Iznākusi monogrāfija “Neatkarības laika teātris. Parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā”
Beidzot! LFMI apgādā iznācis Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas četru gadu darbs – kolektīvā monogrāfija “Neatkarības laika teātris. Parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā”. Pētnieču Edītes Tišheizeres (projekta vadītāja un redaktore), Ievas Rodiņas, Ditas Jonītes un Laumas Mellēnas-Bartkevičas kopdarbs ir turpinājums vēstures grāmatām “Latvijas teātris. 70. gadi” un “Latvijas teātris. 80. gadi”, “Latvijas teātris. 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija”, kuras iznākušas gan LFMI, gan tā priekšteča, A. Upīša valodas un literatūras institūtā izdevumā. Pētījums tapis VPP Letonica ietvarā, ar dāsnu VKKF atbalstu.
Lasīt vairāk...Aicinām uz Veltas Sniķeres 100 gadu jubilejas pasākumu
2020. gada 18. decembrī no plkst. 16.00 līdz 21.00 tiešsaistē* norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100” ar literatūrzinātnieku, dzejnieku un prozistu, filmu režisoru, mūziķu un citu kultūras personību piedalīšanos, programmu papildinot ar valsts amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvju, Veltas Sniķeres ģimenes un draugu apsveikumiem. Priekšnesumi un priekšlasījumi aptvers trīs spilgtus Veltas Sniķeres dzīvesgājuma lokus – dzeju, jogu un sabiedriski politisko darbību, pirmoreiz vienkopus aplūkojot dzejnieces dzīves un darbības visas šķautnes.
Lasīt vairāk...Reģistrējies tiešsaistes konferencei "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina Jūs rezervēt 2020. gada 17. –18. decembri, lai piedalītos starptautiskā konferencēm "Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage" ("Sociālisma folkloristika: nozares mantojums").
Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu. Lai saņemtu piekļuves saiti, kā arī turpmāku informāciju par konferenci, lūdzam reģistrēties, aizpildot reģistrācijas anketu, tas prasīs aptuveni minūti.
Lasīt vairāk...Konference “Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra” pārcelta uz 2021. gada 3. un 4. decembri
Saistībā ar epidemioloģisko situāciju Latvijā un pasaulē starptautiskā zinātniskā konference Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra, kuru LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizē sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, tiek pārcelta uz 2021. gada 3. un 4. decembri. Konferences norise plānota hibrīdā formātā – gan klātienē, gan attālināti. Pielāgojoties iespējamajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, pasākums tiks nodrošināts attālināti.
Tā kā konferences norise pārcelta gadu vēlāk, organizatori izsludina papildu pieteikšanos līdz 2021. gada 1. jūnijam.
Lasīt vairāk...Personība meklē personību
26. novembrī plkst. 10.00 Facebook tiešsaistē norisināsies Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma pētījumu konference “Personība meklē personību”. Konferencē piedalīsies LU LFMI pētnieki Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga un Madara Eversone.
Konferences fokusā – muzeja kolekcijas, to veidošanas principi un izpēte dažādos laikos. Galvenais uzdevums – parādīt, kā autora personība un viņa radošais process atklājas caur kolekcijā atrodamajiem priekšmetiem, paralēli parādot nozīmīgu procesu muzeja darbībā, proti – kā gadu gaitā veidojies un mainījies personību kolekciju komplektēšanas princips.
Lasīt vairāk...Institūta vadošā pētniece Dace Bula piedalās COST konferencē
LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula 17. novembrī piedalās COST tīkla “Pilsētvides rakstība: Eiropas pilsētu jaunie naratīvi” (CA18126 Writing Urban Places) tiešsaistes minikonferencē “Nozīmīgums, apropriācija un integrācija pilsētas naratīvos”. Sākotnēji plānota Portu (Portugālē), konference — kā daudzas citas šāgada akadēmiskās sanāksmes — pārcelta uz digitālo vidi. Konference strukturēta atbilstīgi COST akcijas trim galvenajiem konceptiem: nozīmīgums (meaningfulness), telpas piesavināšanās (appropriation) un integrācija (integration), kas raksturo iedzīvotāju iesaisti simboliskās attiecībās ar pilsētvidi.
