EN in English

23. septembra pēcpusdienā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā norisinājās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētnieku veidotā Latvijas un latviešu literatūras vortāla literatura.lv piecgades seminārs. Apsveikuma vārdus teica institūta direktore Dace Bula, norādot, ka: “Kāds Eiropā visnotaļ pazīstams etnologs ir teicis, ka jubilejas ir jāsvin, un tie, kas to nedara, tie vienkārši atsakās no nenovērtējamas iespējas reflektēt par savām gaitām un veikumiem. [..] Institūta digitālais izrāviens ir bijis patiesi iespaidīgs. Tas sākās 2014. gadā ar platformas garamantas.lv izveidi un drīz vien tam pieslēdzās arī literatūra[.lv]. Domāju, ka mēs šodien varam ar pilnīgi tīru sirdsapziņu par izlietotajiem līdzekļiem un ar patiesu gandarījumu par veikumu uz to atskatīties. Par to ir patiess prieks.”

Lasīt vairāk...

30. septembrī plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks sestais seminārs ciklā “Pēckara arhīvs”. Tā uzmanības centrā būs akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” tapšanas peripetijas.
Lai pagājušā gadsimta 50. gados saņemtu atļauju lielākā latviešu tautasdziesmu krājuma publicēšanai, LPSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta folkloristiem vajadzēja gan pielāgoties padomju kultūrpētniecībai izvirzītajiem uzdevumiem, gan rēķināties ar prasību, ka jaunajam izdevumam jābūt labākam par pirmo pilnīgo tautasdziesmu izdevumu – “Latvju dainām”. Semināra nolūks ir parādīt akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” tapšanu kā dinamisku procesu, ko ietekmēja ne tikai padomju ideoloģija, bet arī LPSR ZA birokrātija un izdevuma sastādītāju zinātniskie mērķi.

Lasīt vairāk...


2020. gada 22. un 24. septembrī plkst. 10.00 visi gaidīti Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālajā mācību centrā uz institūta pētnieces Dr. philol. Simonas Sofijas Valkes priekšlasījumiem par Liepājas bibliotēku 18. gadsimtā. 22. septembrī plkst. 10.00 - "Liepājas Lasāmbibliotēkas pirmie grāmatu katalogi"; bet 24. septembrī plkst. 10.00 - "Liepājas 18. gadsimta franču "Universālā dāmu bibliotēka"".

Lasīt vairāk...

16. septembrī Talsu novada pašvaldība pasniedza dzejnieka, rakstnieka un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Aleksandra Pelēča vārdā iedibināto literāro prēmiju. Tā nonāca grāmatas “Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos” sastādītājas Madaras Eversones rokās.

2020. gads ir Aleksandra Pelēča simtās gadskārtas gads, un arī šogad Talsos viņu atceras un piemin. Jau 5. septembrī pie vienīgās mājas Dzirnavu ielā Talsos tika atklāta piemiņas plāksne, kur Aleksandrs Pelēcis ar sievu Ritu vadījuši savu ikdienu no 1981. līdz 1995. gadam.

Savukārt septembra vidū aizvadīti 20. A. Pelēča literārās prēmijas pasniegšanas svētki, kas savijās ar rakstniekam tuvo cilvēku atmiņu stāstījumiem un īpašas grāmatas iepazīšanu.

Lasīt vairāk...

16. septembrī Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika institūta doktorantu seminārs, kurā septiņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstināja ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem. Semināra ievadā institūta vadošā pētniece Rita Grīnvalde ieskatu promocijas darbu tapšanā nodēvēja par iespēju ieskatīties pētnieku slepenajā intelektuālajā dzīvē, jo katrs no viņiem stāstīja ne tikai par pētniecības jautājumiem, metodēm un darba progresu, bet dalījās pārdomās par darbu tapšanas gaitu un izaicinājumiem. Noslēguma vārdos Literatūras nodaļas vadītāja Māra Grudule pauda cerību, ka šādi semināri notiks arī turpmāk, piepulcinot doktorantus arī no citām insitūcijām, kā arī norādīja, ka lielākā daļa prezentēto pētījumu veltīta padomju perioda izpētei.

Lasīt vairāk...

