EN in English

No 27. līdz 29. novembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks starptautiska zinātniska konference "Garlībam Merķelim – 250". Konference iepazīstinās ar jaunākajiem pētījumiem par Merķeļa dzīvi, interesēm, darbiem un ideju pasauli, kā arī ar pētījumiem par Merķeļa darbu recepciju Baltijā, apgaismības kontekstiem u. c. pētniecības aspektiem.

Konferencē piedalīsies pētnieki no Igaunijas, Vācijas, Polijas un Latvijas. Konferencē notiks diskusija par latviešiem filozofu skatījumā un mūsdienu mainīgajā pasaulē.

Garlībs Merķelis bija Apgaismības laika domātājs, rakstnieks un publicists, rakstījis vāciski, bet ar darbiem "Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās" (1796), "Vidzemes senatne" (1798–1799) un "Vanems Imanta" (1802), ietekmējis Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi. Lasīt vairāk...


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākusi literatūrzinātnieces Zandas Gūtmanes monogrāfija "Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā", kas veltīta Baltijas valstu prozas un totalitārisma vēstures krustpunktiem, kā arī šo režīmu atstātās pieredzes un traumu literārajām reprezentācijām. Pētījumā fokusēta uzmanība uz līdz šim latviskajā kultūrvidē neizvērstu tematu – holokausta un deportāciju atstāto traumu literāro reprezentāciju paralēlu aplūkojumu.

Monogrāfija turpina LU LFMI sēriju "Salīdzināmā literatūra (Baltijas literatūra)", īpaši sasaistoties ar tās pirmo izdevumu – "Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti" (2008) un Benedikta Kalnača monogrāfiju "Baltijas postkoloniālā drāma. Modernitāte, koloniālisms un postkoloniālisms latviešu, igauņu un lietuviešu dramaturģijā" (2011).

Zandas Gūtmanes pētījums ir novatorisks turpinājums iepriekš aizsāktajam Baltijas literatūras pētniecības ceļam. Līdz šim ir bijuši atsevišķi pētījumi par staļinisma represiju pēdām literatūrā un atsevišķi pētījumi par nacisma atstātajām traumām, taču abu režīmu pieredzes reprezentāciju sastatījums, turklāt – Baltijas vēstures un literatūras kontekstā – līdz šim nav veikts vai arī parādījies tikai epizodiski. Šāda kompleksa pieeja palīdz apzināt, kā vieni un tie paši vēsturiskie notikumi atbalsojas dokumentālos un fikcionālos tekstos, kā šādu reprezentāciju parādīšanos vai neparādīšanos ietekmē valdošā ideoloģija, kādu ietekmi literāras reprezentācijas atstāj uz vēsturiskās atmiņas un kultūras traumas veidošanos.Lasīt vairāk...


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds piedalīsies Rīgas Grāmatu svētkos, kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šā gada 25. un 26. oktobrī.

25. oktobrī Rīgas Grāmatu svētki norisināsies no plkst. 10.00 līdz 20.00, bet 26. oktobrī – no plkst. 10.00 līdz 17.00. Svētku svinīgā atklāšana notiks 25. oktobrī plkst. 11.00.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas Rīgas Grāmatu svētkus rīko jau 21. reizi. Pasākumā savus lasītājus gaidīs 30 aktīvākie Latvijas izdevēji. Kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku izdevēji divu dienu garumā piedāvās kultūras programmu, kur sev interesējošus pasākumus varēs atrast lasītāji ar dažādām gaumēm. Lasīt vairāk...


Šā gada 30. un 31. oktobrī notiks Krišjāņa Barona konference 2019 "Folklora un izglītība". Šogad zinātniskās konferences uzmanības centrā – tradicionālās kultūras vieta izglītībā. Pavisam 17 referātos tiks analizēti gan folkloristikas vēstures jautājumi, gan mūsdienu problēmas: folklora kā ideoloģisks audzināšanas līdzeklis, folklora mācību grāmatās, studentu un skolotāju devums tradīciju dokumentēšanā, skolotāju joki, nemateriālā kultūras mantojuma apguves izaicinājumi un metodika u.c.

