EN in English

Orsē muzejā Parīzē no 2018. gada 10. aprīļa līdz 15. jūlijam skatāma izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs ("Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes" / "Wild Souls. Symbolism in the Baltic States") – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas simtgades starptautiskās programmas notikumiem.

2018. gada 3. maijā Orsē muzejā tiek rīkota starptautiska zinātniska konference "Nacionālais romantisms un simbolisms Baltijas valstīs", kurā aicināti piedalīties nacionālā romantisma un simbolisma speciālisti mākslas, arhitektūras un literatūrzinātnes nozarē – dažādu Baltijas valstu augstskolu un pētniecisko institūtu pārstāvji.

Konferencē ar referātu "No nacionālā romantisma uz simbolismu: jauna paradigma 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā" uzstāsies arī literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Lasīt vairāk...


26. aprīlī plkst. 15.00 LFK lasītavā notiks "Pētījuma poētika" seminārs, kurā ar priekšlasījumu "Par perspektīvu publicēt G. F. Stendera "Pasakas un stāstus" (1789)" uzstāsies Zigrīda Frīde.

Pirmais daiļliteratūras krājums latviešu valodā G. F. Stendera "Jaukas pasakas un stāsti, tiem latviešiem par gudru mācību sarakstīti" (1766) aizsāka jaunu laikmetu latviešu literatūras vēsturē. Kurzemes hercogistes galvaspilsētā Jelgavā, blakus priviliģētajai izdevumu grupai (baznīcas literatūra, kalendāri un ābeces), privāti tika izdota laicīga prozas grāmata, kuras interesantais saturs ietvēra galvenās tālaika Eiropas tautas apgaismes idejas. Grāmata ātri kļuva par retumu, tāpēc tās autors sagatavoja jaunu izdevumu (1789), kas piedzīvoja daudzus atkārtotus izdevumus. "Pasakas un stāsti" ir kļuvuši par nozīmīgu nācijas kultūras mantojuma sastāvdaļu, bet mūsdienās plašākai sabiedrībai tie lasīšanai nav pieejami. Tāpēc blakus citiem Stendera izdevumiem: ābecei (1977; 2014), populārzinātniskajai enciklopēdijai (1988), dzejai (2001) un gramatikai (2015), būtu lietderīga arī zinātniski komentēta prozas grāmatas izdošana, kas, izceļot daiļliteratūras sākotni 18. gadsimtā, bagātinātu mūsu redzesloku uz vēsturi. Lasīt vairāk...


Režģu klints

Vēlme atstāt aiz sevis kādas pēdas mūžībai cilvēcei pazīstama jau sen, vispopulārākās smilšakmens alas, kurās atstāti senču autogrāfi droši vien ir Siguldas pusē, bet Sandis Laime savos pētījumos pievērsies mazāk zināmajiem "rokrakstu" pieminekļiem Latvijā.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. phil. Sandis Laime Vēstures otrdienā Ventspils muzejā stāstīs par klinšu zīmēm Kurzemes pusē. 1971. gadā Lībiešu Upuralā pirmo reizi Latvijā un Baltijā tika atrastas smilšakmens sienā ieskrāpētas zīmes jeb klinšu raksti. Turpmākajos gados, sekojot līdzīgiem atradumiem, tika izvirzītas dažādas hipotēzes par šo skrāpējumu nozīmi: vieni tajos saskatīja ideogrāfiskā raksta pieminekļus, citi – rakstītnepratēju zemnieku grafiti, vēl citi – vēstures falsifikāciju. Stāstījumā tiks aplūkots jautājums par klinšu rakstu datēšanas un tipoloģizēšanas iespējām, to iespējamo saikni ar dažādām vēlo viduslaiku un agro jauno laiku aizsardzības maģijas praksēm un paralēlēm citviet Ziemeļeiropā. Lasīt vairāk...


2018. gada 20. un 21. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Zinātniskās pētniecības centrs un Muzikoloģijas katedra rīko starpdisciplināro zinātnisko konferenci "Muzikoloģija+ 2018" JVLMA Ērģeļu zālē (Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 1). Konferences laikā tiks prezentētas aktualitātes sistemātiskajā un vēsturiskajā muzikoloģijā, ietverot gan referātus un radošo darbnīcu, gan pirmo reizi arī sarunu un paneļdiskusijas formātus.

