EN in English

Drukātā un papildinātā veidā izdota grāmata “Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata”, kas ir paredzēta ikvienam tradicionālās mūzikas interesentam. Līdzās teikto dziesmu stila un dziedāšanas tehnikas analīzei, rokasgrāmatā ir sniegti ieteikumi šo dziesmu apguvē, izmantojot mūzikas piemērus no Latviešu Folkloras krātuves (www.garamantas.lv) un JVLMA tradicionālās mūzikas digitālā arhīva. Visām materiālā izmantotajām melodijām sniegti arī nošu piemēri.

Grāmatu papildina teikto dziesmu ierakstu izlase, ko aicinām klausīties Latviešu folkloras krātuves Bandcamp vietnē.

Albums dod ieskatu teikto dziesmu tradīcijā un pamato grāmatā aprakstītās teikto dziesmu pazīmes un nošu transkripcijas.

Starp izdevuma sastādītājām ir arī LU LFMI pētnieces Ieva Vīvere un Ilze Cepurniece.

Vairāk šeit.

Ir noslēgusies Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2022. gadā iesniegto pieteikumu izvērtēšana. Divpadsmit darbus, kas pārstāv galvenos zinātņu virzienus, LZA nosaukusi par konkursa uzvarētājiem. Konkursā kopumā tika vērtēti piecdesmit pieci pieteikumi: 16 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 13 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 22 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs.

Priecājamies, ka starp nozīmīgākajiem sasniegumiem 2022. gadā ierindojas arī LU LFMI pētnieka Benedikta Kalnača un Latvijas Nacionālās bilbiotēkas pētnieka Paula Daijas sastādītā kolektīvā monogrāfija "A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century".
Apsveicam gan sastādītājus, gan visu autoru kolektīvu ar panākumu!

Par citiem sasniegumiem: šeit

Vairāk par izdevumu: šeit


13. janvārī plkst. 10.00–17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē notiks jau trīspadsmitais starptautiskais seminārs "Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas", kas veltīts agrāko gadsimtu rakstu pētniecībai no dažādiem aspektiem.

Starpdisciplinārajā seminārā piedalīsies valodnieki un literatūrzinātnieki, kas stāstīs par aktuālajiem pētījumiem un atradumiem. Seminārā savus darbus prezentēs zinātnieki, kas pārstāv Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas augstskolas un pētniecības iestādes.

Priekšlasījumos uzmanība būs pievērsta G. Manceļa, K. Fīrekera, F. B. Blaufūsa, F. D. Vāra, R. G. Klota, J. T. Bērenta, K. Hūgenbergera un citu personību devumam latviešu rakstu un to valodas vēsturē, latviešu valodas apelatīvās leksikas, vietvārdu un personvārdu vēsturei, kā arī vairākiem citiem rakstu un to valodas vēstures jautājumiem.

Ar priekšlasījumu "Mācītāja Frīdriha Daniela Vāra latviešu tautasdziesmas izpratne" piedalīsies arī LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle.

Pilna pasākuma programma šeit.


LU LFMI apgādā ir izdota Benedikta Kalnača zinātniskā monogrāfija "Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā".

Monogrāfija ir novatorisks pētījums par Rūdolfa Blaumaņa daiļradi 19. un 20. gadsimta mijas latviešu un Eiropas rakstniecības ietvarā. Darbā aplūkoti tie Blaumaņa daiļrades aspekti, kas līdzšinējā rakstnieka daiļrades analīzē palikuši nenovērtēti un kuru izcēlums ļauj no cita rakursa novērtēt un uzsvērt viņa literārās darbības novatorismu. Pētījuma piecās nodaļās, Blaumaņa darbība analizēta vācbaltiešu sabiedrības un kultūras procesu kontekstā; aplūkota saikne starp Blaumaņa darbiem un populāro literatūru; iztirzāts latviešu literāro tradīciju tālākveidojums rakstnieka daiļradē, skaidrota mijiedarbe ar viņa laikabiedriem glezniecībā un mūzikā; Blaumaņa prozas poētika aplūkota kontekstā ar 19. gadsimta Eiropas romāna un noveles māksliniecisko veidojumu; risināts jautājums par Blaumaņa attiecībām ar sava laikmeta jaunajiem latviešu intelektuāļiem. Ievadā izklāstīti monogrāfijas autora mērķi, kas saistīti ar to nozīmīgāko atziņu sistematizāciju, kas radušās ilggadīgā Blaumaņa daiļrades apguvē, un veidota aplūkoto tematu ceļa karte.