12. septembrī "mūsdienu Baronu ceļu" posmā no Džūkstes Pasaku muzeja Lanceniekos līdz Lestenei mēroja Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns. Viņam pievienojās kolēģes Rita Grīnvalde un Antra Upeniece, kā arī vairāki citi interesenti. Pa ceļam tika apmeklētas arī kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas – Džūkstes kapsēta, kur atdusas folkloristi Ludis Bērziņš, Ansis Lerhis-Puškaitis un Kārlis Straubergs, Mācītājmuiža, kur Otrā pasaules kara laikā tika glabāti LFK fondu materiāli, piemineklis Brīvības cīņās kritušo Džūkstes draudzes locekļu piemiņai, piemineklis Ziemassvētku kauju piemiņai Džūkstē, Gustava Zemgala piemiņas vieta, Lestenes Brāļu kapi, kā arī Lestenes ev. lut. baznīca. Gājiena laikā neiztika arī bez pasakām, jokiem un spoku stāstiem. Paldies visiem, kuri pievienojās un izkrāšņoja gājienu ar stāstiem!

Lasīt vairāk...

Kopā priekos esam ar brīnišķīgo Gundegu Grīnumu. Vakar Zaļeniekos literatūrzinātniecei pasniegta Aspazijas literārā prēmija par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas biogrāfijas un daiļrades izpētē, popularizēšanā un piemiņas saglabāšanā.

Attēlā - Gundega Grīnuma svinīgajā brīdī kopā ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni un priekšsēdētāja vietnieci izglītības, kultūras un sporta jautājumos Aiju Tračumu.

Gundegas Grīnumas jaunākā grāmata ir 2017. gadā “Mansardā” izdotā monogrāfija “Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: jaunatklāti tuvplāni”. Par grāmatu autore saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu (2018). Grāmata atzīta arī par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē 2017. gadā un nominēta grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele 2017” kategorijā “Zinātniskā literatūra”.

Informācija pārpublicēta no apgāda MANSARDS Facebook lapas.


23. septembrī pulksten 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks seminārs “Vortāla Literatura.lv piecgade”. Seminārs sniegs ieskatu vortāla darbībā, informācijas meklēšanā, projektu īstenošanā un sadarbības iespējās.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku veidotais Latvijas un latviešu literatūras vortāls Literatura.lv jau piekto gadu nodrošina drošticamāko un izsmeļošāko rakstniecības datu avotu. Vortālā ietilpst apjomīga un lietpratīgi izveidota Latvijas literatūras darbinieku un literāro darbu, apbalvojumu, organizāciju un kartējumu datubāze, kas aptver laika posmu no 16. gadsimta līdz mūsdienām.

Literatura.lv ir daļa no LU LFMI digitālajiem resursiem līdzās garamantas.lv un iesaisties.lv. Šis literatūras nozares resurss bez ierobežojuma pieejams ikvienam, tajā, izmantojot arī meklēšanas iespējas, iespējams atrast sev nepieciešamo biogrāfisko informāciju, uzzināt par katras personas literāro darbību, recepciju, tulkojumiem, apbalvojumiem, aplūkot personu dzīves notikumus kartē. Līdztekus mērķim sakārtot ap 4900 rakstniecības personu un ap 30 000 literāro darbu profilus, kā arī pievienot vietas (kartēt), apbalvojumus, būtiska ir arī sabiedrības informēšana un izglītošana gan caur jubilejām popularizējot mūsu literatūras kanona un laikmetīgās literatūras rakstītājus, tulkotājus, redaktorus, kritiķus un pētniekus, gan aicinot līdzdarboties un piedāvājot arvien jaunus papildinājumus un satura daudzveidību. Lasīt vairāk...


1859. gada vasarā toreizējais Tērbatas Universitātes matemātikas un astronomijas students Krišjānis Barons mēroja ceļu no Tartu līdz Dundagai. Imanta Ziedoņa muzejs, balstoties pētījumos un iepazīstot K. Barona atmiņas, izveidojis šī maršruta karti un organizē gājienu. Tas sākās 21. augustā no Tartu Universitātes un noslēgsies 20. septembrī ar koncertu pie Dundagas pils. 31 dienu ilgais ceļš sadalīts 65 posmos.

Latviešu folkloras krātuvei uzticētais posms ir 12. septembrī no Džūkstes pasaku muzeja Lanceniekos plkst. 14.00 līdz Lestenei. Ceļa kopējais garums – apmēram 15 km. K. Barona lomā iejutīsies LFK pētnieks Guntis Pakalns. Ikviens aicināts pievienoties!

Lasīt vairāk...

