EN in English

Sveiks UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra jaunās nominācijas

Valces

8. decembrī plkst. 15.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisināsies UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra jauno nomināciju atklāšanas pasākums. Tas pulcēs Latvijas atmiņas institūciju pārstāvjus un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības partnerus.

Pasākumā sertifikātus par iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā saņems Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts par nomināciju "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija (1926–1947)", Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka par nomināciju "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gs."; Latvijas Nacionālā bibliotēka par nomināciju "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija (18.–19. gs.)", kā arī Tukuma muzejs un Jēkabpils vēstures muzejs par papildinājumiem nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss". Lasīt vairāk...


Mārtiņš Eihe iestudē Sanitas Reinsones "Meža meitas"

12. janvārī plkst. 18.30 Valmieras teātrī notiks pirmizrāde režisora Mārtiņa Eihes jauniestudējumam – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanitas Reinsones dokumentālās prozas darbam "Meža meitas".

Speciāli iestudējumam ir radīta īpaša teātra spēles telpa – Bunkurs zem Lielās zāles skatuves. Dramatizējumu veido Laila Burāne, scenogrāfiju – Māris Ruskulis, kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā, gaismu mākslinieks – Mareks Lužinskis.

"Bailes, neziņa, spīts un spēks ir tas, kas pavada pēckara gadus. Daudz asāk tas izpaudās tiem cilvēkiem, kuri devās mežā, lai pretotos jaunajai varai. Varai, kuru viņi nebija aicinājuši un kuru tie nespēja pieņemt. Katram bija savi iemesli, bet viņus visus vienoja mežs – kā patvērums, pirmsākums un beigas. Ir svarīgi runāt par karu laikā, kad mēs "klusiņām" sākam pieņemt domu, ka karš ir kaut kas neizbēgams. Es tam negribu piekrist, redzot, lasot, pētot un klausoties, ko iepriekšējie un pašlaik notiekošie kari ir darījuši un dara ar cilvēku dzīvēm. Tāpēc man šis iestudējums ir tik svarīgs – kā pretnis domai, ka karš ir daļa no dzīves," savās pārdomās par topošo iestudējumu dalās režisors Mārtiņš Eihe. Lasīt vairāk...


Iznākusi Emīlijas Dikinsones bilingvālā dzejas izlase "Āboliņš un bite"

Izdevniecība "Neputns" laidusi klajā Emīlijas Dikinsones(Emily Dickinson, 1830–1886) bilingvālo dzejas izlasi "Āboliņš un bite" / One Clover, & a Bee" Kārļa Vērdiņa sastādījumā un atdzejā.

Krājuma atvēršana notiks 15. decembrī plkst. 19.00 "Zirgu pastā" (Dzirnavu ielā 46). Par krājumu stāstīs tā sastādītājs un atdzejotājs Kārlis Vērdiņš, Emīlijas Dikinsones dzeju lasīs aktrises Olga Dreģe un Regīna Razuma, klavieres spēlēs Jānis Ozoliņš.

"Izcilā amerikāņu dzejniece Emīlija Dikinsone dzīvoja noslēgtu dzīvi Amhērstā, viņa pieredzēja tikai dažu savu dzejoļu publicēšanu. Pēc dzejnieces nāves viņas 1775 atstātie dzejoļi tika pamazām publicēti grāmatās, tā atklājot Dikinsoni kā vienu no visnozīmīgākajām balsīm amerikāņu 19. gadsimta dzejā. Sastādot šo 101 dzejoļu izlasi, vēlējos dot priekšstatu gan par Dikinsones slavenajiem un hrestomātiskajiem dzejoļiem, gan arī iepazīstināt ar viņas raksturīgākajiem motīviem un tēliem," tā izlases sastādītājs un atdzejotājs Kārlis Vērdiņš. Lasīt vairāk...


LNMM gaidāma izstāde par dzīvi pirms interneta

TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze

8. decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā visas dienas garumā atklās izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kuras sagatavošanā piedalījās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darba grupa (Baiba Krogzeme-Mosgorda, Elīna Gailīte un Antra Upeniece), palīdzot vizualizēt sadaļu par atmiņu albumiem (animācijas autore ­– māksliniece Ingrīda Pičukāne). Neliels ieskats animācijā pieejams šeit.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ABLV Charitable Foundation no 8. decembra līdz 4. februārim organizē izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze". Tā vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē. Lasīt vairāk...


Notiks XII Starptautiskā zinātniskā konference "Literatūra un reliģija"

Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultāte 2017. gada 1. decembrī aicina uz XII zinātnisko konferenci "Literatūra un reliģija: Simsons un Delīla, Boāss un Rute, Jāzeps un Potifara sieva: 3 pāri un 6 likteņi Bībelē, literatūrā, mākslā un kultūrā" 305. auditorijā. Konferencē ar referātu "Kamila Sensānsa opera "Samsons un Dalila" Latvijā: iestudējumu vēsture" piedalīsies arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa.

