EN in English

Projektu īstenojot dažādu nozaru pārstāvjiem, neiztrūkstošas ir diskusijas par atšķirībām teorētiski metodoloģiskajās nostādnēs un jēdzienu lietojumā. 11. janvārī projekta sociologi – Agnese Zīle-Veisberga iepazīstināja ar vides socioloģijas vēsturi, galvenajām izpētes jomām un to pārstāvjiem, savukārt Jānis Daugavietis vērtēja vides socioloģiju Latvijā, secinot, ka tā pagaidām drīzāk sastopama vien teorētiskā un/vai mācību kursu veidā. Nākamajā tikšanās reizē Agita Pusvilka vēstīs par vides antropoloģiju.


11. janvārī plkst. 10.00 Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā "Zirgu pasts" (Rīga, Dzirnavu iela 46) norisināsies Kultūras kanona konkursa 2018–2019 "Kultūras kanons manā skolas somā" 2. kārta – izglītojoši radošais seminārs, kurā ar priekšlasījumu "Dzīves pierakstīšanas tradīcijas jeb kāpēc arī Tava dienasgrāmata ir kultūras mantojums" uzstāsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Seminārs būs veltīts kultūras mantojuma un jauniešu personiskās kultūras pieredzes saiknes atklāšanai. Semināru Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) organizē ar mērķi palīdzēt konkursa finālistiem sagatavoties Fināla uzdevuma izpildei – Latvijas valsts 101. gada kultūras notikuma projekta izstrādei.

Seminārā tiks apzināta kultūras mantojuma daudzveidība, tā saikne ar katru no mums un izmantošanas iespējas mūsdienu mākslas un kultūras procesos, kā arī atklāta mantojuma un mūsdienu mākslas mijiedarbe.

Vairāk informācijas par semināru un tā programmu šeit.


2019. gada 9. janvārī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 2019. gada 26. un 27. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28 rīko starpdisciplināru un starptautisku konferenci "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija/ Geographie et Migration du Savoir/ Geographie und Migration des Wissens" ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Francijas Institūta Latvijā un Gētes institūta Latvijā atbalstu.

Darba valodas: latviešu, vācu, franču (sinhronais tulkojums).

Zināšanas strukturē, sakārto un ļauj izprast redzamo un neredzamo realitāti. Kā specifisku pārvaldošu attiecību veidam pār pasauli tām piemīt kopīgas iezīmes ar varu. Ne velti latviešu intelektuāļu elites 19. gadsimta vidū aizsāktais intensīvais zināšanu uzkrājums rezultējas varas struktūrā – nacionālā valstī, kura savu dibināšanas aktu pieredz 1918. gadā. Saikne ir abpusēja, un tādējādi Latvijas republikā drīz vien top būtiskas zināšanu institūcijas – Nacionālā bibliotēka, Universitāte, kuras pilnveido un stiprina kultūras pamatu un turpina zināšanu uzkrājumu. Izglītības attīstība, tās satura definēšana veicina jaunu zināšanu modeļu meklējumus un ieviešanu, kā arī eksistējošo modeļu pielāgošanu. Lasīt vairāk...


Decembra vidū noslēgusies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā sabiedrības iesaistes akcija "Lasīsim dzejiņas", kas kopš šā gada 1. septembra piedāvāja ikvienam skaļi nolasīt un ierakstīt kādu no simts bērnu dzejoļiem. Nepilnu četru mēnešu laikā ierakstīti un akcijas vietnē http://berni.literatura.lv/ augšupielādēti gandrīz trīs tūkstoši unikālu dzejoļu skandējumu! Šī ir otrā tieši latviešu literatūrai veltītā skaļās lasīšanas akcija, kurā katram bija iespēja savu balsi atstāt vēsturē īpašā platformā.

Akcijai tika izvēlēta bērnu dzeja, kas tapusi pirms simts un vairāk gadiem, tās autori ir gan labi zināmi un visās paaudzēs mīlēti (Fricis Bārda, Aspazija, Rainis, Vilis Plūdons, Rūdolfs Blaumanis u. c.), gan arī mazāk zināmi latviešu dzejnieki (Ārija, Vensku Edvarts, Saulietis, Fallijs u.c.). Dzejas tapšanas laikmeta šarms jūtams gan dzejoļu izteiksmē, seno vārdu lietojumā un ilustrācijās, gan akcijas nosaukumam izvēlētajā bērniem veltītās dzejas apzīmējumā "dzejiņas", kas tolaik ticis izmantots grāmatu virsrakstos. Lasīt vairāk...


Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2018. gadā, starp tiem arī mūsu vadošo pētnieku – Māras Grudules un Arnolda Klotiņa pētījumi.

Māra Grudule LZA apbalvojumu saņem par grāmatu "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts" (LU LFMI, 2018) – pirmo reizi starpdisciplināri aplūkota izcilā 18. gadsimta Baltijas vācu teologa un literāta Gotharda Frīdriha Stendera personība un darbība plašā Eiropas apgaismības kontekstā.

Arnolds Klotiņš LZA apbalvojumu saņem par monogrāfiju "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1953" (LU LFMI, 2018) – pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas sniegta aptveroša pēckara desmitgades (1944–1953) mūzikas norišu aina uz Latvijas PSR politisko un sabiedrisko kolīziju fona.

Vairāk informācijas LZA mājaslapā.


Līksmus Ziemassvētkus un laimīgu 2019. gadu!

Foto uzņēmis LU LFMI LFK pētnieks Sandis Laime 2004. gadā ekspedīcijā Sibīrijā.


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā klajā laists rakstu krājums "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls", kas ir pirmā zinātniskā grāmata, kas veltīta rakstnieces daiļradei.

Kā atzīst rakstu krājuma sastādītājs un zinātniskais redaktors, LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš: "Hipnotiskais iespaids, kādu Andra Neiburga ir atstājusi uz lasītājiem, kritiķu vērtējumos sniegts vien virspusēji, tāpēc šķita būtiski iedziļināties atsevišķos jautājumos, kas ne tikai būtu saistīti ar formas un izteiksmes meistarību, bet arī piedāvātu laikmetīgas, mūsdienu teorētiskajās nostādnēs balstītas interpretācijas. Šis rakstu krājums turpina 2017. gada 27. janvārī organizētās konferences ieceri – pulcēt dažādu paaudžu pētniekus, piedāvājot jaunus tekstu tuvlasījumus, arī izejot ārpus īsā stāsta žanra robežām, tostarp vēršot uzmanību uz A. Neiburgas darbību publicistikā, kā arī uz kopsakarībām ar viņas meitas Katrīnas Neiburgas radītajiem videomākslas darbiem. Šis rakurss šķiet likumsakarīgs, ja ņem vērā ne vien A. Neiburgas izglītību vizuālajā mākslā un īso darbību mākslas jomā, bet arī K. Neiburgas mākslas specifiku, kas balstīta antropoloģiskā pieejā, iedziļinoties attēloto personu pārdzīvojumos." Lasīt vairāk...


18. decembrī plkst. 11.00 Bebrenes muižā (Bebrenes pagasts) tiks atklāta Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā vietne www.enciklopedija.lv – universāls un augstticams informācijas resurss latviešu valodā tiešsaistē, izmantojams bez maksas. Nacionālās enciklopēdijas sējuma un elektroniskās vietnes šķirkļu autori ir arī LU LFMI pētnieki – Dace Bula, Pauls Daija, Eva Eglāja-Kristsone, Benedikts Kalnačs un Rita Treija.

Pateicoties Latvijas Televīzijas atbalstam, pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē – portālos LSM.lv un Replay.lv. Lasīt vairāk...


8. decembrī Jāņa Akuratera muzejā notika Kārļa Dziļlejas fonda rīkotā studentu zinātnisko darbu literatūrzinātnē 2018. gada konkursa laureātu apbalvošana.

Maģistra darbu grupā galveno prēmiju ieguva LU LFMI zinātniskā asistente Ilze Ļaksa-Timinska par Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādāto un aizstāvēto darbu "Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados" (zinātniskā vadītāja profesore Ieva Kalniņa).


2018. gada nogalē Vācijā LIT apgādā klajā nācis zinātnisku rakstu krājums Politische Dimensionen der deutschbaltischen literarischen Kultur (“Vācbaltiešu literārās kultūras politiskās dimensijas”), kuru sastādījuši Līna Lukasa, Mihaēls Švidtāls un Jāns Undusks. Grāmata izdota Baltijas Vēsturnieku komisijas (Baltische Historische Komission) rakstu sērijā.

