EN in English

6. martā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē notika LU LFMI Pašvērtējuma debates, kuras vadīja Ieva Garda-Rozenberga un Jānis Daugavietis.

Pasākumā ievadvārdus teica institūta direktore Dace Bula, savukārt LU LFMI darbinieku aptaujas rezultātu kvantitatīvos datus analizēja pētnieks Jānis Daugavietis. Pēcāk norisinājās darbs septiņās darba grupās, kurās tika analizēti un komentēti darbinieku aptaujas rezultāti, kas tika arī prezentēti. Lasīt vairāk...


Vācot padomju folkloru

Klājā laista LU LFMI LFK pētnieka Toma Ķenča grāmata "Vācot padomju folkloru" (Rīga: LU LFMI, 2019). Jaunākais nozares vēstures pētījums aizved aizraujošā ceļojumā uz pēckara pirmo desmitgadi un izseko folkloristu gaitas Tukuma, Siguldas, Cēsu, Ventspils un citos Latvijas rajonos, kur no 1947. līdz 1954. gadam tika rīkotas zinātniskās folkloras vākšanas ekspedīcijas.

Tautasdziesmas par Staļinu, sakāmvārdi par kolhozu, pionieru dzeja un sienas avīžu virsraksti ir tikai daļa no tā laika padomju folkloras materiāliem, kas mūsdienās atrodami Latviešu folkloras krātuvē. Grāmata ir pētījums par šī neērtā kultūras mantojuma tapšanu, izmantošanu propagandas darbā, vākšanu un interpretēšanu.

Lasīt vairāk...

No 2019. gada 23. līdz 26 jūlijam Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks jau otrā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola, kas pulcēs dažādu kultūras zinātņu studentus, pētniekus, arhīvu, bibliotēku un muzeju speciālistus no dažādām valstīm.

Šogad starp lektoriem un meistardarbnīcu vadītājiem būs pētnieki un jomas speciālisti no Vācijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Šī būs lieliska iespēja sastapt kolēģus no citām valstīm un iepazīt jaunas digitālo humanitāro zinātņu šķautnes.

Vasaras skolu organizē: Latvijas Nacionālā bibliotēka, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Sociālo zinātņu fakultāte un LU Humanitāro zinātņu fakultāte.

Detalizētāka informācija par vasaras skolu pieejama angļu valodā: http://www.digitalhumanities.lv/bssdh/2019/


2019. gada 20. martā plkst. 18.00 Siguldas Mākslu skolas "Baltais flīģelis" audzēkņi un pedagogi piedalīsies Latviešu folkloras krātuves projektā "Dziedi ar arhīvu".

Koncertā izskanēs dziesmas, kas atlasītas projektam "Dziedi ar arhīvu" un atrodamas vietnē dziedi.garamantas.lv. Tautasdziesmu apdares veidojuši gan skolas audzēkņi, gan pedagogi. Koncertlekcijā piedalīsies arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki, tai skaitā etnomuzikoloģe Dr. art. Ieva Tihovska, kura pastāstīs par izvēlētajām dziesmām, to ierakstīšanas procesu un teicējiem.

Lasīt vairāk...

27. martā plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā, Mūkusalas ielā 42 Zuzānu kolekcijas izstādē "Nebaidies" norisināsies stāstu vakars (pasākums pārcelts no 6. marta).

Ērmotus stāstus dialogā ar izstādes kuratori Artu Vārpu, mākslas darbiem un tajās nojaušamajām situācijām vēstīs pieredzējuši stāstnieki – LU LFMI pētnieks, Dr. philol. Guntis Pakalns, Pasaku ragana Ivita Kalnozola-Kalsere un erudītais piedzīvojumu meklētājs Normans Graustiņš. Ieeja pasākumā un izstādē bez maksas.


7. martā komūnbārā "Hāgenskalna komūna" notiks viena vakara festivāls, kas veltīts latviešu rakstnieces Ingas Žoludes romāniem "Silta zeme" un "Materia botanica". Romānu teksts lielā mērā balstās uz dienasgrāmatām, tāpēc festivālā par dienasgrāmatu fenomenu miniatūru lekciju nolasīs literatūrzinātniece, LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.

