EN in English

Konference "Digital Humanities in the Nordic Countries"

2017. gada 14.–16. martā Gēteborgas Universitātē notiks 2. Ziemeļvalstu Digitālo humanitāro zinātņu asociācijas konference "Digital Humanities in the Nordic Countries" (Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs), kurā ar referātu "Exploring User Engagement in Crowdsourcing Folk Traditions" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone. Lasīt vairāk...


LPSR VDK izpētes konference "1984" Rēzeknē

2017. gada 24. un 25. martā Rēzeknē notiks LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas un Latvijas Universitātes kopīgi rīkotā konference "1984" sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolu. Konferencē notiks diskusija par Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo LPSR VDK dokumentu publiskošanu internetā.

Konferencē ar referātu "PSRS Literatūras fonda Latvijas Republikāniskā nodaļa, Latvijas Padomju rakstnieku savienība un LPSR Valsts drošības komiteja" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Ieva Kalniņa. Lasīt vairāk...


Zinātniskās atskaites sesija par etnologu darbu 2016. gadā

2017. gada 24. martā Latvijas Universitātes bibliotēkā (Kalpaka bulvārī 4, 2. stāva konferenču zālē) notiks Zinātniskās atskaites sesija par etnologu darbu 2016. gadā. Tā būs veltīta Ainas Alsupes piemiņai.

Zinātniskajos lasījumos piedalīsies arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieces – Elīna Gailīte, Justīne Jaudzema, Kristīne Pokratniece, Una Smilgaine, Rita Treija un Elvīra Žvarte, vēstot par 53. zinātnisko ekspedīciju Ziemeļlatgalē. Lasīt vairāk...


Liepājas 23. starptautiskā zinātniskā konference "Aktuālās problēmas literatūras un kultūras pētniecībā"

2017. gada 16. un 17. martā Liepājas Universitātē notiks Liepājas 23. starptautiskā zinātniskā konference "Aktuālās problēmas literatūras un kultūras pētniecībā". Konference veltīta Kurzemes dzejnieka Olafa Gūtmaņa (1927–2012) atcerei. Konferenci rīko Liepājas Universitāte un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, atbalsta – Valsts pētījumu programma '"Letonika – Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības". Lasīt vairāk...


Reformācijai – 500: starptautiska starpdisciplināra konference "Reformācija mūsdienu pasaulē"

Latvijas Universitātē (LU) 2017. gada 17. martā visas dienas garumā notiks Reformācijas 500 gadu jubilejai veltīta starptautiska starpdisciplināra konference "Reformācija mūsdienu pasaulē", kurā sarunā par Reformāciju iesaistīsies trīs dažādu zinātnes disciplīnu – vēstures, pedagoģijas un teoloģijas – perspektīvas. Konferencē piedalīsies arī LU LFMI vadošais pētnieks Pauls Daija ar referātu "Reformācija un tautas apgaismība latviešu 18. un 19. gs. mijas literārajā kultūrā". Lasīt vairāk...


LZA norisināsies Latvijas un Vācijas kultūru saskarsmei veltīta konference

2017. gada 9. martā plkst. 14.00 Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) atklās konferenci "Latvijas un Vācijas kultūru saskarsme". Konferenci rīko apgāds "Jumava" sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, un tā tiek veltīta topošās monogrāfijas "Latvijas kultūras vēsture" tematikai. Monogrāfija iznāks latviešu un vācu valodā, tās izdevēji – apgāds "Jumava" un Austrijas izdevniecība "Wieser".

Konferencē piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone ar referātu "20. gadsimts abpus dzelzs priekškaram: padomju un diasporas latviešu literatūra" un LU LFMI vadošais pētnieks Pauls Daija ar referātu "Latviešu literatūra no pirmsākumiem līdz 19. gadsimta otrajai pusei". Lasīt vairāk...


Mūslaiku kalendārs: palīdziet izpētīt!