Konferences programma


Pasniegtas izcilības stipendijas Ventspilī

Ventspils Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils pilsētas dome piešķīrusi ikgadējās izcilības stipendijas. Šogad tās pasniegtas literatūrzinātniecei, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniecei Gundegai Grīnumai un dzejniecei Kristai Annai Belševicai. Stipendija paredz 4 nedēļu rezidenci rakstnieku mājā, kā arī 500 eur pēc nodokļu nomaksas.

Ventspils pilsētas dome katru gadu pasniedz divas izcilības stipendijas Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam literātam un jaunam, daudzsološam rakstniekam. Stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Gundegai Blumbergai, Intai Čaklajai; un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Tomam Treibergam.

Publicitātes foto.


"Pētījuma poētika" decembrī

6. decembrī plkst. 15.30 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru "Pētījuma poētika" ciklā notiks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) zinātnisko asistenšu – Ditas Jonītes un Ievas Rodiņaspriekšlasījums "Nacionālā dramaturģija un laikmetīgais teātris".

Nule notikušais Baltijas Drāmas forums ir starptautisks ikgadējs Baltijas valstu teātra mākslas notikums, kas veltīts rīkotājvalsts nacionālajai dramaturģijai. Šogad no 8. līdz 13. novembrim forums norisinājās Latvijā un to organizēja Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar LU LFMI. Pasākumu apmeklēja 35 dažādu valstu, to vidū Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas un Krievijas teātra profesionāļi. Piecu dienu laikā teātra ekspertiem (teorētiķiem un praktiķiem) tika dota iespēja noskatīties kopumā 12 latviešu nacionālajā dramaturģijā balstītus iestudējumus dažādos Latvijas teātros. Šajā seminārā tiks iezīmēti foruma laikā gūtie secinājumi, radušies jautājumi un iespējamās nākotnes vīzijas.

Foto: kroders.lv


Izdota grāmata par Johanu Heinrihu Baumani

Izdevniecībā "Neputns" izdots mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites un literatūrzinātnieka, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētnieka Paula Daijas kopdarbs – grāmata par Johanu Heinrihu Baumani.

Grāmatā par Johanu Heinrihu Baumani (1753–1832) Edvarda Šmite pētījusi gan mākslinieka dzīves gājumu un Baumaņa dzimtu, gan arī Baumani kā gleznotāju, aprakstot mākslinieka iecienītos sižetus, motīvus, žanrus, darbu signējumu. Savukārt Pauls Daija savu apcerējumu velta Johana Heinriha Baumaņa literārajiem darbiem, kas sarakstīti latviešu valodā. Grāmatā turklāt publicēti divi Baumaņa literārie darbi – komēdija “Lustīgais nerris uz tirgus plača” (publicēta jau pēc Baumaņa nāves 1863), kas ir vācu valodas oriģināldarba lokalizējums latviešu valodā, un luga “Pēdīga sarunāšana ar Kārkļa Jāņa pašā miršanas stundā starp radiem un draugiem” (publicēta 1823). Lasīt vairāk...


Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunie locekļi

2017. gada 23. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas rudens pilnsapulcē, ievērojot Latvijas Zinātņu akadēmijas Statūtu 3.2.1. un 3.8.1. punktu, aizklāti balsojot, par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras profesore, Dr. philol. Maija Burima, savukārt par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli ievēlēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe.


Mūžībā aizgājusi valodniece Aina Blinkena

Š. g. 22. novembrī mūžībā devusies izcilā valodniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, Dr. habil. philol. Aina Blinkena (05.09.1929.–22.11.2017.). Atvadīšanās no Ainas Blinkenas notiks 28. novembrī plkst. 11.00 Rīgas kremācijas centrā-krematorijā, Varoņu ielā 3a.

1953. gadā Aina Blinkena absolvējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. Pēc universitātes absolvēšanas sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, sākotnēji kā zinātniskā līdzstrādniece (1953–1969), pēc tam kā Latviešu valodas nodaļas vadītāja (1969–1981), no 1981. līdz 1991. gadam Aina Blinkena bija institūta direktora vietniece zinātniskajā darbā. 1982. gadā kļuva par Latvijas Žurnālistu savienības biedri. No 1976. līdz 1998. gadam vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. No 1992. līdz 1997. gadam bija Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece un Zinātniskās padomes priekšsēdētāja. Latviešu studenšu korporācijas "Spīdola" biedre, valsts emeritētā zinātniece. 2001. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Lasīt vairāk...


Konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas"

5. decembrī plkst. 11:00–16:30 Latvijas Universitātes bibliotēkas konferenču zālē (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) norisināsies II Latvijas stāstnieku konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas", ko rīko Latvijas stāstnieku apvienība un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Konferencē ar referātu "Stāstīšanas kolektīvā iedaba" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī veidot kopīgu platformu diskusijai par apzinātas stāstniecības tradīcijas attīstībai veltītas stratēģijas pilnveidi.

