Māra Grudule piedalīsies laikrakstam "Latviešu Avīzes" veltītā konferencē
6. decembrī no plkst. 10.00 līdz 17.00 Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja organizēta konference un paneļdiskusija, kas veltītas laikraksta "Latviešu Avīzes" divsimtajai jubilejai. Par nozīmīgā laikraksta ilgās pastāvēšanas panākumiem runās gan Latvijas, gan Igaunijas un Lietuvas pētnieki, savukārt īpašā paneļdiskusijā mediju eksperti vērtēs preses un mediju attīstību mūsdienās un nākotnē.
Gatis Ozoliņš piedalās MNMM zinātniskajos lasījumos “Nesenās vēstures pētniecība. Pieredze. Problēmas”
Šī gada 29. novembrī tiešsaites platformā zoom norisināsies Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja zinātniskie lasījumi “Nesenās vēstures pētniecība. Pieredze. Problēmas”. Šogad ar referātu “Pilsētas naratīvi: par ko tie vēsta?” piedalīsies LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš.
Dalību lasījumos atbalsta LZP projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096).
Ivars Šteinbergs piedalās konferencē "Vārds un tā pētīšanas aspekti"
Šī gada 24.–25. novembrī Liepājas Universitātē notiek 27. starptautiskā zinātniskā konference "Vārds un tā pētīšanas aspekti".
Simona Sofija Valke uzstājas ar piekšlasījumu Kurzemes bibliotekāru konferencē
25. novembrī LFMI pētniece Dr. philol. Simona Sofija Valke uzstājas ar piekšlasījumu "Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas pērles: 17. – 19. gadsimta franču valodas mācību līdzekļi Vecbibliotēkas fondā" Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Kurzemes bibliotekāru konferencē.
Zitas Kārklas pētījuma blogā – “Ceļojuma vēstules no Tonijas Melder. Vagonā no Cīrihes līdz Lugano” (1910) un Lilijas Sērmūkšas “Ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju” (1911)
1910. gada 13. novembrī laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” publicēts apraksts “Ceļojuma vēstules no Tonijas Melder. Vagonā no Cīrihes līdz Lugano”, kurā vēstīts par Ivandes Kaijas braucienu vilcienā: no iekāpšanas brīža Cīrihē, līdz vilciena pienākšanai Lugano stacijā. Publicētais apraksts ir neliela daļa no autores Eiropas ceļojuma. Tajā viņa īsi raksturo stacijas, kurās vilciens apstājas, apjūsmo aiz loga garāmslīdošo ainavu un izsaka kritiskas piezīmes par tehniskās modernizācijas lieciniekiem – tuneļiem un fabriku skursteņiem. Vēstītājas skats pievēršas arī citiem pasažieriem trešās klases vagonā, un vienkārši tvertie iespaidi pievilcīgi ar savu tiešumu un atklātību.
Vairāk: Vagonā no Cīrihes līdz Lugano. Ivandes Kaijas ceļojums
1911. gada martā un aprīlī laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” turpinājumos publicēts mākslinieces un skolotājas Lilijas Sērmūkšas ceļojumu apraksts “Ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju”. Atšķirībā no Ivandes Kaijas apraksta, kurā koncentrēti tverts īss ceļojuma posms, Lilijas Sērmūkšas teksts aptver ceļojumu divu mēnešu garumā. Tas ir informatīvi bagāts vēstījums par daudzveidīgajiem iespaidiem, kurus autore guvusi 1909. gada vasarā dodoties Maskavas “Krievu Tehnisko Zinību izplatīšanas Biedrības” mācību nodaļas organizētā ekskursiju maršrutā, kas veidots ar mērķi, “lai par lētu maksu būtu iespējams skolotājiem, skolotājām, studentiem un feldšerienēm apskatīt vienu vai otru pusi”.
Vairāk: Lilijas Sērmūkšas ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju
Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Cīrihe 1906: Starp divām identitātēm" (ATCELTS)
Pasākums ticis atcelts un 26. novembrī nenotiks.
26. novembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Cīrihe 1906: Starp divām identitātēm".
Vai dzejniekpāris spēs pārliecināt Cīrihē nonākušos „Piektā gada ļaudis", ka tauta nav modusies velti un revolūcija par spīti tās upuru pārmēram ir nevis fatāla kļūda, bet gan neizbēgams etaps Latvijas ilgajā ceļā uz brīvību? Kāpēc Rainim kopā ar saviem likteņa biedriem tolaik neizdodas īstenot veiksmīgi aizsākto Piektā gada vēstures kolektīvās rakstīšanas lielprojektu? Kādi iemesli vien pēc diviem pilsētā pie Limmatas aizvadītiem mēnešiem dzejniekpārim liek izšķirties par aizbraukšanu no Cīrihes? Kaut gan atbildēt uz šiem jautājumiem ir mēģināts ne reizi vien, papildatradumi Latvijas un Šveices arhīvos, kā arī pētnieciskās ekspedīcijās uz Cīrihi iegūtais vizuālais materiāls klausītājiem ļaus palūkoties uz šķietami vispārzināmo neparastākā izgaismojumā.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem iecelti LU LFMI pētnieki Benedikts Kalnačs un Edīte Tišheizere.
Valsts prezidents Egils Levits 18. novembrī Rīgas pilī pasniedza augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 90 izcilām personībām, to skaitā par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem iecelti LU LFMI pētnieki Benedikts Kalnačs un Edīte Tišheizere.
Foto (c) Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
LU LFMI pētnieki piedalās 54. ASEEES kongresā Čikāgā
No šī gada 10. līdz 13. novembrim Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš Čikāgā piedalījās 54. ASEEES (Association of Slavic, East European, and Eurasian Studies) konferencē. Panelī "Writing and Screening Queer and Trans* Lives in Latvia and Russia". Jānis Ozoliņš nolasīja referātu "Everyone Wants to Be!: A Diary of the Latvian Film Director Gunārs Piesis" (Ikviens vēlas būt!: Latviešu kinorežisora Gunāra Pieša dienasgrāmata), savukārt Kārļa Vērdiņa tēma bija "Queer Domestic Space in Soviet Latvia: Director Pēteris Lūcis as the Symbol of the Past" (Kvīru mājas dzīve Padomju Latvijā: režisors Pēteris Lūcis kā pagātnes simbols).
Jānis Ozoliņš piedalījās arī apaļā galda diskusijā "New Research in Masculinity Studies" (Jauni pētījumi maskulinitātes studijās"), kurā iepazīstināja ar saviem pētījumiem.
LU LFMI vadošais pētnieks Kārlis Vērdiņš aizstāv promocijas darbu salīdzinošajā literatūrzinātnē
Šī gada 14. novembrī Kārlis Vērdiņš Vašingtona Universitātē Sentluisā aizstāvēja promocijas darbu salīdzinošajā literatūrzinātnē "International Modernism and Queer Feeling: Small Literature in Interwar Latvia, 1918–1940" (Starptautiskais modernisms un kvīrās sajūtas: mazā literatūra starpkaru Latvijā, 1918–1940), vadītāja prof. Anka Parvulesku.
Attēlā: promocijas darba autors un komisija
Māras Grudules recenzija par "A New History of Latvian Literature"
Žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" rudens laidienā (A daļa, 2022, 76. sēj., Nr. 3) LU LFMI vadošā pētniece Māra Grudule recenzijā "Jauna literatūras vēsture: Sens laiks, jauns skatpunkts" (76.–82. lpp.) izvērtē grāmatu "A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century" (Berlin etc.: Peter Lang, 2022).
Tā tapa LU LFMI vadošā pētnieka Benedikta Kalnača un LNB pētnieka Paula Daijas sastādījumā un redakcijā.