16. septembrī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā gaidāms doktorantu seminārs, kurā astoņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstinās ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem. Doktoranti disertācijas izstrādā pavisam trīs augstskolās – Latvijas Universitātē, Latvijas Kultūras akadēmijā un Tartu Universitātē (Igaunijā). Pētījumi top dažādās humanitāro un mākslas zinātņu nozarēs.

Lasīt vairāk...

Kino zinātniece, tulkotāja un pedagoģe Silvija Līce aizgājusi mūžībā

Silvija Līce (1940, 19. jūn.–2020, 29. aug.) Lilijas Dzenes vadītajam mūsu toreizējā institūta Mākslas sektoram pievienojās jau tad, kad pēc studijām LVU filoloģijas fakultātē, būdama diplomēta angļu un franču valodas un literatūras speciāliste, 1971. gadā iestājās Maskavas Mākslas zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā. Institūta līdzstrādniece no 1974. gada, vadošā pētniece no 1983.g. Mākslas zinātņu kandidāte (1980), 1992. gadā nostrificēta par mākslas doktori.

Lasīt vairāk...

LU LFMI literatūras vortāla Literatura.lv komanda no 17. līdz 22. augustam aizvadīja darbīgu nedēļu Latviešu Centrā Minsterē (LCM), lai strādātu ar Latviešu Kopības Vācijā (LKV) Minsteres arhīvu, realizējot Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja (Baltisch-Deutsches Hochschulkontor) atbalstītu projektu "Latviešu rakstnieki trimdā: Latviešu centra Minsterē dokumentu un fotogrāfiju pētniecība, atlase un digitalizācija" (projekta vadītāja, Literatūras nodaļas vadītāja un Literatura.lv satura redaktore Māra Grudule). Bagātīgais arhīva krājums piedāvā iespaidīgu dokumentu, fotogrāfiju, manuskriptu un priekšmetu klāstu, kas tika daļēji apgūta, iepazīta un izvērtēta, paralēli intensīvi digitalizēta.

Lasīt vairāk...

Klajā nākusi muzikologa, LU LFMI vadošā pētnieka Dr. art. Arnolda Klotiņa grāmata “Divatā ar tautasdziesmu: Folklora latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos” (Rīga: Zinātne, 2020). Tā veltīta tautas garamantu izmantojumam akadēmiskajā mūzikā – latviešu komponistu skaņdarbos. Grāmata sniedz pārskatu par tautas melodiju interpretācijām dažādu laikmetu profesionālajā skaņumākslā: no Jāņa Cimzes apdarēm “Dziesmu rotas” sējumos līdz mūsdienu autoru kompozīcijām. Arnolds Klotiņš izsekojis 19., 20. un arī 21. gadsimta skaņražu rokrakstiem, aranžējumu tendencēm un savstarpējām stilistiskām ietekmēm. Estētiskie principi izgaismoti vēstures norišu un nereti ideoloģisko nosacījumu kontekstā. Aplūkoto komponistu vidū ir Jurjānu Andrejs, Emilis Melngailis, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Jēkabs Graubiņš, Jānis Kalniņš, Volfgangs Dārziņš un daudzi citi.

Lasīt vairāk...

Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludinātajā 2020. gada atklātajā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursā tika apstiprināts projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (Nr. lzp-2020/1-0096). Projekta realizācijas ilgums 3 gadi (2021–2024). To īstenos pieredzējusi LU LFMI pētnieku zinātniskā grupa: Gatis Ozoliņš (vadītājs), Ieva Tihovska (galvenā izpildītāja), Rita Grīnvalde, Sanita Reinsone (izpildītājas), Elīna Gailīte, Justīne Jaudzema (izpildītājas, studējošās).

Lasīt vairāk...

Nedēļas nogalē uz pirmo sēdi pulcējās LU LFMI 2020. gada pavasarī dibinātā Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļa. Sēdes laikā tika pārrunātas pētniecības ieceres un 2020. gadā paredzētie pētījumi, savukārt noslēgumā pētnieki devās lauka pētījumā, lai izzinātu sabiedrības reliģiski topogrāfiskās prakses Carnikavas novadā, kur atrodama "Šamanistāna". To Lilastes pludmalē 2002.gadā izveidoja Krievijā dzīvojošais mākslinieks Makss Zolotuhins. Foto: priekšplānā Agita Misāne, otrā rinda no kreisās Jānis Ozoliņš, Agita Pusvilka, Dace Bula, Ieva Garda.