EN in English

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aizsāk audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Pirmais seminārs "Totalitārisma spriedze" notiks 27. janvārī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs otrās padomju okupācijas sākuma gadi, totalitārisma noteiktie apstākļi folkloras pētniecībai un mācīšanai akadēmiskā līmenī.

Par piedzīvoto pēc Otrā pasaules kara kritiski ironisku vērtējumu vairākkārt atmiņās sniedzis folklorists Boriss Infantjevs (1921–2009). Viņa profesionālās dzīves sākumposms bijis saistīts ar abām folkloristikas nozarei nozīmīgākajām institūcijām – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtu (kopš 1950. gada: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta Folkloras sektors) un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti. Rita Grīnvalde demonstrēs un komentēs tematisku audiovizuālo folkloristikas vēstures avotu izlasi – ieskaņojumus, fotogrāfijas, kā arī filmētos materiālus. Lasīt vairāk...


Mūsu kolēģe, Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskā asistente Dita Jonīte saņēmusi godam pelnītu atzinību: par saviem pētījumiem laikmetīgās dejas jomā viņa nominēta nacionālas nozīmes apbalvojumam – Dejas balvai kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā”. Nominācija saņemta par pētījumiem mūsu institūta izdevumā “Neatkarības laika teātris” un LU humanitāro institūtu sadarbības projekā “Latvija: Kultūru migrācija”, taču te būtu pieminama arī Ditas darbošanās Latvijas Dejas informācijas centra valdē, tāpat tas, ka viņa ir interneta medija Dance.lv Žurnāls redaktore.

Balvas izziņotas 8. janvārī Kultūras ministrijas organizētā tiešsaistes konferencē. Un šīs nominācijas vērtību palielina arī cienījamā citu pretendentu kompānija, kā arī mūža balvas dejas mākslā saņēmēji – dejas pedagoģe, horeogrāfe un Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte un baletdejotājs, pedagogs Haralds Ritenbergs.

Lasīt vairāk...

2021. gads LU LFMI sākas ar jauniem projektiem. Pētnieks Toms Ķencis kopā ar projekta partneriem – Igaunijas mākslas akadēmiju, KUMU, filmu studiju “Tritone” – divu ar pus gadu garumā pētīs folkloras attēlojumu padomju okupācijas laika Baltijas grafikās un meklēs iespējas atdzīvināt šo kultūras mantojumu mūsdienīgās formās. Projekta "ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas" viens no nozīmīgākajiem rezultātiem ir radošas dokumentālās filmas scenārijs un sadarbība filmas kā arī imersīvas 3D pieredzes veidošanā.

Institūta vadošās pētnieces Māras Grudules vadībā projekta "Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)" komanda izzinās sieviešu pārstāvniecību kultūrā un sabiedrībā, analizējot sieviešu pilsonisko dalību politikā, izglītībā, literatūrā, mākslā un izdevējdarbībā un ņemot vērā dažādu etnisko piederību sievietes, sociālo slāni, izglītību un reliģiju.

Lasīt vairāk...

Slovākijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta žurnālā Forum Historiae publicēts LU LFMI pētnieka Jāņa Daugavieša raksts "Music Samizdat as Zines? The Case of “Ot Vinta” from Soviet Latvia" (Mūzikas samizdats kā zīni? Padomju Latvijas Ot Vinta gadījums). Tajā autors salīdzina rietumu mūzikas zīnus (angliski: fanzines jeb zines) ar vēlīnā sociālisma mūzikas samizdata izdevumiem, jautājot, vai ir kādas būtiskas atšķirības starp šīm tradīcijām. Padziļinātai analīzei izvēlēts Rīgas mūzikas samizdata izdevums Ot Vinta (1987-1991). Šis ir pirmais akadēmiskais raksts, kas veltīts šī temata izpētei Latvijā. Raksts iekļauts tematiski vienotā žurnāla numurā "Self-publishing and Building Glocal Scenes: Between State Socialism and Neoliberal Capitalism" (Pašpublicēšana un glokālo scēnu veidošanās: starp valsts sociālismu un neoliberālo kapitālismu).

Rakstu lasīt, sekojot saitei: http://forumhistoriae.sk/sites/default/files/05-da...


Teiktās dziesmas – nozīmīgākais senā slāņa vokālās mūzikas stils, kurš pārstāvēts it visos Latvijas novados. Teikto dziesmu melodikas stils un izpildījums ir īpatnējs – tajās dominējošais ir teksts un dziedāšana tuvinās runas plūdumam.