Noslēgusies K. Barona konference "Pieredze pilsētā" (foto)
2022. gada 9. un 10. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču centrā notika Krišjāņa Barona konference 2022 “Pieredze pilsētā”.
Inguna Daukste-Silasproģe piedalās konferencē Viļņā
Šī gada 10.–11. novembrī Viļņā notiek Lietuvas salīdzināmās zinātnes asociācijas (Lietuvos lyginamosios literatūros asociacija) un Lietuvas Literatūras un folkloras institūta (Lietuvių Literatūros ir tautosakos institutas) rīkotā starptautiska zinātniska konference "ATMINTIES GAIVINIMAS IR UŽMARŠTIES ĮVEIKA: LYGINAMIEJI ASPEKTAI" (Atmiņu atdzīvināšana un aizmirstības pārvarēšana: salīdzinošie aspekti), kurā ar referātu “Between Biography and Literary Text: Childhood Topography in the Life of Latvian Writer Gunars Janovskis” (Starp biogrāfiju un literāro tekstu: bērnības topogrāfija latviešu rakstnieka Gunāra Janovska dzīvē) piedalās LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe.
Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (pieteikšanās līdz 09.12.2022.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- vadošā pētnieka amata vieta humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju etnomuzikoloģijā un digitālajās humanitārajās zinātnēs;
- zinātniskā asistenta vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares Teātra un kino vēstures un teorijas apakšnozarē ar specializāciju ekokritikā.
- pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju latviešu tautasdziesmu izpētē, folkloristikas vēsturē un digitālajās humanitārajās zinātnēs;
- zinātniskā asistenta vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē (Citas mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras apakšnozares) ar specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs un kultūras un mākslas datu analīzē;
- zinātniskā asistenta vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares Kultūras teorijas apakšnozarē ar specializāciju posthumānisma teorijā, vizuālajā kultūrā un literatūrā.
Alfrēda Stinkula un Ilgas Reiznieces fotostāstu pēcpusdiena
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve šogad guvusi vērtīgu papildinājumu – rakstnieka un amatnieka Alfrēda Stinkula krāsaino fotogrāfiju kolekciju, kurā dokumentēta folkloras kustības vēsture 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados. Aicinām uz kolekcijas atklāšanas pasākumu (16. novembrī Latviešu folkloras krātuvē plkst. 15.00) – neformālu fotogrāfiju skatīšanos, kuru ar atmiņu stāstiem papildinās Alfrēds Stinkuls un mūziķe Ilga Reizniece.
Fotostāstu pēcpusdiena tiks filmēta.
Lūdzam reģistrēties pasākumam šeit.
Vietu skaits ierobežots.
Pasākums notiek pētījuma “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” (projekta nr. lzp-2021/1-0243) ietvarā.
Iznākusi grāmata “Dzīve līdzās ostai”
LU Literatūras folkloras un mākslas institūta apgādā iznākusi grāmata “Dzīve līdzās ostai”. Grāmatas tēma ir cilvēka attiecības ar vidi. Tā no vairāku nozaru — vēstures, vides zinātnes, naratīvu studiju, socioloģijas un aktīvisma antropoloģijas — skatpunkta aplūko iedzīvotāju vietas pieredzi piecās Rīgas apkaimēs: Bolderājā, Daugavgrīvā, Kundziņsalā, Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī. Visām apkaimēm daudz kopīgā, — tā ir atrašanās ārpus pilsētas centra un kaimiņos ostai, kas nozīmē telpiskus ierobežojumus un vides kvalitātes riskus. Tā ir arī spēcīga iedzīvotāju vietas piesaiste un apkaimju aktīvisms, rūpes par vietas rakstura un vides vērtību saglabāšanu. Attīstot jaunu pētniecisku virzienu — vides cilvēkzinātni, grāmata interpretē iedzīvotāju mājošanas pieredzi un vēršas pie visām Daugavas lejteces vides kultūras veidošanā iesaistītajām pusēm.
