EN in English

LU LFMI apgāds laidis klajā institūta pētnieces Ilzes Šarkovskas-Liepiņas monogrāfiju “Latvijas mūzikas renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti”.

Grāmata turpina monogrāfiju sēriju “Latvijas mūzikas vēsture no sākumiem līdz 21. gadsimtam”. Tā veltīta veltīta renesanses laikmeta skaņumākslas mantojumam Latvijā, aptverot periodu no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Izdevumā aplūkota mūzikas dzīve un jaunrade Baltijas reģiona zemju, īpaši Vācijas kontekstā. Pētījumā aplūkotas Ziemeļu renesanses izpausmes mūzikā, analizēta reformācijas rosinātā dziesmu jaunrade, sniegts ieskats komponistu devumā tālaika populārākajosžanros (mesa, motete, pasija, daudzbalsīgā dziesma), kā arī atspoguļotas mūzikas dzīves norises un to ietekme sabiedrībā. Izdevuma māksliniecisko ietērpu veidojusi Gundega Kalendra (aģentūra “Raugs”). Lasīt vairāk...


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bilbiotēku izsludina pieteikšanos starptautiskajai zinātniskajai konferencei Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra, kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā 2020. gada 10. un 11. decembrī. Konferences norisi finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Regīna Ezera (1930–2002) ir viena no izcilākajām latviešu prozaiķēm, kas vienlīdz spilgti rakstījusi romānus, īsprozu, publicistiskus darbus un dienasgrāmatas. Viņas romāns “Zemdegas” (1977) iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā “reizē spilgts sava laikmeta dokumentējums, reizē pārlaicīgu tēmu un raksturu ietērpums krāšņā un vietumis īpatni sirreālā naratīvā.” Ezeras proza izaicina ierastās žanru robežas, vienlaikus veidojot gan aizraujošu stāstījumu, gan smalki izstrādātu refleksiju par literatūru kā izteiksmes mediju. Kā fenomens latviešu kultūrā Ezera atstājusi spēcīgu ietekmi uz nākamajām rakstnieku paaudzēm un bijusi nozīmīga turpmākajai latviešu prozas attīstībai. Lasīt vairāk...


2020. gada 2. un 3. aprīlī Kuldīgas Mākslas namā notiks starptautiskā zinātniskā konference "Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē", kurā ar referātu piedalīsies arī LU LFMI pētniece Dr. philol. Simona Sofija Valke. Pētniece konferencē uzstāsies ar referātu "Franču literatūras piedāvājums Kurzemes un Zemgales hercogistes laikrakstos".

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē referātus lasīs 19 zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Polijas un Nīderlandes, savukārt diskusiju dalībnieku vidū būs zinātnieki un kultūras mantojuma jomas eksperti arī no citām Eiropas valstīm. Pētnieki prezentēs referātus par iepriekš nepētītiem Kurzemes un Zemgales hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras aspektiem Eiropas un pasaules kontekstā, kā arī aplūkos iepriekš analizētus jautājumus citā rakursā. Lasīt vairāk...


26. februārī Latvijas Universitātes 78. konferences plenārsēdē "Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija" LU profesore Ina Druviete, prorektora p. i. humanitāro un izglītības zinātņu jomā, cildināja 2019. gada izcilākos pētījumus. Suminājuma rakstu saņēmis arī LU LFMI pētījums – kolektīvā zinātniskā monogrāfija "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē". Grāmatas autori ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa: Rita Treija (sastādītāja un zinātniskā redaktore), Baiba Krogzeme-Mosgorda, Toms Ķencis, Elga Melne, Gatis Ozoliņš, Guntis Pakalns, Beatrise Reidzāne, Sanita Reinsone un Māra Vīksna.

Pētījums sagatavots Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis".


No 28. februāra līdz 1. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies ikgadējā “Latvijas Grāmatu izstāde”, kurā piedalīsies arī LU Literatūras, mākslas un folkloras institūta apgāds.

