LFMI izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- Vadošā pētnieka vieta mākslas zinātnes nozares, teātra un kino vēstures un teorijas apakšnozarē ar specializāciju 21. gadsimta režijas analīzē;
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajā humanitārajā zinātnē, arhīva darba metodoloģijā un vernakulāro kultūrprakšu izpētē;
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajā humanitārajā zinātnē, arhīva darba metodoloģijā;
- Divas pētnieka vietas literatūras nozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā;
- Zinātniskā asistenta vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju arhīva darba metodoloģijā.
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums,
Kurzemes reģionālā latviešu literatūras konference
22. martā, Kuldīgas Mākslas namā, 1905. gada ielā 6, notiks Kurzemes reģionālā latviešu oriģinālliteratūras konference. 2018. gada konferences nosaukums ir "Vēstures atbalsis Latvijas literārajos procesos pēc 2. pasaules kara".
Konferencē ar priekšlasījumiem piedalīsies arī LU LFMI pētnieces – Eva Eglāja-Kristsone, Signe Raudive un Inese Žune vēstīs par "Literatūras, mūzikas un teātra nozares virtuālie resursi: sabiedrības iesaiste un sadarbības iespējas".
Konferences programma pieejama šeit.
Seminārs "Pētījuma poētika" 21. martā
21. martā plkst. 15.00 LFK lasītavā notiks Pētījumu poētikas seminārs, kurā ar priekšlasījumu "Mūzikas reminiscences Veronikas Strēlertes dzejā" uzstāsies Ieva Kalniņa.
Dzejniece Veronika Strēlerte augusi muzikālā ģimenē, kur katrs ģimenes loceklis vairāk vai mazāk bijis saistīts ar mūziku. Arī dzejniece jaunībā spēlējusi klavieres un bijusi koncertu un operas apmeklētāja, par ko liecības gūstamas viņas vēstulēs tuviniekiem, kurās viņa aprakstījusi ne tikai iespaidus, bet arī vērtējusi muzikālo izpildījumu. Dzejnieces muzikālais pārdzīvojums “konvertējies” vārda mākslā. Katrā no sešiem viņas krājumiem ir pa dzejolim, ko rosinājis konkrēts skaņdarbs. Lekcijā – mēģinājums paraudzīties, kā mūzikas iespaidi pārtop dzejā un iekļaujas krājuma koncepcijā.
Ievadvārdus Ievas priekšlasījumam teiks un jautājumu sadaļu vadīs Literatūras nodaļas vadītājs un institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs Benedikts Kalnačs.
Digitālā kultūras mantojuma forums
Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina piedalīties – kā klausītājam vai referentam 22.–23. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā gaidāmajā konferencē "Digitālā kultūras mantojuma forums".
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts kopš 1993. gada veido un izstrādā digitālos resursus (sākotnēji literatūras vēsturē un folklorā, tad arī citās pētnieciskajās nozarēs), un gadskārtējā konferencē "Meklējumi un atradumi" šogad pievērsīsies tieši digitālā mantojuma satura, pieejamības un problēmu aplūkojumam ar tematisko ievirzi "Digitālā kultūras mantojuma forums". Konferences darba gaitā notiks gan referātu lasījumi, gan digitālo resursu prezentācijas ar auditorijas iesaistīšanu diskusijā.
Lasīt vairāk...24. starptautiskā zinātniskā konference Liepājā
15. un 16. martā Liepājas Universitātē notiks 24. starptautiskā zinātniskā konference "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" ar šīgada tēmu "Procesi Baltijas valstu literatūrā un kultūrā: vēsture un šodiena". Konference aizritēs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas simtgades zīmē. Referāti izskanēs latviešu, lietuviešu un angļu valodā.
Konferencē piedalīsies referenti no Latvijas, Lietuvas un Austrijas, kuri nolasīs referātus literatūrzinātnē, teātra teorijā un vēsturē, kulturoloģijā, filozofijā, komunikāciju zinātnē un folkloristikā. Konferences laikā darbosies universitātes izdoto grāmatu tirdziņš, bet līdzās zinātniskajiem lasījumiem ceturtdienas vakarā "Namīnā" būs arī neformālu sarunu un dziesmu vakars.
Lasīt vairāk...Garamantas.lv Ogrē
Ceturtdien, 15. martā plkst. 10.00 Ogres Centrālajā bibliotēkā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Par digitālo arhīvu un tā lietošanu, kā arī Ogres apkārtnes folkloras materiāliem stāstīs garamantas.lv redaktore Justīne Jaudzema.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Garamantas.lv Madonā
LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma semināri turpinās arī 2018. gadā. Pirmais seminārs notiks 14. martā Madonas novada bibliotēkā. Garamantas.lv redaktore Elvīra Žvarte stāstīs par Madonas puses folkloras materiāliem un to, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Seminārs "Pētījuma poētika" 14. martā
14. martā plkst. 15.00 LFK lasītavā notiks Pētījumu poētikas semināri, kuros uzstāsies Dace Bula un Inguna Daukste-Silasproģe.
Dace Bula uzstāsies ar priekšlasījumu par tēmu "Nostalģija un cilvēkzinātnes (ar īpašu vērību pret folkloristiku)".
Humanitārajās zinātnēs nesen aizsācies domas virziens, kas rauga mainīt attieksmi pret nostalģiju. Tā ilgstoši kritizēta kā sentimentāls, sagrozīts un konservatīvs laiktelpas tvērums, nereti izmantojot atsauces uz sākotnējo saikni ar medicīnisku diagnozi. Bet nostalģija var būt arī kritisks, radošs un produktīvs prāta stāvoklis, kam pievērsušies dažādi mūsdienu zinātnes pētnieciskie virzieni - kultūras studijas, vides zinātne, postkoloniālā kritika, psihoģeogrāfija. Folkloristika joprojām saglabā rezervētu attieksmi, iespējams, tādēļ, ka nozares pūrā ir pagātnes romantizēšanas mantojums, ko mēdz uzlūkot par būtisku epistemioloģisku kļūmi. Lasīt vairāk...
