EN in English

14. septembrī plkst. 15.00 notiks "Pētījuma poētikas" seminārs, kurā priekšlasījumus sniegs Sandis Laime un Benedikts Kalnačs, taču neparedzētu apstākļu dēļ pasākums tiek pārcelts uz virtuālo vidi. Klausītāji var pieteikties, rakstot uz info@lulfmi.lv

Atgādinām, ka Benedikts Kalnačs ir pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē, savukārt Sandis Laime ir pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs. Lasīt vairāk...


15. un 16. septembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs rīko konferenci "Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām".

Konferences mērķis ir divu dienu garumā iezīmēt cilvēka un meža/koka attiecības vēsturē, tās izgaismojot caur koksnes funkcionālo pielietojumu, koka un meža sakrālo un estētisko izpratni, vēsturisko ekoloģisko un vides perspektīvu, kur cilvēka dzīves telpa cieši saistās ar mežu kā ainavas un vides daļu.

Pasākumā piedalīsies arī LU LFMI pētnieki: Beatrise Reidzāne ar priekšlasījumu "Ozols un liepa dainās: pētīšanas gaita un atklājumi" un Ivars Šteinbergs ar referātu "Koki, dārzi un botāniskā tēlainība Arta Ostupa dzejā: ceļā uz ekokritisku lasījumu".

Vairāk par konferenci un pilna programma: http://lnvm.lv/?p=20106

Līdz 21. septembrim notiek pieteikšanās Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu septītajam grantu konkursam.

Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu septīto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.

Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.

Lasīt vairāk...

2022. gada 16. septembrī notiks Rakstniecības un mūzikas muzeja iniciēts forums “Visi mūsu dziesmusvētki”, lai iepazīstinātu ar Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” saturu, iecerēm un sadarbības modeļiem. Forums notiks Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, tiks nodrošināta pasākuma tiešraide.

Daļa foruma būs veltīta turpmākajiem sadarbības principiem starp institūcijām (tiks parakstīts memorands starp Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Rakstniecības un mūzikas muzeju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo Kultūras centru, Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Kultūras darbinieku biedrību) 150 gadu ilgās dziesmu un deju svētku vēstures datu vākšanā un saglabāšanā, lai nodrošinātu to pieejamību plašai sabiedrībai. Tāpat forumā iecerēts diskutēt par zināšanu pārnesi un jaunajām prasmēm digitālajā laikmetā. Būs iespēja iepazīt dziesmusvētku personību stāstus, kā arī uzzināt vairāk par datu vākšanas principiem dažādos Latvijas novados.

Pasākumā būs dzirdams arī LU LFMI pētnieces Sanitas Reinsones priekšlasījums "Kolektīvā atbildība par mantojumu / digitālās līdzdalības projekti".

Pasākuma programma: https://rmm.lv/programma.pdf


Šī gada 8.–9. septembrī notiks konference "RIGA LITERATA : HUMANISM AND NEO-LATIN ON THE NORTH-EAST FRONTIER OF RESPUBLICA LITERARIA", kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI pētniece Māra Grudule ar priekšlasījumu "History of the Baltics in the essays and prose of Friedrichs Wilhelm Dzirne (Dzirne, 1835–1872)".
Reģistrācija konferencei un pilna programma pieejama šeit.

No 5. līdz 9. septembrim LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs piedalās ESCL (European Society of Comparative Literature) kongresā Romā, kura tēma ir "Imagining Inclusive Communities in European Culture" ("Iztēlojoties iekļaujošas sabiedrības Eiropas kultūrā"). Kongresā Benedikts Kalnačs nolasīs referātu "The Unstable Inclusiveness: The 1819 Debates of the Courland Society of Literature and Arts on Germanisation of emancipated Serfs" ("Nestabilā iekļaušana: 1819. gada debates Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā par atbrīvoto dzimtcilvēku ģermanizāciju"), kas sagatavots kopīgi ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Paulu Daiju.


Pilna kongresa programma šeit.

