25. augustā tiešsaistē notiks Oļģerta Krodera 100. un teātra vietnes Kroders.lv 10. jubilejai veltīta konference #kroderdienas
2021. gads Latvijas teātrī ir īpašs gan ar režisora Oļģerta Krodera 100. dzimšanas dienu, gan 10 gadiem, kopš darbojas viņa vārdā nosauktā teātra aktuālo procesu vietne Kroders.lv. Atzīmējot Oļģerta Krodera un Kroders.lv jubilejas, 25. augustā plkst. 10:00-14:15 virtuālajā vidē notiks starptautiska zinātniska konference #kroderdienas.
Aicinām reģistrēties Dirka Gečes priekšlasījumam
.jpg)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina laicīgi reģistrēties dalībai seminārā, kas notiks š.g. 8. septembrī plkst. 15:00. Tajā uzstāsies Notingemas Universitātes (Lielbritānija) profesors, literatūrzinātnieks Dirks Geče (Dirk Göttsche) ar priekšlasījumu “Literatūras darbības lauku dinamika: pārkartējot 19. gadsimta reālismu” (Literary Playing Fields in Motion: Remapping Nineteenth-Century Realism).
Lasīt vairāk...Saruna par vidi festivālā "Lampa"
LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula piedalās sarunu festivālā "Lampa," kas notiek Cēsīs 20. un 21. augustā. Viņa ir viena no Pasaules Dabas fonda rīkotās diskusijas "Vide un pilsonis. Kāds sakars?" dalībniekiem. Diskusija notiek Maija parkā 20. augusta vakarā - no 19.54 līdz 21.15. Plašāka festivāla programma atrodama, sekojot saitei.
Semināru cikls par jaunām pieejām literatūras pētniecībā
.jpg)
Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē
Vasarā Latviešu folkloras krātuvē notiek apjomīgs, pagaidām publiski neredzams darbs pie dažādu digitālu resursu attīstīšanas. Sadarbībā ar Rīgas Kinostudijas speciālistiem notiek VHS videokasešu un MC audiokasešu digitalizācija. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu digitalizācijas ekspertu Juri Lubēju notiek fonogrāfa valču ierakstu skaņas tīrīšana. Tiek dizainētas un programmētas jaunas Latviešu folkloras krātuves mājaslapas sadaļas. Notiek akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" un Jēkaba Vītoliņa sastādīto nošu krājumu "Latviešu tautas mūzika" skenēšana. Šie un vēl citi resursi līdz gada beigām taps pieejami mājaslapās lfk.lv un garamantas.lv. Sekojiet līdzi jaunumiem!
Šie darbi notiek saskaņā ar projektu "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē", kas saņēmis Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrELPA" finansējumu.
Attēlā: "Свема" audiokasešu rakordu pārlīmēšana Rīgas Kinostudijā.
Edvards Treimanis-Zvārgulis "Sarkanā paradīzē"
Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa 155. jubilejas gadā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā klajā nācis viņa nepublicēto epigrammu krājums "Sarkanā paradīzē".
Viens no sava laika dzēlīgākajiem un asākajiem cīnītājiem dzejā, 19. un 20. gadsimta mijā populārais dzejnieks Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) ir spilgts epigrammas žanra pārstāvis latviešu dzejas vēsturē līdzās Kažoku Dāvim, Līvu Jurkam, Skuju Frīdim, Kārlim Dzelzkalnam, Aspazijai un Rainim. Nepublicētās dzejas krājums "Sarkanā paradīzē" sarakstīts no 1939. līdz 1944. gadam un ir pēdējais zināmais Edvarda Treimaņa-Zvārguļa pilnais manuskripts.
Sastādītāji Oskars Treimanis, Eva Eglāja-Kristsone. Konsultants Kaspars Zellis. Redaktore Signe Raudive. Mākslinieks Mārtiņš Zutis.
Lasīt vairāk...Atklāta izstāde "Ilgais 19. gadsimts latviešu literatūrā"
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas lasītavā (5. stāvā) atklāta izstāde–krājuma izlase "Ilgais 19. gadsimts latviešu literatūrā".
19. gadsimtā latviešu literatūra pārtapa no vācbaltiešu mācītāju veidotas rakstniecības zemniekiem par modernu literāro kultūru, kas varēja pilntiesīgi nostāties līdzās Eiropas literatūrām.
Izstāde piedāvā ieskatīties latviešu literārā procesa attīstībā, kas norisinājās dinamiskā mijiedarbē ar preses izdevumu tapšanu, vizuālo mākslu un folkloras vākšanu un pētījumiem. Tajā eksponēti LNB krājumā esošie materiāli – grāmatas un periodiskie izdevumi – no pirmā latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" līdz Raiņa "Tālām noskaņām zilā vakarā".
Plašāka izstādes virtuālā versija, kas apvieno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) resursa literatura.lv un Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv materiālus ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumu, aplūkojama šeit.
