EN in English

LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Motivation to engage in creative crowdsourcing: case of campaign "Recite Veidenbaums’ Poetry!"" (Motivācija iesaistīties radošajā kopradē: kampaņas "Skandē Veidenbaumu!" gadījums) piedalīsies starptautiskā digitālo humanitāro zinātņu konferencē Tartu, Igaunijā.

Sesto Igaunijas digitālo humanitāro zinātņu konferenci "Data, humanities & language: tools & applications" (Dati, humanitārās un valodas zinātnes: instrumenti un pielietojums) (https://dh.org.ee/events/dhe2018/) no 26. līdz 28. septembrim rīko Tartu Universitātes Digitālo humanitāro zinātņu un informācijas sabiedrības centrs sadarbībā ar Estonian Society for Digital Humanities, Centre of Excellence in Estonian Studies, CAA Estonia, Archaeovision R&D. Lasīt vairāk...


14. septembrī LZP projekta "Dzīve līdzās ostai" pētnieki devās izbraukuma seminārā uz Carnikavu. Ārpus ierastās darba vides projekta vadītāja Dace Bula vēstīja par līdzšinējiem Latviešu folkloras krātuves lauka pētījumiem Mangaļsalā, rosinot arī projektā iesaistīto sociologu, antropologu un vides zinātnieku jautājumus par pētījuma teorētiski metodoloģiskajām nostādnēm naratīvu pētniecības jomā. Pirmie folkloristu pētījumi Mangaļsalā aizsākās 1992. gadā, interesējoties par vietējo zvejnieku kopienu, tās ikdienas kultūru un dzīvesveidu. Šoruden uzsāktajā projektā pētāmo tēmu loks plašāks, aptverot cilvēka un vides attiecības, vietas izjūtu un reakciju uz vides pārmaiņām, kas izpaužas tiklab mutvārdu repertuārā, kā arī dažādās kopienu aktivitātes formās. Ar šo projektu tiek paplašināts arī pētāmo apkaimju loks, tuvākajā nākotnē tiekoties ar visām Rīgas ostai līdzās mītošajām kopienām. Semināra laikā tika plānotas tikšanās ar Kundziņsalas un Bolderājas kopienu aktīvistiem, tā sekmējot pētnieku un apkaimju sadarbību pētījumā. Lasīt vairāk...


Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas nodaļa izveidojusi virtuālo izstādi "Periodika 2018. Jubilāri" (http://periodika2018.lnb.lv/). Tajā var iepazīties ar astoņiem nozīmīgiem laikrakstiem un žurnāliem Latvijas vēsturē, kuri šogad atzīmē apaļu jubileju – no 20 līdz pat 250 gadiem. Izstādē var iepazīties arī ar LU LFMI apgādā izdoto žurnālu "Letonica", kurš šogad svin 20 gadu jubileju.

Virtuālajā izstādē par katru izdevumu pieejams īss apraksts un pirmais numurs. Katrs izdevums papildināts ar "8 faktiem", "8 fotogrāfijām" un "8 citātiem", lai atklātu ne tikai saturu, bet arī izdevuma īpatnības, autoru pienesumu un kultūrvēsturisko nozīmi.

Raibajā jubilāru sarakstā var atrast gan plaši pazīstamus, gan maz pētītus izdevumus. 2018. gads apvieno daudzas šķietami atšķirīgas latviešu kultūras parādības, tāpēc izstādē iekļauts gan pirmais žurnāls latviešu valodā "Latviešu Ārste", gan Garlība Merķeļa izdotais "Livländischer Merkur", gan 19. gadsimta nozīmīgākais pilsoniskais laikraksts "Baltijas Vēstnesis", gan leģendārā "Atmoda" un citi izdevumi.

Šo informāciju var arī lejupielādēt PDF formātā.

Apskatīt izstādi var šeit: http://periodika2018.lnb.lv/


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2012–2018.) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem); pretendentiem uz pētnieka-pēcdoktoranta amata vietu papildus jāiesniedz pēcdoktorantūras pētījuma pieteikuma apstiprinājums. Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 15. oktobrim LU LFMI sekretariātā Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


No 1. līdz 3. novembrim notiks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) ikgadējā konference "Kultūras Krustpunkti XII".

Līdz 2018. gada 1. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai zinātniskajā konferencē "Kultūras Krustpunkti" un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. Konferenci organizē LKA Zinātniskās pētniecības centrs. Referātu pieteikumi tiks recenzēti un iekļauti konferences programmā 2. novembra dienas kārtībā (latviešu un angļu valodā). Lasīt vairāk...


