Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām (24. maijā)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām (24. maijā)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2023. gada 24. maijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.
- Vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un teorijā, kultūras procesu pētniecībā un mantojuma studijās ievēlēts Gatis Ozoliņš.
- Pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē (Citas mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras apakšnozares) ar specializāciju kultūras socioloģijā un sabiedrības līdzdalības praksēs kultūras un mākslu jomā ievēlēts Jānis Daugavietis.
Apsveicam kolēģus!
Dace Bula piedalās konferencē Greifsvaldes universitātē
.jpg)
Greifsvaldes universitātē 25.–27. maijā notiek Starptautiska konference – "Peripetiju apcere: pārmaiņas un to naratīvi" ("Negotiating Peripeties: Change and Its Narratives").
Konferenci organizē Greifsvaldes universitātes starptautiskā Baltijas studiju grupa, un, grupas uzaicināta, konferencē piedalās LFMI Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošā pētniece Dace Bula. Viņas vēstīs par mitināšanās stāstiem, kuros Rīgas pieostas apkaimju iedzīvotāji ietērpj savas bažas un līdzšinējo pārmaiņu pieredzi.
Konferences programma: https://peripeties.uni-
LU LFMI pievienojas DARIAH kā sadarbības partneris
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) nesen ir kļuvis par sadarbības partneri Digitālajai pētniecības infrastruktūrai mākslā un humanitārajās zinātnēs (DARIAH-EU). Šī partnerība iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu LU LFMI kā pirmajai pētniecības organizācijai Baltijas valstīs, kas pievienojusies DARIAH.
DARIAH ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC). DARIAH ir 20 dalībvalstis un viena novērotājvalsts, un DARIAH ir izveidojis arī sadarbības partneru tīklu valstīs, kuras nav tā dalībvalstis. LU LFMI tagad ir šī tīkla papildinājums.
LU LFMI ir pazīstams ar inovatīviem pētījumiem un sadarbības tīkliem kultūras un humanitāro zinātņu jomā. Turklāt LU LFMI attīsta digitālos resursus humanitārajām zinātnēm un mākslas studijām un aktīvi popularizē digitālās humanitārās zinātnes Latvijā. LU LFMI sadarbība ar DARIAH nodrošinās piekļuvi vērtīgiem datiem un instrumentiem humanitāro zinātņu pētniecībai, stiprinās līdzdalību starptautiskajos digitālo humanitāro zinātņu tīklos un veicinās digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā.
Sadarbojoties ar DARIAH, LU LFMI mērķis ir turpināt stiprināt savas pētniecības iespējas, paplašināt starptautisko sadarbību un veicināt digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā. Savukārt DARIAH novērtē LU LFMI pieredzi sabiedrības iesaistē (crowdsourcing) un cer izmantot šo pieredzi savām iniciatīvām. Sadarbība ir izdevīga ne tikai LU LFMI un DARIAH, bet arī uzlabo digitālo humanitāro zinātņu vidi plašākā Baltijas reģionā.
Uzziniet vairāk par LU LFMI kā sadarbības partnera dalību DARIAH tīmekļa vietnē.
Franciskums: estētisko un kultūras emblēmu mozaīka
2024. gada 25. un 26. aprīlī Eiropas Savienības mājā Rīgā notiks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Toronto Metropoles universitātes Valodu, literatūru un kultūru katedras un Anžē un Lemānas universitāšu laboratorijas 3L.AM rīkota starptautiska zinātniska bilingvāla konference "Franciskums: estētisko un kultūras emblēmu mozaīka" (La francité: une mosaïque d’emblèmes esthétiques et culturels).
Izsludināta konferences "Jauno pētnieku diena 3" programma
Šī gada 26.– 27. maijā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notiks konference "Jauno Pētnieku diena 3".
26. maijā konference tiks atklāta ar Ph. D. Janas Kukaines plenārreferātu "Ja nevari patverties no neveiksmes, patveries neveiksmē".