Lasīt vairāk...

Sagaidot Liepājas pilsētas 400. gadi 2025. gadā un bibliotēkas 250. gadskārtu 2027. gadā, Liepājas pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvija Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu aicina iesaistīties kolektīvās zinātniskās monogrāfijas veidošanā par Liepājas kultūrvides, grāmatniecības, bibliotēku un sabiedrības mijiedarbi plašākā – Latvijas un Eiropas norišu kontekstā.

Kolektīvās zinātniskās monogrāfijas provizoriskie aspekti:

Lūdzam iesūtīt tematu pieteikumu līdz 2023. gada 18. janvārim. Pieteikumā norādāms vārds, uzvārds, akadēmiskais grāds, institucionālā piederība, temata formulējums, kopsavilkums līdz 50 vārdiem, kā arī e-pasts turpmākai saziņai.

Pieteikumus gaidīsim e-pastā: biblioteka@liepaja.lv

Lasīt vairāk...

2022. gada 30. septembrī noslēdzās Latvijas Republikas Kultūras ministrijas (KM) valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” 2020.–2022.gadam projekts “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” (projekts CARD). Projektu CARD īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA, programmas vadošais partneris), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētnieki. 2022. gada decembra sākumā tika saņemts starptautisko ekspertu novērtējums, kurā ir uzsvērta projekta CARD zinātniskā izcilība, ietekme un īstenošanas procesa kvalitāte. Starptautiskie eksperti ir secinājuši, ka projekta mērķis ir sasniegts un snieguši izcilu novērtējumu, uzsverot, ka projekts sasniedz starpdisciplināra mega-pētījuma mērogu, apskatot dažādus Latvijas mākslas un kultūras aspektus.

Eksperti augsti novērtējuši projektā sasniegto gan jaunu zināšanu radīšanā un pētniecības metodoloģiju attīstīšanā, gan zinātnieku grupu kapacitātes stiprināšanā. Tāpat atzinīgi novērtēta sadarbība ar kultūras, mākslas un kultūras mantojuma organizācijām vietējā un starptautiskā mērogā, kā arī ar politikas veidotājiem un sasniegtā ietekme uz plašāku sabiedrību. Eksperti atzīst, ka projekta aktivitāšu un zinātnisko rezultātu skaits nacionālā un starptautiskā līmenī ir iespaidīgs un dažās kategorijās būtiski pārsniedz projektā uzstādītos uzdevumus. Nozīmīgi, ka ar VPP projektu CARD ir sperti visi nepieciešamie soļi, lai šis projekts un atbilstošie pētījumi nākotnē radītu pārmaiņas un ietekmētu politikas veidošanu Latvijā un kultūras mantojuma un atmiņas institūciju darbību. Lasīt vairāk...


Noslēdzies konkurss uz akadēmiskajām amata vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2022. gada 21. decembrī aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.

Apsveicam esošos un jaunos kolēģus!



Angļu valodā izdevniecībā "Dedalus Book" ir izdota latviešu sieviešu literatūras antoloģija "Baltic Belles: The Dedalus Book of Latvian Women's Literature", kuru sastādījusi un priekšvārdu sarakstījusi LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.