Ar referātiem uzstāsies arī LU LFMI vadošais pētnieks Arnolds Klotiņš (Kā tapt un kādai būt pilnai Latvijas mūzikas vēsturei (13.–20. gs.)), pētnieks Jānis Daugavietis (Kā par Dziesmu svētkiem raksta muzikologi un citi (zinātnieki)?) un pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa (Livonijas muzikālijas Hercoga Augusta bibliotēkā: Burkarda Valdisa meteņu spēles "Līdzība par pazudušo dēlu" (1527) pirmiespieduma analīze).

Tuvāka informācija par pasākumu un konferences programma šeit: http://www.jvlma.lv/latvian/news/33247.html


The very first Baltic Summer School of Digital Humanities (BSSDH 2018) on July 17–20, 2018 offers an introductory crash-course to the text mining methods, use of digital tools and resources in humanities and social sciences. The programme is co-taught by an international team of researchers and practitioners of digital humanities and social sciences and is delivered in a form of lectures and practical workshops covering: corpus analysis, computational stylistics, data journalism, GIS in the Humanities, data visualization. Lasīt vairāk...


2018. gada 20., 21. un 22. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas teātra studiju ēkā "Zirgu pasts", Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā "Vidzeme" un Jūrmalas teātrī notiks Latvijas amatierteātru iestudējumu skates "Gada izrāde 2017" fināls. Izrādes vērtēs teātra kritiķe, portāla "Kroders.lv" galvenā redaktore un LU LFMI zinātniskā asistente Ieva Rodiņa, teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska, aktrise un režisore Liena Šmukste, režisori Valters Sīlis un Toms Treinis. Bezmaksas ieejas kartes uz katru izrādi var saņemt no 12. aprīļa Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Pils laukumā 4, Rīgā; pasākuma dienās – izrāžu norises vietās.

Plašāka informācija par skati un skates programma: Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.


Lielbritānijas apgādā "Comma Press" iznākusi LU LFMI vadošās pētnieces Evas Eglājas-Kristsones un Bekas Pārkinsones (Becca Parkinson) sastādītā 10 latviešu stāstu autoru grāmata "The Book of Riga" angļu valodā. Stāstu darbība notiek 20. un 21. gs. Rīgā un to autori ir Pauls Bankovskis, Ilze Jansone, Arno Jundze, Svens Kuzmins, Vilis Lācītis, Andra Neiburga, Gundega Repše, Dace Ruksane, Juris Zvirgzdiņš un Kristīne Želve.

Stāstus angļu valodā tulkojuši Kaija Straumanis, Žanete Vēvere, Uldis Balodis, Suzanne McQuade un Ieva Lešinska. Grāmatas priekšvārda autore – Vaira Vīķe - Freiberga.

Grāmata izdota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Latvijas Rakstnieku savienības un Latvian Literature atbalstu.

Tuvāka informācija par grāmatu un tās iegādi apgāda "Comma Press" mājaslapā.


2018. gada 18. aprīlī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:


Piektdien, 20. aprīlī, plkst. 18.00 "NicePlace" telpā, K. Barona ielā 21a, Rīgā notiks Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) prozas lasījumi. Tajos piedalīsies arī LU LFMI pētnieces un LALIGABA speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā ieguvējas Māra Grudule un Gundega Grīnuma.

LALIGABAs prozas lasījumos fragmentus no LALIGABA 2018 nominācijai "Labākais prozas darbs" izvirzītajiem romāniem lasīs Inga Ābele ("Duna"), Kristīne Ulberga ("Tur"), Andra Manfelde ("Virsnieku sievas"), Rihards Bargais ("Plikie rukši"). Lasīt vairāk...


