EN in English

Guntis Pakalns lasa lekcijas Potsdamas Universitātē

No 12. līdz 23. jūnijam LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns kā vieslektors Potsdamas Universitātē lasa 12 lekciju kursu vācu valodā “Ieskats pasaku un teiku pasaulē, sevišķi Latvijā”. Lekcijas notiek Erasmus+ projekta “Apgaismības laikmeta mediju prakses” (Medienpraktiken der Aufklärung, https://www.uni-potsdam.de/mda.html) ietvaros. Klausītāji ir dažādu fakultāšu studenti.

Daži no viņiem augusta beigās un septembra sākumā piedalīsies šī projekta vasaras skolā Latvijā un Igaunijā, lai pamatīgāk iepazītos ar G. Merķeli, J. G. Herderu un citiem Apgaismības laikmeta darbiniekiem, studēs 18. gs. rokrakstus LNB un gatavos izstādi, kas veltīta 18. gadsimta saziņas līdzekļiem (prese, vēstules u. c.). Tāpēc lekcijās tiek runāts ne vien par pasakām, teikām un citiem mutvārdu un rakstīto stāstījumu žanriem, bet arī par latviešu tautasdziesmām un Baltijas kultūras vēstures notikumiem.


Jāņi, vasaras saulgrieži un Līgo nakts

Jāņi, vasaras saulgrieži, Līgo nakts — šie svētki, šķiet, īpašus komentārus neprasa un līdztekus Ziemassvētkiem vai Jaunajam gadam ir mūsdienu kalendārā visvairāk atzīmētās dienas. “Ko darīsi pa Jāņiem?”, “Kā nosvinēji Līgo?”, — šādi jautājumi bieži izskan mūsu pirmssvētku un pēcsvētku sarunās, provocējot gan spilgtus piedzīvojumu stāstus, gan minstināšanos atzīties, ka valsts kalendāra piešķirtās brīvās dienas pavadītas ikdienišķi. Palīdziet izpētīt, daloties savos spilgtākajos Jāņu piedzīvojumos Latviešu Folkloras krātuves mājaslapā! Lasīt vairāk...


Konference "Jaunākā literatūra". VIDEO

2017. gada 20. aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notika konference "Jaunākā literatūra", kas bija daļa no Latvijas Literatūras gada balvas pasākumu programmas. Tagad interneta vietnē "YouTube" LU LFMI video kanālā iespējams noskatīties arī konferences video ierakstus.

Konferences tēmu loks aptvēra dažādus literatūras veidus un žanrus – tika analizēta vēsturisko romānu sērija "Mēs. Latvija. 20. gadsimts", aplūkoti jaunākās latviešu un latgaliešu prozas un dzejas problēmjautājumi, pievēršot uzmanību arī dzejas debijām un bērnu literatūras situācijai, kā arī jaunākai krievu valodā rakstītajai literatūrai Latvijā. Lasīt vairāk...


Latvijai uzdāvinātas 220 diennaktis

Tieši pirms gada Latvijas simtgades birojs kopā ar Latviešu folkloras krātuvi aicināja visus, kas vēlas dāvināt savu laiku Latvijai dzimšanas dienā, doties neparastā virtuālā ceļojumā – nākt palīgā zinātniekiem un izcelt gaismā vairāk nekā gadsimta gaitā sakrātās garamantas. Tas nozīmē burtu pa burtam pārrakstīt datorrakstā folkloras materiālus no seniem rokrakstiem un sadzeltējušām mašīnraksta lapām, šobrīd ieskenētā un digitāli pieejamā dažādu tautu folkloras krājuma.

Aicinājumam atsaucās gandrīz divi tūkstoši simtgades burtnieku, lai speciāli ieveidotajā interneta platformā lv100.garamantas.lv atdotu tautai atpakaļ tās bagātības. Tā gada laikā Latvijai ir uzdāvinātas jau vairāk nekā 220 diennaktis jeb 660 darbadienas, atšifrējot vairāk nekā 40000 ieskenēto lapu. Reti kad uz lapas ir tikai daži vārdi – biežāk tas ir kāds ducis tautasdziesmu vai folkloras krājēju steidzīgajā rokrakstā pierakstīta pasaka. Starp tām – buramvārdi un sakāmvārdi, dzīvesstāsti un atmiņas 10 dažādās valodās. Te jāpiemin, ka visi mazākumtautību folkloras teksti atšifrēti tikai Rīgas Herdera institūta folkloras vākumam vācu valodā un Giršas Etkina Latvijas ebreju folkloras materiāliem.

