EN in English

10. aprīlī Latviešu Folkloras krātuves lasītavā plkst. 15.00 norisināsies Pētījumu poētikas seminārs, kurā ar priekšlasījumu Kāpēc lībiešiem savs institūts? uzstāsies valodnieks, dzejnieks un jaundibinātā LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.

2018. gada rudenī tika izveidots LU Lībiešu institūts, kura mērķis ir vispusīga lībiešu tematikas pētniecība Latvijā. Institūta sāktais un arī nākotnē paredzamais pētniecības darbs skata lībiešus divos galvenajos aspektos – gan kā Latvijas pamattautu, kas spējusi saglabāt savu kultūras un valodas savdabību līdz mūsdienām, gan kā vienu no Baltijas jūras reģiona tautām, kas, saplūstot ar citiem Latvijas senajiem iedzīvotājiem, atstājusi pēdas mūsdienu latviešu nācijas un to veidojošo elementu tapšanā, kļūstot par vienu no Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma pirmelementiem. Taču, lai cik paradoksāli tas izklausītos, ja Latvijas zinātnes attīstībā būtu atvēlēta mazāka loma ideoloģijai, šādam institūtam vispār nebūtu jāpastāv.

27. martā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā notiks pirmais sarīkojums ciklā "Vācietis un laiks", kurā kopā ar LU LFMI pētnieci Madaru Eversoni tiks diskutēts par O. Vācieša agrīno dzeju. Diskusiju vadīs muzeja speciālists Mārtiņš Pommers Bērziņš.

Ojārs Vācietis ienāk latviešu dzejā 20. gadsimta piecdesmitajos gados un jau ar saviem pirmajiem krājumiem apliecina sevi kā spēcīgu un jaunu dzejas balsi. Tomēr aplūkojot viņa pirmo dzejas krājumu "Tālu ceļu vējš" (1956) nezinātājam var rasties iespaids, ka Ojārs Vācietis ir izteikti ideoloģiski orientēts dzejnieks. Šāds vērtējums, protams, ir pārlieku vienkāršots. Tādēļ nepieciešams diskutēt par apstākļiem, kādos top Ojāra Vācieša dzejas krājumi, un par šo krājumu vērtējumu tā laika un mūsdienu sabiedrībā.


27. martā plkst. 17.00 Telpā -15+ (M stāvā) notiks nodarbība "Digitālās koprades projekti – pieredze, kļūdas, atziņas un atslēgas uz aktīvu sabiedrības iesaisti". Lektores būs Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) vadošās pētnieces – Sanita Reinsone un Eva Eglāja-Kristsone.

Nodarbībā uzzināsiet par vairākiem LU LFMI veidotajiem digitālās koprades projektiem, piemēram, "Simtgades burtnieki", "Skandē Veidenbaumu", "Dziedi ar arhīvu" u. c. Institūta pētnieces dalīsies pieredzē par šo projektu tapšanas gaitā gūto pieredzi un atziņām, kā panākt sabiedrības aktīvu iesaisti un uzturēt pastāvīgu interesi par tiem. Lasīt vairāk...


2019. gada 20. martā plkst. 18.00 Siguldas Mākslu skolas "Baltais flīģelis" audzēkņi un pedagogi piedalīsies Latviešu folkloras krātuves projektā "Dziedi ar arhīvu".

Koncertā izskanēs dziesmas, kas atlasītas projektam "Dziedi ar arhīvu" un atrodamas vietnē http://dziedi.garamantas.lv. Tautasdziesmu apdares veidojuši gan skolas audzēkņi, gan pedagogi. Koncertlekcijā piedalīsies arī latviešu folkloras krātuves pētnieki, tai skaitā etnomuzikoloģe Dr. art. Ieva Tihovska, kura pastāstīs par izvēlētajām dziesmām, to ierakstīšanas procesu un teicējiem. Lasīt vairāk...


