EN in English

Anna Bērzkalne

Apgāds "Zinātne" klajā laidis LU LFMI pētnieces Madaras Eversones sastādītu grāmatu "Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos (1947–1990)". Grāmatas atvēršana notiks 2. martā plkst. 12.00 "Latvijas Grāmatu izstāde 2019" Grāmatu halles Rakstnieka viesistabā.

Ilgonis Bērsons ir viens no ievērojamākajiem latviešu literatūrzinātniekiem, kurš ar latviešu literārā mantojuma saglabāšanu un pētniecību aktīvi nodarbojas vairāk nekā 60 gadu un ir uzkrājis bagātu personisko dokumentālo arhīvu. Biogrāfiski dokumentālā grāmata par literatūrzinātnieka un literatūrvēsturnieka Ilgoņa Bērsona profesionālo un radošā darba dzīvi aptver laiku no pamatskolas beigšanas 1947. gadā līdz 1990. gadam. Formāliem dokumentiem mijoties ar personīgām piezīmēm un pārdzīvojumiem, grāmatas centrā ir Ilgoņa Bērsona dzīve un profesionālā darbība dažādos laika posmos, kuros redzama literatūrzinātnieka draudzība un sadarbība ar rakstniekiem laikraksta "Cīņa", žurnāla "Karogs" redakcijās, Latvijas Valsts izdevniecībā, Latvijas Padomju rakstnieku savienībā un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, kā arī viņa darbs arvien plašākā un dziļākā latviešu literatūras mantojuma apgūšanā, kā, piemēram, Aspazijas dzejas izlases, Jāņa Grota, Jāņa Jaunsudrabiņa Kopotu rakstu sastādīšana un padziļināta interese par represēto rakstnieku dzīves un literārā devuma pētniecību. Dokumentāli biogrāfiskā grāmata ir mēģinājums atklāt sarežģītā padomju literārā procesa aizkulises un pretrunīgumu, vienlaikus caur viena cilvēka dokumentālu dzīvesstāstu iezīmēts arī latviešu tautas kolektīvais liktenis. Lasīt vairāk...


Piektdien, 15. februārī, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve atklāj digitālu projektu "Dziedi ar arhīvu", kurā ikviens ir aicināts iepazīties ar seniem tautas mūzikas ierakstiem vietnē dziedi.garamantas.lv un piedāvāt savu versiju par kādu no izlases dziesmām. Šī akcija ilgs līdz 15. jūnijam. Tās mērķis ir aicināt sabiedrību iepazīt mūsu kultūras mantojumu un piešķirt tam jaunu un mūsdienīgu skanējumu.

Latviešu folkloras krātuve, kas darbojas jau 95 gadus, glabā senus un vērtīgus skaņu ierakstus. Tie vēl pilnīgāk nekā "klusējošās" notis atklāj Latvijas tradicionālās mūzikas vēsturisko skanējumu. Projekta "Dziedi ar arhīvu" mērķis ir aktualizēt šo mantojumu, aicinot klausīties senos ierakstus un iedziedāt vai iespēlēt no jauna, tādējādi papildinot arhīvu ar mūsdienu muzikālajām versijām. Lasīt vairāk...


Rita Treija

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Rita Treija saņēmusi Latvijas Universitātes suminājuma rakstu par 2018. gada veikumu humanitāro zinātņu jomā — monogrāfiju "Anna Bērzkalne".

Pētījums ir piektais izdevums LU LFMI LFK publicējumu sērijā "Folkloristikas bibliotēka". Grāmata veltīta latviešu folkloristei Annai Bērzkalnei (1891–1956), kas ir nozīmīga 20. gadsimta Latvijas personība. Viņa bijusi tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929), ilgus gadus arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa aktīvi darbojusies Eiropas folkloristu starptautiskās saziņas lokos. Taču Annas Bērzkalnes vārds plašākai sabiedrībai ir līdz šim bijis maz zināms.


LU LFMI apgādā klajā nākusi Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā". Rīga: LULFMI apgāds, 2019, 544 lpp.

Monogrāfijā autore turpina latviešu bēgļu un trimdas laika izpēti. Pētījuma pamatiecere ir atgādināt par laiku, kas bija smagas izšķiršanās un traģisku pārdzīvojumu laiks daļai latviešu. Aizbraukšana no Latvijas Otrā pasaules kara norišu fonā izmainīja visu agrāko dzīvi un uz vairākiem gadu desmitiem iezīmēja robežu starp Zviedriju un latviešiem okupētajā Latvijā. Tomēr tam ir būtiska nozīme tautas pašapziņas un kolektīvās atmiņas aspektā. Pētījuma centrā ir latvietis, bēglis, radoša personība no Kurzemes krasta līdz Gotlandei un Zviedrijā, uzmanību centrējot uz literārām liecībām par šo dramatisko laiku, meklējot pārdzīvojumu un sajūtu atblāzmojumus dokumentālos fiksējumos, sarakstē, atmiņās, apcerēs un citur.

