Vortāla Literatura.lv piecgade

23. septembrī pulksten 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks seminārs “Vortāla Literatura.lv piecgade”. Seminārs sniegs ieskatu vortāla darbībā, informācijas meklēšanā, projektu īstenošanā un sadarbības iespējās.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētnieku veidotais Latvijas un latviešu literatūras vortāls Literatura.lv jau piekto gadu nodrošina drošticamāko un izsmeļošāko rakstniecības datu avotu. Vortālā ietilpst apjomīga un lietpratīgi izveidota Latvijas literatūras darbinieku un literāro darbu, apbalvojumu, organizāciju un kartējumu datubāze, kas aptver laika posmu no 16. gadsimta līdz mūsdienām.

Literatura.lv ir daļa no LU LFMI digitālajiem resursiem līdzās garamantas.lv un iesaisties.lv. Šis literatūras nozares resurss bez ierobežojuma pieejams ikvienam, tajā, izmantojot arī meklēšanas iespējas, iespējams atrast sev nepieciešamo biogrāfisko informāciju, uzzināt par katras personas literāro darbību, recepciju, tulkojumiem, apbalvojumiem, aplūkot personu dzīves notikumus kartē. Līdztekus mērķim sakārtot ap 4900 rakstniecības personu un ap 30 000 literāro darbu profilus, kā arī pievienot vietas (kartēt), apbalvojumus, būtiska ir arī sabiedrības informēšana un izglītošana gan caur jubilejām popularizējot mūsu literatūras kanona un laikmetīgās literatūras rakstītājus, tulkotājus, redaktorus, kritiķus un pētniekus, gan aicinot līdzdarboties un piedāvājot arvien jaunus papildinājumus un satura daudzveidību. Lasīt vairāk...

LFK piedalās projektā "Ziedoņa muzejs ceļā ar Baronu"

1859. gada vasarā toreizējais Tērbatas Universitātes matemātikas un astronomijas students Krišjānis Barons mēroja ceļu no Tartu līdz Dundagai. Imanta Ziedoņa muzejs, balstoties pētījumos un iepazīstot K. Barona atmiņas, izveidojis šī maršruta karti un organizē gājienu. Tas sākās 21. augustā no Tartu Universitātes un noslēgsies 20. septembrī ar koncertu pie Dundagas pils. 31 dienu ilgais ceļš sadalīts 65 posmos.

Latviešu folkloras krātuvei uzticētais posms ir 12. septembrī no Džūkstes pasaku muzeja Lanceniekos plkst. 14.00 līdz Lestenei. Ceļa kopējais garums – apmēram 15 km. K. Barona lomā iejutīsies LFK pētnieks Guntis Pakalns. Ikviens aicināts pievienoties!

Doktorantu seminārs

16. septembrī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā gaidāms doktorantu seminārs, kurā astoņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstinās ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem. Doktoranti disertācijas izstrādā pavisam trīs augstskolās – Latvijas Universitātē, Latvijas Kultūras akadēmijā un Tartu Universitātē (Igaunijā). Pētījumi top dažādās humanitāro un mākslas zinātņu nozarēs.

In memoriam. Silvija Līce

Kino zinātniece, tulkotāja un pedagoģe Silvija Līce aizgājusi mūžībā

Silvija Līce (1940, 19. jūn.–2020, 29. aug.) Lilijas Dzenes vadītajam mūsu toreizējā institūta Mākslas sektoram pievienojās jau tad, kad pēc studijām LVU filoloģijas fakultātē, būdama diplomēta angļu un franču valodas un literatūras speciāliste, 1971. gadā iestājās Maskavas Mākslas zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā. Institūta līdzstrādniece no 1974. gada, vadošā pētniece no 1983.g. Mākslas zinātņu kandidāte (1980), 1992. gadā nostrificēta par mākslas doktori.

​Literatura.lv Minsterē

LU LFMI literatūras vortāla Literatura.lv komanda no 17. līdz 22. augustam aizvadīja darbīgu nedēļu Latviešu Centrā Minsterē (LCM), lai strādātu ar Latviešu Kopības Vācijā (LKV) Minsteres arhīvu, realizējot Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja (Baltisch-Deutsches Hochschulkontor) atbalstītu projektu "Latviešu rakstnieki trimdā: Latviešu centra Minsterē dokumentu un fotogrāfiju pētniecība, atlase un digitalizācija" (projekta vadītāja, Literatūras nodaļas vadītāja un Literatura.lv satura redaktore Māra Grudule). Bagātīgais arhīva krājums piedāvā iespaidīgu dokumentu, fotogrāfiju, manuskriptu un priekšmetu klāstu, kas tika daļēji apgūta, iepazīta un izvērtēta, paralēli intensīvi digitalizēta.