Krišjāņa Barona konference 2019

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus Krišjāņa Barona konferencei, kas šogad – atzīmējot Latvijas Universitātes 100. jubileju – veltīta folkloras un izglītības saiknei. Krišjāņa Barona "Latvju dainu" (1894–1915) līdzstrādnieki bija sava laika izglītotākie ļaudis, viņu vidū liels skaits lauku skolu mācībspēku. Izveidojoties Latviešu folkloras krātuvei (1924), simtiem Latvijas skolu iesaistījās krājuma veidošanā. Pakāpeniski folklora radusi vietu skolu mācību saturā, akadēmiskās programmās Latvijas Universitātē un citās augstskolās. Kāda bijusi folkloras un izglītības mijiedarbe senāk? Kāda tā ir tagad?

Folkloristi un citu nozaru pētnieki aicināti izstrādāt analītiskus priekšlasījumus kādā no trim tēmu lokiem: Lasīt vairāk...


24. Liepājas konference

14. un 15. martā Liepājas Universitātē notiks 25. starptautiskā zinātniskā konference "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā".

Konferences plenārsēdē, kuru vadīs profesors Edgars Lāms, uzstāsies teātra zinātniece un kritiķe Silvija Radzobe un filozofe Skaidrīte Lasmane, bet 24 konferences sēdēs divu dienu garumā referēs gandrīz simts zinātnieku no Latvijas un Lietuvas.

Konferencē piedalīsies arī 17 LU LFMI pētnieki – Ieva E. Kalniņa (referāts "Latvijas PEN klubs Zviedrijā un Veronika Strēlerte"), Madara Eversone (referāts ""Arvīd, uz kurieni Tu aizgāji?": Arvīda Griguļa personības loma Rakstnieku savienības vēsturē"), Pauls Daija (referāts "Vācbaltiešu tēli Rūdolfa Blaumaņa daiļradē: pārejas laikmeta krīze un robežu šķērsošana"), Benedikts Kalnačs (referāts "Rūdolfs Blaumanis un 1905. gads"), Ilze Ļaksa-Timinska (referāts "Oskara Rihtera "Meži šalc" – pirmais latviešu sociālistiskā reālisma romāns"), Eva Eglāja-Kristsone (referāts "Sievietes dienasgrāmata pirms 100 gadiem: pašfokusācijas aspekti autobiogrāfiskā tekstā"), Artis Ostups (referāts "Benjamins un Freids: jauna tikšanās"), Ieva Rodiņa (referāts "Vēsturiskā atmiņa jaunās paaudzes Latvijas teātra mākslinieku darbos: izrādes "Dvēseļu utenis" piemērs"), Edīte Tišheizere (referāts "A. Čehova "Kaija" kā mākslinieka manifests. Iestudējumu mainība Latvijā un pasaulē"), Ieva Garda-Rozenberga (referāts "Ekonaratīvi Kundziņsalā"), Dita Jonīte (referāts "Horeogrāfa stratēģijas mūsdienu teātrī: Agates Bankavas piemērs"), Inguna Daukste-Silasproģe (referāts "Andreja Johansona jaunības gadu Rīga: atmiņas un kultūrvēsturiskās impresijas"), Māra Grudule (referāts "Ēdiens kā rituāls un prieks: vācu un latviešu virtuves krustpunkti Z. fon Fēgezaka romānā "Blumbergshofa""), Simona Sofija Valke (referāts "Kurzemes hercogu bibliotēkas franču resursi"), Anita Rožkalne (referāts "Savādības pievilcība: ziņas par cittautu rakstniekiem Latvijas kultūrvidē 19. un 20. gs. mijā"), Sandis Laime (referāts "Rietumlatvijas lauma/laume – no pārdabiskas būtnes līdz diabolizētai raganai") un Gatis Ozoliņš (referāts "Padomju ciemata folklora: Kaives stāsti").

Pilna konferences programma pieejama ŠEIT.


6. martā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē notika LU LFMI Pašvērtējuma debates, kuras vadīja Ieva Garda-Rozenberga un Jānis Daugavietis.

Pasākumā ievadvārdus teica institūta direktore Dace Bula, savukārt LU LFMI darbinieku aptaujas rezultātu kvantitatīvos datus analizēja pētnieks Jānis Daugavietis. Pēcāk norisinājās darbs septiņās darba grupās, kurās tika analizēti un komentēti darbinieku aptaujas rezultāti, kas tika arī prezentēti. Lasīt vairāk...