Tam sekos trīs konferences sēdes, kurā būs klausāmi referāti socioloģijā, antropoloģijā, valodniecībā, folkloristikā un tradicionālās kultūras izpētē, literatūrzinātnē, mākslas zinātnēs, muzikoloģijā.
Jānis Daugavietis vadīs raidījumu ciklu par Dziesmu un deju svētkiem
17. maijā pirmatskaņojumu Latvijas radio 6 – LU Radio NABA programmā piedzīvos jauns raidījumu cikls “Dziesmusvētku tīklos”, kas aplūkos Dziesmu un deju svētkus neierastākā šķērsgriezumā. Raidījums ēterā būs dzirdams katru trešdienu plkst. 17.00 un to vadīs LU LFMI pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis.
Vairāk: https://www.naba.lv/par/naba-zinas/zina/t/77919/
Tiek uzsākts publisku pasākumu cikls "(Etno)muzikoloģiskas sarunas"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk publisku pasākumu ciklu (Etno)muzikoloģiskas sarunas. Trešdien, 24. maijā plkst. 12.00 notiks pirmā saruna ar etnomuzikologu Mārtiņu Boiko par viņa nupat iznākušo grāmatu Senā daudzbalsība un etniskā vēsture. Rakstu izlase I (Musica Baltica, 2023). Pasākums notiks Latviešu folkloras krātuves lasītavā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā, ar iespēju pieslēgties Zoom tiešraidei.
Sarunu cikla mērķis ir Latvijas etnomuzikoloģijas (un arī muzikoloģijas plašā izpratnē) izaugsme un nozares popularizēšana. Cikls ietvers lekcijas un sarunas par aktuālajiem un topošajiem pētījumiem un publikācijām, diskusijas par nozarei svarīgiem jautājumiem, jaunākās zinātniskās literatūras apspriešanu, ārzemju viesu piedalīšanos un nozīmīgu notikumu apskatus. Iecerēts iepazīstināt arī jaunākajiem un topošajiem (etno)muzikologiem. Tikšanās būs atvērtas un publiskas.
Lasīt vairāk...Loisas Kalbas lekcija par Rīgas mikrorajoniem
17. maijā plkst. 13.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks pilsētvides vēstures pētnieces Loisas Kalbas (Lois Kalb) vieslekcija “Uncommonly Modern: Property, Intimacy and Mass Housing in Late and post-Soviet Riga (1970-2000)” (“Neparasti moderni: īpašums, intimitāte un masu mājokļi vēlīnajā padomju un postpadomju Rīgā (1970–2000)).
Loisa Kalba ir Vēstures nodaļas doktorantūras pētniece Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Viņu interesē pilsētvides politika un ekonomika un jo īpaši vēlīnā padomju perioda masu mājokļu apkaimes. Viņas pašreizējā pētnieciskajā projektā saskaras vēstures un antropoloģijas pieejas, aplūkojot mainīgās attiecības starp īpašuma formām, intimitāti un sociālo dzīvi Rīgas mikrorajonos padomju perioda pēdējās desmitgadēs un pārejas posmā 20. gadsimta 90. gados.
Lektore iepazīstinās ar atsevišķām daļām no sava doktorantūras projekta par masu mājokļiem un pilsētvides sociālajām pārmaiņām vēlīnajā sociālismā un postpadomju Rīgā 20. gadsimta 70., 80. un 90. gados. Viņa aplūkos transformējošo dinamiku starp plaša mēroga politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, pilsētvides apbūvi un ikdienas sociālo dzīvi. Analizējot dažādus masu dzīvojamo ēku rajonu aspektus, piemēram, mājokļu uzturēšana un remonts, dzīvokļu sadale un ģimenes dzīve, pētniece meklēs agrīnās īpašuma attiecības. Lekcijā tiek izvirzīti daži provizoriski secinājumi par to, ko šādas īpašuma attiecības var pastāstīt par postsociālisma pāreju Rīgā, par mājokļu privatizāciju un cilvēku ikdienas dzīvi, kas laika gaitā kļuvusi aizvien privātāka.
