EN in English

No 2018. gada septembra līdz 2019. gada jūnijam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā strādās pētniece no Amerikas, Fulbraita stipendiāte Emīlija Beijere (Emily Beyer).

Viņas pētnieciskās intereses saistītas ar tulkošanu un radošo rakstīšanu.


11. oktobrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) notiks izstāde un zinātniskie lasījumi "Raiņa "Indulis un Ārija": no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām".

1920. gada 19. novembrī – jaunās Latvijas valsts otrās gadadienas noskaņās – ar Raiņa jaunības traģēdijas "Indulis un Ārija" (1911) uzvedumu savu darbību sāka Dailes teātris. Teātra dibināšanas organizatori – dramaturgs Rainis, režisors un aktieris Eduards Smiļģis, skatuves gleznotājs Jānis Kuga – bija arī galvenie šī iestudējuma iniciatori un veidotāji. Lasīt vairāk...


Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa rīko starptautisku zinātnisku konferenci "Ed. Virzam – 135: Nav māņi brīvība, bet kļūdīgs mērķis tavs. // Ir tautas dažādas, bet katrai liktens savs", kura notiks 18. oktobrī LU Mazajā Aulā, savukārt 19. oktobrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā. Tā būs pirmā dzejnieka Ed. Virzas daudzpusīgajai darbībai veltīta konference, kurā piedalīsies Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas, Daugavpils Universitātes mācībspēki, kā arī pētnieki un tulkotāji no ārzemēm: Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas, Ungārijas, Austrijas, Francijas.

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI pētnieki – Simona Sofija Valke ar referātu "Tauta, nācija un kultūra Edvarta Virzas publicistikā (1915–1920)", Māra Grudule "17.–19. g.s. baltvācu filologu klātbūtne Virzas tekstos" un Ieva E. Kalniņa "Divu dzejnieku sastapšanās dzīvē un dzejā: Edvarts Virza un Veronika Strēlerte". Lasīt vairāk...


Garamantas Lubānā

Šonedēļ tiek atsākti Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma semināri. 9. oktobrī plkst. 12.00 Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā Elvīra Žvarte iepazīstinās ar digitālo arhīvu un tajā atrodamajiem Lubānas puses materiāliem. Savukārt ceturtdien, 11. oktobrī, plkst. 12.00 Rojas Jūras zvejniecības muzejā Una Smilgaine stāstīs par Rojas un tās apkārtnes folkloras materiāliem, kas atrodami digitālajā arhīvā. Bet Elvīra Žvarte ierādīs, kā veiksmīgāk lietot atjaunoto garamantas.lv lapu.

Lasīt vairāk...

18. oktobrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkas ātrijā, Mūkusalas 3, Rīgā, atzīmējot gaidāmās Latvijas valsts simtgades svinības, tiks atvērts Nacionālās enciklopēdijas sējums "Latvija". Enciklopēdijā publicēti arī LU LFMI pētnieku sagatavoti raksti.

Nacionālās enciklopēdijas drukātais sējums "Latvija" būs vienreizējs izdevums, kurā enciklopēdiski tiks atspoguļotas valsts svarīgākās pastāvēšanas dimensijas.

Sējuma akcents likts uz plašāku faktoloģisko pārskatu par valsts dzīvi pēc neatkarības atjaunošanas. Tā saturs sadalīts tematiski: grāmatu ievadīs vispārīgas ziņas par Latviju, tam sekos vēsture, daba, kultūra, izglītība, iedzīvotāji, valsts pārvalde, tautsaimniecība un citas jomas. Kopumā sējumā būs apmēram 260 raksti, sējumu papildinās bagātīgas ilustrācijas, kā arī pielikumi. Rakstus veidojuši attiecīgo nozaru lietpratēji, daudzi autori, kuri ir savas jomas vadošie speciālisti Latvijā. Enciklopēdijas rakstu un autoru atlase tika veikta pēc Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģijas – t. i. iestādes, kurā katru nozaru pārstāv viens attiecīgās jomas speciālists – locekļu norādēm.

Savukārt universāla elektroniska enciklopēdija latviešu valodā no 2018. gada 18. decembra mūsdienīgā formā bez maksas būs lasāma elektroniskajā vidē. Pirmo reizi latviešu valodā būs pieejams lietpratēju sagatavots plašs un uzticams informācijas resurss ar iespēju to nemitīgi pilnveidot.