Romāns "Silta zeme" tika izdots 2008. gadā izdevniecībā "Dienas Grāmata", un pēc desmit gadiem, 2018. gadā, klajā tika laists romāna turpinājums ar nosaukumu "Materia botanica".

Vakara gaitā romānu autore Inga Žolude lasīs romāna fragmentus, bet par "Siltas zemes" un "Materia botanica" fenomenu, tekstiem, tēliem, atmiņām, leģendām reflektēs izdevniecības "Dienas Grāmata" vadītāja un galvenā redaktore Dace Sparāne-Freimane, abu romānu redaktors Arvis Kolmanis, "Siltas zemes" grāmatas mākslinieks Jānis Indāns, Katrina Idu Krezina stāstīs par romāna "Silta zeme" tulkošanas procesu franču valodā. Lasīt vairāk...


5. martā plkst. 11.00 Kultūras informācijas sistēmu centra Mācību klases Tiešsaistes studijā notiks tiešraides saruna ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgādu. Sarunas laikā apgāda vadītāja, LU LFMI izpilddirektore Una Balode pastāstīs par apgāda darbību, par īstenotajiem projektiem, grāmatu jaunumiem, kā arī citām aktualitātēm, kas interesē grāmatu lasītājus.

Tiešsaistes saruna tiks translēta Kultūras informācijas sistēmu centra Facebook profilā.

Saruna norit Kultūras informācijas sistēmu centra īstenotā izglītojoši informatīvā cikla "Aktuālās norises latviešu literatūrā un grāmatniecībā" ietvaros. Sarunas tiešraidē aicināti piedalīties Latvijas pašvaldību publisko un skolu bibliotēku darbinieki un lasītāji, kā arī ikviens interesents. Tiešraides laikā būs iespēja rakstiski uzdot jautājumus, uz kuriem sarunas laikā tiks sniegtas atbildes.

Tiem, kuri nevarēs piedalīties tiešraidē, mēs piedāvāsim noskatīties sarunas ierakstu, kas būs pieejams ikvienam interesentam Kultūras informācijas sistēmu centra Facebook profilā un mājas lapā www.kis.gov.lv.


6. martā Kaņepes Kultūras centrā no plkst. 18.00 līdz 19. 30 notiks LU LFMI vadošās pētnieces, literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones un vēsturnieces Inetas Lipšas lekcija "Sieviešu aktīvisms pēc 1918. gada: publiskais un privātais". Lekcijā tiks aplūkots sieviešu aktīvisms un tā publiskās (līdzdalība politiskās un sabiedriskās institūcijās) un privātās (dienasgrāmatas, atmiņas) izpausmes.

Tiks izvērtēts Latvijas sieviešu politiskais aktīvisms 1919. gadā un 1920. gadā – Bermontiādes un pirmā Latvijas tautas vēlētā parlamenta (Satversmes sapulces) – priekšvēlēšanu kampaņas un vēlēšanu rezultātu kontekstā, kas norisinājās kara uzvaras pacēlumu vilnī. Tāpat tiks plašāk skatīta sieviešu līdzdarbošanās un klātesamība iekšpolitiskos un ārpolitiskos procesos un to pieminējums autobiogrāfiskā žanra darbos. Kā un vai vispār stāsts par sieviešu līdzdalību tika iekļauts latviešu kolektīvajā atmiņā par Latvijas Neatkarības karu? Un ko par reiz piedzīvoto aktīvismu vēstī latviešu kolektīvā atmiņa tieši tagad, 2019. gadā?


28. februārī plkst. 17. 00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, notiks Misiņa kluba kārtējais lasījums. Tajā ar priekšlasījumu "Kā es gatavoju grāmatu par staļinismu mūzikā" viesosies mūzikas vēsturnieks, muzikologs, LU LFMI vadošais pētnieks, Dr. art. Arnolds Klotiņš

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākusī Arnolda Klotiņa monogrāfija "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā" ir Latvijas mūzikas vēstures sējums par desmit gadu laikposmu no padomju varas atjaunošanas Rīgā 1944. gadā līdz Staļina nāvei 1953. gadā. Pētījums hronoloģiski turpina izzināt Latvijas mūziku politiskas un radošas nebrīves apstākļos, ko grāmatas autors uzsāka monogrāfijā "Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945" (2011). Lasīt vairāk...


