EN in English

Latvijas humanitāro zinātņu institūcijas veido un attīsta digitālos resursus, kas noder ne tikai pētnieciskajā darbā. Šie resursi ir brīvi pieejami un izmantojami ikvienam. Tās ir gan valodas, gan literatūras, folkloras, kā arī dažādu citu kultūras materiālu krātuves, meklētāji un informācijas vizualizācijas rīki, kas ļauj iepazīt valodas un kultūras bagātības un īpatnības, kā arī tās tālāk izmantot reģionālās identitātes stiprināšanā, izglītības satura dažādošanā, tūrisma maršrutu veidošanā un radošajā uzņēmējdarbībā.

Lasīt vairāk...

Akcijas nolūks ir ar sabiedrības aktīvu iesaisti kopīgi veidot datu un attēlu kopu, kas parādītu sieviešu iniciatīvu, profesionālo, sabiedrisko un politisko darbību no 19. gadsimta beigām līdz 2. pasaules karam.

Ja Tavā dzimtā vai tuvākajā apkārtnē bijusi kāda sabiedrisko organizāciju vadītāja vai aktīva dalībniece, raksti mums!

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina piedalīties zinātniskā konferencē "Jauno pētnieku diena" 2021. gada 21. maijā platformā "Zoom".

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts izsludina pieteikšanos zinātniskai konferencei, aicinot piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu programmu doktorantus, kuri studē Latvijas un ārvalstu augstskolās.

Lasīt vairāk...

Piektdien, 12. martā, no pulksten 14.00 līdz 17.00 tiešsaistē norisināsies Latvijas Universitātes Starptautiskā zinātniskā konference, kuras ietvaros būs arī Latviešu literatūras vēstures sekcija ar programmu "Vera Vāvere – personība, pētījumi, recepcija"

Lasīt vairāk...

Liepājas 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" 10. un 11. martā piedalīsies 16 LU LFMI pētnieki. Skatītāju skaits konferencē ir ierobežots, tomēr tās ieraksts būs pieejams pēc konferences. Konferences programma un Zoom saites uz konferenci skatāmas šeit.

10. martā sekcijā "Padomju periods literatūrā" uzstājas Jānis Oga ar pētījumu "Ārzemju ceļojumu iespaidu atspoguļojums Zigmunda Skujiņa romānā "Gulta ar zelta kāju"".

Sekcijā "Literatūra līdz 1940. gadam" uzstājas Pauls Daija ar pētījumu "Kārlis Vatsons latviešu literārās kultūras vēsturē".

Savukārt Sanitas Reinsones vadītajā sekcijā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: pieredze un sadarbība" uzstājas Eva Eglāja-Kristsone un Signe Raudive ar pētījumu "Digitālās biogrāfijas zināšanu apmaiņai un pētniecībai: literatura.lv piemērs", Elīna Gailīte, Sandis Laime un Sanita Reinsone ar pētījumu "No arhīva manuskripta līdz tekstu korpusam: garamantas.lv piemērs".
Lasīt vairāk...

Marta sākumā pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 42. numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas vēsturi un kultūru saistītām tēmām.

Numuru ievada Jāņa Ozoliņa raksts par stāstījuma jēdzienu latviešu literatūrzinātnē. Latviešu kultūrai trimdā pievērsušies Viesturs Zanders un Arnolds Klotiņš, rakstot attiecīgi par cittautu literatūras tulkojumiem un latviešu komponistu adaptāciju pēckara Eiropā.

Lasīt vairāk...

25. februārī plkst. 19.00 "Latvijas jauno zinātnieku apvienība" sarunu ciklā "Tiešsaistē ar zinātnieci" uz sarunu aicina LU LFMI vadošo pētnieci Daci Bulu.

Sarunu vadīs Miķelis Grīviņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis.

Šoreiz saruna par vides cilvēkzinātni, pētniecības virzienu, kas aizsākts projekta “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē" ietvaros.

Plašāk par pasākumu un iespējām tam pievienoties šeit: Tiešsaistē ar zinātnieci.


2021. gada 24. februārī plkst. 10.00 Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties teorētiskās literatūras seminārā par Baltijas postkoloniālisma pieejas izmantošanu folkloras un folkloristikas vēstures pētniecībā:

- cik tā ir efektīva?
- kādu laikmetu pretrunas tā vislabāk atklātu?
- vai un kā to varētu vēl labāk piemērot folkloristikas vajadzībām?
- kādi metodoloģiski apsvērumi izriet no šīs pieejas?

Lasīt vairāk...

Eiropas teātra studiju un izpildītāju asociācija (European Association of the Studies of Theatre and Performance) aicina pieteikties divām konferencēm, kas šajā gadā norisināsies Viļņā un Orhūsā.

23. un 24. septembrī tiešsaistē plānotā konference "Jaunais skatītājs post-Covid laikā: teātris un digitālā telpa" (New Spectatorship in POST-COVID times: Theater and the digital) rosinās diskusijas par jaunākajām norisēm globālajā teātra kultūrā, padziļinātu uzmanību pievēršot teātra (piespiedu) mediatizācijai, kā arī apskatot digitālā teātra veidošanās un jaunu skatīšanās formu pieredzi, kas rodas globālās pandēmijas laikā.