Lai ikvienam, kuru interesē nodrukātie teikto dziesmu nošu materiāli no dažādām Latvijas vietām, tas būtu pieejams, Emiļa Melngaiļa "Latviešu mūzikas folkloras materiālu" trīs sējumos "Korsa" (1951), "Maliena" (1952), "Vidiena" (1953) un Andreja Jurjāna sešās "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcās ietvertās teiktās dziesmas nu ir digitalizētas un pieejamas LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv!

Lasīt vairāk...

1974. gada nogale. “Vēl pusotras stundas. Jāsāk ģērbties. Drīz sanāks viesi. Un es tik labprāt būtu viens.”

Piedāvāju ielūkoties rakstnieku Zigmunda Skujiņa (dz. 1926) un Gunara Janovska (1916–2000) sarakstē (pirmpublicējums) – dažās 1974. un 1975. gada vēstulēs. Izcilo prozistu korespondence aizsākas 1970. gada novembrī ar Janovska vēstuli t.s. Kultūras sakaru komitejas izdotā laikraksta “Svešuma Balss” redakcijai, drīz pārtop divu rakstnieku un domubiedru draudzībā un – par spīti tam, ka sarakste tiek kontrolēta, par spīti politiskām intrigām Latvijā un trimdā – bez pārtraukumiem turpinās trīsdesmit garumā līdz pat Janovska aiziešanai mūžībā.

Lasīt vairāk...



Ziemassvētkos Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi 2020. gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē.

Dr.art. Ilzes Šarkovskas-Liepiņas monogrāfija "Latvijas mūzikas renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti" atzīta par nozīmīgu sasniegumu teorētiskajā zinātnē, atklājot renesanses laikmeta skaņumākslas mantojumu Latvijā laikā no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Savukārt LZA prezidenta atzīnības rakstu par vispusīgu un novatorisku jaunāko parādību un personību Latvijas teātra mākslā atspoguļojumu darbā “Neatkarības laika teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā” saņēma Edīte Tišheizere, Ieva Rodiņa, Dita Jonīte, Lauma Mellēna-Bartkeviča.

Lasīt vairāk...

Ziemassvētkos Journal of Baltic Studies tiešsaistē publicējis institūta vadošās pētnieces Daces Bulas rakstu par gluži citiem svētkiem — Starptautisko Sieviešu dienu. Raksts “Astotā marta svinēšana: neizdevies desovietizācijas mēģinājums?” aplūko padomju varas piekopto dzimtes politiku un tās mantojumu pēcsociālisma laikmetā. Rakstā ietverti etnogrāfiski vērojumi triju Baltijas valstu galvaspilsētās 21. gadsimtā, kas interpretēti kopsakarā ar postkoloniālisma nostādnēm, pētījumiem par t.s. pārejas sabiedrībām un kultūras festivalizācijas konceptu. Pētījums izstrādāts ERAF projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību“ (1.1.1.1/16/A/040, 2017—19).

Saskaņā ar grupas Taylor & Francis publicēšanas politiku interesentiem pieejamas 50 raksta brīvpieejas kopijas, sekojot saitei: https://www.tandfonline.com/eprint/W63VNPPXPZ3TRQZMBYP7/full?target=10.1080/01629778.2020.1851276


Institūta pētniece Eva Eglāja-Kristsone Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta par literatūrzinātnieces un rakstnieces Lalitas Muižnieces dāvināto apjomīgo trimdas autoru balss ierakstu kolekciju. Tā šobrīd atrodama Literatura.lv datubāzē, kurā ieviesta jauna sadaļa "Audio". Tajā arī turpmāk tiks publicēti dažādi audio materiāli.

Raidījuma ierakstu klausieties lsm.lv

Foto: Flickr, CC BY-SA 2.0



Kolekcija "Etnogrāfisko ansambļu ieraksti" Nr. 2235 ietver 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām. Ansambļi ieskaņoti Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža vadībā laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studiju un skaņu ierakstu režisoru Renartu Braufmani.

Šī ir unikāla kolekcija, jo ietver visu Latvijas etnogrāfisko ansambļu pamatrepertuāru, kas ieskaņots dažu gadu laikā un pieejams digitālā vidē, tādējādi atklājot latviešu tradicionālās mūzikas skaņu ainavu mūsdienās.