Par folkloru komponistu darbos

Klajā nākusi muzikologa, LU LFMI vadošā pētnieka Dr. art. Arnolda Klotiņa grāmata “Divatā ar tautasdziesmu: Folklora latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos” (Rīga: Zinātne, 2020). Tā veltīta tautas garamantu izmantojumam akadēmiskajā mūzikā – latviešu komponistu skaņdarbos. Grāmata sniedz pārskatu par tautas melodiju interpretācijām dažādu laikmetu profesionālajā skaņumākslā: no Jāņa Cimzes apdarēm “Dziesmu rotas” sējumos līdz mūsdienu autoru kompozīcijām. Arnolds Klotiņš izsekojis 19., 20. un arī 21. gadsimta skaņražu rokrakstiem, aranžējumu tendencēm un savstarpējām stilistiskām ietekmēm. Estētiskie principi izgaismoti vēstures norišu un nereti ideoloģisko nosacījumu kontekstā. Aplūkoto komponistu vidū ir Jurjānu Andrejs, Emilis Melngailis, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Jēkabs Graubiņš, Jānis Kalniņš, Volfgangs Dārziņš un daudzi citi.

Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums

Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludinātajā 2020. gada atklātajā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursā tika apstiprināts projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (Nr. lzp-2020/1-0096). Projekta realizācijas ilgums 3 gadi (2021–2024). To īstenos pieredzējusi LU LFMI pētnieku zinātniskā grupa: Gatis Ozoliņš (vadītājs), Ieva Tihovska (galvenā izpildītāja), Rita Grīnvalde, Sanita Reinsone (izpildītājas), Elīna Gailīte, Justīne Jaudzema (izpildītājas, studējošās).

Nodaļas pulcēšanās Carnikavā

Nedēļas nogalē uz pirmo sēdi pulcējās LU LFMI 2020. gada pavasarī dibinātā Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļa. Sēdes laikā tika pārrunātas pētniecības ieceres un 2020. gadā paredzētie pētījumi, savukārt noslēgumā pētnieki devās lauka pētījumā, lai izzinātu sabiedrības reliģiski topogrāfiskās prakses Carnikavas novadā, kur atrodama "Šamanistāna". To Lilastes pludmalē 2002.gadā izveidoja Krievijā dzīvojošais mākslinieks Makss Zolotuhins. Foto: priekšplānā Agita Misāne, otrā rinda no kreisās Jānis Ozoliņš, Agita Pusvilka, Dace Bula, Ieva Garda.

Pārgājiens 2020 Cēsu apkaimē

Pagājušās nedēļas nogalē Institūta darbinieki devās ikgadējā pārgājienā. Šoreiz – pa Cēsu un Priekuļu pagasta mežiem. Gājēji pulcējās projekta "Dzīve līdzās Ostai" pētnieces Kristīnes Āboliņas mājās "Pipariņi", kur dienas noslēgumā Kristīne cienāja ar sātīgu veģetāro lazanju un izrādīja savu septiņu stāvu meža dārzu. Kopumā pa smilšainiem meža ceļiem un takām tika mēroti gandrīz 20 kilometri. Ceļā apskatīti vairāki dabas objekti, piemēram, Zviedru priede Pieškalnos, kas ir dižpriede un ko saskaņā ar vietējām teikām savulaik ar saknēm gaisā un galotni uz leju stādījis zviedru karavadonis, atkāpjoties no Vidzemes; stādot teicis – ja koks augs, mēs vēl atgriezīsimies. Pa Ērgļu klinšu taku ceļš aizveda līdz smilšakmens atsegumam Pieškalnu apkārtnē. Atsegumā saglabājušies ne tikai 19.–21. gadsimta tūristu grafiti, bet arī agro jauno laiku maģiskās zīmes – krusti, saules un mēness simboliski attēli, karātavās pakārts cilvēciņš un citas zīmes, kas, iespējams, saistītas ar kādu izzudušu bēru tradīciju un aizsardzības maģiju. Pirms atgriešanās Kristīnes mājās, pārgājiena dalībnieki nopeldējās Niniera ezerā.