Lasīt vairāk...Iznācis žurnāla "Letonica" 48. numurs
Humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs veltīts mākslas pētniecībai un radies Latvijas Mākslas akadēmijas un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sadarbībā.
Numura veidošana aizsākās pirms trim gadiem, kad Latvijas Mākslas akadēmijā ar tās rektora prof. Ph. D. Kristapa Zariņa atbalstu un iniciatīvu aizsākās zinātniskās doktorantūras studiju programmas pilnveide – tika ieviesti jauni studiju kursi, kuros piesaistīti gan Latvijas humanitāro zinātņu pētnieki, gan starptautiski atzīti profesori. Notika arī padziļināta pievēršanās pētījumu izstrādāšanas metodikai, kuru doktorantūras studentiem iespējams apgūt akadēmiskās rakstīšanas praktikumā. Šajā žurnāla numurā lasāmas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantu un akadēmiskā personāla publikācijas, kas atklāj pētniecisko tēmu daudzveidību šībrīža mākslas zinātnē un ļauj ieskatīties šīs pētniecības nākotnē – gan topošajās disertācijās, gan citu pētījumu tematos, kas, cerams, pilnībā tiks izstrādāti nākamo gadu laikā. Rakstu tematiskā daudzveidība apliecina Latvijas Mākslas akadēmijas nozīmīgo pienesumu kultūras un mākslas pētniecībā, kurā tradicionālo, apjomīgās arhīvu studijās balstīto pētniecību papildina mūsdienīga metodoloģija, kas sakņojas kritiskās teorijas izmantojumā un saistībā ar aktuālām sava laika sabiedriskajām problēmām.
Lasīt vairāk...Pētījuma poētika. Uzstāsies Gatis Ozoliņš un Jānis Daugavietis
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un teorijā, kultūras procesu pētniecībā un mantojuma studijās un pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē (Citas mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras apakšnozares) ar specializāciju kultūras socioloģijā un sabiedrības līdzdalības praksēs kultūras un mākslu jomā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 17. maijā, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Gatis Ozoliņš (pretendents uz vadošā pētnieka amatu) un Jānis Daugavietis (pretendents uz pētnieka amatu).
Norisināsies seminārs “Runas korpusu izveide un to izmantojums”
.jpg)
18. maijā no plkst. 14:00 līdz 16:00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē (Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā) un tiešsaistē, Zoom platformā, notiks seminārs “Runas korpusu izveide un to izmantojums”. Šis ir jau otrais seminārs digitalhumanities.lv semināru ciklā, kas tiek organizēts sadarbībā ar valodas tehnoloģiju un digitālo humanitāro zinātņu Eiropas pētniecības infrastruktūrām ClarinLV un DA
Semināram aicinām reģistrēties, aizpildot pieteikšanās formu: https://ej.uz/runas-
Diskusija “Runā (p)ar Ziedoni”
Diskusija “Runā (p)ar Ziedoni” norisināsies 10. maijā plkst. 18.00 RMM kultūrtelpā “Tintnīca” un ievadīs divu izstāžu atvēršanu. Diskusijas centrā būs jubileju svinēšanas, apsveikumu un dāvanu tradīcijas cauri laikiem. Izceļot Imanta Ziedoņa personību, sarunā tiks pievērsta uzmanība dāvanu vēstījumam, jubileju apsveikumu vizuālajam un saturiskajam aspektam, kā arī svinību daudzveidīgajām formām.
Pasākums “Divi skatupunkti. Gunāra Janovska korespondence”
9. maijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) “Retumu pasaules” telpā (5. stāvā) notiks pasākums “Divi skatupunkti. Gunāra Janovska korespondence”. Lai dalītos pieredzē par darbu ar trimdas rakstnieka Gunara Janovska arhīvu LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā, pasākumā satiksies literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe un rakstnieks Osvalds Zebris. Dalība pasākumā bez maksas.