Antoloģija ietver īsprozas autores no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām.
Senākie antoloģijā lasāmie teksti, kurus sarakstījušas Anna Rūmane-Ķēniņa, Angelika Gailīte, Anna Brigadere, Alija Baumane un Mirdza Bendrupe, ir reālistiska rakstura darbi, kas rāda saistību starp tikumu un attiecībām, kas radušās nevis tradīciju, bet gan mīlestības un kaisles pārdzīvojumu rezultātā.
Padomju laikus, neskatoties uz cenzūru, ar padziļinātu raksturu psiholoģisku analīzi pārstāv Regīnas Ezeras īsproza, savukārt otrpus dzelzs priekšskaram savu psiholoģiskā īsstāsta versiju rada ASV trimdā dzīvojošā latviešu autore Ilze Šķipsna.

Andra Neiburga, Gundega Repše, Nora Ikstena 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā iezīmē alkas pēc brīvības un jaunu sieviešu rakstniecības uzplaukumu, savukārt krājuma noslēgumā lasāmas 21. gadsimta spilgtākās autores Inga Ābele un Inga Žolude.

Stāstus tulkojušas Ieva Lešinska, Žanete Vēvere, Māra Rozīte, Laura Adlers un Sjūzena Makveida.

Saturs un vairāk par izdevumu šeit.


Aicinām uz viespētnieces no Ukrainas – literatūrzinātnieces Irinas Pupurs priekšlasījumu “Latviešu literatūra Ukrainā: īss pārskats” LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā trešdien, 21. decembrī, plkst. 12.00.

Latviešu un ukraiņu literārās attiecības raksturo tulkojumu vēsture un enciklopēdiska informācija par rakstniekiem un viņu darbiem. Pirmie latviešu literatūras tulkojumi ukraiņu valodā publicēti 20. gs. 20. gadu sākumā. Lielākā daļa latviešu literatūras tulkojumu ukraiņu valodā radīta padomju laikā, sākot ar 20. gs. 50. gadiem. Vairāki latviešu dzejas un prozas tulkojumi tapuši neatkarīgās Ukrainas laikos. Ukraiņu lasītājiem bijusi iespēja iepazīties ar daudzu latviešu dzejnieku un prozistu daiļradi, to vidū Imants Auziņš, Andrejs Balodis, Vizma Belševica, Vizbulis Bērce, Miervaldis Birze, Rūdolfs Blaumanis, Aleksandrs Čaks, Rainis, Jūlijs Vanags un citi. Tulkotāju vidū ir H. Kočurs, J. Zavhorodnijs, D. Čeredņičenko, D. Pavļičko, I. Dračs, A. Špitāls, J. Sadlovskis un citi. Informācija par latviešu rakstniekiem pieejama dažādās enciklopēdijās, galvenokārt Ukraiņu literatūras enciklopēdijā (Українська літературна енциклопедія, 1988, 1990, 1995) un Ševčenko enciklopēdijā (Шевченківська енциклопедія, 2012–2015), arī interneta resursos ukraiņu valodā.

Viespētnieces uzņemšanu nodrošina LR IZM un VIAA atbalsta stipendiju programma Ukrainas studentiem un pētniekiem.


Dzejniece, atdzejotāja un jogas skolotāja Velta Sniķere mūžībā

(1920. gada 25. decembris – 2022. gada 9. decembris)

9. decembrī Londonā mūžībā aizgājusi dzejniece, atdzejotāja un jogas skolotāja Velta Sniķere. Ar viņas aiziešanu noslēdzas spožais 20. gs. 20. un 30. gadu Rīgas jaunatnes loks, kuru likteņos daudz dramatisma, bet arī daudz brīvestības.