Vācot padomju folkloru

Klājā laista LU LFMI LFK pētnieka Toma Ķenča grāmata "Vācot padomju folkloru" (Rīga: LU LFMI, 2019). Jaunākais nozares vēstures pētījums aizved aizraujošā ceļojumā uz pēckara pirmo desmitgadi un izseko folkloristu gaitas Tukuma, Siguldas, Cēsu, Ventspils un citos Latvijas rajonos, kur no 1947. līdz 1954. gadam tika rīkotas zinātniskās folkloras vākšanas ekspedīcijas.

Tautasdziesmas par Staļinu, sakāmvārdi par kolhozu, pionieru dzeja un sienas avīžu virsraksti ir tikai daļa no tā laika padomju folkloras materiāliem, kas mūsdienās atrodami Latviešu folkloras krātuvē. Grāmata ir pētījums par šī neērtā kultūras mantojuma tapšanu, izmantošanu propagandas darbā, vākšanu un interpretēšanu.

Lasīt vairāk...

No 2019. gada 23. līdz 26 jūlijam Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks jau otrā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola, kas pulcēs dažādu kultūras zinātņu studentus, pētniekus, arhīvu, bibliotēku un muzeju speciālistus no dažādām valstīm.

Šogad starp lektoriem un meistardarbnīcu vadītājiem būs pētnieki un jomas speciālisti no Vācijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Šī būs lieliska iespēja sastapt kolēģus no citām valstīm un iepazīt jaunas digitālo humanitāro zinātņu šķautnes.

Vasaras skolu organizē: Latvijas Nacionālā bibliotēka, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Sociālo zinātņu fakultāte un LU Humanitāro zinātņu fakultāte.

Detalizētāka informācija par vasaras skolu pieejama angļu valodā: http://www.digitalhumanities.lv/bssdh/2019/


2019. gada 20. martā plkst. 18.00 Siguldas Mākslu skolas "Baltais flīģelis" audzēkņi un pedagogi piedalīsies Latviešu folkloras krātuves projektā "Dziedi ar arhīvu".

Koncertā izskanēs dziesmas, kas atlasītas projektam "Dziedi ar arhīvu" un atrodamas vietnē dziedi.garamantas.lv. Tautasdziesmu apdares veidojuši gan skolas audzēkņi, gan pedagogi. Koncertlekcijā piedalīsies arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki, tai skaitā etnomuzikoloģe Dr. art. Ieva Tihovska, kura pastāstīs par izvēlētajām dziesmām, to ierakstīšanas procesu un teicējiem.

Lasīt vairāk...

27. martā plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā, Mūkusalas ielā 42 Zuzānu kolekcijas izstādē "Nebaidies" norisināsies stāstu vakars (pasākums pārcelts no 6. marta).

Ērmotus stāstus dialogā ar izstādes kuratori Artu Vārpu, mākslas darbiem un tajās nojaušamajām situācijām vēstīs pieredzējuši stāstnieki – LU LFMI pētnieks, Dr. philol. Guntis Pakalns, Pasaku ragana Ivita Kalnozola-Kalsere un erudītais piedzīvojumu meklētājs Normans Graustiņš. Ieeja pasākumā un izstādē bez maksas.


7. martā komūnbārā "Hāgenskalna komūna" notiks viena vakara festivāls, kas veltīts latviešu rakstnieces Ingas Žoludes romāniem "Silta zeme" un "Materia botanica". Romānu teksts lielā mērā balstās uz dienasgrāmatām, tāpēc festivālā par dienasgrāmatu fenomenu miniatūru lekciju nolasīs literatūrzinātniece, LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.

Romāns "Silta zeme" tika izdots 2008. gadā izdevniecībā "Dienas Grāmata", un pēc desmit gadiem, 2018. gadā, klajā tika laists romāna turpinājums ar nosaukumu "Materia botanica".

