Aicinājums pieteikties starptautiskai konferencei "MONTA KROMA UN PADOMJU LITERATŪRA: modernisms, dzimte, aukstais karš"
2019. gada 23. un 24. maijā notiks dzejnieces Montas Kromas (1919–1994) simtgadei veltītā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta organizētā zinātniskā konference "MONTA KROMA UN PADOMJU LITERATŪRA: modernisms, dzimte, aukstais karš", kas aktualizēs vairākas mūsdienu literatūrzinātnē nozīmīgas tēmas: femīno rakstību, modernismu latviešu literatūrā, padomju literatūras, aukstā kara un kolaboracionisma studijas. Konferencē aicināti piedalīties literatūrzinātnieki, kas interesējas par latviešu dzejas vēsturi sociāli politisko notikumu kontekstā, modernisma estētiku un femīno rakstību. Lai paplašinātu skatījumu uz Kromas daiļradi, dalībai konferencē uzrunāti arī citu mūsu reģiona valstu literatūrzinātnieki. Lasīt vairāk...
Iznākusi Arnolda Klotiņa grāmatu “Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā (LU LFMI) iznākusi LU LFMI vadošā pētnieka, muzikologa, Dr. art. Arnolda Klotiņa monogrāfija "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā".
Šis izdevums ir Latvijas mūzikas vēstures sējums par desmit gadu laikposmu no sovjetiskās varas atjaunošanas Rīgā 1944. gadā līdz Staļina nāvei (1953). Pētījums hronoloģiski turpina izzināt Latvijas mūziku politiskas un radošas nebrīves apstākļos, ko grāmatas autors uzsāka darīt monogrāfijā "Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945" (2011).
Politisko un sociālo norišu fonā un kontekstā tiek sniegta mūzikas dzīves un jaunrades panorāma – mūzika koncertos, operā, radio, sadzīvē un izklaidē, koros un dziesmu svētkos. Tiek raksturota mūzikas izglītība un audzināšana, atskaņotājmāksla, mūzikas kritika un prese, Komponistu savienības darbība, publikas attieksme pret sava laika mūzikas norisēm. Ir aplūkots komponistu devums, latviešu mūzikas stila attīstība. Skarti jautājumi par mūziķu pretošanos režīmam un kolaborāciju. Lasīt vairāk...
Edīte Tišheizere piedalīsies konferencē par avangardu Londonā
No 16. līdz 17. novembrim Londonā, Lielbritānijā norisināsies avangardam veltīta starptautiska konference "Back to the Future – Central European Avant-Garde Reclaimed", kurā piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere.
Plašāk par konferences saturu un programmu skatīt ŠEIT.
Pētījuma poētika 14. novembrī
14. novembrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" ar priekšlasījumiem uzstāsies Zigrīda Frīde un Zita Kārkla.
Zigrīda Frīde uzstāsies ar priekšlasījumu "Specifisko likumsakarību atspulgi latviešu oriģinālliteratūras izveidē. Atsevišķas starpdisciplināros pētījumos bāzētas modelēšanas iespējas". Lasīt vairāk...
Salaspils un Rīgas apkārtnes garamantas
Trešdien, 7. novembrī, plkst. 13.45 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv seminārs par Salaspils un Rīgas apkārtnes folkloras materiāliem. Klausītāji tiks iepazīstināti ar reģionā vāktajām kolekcijām, kā arī varēs uzzināt, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā.
Garamantas.lv semināri notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Baiba Krogzeme-Mosgorda piedalās tautas rokrakstu izstādes veidošanā Limbažu muzejā
6. novembrī Limbažu muzejā tiks atklāta izstāde "RAKSTĪTPRIEKS. Limbažu apkārtnes ļaužu rokraksti", kuras līdzautore ir LU LFMI vadošā pētniece Baiba Krogzeme-Mosgorda. Ekspozīcijā būs aplūkojami atmiņu albumi, dziesmu un dzejoļu klades, dienasgrāmatas, memuāri, ceļojumu apraksti, kā arī lietišķie rokraksti– tautas medicīnas un mājsaimniecības pieraksti, korespondence u.c. no muzeja kolekcijas. Izstādes mērķis ir parādīt rakstīšanas tradīcijas kā pagājušā gadsimta ikdienas kultūras neatņemamu sastāvdaļu, vienlaikus iepazīstinot ar rakstītāju – limbažnieku, alojiešu, viļķeniešu, āsteriešu, salacgrīviešu u.c. daudzveidīgajiem rokrakstiem, kuros rodami gan viņu personības, gan tuvākās apkārtnes un vēsturiskā laikmeta atspulgi. Lai paplašinātu skatījumu uz novada tradicionālo rokrakstu dzīvi laikā un telpā, interesenti tiek aicināti uz sarunu, līdzi ņemot personīgos vai ģimenes rokrakstus, kas papildinās izstādes ekspozīciju ar jaunu informāciju.