Lasīt vairāk...

Kolektīvās monogrāfijas "Aspazija – Rainis. Dzīvā dzīve" atvēršanas svētki.

2017. gada 27. jūnijā plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā notiks Dr. philol., LU LFMI pētnieces un Daugavpils Universitātes profesores Maijas Burimas sastādītās kolektīvās monogrāfijas "Aspazija – Rainis. Dzīvā dzīve" atvēršanas svētki.

Atzīmējot abu rakstnieku 150. gadskārtu, Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte (DU HF) 2015. gada novembrī organizēja starptautisku starpdisciplināru zinātnisko kongresu "Dzīvā dzīve. Aspazija – Rainis – 150", kurā piedalījās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Krievijas, Latvijas un Lietuvas Aspazijas un Raiņa daiļrades un dzīvesgājuma pētnieki. Kolektīvajā monogrāfijā "Aspazija – Rainis. Dzīvā dzīve" ir apkopotas publikācijas, kas sagatavotas uz Daugavpils kongresā prezentēto referātu pamata. Lasīt vairāk...


"Cultura Lettica: latviešu nacionālā kultūra un etniskā identitāte" prezentācijas seminārs

Krievijas pētniece Dr. Svetlana Rižakova ielūdz uz grāmatas "Cultura lettica: латышская национальная культура и этническая идентичность" un kompaktdiska ""Солнечное древо, медные корни": латышская культура в образах и повседневности" prezentācijas semināru 2017. gada 16. jūnijā plkst. 16.00 Rīgā, Pils ielā 21 (Latvijas Institūta zālē).

Svetlana Rižakova daudzus gadus veltījusi Latvijas kultūras izzināšanai, te veicot lauka pētījumus un piedaloties zinātniskajā dzīvē. Jaunie izdevumi, kas šogad nākuši klajā Maskavā, iepazīstina Krievijas interesentus ar viņas pētījumu gaitu un rezultātiem.

Lasīt vairāk...

Pētījums par čigānu (romu) mūziku Latvijā

LU LFMI publicējumu sērijā "Studia humanitarica" klajā nākusi Dr. art. Ievas Tihovskas zinātniskā monogrāfija "Īsta čigānu mūzika: Autentiskums un etniskums Latvijas čigānu (romu) mūzikā".

Grāmata ir pirmā zinātniskā monogrāfija, kas pilnībā veltīta kādas Latvijas mazākumtautības mūzikai. Tās uzrakstīšanu rosinājuši jautājumi "Vai Latvijā var sastapt īstu čigānu mūziku?" un "Kas ir īsti čigāni?", ko autorei nācies gan dzirdēt, gan lasīt dažādu laiku publikācijās. Grāmata iepazīstina ar etniskuma un autentiskuma teorijām, kas var interesēt ne tikai čigānu, bet arī citu etnisko kultūru un kustību sakarā. Čigānu sabiedrība un mūzika aprakstīta, ņemot vērā čigānu iesakņotību vietējā kultūrā un uzskatot viņus par vietējās kultūras daļu. Raksturots vietējo, galvenokārt Ventspils, čigānu mūzikas repertuārs un izpildījuma stils, ko var iepazīt arī grāmatas audio pielikumā tiešsaistē www.lfk.lv/ista-ciganu-muzika. Lasīt vairāk...


LU LFMI grāmatu atvēršana Raiņa un Aspazijas mājā

2017. gada 13. jūnijā plkst. 16.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākušo grāmatu – "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija" (sast. Ieva E. Kalniņa) un Māras Grudules "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" – atvēršana.

Lasīt vairāk...

Kādi ir Vasarsvētki 21. gadsimtā?