Vakara gaitā romānu autore Inga Žolude lasīs romāna fragmentus, bet par "Siltas zemes" un "Materia botanica" fenomenu, tekstiem, tēliem, atmiņām, leģendām reflektēs izdevniecības "Dienas Grāmata" vadītāja un galvenā redaktore Dace Sparāne-Freimane, abu romānu redaktors Arvis Kolmanis, "Siltas zemes" grāmatas mākslinieks Jānis Indāns, Katrina Idu Krezina stāstīs par romāna "Silta zeme" tulkošanas procesu franču valodā. Lasīt vairāk...


5. martā plkst. 11.00 Kultūras informācijas sistēmu centra Mācību klases Tiešsaistes studijā notiks tiešraides saruna ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgādu. Sarunas laikā apgāda vadītāja, LU LFMI izpilddirektore Una Balode pastāstīs par apgāda darbību, par īstenotajiem projektiem, grāmatu jaunumiem, kā arī citām aktualitātēm, kas interesē grāmatu lasītājus.

Tiešsaistes saruna tiks translēta Kultūras informācijas sistēmu centra Facebook profilā.

Saruna norit Kultūras informācijas sistēmu centra īstenotā izglītojoši informatīvā cikla "Aktuālās norises latviešu literatūrā un grāmatniecībā" ietvaros. Sarunas tiešraidē aicināti piedalīties Latvijas pašvaldību publisko un skolu bibliotēku darbinieki un lasītāji, kā arī ikviens interesents. Tiešraides laikā būs iespēja rakstiski uzdot jautājumus, uz kuriem sarunas laikā tiks sniegtas atbildes.

Tiem, kuri nevarēs piedalīties tiešraidē, mēs piedāvāsim noskatīties sarunas ierakstu, kas būs pieejams ikvienam interesentam Kultūras informācijas sistēmu centra Facebook profilā un mājas lapā www.kis.gov.lv.


6. martā Kaņepes Kultūras centrā no plkst. 18.00 līdz 19. 30 notiks LU LFMI vadošās pētnieces, literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones un vēsturnieces Inetas Lipšas lekcija "Sieviešu aktīvisms pēc 1918. gada: publiskais un privātais". Lekcijā tiks aplūkots sieviešu aktīvisms un tā publiskās (līdzdalība politiskās un sabiedriskās institūcijās) un privātās (dienasgrāmatas, atmiņas) izpausmes.

Tiks izvērtēts Latvijas sieviešu politiskais aktīvisms 1919. gadā un 1920. gadā – Bermontiādes un pirmā Latvijas tautas vēlētā parlamenta (Satversmes sapulces) – priekšvēlēšanu kampaņas un vēlēšanu rezultātu kontekstā, kas norisinājās kara uzvaras pacēlumu vilnī. Tāpat tiks plašāk skatīta sieviešu līdzdarbošanās un klātesamība iekšpolitiskos un ārpolitiskos procesos un to pieminējums autobiogrāfiskā žanra darbos. Kā un vai vispār stāsts par sieviešu līdzdalību tika iekļauts latviešu kolektīvajā atmiņā par Latvijas Neatkarības karu? Un ko par reiz piedzīvoto aktīvismu vēstī latviešu kolektīvā atmiņa tieši tagad, 2019. gadā?


28. februārī plkst. 17. 00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, notiks Misiņa kluba kārtējais lasījums. Tajā ar priekšlasījumu "Kā es gatavoju grāmatu par staļinismu mūzikā" viesosies mūzikas vēsturnieks, muzikologs, LU LFMI vadošais pētnieks, Dr. art. Arnolds Klotiņš

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākusī Arnolda Klotiņa monogrāfija "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā" ir Latvijas mūzikas vēstures sējums par desmit gadu laikposmu no padomju varas atjaunošanas Rīgā 1944. gadā līdz Staļina nāvei 1953. gadā. Pētījums hronoloģiski turpina izzināt Latvijas mūziku politiskas un radošas nebrīves apstākļos, ko grāmatas autors uzsāka monogrāfijā "Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945" (2011). Lasīt vairāk...