8. un 9. oktobrī LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notiek starptautiska konference, kurā pirmoreiz pulcējas Baltijas humanitāro un sociālo zinātņu pētnieki, ko vieno interese par cilvēka un vides attiecībām. Konferenci atbalsta Latvijas Universitāte un Latvijas Nacionālā bibliotēka, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kur nule uzsākts pētījums ar šādu ievirzi — "Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē" (LZP projekts 2018/1-0446). Konferencē projekta vadītāja Dace Bula vēstīs par pētījuma ieceri, tajā piedalās arī projekta dalībniece, LU Ģeogrāfijas un vides zinātņu docētāja Kristīne Āboliņa — viena no konferences organizētājiem. LU LFMI pārstāv arī vadošais pētnieks Pauls Daija.

Konferences programma un referātu kopsavilkumi pieejami ŠEIT.


28. septembrī LZP projekta “Dzīve līdzās ostai” pētnieki devās uz Kundziņsalu, lai iepazītos ar apkaimes aktīvajiem iedzīvotājiem un apskatītu salas nozīmīgākās vietas. Pētniekus savās mājās uzņēma māsas Ruta Barauska un Aldona Kirštuka, un sarunai pievienojās arī Indra Rubene, Māris Jansons un Jolanta Runce no biedrības “Kundziņsala”. Vairākas stundas garā sarunā kundziņsalieši dalījās atmiņās par apkaimes vēsturi, iedzīvotāju savstarpējām attiecībām senāk un šodien, kā arī par pārmaiņām, kuras salinieku dzīvē ienesusi ostas celtniecība un darbība. Stāstos tika ieskicēta arī cīņa par īpašumu saglabāšanu, dabas aizsardzību un industrializācijas mestajiem izaicinājumiem tīram gaisam, klusumam un mieram, ar kuru vietējie iedzīvotāji saista dzīvi Kundziņsalā. Lasīt vairāk...


16. oktobrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" viesosies pētnieki no Norvēģijas un Zviedrijas – Auduns Kjuss (Audun Kjus) un Frediks Skots (Fredrik Skott) ar priekšlasījumu "Collection and dissemination: digital archival strategies". Semināra moderatore būs Rita Treija.

Semināra anotācija: Digital technology is opening new possibilities for tradition archives, both for disseminating old materials and for collecting new documentation. Fredrik Skott and Audun Kjus have been leading the development projects www.sprakochfolkminnen.se/sagenkartan, matkult.se and minner.no. They will share experiences and insights from these projects (both success and failure) and discuss pros and cons of different digitalisation strategies. Lasīt vairāk...


No šā gada 8. līdz 10. oktobrim vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone piedalīsies COST akcijas Nr.CA16204 Distant Reading for European Literary History (Eiropas literatūrvēstures attālinātā lasīšana) kārtējā sanāksmē Antverpenē (Beļģija) kā Latvijas pārstāve Vadības komitejā un vairāku darba grupu aktivitātēs. Akcijas mērķis ir izveidot daudzvalodīgu Eiropas literāri tekstu kolekciju (ELTeC), kas saturētu vairāk nekā 2500 pilnteksta romānus vismaz 10 dažādās valodās, dodot pieeju testa metodēm un salīdzinot rezultātus starp nacionālajām tradīcijām; izveidot un dalīties ar labākajām praksēm un attīstīt inovatīvas digitālās teksta analīzes metodes, kas piemērotas Eiropas daudzvalodīgajai literārajai tradīcijai; apsvērt resursus un metodes, lai pārdomātu fundamentālos konceptus literatūras teorijā un vēsturē. Plašāk: https://www.distant-reading.net/


10. oktobrī plkst. 13.00 Latviešu folkloras krātuves (LFK) lasītavā viesosies pētnieks no Somijas, Turku Universitātes Sīmo Lākonens (Simo Laakkonen) ar priekšlasījumu "The Long Shadows: Global Environmental Impacts of WWII". Semināra moderatore būs Ieva Garda-Rozenberga.

Semināra anotācija: What is the place of the Second World War in local, national or global environmental narrative? Up to day it seems that while this war affected nearly everything in the world, it did not affect the nature, the environment or our understanding of related issues. The presentation approaches these questions from historical and cultural point of view and argues that we need to address the Second World War and environmental issues together in order to understand both of them. The Second World War was not fought in all countries of the planet but its environmental consequences were of global scale. The presentation aims to provide an overview of the main environmental impacts of this war. Simo Laakkonen is an environmental historian and senior lecturer of landscape studies at the University of Turku, Finland. The presentation is based on his long-terms studies of the environmental history of the Baltic Sea and international publications that he has edited on militarized landscapes of World War II and the Cold War. Lasīt vairāk...


LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Motivation to engage in creative crowdsourcing: case of campaign "Recite Veidenbaums’ Poetry!"" (Motivācija iesaistīties radošajā kopradē: kampaņas "Skandē Veidenbaumu!" gadījums) piedalīsies starptautiskā digitālo humanitāro zinātņu konferencē Tartu, Igaunijā.

Sesto Igaunijas digitālo humanitāro zinātņu konferenci "Data, humanities & language: tools & applications" (Dati, humanitārās un valodas zinātnes: instrumenti un pielietojums) (https://dh.org.ee/events/dhe2018/) no 26. līdz 28. septembrim rīko Tartu Universitātes Digitālo humanitāro zinātņu un informācijas sabiedrības centrs sadarbībā ar Estonian Society for Digital Humanities, Centre of Excellence in Estonian Studies, CAA Estonia, Archaeovision R&D. Lasīt vairāk...


14. septembrī LZP projekta "Dzīve līdzās ostai" pētnieki devās izbraukuma seminārā uz Carnikavu. Ārpus ierastās darba vides projekta vadītāja Dace Bula vēstīja par līdzšinējiem Latviešu folkloras krātuves lauka pētījumiem Mangaļsalā, rosinot arī projektā iesaistīto sociologu, antropologu un vides zinātnieku jautājumus par pētījuma teorētiski metodoloģiskajām nostādnēm naratīvu pētniecības jomā. Pirmie folkloristu pētījumi Mangaļsalā aizsākās 1992. gadā, interesējoties par vietējo zvejnieku kopienu, tās ikdienas kultūru un dzīvesveidu. Šoruden uzsāktajā projektā pētāmo tēmu loks plašāks, aptverot cilvēka un vides attiecības, vietas izjūtu un reakciju uz vides pārmaiņām, kas izpaužas tiklab mutvārdu repertuārā, kā arī dažādās kopienu aktivitātes formās. Ar šo projektu tiek paplašināts arī pētāmo apkaimju loks, tuvākajā nākotnē tiekoties ar visām Rīgas ostai līdzās mītošajām kopienām. Semināra laikā tika plānotas tikšanās ar Kundziņsalas un Bolderājas kopienu aktīvistiem, tā sekmējot pētnieku un apkaimju sadarbību pētījumā. Lasīt vairāk...


Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas nodaļa izveidojusi virtuālo izstādi "Periodika 2018. Jubilāri" (http://periodika2018.lnb.lv/). Tajā var iepazīties ar astoņiem nozīmīgiem laikrakstiem un žurnāliem Latvijas vēsturē, kuri šogad atzīmē apaļu jubileju – no 20 līdz pat 250 gadiem. Izstādē var iepazīties arī ar LU LFMI apgādā izdoto žurnālu "Letonica", kurš šogad svin 20 gadu jubileju.

Virtuālajā izstādē par katru izdevumu pieejams īss apraksts un pirmais numurs. Katrs izdevums papildināts ar "8 faktiem", "8 fotogrāfijām" un "8 citātiem", lai atklātu ne tikai saturu, bet arī izdevuma īpatnības, autoru pienesumu un kultūrvēsturisko nozīmi.

Raibajā jubilāru sarakstā var atrast gan plaši pazīstamus, gan maz pētītus izdevumus. 2018. gads apvieno daudzas šķietami atšķirīgas latviešu kultūras parādības, tāpēc izstādē iekļauts gan pirmais žurnāls latviešu valodā "Latviešu Ārste", gan Garlība Merķeļa izdotais "Livländischer Merkur", gan 19. gadsimta nozīmīgākais pilsoniskais laikraksts "Baltijas Vēstnesis", gan leģendārā "Atmoda" un citi izdevumi.

Šo informāciju var arī lejupielādēt PDF formātā.

Apskatīt izstādi var šeit: http://periodika2018.lnb.lv/


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2012–2018.) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem); pretendentiem uz pētnieka-pēcdoktoranta amata vietu papildus jāiesniedz pēcdoktorantūras pētījuma pieteikuma apstiprinājums. Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 15. oktobrim LU LFMI sekretariātā Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


No 1. līdz 3. novembrim notiks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) ikgadējā konference "Kultūras Krustpunkti XII".

Līdz 2018. gada 1. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai zinātniskajā konferencē "Kultūras Krustpunkti" un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. Konferenci organizē LKA Zinātniskās pētniecības centrs. Referātu pieteikumi tiks recenzēti un iekļauti konferences programmā 2. novembra dienas kārtībā (latviešu un angļu valodā). Lasīt vairāk...