Velta Sniķere dzimusi ārsta Reinholda Sniķera ģimenē 1920. gada 25. decembrī Krievijā, Veļikije Lukos, bet ģimene drīz vien atgriezusies Latvijā. Sniķeru dzimta ir ar stiprām saknēm, labi izglītoti, plašā sabiedrībā pazīstami profesionāļi un sabiedriski darbinieki. Dzejnieces Latvijas laiks saistās ar Rīgas centru, kopš 1936. gada vasaras – ar Mežaparku. Viņa uzauga brīvā Latvijā ar brīvu garu, patstāvīgu un neatkarīgu dzīves redzējumu.

Piecu gadu vecumā tapuši Veltas Sniķeres pirmie dzejoļi, trīspadsmit gadu vecumā viņa sākusi rakstīt dienasgrāmatu aforismu veidā. Mācījusies Rīgas pilsētas 8. pamatskolā, Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā un studējusi vēsturi un filozofiju Latvijas Universitātē. Latvijā aizsākusies dzejnieces interese par jogu.

Par Veltas Sniķeres pirmo publikāciju uzlūkojama dzejoļu kopa laikraksta “Tēvija” pielikumā “Zīlē” 1941. gada 29. augustā. Literatūrkritiķis Jānis Andrups atzinis, ka Veltas Sniķeres dzeju jau kopš pirmajām publikācijām galvenokārt sapratuši īsti dzejnieki un dzejas gardēži, tostarp dzejnieks Kārlis Skalbe, ka viņa pratusi dzejā ienākt bez klišejām.

Lasīt vairāk...

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju latviešu tautasdziesmu izpētē, folkloristikas vēsturē un digitālajās humanitārajās zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru pirmdien, 12. decembrī, plkst. 15.00 tiešsaistē, Zoom vidē. Ar priekšlasījumu “Frīdrihs Daniels Vārs un latviešu tautasdziesmas” uzstāsies pētniece Ginta Pērle-Sīle.

Priekšlasījuma anotācija:

Ierasti tautasdziesmas tiek pētītas kā mutvārdos funkcionējošas, situācijas un performances atkarīgas, tomēr arī arhīvos uzkrātām, publicētām dziesmām ir konteksts. 19. gs. sākumā publicēto pirmo latviešu tautasdziesmu un ziņģu krājumu publicēšana iezīmē tautasdziesmu pāreju no latviešu kultūras telpas vāciskajā, tādējādi kļūstot par citas sociālās grupas naratīva sastāvdaļu. Lai gan visu pirmo publicēto tautasdziesmu krājuma kontekstā klātesošas ir apgaismības un romantisma idejas, gan arī koloniālo attiecību fons, tomēr to naratīvi atšķiras. Mans priekšlasījums tiks veltīts pirmā latviešu tautasdziesmu krājuma “Palcmariešu dziesmu krājums” vākšanas un publicēšanas gaitai, cenšoties rekonstruēt krājuma savācēja mācītāja Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749– 1827) uzskatus par latviešu tautasdziesmām.

Interesentus lūdzam reģistrēties: https://forms.gle/jFtMZXLgY8sQd2ky9

Pieslēgšanās saite tiks nosūtīta pirms pasākuma.


Stāstnieki un stāstniecības kustības atbalstītāji aicināti piektdien, 9. decembrī, tiešsaistē vērot VII Latvijas stāstnieku konferenci "Pilsēta un sēta". Konferenci organizē Latvijas stāstnieku asociācija un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ar Latvijas Nacionālā kultūras centra un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu.

Turpinot sarunu par stāstiem, identitātes veidošanos, piederības sajūtas apzināšanu un lielo un mazo kopienu attiecībām, konferencei šogad izvēlēts temats "Pilsēta un sēta". Tas tapa dialogā ar folkloras pētniekiem, kas pēta stāstus dažādās cilvēku apdzīvotās vidēs – pilsētas centrā un apkaimēs, lielpilsētās un mazpilsētās, ciematos un viensētās.

Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, meklējot atbildes uz tādiem jautājumiem: kā pētnieki vāc un pēta pilsētas stāstus un kā rīkot stāstīšanas pasākumus mazās un lielās pilsētās, lai iemūžinātu pilsētas savdabību stāstos?