Vasarsvētkus svin, kad pagājušas 50 dienas pēc Lieldienām (šogad – 4. jūnijā). Kristīgajā tradīcijā tie ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem – tādējādi liturģiskā gada ritumā piemin Svētā Gara atnākšanu pār mācekļiem un citiem Jēzus sekotājiem. Līdzās baznīcas apmeklējumam ļaudis Latvijā ievērojuši atsevišķas tautas tradīcijas. Kā baznīcas, tā mājas Vasarsvētkos rotā ar bērzu meijām. Tautas ticējumi mudina vēlāk meiju zarus glabāt šķūnī, tā līdzot pret pelēm un siena pelēšanu. Tāpat Vasarsvētki saistās ar dabas vērošanu ("Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara" – LTT 31923), zirgu dzīšanu pieguļā, aizliegumu šajos svētkos strādāt. Lasīt vairāk...


"Taisām tiltu pār Daugavu": LU LFMI un LU HZF sadarbības iespēju apzināšanas seminārs

2017. gada 31. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notika Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) sadarbības iespēju apzināšanas seminārs "Atvērtai zinātnei un izglītībai".

Seminārā draudzīgā atmosfērā tikās divas LU humanitāro zinātņu institūcijas, lai izvērtētu līdzšinējos sadarbības veidus un apmainītos idejām par ciešākas sadarbības iespējām nākotnē. Sarunas ievirzīja LU LFMI direktore Dace Bula, LU HZF dekāne Ilze Rūmniece un LU humanitāro zinātņu prorektore Ina Druviete, norādot uz abu institūciju ciešajām vēsturiskajām saiknēm un uzsverot nepieciešamību tuvināt studiju procesu un pētniecību. Lasīt vairāk...


Maija dziedājumi

Maija dziedājumi jeb dziesmas, kas veltītas Sv. Jaunavai Marijai, ir kļuvusi par neatņemu tautas reliģijas praksi maija mēnesī jau vairākus gadsimtus, jo īpaši katoļticīgo vidū. Ik dienas vai arī nedēļas nogalēs ļaudis pulcējas pie ciemu un ceļmalu krustiem, baznīcās vai arī kapos pie krustā sistā tēla, lai lūgtos un ar dziesmām godinātu Sv. Mariju. Maija mēnesis ir valtīts Sv. Marijas godināšanai arī tuvējās katoļticīgo zemēs – Polijā, Lietuvā, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas rietumu daļās. Vai Jūs kādreiz esat piedalījušies vai arī vēl arvien piedalāties Maija dziedājumos?

Palīdzi izpētīt, aizpildot anketu Latviešu Folkloras krātuves mājaslapā! Lasīt vairāk...


LFK vizīte Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā

LFK Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā

2017. gada 22. un 23. maijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves un Igaunijas folkloras arhīva pārstāvji viesojās Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā, Viļņā.

Jau otro gadu ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Kultūra" atbalstu notika divu dienu semināri un diskusijas, lai veicinātu kopīgu iniciatīvu izstrādi, rosinātu kopīgu reģionālu sadarbību un informācijas apmaiņu un veidotu plašus sadarbības tīklus starp Baltijas jūras reģiona tradīciju arhīviem. Lasīt vairāk...


Garamantas.lv Sēļu muižā

2017. gada 26. maijā LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone viesosies 16. Novadu grāmatu svētkos Mazsalacas novada Sēļu muižā, kur iepazīstinās ar Latviešu folkloras krātuves digitālo arhīvu un Mazsalacas pusē savāktajiem materiāliem. Lasīt vairāk...


Seminārs "Atvērtai zinātnei un izglītībai"

2017. gada 31. maijā plkst. 14.15–16.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes sadarbības iespēju apzināšanas seminārs.

Lasīt vairāk...

Ivandes Kaijas, Aspazijas un Raiņa "vēstuļu romāns"

2017. gada 25. maijā plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā Rīgā, Rūpniecības ielā 10 notiks kārtējais Misiņa kluba lasījums, kurā ar priekšlasījumu "Ivandes Kaijas, Aspazijas un Raiņa "vēstuļu romāns"" uzstāsies LU LFMI pētniece, Dr. philol. Gundega Grīnuma.