antropoloģijas, etnoloģijas un citu zinātņu pārstāvjus, organizējot starptautiskas zinātniskas konferences dažādās valstīs.

Lasīt vairāk...

Daugavpils Universitātes (DU) Humanitārās fakultātes (HF) starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXII Zinātniskie lasījumi", kura norisināsies no 27. līdz 28. janvārim, piedalīsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki: Pauls Daija, Ingūna Daukste-Silasproģe, Gatis Ozoliņš un Guntis Pakalns.

DU HF ''Zinātnisko lasījumu'' misija ir pulcēt zinātniekus, lai diskutētu par aktuāliem lingvistikas, literatūrzinātnes, vēstures un kultūras jautājumiem, piemērojot humanitāro zinātņu procesu raksturošanai gan tradicionālas un aprobētas, gan mūsdienīgas un starpdisciplināras pētnieciskās metodoloģijas, uzturētu un veidotu zinātniskos kontaktus.

Konference iedalīta astoņās darba grupās. Darba grupā "Vācu kultūra un Latvija" ar priekšlasījumu "Augusta fon Kocebū lugu tulkojumi latviešu valodā 19. gadsimta sākumā" uzstāsies pētnieks Pauls Daija. Darba grupu "Dzīves rakstība: tradīcija un novatoriskais" pārstāvēs divi institūta pētnieki: Ingūna Daukste-Silasproģe ""Rakstīšana ir daļa no elpošanas": ieskats dzejnieces A. Dagdas dienasgrāmatās" un Gatis Ozoliņš ''Aprakstīt dzīvi pilsētā: folklora un dzīvesstāsts''. Savukārt darba grupā "Vēsture: avoti un cilvēki" uzstāsies pētnieks Guntis Pakalns ar pētījumu "Pasaka ''Laime un bagātība'' Latvijā: vēsture un avoti".

Konferences programma.


Projekta vadītāja asistenta vieta valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projektā "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide"

(Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008)

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts piedāvā projekta vadītāja asistenta vietu motivētiem maģistrantūras vai doktorantūras studentiem, kuri vēlas apgūt darba pieredzi un iemaņas nacionāla līmeņa zinātniska projekta īstenošanā pieredzējušu pētnieku komandā.

Darba uzdevums:

Piedalīties projekta "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) īstenošanā 0.33 slodzē laika posmā no 2022. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. decembrim.

Lasīt vairāk...

Mūsu saulainās kolēģes, mākslas doktores Ilzes Liepiņas gaita 14. janvārī sasniedz apaļu gadskārtu. Kā šodien atceros dienu pirms padsmit gadiem, kad tepat Rīgā uz Audēju ielas nāca pretī pajauna smaidoša sieviete draugu lokā un bez ceremonijām lietišķi teica: "Mani sauc Ilze. Vai man būtu cerība strādāt mūzikas pētniecības institūtā, kur darbojaties jūs?". Biju lasījis Ilzes Liepiņas publikācijas, zināju par viņas sabiedriskajiem posteņiem un docēšanu Mūzikas akadēmijā, bet personiski mēs toreiz nemaz nepazināmies. Tomēr viņas lietišķā darbīguma, izlēmības un smaida dēļ varēju teikt vienīgi "jā", un pavisam neatkarīgi no manis mūsu institūts viņu iesaistīja darbā. Šeit, manuprāt, sākās Ilzes Liepiņas, tā sakot, īstie spēka gadi.

Lasīt vairāk...

2022. gada 30. martā Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros norisināsies konferences sekcija "Valoda un kultūra digitālajā laikmetā".

Sekcija veltīta gan digitālajām humanitārajām zinātnēm un resursu attīstībai, gan valodas un kultūras lomai, lietojumam un pētniecībai mūsdienu digitālās ikdienas apstākļos.

Sekcijas organizatori: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Lībiešu institūts.

Sekcija organizēta projektu "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība" (VPP-IZM-DH-2020/1-0001) un "Daudzfunkcionāla lībiešu valodas vārdnīca" (VPP-LETONIKA-2021/2-0002) ietvaros.