Stāstos par vietas identitāti dalīsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Dace Bula un Guntis Pakalns. Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Daina Teters palūkosies uz pilsētu no semiotikas skatupunkta. Savukārt radošo darbnīcu, kas veltīta stāstu stāstīšanai digitālajā vidē, vadīs komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve.

Lasīt vairāk...

Pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 45. numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas kultūru saistītām tēmām.

Numuru ievada filozofa Jāņa Taurena raksts par postkoloniālo feminismu Ingas Gailes prozā. Karostas ģeopolitikai Andras Manfeldes prozā pievērsusies literatūrzinātniece Maija Burima. Literatūrzinātnieki Zanda Gūtmane un Jānis Oga vēsta par attiecīgi holokausta traumas naratīvu 20. gadsimta 60. gadu prozā un Ēvalda Vilka piemiņu un literāro mantojumu.

Etnobotāniķe Daina Roze apzinājusi puķu, koku un krūmu klātbūtni Kurzemes teicēju atmiņās. Literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs iepazīstina ar Ulža Bērziņa atdzeju kā pretošanās formu. Tulkojumu tēmu turpina valodnieks Jānis Veckrācis ar rakstu par Mārgaretas Atvudas romānu “Iznirstot” krievu un latviešu valodā.

Numura rakstu sadaļu noslēdz indoloģe Natālija Burišina ar apjomīgu pētījumu par indisko zinātņu aģentiem Latvijā pēc Otrā pasaules kara.

Lasīt vairāk...

Izdota kolektīva monogrāfija "MONTA KROMA: DZEJA UN REFLEKSIJA".

Sastādītāji un zinātniskie redaktori: Artis Ostups, Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš.

Nodaļu autori: Anna Auziņa, Elvīra Bloma, Ronalds Briedis, Anna Kisļicina, Artis Ostups, Jānis Ozoliņš, Auguste Petre, Signe Raudive, Ilva Skulte, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Māra Vīksna, Aleksandrs Zapoļs, Vita Zelče.

Literārā redaktore Sanda Rapa.

Dizainu veidojis Aleksejs Muraško.

Grāmata sagatavota un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.


Apgādā Jumava iznākusi Gata Ozoliņa grāmata “Kaives stāsti”. Pētījuma uzmanības centrā Cēsu novada Kaives pagasta kultūras procesi, folkloras vākumi un tradīcijas, sākot ar 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Sevišķa uzmanība veltīta vietējo nelielo muižiņu vietai vēstures notikumos, bijušajām skolām, skolotājiem un skolu folkloras vākumiem, Kaives komūnai 1919. gadā, kolhozu laika pretrunīgajiem procesiem un atmiņām par tiem. Nozīmīga grāmatas vērtība ir līdz šim plašākai publikai nepieejamu folkloras vākumu, atmiņu pierakstījumu un periodikas materiālu iekļāvums grāmatā caur plašāku vēstures un kultūras dzīves skatījumu, sniegtas precizētas un papildinātas ziņas kā par vietējās nozīmes ļaudīm (Augusts Galiņš, Romans Balodis, Alvīne Kļaviņa, Jēkabs Egle, Jānis Teodors Olte, Aina Steķe u. c.), tā arī par tiem, kas atstājuši iespaidu uz Latvijas vēstures un kultūras gaitu (Jēkabs Veismanis, Jānis Avens, Augusts Bračs, Eduards Dālmanis, Otomārs Oškalns, Jānis Stiprais, Arvīds un Rūdolfs Sniedzes, Jūlijs Ozols u. c.)

Grāmata sagatavota un publicēta ar Latvijas Zinātnes padomes projekta “Latviešu folkloristika (1945-1985)” (Nr. lzp-2018/2-0268), Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”, Vecpiebalgas novada un Cēsu pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un tūrisma centrs” atbalstu.