Šajā rudenī etnomuzikoloģe, LU LFMI pētniece Ieva Tihovska ir viespētniece Eiropas minoritāšu jautājumu centrā (European Centre for Minority Issues, www.ecmi.de) Flensburgā. ECMI ir viens no vadošajiem minoritāšu pētniecības centriem Eiropā – vieta starpdisciplinārām diskusijām un sadarbībai ar politikas veidotājiem. Centra uzmanības lokā ir pilsoniskas sabiedrības, konfliktu, drošības, cilvēktiesību, kultūru daudzveidības un citi jautājumi. Ieva Tihovska Flensburgā strādās pie pēcdoktorantūras pētījuma par mazākumtautību redzamību un reprezentāciju Latvijas kultūrā, kā arī prezentēs savu pētījumi ECMI seminārā. Lasīt vairāk...


Ar šā gada septembri LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta kolektīvam pievienojusies Una Balode, kas turpmāk pildīs institūta izpilddirektores un apgāda vadītājas pienākumus. Sveicam Unu un vēlam sekmes jaunajā darba vietā!


Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics

No 19. līdz 21. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference "Ētika folkloristikā" ("Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics"). Pirmo reizi tā tiek organizēta Latvijā. Rīgā pulcēsies teju trīsdesmit referenti no visas pasaules, diskutējot par visplašāko ētikas jautājumu loku – suņu klonēšanu, folkloru un spēļu industriju, demonoloģiju, alkoholu un lauka pētījumiem, dzimumu stereotipiem pasakās un citiem jautājumiem. Programmu angļu valodā iespējams aplūkot te.

Vieslekcijas lasīs Latvijas Kultūras akadēmijas docente un pētniece Anita Vaivade un Islandes Universitātes profesors, bijušais SIEF (International Society for Ethnology and Folklore) direktors Valdimars Tr. Hafsteins (Valdimar Tr. Hafstein).

Lasīt vairāk...

8. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā, Mūkusalas ielā 3, Rīgā, -1.stāvā notiks Skaļās lasīšanas sacensību reģionālo kuratoru seminārs.

Tas ir Starptautiskajai rakstītpratības dienai veltīts seminārs bibliotekāriem, kurā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone, vēstot par LU LFMI iniciēto akciju "Lasīsim dzejiņas!".


2018. gada 11. septembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks zinātniskie lasījumi "Ieskats Dzejas dienu vēsturē". Tajos tiks sniegts ieskats vēstures dokumentos, kuri glabājas nemateriālā kultūras mantojuma krājumā, kā arī privātos arhīvos. Uzrunu teiks Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Pārdomās dalīsies pētnieki, bijušās Rakstnieku savienības amatpersonas, dzejnieki un rakstnieki: LU LFMI pētniece Madara Eversone, literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, dzejnieces Lija Brīdaka un Velta Kaltiņa, rakstnieks Roalds Dobrovenskis un Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) galvenā speciāliste Gaida Jablovska. Lasīt vairāk...


Piektdien, 31. augustā, plkst. 13.30 lidostas "Rīga" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa informācijas centrā "Magnetic Latvia" notiks Latvijas zinātnes mēnesim veltīts izstādes "Zināt! Tas ir Latvijas dabā" atklāšanas pasākums. Mēneša garumā lidostas "Rīga" apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par mūsdienu Latvijas zinātniekiem un viņu sasniegumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu izstādi veidoja, lai Latvijas simtgadē suminātu Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Viena no zinātnes kalendāra izstādes galvenajām varonēm ir arī LU LFMI vadošā pētniece, folkloriste Sanita Reinsone. Lasīt vairāk...


29. augustā plkst. 15.00 LFK lasītavā pētniece Māra Grudule uzstāsies ar priekšlasījumu par tēmu "Ko varēja dziedāt latviski apgaismības laikmetā? Nošu raksti un dziedami teksti 18. gadsimtā ar atskatu vēsturē".

Ar īsu ieskatu senākajos dziesmu un nošu publicējumos latviešu grāmatās 16. un 17. gadsimtā, galveno uzmanību veltīšu apgaismības laikmetam, kad dažādojas dziedāšanas repertuārs – latvieši pārņem no vāciešiem ziņģes, parādās solodziesmu tekstu publikācijas latviešu valodā (E. fon der Reke, K. F. Gellerts), vācu kantātes tulkojums, kā arī izskan aicinājums dziedāt fabulas savā meldijā.


