EN in English

2017. gada 18. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) tika pasniegti diplomi jaunievēlētajiem akadēmijas locekļiem. Arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniecei Maijai Burimai un vadošajai pētniecei Ingunai Daukstei-Silasproģei.

23. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas rudens pilnsapulcē, ievērojot Latvijas Zinātņu akadēmijas Statūtu 3.2.1. un 3.8.1. punktu, aizklāti balsojot, par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras profesore, Dr. philol. Maija Burima, savukārt par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe. Lasīt vairāk...


Valodniece Dr. philol. Sarma Kļaviņa uzdāvinājusi LU LFMI Latviešu folkloras krātuvei grāmatas no dzīvesbiedra, filozofa Augusta Milta (1928–2008) bibliotēkas. Tās ir galvenokārt dažādu tautu sakāmvārdu un parunu izlases, kas izdotas 20. gadsimta vidū. Folkloras pētnieki saka sirsnīgu paldies ilggadējai LU pasniedzējai un LZA goda doktorei par dāvinājumu!

Foto: Rita Treija


Klajā nācis humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 35. numurs, kurā publicēti zinātniski raksti par tēmām literatūras teorijā un vēsturē, mūsdienu folkloristikā un grāmatniecības vēsturē.

Žurnāla raksti pievēršas literatūras teorijas aktualitātēm, skaidrojot naratoloģijas un digitālo humanitāro zinātņu pētnieciskās iespējas latviešu literatūrzinātnē. Tāpat žurnālā pievērsta uzmanība trimdas un Latvijas literārajai un kultūras dzīvei 20. gadsimta otrajā pusē, izsekojot tādām tēmām kā "Čikāgas Piecīšu" fenomens, Ulža Ģērmaņa publikāciju tapšana, kā arī literārās dzīves sociālie konteksti padomju Latvijā (kampaņa pret abstrakcionismu un formālismu un ieskats PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas poliklīnikas vēsturē).

Rakstu autori ir Inta Gāle-Kārpentere (Indiānas Universitāte, ASV), Viesturs Zanders un Anda Baklāne (Latvijas Nacionālā bibliotēka), Madara Eversone un Jānis Ozoliņš (LU LFMI) un Agija Ābiķe-Kondrāte (LU HZF). Lasīt vairāk...


2017. gada 13. decembrī plkst. 15.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde


DARBA KĀRTĪBĀ:

1. LU LFMI aktualitātes;

2. Valsts pētījumu programmas “Letonika” un LZP sadarbības projekta rezultāti (B. Kalnačs, A. Rožkalne);

3. LU LFMI izdevējdarbības plāns 2018. gadam;

4. LU LFMI Zinātniskās padomes sēžu grafiks 2018. gada 1. pusgadam;

5. Dažādi.


2017. gada 9. decembrī, pieminot rakstnieka un literatūrzinātnieka 126. dzimšanas dienu, Jāņa Akuratera muzejā notika Kārļa Dziļlejas fonda organizēta studentu zinātnisko darbu konkursa laureātu apbalvošana.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskajai asistentei Signei Raudivei par Latvijas Universitātē aizstāvēto maģistra darbu "Jaunie autori latviešu padomju literatūrā: literārās darbības sākums totalitārā režīma apstākļos (1945–1956)" (zinātniskā vadītāja profesore Ieva Kalniņa) piešķirta Kārļa Dziļlejas fonda veicināšanas prēmija.


Valces

8. decembrī plkst. 15.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisināsies UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra jauno nomināciju atklāšanas pasākums. Tas pulcēs Latvijas atmiņas institūciju pārstāvjus un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības partnerus.

Pasākumā sertifikātus par iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā saņems Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts par nomināciju "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija (1926–1947)", Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka par nomināciju "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gs."; Latvijas Nacionālā bibliotēka par nomināciju "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija (18.–19. gs.)", kā arī Tukuma muzejs un Jēkabpils vēstures muzejs par papildinājumiem nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss". Lasīt vairāk...