Raimonds Pauls, Imants Ziedonis un laiks
Piektdien, 2. martā pulksten 12.00 durvis vērs Imanta Ziedoņa muzeja veidotā izstāde, kas atainos Raimonda Paula un Imanta Ziedoņa satikšanos pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu nogalē no jauna skatu punkta. Izstādes sagatavošanā piedalījusies arī mūsu vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.
Izstāde bez maksas būs apskatāma no 2. līdz 4. martam 12:00–18:00, RISEBA Arhitektūras un mediju centrs H2O 6 Aisteres zālē.
Trīs vakarus būs baudāmi "Visas Taisnības" koncerti, kur skanēs Raimonda Paula komponētās dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju jaunās interpretācijās.
Digitālo humanitāro zinātņu konference Helsinkos
No 7.-9. martam Helsinkos notiks trešā digitālo humanitāro zinātņu konference "Digital Humanities in the Nordic Countries", ko organizē Helsinku Universitāte. Tā šogad veltīta tēmām, kas saistītas ar atvērtu zinātni. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu konferencē pārstāvēs vadošās pētnieces Sanita Reinsone, Rita Treija un pētnieks Jānis Daugavietis.
Folkloras arhīviem un digitālajām humanitārajām zinātnēm veltīts panelis 7. martā, kuru organizē Sanita Reinsone un Lauri Harvilahti. Tajā iecerētas diskusijas par dažādu digitālo metožu pielietojumu folkloras korpusu pētniecībā, sabiedrības iesaistes akcijām, aktualitātēm folkloras arhīvu digitālajās platformās un citiem jautājumiem. Lasīt vairāk...
LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2018. gada 28. februārī
2018. gada 28. februārī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde
DARBA KĀRTĪBĀ:
- LU LFMI aktualitātes;
- Akadēmisko amatu vietu apspriešana/izsludināšana;
- Akadēmisko amatu aprakstu apspriešana;
- Dažādi.
Izstāde "Herders un Barons"
2. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrijā tiks atklāta neparasta izstāde "Herders un Barons", kas sniegs ieskatu tautasdziesmu vākšanas priekšvēsturē apgaismības laikmetā. Izstāde LNB darba laikā būs skatāma līdz 2018. gada 20. maijam. Ieeja bez maksas.
Krišjāņa Barona (1835–1923) vērienīgajam tautasdziesmu apkopojumam "Latvju dainas" un UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā iekļautajam Dainu skapim (apskatāms LNB 5. stāvā), kurā glabājas no visas Latvijas iesūtīto tautasdziesmu rokraksti, ir īpaša priekšvēsture. Tautasdziesmas Eiropas intelektuāļu redzeslokā nonāca jau apgaismības laikmetā, un liela nozīme to vērtības atklāšanā un vākšanas pirmssākumos bija vācu mācītājam un domātājam Johanam Gotfrīdam Herderam (1744–1803).
Lasīt vairāk...Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas – Gundegai Grīnumai un Signei Raudivei
Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta 2017. gada 14. novembra sēdes lēmumu LU LFMI pētniecei, LZA Dr.h.c.philol., Dr. philol. Gundegai Grīnumai piešķirta Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē – par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni", savukārt LU LFMI zinātniskajai asistentei, Mg. philol. Signei Raudivei piešķirta Zentas Mauriņas balva literatūrzinātnē par maģistra darbu "Jaunie autori latviešu padomju literatūrā: literārās darbības sākums totalitārā režīma apstākļos (1945–1956)". Vad. Dr. philol. Ieva Kalniņa literatūrzinātnē (LU Humanitāro zinātņu fakultāte).
LU LFMI "Latvijas Grāmatu izstādē 2018"
No 23. līdz 25. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks "Latvijas Grāmatu izstāde 2018", kurā jau otro gadu būs arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāda stends. Tajā darbosies LU LFMI pētnieki, būs iespēja viņus satikt un dabūt autogrāfus iegādātajās grāmatās.
Piektdien plkst. 11.00-14.00: Dace Bula, Inguna Daukste-Silasproģe, plkst. 14.00-18.00: Ieva Tihovska, Ilze Šarkovska-Liepiņa, plkst. 11.00-12.00 arī Sanita Reinsone.
Sestdien plkst. 10.00-13.30: Antra Upeniece, Māra Vīksna, plkst. 13.30-18.00: Anna Laganovska, Eva Eglāja-Kristsone, plkst. 11.00-12.00 arī Anita Rožkalne.
Svētdien plkst. 11.00-14.00: Baiba Krogzeme-Mosgorda, Ieva Garda-Rozenberga, plkst. 13.30-17.00: Māra Grudule un Toms Ķencis.
Institūta apgādā izdotās grāmatas apskatāmas te.
Krišjāņa Barona konference 2018
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona konferencei, kas notiks 30.-31.10.2018. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Folkloras un tradīciju apzināšanas loma ceļā uz Latvijas valsti sen vairs netiek apšaubīta, tādēļ tagad aicinām atskatīties tieši uz pēdējo simts gadu vēsturi. Vai un kā mainās tradīciju loma pēc valsts nodibināšanas? Kādas ir folkloras un tradicionālās kultūras attiecības ar valsti, un kā tās varētu attīstīties nākotnē? Nozarei strauji attīstoties, šis varētu būt īstais laiks izvērtēt perspektīvas un jēdzienus, kādos runājam par tradīcijām gan pētniecības, gan kultūras politikas kontekstos. Lasīt vairāk...