Šis izdevums ir stapdisciplinārs pētījums, kas apkopo Vācijas, Latvijas un Igaunijas zinātnieku rakstus. Tie veltīti Baltijas vēsturisko etnisko un sociālo grupu mijiedarbei laika posmā no 17. līdz 19. gadsimtam, īpašu uzmanību pievēršot reģiona multikulturālās sabiedrības politisko pārmaiņu atspoguļojumam ne tikai publicistikā un juridiskos apcerējumos, bet arī reliģiskajos rakstos un daiļliteratūrā. Autoru redzeslokā ir vācu, latviešu un igauņu valodā publicēto tekstu interpretācijas laikmeta kontekstā.

Grāmatā publicēts LU LFMI vadošās pētnieces Māras Grudules raksts Gotthard Friedrich Stender und das Kurländische Gesangbuch (“Gothards Frīdrihs Stenders un Kurzemes dziesmu grāmata”) un LU LFMI vadošā pētnieka Paula Daijas raksts Politischer Karneval: Zum Verständnis der Freiheit bei Alexander Johann Stender (“Politiskais karnevāls: par Aleksandra Johana Stendera brīvības izpratni”).

Vairāk informācijas šeit.


Anna Bērzkalne

Klajā nākusi Ritas Treijas zinātniskā monogrāfija "Anna Bērzkalne" (Rīga: Zinātne, 2018. 304 lpp., il.). Jaunais pētījums ir piektais izdevums Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves publicējumu sērijā "Folkloristikas bibliotēka".

Grāmata veltīta latviešu folkloristei Annai Bērzkalnei (1891–1956), kas ir nozīmīga 20. gadsimta Latvijas personība. Viņa bijusi tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929), ilgus gadus arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa aktīvi darbojusies Eiropas folkloristu starptautiskās saziņas lokos. Taču Annas Bērzkalnes vārds plašākai sabiedrībai ir līdz šim bijis maz zināms.

Lasīt vairāk...

Visions and Traditions

Somijas Zinātņu akadēmijas izdevniecībā klajā nākusi sērijas "Folklore Fellows' Communications" 315. grāmata – zinātnisku rakstu krājums "Visions and Traditions. Knowledge Production and Tradition Archives" ("Vīzijas un tradīcijas. Zināšanu radīšana un tradīciju arhīvi"). Krājumu sagatavojis starptautisks redaktoru kolektīvs: Susanne Ēsterlunda-Pētša un Lauri Harvilahti (Somija), Auduns Kjuss (Norvēģija), Kliona O'Karrolla (Īrija), Fredriks Skots (Zviedrija) un Rita Treija (Latvija).

Skaidrojot tradīciju arhīvu lomu zināšanu veidošanā kā mūsdienās, tā iepriekšējos gadsimtos, pavisam 18 rakstos (saturu skatīt te) iztirzāti dažādi politiskie, metodoloģiskie un ētiskie aspekti. Rakstu autoru vidū ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Sanita Reinsone, kas analizējusi sabiedrības iesaistes jautājumus folkloras arhīvu kontekstā.

Lasīt vairāk...

Apgāds "Neputns" laidis klajā unikālu vēstures liecību apkopojumu – literatūrzinātnieka, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītāja Raimonda Brieža un autoru kolektīva sastādīto hroniku "Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij". Tekstus atlasījuši un sagatavojuši: Raimonds Briedis, Zane Gailīte, Juris Goldmanis, Zane Grigoroviča, Māra Grudule, Līga Ulberte.

Sagaidot Latvijas valsts simto gadadienu, tapis enciklopēdisks izdevums, kas paredzēts plašam lasītāju lokam un sniedz visaptverošu hronoloģisku pārskatu par notikumiem Latvijas kultūrtelpā vairāk nekā desmit gadsimtos. Tas iecerēts kā vērtību arhīvs, kas atklāj daudzveidīgo un bagāto kultūras slāni, uz kura pamata veidojusies Latvijas valsts un sabiedrība. Par hronikas sākuma brīdi izraudzīts laiks, kad Baltijas telpa atbrīvojās no ledus, bet par beigu posmu – 1918. gads, kad tika proklamēta Latvijas valsts. Lasīt vairāk...


29. novembrī, ievērojot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Statūtu 3.2.1. un 3.8.1. punktu, aizklāti balsojot, Rudens pilnsapulcē par Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunajiem locekļiem ievēlēti deviņi īstenie locekļi, sešpadsmit korespondētājlocekļi, četri ārzemju un viens goda loceklis. Par LZA korespondētājlocekli ievēlēts arī LU LFMI vadošais pētnieks Pauls Daija. Lasīt vairāk...