Latvijas Universitātes darbinieku kopsapulcē, kas notika 2. septembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks izteica pateicību LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta lietvedei Vilhelmīnei Mackus par ieguldīto mūža darbu, profesionalitāti un atsaucīgo klātbūtni LU LFMI (iepriekš – LZA Valodas un literatūras institūts) administratīvajā un zinātniskajā dzīvē 50 gadu garumā un LU LFMI direktores vietniecei stratēģiskās attīstības jautājumos, vadošajai pētniecei un Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītājai Sanitai Reinsonei par iniciatīvas #ScienceForUkraine izveidi.


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

Lasīt vairāk...

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināriem trešdien, 7. septembrī, plkst. 15.00 un trešdien, 14. septembrī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.

7. septembrī ar priekšlasījumu uzstāsies Ieva Garda-Rozenberga, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un vides cilvēkzinātnēs, un Kārlis Vērdiņš, pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju dzimtes un kvīru studijās, savukārt 14. septembrīBenedikts Kalnačs, pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē, un Sandis Laime (dalība attālinātā vidē), pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs. Lasīt vairāk...


2022. gada 27. un 28. septembrī konferenču sērijā tiks prezentēti valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD rezultāti. Programmā divu gadu garumā bija iesaistīti gandrīz 100 Latvijas kultūras un mākslas zinātnieki, doktoranti un citi studējošie no trijām Latvijas kultūras un mākslu universitātēm Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA, programmas vadošais partneris), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētniekiem.

Konferences programma pieejama šeit.

Projekta CARD noslēguma konferenču sērija tiks atklāta 27. septembrī plkst. 10.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Pirmajā sērijas konferencē pētnieki prezentēs galvenos divu gadu projekta zinātniskos rezultātus un iezīmēs nākotnes perspektīvas turpmākajiem pētījumiem. Šī bija pirmā reize, kad kopīgā, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas (KM) finansētā, pētniecības projektā sadarbojās kultūras un mākslas nozares zinātniskās institūcijas, un tieši starpinstitucionālās sadarbības nostiprināšana ir viens no projekta nozīmīgākajiem ieguvumiem. Programmas devums ir gan zinātniski rezultāti – zinātniski raksti, monogrāfijas un akadēmiskas konferences, gan praktiska ietekme uz kultūras un mākslas nozari – politikas rekomendācijas un pētījumu datu ziņojumi, diskusijas, semināri un vasaras skolas nozares profesionāļiem un studējošajiem. Lasīt vairāk...


Katru gadu žurnāls "Pastaiga" veido Latvijas sieviešu sasniegumu topu Latvijas zinātnē un izglītībā. Redakcijas izveidota ekspertu komanda izceļ sievietes, kas ir spilgtas savas jomas pārstāves.

Šogad starp izcilākajām sievietēm zinātnē un izglītībā ir arī LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula.

Žūrijas eksperte, LU profesore Sanita Osipova par Daci raksta:

"Nāciju veido kultūra un vēsturiskā atmiņa, tāpēc svarīgi ir apzināt, publicēt un skaidrot informāciju par nācijas saknēm. Kas mēs esam? Tieši to nerimstoši dara Bulas kundze. Viņa nav kabineta pētniece, kas mūžu pavada pie darba galda, bet gan aktīva pilsoniskās sabiedrības locekle, kas publiski skaidro savu viedokli un pārdomas, prezentējot pētījumus vai publicējoties, piemēram, Satori. Interesanta, šarmanta sieviete ar dziļu un viedu prātu. Ausīs kā mūzika skan viņas skaistā, tīrā latviešu valoda, bez moderniem angļu vai franču valodas bagātinājumiem. Visu var pateikt latviski! To pašlaik prot tikai retais zinātnieks, jo valsts ar priekšrakstiem zinātni virza uz angļu valodas kuplināšanu, nevis latviešu valodas kopšanu. Tāpēc ir vitāli svarīgi, ka ir tādi cilvēki kā Bulas kundze."

Apsveicam Daci!

Ar pilnu 2022. gada izcilāko zinātnes un izglītības sieviešu sarakstu var iepazīties šeit.

