Baltijas postkoloniālisms: teorētiskās literatūras seminārs
2021. gada 24. februārī plkst. 10.00 Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties teorētiskās literatūras seminārā par Baltijas postkoloniālisma pieejas izmantošanu folkloras un folkloristikas vēstures pētniecībā:
- cik tā ir efektīva?
- kādu laikmetu pretrunas tā vislabāk atklātu?
- vai un kā to varētu vēl labāk piemērot folkloristikas vajadzībām?
- kādi metodoloģiski apsvērumi izriet no šīs pieejas?
Teātra pētnieki aicināti pieteikties dalībai konferencēs
Eiropas teātra studiju un izpildītāju asociācija (European Association of the Studies of Theatre and Performance) aicina pieteikties divām konferencēm, kas šajā gadā norisināsies Viļņā un Orhūsā.
23. un 24. septembrī tiešsaistē plānotā konference "Jaunais skatītājs post-Covid laikā: teātris un digitālā telpa" (New Spectatorship in POST-COVID times: Theater and the digital) rosinās diskusijas par jaunākajām norisēm globālajā teātra kultūrā, padziļinātu uzmanību pievēršot teātra (piespiedu) mediatizācijai, kā arī apskatot digitālā teātra veidošanās un jaunu skatīšanās formu pieredzi, kas rodas globālās pandēmijas laikā.
Lasīt vairāk...16 referāti par sociālisma mantojumu
Kopš janvāra beigām Latviešu folkloras krātuves YouTube kanālā brīvi pieejami konferencē "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" nolasītie vietējo un ārzemju zinātnieku referāti.
Konferences priekšlasījumi ir par tēmām, kas saistītas ar sociālisma mantojuma ietekmi uz folkloristikas, tautas mākslas un etnogrāfijas attīstību Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs. Desmit dažādu valstu pētnieki iepazīstina ar saviem atklājumiem un aizraujošiem ieskatiem zināšanu vēsturē no Karēlijas ziemeļos līdz Rumānijai dienvidos. Ar vairākiem referātiem ir pārstāvētas arī visas trīs Baltijas valstis. Lasīt vairāk...
Vides cilvēkzinātne LU 79. konferencē
Ikgadējās Latvijas Universitātes konferences programmā šogad iekļauta sekcija "Daba: starpdisciplinārā perspektīva". Tās organizētāji Artis Svece (VFF), Anita Zariņa un Ivo Vinogradovs (ĢZZF) pulcinājuši humanitāro, dabas un sociālo zinātņu pētniekus, kas tiešsaistē tiksies 3. februārī. Konferencē piedalās arī LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula ar priekšlasījumu “Ūdens aģence Daugavas lejteces plūdu stāstos”. Referāta pamatā projektā “Dzīve līdzās ostai” (lzp - 2018/1-0446) dokumentētie vides pieredzes naratīvi — iedzīvotāju atmiņas par Bolderājā, Kundziņsalā, Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī piedzīvotajiem plūdiem, kas īpaši spēcīgi bija 1969. un 2005. gada vētru laikā.
Foto: Imants Krastiņš, Kundziņsala
Projekts “Dzīve līdzās ostai” Eiropas pilsētpētnieku uzmanības lokā
29. janvārī institūta vadošā pētniece Dace Bula, klātesot arī projekta “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms” (lzp — 2018/1-0446) komandai, piedalās COST tīkla “Pilsētvides rakstība: Eiropas pilsētu jaunie naratīvi” (CA18126 “Writing Urban Places: New Narratives of European Cities”) projektu vebinārā.
Vebinārs strukturēts atbilstīgi COST akcijas trim galvenajiem konceptiem: nozīmīgums (meaningfulness) I kartēšana (mapping), telpas piesavināšanās (appropriation) I izpildījums (performing) un integrācija (integration) I dalīšanās (sharing). Projekts "Dzīve līdzās ostai" ir viens no 12 projektiem, kuri tiek prezentēti šajā vebinārā.
COST akcijas vadošā iestāde ir Delftas Universitātes Arhitektūras un būvētas vides fakultāte. Šis pasākums īslaicīgi aizstāj sākotnēji plānoto COST akcijai relevanto projektu izstādi Portugālē. Izstādes iecere gan nav vēl pilnībā atmesta, cerībā uz pandēmijas beigām, tā pārcelta uz 2021. gada rudeni.