12. janvārī plkst. 18.30 Valmieras teātrī notiks pirmizrāde režisora Mārtiņa Eihes jauniestudējumam – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanitas Reinsones dokumentālās prozas darbam "Meža meitas".

Speciāli iestudējumam ir radīta īpaša teātra spēles telpa – Bunkurs zem Lielās zāles skatuves. Dramatizējumu veido Laila Burāne, scenogrāfiju – Māris Ruskulis, kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā, gaismu mākslinieks – Mareks Lužinskis.

"Bailes, neziņa, spīts un spēks ir tas, kas pavada pēckara gadus. Daudz asāk tas izpaudās tiem cilvēkiem, kuri devās mežā, lai pretotos jaunajai varai. Varai, kuru viņi nebija aicinājuši un kuru tie nespēja pieņemt. Katram bija savi iemesli, bet viņus visus vienoja mežs – kā patvērums, pirmsākums un beigas. Ir svarīgi runāt par karu laikā, kad mēs "klusiņām" sākam pieņemt domu, ka karš ir kaut kas neizbēgams. Es tam negribu piekrist, redzot, lasot, pētot un klausoties, ko iepriekšējie un pašlaik notiekošie kari ir darījuši un dara ar cilvēku dzīvēm. Tāpēc man šis iestudējums ir tik svarīgs – kā pretnis domai, ka karš ir daļa no dzīves," savās pārdomās par topošo iestudējumu dalās režisors Mārtiņš Eihe. Lasīt vairāk...


Izdevniecība "Neputns" laidusi klajā Emīlijas Dikinsones (Emily Dickinson, 1830–1886) bilingvālo dzejas izlasi "Āboliņš un bite" / One Clover, & a Bee" Kārļa Vērdiņa sastādījumā un atdzejā.

Krājuma atvēršana notiks 15. decembrī plkst. 19.00 "Zirgu pastā" (Dzirnavu ielā 46). Par krājumu stāstīs tā sastādītājs un atdzejotājs Kārlis Vērdiņš, Emīlijas Dikinsones dzeju lasīs aktrises Olga Dreģe un Regīna Razuma, klavieres spēlēs Jānis Ozoliņš.

"Izcilā amerikāņu dzejniece Emīlija Dikinsone dzīvoja noslēgtu dzīvi Amhērstā, viņa pieredzēja tikai dažu savu dzejoļu publicēšanu. Pēc dzejnieces nāves viņas 1775 atstātie dzejoļi tika pamazām publicēti grāmatās, tā atklājot Dikinsoni kā vienu no visnozīmīgākajām balsīm amerikāņu 19. gadsimta dzejā. Sastādot šo 101 dzejoļu izlasi, vēlējos dot priekšstatu gan par Dikinsones slavenajiem un hrestomātiskajiem dzejoļiem, gan arī iepazīstināt ar viņas raksturīgākajiem motīviem un tēliem," tā izlases sastādītājs un atdzejotājs Kārlis Vērdiņš. Lasīt vairāk...


TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze

8. decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā visas dienas garumā atklās izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kuras sagatavošanā piedalījās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darba grupa (Baiba Krogzeme-Mosgorda, Elīna Gailīte un Antra Upeniece), palīdzot vizualizēt sadaļu par atmiņu albumiem (animācijas autore ­– māksliniece Ingrīda Pičukāne). Neliels ieskats animācijā pieejams šeit.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ABLV Charitable Foundation no 8. decembra līdz 4. februārim organizē izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze". Tā vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē. Lasīt vairāk...


Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultāte 2017. gada 1. decembrī aicina uz XII zinātnisko konferenci "Literatūra un reliģija: Simsons un Delīla, Boāss un Rute, Jāzeps un Potifara sieva: 3 pāri un 6 likteņi Bībelē, literatūrā, mākslā un kultūrā" 305. auditorijā. Konferencē ar referātu "Kamila Sensānsa opera "Samsons un Dalila" Latvijā: iestudējumu vēsture" piedalīsies arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa.