Inguna Daukste-Silasproģe priekšlasījumā atklās, kā Gunara Janovska korespondence ļauj iepazīt rakstnieka ikdienu, radošo procesu un tā intensitāti, ceļošanu un apkārtni, arī pārdomas, šaubas un ilgas pēc mājām un Latvijas. Kas bija Gunara Janovska vēstuļu draugi, kādas saiknes starp viņiem veidojās un vai viņi maz kādreiz bija dzīvē satikušies? Īpaša uzmanība priekšlasījumā tiks pievērsta sarakstei ar tulkotāju Ievu Lasi un grāmatizdevējiem Jāni Abuču un Helmaru Rudzīti.
Savukārt Osvalds Zebris, Gunaram Janovskim veltītā romāna “Mežakaija” (“Dienas grāmata”, 2022) autors, pasākumā stāstīs par vēstuļu izmantojumu darba radīšanas procesā un Gunara Janovska vēstuli Anšlavam Eglītim kā romāna sižeta pamatlīnijas ierosinātāju. “Kāpēc “Mežakaija” no parasta teksta pārtapa par Gunara vēstuli? Ko savā vēstulē cenšas notvert tās rakstītājs? Kāpēc šī vēstule tiek rakstīta tieši Anšlavam Eglītim? No viņu sarakstes, kuru lasīju gatavojoties lēcienam “Es esmu…” tekstā, tapa ideja par šī romāna formu. “Mežakaijā” šī sarakste turpinās manā interpretācijā,” stāsta rakstnieks. Romāns “Mežakaija” saņēmis “Latvijas Literatūras gada balvu 2023” kategorijā “Labākais prozas darbs”.
Lasīt vairāk...Noskaidroti Latvijas Literatūras gada balvas laureāti
28. aprīlī Latvijas Literatūras gada balvas ceremonijā tika sumināti labākie 2022. gada literārie veikumi.
Lepojamies ar LU LFMI pētnieku Benediktu Kalnaču, kura monogrāfija "Pavērsiens" tika atzīta par spilgtāko darbu literatūrzinātnē, kā arī ar Ivaru Šteinbergu, kura krājums "Jaunība" ieguva balvu kā labākais dzejas darbs.
Sveicam arī pārējos laureātus un nominantus!
Vairāk šeit.
Foto (c) Gints Ivuškāns.
Ierunājot “Sprīdīša” fragmentu, 4. maijā iedzīvotāji ir aicināti palīdzēt modernajām tehnoloģijām apgūt latviešu valodu
Tuvojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, mūsu valsts iedzīvotāji ir aicināti piedalīties iniciatīvā “Balsu talka”. Veltot vien dažas minūtes sava laika, ikvienam ir iespēja dot vērtīgu ieguldījumu, lai modernās tehnoloģijas, piemēram, virtuālie asistenti (“Siri”, “Google Assistant”), un mākslīgais intelekts pēc iespējas drīzāk kvalitatīvi apgūtu latviešu valodu.
Lai piedalītos šajā sociāli un tehnoloģiski nozīmīgajā projektā, interesentiem ir jādodas uz tīmekļa vietni balsutalka.lv, jāizvēlas teikums un tas jāierunā. Ierunāšanai tiek piedāvāti dažādi teksti, taču par godu 4. maijam dalībniekiem būs iespēja pa teikumam ierunāt arī labi pazīstamo Annas Brigaderes pasaku lugu “Sprīdītis”. “Balsu talkas” mērķis ir apkopot daudzveidīgus latviešu valodas runas paraugus un to transkripcijas, izveidojot atvērtu un brīvi pieejamu latviešu valodas runas datu kopu vismaz 100 stundu apjomā.
“Lielākā daļa latviešu valodas runas datu, ko pašlaik izmanto valodu tehnoloģiju uzņēmumi, nav brīvi pieejami. Tas kavē īstenot plašākus pētījumus un inovācijas. Lai iegūtu pēc iespējas vairāk un daudzveidīgākus runas datus, mums ir nepieciešama visas sabiedrības iesaiste. Ja jums ir mirklis brīva laika – nāciet uz balsutalka.lv un saglabājiet savu balsi latviešu valodas nākotnei,“ aicina LU Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece Ilze Auziņa.
Lasīt vairāk...