Pētījuma mērķis ir atgādināt, ka arī literārs teksts var kļūt par vēstures izziņas starpnieku, jo tajā atplaiksnī spēcīga izjūtu gamma un tiešs aculiecinieka līdzpārdzīvojums. Tas atklāj radošas personības, tolaik bēgļa, skaudro ikdienu un tajā pašā laikā spēju, spītējot ikdienībai, saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību. Lasīt vairāk...


2019. gada 7. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks ikgadējā LU LFMI kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā".

Viena no ilglaicīgākajām Latvijas humanitāro zinātņu konferencēm, LU LFMI rīkotā konference "Meklējumi un atradumi" pirmoreiz organizēta 1988. gadā. Ievadot konferences pastāvēšanas ceturto desmitgadi, par tās virstēmu 2019. gadā izvēlēta ‘ceļa’ un ‘ceļojumu’ kategorija, kas pieļauj un paredz tematisku un nozaru daudzveidību konferences programmā.

Šī gada kamerkonference "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā" notiks 2019. gada 7. maijā Latvijas Nacionālajās bibliotēkas Konferenču centrā. Aicinām pieteikt ziņojumus par ceļojumiem to visdažādākajās izpratnēs un starpdisciplinaritātēs, – ceļojums kā neatklātu zemju, dabas un klimatisko fenomenu, jaunu valstu un kultūru atklāšana, ceļojums kā fiziska pārvietošanās un garīgie ceļojumi, kultūras sakari un mijiedarbe, savējā un svešā attiecības citā kultūrvidē, iekšējā atvērtība vai noslēgšanās, radošas inspirācijas un impulsēšanās, citkultūru izpausmes cilvēka radošajā darbībā, reliģiski filozofiskajos uzskatos un garīgajā savpatībā, ceļojums latviešu mākslā, mūzikā, folklorā, ceļojums literatūrā un ceļojumu literatūra, ceļojums – radošais atvaļinājums, ekspedīcija u. c. Lasīt vairāk...


Apgādā "Academic Studies Press" (ASV) iznācis rakstu krājums "The Literary Field under Communist Rule" (ed. by Aušra Jurgutienė & Dalia Satkauskytė), kur publicēts arī vadošās pētnieces Evas Eglājas-Kristsones raksts "Reading Literary History through the Archives: The Case of the Latvian Literary Journal "Karogs"".

https://www.academicstudiespress.com/browse-catalog/the-literary-field-under-communist-rule?fbclid=IwAR1TGzv7eDJhh2YcE9yS0Bt4MChLhlJ9EOeckXhj2LF7uAfRMnfRgPjgus8


Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik mēnesi, izmantojot sociālos medijus, vēstīs par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiks atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Tāpat varēs sekot līdzi tam, kā 2019. gadā noris darbi pie dzimtas izpētes un popularizēšanas, veidojot izstādi, veicot zinātnisko un populārzinātnisko pētniecisko darbu. Projektu #Grosvaldi1919iniciēja negaidīts vēsturisks atradums – Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata, kas aizsākta tieši pirms 100 gadiem, strādājot Latvijas sūtniecībā Londonā, un vēsta gan par tā laika jaunas sievietes dzīvi, gan jaunas valsts tapšanu un tās pirmajiem soļiem ārpolitikā.

Grosvaldu dzimtai latviešu kultūrā un Latvijas ārlietu resorā ir ievērojama loma. 2018. gadā šīs dzimtas kultūrpolitisko nozīmi atklāja divi notikumi, pirmkārt, dokumentālā drāma “Mērijas ceļojums”, kur iepazinām Mēriju Grīnbergu no slavenās Grosvaldu dzimtas, kura 2. pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju. Otrkārt, literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones rokās nonākusi unikāla, līdz šim nezināma vēsturiska liecība par Latvijas valsts un Latvijas ārlietu dienesta pirmajiem soļiem – Grosvaldu jaunākās meitas Margarētas Grosvaldes pirms simts gadiem rakstītā dienasgrāmata. Dienasgrāmata glabājas LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājumā (autobiografijas.lv). Grosvaldu dzimtas izpēte turpinās – filmas režisore Kristīne Želve strādā gan pie grāmatas par šo dzimtu, gan kopā ar mākslinieci Ievu Stūri un mākslas zinātnieci Ievu Kalnaču veido izstādi MĒRIJAS CEĻOJUMS. Grosvaldu dzimtas stāsts,kas no šī gada 6. septembra būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Lasīt vairāk...


Lunārais Jaunais gads

Šogad 5. februārī Austrumāzijā – un daudzviet citur pasaulē – tika sagaidīts Jaunais gads pēc Mēness kalendāra, dēvēts par Ķīniešu Jauno gadu. Turpinot pētījumu par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā un pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram, piedāvājam iepazīties ar Latvijā dzīvojošā vjetnamiešu izcelsmes mākslinieka Kao Vieta Ngujena, kurš zīmējis komiksus par Lāčplēsi, stāstu par Jaunā gada (Tết) tradīcijām Vjetnamā:

"Lunāro Jauno gadu es sagaidu kopā ar ģimeni. Vjetnamieši svin līdzīgi kā ķīnieši, bet atšķirīgais mums ir – Virtuves Dievu un senču pielūgšana. Gatavošanās svētkiem var aizņemt vairākas dienas. Mājas tiek sapostas, un ļaudis uzstāda Jaungada koku – Vjetnamas dienvidos tā ir dzeltenā Mai (koks ar dzelteniem ziediem), bet ziemeļos aprikozes. Cilvēki svētku koku rotā ar apsveikumiem un sarkanām aploksnītēm.

