EN in English

Rucavas garamantas 1

"Rucavas garamantas I" (Rīga: Zinātne, 2019. 408 lpp., il.) ir devītā grāmata Latviešu folkloras krātuves sagatavotajā publicējumu sērijā "Novadu folklora" un pirmā, kas pilnībā tapusi ar digitālā arhīva garamantas.lv palīdzību. Grāmatas rosinātāji bijuši paši rucavnieki, īpaši Inga Tapiņa, kura izcēlusi sava novadnieka Jāņa Ģirņa folkloras vākumu, devusi komentārus visam materiālam un atšifrējusi lielāko daļu tekstu no digitalizētajiem rokrakstiem. Variantus atlasījusi un grāmatu sastādījusi, ievadus un vācēju biogrāfijas rakstījusi LFK fondu glabātāja Māra Vīksna. Rucavas izloksni izvērtējusi un grāmatā atrodamās īpašās leksikas skaidrojošo vārdnīcu izveidojusi folkloriste un valodniece Beatrise Reidzāne. Tehniski kārtojusi un salīdzinājusi variantus LFK bibliotekāre Antra Upeniece.

Lasīt vairāk...

Pēckara tekstu lasīšana

LU LFMI folkloristikas vēstures (1945–1985) pētnieku grupa aizsāk semināru ciklu, kurā pievērsīsies folkloristikas teorijām pēc Otrā pasaules kara. Lasīšanas semināros atgriezīsimies pie savā laikā akadēmiskajā vidē aktuālajām teorijām, paskatoties uz tām politiskā laikmeta un zinātnes vēstures kontekstā.

Folkloristikas vēstures pētījumos bieži dominē deskriptīva pieeja, post factum aplūkojot pētāmā laikmeta teorijas to lietojumā. Mēs vēlamies paskatīties uz šo problēmu no otras puses – atjaunot sākotnējo iespēju lauku un tā ietvaros izprast šodienas vēsturi. Ar cieņu pret jaunā vēsturiskuma pieeju, katrā seminārā tiks lasīti divi teksti. Viens tieši saistīts ar nozares vēsturi, bet otrs – spilgts laikmeta dokuments.

Lasīt vairāk...

2019. gada 30. janvārī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:


20. janvārī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone viesojas Siguldas Valsts ģimnāzijā, kur noris projektu nedēļa. Par dzīves pierakstīšanas tradīcijām un to, cik daudz nezināmā iespējams atklāt, pētot savas dzimtas vēsturi, Sanita Reinsone stāstīs devīto klašu skolēniem.


15. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra LZA vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem.

LU LFMI zinātniskajai asistentei Ilzei Ļaksai-Timinskai piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas Jaunā zinātnieka balva par Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādāto maģistra darbu "Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados" (vad. Dr. philol. Ieva Kalniņa).

Balvu laureāti tiks godināti LZA Pavasara pilnsapulces laikā, kas šogad notiks 4. aprīlī.

Projektu īstenojot dažādu nozaru pārstāvjiem, neiztrūkstošas ir diskusijas par atšķirībām teorētiski metodoloģiskajās nostādnēs un jēdzienu lietojumā. 11. janvārī projekta sociologi – Agnese Zīle-Veisberga iepazīstināja ar vides socioloģijas vēsturi, galvenajām izpētes jomām un to pārstāvjiem, savukārt Jānis Daugavietis vērtēja vides socioloģiju Latvijā, secinot, ka tā pagaidām drīzāk sastopama vien teorētiskā un/vai mācību kursu veidā. Nākamajā tikšanās reizē Agita Pusvilka vēstīs par vides antropoloģiju.


11. janvārī plkst. 10.00 Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā "Zirgu pasts" (Rīga, Dzirnavu iela 46) norisināsies Kultūras kanona konkursa 2018–2019 "Kultūras kanons manā skolas somā" 2. kārta – izglītojoši radošais seminārs, kurā ar priekšlasījumu "Dzīves pierakstīšanas tradīcijas jeb kāpēc arī Tava dienasgrāmata ir kultūras mantojums" uzstāsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Seminārs būs veltīts kultūras mantojuma un jauniešu personiskās kultūras pieredzes saiknes atklāšanai. Semināru Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) organizē ar mērķi palīdzēt konkursa finālistiem sagatavoties Fināla uzdevuma izpildei – Latvijas valsts 101. gada kultūras notikuma projekta izstrādei.

Seminārā tiks apzināta kultūras mantojuma daudzveidība, tā saikne ar katru no mums un izmantošanas iespējas mūsdienu mākslas un kultūras procesos, kā arī atklāta mantojuma un mūsdienu mākslas mijiedarbe.

Vairāk informācijas par semināru un tā programmu šeit.


2019. gada 9. janvārī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 2019. gada 26. un 27. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28 rīko starpdisciplināru un starptautisku konferenci "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija/ Geographie et Migration du Savoir/ Geographie und Migration des Wissens" ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Francijas Institūta Latvijā un Gētes institūta Latvijā atbalstu.

Darba valodas: latviešu, vācu, franču (sinhronais tulkojums).