Brastiņi

Arvīda Brastiņa (13.04.1893.–15.11.1984.) 125. jubilejas gadā LU LFMI Latviešu folkloras krātuve ir saņēmusi vērtīgu dāvinājumu no viņa pēctečiem – Prātiņu ģimenes ASV. Brastiņa mūža darbs bija veltīts dainu pētīšanai, latviskajai dievestībai un senlatviešu tradīciju kopšanai. Krātuvē nonākuši publicējumu manuskripti, lekciju piezīmes, vēstules, fotogrāfijas un iespieddarbi, kas sniedz liecības par dievturu kustības vēsturi ASV un Kanādā (H. Misiņasakopotie avoti aptver laiku no 1960. gada līdz 2008. gadam), par Amerikas Latviešu apvienības kultūras un izglītības darbu trimdā. Līdz ar pilnu dievturu žurnāla "Labietis" komplektu (no 1955. līdz 2017. gadam) krātuves lasītavas plauktus papildinās Arvīda Brastiņa trimdā izdotās grāmatas, kā arī viņa brāļa Ernesta Brastiņa (1892–1942) publikācijas, Māras Grīnas (dz. Brastiņš, 1927–2017) un Marģera Grīna (dz. 1928) darbi. Krātuvei uzdāvināta arī Grīnu manuskriptu kolekcija, kurā ir korespondence, materiāli ar piezīmēm un programmām par Latviešu fondu, Amerikas Latviešu apvienību, tās Kultūras biroju un Latviešu institūtu, Kultūras dienām, tautiskā mantojuma kursiem u. c. Lasīt vairāk...


garamantas Lielvārdē

14. aprīlī plkst. 12.00 Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Tajā redaktore Justīne Jaudzema stāstīs par Lielvārdes puses folkloras materiāliem, kā arī ierādīs, kā lietot digitālo arhīvu.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


2017. gada 4. aprīlī plkst. 17.00 LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone viesosies Mālpils novada bibliotēkā, Nākotnes ielā 5, kur stāstīs par grāmatu "Meža meitas" un iepazīstinās ar citiem saviem pētījumiem.





LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis uzrakstījis nodaļu par Latvijas punk pirmsākumu LPSR – "Vom Ende der Estraden. Die späten Anfänge des Punk in Lettland" – grāmatā "Warschauer Punk Pakt: Punk im Ostblock 1977–1989" (Mainz: Ventil Verlag, 2018; red. Alexander Pehlemann).

Plašāk par izdevumu:
https://www.ventil-verlag.de/titel/1797/warschauer...






4. aprīlī plkst. 15.00 LFK lasītavā notiks “Pētījuma poētika” semināri, kuros ar priekšlasījumiem uzstāsies Gundega Grīnuma un Madara Eversone.

Gundega Grīnuma uzstāsies ar priekšlasījumu par tēmu "Pieci Hoenšterni/as Raiņa un Aspazijas paralēlajās biogrāfijās".

Vācu cilmes personvārdam Hohenstern būtu vajadzējis parādīties jau kādā no Raiņa Kopotu rakstu akadēmiskā izdevuma sējumiem pērnā gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Taču pagaidām to joprojām velti meklēt gan iespieddarbos par Raini un Aspaziju, gan digitālajos kultūras mantojuma resursos. Priekšlasījumā tiks izsekots ilgstošu pētniecisku meklējumu vēsturei, kura, aizsākoties ar mēģinājumu noskaidrot Raiņa Šveices gadu angļu valodas skolotājas personību, ir novedusi līdz atklājumam par abu Kastaņolas trimdinieku ilggadējiem kontaktiem ar austriešu emigrantu fon Hoenšternu ģimeni – privāta rakstura attiecībām, kuras no neparasta skatpunkta izgaismo Raiņa un Aspazijas personību cilvēciskās kvalitātes. Lasīt vairāk...


Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Pavasara pilnsapulcē 5. aprīlī plkst. 14.00 LZA portretu zālē Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 3. stāvā tiks pasniegtas LZA vārdbalvas LU LFMI pētniecei Gundegai Grīnumai un LFMI zinātniskajai asistentei Signei Raudivei.

LZA vārdbalvas saņems virkne izcilu zinātnieku un četri jaunie zinātnieki. Raiņa balvu par izcilu radošu veikumu zinātnē saņems LZA goda doktore Dr.h.c.philol. Gundega Grīnuma, Edgara Siliņa balvu fizikā – LZA īstenais loceklis Mārtiņš Rutkis, Heinricha Skujas balvu bioloģijā - LZA goda doktors Dr. h.c. biol. Jānis Rukšāns, Gustava Vanaga balvu ķīmijā - LZA īstenais loceklis Aigars Jirgensons, Arveda Švābes balvu Latvijas vēstures zinātnē - LZA korespondētājloceklis Ēriks Jēkabsons, bet Arvīda Kalniņa balvu mežzinātnē – Dr. silv. Imants Baumanis.

LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem saņems Mg. Jānis Šmits – Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā, Mg. Mārcis Sējējs – Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā, Mg. Krista Suta – Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijā, Mg. Signe Raudive – Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē. Lasīt vairāk...