Lasīt vairāk...

2019. gada 12. februārī no plkst. 10.00 Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes 305. telpā norisināsies LU 77. konferences literatūrzinātnes sekcija, kas šogad veltīta gastropoētikas izpētei literatūrā, valodā un kultūrā. Konferencē piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Māra Grudule (referāts "Gastropoētika Baltijas vācu studentu dziesmā") un zinātniskā asistente Ilze Ļaksa-Timinska (referāts "Gastronomiskās parādības Augusta Heinrihsona autobiogrāfijā "Mans neparastais dzīves stāsts"").


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk jaunu sabiedrības iesaistes akciju pasākumu sērijā "Mūslaiku kalendārs". Akcija ir turpinājums pirms diviem gadiem aizsāktajam pētījumam "Virtuālā etnogrāfija: kalendāro prakšu tiešsaistes izpēte". Pētījuma pirmajā posmā izmantojām aptaujas metodi, raugot apzināt, kā mūsdienās tiek atzīmēti svētki un kāda ir svētku lomu mūsdienu sabiedrībā. Aptaujas aizvien ir pieejamas, tās iespējams papildināt!

Savukārt jaunās akcijas mērķis ir iesaistīt sabiedrību pētījumā par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā, pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram. Vēlamies noskaidrot: cik daudz īpašu dienu ir viena cilvēka kalendārā gada griezumā. Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – cilvēki iekļauj savā rituālajā gadā? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ievieš paši? Cik lielā mērā mūsu gaitās ietilpst ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas, kapu svētki? Lasīt vairāk...


Rucavas garamantas 1

"Rucavas garamantas I" (Rīga: Zinātne, 2019. 408 lpp., il.) ir devītā grāmata Latviešu folkloras krātuves sagatavotajā publicējumu sērijā "Novadu folklora" un pirmā, kas pilnībā tapusi ar digitālā arhīva garamantas.lv palīdzību. Grāmatas rosinātāji bijuši paši rucavnieki, īpaši Inga Tapiņa, kura izcēlusi sava novadnieka Jāņa Ģirņa folkloras vākumu, devusi komentārus visam materiālam un atšifrējusi lielāko daļu tekstu no digitalizētajiem rokrakstiem. Variantus atlasījusi un grāmatu sastādījusi, ievadus un vācēju biogrāfijas rakstījusi LFK fondu glabātāja Māra Vīksna. Rucavas izloksni izvērtējusi un grāmatā atrodamās īpašās leksikas skaidrojošo vārdnīcu izveidojusi folkloriste un valodniece Beatrise Reidzāne. Tehniski kārtojusi un salīdzinājusi variantus LFK bibliotekāre Antra Upeniece.

Lasīt vairāk...

Pēckara tekstu lasīšana

LU LFMI folkloristikas vēstures (1945–1985) pētnieku grupa aizsāk semināru ciklu, kurā pievērsīsies folkloristikas teorijām pēc Otrā pasaules kara. Lasīšanas semināros atgriezīsimies pie savā laikā akadēmiskajā vidē aktuālajām teorijām, paskatoties uz tām politiskā laikmeta un zinātnes vēstures kontekstā.

Folkloristikas vēstures pētījumos bieži dominē deskriptīva pieeja, post factum aplūkojot pētāmā laikmeta teorijas to lietojumā. Mēs vēlamies paskatīties uz šo problēmu no otras puses – atjaunot sākotnējo iespēju lauku un tā ietvaros izprast šodienas vēsturi. Ar cieņu pret jaunā vēsturiskuma pieeju, katrā seminārā tiks lasīti divi teksti. Viens tieši saistīts ar nozares vēsturi, bet otrs – spilgts laikmeta dokuments.

Lasīt vairāk...

2019. gada 30. janvārī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:


20. janvārī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone viesojas Siguldas Valsts ģimnāzijā, kur noris projektu nedēļa. Par dzīves pierakstīšanas tradīcijām un to, cik daudz nezināmā iespējams atklāt, pētot savas dzimtas vēsturi, Sanita Reinsone stāstīs devīto klašu skolēniem.


15. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra LZA vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem.

LU LFMI zinātniskajai asistentei Ilzei Ļaksai-Timinskai piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas Jaunā zinātnieka balva par Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādāto maģistra darbu "Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados" (vad. Dr. philol. Ieva Kalniņa).

Balvu laureāti tiks godināti LZA Pavasara pilnsapulces laikā, kas šogad notiks 4. aprīlī.