Kastaņolā, Šveicē, atklāta jauna Raiņa un Aspazijas muzeja ekspozīcija

15. jūnijā Lugāno pilsētā Šveicē svinīgi tika atklāta jaunā Raiņa un Aspazijas muzeja Kastaņolā ekspozīcija "Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici". Viena no ekspozīcijas satura autorēm ir arī LU LFMI pētniece Gundega Grīnuma.

Ekspozīcija vēsta par Raiņa un Aspazijas Kastaņolā pavadīto laiku, emocionālu līdzpārdzīvojumu ļauj izjust dzejnieku vēstuļu un Raiņa atmiņu grāmatas "Kastaņola" fragmenti. Dzejnieku dzīves un darbības kontekstā iezīmēti Šveices un Latvijas sakaru būtiskākie punkti laika posmā kopš 1893. gada līdz mūsdienām, kā arī sniegts vispārējs ieskats Latvijas vēsturē. Apskatāmas Niklāva Strunkes oriģinālilustrācijas Raiņa un Aspazijas darbiem, trimdas laikā tapušo darbu izdevumi, lasāma Raiņa grāmata "Kastaņola" trīs valodās. Lasīt vairāk...

LU LFMI pētnieki piedalīsies IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, 2018. gada 18.–20. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies nozīmīgs notikums Latvijas zinātnes dzīvē – IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Kongresa otrajā dienā, 19. jūnijā, Humanitāro zinātņu sekcijā piedalīsies arī vairāki LU LFMI pētnieki.

Apaļajā galda diskusijā "Humanitārās zinātnes mūsdienu pasaulē" piedalīsies LU LFMI pētnieces – Dace Bula, Māra Grudule, diskusiju "Zinātnieki izglītības pilnveidei: kā palīdzēsim veidot mācību saturu?" vadīs pētniece Maija Burima, Benedikts Kalnačs piedalīsies diskusijā "Humanitārās zinātnes un mākslinieciskā jaunrade". Savukārt Humanitāro zinātņu stenda referātu sesijā piedalīsies pētnieces – Baiba Krogzeme-Mosgorda, Māra Vīksna, Beatrise Reidzāne, Ginta Pērle-Sīle un Sanita Reinsone, Eva Eglāja-Kristsone, Kristīne Pokratniece, kā arī Arnolds Klotiņš un Ilze Šarkovska-Liepiņa. Lasīt vairāk...

Stāstījumu pētnieki tiekas Sicīlijā

Raguzā, UNESCO baroka mantojuma pilsētā, kas atrodas Sicīlijas dienvidaustrumdaļā, no 12. līdz 16. jūnijam notiek Starptautiskās Tautas naratīvu izpētes biedrības (International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) konference Tautas stāstījums intensīvas kultūrapmaiņas reģionos. Konferenci rīko Katānijas Universitātes Humanitāro zinātņu nodaļa ar referātiem piedalās pieci LU LFMI pētnieki. Dace Bula, pievēršoties kādai epizodei Baltijas folkloristikas vēsturē, spriedīs par stāstījumu, stāstnieku un stāstījumu pētnieku gaitām: kāda loma tajās bijusi mobilitātei un robežu šķērsošanai. Ieva Garda-Rozenberga apcerēs Latvijas romu izglābšanās stāstus, kuri, vēstot par Otrā pasaules kara notikumiem, no atsevišķas ģimenes repertuāra nonākuši plašākos kolektīvās atmiņas apcirkņos. Toma Ķenča uzmanības lokā būs Latvijas padomju perioda mākslas naratīvi, kas funkcionēja kā savdabīgs tautas kultūras stereotipu un padomju ideoloģijas krustojums. Sandis Laime, turpinot raganu teiku sistemātiskus pētījumus, šoreiz komentēs un analizēs šo stāstījumu populārākos motīvus. Savukārt Aigars Lielbārdis vēstīs par to, kādi likteņi piemeklējuši Bībeles personas un agrīnās kristietības svētos latviešu folklorā. Lasīt vairāk...

Okupācijas muzejā notiks seminārs "Valoda un valodniecība Latvijā: 1940.–1953. gads"

2018. gada 16. jūnijā Latvijas Okupācijas muzejā, Raiņa bulvārī 7, notiks starptautisks seminārs "Valoda un valodniecība Latvijā: 1940.–1953. gads", kurā ar priekšlasījumu "Rakstnieki un vara: Rakstnieku savienība "Baigajā gadā"" piedalīsies LU LFMI pētniece Madara Eversone.

Pilna semināra programma pieejama šeit.

Aizvadīta konference "Queer Narratives in European Cultures: Subjectivity, Memory, Nation". FOTO

2018. gada 7. un 8. jūnijā Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā notika Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" un Latvijas Nākotnes forums rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Queer Narratives in European Cultures: Subjectivity, Memory, Nation" (Kvīru stāstījumi Eiropas kultūrās: subjektivitāte, atmiņa, nācija).