Apgādā "Dienas Grāmata" klajā laista LU LFMI pētnieces Anitas Rožkalnes monogrāfija "Brīvie vektori". Pētījums fokusējas Gundegas Repšes biogrāfijas un daiļrades izpētē.

“Anitas Rožkalnes monogrāfija aicina dažādu uzskatu lasītājus no mūsdienu perspektīvas izvērtēt Gundegas Repšes pieteiktās tēmas par “cilvēka izvēles nozīmi, spēju mainīties, labot izdarītās kļūdas un pāridarījumus un ar to mainīt pasauli un savu likteni””.

Dr. philol. Maija Burima

“Gundega Repše ir viena no nozīmīgākajām latviešu rakstniecēm, vairāku literāru prēmiju, tostarp Baltijas Asamblejas balvas literatūrā, laureāte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Viņas gandrīz trīsdesmit grāmatās — romānos, prozas krājumos, apjomīgās biogrāfiskās esejās, intervijās ar literatūras personībām, arī dienasgrāmatās un publicistikas sleju apkopojumos — atklājas dziļa pasaules izjūta, taču viņas mākslinieciskā izteiksme un uzsvērtie satura aspekti vienmēr ir spilgti un izaicinoši individuāli. Vektors ir virzība uz mērķi. Šīs grāmatas uzmanības centrā ir literāro darbu rašanās impulsi, ieceres ģenēze, darbu mākslinieciskā struktūra un recepcija: brīvie vektori, kas spēj būt paralēli sev jebkurā telpas punktā.”

Dr. philol. Anita Rožkalne

Monogrāfija tapusi ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu un grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.


Apgādā Jānis Roze klajā laists Benedikta Andersona (1936–2015) zinātniskās monogrāfijas "Iedomātās kopienas" tulkojums latviešu valodā, turpinot LU LFMI gādību par fundamentālu teorētisko tekstu tulkošanu un izdošanu latviešu valodā sērijā "Theoria".

Šajā grāmatā Benedikts Andersons aplūko tautības “iedomāto kopienu” izveidi un globālo izplatību, pētot procesus, kas radīja šīs kopienas: reliģisko ticību teritorializāciju, monarhisma pagrimumu, kapitālisma un drukas mijiedarbību, valsts valodu attīstību un laika priekšstatu maiņu. Viņaprāt, kopiena kā ideja radusies Dienvidamerikā, nevis deviņpadsmitā gadsimta Eiropā. Andersons parāda, kā Amerikā dzimušo oriģinālo nacionālismu modulāri pārņēma tautas kustības Eiropā, imperiālistiskās varas un anti-imperiālisma pretošanās Āzijā un Āfrikā. Vēlāk šī piederības sajūta tika veidota un pārformulēta visos līmeņos, sākot no augstās politikas līdz populārajai kultūrai, izmantojot iespieddarbus, literatūru, kartes un muzejus. Lai parādītu, kā nacionālisms veidoja mūsdienu pasauli, Andersons izmanto piemērus no Dienvidaustrumāzijas, Latīņamerikas un Eiropas nesenās pagātnes, izsekojot nāciju uzplaukumam un konfliktiem un impēriju pagrimumam.

Lasīt vairāk...

No 22. līdz 27. augustam Ļubļanā (Slovēnijā) notiek starptautiskā vasaras skola "Intimacy in Women's writing and reading", kuras ietvaros norisinās arī pētnieciskā meistardarbnīca "Censoring Intimacy in Women's Writing and Reading in the Long Nineteenth Century". Tajā LU LFMI 24. augustā pārstāvēs Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla ar priekšlasījumu "Censorship and Self-censorship in Latvian Women's Writing: Reading Intimate in Anna Rūmane-Ķeniņa's Stories and Marija Eglīte's Diaries".

Pilna programma un priekšlasījumu anotācijas pieejamas: https://www.ung.si/documents/1260/Booklet11_8_V8Uo...


LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" (http://www.isfnr.org/committee-on-charms-charmers-and-charming.php) organizē starptautisku konferenci "KANONISKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS", kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Lasīt vairāk...