K. Barona konferences pirmās dienās izskaņā gaidāmas grāmatas "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē" atvēršanas svinības. Kolektīvās monogrāfijas autori – Latviešu folkloras krātuves pētnieki – jaunākajā sērijas "LFK krājums" izdevumā iepazīstina ar Latvijas Universitātes studentu un mācībspēku ieguldījumu folkloras vākšanā. Konferences otro dienu noslēgs diskusija "Folklora un izglītība?", kurā piedalīsies augstskolu, vidusskolu un interešu izglītības pārstāvji. Lasīt vairāk...


24. oktobrī Dagdas novada Kultūras centrā plkst. 15.00 aicinām apmeklēt garamantas.lv izbraukuma semināru. Tajā Justīne Jaudzema parādīs digitalizētos Dagdas puses folkloras materiālus, bet Elīna Gailīte izstāstīs par digitālā arhīva lietošanas iespējām.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Ceturtdien, 24. oktobrī, Daugavpils novada kultūras centrā "Vārpa" plkst. 12.00 notiks LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Elīna Gailīte stāstīs par Daugavpils un tās apkārtnes folkloras materiāliem, savukārt Justīne Jaudzema ierādīs, kā ērtāk lietot digitālo arhīvu.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


9. oktobrī plkst. 11.00 Jaunpils reģionālās attīstības centrā "Rats" notiks garamantas.lv izbraukuma seminārs. LFK digitālā arhīva redaktores Elvīra Žvarte un Elīna Gailīte iepazīstinās klausītājus ar arhīva lietošanas iespējām, kā arī izstāstīs, kādi folkloras materiāli jau digitalizēti un visiem brīvi pieejami.

Visi laipni aicināti!

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


29. septembrī Latvijas Radio 1 izskanēja raidījums "Svastikas jeb ugunskrusta publiskais pielietojums mūsdienās". Raidījumā viesojās LU LFMI LFK pētniece Digne Ūdre, lai pastāstītu par saviem pētījumiem saistībā ar ugunskrusta lietojumu mūsdienās.

Izskanējušais raidījums ir daļa no tradicionālās kultūras raidījumu cikla "Laika ritu raksti", ko vada Iveta Medene. Raidījumu cikls veltīts latviešu rakstu zīmēm arheoloģijā, mākslā un latviešu tautas kultūrā. Tajā tiek spriests gan par rakstu zīmju vēsturisko lietojumu, gan arvien lielāko popularitāti mūsdienās.

Raidījuma ieraksts pieejams te.


17. oktobrī plkst. 15:00 Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru cikla "Pēckara folkloristika" ietvaros notiks seminārs "Sirpis, āmurs un latvju raksti", kas veltīts tautiskajam māksliniekam un etnogrāfisko ornamentu pētniekam Jēkabam Bīnem (1895–1955). Ieskats viņa intelektuālajā biogrāfijā kalpos kā piemērs politiskā režīma ietekmei uz personas radošo un pētniecisko darbu abpus Otrā pasaules kara robežšķirtnei.

Starpkaru periodā Bīne aktīvi nodarbojās ar latviešu mitoloģijas vizualizāciju un tautas ornamenta pētniecību. Akadēmiskajā vidē uzlūkoti kritiski, bet sabiedrībā iecienīti, mākslinieka starpkaru perioda uzskati vēlāk tiek reproducēti trimdas latviešu izdevumos, tāpat arī Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Par spīti aktīvai nacionāli virzītai darbībai, Bīne pārdzīvo kara gadus un netiek pakļauts fiziskām represijām. Taču kā akadēmiskajā, tā radošajā vidē pastāvēja citas politiskās kontroles un pakļaušanas metodes, starp kurām spilgti izceļas staļinismam raksturīgā kritikas un paškritikas vienība.