Konferences programma un tuvāka informācija pieejama šeit.


Radošā domnīca "Gadskārtu tradīcijas mūsdienās"

Viens no mūsu tautas vērtīgākajiem mantojumiem ir saistīts ar gadskārtu svētkiem un to svinēšanu. Lai koptu šīs tradīcijas un rūpētos par to nodošanu nākamajām paaudzēm, sestdien, 25. novembrī Rīgā norisināsies radošā domnīca "Gadskārtu tradīcijas mūsdienās". Domnīca notiks Humanitāro un sociālo zinību centrā, Kalpaka bulvārī 4, sākums plkst. 11.00.

Domnīcā priekšlasījumus sniegs LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne un Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Treija par tēmu "Mūslaiku kalendārs: tiešsaistes etnogrāfija datu vākšanā", iepazīstinot ar aizsākto pētījumu, kas noris ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Ar savu pieredzi dalīsies Aizkraukles biedrības "Baltaine" vadītāja Inguna Žogota un Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare. Turpinājumā paredzēta plaša diskusija ar tradīciju kopēju līdzdalību. Diskusiju vadīs Andris Kapusts.

Domnīcu organizē Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.


Grāmatas no Augstkalnu ģimenes bibliotēkas

Rūta Augstkalne

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve saņēmusi dāvinājumu – valodniece Rūta Augstkalne krātuves lasītavai atdevusi vairāk nekā 90 folkloristikas nozarē nozīmīgas grāmatas. Daļa uzdāvināto publicējumu piederējuši viņas tēvam – ievērojamajam valodniekam Alvilam Augstkalnam (1907—1940). Laikā no 1927. līdz 1930. gadam, vēl būdams baltu filoloģijas students, Alvils Augstkalns strādājis Latviešu folkloras krātuvē, kur viņa pienākumos bija apvidvārdu vākšana un kārtošana. Līdzās dažādām izpētes tēmām valodniecībā (veclatviešu rakstu vēsture, dialektoloģijas un fonētikas jautājumi, lietuviešu valodas mācība) viņš recenzējis folkloristu publicējumus, kā arī pats nodevies folkloras pētījumiem: "Leišu dainu pantmērs" (Ceļi, 1931, 1, 17.–45. lpp.); "Leišu čūsku vārdi Latvijā" (Senatne un Māksla, 1940, 2, 41.–44. lpp.). Alvils Augstkalns bijis vēlāk izveidotās Valodas krātuves pirmais vadītājs (1936—1940). Lasīt vairāk...


Patriotisma nedēļa

Latvijas iedzīvotājiem laimējies, ka tumšo un nereti arī lietaino novembri izkrāso valsts svētku nedēļa ar karogiem, sveču klājienu Daugavas krastmalā, karaspēka parādi, “Staro Rīga” gaismām un svētku uguņošanu. Tāpat ir daudz kultūras un vietējo pašvaldību rīkotu pasākumu, kas mums atgādina par valsts vēsturi un mudina būt patriotiem. Turpinot pētījumu par mūsdienu kalendārajām praksēm, Latviešu folkloras krātuve rauga noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji izjūt un pauž savu piederību valstij. Palīdziet izpētīt, pastāstot par Lāčplēša dienas un Latvijas Republikas proklamēšanas gadskārtas atzīmēšanas paradumiem! Dalieties ar pārdomām un pieredzes stāstiem par patriotisma nedēļas vietu savā gada kalendārā.

Lasīt vairāk...

Iznākusi grāmata ""Gals un sākums": 21. gadsimta sākuma skats"

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgādā iznākusi grāmata ""Gals un sākums": 21. gadsimta sākuma skats" Dr. philol. Maijas Burimas sastādījumā. Grāmatas autori ir Gundega Grīnuma, Janīna Kursīte, Valentīns Lukaševičs, Maija Burima, Olga Senkāne, Viesturs Vecgrāvis un Jānis Zālītis.

Krājums "Gals un sākums" ir kļuvis ne vien par Raiņa lirikas vizītkarti, bet arī par vienu no rakstnieka atpazīstamākajiem un citētākajiem dzejoļu krājumiem latviešu literatūrā un ārpus Latvijas robežām un neapšaubāmi izceļas uz citu sava laika dzejoļu krājumu fona kā ar leksikas un kompozīcijas, tā arī ar konsekvento ideālisma un voluntārisma ideju pieteikumu.

Šī grāmata ir mēģinājums uzrādīt krājuma "Gals un sākums" poētikā jaunas un mūsdienu literatūrzinātniskajā diskursā iederīgas šķautnes, kas ir izaicinājums jebkuram rainistam. Lasīt vairāk...