Lasīt vairāk...Liepājas Universitātes folkloras materiālu digitalizācija
.jpg)
VKKF projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" sākta Kurzemē pierakstīto folkloras materiālu digitalizācija, ko īsteno Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts (KHI) sadarbībā ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi.
Folkloras materiālu arhīvā, kas glabājas Liepājas Universitātes KHI, rodami pētnieku organizēto etnogrāfisko ekspedīciju materiāli, kā arī 300 studentu iesniegti folkloras prakšu vākumi (pavisam 300 klades), kas vākti laikā no 1987. gada līdz 2012. gadam. Studentu apkopotie folkloras materiāli ir nozīmīga Kurzemes kultūras mantojuma dokumentācija, jo vairums materiālu savākti un pierakstīti tieši šajā reģionā: Liepājas apkārtnē (130 vākumu), Kuldīgas novadā (30), Saldus (25), Ventspils (19), Talsu (18), Tukuma (17), Dobeles novadā (17). Vairāki folkloras materiālu vākumi nāk arī no Bauskas, Jelgavas, Cēsu, Jēkabpils un Rīgas apkārtnes.
Lasīt vairāk...Jaunā veidolā iznāk žurnāls “Letonica”
Novembra sākumā pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 41. numurs, kas iezīmē pavērsienu izdevuma dzīvē. Žurnāls ieguvis jaunu un mūsdienīgu dizainu, tā autors ir Armands Zelčs. Tāpat žurnāls pārgājis uz jaunu atsauču sistēmu – sākot ar 41. numuru, atsauces ērtākai lasīšanai veidotas pēc Hārvardas stila parauga. Pētījumu atpazīstamības un pieejamības veicināšanas nolūkos katram rakstam pievienots unikāls DOI (Digital Object Identifier) numurs. Ir arī citi jaunievedumi, kas bagātinās lasīšanas pieredzi un ar kuriem aicinām iepazīties, iegādājoties žurnālu. Jaunā numura saturs veltīts zināšanu ģeogrāfijas un migrācijas jautājumiem, kuru izpētei Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 2019. gada pavasarī rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci.
Lasīt vairāk...Tiešsaistes konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina Jūs rezervēt 2020. gada 17. –18. decembri, lai piedalītos starptautiskā konferencēm "Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage" ("Sociālisma folkloristika: nozares mantojums").
Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu. Lai saņemtu piekļuves saiti, kā arī turpmāku informāciju par konferenci, lūdzam reģistrēties, aizpildot reģistrācijas anketu, tas prasīs aptuveni minūti.
Lasīt vairāk...Šī gada doktora grāda ieguvēji – Ieva Rodiņa un Jānis Ozoliņš
Šajā gadā zinātnisko doktora grādu ieguvuši divi Institūta pētnieki – Ieva Rodiņa un Jānis Ozoliņš.
Ieva Rodiņa 2020. gada jūnijā aizstāvēja promocijas darbu “Eduarda Smiļģa režija un modernisms (1920-1945)” (darba zinātniskā vadītāja – prof. Silvija Radzobe), kas veltīts izcilajam latviešu režisoram Eduardam Smiļģim. Savukārt Jāņa Ozoliņa promocijas darba “Stāstījuma struktūra, stāstītāja un stāstījuma līmeņi Andras Neiburgas prozā” izpētes objekts ir A. Neiburgas īsproza, kas aptver laika periodu no 1985. līdz 2011. gadam.
Lasīt vairāk...Konkurss uz akadēmiskā amata vietu
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz akadēmiskā amata vietu:
- zinātniskā asistenta vieta mākslas zinātņu nozarē, muzikoloģijas apakšnozarē ar specializāciju latviešu mūzikas kritikas vēstures izpētē un digitālajās humanitārajās zinātnēs.