Ieskaņojumi tika veikti Latvijas Nacionālajā bibliotēkas skaņu ierakstu studijā (Alsungas, Baltinavas, Bārtas, Beņislavas, Bozovas, Gudenieku, Jūrkalnes, Medņevas, Nīcas, Nirzas, Otaņķu, Pušmucovas, Rikavas, Rogovkas, Rucavas, Salnavas, Tilžas etnogrāfiskais ansamblis un Ezernieku folkloras kopa), izbraukuma sesijās (Kupravas un Saunas etnogrāfiskais ansamblis) un Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskās ekspedīcijas laikā 2016. gadā Ziemeļlatgalē (Briežuciema, Šķilbēnu, Upītes, Viļakas etnogrāfiskais ansamblis). Lasīt vairāk...


Novēlam mājīgus svētkus!

Kuldīgas apriņķī pagājušā gadsimta sākumā Ziemassvētkos spēlēja spēli, ko aicinām izmēģināt visus arī savās mājās. Teicējs – Dāvids Zembergs.

Ziemassvētku vakarā starp citu uzveda rotaļu "susekļu duršana" jeb kā mēdza teikt "dura susekli". Susekli ar plato galu nostādīja uz klona vai grīdas istabas vidū. Dūrējs nostājās ar muguru pret susekli, atstātu tā, ka caur kāju starpu ar nūju slotas kāta garumā varētu susekli sniegt, un, noliecies ar nūju, mēģināja caur kāju starpu susekli nodurt. Kam neizdevās: tas laida citu savā vietā.





Foto: Digne Ūdre


LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa 20. decembrī piedalījās Latvijas Radio 3 Klasika raidījumā "Latviešu mūziķu Bēthovens", tajā iepazīstinot ar atziņām, kas gūtas, pētot Bēthovena laikmetu Latvijas mūzikas kultūrā.

Raidījuma ieraksts pieejams Latvijas Radio 3 arhīvā.




2020. gada 18. decembrī norisinājās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100” ar literatūrzinātnieku, dzejnieku un prozistu, filmu režisoru, mūziķu un citu kultūras personību piedalīšanos, programmu papildinot ar valsts amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvju, Veltas Sniķeres ģimenes un draugu apsveikumiem. Konferences ierakstu iespējams noskatīties šeit: Youtube.

Atsevišķi dalībnieku priekšlasījumus, apsveikumus un priekšnesumus iespējams noskatīties šeit.

KONFERENCES PROGRAMMA (PDF).


"(..) nemaz nav vajadzīgs grezns apģērbs, pietiek arī dāmām jau ar vienu pašu glītu apģērbu un kādām pāris blūzēm – un ja daudz grib, tad paņem vēl vienu vienkāršu apģērbu līdz, bet vairāk arī nekad nē, tas būtu tikai lieks apgrūtinājums ceļojumā."

Tā raksta Hermīne Zālīte (1858–1932) savā ceļojumu aprakstā "Uz Parīzi, uz pasaules izstādi" ("Mājas Viesis", 1900, nr. 33–42), pamudinot sievietes velti nenodarbināt sevi ar nevajadzīgiem izdevumiem par jauniem un grezniem ceļojuma tērpiem, par kuriem iznāk izdot tikpat, "cik maksātu, prātīgi rīkojoties, no Rīgas viss Parīzes izstādes apceļojums," jo šie nevajadzīgie tēriņi tieši sievietes spiež palikt mājās, "un vai gan sievietes mazāk vēlas Parīzes krāšņumu redzēt, nekā vīrieši?"

Lasīt pilnu bloga ierakstu...


No 17. līdz 18. decembrim notiks konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" ("Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage"), kas pulcēs pētniekus no visas pasaules. Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu, tāpēc lūgums reģistrēties šeit.

Konferences priekšlasījumi būs par tēmām, kas saistītas ar sociālisma mantojuma ietekmi uz folkloristikas attīstību postsociālisma valstīs, sociālisma lomu folkloras arhīvos, etnogrāfisko kolekciju un citu institucionālo formu izveides un attīstības procesiem, folkloristikas un saistīto nozaru ieguldījumu pretošanās kustībā bijušajā PSRS un sociālistiskā bloka valstīs, folkloristikas un etnogrāfijas vēsturi padomju postkoloniālisma kontekstā un citām tēmām.

Programma apskatāma šeit.

Referātu kopsavilkumi.