Plašāk par akciju: https://writingurbanplaces.eu/
Foto: Dace Bula
Jaunāko teātra pētījumu atspoguļojums Latvijas medijos
Ar jaunāko Latvijas teātra vēstures pētījumu “Neatkarības laika teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā” Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras Rondo” klausītāji tika iepazīstināti jau decembrī. Uzreiz pēc grāmatas iznākšanas radio studijā viesojās projekta vadītāja, teātra pētniece un kolektīvās monogrāfijas redaktore Edīte Tišheizere. Arī Latvijas Televīzijā drīz pēc tam Kultūras ziņās jauniznākušajai grāmatai tika veltīts sižets, savukārt šā gada janvāra sākumā Edīte Tišheizere tika aicināta uz sarunu par jauno pētījumu Latvijas Radio 3 programmā “Klasika”.
Lasīt vairāk...LU LFMI darbinieki piedalās Daugavpils Universitātes zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi"
Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi" 28. un 29.janvārī piedalīsies septiņi institūta darbinieki.
Lasījumu darba grupā "Smiekli un asaras literatūrā un kultūrā" savus atklājumus vēstīs Una Smilgaine ar referātu "Ķermenis un tā atspoguļojums kāzu apdziedāšanās dziesmās", savukārt Ingunas Daukstes-Silasproģes ziņojums būs "M. Mežmīļa satīriskais skatījums uz latviešiem trimdā".
Lasīt vairāk...Institūta pētnieces piedalās konferencē "Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram"
Jau par tradīciju kļuvusi mūsu pētnieku dalība ikgadējā konferencē “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram”, ko organizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Kuldīgas Galveno bibliotēku un Latvijas Bibliotekāru biedrību. Šogad tajā uzstājās Māra Grudule ar priekšlasījumu "Latvijas vēstures tēlojums Baltijas vācu literatūrā" un Eva Eglāja-Kristsone ar prezentāciju "Rakstnieku raduraksti: jaunas iespējas un atklājumi dzimtu izpētē". Kurzemes bibliotekārajai sabiedrībai veltītā konference, kas notika Zoom, pulcēja ap 300 bibliotēkas darbinieku no visas Latvijas un diasporas.
Par konferenci un programmu: https://www.
Foto: Flickr
Audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aizsāk audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Pirmais seminārs "Totalitārisma spriedze" notiks 27. janvārī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs otrās padomju okupācijas sākuma gadi, totalitārisma noteiktie apstākļi folkloras pētniecībai un mācīšanai akadēmiskā līmenī.
Par piedzīvoto pēc Otrā pasaules kara kritiski ironisku vērtējumu vairākkārt atmiņās sniedzis folklorists Boriss Infantjevs (1921–2009). Viņa profesionālās dzīves sākumposms bijis saistīts ar abām folkloristikas nozarei nozīmīgākajām institūcijām – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtu (kopš 1950. gada: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta Folkloras sektors) un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti. Rita Grīnvalde demonstrēs un komentēs tematisku audiovizuālo folkloristikas vēstures avotu izlasi – ieskaņojumus, fotogrāfijas, kā arī filmētos materiālus. Lasīt vairāk...
Dita Jonīte nominēta Dejas balvai
.jpg)
Mūsu kolēģe, Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskā asistente Dita Jonīte saņēmusi godam pelnītu atzinību: par saviem pētījumiem laikmetīgās dejas jomā viņa nominēta nacionālas nozīmes apbalvojumam – Dejas balvai kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā”. Nominācija saņemta par pētījumiem mūsu institūta izdevumā “Neatkarības laika teātris” un LU humanitāro institūtu sadarbības projekā “Latvija: Kultūru migrācija”, taču te būtu pieminama arī Ditas darbošanās Latvijas Dejas informācijas centra valdē, tāpat tas, ka viņa ir interneta medija Dance.lv Žurnāls redaktore.
Balvas izziņotas 8. janvārī Kultūras ministrijas organizētā tiešsaistes konferencē. Un šīs nominācijas vērtību palielina arī cienījamā citu pretendentu kompānija, kā arī mūža balvas dejas mākslā saņēmēji – dejas pedagoģe, horeogrāfe un Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte un baletdejotājs, pedagogs Haralds Ritenbergs.
Lasīt vairāk...Gads sākas ar jauniem pētniecības projektiem
2021. gads LU LFMI sākas ar jauniem projektiem. Pētnieks Toms Ķencis kopā ar projekta partneriem – Igaunijas mākslas akadēmiju, KUMU, filmu studiju “Tritone” – divu ar pus gadu garumā pētīs folkloras attēlojumu padomju okupācijas laika Baltijas grafikās un meklēs iespējas atdzīvināt šo kultūras mantojumu mūsdienīgās formās. Projekta "ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas" viens no nozīmīgākajiem rezultātiem ir radošas dokumentālās filmas scenārijs un sadarbība filmas kā arī imersīvas 3D pieredzes veidošanā.
Institūta vadošās pētnieces Māras Grudules vadībā projekta "Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)" komanda izzinās sieviešu pārstāvniecību kultūrā un sabiedrībā, analizējot sieviešu pilsonisko dalību politikā, izglītībā, literatūrā, mākslā un izdevējdarbībā un ņemot vērā dažādu etnisko piederību sievietes, sociālo slāni, izglītību un reliģiju.
Lasīt vairāk...Institūta pētnieks Jānis Daugavietis raksta par padomju laika Rīgas mūzikas samizdata izdevumu "Ot Vinta"
Slovākijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta žurnālā Forum Historiae publicēts LU LFMI pētnieka Jāņa Daugavieša raksts "Music Samizdat as Zines? The Case of “Ot Vinta” from Soviet Latvia" (Mūzikas samizdats kā zīni? Padomju Latvijas Ot Vinta gadījums). Tajā autors salīdzina rietumu mūzikas zīnus (angliski: fanzines jeb zines) ar vēlīnā sociālisma mūzikas samizdata izdevumiem, jautājot, vai ir kādas būtiskas atšķirības starp šīm tradīcijām. Padziļinātai analīzei izvēlēts Rīgas mūzikas samizdata izdevums Ot Vinta (1987-1991). Šis ir pirmais akadēmiskais raksts, kas veltīts šī temata izpētei Latvijā. Raksts iekļauts tematiski vienotā žurnāla numurā – "Self-publishing and Building Glocal Scenes: Between State Socialism and Neoliberal Capitalism" (Pašpublicēšana un glokālo scēnu veidošanās: starp valsts sociālismu un neoliberālo kapitālismu).
Rakstu lasīt, sekojot saitei: http://forumhistoriae.sk/sites/default/files/05-da...
Teikto dziesmu nošu materiālu digitalizēšana un kartēšana
Teiktās dziesmas – nozīmīgākais senā slāņa vokālās mūzikas stils, kurš pārstāvēts it visos Latvijas novados. Teikto dziesmu melodikas stils un izpildījums ir īpatnējs – tajās dominējošais ir teksts un dziedāšana tuvinās runas plūdumam.
Lai ikvienam, kuru interesē nodrukātie teikto dziesmu nošu materiāli no dažādām Latvijas vietām, tas būtu pieejams, Emiļa Melngaiļa "Latviešu mūzikas folkloras materiālu" trīs sējumos "Korsa" (1951), "Maliena" (1952), "Vidiena" (1953) un Andreja Jurjāna sešās "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcās ietvertās teiktās dziesmas nu ir digitalizētas un pieejamas LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv!
Lasīt vairāk...Jāņa Ogas pētījuma blogā – Zigmunda Skujiņa un Gunara Janovska vēstules
1974. gada nogale. “Vēl pusotras stundas. Jāsāk ģērbties. Drīz sanāks viesi. Un es tik labprāt būtu viens.”
Piedāvāju ielūkoties rakstnieku Zigmunda Skujiņa (dz. 1926) un Gunara Janovska (1916–2000) sarakstē (pirmpublicējums) – dažās 1974. un 1975. gada vēstulēs. Izcilo prozistu korespondence aizsākas 1970. gada novembrī ar Janovska vēstuli t.s. Kultūras sakaru komitejas izdotā laikraksta “Svešuma Balss” redakcijai, drīz pārtop divu rakstnieku un domubiedru draudzībā un – par spīti tam, ka sarakste tiek kontrolēta, par spīti politiskām intrigām Latvijā un trimdā – bez pārtraukumiem turpinās trīsdesmit garumā līdz pat Janovska aiziešanai mūžībā.
Sveicam institūta pētnieces ar sasniegumiem
Ziemassvētkos Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi 2020. gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē.
Dr.art. Ilzes Šarkovskas-Liepiņas monogrāfija "Latvijas mūzikas renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti" atzīta par nozīmīgu sasniegumu teorētiskajā zinātnē, atklājot renesanses laikmeta skaņumākslas mantojumu Latvijā laikā no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Savukārt LZA prezidenta atzīnības rakstu par vispusīgu un novatorisku jaunāko parādību un personību Latvijas teātra mākslā atspoguļojumu darbā “Neatkarības laika teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā” saņēma Edīte Tišheizere, Ieva Rodiņa, Dita Jonīte, Lauma Mellēna-Bartkeviča.
Lasīt vairāk...