Kāds ir Latvijas iedzīvotāju dzīves ritms 21. gadsimtā? Kā tajā mijas parastas darbdienas ar dienām, kurās uzvedamies kā īpaši – tādēļ, ka tāds datums, tādēļ, ka katru gadu šai laikā… Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – iekļaujam savos personiskajos kalendāros? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ieviešam paši? Cik lielā mērā mūsu gaitas ietekmē ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas? Kā tiek sagaidīts Jaunais gads? Lasīt vairāk...


Pasākums "8 ½ grāmatas". FOTO

2017. gada 25. februārī Ķīpsalā "Latvijas Grāmatu izstādē 2017" notika Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) gadskārtējais pasākums "8 ½ grāmatas" – ar atskatu uz 2016. gadā paveikto.

Pasākumā piedalījās LU LFMI pētnieki, prezentējot četras 2016. gadā izdotās grāmatas – Anitas Rožkalnes monogrāfiju "Kārļa Zariņa burvju aplis", Anitas Vaivades pētījumu "Nemateriālais kultūras mantojums starptautiskajās un Latvijas tiesībās", kā arī divas ārzemēs izdotās grāmatas – Benedikta Kalnača monogrāfiju "20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options", par kuru nupat saņemts Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības raksts, un Kārļa Vērdiņa un Jāņa Ozoliņa sastādīto grāmatu "Queer Stories of Europe".

Lasīt vairāk...

Anitas Rožkalnes monogrāfija nominēta grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele 2016"

http://lulfmi.lv/Karla-Zarina-Burvju-aplis

2017. gada 21. februārī paziņoti grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2016" nominanti deviņās kategorijās, kā arī balva par mūža ieguldījumu grāmatniecībā, ko saņems Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Balvai "Zelta ābele 2016" nominēta arī Anitas Rožkalnes monogrāfija "Kārļa Zariņa burvju aplis", kas izdota LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā. Grāmata iespiesta Jelgavas tipogrāfijā, tās mākslinieks – Aivars Plotka.

Konkursam 35 izdevēji bija iesnieguši 114 grāmatas. No tām uz balvu pretendē 41 grāmata.

Konkursa noslēguma ceremonija notiks 28. martā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Lasīt vairāk...


LU LFMI apgāds pirmo reizi piedalīsies Latvijas Grāmatu izstādē Ķīpsalā

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāds pirmo reizi piedalīsies "Latvijas Grāmatu izstāde 2017", kas norisināsies no 24. līdz 26. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

"Latvijas Grāmatu izstādē 2017" beidzot vienkopus būs pieejami institūta apgāda izdevumi – institūta pētnieku vairāku gadu veikums – monogrāfijas, rakstu krājumi, līdz šim vēl nepublicētu manuskriptu izdevumi ar zinātniskiem komentāriem un žurnāla "Letonica" numuri.

25. februārī plkst. 17.00 “Rakstnieka viesistabā” notiks LU LFMI gadskārtējais pasākums "8 ½ grāmatas" – ar atskatu uz 2016. gadā paveikto. Lasīt vairāk...


...kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts... Eduardam Veidenbaumam – 150. Zinātniska konference

2017. gada 3. oktobrī latviešu dzejniekam Eduardam Veidenbaumam apritēs 150 gadu.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedra sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM), Eduarda Veidenbauma memoriālo muzeju "Kalāči" un Tartu Latviešu biedrību rīko zinātnisku konferenci Rīgā, "Kalāčos" un Tartu. Konferenci noslēgsim ar līdzdalību pasākumā "Tērbatas loma Latvijas un Igaunijas valstiskuma izveidē" Igaunijas Nacionālajā muzejā. Lasīt vairāk...


Pasākums "Kaut tavu roku, sirsniņu, es mantot iespētu"

2017. gada 14. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē notika akcija "Kaut tavu roku, sirsniņu, es mantot iespētu". Pasākumā bija iespēja sagatavot pastkarti ar 19. un 20. gadsimta mijas attēliem un pantiņiem. LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone un zinātniskās asistentes Madara Eversone un Signe Raudive interesentus iepazīstināja ar gadsimta mijā populāriem zīlēšanas paņēmieniem – punktirēšanu, zīlēšanu ar kārtīm, puķu pulksteni un pastmarku valodu. Lasīt vairāk...


Anita Rožkalne saņēmusi Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē

Anita Rožkalne saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balvu latviešu literatūrzinātnē par monogrāfiju "Lauva. Dzejniece Astrīde Ivaska".

Savā pētījumā, izsekojot dzejnieces Astrīdes Ivaskas daiļrades un biogrāfijas saskarsmes punktiem, Anita Rožkalne paver kā analītisku, tā personisku ieskatu ne vien dzejnieces radošajā veikumā, akadēmiskajās un literatūrkrititiskajās aktivitātēs un dalībā izdevumu "Jaunā Gaita" un "Ceļa Zīmes" veidošanā, bet arī skicē intelektuālas personības likteņa līkločus un spēju rast garīgu spēku trimdā. Stāsts par Astrīdi Ivasku, kas izklāstīts ar faktoloģisku precizitāti, erudīciju un emocionālu iejūtību, ir tapis ciešā sadarbībā ar pašu dzejnieci, izmantojot plašu arhīvu un vēstuļu materiālu, no kuriem lielākā daļa Latvijas lasošo publiku sasniedz pirmoreiz. Lasīt vairāk...


LU LFMI apgāds klajā laidis rakstu krājumu "Griezīgo šķautņu romantiķis Jānis Rokpelnis"

Griezigo skautnu romantikis Janis Rokpelnis

Rakstu krājumā apvienoti materiāli, kas tika prezentēti dzejnieka Jāņa Rokpeļņa 70. dzimšanas dienai veltītajā konferencē 2015. gada 22. oktobrī. Krājuma sastādītāja Dr. philol. Anda Kubuliņa.

Rokpeļņa ieguldījums pēckara latviešu dzejā un literatūrā kopumā ir ļoti nozīmīgs – moderna, izkopta valoda un paplašināta stilistika, strofika lirikā, neparasta tēlainība, sarežģītas vēstījuma konstrukcijas. Jānis Rokpelnis, būdams dzejnieks, raksta arī prozu, scenārijus animācijas filmām, piemēram, kopā ar Arnoldu Burovu veidotā multiplikācijas filma par Aleksandra Čaka poēmu “Umurkumurs”, izstrādājis monogrāfiju par Knutu Skujenieku “Smagi urbjas tinte” u. c. Rokpelnim ir padziļināta interese par vēsturi un valodu, vizuālo mākslu un kultūru kopumā. Par pašu avangardiskāko Rokpeļņa darbu uzskatāms romāns “Virtuālais Fausts”: tas vispārina līdz tam latviešu literatūrā neatainoto dzīvi virtuālajā pasaulē. Jānis Rokpelnis ir viens no 20. gadsimta 70./80. gadu varas kritizētajiem autoriem. Lasīt vairāk...


Sērijā "Novadu folklora" publicēta grāmata "Ērgļu vērtums"

Ērgļu vērtums2017. gada janvārī sērijā Novadu folklora publicēta folklorista Gata Ozoliņa (LU LFMI, DU) sastādītā Ērgļu novada folkloras izlase ar plašām biogrāfiskām apcerēm "Ērgļu vērtums" (Rīga: Zinātne, 2017, 512 lpp., il., notis).

Interese par novadu tradicionālo kultūru vienmēr ir bijusi stabila tradīcija Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un interpretēšanā. Latviskās identitātes nozīmīgs komponents kopš tās veidošanās sākuma 19. gadsimta vidū ir bijusi novada piederības apziņa, tā bieži vien identificēta ar lauku vai Latvijas mazpilsētu novadiem. Aplūkojot kāda novada tradicionālās kultūras vienu no svarīgākajām tekstuālajām izpausmēm – folkloras un etnogrāfijas materiālu vākumu, ir redzams, ka tam būtisks ir plašāks kultūrvēsturisks konteksts; tas ir daudzu novada kultūras darbinieku un viņu apzināto teicēju kopdarbs. Lasīt vairāk...