EN in English

2021. gada 26. oktobrī Kārlis Vērdiņš un Jānis Ozoliņš piedalījās Helsinku Universitātes organizētajā starptautiskajā konferencē "Histories of Sexualities, Gender Diversity, and Queer in the Nordic and Baltic Region" ar referātu "Men on the Verge of a Nervous Breakdown: Embodied Affects of Atis Jākobsons" (Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas: Ata Jākobsona iemiesotie afekti). Konference pulcēja Ziemeļvalstu un Baltijas pētniekus, kuru uzmanības centrā ir dzimtes un seksualitātes jautājumi.


Krišjāņa Barona konference, ko ik gadu rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve, šogad veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā.

Konference notiks 2021. gada 28. un 29. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom, tās norise tiks raidīta arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook lapā. Konferences klausītājus, kuri vēlēsies sekot līdzi un piedalīties diskusijās platformā Zoom, lūgums dalību pieteikt elektroniski līdz 26. oktobrim, aizpildot pieteikuma veidlapu: https://ej.uz/Barondiena2021.

Konferences programma.

Konferences kopsavilkumi.

Lasīt vairāk...

LU LFMI pētnieks un žurnāla "Letonica" redaktors Artis Ostups 24. oktobrī piedalījās TV24 raidījuma "Pilna bilde" diskusijā par kultūras medijiem Latvijā. Raidījuma ieraksts skatāms TV24 interneta arhīvā.





2021. gada rudens sezonā Rundāles pils muzejs piedāvā trīs lekciju ciklu par ceļošanas vēsturi, kurā zinoši pētnieki iepazīstinās ar konkrētu 18. un 19. gadsimta Baltijas izcelsmes ceļotāju pieredzi. Priekšlasījumi veidos plašāku kontekstu Rundāles pils muzeja izstādei "Kurzemes princese ceļo. Fanijas Bīronas akvareļi un zīmējumi", kas skatāma līdz 2022. gada 30. aprīlim.

Rundāles pils muzejs, atzīmējot pils pamatakmens likšanas 285. gadadienu 2021. gada 24. maijā, sagatavoja izstādi "Kurzemes princese ceļo. Fanijas Bīronas akvareļi un zīmējumi", kurā apskatāmi pils cēlēja Kurzemes hercoga Ernsta Johana mazmazmeitas Fanijas Bīronas (1815–1888) radītie mākslas darbi. Lasīt vairāk...

No 22. līdz 23. oktobrim Viļņas Universitātē norisinās 8. Baltijas studentu konference "Bridges in the Baltics". Tās mērķis ir satuvināt studentus, kuru pētniecības fokusā ir Baltijas valstu valodas un kultūra. Konferences darba valodas ir lietuviešu, latviešu, igauņu un angļu.

LU Literatūras folkloras un mākslas institūtu konferencē pārstāv Kārlis Vērdiņš "Canonization post factum: Baltic fiction in Central European Classics series" (plenārsēdes lasījums) un Madara Eversone "Travel Map of Soviet Latvian Writers (the 70s and 80s of the 20th century)" (lasījums sesijā "Literatūra").

Konferences programma un kopsavilkumi. Klausies to šeit.



No 20. līdz 23. oktobrim Poznaņā norisinās Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (ICTM) pētnieku grupas "Mūzika un deja slāvu pasaulē" trešais simpozijs. To atklāja LU LFMI pētnieces, etnomuzikoloģes Ievas Tihovskas referāts "Jēdzienu 'tradicionālā mūzika' un 'folklora' tautas definīcijas: Latvijas slāvu ansambļu pētījums". Referāta pamatā ir lauka pētījums, ko pētniece veikusi pie slāvu ansambļiem, kas Latvijas Nacionālā kultūras centra skatēs pieskaitījuši sevi 'tradicionālās mūzikas' kategorijai. Ņemot vērā šo ansambļu priekšnesumu stilistisko dažādību, kas sniedzas pāri šaurai tradicionālās mūzikas izpratnei, pētniece izzināja tautas priekšstatus un motivāciju saistīt sevi ar šo kategoriju.


EU COST programmas akcijas "Jauns posms Austrumeiropas disidentu kultūras izpētē" (EU COST Action "New Exploratory Phase in Research on East European Cultures of Dissent", CA16213) jeb "Nep4Dissent" pētniecības blogā "Blog4Dissent" publicēts Jāņa Ogas raksts par latviešu rakstnieku pseidonīmiem: "Writing under ‘Nom de Plume' in Latvia in the Period of Soviet Occupation". Raksts lasāms šeit.

Lasīt vairāk...

Uzsākot rudens sezonu un atklājot jauno mācību gadu, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA) un fondu "Uniting History" piedāvā izglītojošu sarunu ciklu apmeklētājiem, kuri interesējas par Eiropas un pasaules mūzikas vēsturi. Desmit lekcijās, kas būs pieejamas kā klātienē, tā tiešraidē, kopā ar Latvijas izcilākajiem muzikologiem un praktiķiem atklāsim likumsakarības kultūrā un komponistu dzīvē.