6. martā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē notiks LU LFMI Pašvērtējuma debates, kuras vadīs Ieva Garda-Rozenberga un Jānis Daugavietis.

Pasākuma norises plāns:
1. Ievadvārdi – Dace Bula;
2. Aptaujas rezultātu kvantitatīvo datu apskats – Jānis Daugavietis;
3. Darbs grupās: grupu izloze, izveide un uzdevuma saņemšana;
4. Grupu darbs (aptaujas atvērto jautājumu analīze);
5. Grupu prezentācijas;
6. Komentāri, piebildes, jautājumi un atbildes.

Ķīpsala 2. martā plkst. 14.00 Mūrmuižas pagastmājā, Kauguru pagastā, Beverīnas novadā notiks 31. mācību gada 6. Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbība "Putni un to pētnieki Latvijā". Nodarbībā uzstāsies Filoloģijas doktors, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks un arī putnu pētnieks Sandis Laime. Noslēgumā muzikāls priekšnesums. Ieeja bez maksas.


Ķīpsala

No 1. līdz 3. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies ikgadējā "Latvijas Grāmatu izstāde", kurā piedalīsies arī LU Literatūras, mākslas un folkloras institūta apgāds.

Apgāda stendā būs iespējams satikt arī vairāku monogrāfiju autorus, kā arī iepazīties ar jaunākajiem institūta apgāda izdevumiem – Toma Ķenča monogrāfiju "Vācot padomju folkloru" (2019), Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfiju "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā" (2019), zinātnisko rakstu krājumu "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls" (sast. Jānis Ozoliņš; 2018), Arnolda Klotiņa "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā" (2018), "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā" (sast. Māra Grudule; 2018) u. c. Lasīt vairāk...


21. februārī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29, 413. auditorijā LU 77. konferences sekcijas sēdē "Datorlingvistika" ar referātu "Līdzdalības iniciatīvas digitālajās humanitārajās zinātnēs: LU LFMI pieredze" uzstāsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

LU 77. konferences sekcijas sēdes "Datorlingvistika" programma pieejama šeit.


20. februārī preses konferencē nosaukti grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele" nominētie darbi, starp kuriem kategorijā "Zinātniskā literatūra" nominēts arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākušais Jāņa Ozoliņa sastādītais zinātnisku rakstu krājums "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls" (mākslinieks Aleksejs Muraško).

Ikgadējai grāmatu mākslas balvai "Zelta ābele 2018" pašmāju izdevēji šogad pieteikuši 132 grāmatas.

Grāmatas iesnieguši 50 pašmāju izdevēji, un tās vērtējuši eksperti Kristiāna Ābele, Daina Balhina, Ieva Bečere, Daiga Brinkmane, Agris Dzilna, Jānis Murovskis un Ilze Ramane.

Konkursa "Zelta ābele" pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Konkursa mērķis ir veicināt grāmatu izdošanas profesionālā un mākslinieciskā līmeņa izaugsmi, kā arī attīstīt lasītāju izpratni par grāmatu mākslu.


Stāsta otra puse

Ciklā "Stāsta otra puse" sarunas būs par un ap grāmatām un to autoriem, vēsturiskām un aktuālām tēmām, kas atspoguļotas literārajos darbos, atrodamas LNB krājuma bagātībā vai saistās ar rakstnieka personību.

Pirmā saruna "Neredzamais karš jeb maz zināmais par pretošanās kustību Latvijā" notiks 27. februārī plkst. 17.00. Tā būs veltīta Latvijas nacionālo partizānu kustības jeb mežabrāļu un mežamāsu atspoguļojumu latviešu literatūrā. Sarunā piedalīsies Vilis Seleckis, LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone un Māris Rungulis - grāmatu autori, kuri savos literārajos darbos iekļāvuši šo Latvijas vēstures posmu - partizānu karu pret Padomju Savienību. Uz pasākumu aicināts arī vēsturnieks un Rubeņu fonda vadītājs Andrejs Ķeizars - kādreizējais LNB direktors, kurš Kurzemes pusē izveidojis divus pretošanās kustības muzejus un partizānu bunkurus. Sarunu vadīs kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.

Lasīt vairāk...