Plašāks ieskats gājiena norisē fotogrāfijās

Pētnieces amatā ievēlēta Dr. phil. Agita Misāne

17. jūnijā ar LU LFMI Zinātniskās padomes sēdes nr. 2020/5 lēmumu Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļā pētnieces amatā uz sešiem gadiem ievēlēta reliģiju zinātniece, Dr. phil. Agita Misāne. Agita strādās galvenokārt Baltijas pētniecības grantu programmas projektā “Atkalizstāstītās svētvietas un svētceļnieku maršruti kā iekļaujošas telpas un vietas: līdzdalītā iztēle un daudzslāņu kultūras mantojums”, kuru LU LFMI izstrādā kopā ar Tartu un Oslo Universitāti, kā arī Lietuvas Literatūras un folkloras institūtu. Projekta mērķis ir izpētīt sakrālās kultūras robežzīmju un kultūras mantojuma vietu potenciālu sociālās iekļaušanās veicināšanas procesos, kā arī izstrādāt funkcionālus modeļus, lai uzlabotu lauku telpas integratīvo potenciālu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Norvēģijā. Pētniecības tēmas Latvijā ir (1) Latvijas svētceļnieku pieredzes stāsti dažādos svētceļojumu virzienos, (2) Aglonas kā starptautiska svētceļojumu centra attīstība (gadījuma analīze) un (3) jaunradītās brīvdabas svētvietas Baltijas valstīs un to tipoloģija.

Ieva Rodiņa aizstāv disertāciju

16. jūnijā plkst. 12.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 401. auditorijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts zinātniskā asistente Ieva Rodiņa aizstāvēs disertāciju zinātniskā doktora grāda iegūšanai mūzikā, vizuālajās mākslās un arhitektūrā. Darba temats "Eduarda Smiļģa režija un modernisms (1920-1945)". LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes sēde ir atklāta, interesenti aicināti pievienoties, iepriekš piesakoties. Papildu informācija: https://www.hzf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zin...

Garamantas.lv Aizputē

No 29. jūnija līdz 3. jūlijam SERDES rezidenču centrā Aizputē durvis vērs Novadpētniecības skola. Tās ietvaros 30. jūnijā Aizputē viesosies Una Smilgaine un Elvīra Žvarte un iepazīstinās ar folkloras materiāliem, kas savākti Aizputē un tās tuvākajā apkārtnē, parādīs fotogrāfiju un audio ierakstu krājumu, kā arī ierādīs, kā ērtāk izmantot LFK digitālo arhīvu garamantas.lv.

Seminārs "Folkloras publicējumi trimdā"

2020. gada 17. jūnijā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā gaidāms piektais seminārs ciklā "Pēckara arhīvs". Uzmanības centrā šoreiz būs latviešu folkloras tekstu un pētījumu publicējumi Rietumu trimdā, kas aptver laiku no 1945. līdz 1990. gadam.

Pēc Otrā pasaules kara latviešu folkloristika turpinājās ne vien padomju režīma apstākļos Latvijā, bet arī latviešu inteliģences jaunajās mītnes zemēs – Zviedrijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u. c. Emigrējušo vidū bija gan profesionāli nobrieduši folkloras pētnieki (kā Ludis Bērziņš, Kārlis Straubergs, Arveds Švābe), gan autori, kuru interese par savas tautas tradīciju pētniecību raisījās svešumā.

Projekts "Pandēmijas dienasgrāmata" iekļūst "Kilograms kultūras" finālā

No 11. līdz 22. maijam notika Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā "Kilograms kultūras 2020" pavasara balsojums. Žūrija, kā vienu no kategorijas "Pārsteigums" nominantiem, izvirzīja arī LU LFMI LFK Autobiogrāfiju krājuma, Punctum, Kroders.lv, Ubi Sunt kopīgi veidoto projektu "Pandēmijas dienasgrāmata". Paldies katram balsotājam, kurš veicināja "Pandēmijas dienasgrāmatas" iekļūšanu finālā!

Mūsu kolēģei Austrai Infantjevai – 100

Folkloras institūta un Literatūras teorijas nodaļas darbiniece Austra Alksnīte – Austra Infantjeva (23.04.1920.–23.05.2011.) – piedzima Jurģu dienā Limbažu pagasta Pūlī. Diemžēl viņas māmuļa no dzemdību gultas vairs netika piecēlusies. Austru uzaudzināja mātes māsa, viņai bija divi brāļi, bet viens mira agrā jaunībā. Nelaimīgā kārtā bērnībā iegūtā fiziskā trauma neļāva viņai līdz 20 gadu vecumam patstāvīgi staigāt. Tikai 1941. gadā ap Vasarsvētkiem Sarkanā krusta slimnīcā veiktā operācija kaut cik uzlaboja situāciju. Veiksmīgais dakteris bija ieplānojis vēl otru operāciju, kuras rezultātā vainai vajadzēja pilnībā zust, bet Otrais pasaules karš labos nodomus izjauca.

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »