EN in English

Folkloras institūta un Literatūras teorijas nodaļas darbiniece Austra Alksnīte – Austra Infantjeva (23.04.1920.–23.05.2011.) – piedzima Jurģu dienā Limbažu pagasta Pūlī. Diemžēl viņas māmuļa no dzemdību gultas vairs netika piecēlusies. Austru uzaudzināja mātes māsa, viņai bija divi brāļi, bet viens mira agrā jaunībā. Nelaimīgā kārtā bērnībā iegūtā fiziskā trauma neļāva viņai līdz 20 gadu vecumam patstāvīgi staigāt. Tikai 1941. gadā ap Vasarsvētkiem Sarkanā krusta slimnīcā veiktā operācija kaut cik uzlaboja situāciju. Veiksmīgais dakteris bija ieplānojis vēl otru operāciju, kuras rezultātā vainai vajadzēja pilnībā zust, bet Otrais pasaules karš labos nodomus izjauca.

Lasīt vairāk...

Silvija Radzobe

(1950 – 2020)

21. aprīļa priekšpusdienā sasniedza apstulbinoša ziņa – mūžībā devusies Silvija Radzobe, teātra zinātniece un kritiķe, rakstniece un pedagoģe. Silvija un miers likās nesavienojami jēdzieni, viņa vistiešākajā veidā bija, Imanta Ziedoņa vārdiem runājot – “garainis, kas veicina vārīšanos”. Viņas raksti – spoži analītiski un subjektīvi, nesamierināmi un karsti gan uzslavās, gan nopēlumos, radīja viļņus, kā mierīgā ūdenī iemesti akmeņi. Teātra cilvēki uz viņu dusmojās un viņu dievināja, ar interesi gaidīja, ko viņa teiks, lai tūdaļ sacīto apstrīdētu. Vienaldzīgo – to gan nebija.

Pagājušā gadsimta 80. gados Silvija Radzobe kā jauna kritiķe un pētniece nonāca Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta Teātra, mūzikas un kinomākslas sektorā – slavenajā, apskaustajā Lilijas Dzenes “salonā”, kur virda kaislības un notika gan profesionālas informācijas, gan elegantu tenku apmaiņa, tur koncentrējās teātra un kinomākslas intelektuāļi. Silvija ne bez asarām un piepūles izcīnīja savu vērā ņemamu vietu šajā lokā. Piedalījās sektora lielajos darbos – vēstures liecinājumos par Rīgas Krievu drāmas teātri, Latvijas teātri 70. un 80. gados.

Lasīt vairāk...

"Pērngad 8. aprīlī es atbraucu uz Aleksandropoli, kur, kā jau ziniet, toreiz Kaukāzijas armija uzturējās, lai varētu pār robežu iet, tiklīdz Turkiem karš būtu pasludināts. Es biju pie palkavnieka R. diviem bērniem par skolotāju un atbraucu no Tiflises (Tbilisi) šurp ar R. kundzi, kas ar savu laulātu draugu gribēja satikties. (..) Otrā dienā mēs nobraucām cietoksnī. Svešiem nebij vēlēts ieiet, bet R. kundze, kā komandiera gaspaža, tapa ielaista. Kamēr mēs cietoksnī uzturējāmies, man izdevās visas kara ieriktes apskatīt. Uz plačiem redzēju bumbas visādā lielumā gubu gubām sakrautas, otrā vietā bij tūkstošu tūkstoši maisi ar miltiem, apsegti ar nopiķētu audeklu. Vairāki šķūņus redzēju piekrautus ar cvibakiem (sukariem), kuri, kā teica, pietiktu priekš 5 gadiem. Iz kazarmēm visur dzirdēja zaldātu jautro dziedāšanu. Saperi mani izvadīja 2 verstes tālu arī pa zemes apakšu, kur krustām un šķērsām ganģi bij izrakti. Es gribēju vēl citas cietokšņa daļas apskatīt, bet nevarēju nekur iziet, jo bij tāda braukšana, skriešana, jāšana, ka gandrīz bij jābaidās pārbrauktam tikt. Viss karaspēks bij kā bites kājās un, kā rādījās, uz ko sevišķu sagatavojās. Uz ko viņi tik nopietni sagatavojās, to mēs jo drīzi dabūjām zināt. Otrā rītā, tai 12. aprīlī pulksten 4 no rīta R. kundze, ar asaru pilnām acīm, mani modināja, teikdama, lai ceļoties, jo tūlīt esot jābrauc projām – karš esot pasludināts."

Tā sākas Minnas Freimanes (1853–?) ceļojuma apraksts "Iz Kaukāzijas", kas publicēts 1878. gada oktobrī "Baltijas Vēstnesī". 1877. gadā Minna Freimane kā mājskolotāja pavadīja kādu krievu virsnieka ģimeni uz Kaukāzu. (Šī apraksta dēļ viņa vēlāk minēta arī kā pirmā sieviete – kara ziņotāja.) 1879. gadā Minna Freimane uzsāka ceļojumu caur Rietumeiropu (Vācija, Francija, Itālija) uz Ēģipti. Viņas Kaukāza, Rietumeiropas un Ēģiptes ceļojumu apraksti vēlāk tika izdoti grāmatā "Par piemiņu. Ceļa apraksti" (Liepāja, 1884). Lasīt vairāk...


Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) Rituālā gada darba grupas (Ritual Year Working group) ikgadējā konference, kuras tēma šogad "Komercija un tradīcijas" ("Commerce and Traditions"), un norise bija paredzēta šā gada 3.–6. jūnijā Rīgā, ir pārcelta uz 2020. gada 15.–17. novembri ārkārtējās situācijas dēļ.


Izdevniecībā "Routledge" klajā nākusi grāmata "A History of Participation in Museums and Archives" ("Līdzdalības vēsture muzejos un arhīvos"), kurā iekļauta LU LFMI vadošās pētnieces Sanitas Reinsones nodaļa "Searching for Deeper Meanings in Cultural Heritage Crowdsourcing" (Dziļāku nozīmju meklējumi digitālajā līdzdalībā kultūras mantojuma jomā), kurā analizēta LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze, iesaistot sabiedrību folkloras manuskriptu atšifrēšanā.

Grāmatas redaktori ir Palmyre Pierroux, Per Hetland un Line Esborg.


11. martā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskās padomes sēde lēma atbalstīt institūta direktores rosinājumu izveidot jaunu struktūrvienību — Kultūras, sabiedrības un vides (KSV) pētījumu nodaļu.

Nepieciešamība pēc strukturālām pārmaiņām LU LFMI briedusi jau ilgāku laiku. Īpaši tā saasinājusies nesen, kad, līdz ar jaunu projektu uzsākšanu, institūtā sākuši attīstīties pētījumu virzieni, kas nav attiecināmi uz LFMI līdzšinējo struktūrvienību pārstāvētajām nozarēm — literatūrzinātni, folkloristiku, izpildītājmākslu pētniecību un digitālo humanitāro zinātni. Institūtam pievienojušies pētnieki, kas pārstāv mutvārdu vēsturi, antropoloģiju, vides zinātni, reliģijpētniecību, un tālab nav raduši piemērotu mājvietu. Turklāt dažas nodaļas (LFK) šķiet jau pārsniegušas apjomus, kas tām ļautu vēl vairāk paplašināties. Tādējādi jaunā struktūrvienība varētu kļūt par ‘nišu’, kas turpmāk dos pajumti kādu jaunu ieceru attīstībai.

Lasīt vairāk...