Ar priekšlasījumiem konferencē uzstājās 15 pētnieki un trīs lūgtie referenti (Dens Hīlijs, Lukašs Šulcs un Jānuss Samma) no dažādām valstīm, tostarp, arī Latvijas zinātnieki, kas strādā ar dzimtes un seksualitātes tēmām. Lasīt vairāk...

Benedikta Kalnača un Ievas Kalnačas raksts žurnālā "World Literature Studies"

Žurnāla "World Literature Studies", ko izdod Slovākijas Zinātņu akadēmijas Pasaules literatūras institūts Bratislavā, 2018. gada 1. numurs veltīts tēmai par robežorientālismu (Frontier Orientalism) Centrālaustrumeiropas literatūrās. Tajā publicēts arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētnieka Benedikta Kalnača un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratores Ievas Kalnačas raksts par agrīnajām saskarsmēm ar islāma pasauli latviešu literārajā kultūrā (Early encounters with the world of Islam in Latvian literary culture). Tajā aplūkoti galvenokārt 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu un vācbaltu preses materiāli, literārie un mākslas darbi, to vidū Georga Vilhelma Timma, Andreja Pumpura, Jāzepa Grosvalda, Ernesta Birznieka-Upīša, Jāņa Jaunsudrabiņa veikums.

Žurnāls indeksēts Scopus, ERIH, CEEOL un citās akadēmiskajās datu bāzēs. Lasīt vairāk...

Pētījuma poētikas seminārs 6. jūnijā

6. jūnijā plkst. 15.00 LFK lasītavā pētniece Edīte Tišheizere uzstāsies ar priekšlasījumu par tēmu "Citāda pieredze: avangarda parādības Latvijas skatuves mākslās".

Mistērijas pie jūras, performance "Kristus kāzas", nakts karnevāli nepabeigtajā Rundāles pilī, izrādes – klaunādes Valmieras teātrī un Mēdeja Sīmaņa baznīcā – tā bija niecīga daļa no kontrkultūras dzīves, maz un tikai pēdējā laikā dokumentētas, bet savā laikā – 60.–70. gados gandrīz neizvērtētas vai par marginālu, pat nemāksliniecisku darbību nosauktas. Taču, aplūkojot tās Rietumu avangarda parādību gaismā, izrādās, ka daudz kas, lai arī atšķirīgos apstākļos un atšķirīgu iemeslu dēļ, norisinājies parālēli abpus "dzelzs priekškaram". Māra Ķimele, Modris Tenisons ir atslēgas vārdi teātra jomā.

LU LFMI pētnieki Baltijas studiju konferencē ASV

No 1. līdz 3. jūnijam Stenfordas Universitātē (ASV, Kalifornijā) norisa plaša Baltijas studiju konference, ko organizēja Baltijas Studiju veicināšanas asociācija (The Association for the Advancement of Baltic Studies – AABS). Tā bija veltīta trīs Baltijas valstu simtgadei un asociācijas 50. gadadienai. Konferencē aplūkoto tēmu loks pulcēja kopā zinātniekus, kas pētī dažādus Baltijas reģiona jautājumus, aptverot ekonomiku, vēsturi, antropoloģiju, valodniecību, digitālās humanitārās zinātnes un citas nozares.

Rīgā norisināsies seksualitātei un dzimtei veltīta zinātniska konference

Šā gada 7. un 8. jūnijā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" un Latvijas Nākotnes forums rīko starptautisku zinātnisku konferenci "Queer Narratives in European Cultures: Subjectivity, Memory, Nation" (Kvīru stāstījumi Eiropas kultūrās: subjektivitāte, atmiņa, nācija), kas notiks 7. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un 8. jūnijā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā. Konferences darba valoda ir angļu.

Ar priekšlasījumiem konferencē uzstāsies lūgtie referenti: Oksfordas Universitātes profesors Dens Hīlijs (Dan Healey) un Londonas Ekonomikas un Politikas zinātnes augstskolas pētnieks Lukašs Šulcs (Lukasz Szulc), kā arī igauņu mākslinieks Jānuss Samma (Jaanus Samma). Konferencē dalību apstiprinājuši 15 pētnieki no dažādām valstīm, plaši pārstāvēti arī Latvijas zinātnieki, kas strādā ar dzimtes un seksualitātes tēmām.

7. jūnijā plkst. 19:30 konferences ietvaros notiks diskusija "Zilie pēc sarkanā: attieksme pret homoseksuāļiem postsociālisma valstīs" Kaņepes kultūras centrā. Šo dzimtes un seksualitātes problēmām veltīto diskusiju vadīs žurnāliste, grāmatas "Pagrīdes citādība" autore Rita Ruduša.

Konference notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Rozas Luksemburgas fonda, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalstu.