Konferences programma


Ventspils Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils pilsētas dome piešķīrusi ikgadējās izcilības stipendijas. Šogad tās pasniegtas literatūrzinātniecei, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniecei Gundegai Grīnumai un dzejniecei Kristai Annai Belševicai. Stipendija paredz 4 nedēļu rezidenci rakstnieku mājā, kā arī 500 eur pēc nodokļu nomaksas.

Ventspils pilsētas dome katru gadu pasniedz divas izcilības stipendijas Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam literātam un jaunam, daudzsološam rakstniekam. Stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Gundegai Blumbergai, Intai Čaklajai; un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Tomam Treibergam.

Publicitātes foto.


6. decembrī plkst. 15.30 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru "Pētījuma poētika" ciklā notiks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) zinātnisko asistenšu – Ditas Jonītes un Ievas Rodiņaspriekšlasījums "Nacionālā dramaturģija un laikmetīgais teātris".

Nule notikušais Baltijas Drāmas forums ir starptautisks ikgadējs Baltijas valstu teātra mākslas notikums, kas veltīts rīkotājvalsts nacionālajai dramaturģijai. Šogad no 8. līdz 13. novembrim forums norisinājās Latvijā un to organizēja Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar LU LFMI. Pasākumu apmeklēja 35 dažādu valstu, to vidū Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas un Krievijas teātra profesionāļi. Piecu dienu laikā teātra ekspertiem (teorētiķiem un praktiķiem) tika dota iespēja noskatīties kopumā 12 latviešu nacionālajā dramaturģijā balstītus iestudējumus dažādos Latvijas teātros. Šajā seminārā tiks iezīmēti foruma laikā gūtie secinājumi, radušies jautājumi un iespējamās nākotnes vīzijas.

Foto: kroders.lv


Izdevniecībā "Neputns" izdots mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites un literatūrzinātnieka, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētnieka Paula Daijas kopdarbs – grāmata par Johanu Heinrihu Baumani.

Grāmatā par Johanu Heinrihu Baumani (1753–1832) Edvarda Šmite pētījusi gan mākslinieka dzīves gājumu un Baumaņa dzimtu, gan arī Baumani kā gleznotāju, aprakstot mākslinieka iecienītos sižetus, motīvus, žanrus, darbu signējumu. Savukārt Pauls Daija savu apcerējumu velta Johana Heinriha Baumaņa literārajiem darbiem, kas sarakstīti latviešu valodā. Grāmatā turklāt publicēti divi Baumaņa literārie darbi – komēdija “Lustīgais nerris uz tirgus plača” (publicēta jau pēc Baumaņa nāves 1863), kas ir vācu valodas oriģināldarba lokalizējums latviešu valodā, un luga “Pēdīga sarunāšana ar Kārkļa Jāņa pašā miršanas stundā starp radiem un draugiem” (publicēta 1823). Lasīt vairāk...


2017. gada 23. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas rudens pilnsapulcē, ievērojot Latvijas Zinātņu akadēmijas Statūtu 3.2.1. un 3.8.1. punktu, aizklāti balsojot, par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras profesore, Dr. philol. Maija Burima, savukārt par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe.


Š. g. 22. novembrī mūžībā devusies izcilā valodniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, Dr. habil. philol. Aina Blinkena (05.09.1929.–22.11.2017.). Atvadīšanās no Ainas Blinkenas notiks 28. novembrī plkst. 11.00 Rīgas kremācijas centrā-krematorijā, Varoņu ielā 3a.

1953. gadā Aina Blinkena absolvējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. Pēc universitātes absolvēšanas sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, sākotnēji kā zinātniskā līdzstrādniece (1953–1969), pēc tam kā Latviešu valodas nodaļas vadītāja (1969–1981), no 1981. līdz 1991. gadam Aina Blinkena bija institūta direktora vietniece zinātniskajā darbā. 1982. gadā kļuva par Latvijas Žurnālistu savienības biedri. No 1976. līdz 1998. gadam vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. No 1992. līdz 1997. gadam bija Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece un Zinātniskās padomes priekšsēdētāja. Latviešu studenšu korporācijas "Spīdola" biedre, valsts emeritētā zinātniece. 2001. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Lasīt vairāk...