Otrajā tikšanās reizē (19. oktobris) klausītājus ar renesanses laikmetu mūzikā iepazīstinās muzikoloģe, mākslas doktore Ilze Šarkovska-Liepiņa: Lasīt vairāk...


LU LFMI pētniece Zita Kārkla 18. oktobrī seminārā Bergenas Universitātes Sieviešu un dzimtes studiju centrā stāstīs par savu pētījumu "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture".





Jau otro gadu pēc kārtas norisināsies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) rīkotā konference "Jaunākā literatūra Latvijā II". 21. un 22. oktobrī konference būs skatāma LU HZF Latvistikas Facebook lapā (facebook.com/latvistika.lu).

Konferencē piedalīsies arī institūta pētnieki: Jānis Oga ar priekšlasījumu "Rakstnieks – biogrāfiska prozas darba galvenais varonis stagnācijas periodā un mūsdienās" un Ilze Ļaksa-Timinska ar referātu "Pandēmijas dienasgrāmatas: dokumentalitāte vs literatūra".

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2021), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

  • Pētnieka vieta mākslas zinātnes nozarē, teātra zinātnes apakšnozarē ar specializāciju teātra vēsturē un teorijā;
  • Zinātniskā asistenta vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju latviešu literatūras un grāmatniecības vēsturē un digitālajās humanitārajās zinātnēs;
  • Zinātniskā asistenta vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju latviešu tautasdziesmu izpētē;
  • Zinātniskā asistenta vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē, digitālajās humanitārajās zinātnēs un etnohoreoloģijā.
Lasīt vairāk...

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi (LZP) un Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) no 7. oktobra līdz 10. novembrim organizē pasākumu ciklu "Pieslēdzies zinātnei!", kurā aicina sabiedrību uzzināt vairāk par Latvijā veiktajiem pētījumiem dažādās zinātnes nozarēs, uzsverot zinātnieku darbu un zinātnes sasniegumu nozīmi zināšanu sabiedrības veidošanā.

No 7.-29. oktobrim TV spēles „Gudrs, vēl gudrāks” vadītāji Toms Grēviņš un Kaspars Ozoliņš palīdzēs 9.-12. klašu skolēniem iepazīt zinātnieka profesiju 20 „Zinātne.Zoomed.In 2” sarunās. IZM rīkotās zinātnieku tikšanās ar skolēniem notiks jau otro reizi, iepriekšējo 24 sarunu ierakstus var noskatīties šeit.

Lasīt vairāk...

Krišjāņa Barona konference, ko ik gadu rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve, šogad veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā.

Valstiskuma un neatkarības atgūšanā liela nozīme bija kultūras pārstāvju aktivitātēm un plašas sabiedrības iesaistei sociālpolitiskos notikumos 20. gadsimta 80. gados. Atmodas vērtību pamatā bija pašnoteikšanās centieni un kultūras mantojumā balstīti identitātes apliecinājumi. Par nozīmīgu nacionālas piederības izpausmi kļuva latviešu folklorā un pagātnē sakņotu vērtību izmantojums, kas dažādās formās un saturiskajā piepildījumā caurauda gan plašas sabiedrības, gan individuālās rīcības.

Lasīt vairāk...

Godinot režisoru Oļģertu Kroderu viņa simtgades jubilejas gadā, no 4. līdz 7. oktobrim plkst. 10.45–12.15 Ludzas ielas 24 Lielajā zālē notiks režisoram veltīts lekciju-sarunu cikls. Tajā piedalīsies Valda Čakare, Edīte Tišheizere, Evita Sniedze un Juris Bartkevičs, apskatot O. Krodera saikni ar Liepājas teātri un Valmieras drāmas teātri, vērtējot, kāds ir O. Krodera aktieris un reflektējot par O. Krodera vietu Latvijas teātrī.

5. oktobrī Patriarha Rudens programmas ietvaros Edīte Tišheizere vada lekciju "Kroders un Liepāja" (10.45-12.15). Patriarha Rudens programma šeit.


Latvijas Universitātes 102. dzimšanas dienā, 28. septembrī, LU svinīgajā Senāta sēdē promocijas ceremonijā godināti jaunie doktori. To vidū arī mūsu pētnieks Jānis Ozoliņš. Jānis jauno doktoru vārdā teica uzrunu:

"Cienītā Latvijas Universitātes akadēmiskā saime, goda viesi, jaunie zinātņu doktori!

Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kur plaisu sabiedrībā ir veicinājis zināšanu trūkums. Šī plaisa joprojām ir dziļa un akūta. Daļa sabiedrības ne vien apšauba zinātnes sasniegumus, bet arī tic viltus ziņām, konspirācijas teorijām, un interneta vidē izkaisītām sēnalām, kas šķiet patiesākas par pētījumiem, kuros ieguldīts laiks, zināšanas un gadiem krāta pieredze. Šis brīdis mums skaidri parāda, cik svarīga ir ne vien izglītība, bet arī izglītota sabiedrība. Un cik vēl ir jāpaveic, lai šo mērķi sasniegtu.

Lasīt vairāk...