LU LFMI pētnieki konferencē "Literatūras un literatūrzinātnes krustceles. Jānim Kalniņam – 100"
8. aprīlī Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notika latvistikas plenārsēde "Literatūras un literatūrzinātnes krustceles. Jānim Kalniņam – 100", tās rīkotāji: Memoriālo muzeju apvienība un LU Humanitāro zinātņu fakultāte.
Cīrihe Aspazijas un Raiņa paralēlajos dzīvesstāstos
Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, 13. aprīlī plkst. 17.00 aicina uz literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas priekšlasījumu "Cīrihe, 1893. Jāņa Pliekšāna [ne]satikšanās ar māsu Doru un cita satikšanās, kura izmainīja viņa dzīvi". Tas aizsāks priekšlasījumu ciklu "Cīrihe Aspazijas un Raiņa paralēlajos dzīvesstāstos".
Lasīt vairāk...Pētnieks Jānis Ozoliņš sniedz vieslekcijas Greifsvaldes Universitātē
Kultūras, sabiedrības un vides nodaļas pētnieks Jānis Ozoliņš 11. un 12. aprīlī uzstāsies ar lekciju, kā arī vadīs seminārus naratoloģijā Vācijā – Greifsvaldes Universitātes doktorantūras programmas studentiem, kas iesaistīti pētnieciskajā projektā "Baltijas petipetijas – stāstījumi par pārmaiņām, revolūcijām un katastrofām" (Baltic Peripeties – Narratives of Reformations, Revolutions and Catastrophes). 11. aprīļa vakarā LU LFMI pētnieks uzstāsies ar lekciju "Naratoloģija kā disciplīna", kā arī noturēs pirmo no semināriem, kas veltīts Žerāra Ženeta skatupunkta teorijai. 12. aprīļa rītā norisināsies otrs seminārs, kura centrā būs saruna par stāstītāja analīzi tekstā. Nodarbību ciklu organizē un finansē Greifsvaldes Universitāte.
Attēlā: Greifsvaldes Universitāte
Valsts prezidents: augstu novērtēju LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta būtisko ieguldījumu nācijas un valsts stiprināšanā
Valsts prezidents Egils Levits 1. aprīlī apmeklēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu (LU LFMI), uzsverot institūta lomu nācijas un valsts stiprināšanā: “Institūts ir paraugs zinātniskai izcilībai. Mūsu sakņu apzināšanās un godāšana ir garants valsts nākotnei. Latviešu kultūra – kuras pamats ir mūsu tradīcijas – ir Latvijas valsts pastāvēšanas jēga un pamats. Tas tagad ir nostiprināts arī Satversmē. Tādēļ LU LFMI nozīme Latvijas valstij nav pārvērtējama! ”
Lasīt vairāk...Benedikts Kalnačs piedalās konferencē "Militārā okupācija Eiropas literatūrās 1938–1955"
LU LFMI Literatūras nodaļas vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs no 4. līdz 7. aprīlim piedalās konferencē "Militārā okupācija Eiropas literatūrās 1938–1955 (European Literatures of Military Occupation 1938–1955)" ar referātu par 20. gadsimta militāro okupāciju atainojumu latviešu un igauņu romānos. Konferenci organizē Bīlefeldes Universitāte (Vācija) un Luksemburgas Universitāte, tā norisinās Vācu–itāļu kultūras centrā "Villa Vigoni" Itālijā.
A. Klotiņa intervija "Dziesmu svētku nozīme nācijas tapšanā"
Sakarā ar spēlfilmas "Zeme, kas dzied" tapšanu Arnolds Klotiņš martā piedalījies raidierakstu sērijas "Dziesmu svētku neizstāstītie stāsti" raidierakstā "Zeme, kas dzied. Sarunas" ar 45 minūšu interviju "Dziesmu svētku nozīme nācijas tapšanā", (sarunas vadītājs Arturs Krūzkops, redaktore Sandra Strapcāne). Raidieraksts pieejams šeit: https://www.zemekasdzied.lv/lv/watch.
Pētnieks Jānis Ozoliņš piedalās konferencē Fīniksā
Kultūras, sabiedrības un vides nodaļas pētnieks Jānis Ozoliņš piedalīsies Sieviešu asociācijas slāvistikas studijās (Association for Women in Slavic Studies, AWSS) starptautiskajā konferencē, kas no 31. marta līdz 2. aprīlim norisināsies Fīniksā, Arizonas štatā, ASV. Konferencē LU LFMI pētnieks uzstāsies ar referātu "Vēlīnā padomju vīrišķība un vardarbība Andras Neiburgas īsajos stāstos" (Late Soviet Masculinity and Violence in the Short Stories by Andra Neiburga), kā arī piedalīsies darba grupu diskusijās par Austrumeiropas reģiona pētniecību un notikumiem Ukrainā. Konferenci organizē Arizonas Štata Universitātes Melikiana centrs krievu, Eirāzijas un Austrumeiropas studijās (Melikian Center for Russian, Eurasian and East European Studies, Arizona State University), bet finansē Sieviešu asociācija slāvistikas studijās.
Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (01.04.2022.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2022), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- vadošā pētnieka vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju starpkultūru pētniecībā, sieviešu rakstniecībā un digitālo resursu izstrādē;
- pētnieka vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju un mūsdienu literatūras izpētē un papildu specializāciju tulkojumzinātnē – latviešu atdzejas vēsturē un teorijā.