Zinātniskā asistenta darba samaksa, sākot no 430 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā „Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums,
Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?
10. novembrī UNESCO Pasaules zinātnes dienas ietvaros notiks diskusija "Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?". Tajā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone un iepazīstinās ar iesaisties.lv piedāvātajām iespējām.
Diskusijā izzinās, kā jaunieši individuāli un skolā var iesaistīties vietējās un starptautiskās sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) iniciatīvās, kur nonāk ievāktie dati un kā jauniešu ieguldītais darbs sniedz pievienoto vērtību zinātniskiem pētījumiem. Tiks aktualizēts arī jautājums par zinātniski pētnieciskajiem darbiem skolās – kā tiem kļūt jauniešus uzrunājošiem, kā tos ciešāk sasaistīt ar zinātni (izvēloties zinātniski aktuālas tēmas, plānojot sasaisti ar zinātnes pētījumu programmām utml.).
Diskusijā aicināti piedalīties jaunieši, skolotāji, zinātnieki un citi interesenti.
Pasākuma programma pieejama šeit.
Jānis Oga blogā piedāvā unikālu atradumu – Ēvalda Vilka sūdzību partijai
1968. gads. Ēvalds Vilks lūdz LKP CK saukt pie atbildības Galvenās literatūras pārvaldes priekšnieku b. Agafonovu par kritikas apspiešanu.
Ēvalda Vilka (1923–1976) stāsts “Divpadsmit kilometri”, kas sarakstīts 1962. gadā, publicēts žurnāla “Karogs” 1963. gada 3. numurā un turpinājumos arī ASV laikrakstā “Laiks” (18.05.1963.–31.07.1963.), pētīts samērā plaši. Par stāsta publicēšanas vēsturi, manuskriptu variantiem, recepciju rakstījuši Harijs Hiršs, Raimonds Briedis un Zanda Gūtmane.
Stāsts, kurā pirmoreiz pēckara literatūrā tēloti padomju nomenklatūras darbinieki un kurā autors centies izprast personības kulta rašanās apstākļus un sekas, saņem Komunistiskās partijas vadības un oficiālās kritikas nosodījumu, taču raisa plašas debates. Padomju vara nepieļauj stāsta publikāciju Ēvalda Vilka darbu izlasē “Stāsti” (1963), un pirmoreiz stāsts grāmatas formātā publicēts vien krājumā “Mežonis” (1968), taču ar būtiskām atšķirībām no pirmpublikācijas teksta.
Aicinām rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas!
Šī gada martā LFK digitālā arhīva garamantas.lv Autobiogrāfiju krājuma veidotājas kopā ar kultūras žurnālu "Punctum" aicināja rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas. Atsaucība bija liela. Vairāk nekā simts dienasgrāmatās dokumentēts pandēmijas sākuma posms – ierobežojumi, satraukums, neziņa un bažas un ikdienas rūpes tam visam pa vidu. Pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšana pavasarī apsīka līdz ar ikdienas normalizēšanos maija beigās.
Mēs aicinām turpināt pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšanu! Aicinām tos, kuri atrodas pašizolācijā vai karantīnā. Aicinām jo sevišķi tos, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi ir saslimuši ar COVID19. Aicinām ikvienu, kurš vēlas fiksēt savu dzīvi šajā laikā. Jūsu rakstītais par ikdienu 2020. gada nogalē pandēmijas laikā būs nozīmīgs avots, lai nākamās paaudzes varētu saprast šo laiku un, iespējams, no tā arī kaut ko mācītos.
Lasīt vairāk...Kultūra digitālajā vidē: jauni projekti
Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Kultūras piedāvājums digitālajā vidē" projektu konkursā atbalstu guvuši divi LU LFMI projekti. Ar fonda piešķirto finansējumu līdz 2020. gada decembrim tiks īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru nolūks ir paplašināt kultūras satura pieejamību internetā.
Projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" (projekta vadītāja Rita Grīnvalde) iecerēts saturiski un tehniski pilnveidot LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālos resursus. Lasīt vairāk...