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Gatis Ozoliņš 2020. gada 28. martā Kaivē (Vecpiebalgas novadā) piedalīsies pagasta padomju laika tradīcijām un stāstiem veltītajā pasākumā. Kaives ciema un kolhoza vēsture aizsākusies 1945. gadā un, lai arī tā savdabīgi apvienojusi Vecpiebalgas un Skujenes novada senāko kultūras mantojumu, 20. gadsimta otrajā pusē veidojusies arī kaivēniešu pašapziņa un priekšstats par "savējiem", savu kultūras īpatnību. Kaivēnieši par savējiem uzskata gan dzejniekus Augustu Braču un Mirdzu Fridrihsoni, gan skolotāju un mācību grāmatu autoru Jāni Stipro un rakstnieku Pēteri Ramizaru (īstajā vārdā Ozoliņu), gan padomju partizānu Otomāru Oškalnu un nacionālo partizānu Jāni Sestuli. 1954. gadā tagadējā Kaives pagasta teritorijā folkloras materiālus pierakstījuši LPSR ZA Etnogrāfijas un folkloras institūta VIII. ekspedīcijas dalībnieki, bet 1985. gadā Kaives ciemā etnogrāfijas materiālus vākuši Cēsu vēstures un mākslas muzeja darbinieki.

Lasīt vairāk...

2020. gada 5. un 6. martā Liepājā norisinās 26. starptautiskā zinātniskā konference “Aktuālas problēmasliteratūras un kultūras pētniecībā”, kurā piedalās arī vairāki LU LFMI darbinieki.

Konferencē uzstājās Edīte Tišheizere ar referātu “Klaipēdas Universitātes aktierkursa desmitgade: impulsi teātra laikmetīgumam”, Arnolds Klotiņš (“Mūzikas nacionālā rakstura un 20. gs. modernisma attiecību problemātika: pēckara latviešu trimdas komponistu jaunrades piemērs”), Ginta Pērle-Sīle (“Jauna slota tīri slauka?: Muižkunga Bernarda Magnusa fon Vulfa tiesas prāva pret mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru”), Pauls Daija (“Kārlis Hūgenbergers latviešu literārās kultūras vēsturē 19. gadsimta pirmajā pusē”), Benedikts Kalnačs (“Apsīšu Jēkabs un Rūdolfs Blaumanis: prozas motīvu un poētikas evolūcija”), Inguna Daukste-Silasproģe (“Starp pagātni un tagadni: Gunara Janovska prozas šķautnes”), Lasīt vairāk...


LU LFMI apgāds laidis klajā institūta pētnieces Ilzes Šarkovskas-Liepiņas monogrāfiju “Latvijas mūzikas renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti”.

Grāmata turpina monogrāfiju sēriju “Latvijas mūzikas vēsture no sākumiem līdz 21. gadsimtam”. Tā veltīta veltīta renesanses laikmeta skaņumākslas mantojumam Latvijā, aptverot periodu no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Izdevumā aplūkota mūzikas dzīve un jaunrade Baltijas reģiona zemju, īpaši Vācijas kontekstā. Pētījumā aplūkotas Ziemeļu renesanses izpausmes mūzikā, analizēta reformācijas rosinātā dziesmu jaunrade, sniegts ieskats komponistu devumā tālaika populārākajosžanros (mesa, motete, pasija, daudzbalsīgā dziesma), kā arī atspoguļotas mūzikas dzīves norises un to ietekme sabiedrībā. Izdevuma māksliniecisko ietērpu veidojusi Gundega Kalendra (aģentūra “Raugs”). Lasīt vairāk...


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bilbiotēku izsludina pieteikšanos starptautiskajai zinātniskajai konferencei Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra, kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā 2020. gada 10. un 11. decembrī. Konferences norisi finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Regīna Ezera (1930–2002) ir viena no izcilākajām latviešu prozaiķēm, kas vienlīdz spilgti rakstījusi romānus, īsprozu, publicistiskus darbus un dienasgrāmatas. Viņas romāns “Zemdegas” (1977) iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā “reizē spilgts sava laikmeta dokumentējums, reizē pārlaicīgu tēmu un raksturu ietērpums krāšņā un vietumis īpatni sirreālā naratīvā.” Ezeras proza izaicina ierastās žanru robežas, vienlaikus veidojot gan aizraujošu stāstījumu, gan smalki izstrādātu refleksiju par literatūru kā izteiksmes mediju. Kā fenomens latviešu kultūrā Ezera atstājusi spēcīgu ietekmi uz nākamajām rakstnieku paaudzēm un bijusi nozīmīga turpmākajai latviešu prozas attīstībai. Lasīt vairāk...