Plašāka informācija: http://lulfmi.lv/en/queer2018

Attēls: Jaanus Samma NSFW. A Chairman’s Tale. Props. 2015. Photo by Reimo Võsa-Tangsoo

Eseju lasījumi "Atmiņu politika kultūrā"

Atzīmējot savu ceturto dzimšanas dienu, laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnāls "Punctum" maija nogalē rīkoja atmiņu tēmai veltītu festivālu, kurā piedalījās arī LU LFMI pētnieki. LU LFMI zinātniskais asistents un "Punctum" galvenais redaktors Artis Ostups vadīja eseju lasījumus "Atmiņu politika kultūrā", kurā ar priekšlasījumiem uzstājās Toms Ķencis un Benedikts Kalnačs, stāstot par vēsturisko kino kā sociālās atmiņas veidotāju un Latvijas brīvvalsts reprezentāciju romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts". Abu pētnieku teksti tuvākā mēneša laikā būs lasāmi žurnālā "Punctum".

Preiļu novadā viesosies Sanita Reinsone

25. maijā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, latviešu folkloras, dzīvesstāstu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece un rakstniece Sanita Reinsone viesosies Preiļu novada Aizkalnes bibliotēkā plkst. 12.00 un Preiļu Galvenajā bibliotēkā plkst 14.30. Tikšanās notiek VKKF projekta "Latviešu oriģinālliteratūras autoru dialogs ar Preiļu novada lasītājiem "Satiec savu rakstnieku" – 3. kārtas ietvaros.

LU LFMI apgādā iznācis rakstu krājums "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā"

"Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā" ir starpdisciplinārs rakstu krājums (sastādītāja un zinātniskā redaktore Dr. philol. Māra Grudule), kurā apkopoti 2014. gadā Stendera 300. dzimšanas dienai veltītās konferences ziņojumi. Latvijas un ārzemju zinātnieku publikācijas sniedz ieskatu turpat vai visās Stendera darbības sfērās, kā arī pievērš uzmanību Baltijas kultūras kontekstiem, apgaismības ideju pārvietošanās ceļiem un to recepcijai 19. gadsimtā.

Šis krājums paredzēts plašam lasītāju lokam Latvijā un pasaulē, tādēļ visi raksti publicēti tajās valodās, kurās to autori uzstājās konferencē, tomēr visām publikācijām pievienots arī izvērsts kopsavilkums citā – latviešu vai vācu – valodā, bet visi teksti latviešu valodā atveidoti atbilstoši mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas prasībām. Krājums būs noderīgs ikvienam, kam sagādā prieku Baltijas kultūrvēstures studijas un jauni pavērsieni Rietumeiropas un Baltijas vācu apgaismotāju attiecību ceļos. Lasīt vairāk...

Aizvadīts "Digitālā kultūras mantojuma forums"

Aizvadīta jau 30. LU LFMI konference "Meklējumi un atradumi" jeb šogad - "Digitālā kultūras mantojuma forums". Divās aizraujošās dienās dažādu jomu pārstāvji stāstīja par digitālajiem kultūras resursiem, to pielietojumu kultūrvēstures pētniecībā, sabiedrības iesaistīšanos resursu papildināšanā, tāpat tika aplūkotas ar kultūras mantojuma digitalizāciju saistītās problēmas. Konferences nobeigumā notika diskusija "Kultūras mantojuma pieejamības tīmeklī ietekme uz kultūras patēriņu un dzīves kvalitāti", kur eksperti - Uldis Zariņš, Elīna Ozoliņa, Anda Laķe, Ilva Skulte un diskusijas vadītāja Baiba Moļņika - apsprieda sabiedrības iesaistīšanos un ar kultūras mantojuma patēriņu tiešsaistē aktuālos jautājumus.

Garamantas.lv Cesvainē

Piektdien, 25. maijā, plkst. 12.00 Cesvaines novada domē notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. LFK pētniece un fondu glabātāja Māra Vīksna stāstīs par Cesvaines puses folkloras materiāliem, kā arī ierādīs, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.

LU LFMI pētnieki starptautiskā digitālo humanitāro zinātņu konferencē Budapeštā

Šā gada 28.–31. maijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Jānis Daugavietis un Eva Eglāja-Kristsone piedalīsies starptautiskā digitālo humanitāro zinātņu konferencē Budapeštā, Ungārijā.

Konferenci organizē Eötvös Loránd Universitātes Digitālo humanitāro zinātņu centrs sadarbībā ar DARIAH, CLARIN projektu partneriem. Konferencē mūsu pētnieki piedalās ar referātu "Crowdsourcing for Heritage actualisation: analysis of campaign “Recite Veidenbaums' Poetry!" (Sabiedrības iesaiste kultūras mantojuma aktualizācijai: akcijas "Skandē Veidenbaumu" analīze). Lasīt vairāk...

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »