EN in English

30.–31. janvārī Daugavpils Universitātē notiks starptautiska zinātniska konference "XXX Zinātniskie lasījumi".

Konferencē darba grupā "Savējais, svešais, citādais literatūrā un kultūrā" ar referātu "Atgriešanās Rīgā: sava un svešā disonance. Ieskats latviešu trimdas prozas tekstos" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe.


LU LFMI projektu padome ir izvērtējusi pieteikumus LU LFMI pētnieciskajiem projektiem 2020. gadā un pieņēmusi lēmumu apstiprināt akadēmiskās izcilības projektu LFMI-BF-2020/1 "Latviešu literatūra un literatūrzinātne salīdzināmā skatījumā". Projekta vadītājs: Benedikts Kalnačs.

Projekta īstenošana: 03.02.2020–30.12.2020.


Šā gada 30. janvārī LU LFMI projekta "Dzīve līdzās ostai" (lzp-2018/1-0446) komanda piedalīsies Latvijas Universitātes 78. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.

Telpiskās plānošanas un attīstības sekcijā (LU Dabas mājā) referātus lasīs Kristīne Āboliņa, Dace Bula, Jānis Daugavietis, Ieva Garda-Rozenberga un Agita Pusvilka, veidojot vienotu paneli "Daugava un cilvēki".

Lasīt vairāk...

No 17. līdz 20. martam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies starptautiska konference "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs" (DHN2020). Reģistrējoties līdz 2. februārim, dalības maksa ir zemāka: https://ej.uz/DHN20_reg

DHN ir ikgadēja digitālajai pētniecībai veltīta konference, kas norit piekto gadu.Tās īpašie viesi būs Ūmejas Universitātes (Zviedrija) profesore, mākslīgā intelekta sociālo un ētisko aspektu speciāliste Virdžīnija Dignama (Virginia Dignum), Kembridžas Universitātes (Apvienotā Karaliste) Sabiedrības lēmumu pieņemšanas laboratorijas pētnieks Jons Rozenbēks (Jon Roozenbeek), Islandes Universitātes profesors, digitālās folkloristikas pētnieks Terijs Gunels (Terry Gunnell), kā arī Latvijas Universitātes (LU) Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs profesors Jurģis Šķilters. Konferences pamatprogrammā iekļauti 80 referāti un vairāk nekā 20 akadēmisko plakātu prezentācijas.

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām:

Pētnieka-pēcdoktoranta darba samaksa 2731 EUR mēnesī (bruto);

Zinātniskā asistenta darba samaksa, sākot no 355 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā „Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2013–2019) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem); pretendentiem uz pētnieka-pēcdoktoranta amata vietu papildus jāiesniedz pēcdoktorantūras pētījuma pieteikuma apstiprinājums. Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 21. februārim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 509. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


Zinātniskās institūcijas bāzes finansējumu LU LFMI projektiem izlieto, lai īstenotu LU LFMI stratēģiju un pētniecības programmu 2015.—2020. gadam, atbilstoši tur noteiktajiem prioritārajiem virzieniem literatūrzinātnē, folkloristikā, teātra un mūzikas izpētē. 2020. gadā LU LFMI konkursa kārtībā piešķir vienam individuālam akadēmiskās izcilības projektam. Projektu var pieteikt LU LFMI vadošā pētnieka amatā ievēlēts darbinieks, kurš ar 2020. gada janvāri nav iesaistīts citā pētnieciskā projektā ar definētu mēneša noslodzi un atlīdzību. Projekta pieteikums elektroniski un papīra formātā (parakstīts) jāiesniedz LU LFMI zinātniskajai sekretārei līdz 2020. gada 24. janvārim. Projektu īstenošanas termiņš: 03.02.2020–30.12.2020.

Ar Nolikumu, Vērtēšanas vadlīnijām un veidlapām var iepazīties šeit.


ASV Nacionālais mākslas atbalsta fonds (National Endowment for the Arts) piešķīris stipendiju tulkotājai Kaijai Straumanis par LU LFMI pētnieces Sanitas Reinsones dzīvesstāstu grāmatas "Meža meitas" tulkojumu angļu valodā.

Grāmata "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā" publicēta apgādā "Dienas Grāmata" 2015. gadā. Šajā pašā gadā tā kļuva par vienu no pirktākajām grāmatām Latvijā. 2018. gadā pēc šīs grāmatas režisors Mārtiņš Eihe iestudēja izrādi Valmieras Drāmas teātrī.

Kaija Straumanis (Ročestera, ASV) angļu valodā tulkojusi Latvijas daiļliteratūru - Ingas Ābeles romānu "Paisums" (High Tide), kas nāca klajā ASV apgādā "Open Letter Books" 2013. gadā, Zigmunda Skujiņa romānu "Miesas krāsas domino" (Flesh-Coloured Dominoes), kas nāca klajā Lielbritānijā apgādā "Arcadia Books" 2014. gadā, un Jāņa Joņeva romānu “Jelgava 94” (“Doom 94”), kas 2018. gadā izdots Lielbritānijas izdevniecībā “Wrecking Ball Press”.
Par Ingas Ābeles romāna tulkojumu angļu valodā Kaija Straumanis saņēmusi organizācijas AATSEEL (American Association of Teachers of Slavic and East European Languages) balvu par labāko literāro tulkojumu 2015. gadā.

Šā gada 14. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra deviņas LZA vārdbalvas, Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē piešķirot LU LFMI vadošajai pētniecei un LZA īstenajai loceklei Mārai Grudulei.