LFK pētnieki konferencē Bukarestē
No 7. līdz 9. novembrim Bukarestē, Rumānijā notiks 13. SIEF (Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore) Rituālā gada darba grupas konference "Pilsētas rituāli" ("City Rituals"). Pētnieki no visas pasaules diskutēs par mūsdienu svētkiem un ar tiem saistītajiem rituāliem, par dažādām kalendārajām un reliģiskajām praksēm, kā arī pilsētu un svētku mijiedarbību. LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi pārstāvēs Dace Bula (Gendered Cities: Experiencing International Women’s Day in Baltic Urban Space), Aigars Lielbārdis (Healers in City Environment of Contemporary Latvia), Rita Treija (Calendric Customs: Latvian Perceptions of Inceptions) un Digne Ūdre (Contemporary Calendar: Virtual Ethnography as a Research Method for a Ritual Year).
Lasīt vairāk...Pētījuma poētika 7. novembrī
7. novembrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" ar priekšlasījumu "Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē" uzstāsies Simona Sofija Valke.
Simona Sofija Valke vēstīs par pētījumu, kura mērķis ir radīt akadēmiskas zināšanas par franču literatūras izplatību Kurzemes hercogistes bibliotēkās 18. gadsimtā, aptverot literāro dažādību un transkulturalitāti. Pētniece izklāstīs kā bibliotēku resursu izpēte sniegs literārās gaumes un ideju panorāmu, kā arī apzinās Eiropas ideju kultūrapriti un Kurzemes hercogistes kultūru kā vienu no tās balsta punktiem. Priekšlasījumā tiks apskatīta arī pētāmo resursu, kultūraprites ceļu un dinamikas vizualizācija digitālajā vidē un ģeolokalizēto vienību un to kustības analīze.
Žurnāla "Letonica" tematiskais numurs "Folklora: vērtības un intereses"
Klajā nācis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) izdotā humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 38. numurs, kurā publicēti zinātniski raksti par mūsdienu folkloristiku, kultūras teoriju un reliģiju pētniecību.
Žurnāla numurā ir apkopoti zinātniski raksti, kas tapuši uz Krišjāņa Barona konferencē "Folklora: vērtības un intereses" (2017. gada 30. un 31. oktobrī) nolasīto referātu pamata. Žurnāla raksti pievēršas mūsdienu folkloristikas aktualitātēm, skaidrojot disciplīnas pētnieciskās iespējas latviešu folkloras, tautas kultūras, etnogrāfijas un vēstures izpētē. Tāpat žurnālā pievērsta uzmanība folklorai kā nozīmīgam starpdisciplināru zināšanu avotam un folkloras vērtīguma aspektam ikdienā un identitātes konstruēšanā, mediju un elektroniskajā vidē, dažādu stereotipu un aizspriedumu dekonstruēšanā, kultūras mantojuma saglabāšanā, pētīšanā un tālāknodošanā.
Lasīt vairāk...LFK pētnieces konferencē Igaunijā
No 7. līdz 9. novembrim Igauņu Literatūras muzejā, Tartu norisināsies Igauņu folkloras arhīva organizētā starptautiskā zinātniskā konference "Expressions and Impressions: Personal and Communal Aspects of Traditional Singing", kas veltīta tradicionālajai dziedāšanai un tās individuālajiem un kolektīvajiem aspektiem. Konferencē piedalīsies vairāk nekā 40 dalībnieki no 10 valstīm. Tostarp LU Literatūras, folkoras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieces Beatrise Reidzāne (The wolf as a musician and dancer in the Latvju Dainas tradition) un Ginta Pērle-Sīle (What collected folk songs can tell us about the circumstances of their collection).
Lasīt vairāk...Aizvadīta 37. Barondiena
30. un 31. oktobrī notika ikgadējā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves rīkotā Barona dienu konference, šajā gadā ar tēmu "Tradīcijas un valsts". Konference pulcēja folkloristus, etnogrāfus, sociologus, vēsturniekus un citu nozaru pārstāvjus, kuri referēja par tādām tēmām, kā svētki kādreiz un šodien, folkloras pētnieku darbs un materiāli dažādos laikos, folkloras elementi nacionālajā mākslā, tautas dziedniecība un politiskā vara, tāpat arī par Dziesmu svētku tradīcijām un Latvijas mazākumtautībām. Kopā dzirdējām 19 referātus, kā arī Mārtiņa Kaprāna plenārlekciju par tradicionālisma un ontoloģiskās nedrošības valodu Latvijas publiskajā telpā. Ar konferences referātu kopsavilkumiem iespējams iepazīties te.
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieki piedalīsies konferencē "Kultūras Krustpunkti XII"
No 1. līdz 3. novembrim Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), Ludzas ielā 24, Rīgā un LKA Teātra mājā "Zirgu pasts" Dzirnavu ielā 46, Rīgā norisināsies divpadsmitā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā konference "Kultūras Krustpunkti". Konferences apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar vairāk nekā 80 pētījumiem, ko prezentēs ne tikai Latvijas pētnieki, bet arī viesi no Nīderlandes, Krievijas, Spānijas un Polijas.
Konferencē piedalīsies arī LU LFMI vadošie pētnieki – Rita Treija konferences plenārsēdē, 1. novembrī, vēstīs par svētku izpēti Latviešu folkloras krātuvē, savukārt 2. novembrī sekcijā "Literatūra un tulkošana" Inguna Daukste-Silasproģe uzstāsies ar referātu "Daži svētku mirkļi Otrā pasaules kara bēgļu ikdienā", savukārt Arnolds Klotiņš sekcijā "Kultūras mantojums un atmiņu institūcijas" – ar referātu "Nacionālā skaņumāksla un valsts tapšana".
Konferences programmu skatīt ŠEIT.
Lasīt vairāk...Garamantas.lv Viesītē
Ceturtdien, 25. oktobrī, plkst. 13.00 Viesītes muzejā "Sēlija" viesosies garamantas.lv redaktore Justīne Jaudzema un iepazīstinās klausītājus ar Viesītes puses folkloras materiāliem, kas digitalizēti un brīvi pieejami ikvienam, kā arī ierādīs, kā veiksmīgi darboties LFK digitālajā arhīvā.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Dzīve līdzās ostai Mangaļsalā
20. oktobrī LZP projekta “Dzīve līdzās ostai” pētnieki devās uz Mangaļsalu, vienu no četrām Daugavas lejteces apkaimēm, kurās iecerēts pētīt cilvēka un vides attiecības, kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?
Ar pētniekiem tikās Mangaļsalas iedzīvotāju biedrības valdes locekles Ramona Innusa-Gredzena, kura Mangaļsalā dzīvo jau 9. paaudzē, Daina Pulkstene un Baiba Pope-Veisa. Pēc īsas iepazīšanās biedrība iezīmēja galvenos darbības virzienus un problēmas, ar kurām ikdienā sastopas kā mazi, tā lieli mangaļsalieši: nesakārtotā infrastruktūra un daļēji liegtā piekļuve ūdeņiem, kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšana; bet galvenais – neziņa par Mangaļsalas attīstības iespējām.
Lasīt vairāk...Tumšo vakaru stāsti
23. oktobrī plkst. 17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē (1. stāvā) aicinām piedalīties "Tumšo vakaru stāstos" LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieka, filoloģijas doktora Gunta Pakalna vadībā.
Tiks apzināta spoku stāstu daudzveidība, sākot ar folkloras publicējumiem un beidzot ar urbānajām leģendām. Guntis Pakalns dalīsies arī ar ievāktajiem teicēju skaņu ierakstiem. Ikviens varēs piedalīties spoku stāsta radīšanas konkursā un dalīties ar sev zināmajiem stāstiem. Aicinām līdzi ņemt kabatas lukturīšus un baidīties kopā.
Ieeja bez maksas.