Lasīt vairāk...Par folkloristikas vēsturi pēc 1945. gada
Tiešsaistē publicēts jaunākais starpdisciplināro kultūras studiju žurnāla "Cultural Analysis" numurs – "Tracking Knowledge: On The History of Changing Disciplinary Identities After 1945". Tas veltīts pārmaiņām folkloristikā, etnogrāfijā un etnoloģijā pēc Otrā pasaules kara. Pavērsienu nozarēs, kas pētī tradicionālo kultūru, pēc 1945. gada bijis daudz – no kritiskas līdzšinējās identitātes pārvērtēšanas (vācu Volkskunde bija diskreditējusi sadarbība ar totalitārajiem režīmiem) līdz ideoloģiski noteiktai humanitāro jomu dinamikai sociālisma bloka valstīs un ilgstošiem Aukstā kara apstākļiem, kas iespaidoja arī zinātnisko darbu.
Lasīt vairāk...15. Starptautiskais etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress
No 19. līdz 24. jūnijam norisinās 15. Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress, kura tēma šogad ir "Noteikumu neievērošana? Spēks, līdzdalība un pārkāpums" ("Breaking the rules? Power, participation and transgression"). Tas šoreiz organizēts Somijā, Helsinkos, taču dalībnieki pieslēgsies tiešsaistē katrs no savas atrašanās vietas. Konferences uzmanības centrā ir diskursi, kas saistīti ar noteikumu veidošanas, pārkāpšanas un pārinterpretēšanas praksēm, to dinamikas un veidu izmaiņām, kā arī tēmas pamatjēdzienu pārskatīšana.
Lasīt vairāk...Izdota grāmata "Latvijas kultūras vēsture"
Ir iznācis nozīmīgs pētījums – grāmata Latvijas kultūras vēsture (sastād. Ojārs Spārītis, Jumava, 2021, 751 lpp.), kuras 14 nodaļās 22 autori snieguši būtiskāko par Latvijas kultūras zarojumiem – aprakstot gan iekšējo Latvijas tautu kultūras spēku un attīstības gaitu, identitātes veidojošos tekstus un to autorus, gan citu tautu ietekmes, to dziļākos slāņojumus, ievirzījumus. Starp grāmatas autoriem akadēmiķi, augstskolu mācību spēki un zinātnisko institūtu pētnieki. LU LFMI pārstāvēts ar trīs pētnieku veikumu – nodaļu Literatūra izstrādājuši Pauls Daija un Eva Eglāja-Kristsone, nodaļu Folklora un mitoloģija izstrādājis Gatis Ozoliņš. Grāmatas saturs nav bezgalīgi ietilpīgs, tas, tiecoties aptvert visu, paliek lakonisks vēstījums par būtisko, tomēr ietver sevī paliekošo, šī laika kontekstā izsver un pārsijā, dodot jaunu mērauklu un izziņas ievirzi domājošam lasītājam.
Atklāj virtuālu izstādi "Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts 2021. gada 16. jūnijā atver publiskai aplūkošanai virtuālo izstādi "Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts", kas piedāvā jaunu skatu uz latviešu literatūras tapšanas vēsturi.
Atkāpjoties no ierastā ceļa literatūras vēsturi skatīt caur žanru prizmu, virtuālā izstāde “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts” https://www.literatura.lv/ilgaisgadsimts/ piedāvā aplūkot latviešu literatūras tapšanu Lasīt vairāk...
Turpinās projekts “Latviešu arhīvi trimdā”
LU LFMI Literatūras nodaļas pētnieki saņēmuši Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja atbalstu projektam “Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā”.
Projekts paredz pētīt un digitalizēt arhīvu materiālus Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā. Lasīt vairāk...
Arta Krūze – filoloģijas maģistre
11. jūnijā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves asistente Arta Krūze ieguvusi filoloģijas maģistra grādu. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādātais maģistra darbs "Jēkabs Ķīburis — folkloras vācējs, teicējs un interprets" saņēmis augsto novērtējumu "10" ('izcili'). Darba vadītāja bija profesore Dr. habil. philol. Janīna Kursīte, zinātniskā konsultante – Dr. philol. h. c. Māra Vīksna.
Sveicam un lepojamies!
Valdemāram Ancītim – 100
Svinot dižā sēļa Valdemāra Ancīša 100 gadu jubileju, aicinām apmeklēt Māras Vīksnas sagatavoto virtuālo izstādi-stāstu. Tā vēsta par Valdemāra priekštečiem un viņa paša dzīves līkločiem, savākto folkloru un literāro dzīvi. “Valdemārs Ancītis bija brīnišķīgs cilvēks, pilns humora un asprātību, neiecietīgs pret aplamībām, nekaunību un ļaunumu.” Stāstu papildina attēlu galerija, kas dod ieskatu Valdemāra Ancīša literārajā darbībā, folkloras rokrakstos un ex libris kolekcijā.
Izstāde ir daļa no projekta “Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē”, kas tiek īstenots ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu.
LU LFMI pētnieki Zita Kārkla un Jānis Oga piedalās Tartu Universitātes konferencē “Post-Socialist (dis)Orders”
No 6. līdz 8. jūnijam attālinātā vidē norisinās Tartu Universitātes (Igaunija) rīkotā piektā gadskārtējā konference, kas veltīta Krievijas un Austrumeiropas studijām, šoreiz ar nosaukumu “Post-Socialist (dis)Orders”.
Lasīt vairāk...