Zināšanas strukturē, sakārto un ļauj izprast redzamo un neredzamo realitāti. Kā specifisku pārvaldošu attiecību veidam pār pasauli tām piemīt kopīgas iezīmes ar varu. Ne velti latviešu intelektuāļu elites 19. gadsimta vidū aizsāktais intensīvais zināšanu uzkrājums rezultējas varas struktūrā – nacionālā valstī, kura savu dibināšanas aktu pieredz 1918. gadā. Saikne ir abpusēja, un tādējādi Latvijas republikā drīz vien top būtiskas zināšanu institūcijas – Nacionālā bibliotēka, Universitāte, kuras pilnveido un stiprina kultūras pamatu un turpina zināšanu uzkrājumu. Izglītības attīstība, tās satura definēšana veicina jaunu zināšanu modeļu meklējumus un ieviešanu, kā arī eksistējošo modeļu pielāgošanu. Lasīt vairāk...


Decembra vidū noslēgusies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā sabiedrības iesaistes akcija "Lasīsim dzejiņas", kas kopš šā gada 1. septembra piedāvāja ikvienam skaļi nolasīt un ierakstīt kādu no simts bērnu dzejoļiem. Nepilnu četru mēnešu laikā ierakstīti un akcijas vietnē http://berni.literatura.lv/ augšupielādēti gandrīz trīs tūkstoši unikālu dzejoļu skandējumu! Šī ir otrā tieši latviešu literatūrai veltītā skaļās lasīšanas akcija, kurā katram bija iespēja savu balsi atstāt vēsturē īpašā platformā.

Akcijai tika izvēlēta bērnu dzeja, kas tapusi pirms simts un vairāk gadiem, tās autori ir gan labi zināmi un visās paaudzēs mīlēti (Fricis Bārda, Aspazija, Rainis, Vilis Plūdons, Rūdolfs Blaumanis u. c.), gan arī mazāk zināmi latviešu dzejnieki (Ārija, Vensku Edvarts, Saulietis, Fallijs u.c.). Dzejas tapšanas laikmeta šarms jūtams gan dzejoļu izteiksmē, seno vārdu lietojumā un ilustrācijās, gan akcijas nosaukumam izvēlētajā bērniem veltītās dzejas apzīmējumā "dzejiņas", kas tolaik ticis izmantots grāmatu virsrakstos. Lasīt vairāk...


Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2018. gadā, starp tiem arī mūsu vadošo pētnieku – Māras Grudules un Arnolda Klotiņa pētījumi.

Māra Grudule LZA apbalvojumu saņem par grāmatu "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts" (LU LFMI, 2018) – pirmo reizi starpdisciplināri aplūkota izcilā 18. gadsimta Baltijas vācu teologa un literāta Gotharda Frīdriha Stendera personība un darbība plašā Eiropas apgaismības kontekstā.

Arnolds Klotiņš LZA apbalvojumu saņem par monogrāfiju "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1953" (LU LFMI, 2018) – pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas sniegta aptveroša pēckara desmitgades (1944–1953) mūzikas norišu aina uz Latvijas PSR politisko un sabiedrisko kolīziju fona.

Vairāk informācijas LZA mājaslapā.


Līksmus Ziemassvētkus un laimīgu 2019. gadu!

Foto uzņēmis LU LFMI LFK pētnieks Sandis Laime 2004. gadā ekspedīcijā Sibīrijā.


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā klajā laists rakstu krājums "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls", kas ir pirmā zinātniskā grāmata, kas veltīta rakstnieces daiļradei.

Kā atzīst rakstu krājuma sastādītājs un zinātniskais redaktors, LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš: "Hipnotiskais iespaids, kādu Andra Neiburga ir atstājusi uz lasītājiem, kritiķu vērtējumos sniegts vien virspusēji, tāpēc šķita būtiski iedziļināties atsevišķos jautājumos, kas ne tikai būtu saistīti ar formas un izteiksmes meistarību, bet arī piedāvātu laikmetīgas, mūsdienu teorētiskajās nostādnēs balstītas interpretācijas. Šis rakstu krājums turpina 2017. gada 27. janvārī organizētās konferences ieceri – pulcēt dažādu paaudžu pētniekus, piedāvājot jaunus tekstu tuvlasījumus, arī izejot ārpus īsā stāsta žanra robežām, tostarp vēršot uzmanību uz A. Neiburgas darbību publicistikā, kā arī uz kopsakarībām ar viņas meitas Katrīnas Neiburgas radītajiem videomākslas darbiem. Šis rakurss šķiet likumsakarīgs, ja ņem vērā ne vien A. Neiburgas izglītību vizuālajā mākslā un īso darbību mākslas jomā, bet arī K. Neiburgas mākslas specifiku, kas balstīta antropoloģiskā pieejā, iedziļinoties attēloto personu pārdzīvojumos." Lasīt vairāk...


18. decembrī plkst. 11.00 Bebrenes muižā (Bebrenes pagasts) tiks atklāta Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā vietne www.enciklopedija.lv – universāls un augstticams informācijas resurss latviešu valodā tiešsaistē, izmantojams bez maksas. Nacionālās enciklopēdijas sējuma un elektroniskās vietnes šķirkļu autori ir arī LU LFMI pētnieki – Dace Bula, Pauls Daija, Eva Eglāja-Kristsone, Benedikts Kalnačs un Rita Treija.

Pateicoties Latvijas Televīzijas atbalstam, pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē – portālos LSM.lv un Replay.lv. Lasīt vairāk...


8. decembrī Jāņa Akuratera muzejā notika Kārļa Dziļlejas fonda rīkotā studentu zinātnisko darbu literatūrzinātnē 2018. gada konkursa laureātu apbalvošana.

Maģistra darbu grupā galveno prēmiju ieguva LU LFMI zinātniskā asistente Ilze Ļaksa-Timinska par Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādāto un aizstāvēto darbu "Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados" (zinātniskā vadītāja profesore Ieva Kalniņa).