Lasīt vairāk...

Lietuviešu kultūras avīzē "Šiaurės Atėnai" publicēti LU LFMI LFK vadošās pētnieces Sanitas Reinsones grāmatas "Meža meitas" fragmenti. Tulkotājs - Audrius Musteikis. "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā" ir 2015. gadā izdota grāmata par sievietēm un viņu dzīvi pēc Otrā pasaules kara, par sieviešu piedzīvoto mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā.







2019. gada 2. oktobrī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:


Ceturtdien, 26. septembrī plkst. 19:00 etnomuzikoloģe, LU LFMI LFK pētniece Ieva Tihovska Žaņa Lipkes memoriālā stāstīs par Latvijas romu pētniecību pasākumā "Viņpus mūzikas. Latvijas romu vēsture publiskajos un privātajos arhīvos". Dodoties lauka pētījumos, Ieva Tihovska atklājusi, ka tradicionālās mūzikas un dejas studijas cieši saistītas ar mazāk zināmajiem personīgajiem stāstiem un fotogrāfijām – ar pirmskara laika atmiņām, ģimenes vēsturi, Latvijas romu iznīcināšanu, pēckara ikdienu un svētkiem. Lasīt vairāk...


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Baiba Krogzeme-Mosgorda, Beatrise Reidzāne un Guntis Pakalns piedalījušies ziņu portāla "Delfi" kultūras izpētes projektā par latviešu seksualitāti.

Projekta pirmajā posmā pievērsta uzmanība latviešu folklorai – nerātnajām tautasdziesmām, pasakām un anekdotēm.

Pētnieki dalījās pārdomās par nerātno tautasdziesmu vietu tradicionālajā kultūrā un topošā akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma 12. sējumā "Kāzas. 2. daļa", kā arī – par nerātno pasaku un anekdošu stāstīšanas situācijām un publicējumiem.

Lasīt vairāk...

3. oktobrī plkst. 19.00 Francijas institūta mediatēkā, Elizabetes ielā 59, norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta bilingvālā zinātnisko rakstu krājuma "Francijas Garša: Gastronomija un Kultūra. Goût de France: Gastronomie et Culture" atvēršanas svētki.

Krājumu sastādījušas Simona Sofija Valke (LU LFMI), Nadēža Langbūra (Ruānas Universitātes Pētniecības centrs, Francija) un Kinga Zavada (Raersona Universitātes Literatūras un kultūras fakultāte, Kanāda).

Krājuma raksti piedāvā pētījumus par garšu un gaumi kā gastronomiskas un kultūras citādības uztveri un vērtējumu, kā arī par gastronomiju kā nacionālās kultūras identitātes sastāvdaļu un tās nozīmi mākslās. Lasīt vairāk...


Septembra pēdējā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks izstādes "Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919" noslēdzošie pasākumi. 24. septembrī plkst. 16.00 interesentiem tiks piedāvāta ekskursija izstādē tās satura autora, LU LFMI vadošā pētnieka Paula Daijas vadībā.

Savukārt 26. septembrī plkst. 16.00 Letonikas un Baltijas centra lasītavā (5. stāvā) apmeklētāji aicināti uz LNB krājuma pētnieku priekšlasījumiem “Sarunas pie Stefenhāgenu grāmatu skapja”. Dalība abos pasākums bez maksas. Izstāde apskatāma līdz 29. septembrim.

Priekšlasījumu laikā Jelgavas izdevēju Stefenhāgenu grāmatu tūkstošu vidū tiks aplūkoti tikai nedaudzi izdevumi vai grāmatu grupas, taču katra no tām ir zīmīga un guvusi LNB Letonikas un Baltijas centra pētnieku ievērību. Seši stāstījumi pievērsīs uzmanību apgāda dažādu periodu iespieddarbiem, atklājot Stefenhāgenu darbības idejiskos vai komerciālos apsvērumus. Lasīt vairāk...