Lasīt vairāk...

"Kad vien sāku domāt par ceļojumu uz svešām zemēm, mans mērķis bija Francija," raksta Angelika Gailīte (1884–1975). Taču pirmajā ceļojumā, kas notiek 1914. gada vasarā, ārējie apstākļi Gailīti novirza "uz dienvidiem: no Ziemeļkrievijas uz Itāliju." Seko Pirmais pasaules karš. Vēlāk, 1929. gada vasarā Gailīte nokļūst Francijai pavisam tuvu, kad viņa kā Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības biedre un Latvijas delegāte piedalās "Federation of University Women" kongresā Šveicē, apceļodama arī Ženēvu un Cīrihi, un varējusi "saskatīt Monblāna saulē mirdzošo galotni, bet franču robeža palika nepārieta." Beidzot 1934. gadā Gailīte kopā ģimnāzijas skolotāju, vēsturnieci A. jaunkundzi caur Šveici un Ziemeļitāliju dodas uz savu sapņu zemi Franciju. Dziļās kultūras zināšanas ļauj Gailītei izgaismot aplūkoto vietu un mākslas darbu vēsturi, tāpat jūtama prozā ievingrinātā valoda, taču aprakstā būtisks arī ķermeniskums, pirmiespaidi, kas uztverti caur maņām, – abos ceļojumu aprakstos vēstītāja ceļojumu atklāj arī kā daudzjuteklisku pieredzi.

Pirmiespaidi: Angelikas Gailītes Francijas ceļojuma piezīmes


2022. gada 10. janvārī parakstīts nodomu protokols par sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā.

Suitu kopiena un suitu kultūrtelpa ir neatņemama Latvijas nacionālās identitātes sastāvdaļa, tā vēsturiski attīstījusies kā sarežģīts kultūras fenomens ar lielu daudzveidību gan satura, gan izpausmju ziņā. 2009. gadā suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, kas paredz gan pašas kopienas, gan valsts atbildību par šīs kultūrtelpas tālāko nākotni.

Lasīt vairāk...

Publicējam humanitāro zinātņu žurnāla Letonica 43. numuru, kurā folkloristikas un tai pietuvināto nozaru vēsture vētīta caur postsociālisma un postkoloniālisma teorētiskajām nostādnēm. Numurā iekļauti gan vietējo pētnieku – Toma Ķenča, Anetes Karlsones, llzes Boldānes-Zeļenkovas, Ritas Grīnvaldes un Ritas Legčiļinas-Brokas veikumi, gan divu ukraiņu pētnieku – Pavlo Artimišina un Romāna Holika raksts. Letonicas 43. numurs ir angļu valodā, tā digitālā versija pieejama šeit.

Numura redaktori ir Toms Ķencis un Digne Ūdre.






Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2021. gada konkursā finansējumu ieguvis LU LFMI projekts "Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses" (lzp-2021/1-0243, vadītāja Ieva Tihovska). Folkloras kustība 20. gs. 80. gados bija būtiska Trešās atmodas daļa, kas kļuva par spēcīgu pilsoniskā aktīvisma formu, kā arī nacionālās identitātes, alternatīvas domāšanas un dzīvesveida izpausmi. Pētījuma gaitā iecerēts apzināt šīs sociālās kustības dalībniekus un notikumus un veidot datu kopu Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Pētnieku grupa pievērsīs uzmanību tādiem jautājumiem kā sociālo kustību tīklošanās un institucionalizācija, konformisma un pretošanās dualitāte nedemokrātiskos apstākļos, amatieru un ekspertu zināšanu mijiedarbe, folkloras reprezentācijas, transformācijas un autentiskuma jēdziens.. Līdzās akadēmiskajiem rezultātiem iecerēta arī plaša sabiedrības iesaistes un informēšanas programma.

Par projektu: http://lulfmi.lv/Folkloras-kustiba-Latvija-resursi...

Attēlā: Folkloristu 30. zinātniskās ekspedīcijas noslēguma sesijas koncerts 1978. gadā. Foto – Vaira Strautniece, LFK 19780062