2020. gada 2. un 3. aprīlī Kuldīgas Mākslas namā notiks starptautiskā zinātniskā konference "Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē", kurā ar referātu piedalīsies arī LU LFMI pētniece Dr. philol. Simona Sofija Valke. Pētniece konferencē uzstāsies ar referātu "Franču literatūras piedāvājums Kurzemes un Zemgales hercogistes laikrakstos".

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē referātus lasīs 19 zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Polijas un Nīderlandes, savukārt diskusiju dalībnieku vidū būs zinātnieki un kultūras mantojuma jomas eksperti arī no citām Eiropas valstīm. Pētnieki prezentēs referātus par iepriekš nepētītiem Kurzemes un Zemgales hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras aspektiem Eiropas un pasaules kontekstā, kā arī aplūkos iepriekš analizētus jautājumus citā rakursā. Lasīt vairāk...


26. februārī Latvijas Universitātes 78. konferences plenārsēdē "Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija" LU profesore Ina Druviete, prorektora p. i. humanitāro un izglītības zinātņu jomā, cildināja 2019. gada izcilākos pētījumus. Suminājuma rakstu saņēmis arī LU LFMI pētījums – kolektīvā zinātniskā monogrāfija "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē". Grāmatas autori ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa: Rita Treija (sastādītāja un zinātniskā redaktore), Baiba Krogzeme-Mosgorda, Toms Ķencis, Elga Melne, Gatis Ozoliņš, Guntis Pakalns, Beatrise Reidzāne, Sanita Reinsone un Māra Vīksna.

Pētījums sagatavots Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis".


No 28. februāra līdz 1. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies ikgadējā “Latvijas Grāmatu izstāde”, kurā piedalīsies arī LU Literatūras, mākslas un folkloras institūta apgāds.

Apgāda stendā būs iespējams satikt vairāku monogrāfiju autorus, kā arī iepazīties ar jaunākajiem institūta apgāda izdevumiem – Zandas Gūtmanes monogrāfiju “Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā”, grāmatu “Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē”, kā arī žurnāla “Letonica” 40. numuru. Lasīt vairāk...


1. martā plkst. 13.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rakstnieku viesistabā notiks Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskās monogrāfijas Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās” atvēršanas svinības. Grāmatas atvēršana norisēs “Latvijas Grāmatu izstādes 2020” kultūras pasākumu programmā. Svinībās piedalīsies pētījuma autore un viņas kolēģi, muzicēs folkloras kopa “Vilcenes”.

Apgāds “Zinātne” un LU LFMI aicina ikvienu interesentu!

Grāmata sagatavota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Februāra sākumā pie lasītājiem devies 40. humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas vēsturi un kultūru saistītām tēmām.

Numuru ievada Brigitas Cīrules un Ilonas Gorņevas raksts par antīkās teorētiskās domas klātbūtni Bazilija Plīnija poēmā “Slavas dziesma Rīgai”. Līdz šim nepietiekami aplūkotai tēmai pievērsies Mārtiņš Mintaurs rakstā par dzimtenes pagātni 19. gadsimta pirmās puses vācbaltiešu historiogrāfijā.

Vairāki numura raksti tiešāk vai netiešāk veltīti Otrā pasaules kara un padomju okupācijas iespaidam uz latviešu literatūru, kultūru un zinātni. Māra Grudule un Benedikts Kalnačs pēta latviešu literatūras vēstures recepciju 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā. Inguna Daukste-Silasproģe turpina pētīt latviešu literatūras attiecības ar trimdas pieredzi, šoreiz pievēršoties Kārļa Skalbes ceļam uz Zviedriju. Madara Eversone iedziļinās Latvijas Padomju rakstnieku savienības darbībā 1940.–41. gadā. Jana Kukaine piedāvā kritisku skatījumu uz dzimumu vienlīdzības izpratni Padomju Savienībā. Savukārt Artis Ostups analizē padomju okupācijas traumas izpausmes mūsdienu latviešu prozā. Lasīt vairāk...