Sestdien, 1. septembrī, plkst. 15.30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) kā viens no jaunā skolas gada ieskandināšanas pasākumiem notiks akcijas "Lasīsim dzejiņas" atklāšana.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta iniciētās akcijas "Lasīsim dzejiņas" mērķis ir plašai sabiedrībai, īpaši bērniem un viņu vecākiem, vecvecākiem, skolām un bērnudārziem laikā no 1. septembra līdz novembrim dot iespēju nolasīt skaļi dzejoli, to ierakstīt un saglabāt savu balsi vēsturei. Akcijai izvēlēta bērnu dzeja, kas tapusi pirms simts un vairāk gadiem, to autori ir gan labi zināmi un visās paaudzēs mīlēti, gan arī mazāk zināmi latviešu dzejnieki.

Dzejas tapšanas laikmeta šarms jūtams gan dzejoļu izteiksmē, seno vārdu lietojumā, ilustrācijās, gan akcijas nosaukumam izvēlētajā bērniem veltītās dzejas apzīmējumā "dzejiņas", kas tolaik ticis izmantots grāmatu virsrakstos. "Lasīsim dzejiņas" ir turpinājums plašu sabiedrības atsaucību 2017. gadā guvušai akcijai "Skandē Veidenbaumu", kur ikvienam bija iespēja skaļi ielasīt kādu no Eduarda Veidenbauma dzejoļiem. Lasīt vairāk...


Sēlijas ekspedīcijaNo 19. līdz 26. augustam gaidāma LU LFMI Latviešu folkloras krātuves 55. zinātniskā ekspedīcija Sēlijā. Folkloristi plāno darbu daļā Augškurzemes – Jaunjelgavas novada pagastos Daugavas kreisajā krastā, ietverot Daudzesi, Seci, Sēreni, Staburagu un Sunāksti.

Jaunjelgavas novadā ir vairāk nekā 40 ciemu, un folkloras pierakstītāju senatnē šajā pusē nav trūcis.[1] Krišjāņa Barona "Latvju dainām" (1894–1915, 1.–6. sēj.) visvairāk tautasdziesmu piesūtīts no Seces, Sērenes un Sunākstes. Sece izceļas arī ar lielu stāstījumu folkloras bagātību. Sēlijas garamantas – dziesmas, teikas, pasakas, mīklas, ticējumus, sakāmvārdus un citus folkloras žanrus – pierakstījuši individuāli vācēji, skolas un profesionāli folkloristi. Speciālistu vidū ir tolaik vēl jaunais dainologs, vēlāk Latviešu folkloras krātuves (1924) kolēģijas loceklis Ludis Bērziņš (1870–1965), krātuves darbiniece Velta Rezovska (Teikmane), teiku pētniece Alma Ancelāne (1910–1991; dzimusi Secē, apbedīta Sunākstes pagasta Zilkalnes kapos), folklorists Jāzeps Rudzītis (1928–2008, dzimis Dvietē).

Lasīt vairāk...

Klajā nācis starpnozaru humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 37. numurs, kura tēma ir "Literatūras un kultūras sociālā vēsture". Žurnālā publicēti Latvijas, Igaunijas un Vācijas zinātnieku raksti, kas veltīti interpretācijām par Baltijas literatūru, grāmatniecību, mākslu un tradicionālo kultūru.

Žurnālā publicēti raksti latviešu, angļu un vācu valodā, kuru autori pārstāv dažādas nozares – mākslas zinātni, folkloristiku, vēsturi, literatūrzinātni, grāmatniecības vēsturi. Rakstos pētīta 17.–19. gadsimta prozas, dzejas un preses izdevumu attīstība, sniegts jauns skatījums uz mazāk zināmiem aspektiem vācbaltiešu vēsturē, kā arī analizēta nacionālās atmodas un folkloristikas vēsture 19. gadsimtā.

Ar žurnāla saturu iespējams iepazīties šeit.

Žurnālā lasāmas arī recenzijas par jaunākajām zinātniskajām grāmatām. “Letonica” ir anonīmi recenzēts izdevums un ir indeksēts starptautiskajās datubāzēs "Scopus", "ERIH PLUS" un "EBSCO". Numura redaktori ir Benedikts Kalnačs un Pauls Daija.

Žurnāls izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tas nopērkams Latvijas lielākajās grāmatnīcās un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.