Balva piešķirta par par ieguldījumu zinātnes nozares attīstībā un monogrāfiju "Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā /Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext/ Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts”.

Lasīt vairāk...

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi desmit nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2019. gadā, kā arī piešķīrusi septiņus LZA Prezidenta Atzinības rakstus. Desmit laureātu vidū ir arī LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes pētījums “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos” un kolektīvā monogrāfija “Latvija: kultūru migrācija”, kuras atbildīgā redaktore ir institūta vadošā pētniece Anita Rožkalne un autoru vidū ir seši LFMI zinātnieki.

LZA vērtējumā Ingunas Daukstes-Silasproģes darbs ir “pirmreizējs pētījums, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, atklājot radošas personības skaudro ikdienu un spēju saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību.”

Lasīt vairāk...

2020. gada 15. janvārī plkst. 14:00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde.

DARBA KĀRTĪBĀ:


Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte, Kurzemes Humanitārais institūts, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Lietuviešu literatūras un folkloras institūts un Vītauta Dižā universitāte aicina piedalīties Liepājas 26. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" Liepājas Universitātē 2020. gada 5.–6. martā.

Konferences rīkotāji aicina piedalīties humanitāro, mākslas, sociālo un citu zinātņu jomu pētniekus ar referātiem par Baltijas jūras valstu literatūras un kultūras jautājumiem. Pētnieki var iesūtīt: 1) individuālo referātu pieteikumus; 2) pieteikumus tematiskām sēdēm (3–4 ref.).

Darba valodas – latviešu, lietuviešu un angļu; prezentāciju vēlams sagatavot angļu valodā.

Lasīt vairāk...

Klajā nākusi Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskā monogrāfija “Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās”” (Rīga: Zinātne, 2019. 784 lpp., il.). Grāmata ir turpinājums autores pētnieciskajai interesei par klasisko tautasdziesmu tēlu sistēmu un atsevišķo tēlu daudzajām nozīmēm (iepriekšējais – dažādiem dabas tēliem veltītais – pētījums izdots 2015. gadā).

Apjomīgās nodaļās, kas veltītas (1) fiziskajam vilkam, (2) personificētajam vilkam, (3) vilkam īpašos vārdu savienojumos (vilka māte, vilki lāči u. c.) un (4) formulu ar leksēmu vilks strukturālai analīzei, Beatrise Reidzāne detalizēti skaidro tautasdziesmu valodā rodamās semantiskās likumsakarības to vēsturiskajā attīstībā. Lasīt vairāk...


Šā gada 12. decembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika kolektīvās monogrāfijas “Latvija: Kultūru migrācija” atklāšanas svinības. Starpnozaru pētījums, kolektīvā monogrāfija „Latvija: kultūru migrācija”, ir pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu, kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Starptautiskās zinātniskās domas kontekstā pirmoreiz definēts kultūru migrācijas jēdziens, veidi, saistība ar atšķirīgām pieejām kultūras pētniecībā.

Kultūru migrāciju pētnieki atklāj dažādās cilvēka darbības jomās: materiālā kultūra (vēsturnieki), valodu mijiedarbe (valodnieki), mītu un citu folkloras elementu migrācija (folkloristi, literatūrpētnieki), ideju vēsture un reliģija kā kultūru migrācijas izpausme (filozofi, reliģijas pētnieki, vēsturnieki), estētiskās kultūras robežzona ar nacionālo identitāti, ideoloģiju, politiku un valstiskumu (filozofi, vēsturnieki), kultūru migrācijas atspulgi literatūrā un citos mākslas veidos.

Lasīt vairāk...

2019. gada 10. decembrī LTV1 raidījuma "Dienas ziņas" nobeiguma daļā "Kultūras ziņas" par kolektīvo monogrāfiju "Latvija: kultūru migrācija" stāstīja divi no tās autoriem – Anita Rožkalne (LU LFMI) un Māris Kūlis (LU FSI).

Monogrāfija uzrakstīta LU LFMI vadītā LZP starpnozaru sadarbības projekta "Kultūru migrācija Latvijā" (Nr. 660/2014) ietvaros. Tās tapšanā iesaistītas četras Latvijas Universitātes zinātniskās institūcijas – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Latviešu valodas institūts, LU Latvijas vēstures institūts – un vairāk nekā 25 pētnieki no dažādām humanitārajām jomām.

Monogrāfijas atklāšanas svētki norisināsies 12. decembrī plkst. 15.00 Raiņa bulvārī 19, Latvijas Universitātes Mazajā aulā.

Ziņu sižetu iespējams noskatīties ŠEIT.

Lasīt vairāk...


Šā gada 12. decembrī plkst. 15.00 Raiņa bulvārī 19, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, norisināsies kolektīvās monogrāfijas “Latvija: Kultūru migrācija” atvēršanas svētki.

Monogrāfijas tapšanā iesaistījušās četras zinātniskās institūcijas – LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Latviešu valodas institūts, LU Latvijas vēstures institūts, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Monogrāfija piedāvā jaunu skatījumu uz Latvijas teritorijā dzīvojošo etnosu spēju uzņemt un radoši ietvert savā kultūrā citu kultūru pieredzi, kā arī sniedz atziņas par mazākumtautu kā kultūras transfēra lomu un Latvijas kā nelielas valsts pienesumu pasaules kultūrā.

Lasīt vairāk...