Apgāda stendā būs iespējams satikt vairāku monogrāfiju autorus, kā arī iepazīties ar jaunākajiem institūta apgāda izdevumiem – Zandas Gūtmanes monogrāfiju “Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā”, grāmatu “Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē”, kā arī žurnāla “Letonica” 40. numuru. Lasīt vairāk...


1. martā plkst. 13.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rakstnieku viesistabā notiks Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskās monogrāfijas Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās” atvēršanas svinības. Grāmatas atvēršana norisēs “Latvijas Grāmatu izstādes 2020” kultūras pasākumu programmā. Svinībās piedalīsies pētījuma autore un viņas kolēģi, muzicēs folkloras kopa “Vilcenes”.

Apgāds “Zinātne” un LU LFMI aicina ikvienu interesentu!

Grāmata sagatavota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Februāra sākumā pie lasītājiem devies 40. humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas vēsturi un kultūru saistītām tēmām.

Numuru ievada Brigitas Cīrules un Ilonas Gorņevas raksts par antīkās teorētiskās domas klātbūtni Bazilija Plīnija poēmā “Slavas dziesma Rīgai”. Līdz šim nepietiekami aplūkotai tēmai pievērsies Mārtiņš Mintaurs rakstā par dzimtenes pagātni 19. gadsimta pirmās puses vācbaltiešu historiogrāfijā.

Vairāki numura raksti tiešāk vai netiešāk veltīti Otrā pasaules kara un padomju okupācijas iespaidam uz latviešu literatūru, kultūru un zinātni. Māra Grudule un Benedikts Kalnačs pēta latviešu literatūras vēstures recepciju 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā. Inguna Daukste-Silasproģe turpina pētīt latviešu literatūras attiecības ar trimdas pieredzi, šoreiz pievēršoties Kārļa Skalbes ceļam uz Zviedriju. Madara Eversone iedziļinās Latvijas Padomju rakstnieku savienības darbībā 1940.–41. gadā. Jana Kukaine piedāvā kritisku skatījumu uz dzimumu vienlīdzības izpratni Padomju Savienībā. Savukārt Artis Ostups analizē padomju okupācijas traumas izpausmes mūsdienu latviešu prozā. Lasīt vairāk...


20.-21. februārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 147. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "Valoda sabiedrībā". LU LFMI LFK pārstāvēs pētniece Beatrise Reidzāne ar referātu "Ortogrāfijas problēmas tautasdziesmu publicējumos".

Konferences programma

Referātu tēzes





30.–31. janvārī Daugavpils Universitātē notiks starptautiska zinātniska konference "XXX Zinātniskie lasījumi".

Konferencē ar referātiem piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, vadošais pētnieks Pauls Daija un pētnieks Guntis Pakalns.

Inguna Daukste-Silasproģe piedalīsies darba grupā "Savējais, svešais, citādais literatūrā un kultūrā" ar referātu "Atgriešanās Rīgā: sava un svešā disonance. Ieskats latviešu trimdas prozas tekstos". Pauls Daija uzstāsies ar referātu "Pārmaiņas priekšstatos par etnisko un sociālo piederību Vidzemē 19. gadsimta sākumā". Guntis Pakalns piedalīsies ar referātu "Pasaku satura rediģēšana J. Niedres „Latviešu pasakās” (1946–1950".

Konferences programma pieejama šeit.


LU LFMI projektu padome ir izvērtējusi pieteikumus LU LFMI pētnieciskajiem projektiem 2020. gadā un pieņēmusi lēmumu apstiprināt akadēmiskās izcilības projektu LFMI-BF-2020/1 "Latviešu literatūra un literatūrzinātne salīdzināmā skatījumā". Projekta vadītājs: Benedikts Kalnačs.

Projekta īstenošana: 03.02.2020–30.12.2020.


Šā gada 30. janvārī LU LFMI projekta "Dzīve līdzās ostai" (lzp-2018/1-0446) komanda piedalīsies Latvijas Universitātes 78. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.

Telpiskās plānošanas un attīstības sekcijā (LU Dabas mājā) referātus lasīs Kristīne Āboliņa, Dace Bula, Jānis Daugavietis, Ieva Garda-Rozenberga un Agita Pusvilka, veidojot vienotu paneli "Daugava un cilvēki".