Lasīt vairāk...

Kopš janvāra beigām Latviešu folkloras krātuves YouTube kanālā brīvi pieejami konferencē "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" nolasītie vietējo un ārzemju zinātnieku referāti.

Konferences priekšlasījumi ir par tēmām, kas saistītas ar sociālisma mantojuma ietekmi uz folkloristikas, tautas mākslas un etnogrāfijas attīstību Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs. Desmit dažādu valstu pētnieki iepazīstina ar saviem atklājumiem un aizraujošiem ieskatiem zināšanu vēsturē no Karēlijas ziemeļos līdz Rumānijai dienvidos. Ar vairākiem referātiem ir pārstāvētas arī visas trīs Baltijas valstis. Lasīt vairāk...


Ikgadējās Latvijas Universitātes konferences programmā šogad iekļauta sekcija "Daba: starpdisciplinārā perspektīva". Tās organizētāji Artis Svece (VFF), Anita Zariņa un Ivo Vinogradovs (ĢZZF) pulcinājuši humanitāro, dabas un sociālo zinātņu pētniekus, kas tiešsaistē tiksies 3. februārī. Konferencē piedalās arī LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula ar priekšlasījumu “Ūdens aģence Daugavas lejteces plūdu stāstos”. Referāta pamatā projektā “Dzīve līdzās ostai” (lzp - 2018/1-0446) dokumentētie vides pieredzes naratīvi — iedzīvotāju atmiņas par Bolderājā, Kundziņsalā, Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī piedzīvotajiem plūdiem, kas īpaši spēcīgi bija 1969. un 2005. gada vētru laikā.

Foto: Imants Krastiņš, Kundziņsala


29. janvārī institūta vadošā pētniece Dace Bula, klātesot arī projekta “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms” (lzp — 2018/1-0446) komandai, piedalās COST tīkla “Pilsētvides rakstība: Eiropas pilsētu jaunie naratīvi” (CA18126 “Writing Urban Places: New Narratives of European Cities”) projektu vebinārā.

Vebinārs strukturēts atbilstīgi COST akcijas trim galvenajiem konceptiem: nozīmīgums (meaningfulness) I kartēšana (mapping), telpas piesavināšanās (appropriation) I izpildījums (performing) un integrācija (integration) I dalīšanās (sharing). Projekts "Dzīve līdzās ostai" ir viens no 12 projektiem, kuri tiek prezentēti šajā vebinārā.

COST akcijas vadošā iestāde ir Delftas Universitātes Arhitektūras un būvētas vides fakultāte. Šis pasākums īslaicīgi aizstāj sākotnēji plānoto COST akcijai relevanto projektu izstādi Portugālē. Izstādes iecere gan nav vēl pilnībā atmesta, cerībā uz pandēmijas beigām, tā pārcelta uz 2021. gada rudeni.

Plašāk par akciju: https://writingurbanplaces.eu/

Foto: Dace Bula


Ar jaunāko Latvijas teātra vēstures pētījumu “Neatkarības laika teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā” Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras Rondo” klausītāji tika iepazīstināti jau decembrī. Uzreiz pēc grāmatas iznākšanas radio studijā viesojās projekta vadītāja, teātra pētniece un kolektīvās monogrāfijas redaktore Edīte Tišheizere. Arī Latvijas Televīzijā drīz pēc tam Kultūras ziņās jauniznākušajai grāmatai tika veltīts sižets, savukārt šā gada janvāra sākumā Edīte Tišheizere tika aicināta uz sarunu par jauno pētījumu Latvijas Radio 3 programmā “Klasika”.

Lasīt vairāk...

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi" 28. un 29.janvārī piedalīsies septiņi institūta darbinieki.

Lasījumu darba grupā "Smiekli un asaras literatūrā un kultūrā" savus atklājumus vēstīs Una Smilgaine ar referātu "Ķermenis un tā atspoguļojums kāzu apdziedāšanās dziesmās", savukārt Ingunas Daukstes-Silasproģes ziņojums būs "M. Mežmīļa satīriskais skatījums uz latviešiem trimdā".

Lasīt vairāk...

Jau par tradīciju kļuvusi mūsu pētnieku dalība ikgadējā konferencē “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram”, ko organizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Kuldīgas Galveno bibliotēku un Latvijas Bibliotekāru biedrību. Šogad tajā uzstājās Māra Grudule ar priekšlasījumu "Latvijas vēstures tēlojums Baltijas vācu literatūrā" un Eva Eglāja-Kristsone ar prezentāciju "Rakstnieku raduraksti: jaunas iespējas un atklājumi dzimtu izpētē". Kurzemes bibliotekārajai sabiedrībai veltītā konference, kas notika Zoom, pulcēja ap 300 bibliotēkas darbinieku no visas Latvijas un diasporas.

Par konferenci un programmu: https://www.biblioteka.lv/tiekamies-konference-literaturas-zinasanas-musdienigam-bibliotekaram/

Foto: Flickr