LU 80. konferences sekcija "Language and Culture in the Digital Age" jau rītdien
2022. gada 30. martā Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros norisināsies konferences sekcija "Language and Culture in the Digital Age / Valoda un kultūra digitālajā laikmetā".
Sekcija veltīta gan digitālajām humanitārajām zinātnēm un resursu attīstībai, gan valodas un kultūras lomai, lietojumam un pētniecībai mūsdienu digitālās ikdienas apstākļos.
Sekcijas organizatori: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Lībiešu institūts.
Pievienojies konferences sekcijai šeit no 10.00 līdz 15.30 platformā Zoom.
Lasīt vairāk...Jauno pētnieku diena 2
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina piedalīties zinātniskā konferencē "Jauno pētnieku diena 2" 2022. gada 3. jūnijā platformā "Zoom" plkst. 10:00.
Otro gadu pēc kārtas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts izsludina pieteikšanos zinātniskai konferencei, aicinot piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu programmu doktorantus, kuri studē Latvijas un ārvalstu augstskolās.
Lasīt vairāk...Līdz 7. aprīlim notiek pieteikšanās doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu ceturtajam grantu konkursam
Latvijas Universitāte (LU) izsludina ceturto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.
Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot skaidru doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.
Lasīt vairāk...Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā
No 24. un 25. martam norisinās Liepājas Universitātes rīkotā 28. starptautiskā zinātniskā konference "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā". Konferences programma un iespēja to klausīties ir šeit. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu tajā pārstāv:
- Pauls Daija "Konrāds Šulcs latviešu literatūras un preses vēsturē"
- Zita Kārkla, Eva Eglāja-Kristsone "Ģeogrāfiskā telpa, digitālā kartēšana un sieviešu rakstniecības vēsture"
- Ieva Kalniņa "Dzīves rakstīšana: Veronikas Strēlertes piemērs"
- Signe Raudive "Grāmatu reklāmas 20. gadsimta 30. gadu periodikā: izdevniecības "Orients" un apgāda "Kaija" piemērs"
- Artis Ostups "Pagātnes klātbūtne Ināras Vērzemnieks darbā "Starp dzīvajiemun mirušajiem""
- Gatis Ozoliņš "Latvijas PSR svētku/tradīciju katalogs: Latviešu folkloras krātuves [1600] kolekcija"
- Madara Eversone "Gunārs Priede – Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs (1974–1984)"
- Jānis Oga "Andreja Dripes publicistika 20. gs. 80. gados un tās ietekme uz pārmaiņām sabiedrībā"
- Una Smilgaine ""Tur pilnīgi cita pasaule": Lucavsalas stāsti"
- Justīne Jaudzema "Skatījums uz apkaimju robežām: Āgenskalna piemērs"
- Elīna Gailīte "Vietas nozīme stāstījumos par dejošanu Pārdaugavā"
- Digne Ūdre "Zīmju parki: jaunradīti latviskās identitātes pieturpunkti ainavā"
Aicinām pieteikt referātus K. Barona konferencei "Pieredze pilsētā"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona konferencē, kuras tēma šogad "Pieredze pilsētā", un kas notiks 2022. gada 7.–8. novembrī. Zinātniskās konferences tematika būs veltīta pilsētas pētniecībai no folkloristikas un citu nozaru skatpunkta.
Pilsētas veidojušās kā kopienas noteiktā vietā un laikā ar tām raksturīgām institūcijām, pārvaldi, sociālajām un profesiju grupām, arhitektūru, vidi, reljefu, transporta sistēmu, emocijām, tradīcijām, dzīvesveidu. Pilsētas aizvien turpina iemiesot mobilitāti, inovācijas un izmaiņas, kas pārveido cilvēkiem ierastās tehnoloģijas, dzīves stilu, domāšanas un rīcības ātrumu, identitātes un piederības izjūtu, izglītības un kultūras radīšanas un ieguves iespējas.
Lasīt vairāk...Notiks Raiņa grāmatas "Kastaņola. Pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē" tulkojuma igauņu valodā atvēršanas svētki
Memoriālo muzeju apvienība sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu 31. martā plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, aicina uz grāmatas "Jānis Rainis. CASTAGNOLA. Teise kodumaa mälestusradadel" atvēršanu.
Tartu Universitātes apgāds (Tartu Ülikooli Kirjastus) šī gada sākumā laidis klajā Raiņa grāmatu "Kastaņola. Pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē" (1928) igauniski Hannesa Korjusa (Hannes Korjus) tulkojumā. Izdevumā iekļautas mākslinieka Alberta Prandes oriģinālilustrācijas, kā arī grāmatas latviešu publikācijas (2011) zinātniskās redaktores Gundegas Grīnumas priekšvārds, komentāri un rādītāji.
Lasīt vairāk...Atvērta jauna mājaslapa un kolekcija sieviešu vēstures izpētei
Atzīmējot martu – sieviešu vēstures mēnesi – klajā nāk vairāku institūciju iniciatīva caur pētniecību, stāstiem, dokumentiem un dažādiem vizuālajiem materiāliem vēstīt par sieviešu lomu, darbību un klātesamību sabiedriskajos, politiskajos un kultūras procesos līdz Otrajam pasaules karam.
Iniciatīvu 2021. gadā aizsāka LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts projektā "Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)". Lielu sabiedrības atsaucību pagājušajā gadā ieguva akcija "Iepazīstini ar savu (vec)vecmāmiņu!", kurā cilvēki tika aicināti iesniegt vizuālos materiālus, dokumentus, stāstus un atmiņas par nozīmīgām savu dzimtu pārstāvēm.
Lasīt vairāk...