Lasīt vairāk...

No 17. līdz 20. martam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies starptautiska konference "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs" (DHN2020). Reģistrējoties līdz 2. februārim, dalības maksa ir zemāka: https://ej.uz/DHN20_reg

DHN ir ikgadēja digitālajai pētniecībai veltīta konference, kas norit piekto gadu.Tās īpašie viesi būs Ūmejas Universitātes (Zviedrija) profesore, mākslīgā intelekta sociālo un ētisko aspektu speciāliste Virdžīnija Dignama (Virginia Dignum), Kembridžas Universitātes (Apvienotā Karaliste) Sabiedrības lēmumu pieņemšanas laboratorijas pētnieks Jons Rozenbēks (Jon Roozenbeek), Islandes Universitātes profesors, digitālās folkloristikas pētnieks Terijs Gunels (Terry Gunnell), kā arī Latvijas Universitātes (LU) Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs profesors Jurģis Šķilters. Konferences pamatprogrammā iekļauti 80 referāti un vairāk nekā 20 akadēmisko plakātu prezentācijas.

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām:

Pētnieka-pēcdoktoranta darba samaksa 2731 EUR mēnesī (bruto);

Zinātniskā asistenta darba samaksa, sākot no 355 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā „Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2013–2019) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem); pretendentiem uz pētnieka-pēcdoktoranta amata vietu papildus jāiesniedz pēcdoktorantūras pētījuma pieteikuma apstiprinājums. Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 21. februārim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 509. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


Zinātniskās institūcijas bāzes finansējumu LU LFMI projektiem izlieto, lai īstenotu LU LFMI stratēģiju un pētniecības programmu 2015.—2020. gadam, atbilstoši tur noteiktajiem prioritārajiem virzieniem literatūrzinātnē, folkloristikā, teātra un mūzikas izpētē. 2020. gadā LU LFMI konkursa kārtībā piešķir vienam individuālam akadēmiskās izcilības projektam. Projektu var pieteikt LU LFMI vadošā pētnieka amatā ievēlēts darbinieks, kurš ar 2020. gada janvāri nav iesaistīts citā pētnieciskā projektā ar definētu mēneša noslodzi un atlīdzību. Projekta pieteikums elektroniski un papīra formātā (parakstīts) jāiesniedz LU LFMI zinātniskajai sekretārei līdz 2020. gada 24. janvārim. Projektu īstenošanas termiņš: 03.02.2020–30.12.2020.

Ar Nolikumu, Vērtēšanas vadlīnijām un veidlapām var iepazīties šeit.


ASV Nacionālais mākslas atbalsta fonds (National Endowment for the Arts) piešķīris stipendiju tulkotājai Kaijai Straumanis par LU LFMI pētnieces Sanitas Reinsones dzīvesstāstu grāmatas "Meža meitas" tulkojumu angļu valodā.

Grāmata "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā" publicēta apgādā "Dienas Grāmata" 2015. gadā. Šajā pašā gadā tā kļuva par vienu no pirktākajām grāmatām Latvijā. 2018. gadā pēc šīs grāmatas režisors Mārtiņš Eihe iestudēja izrādi Valmieras Drāmas teātrī.

Kaija Straumanis (Ročestera, ASV) angļu valodā tulkojusi Latvijas daiļliteratūru - Ingas Ābeles romānu "Paisums" (High Tide), kas nāca klajā ASV apgādā "Open Letter Books" 2013. gadā, Zigmunda Skujiņa romānu "Miesas krāsas domino" (Flesh-Coloured Dominoes), kas nāca klajā Lielbritānijā apgādā "Arcadia Books" 2014. gadā, un Jāņa Joņeva romānu “Jelgava 94” (“Doom 94”), kas 2018. gadā izdots Lielbritānijas izdevniecībā “Wrecking Ball Press”.
Par Ingas Ābeles romāna tulkojumu angļu valodā Kaija Straumanis saņēmusi organizācijas AATSEEL (American Association of Teachers of Slavic and East European Languages) balvu par labāko literāro tulkojumu 2015. gadā.