Izdota grāmata "Līdzdalības vēsture muzejos un arhīvos"
Izdevniecībā "Routledge" klajā nākusi grāmata "A History of Participation in Museums and Archives" ("Līdzdalības vēsture muzejos un arhīvos"), kurā iekļauta LU LFMI vadošās pētnieces Sanitas Reinsones nodaļa "Searching for Deeper Meanings in Cultural Heritage Crowdsourcing" (Dziļāku nozīmju meklējumi digitālajā līdzdalībā kultūras mantojuma jomā), kurā analizēta LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze, iesaistot sabiedrību folkloras manuskriptu atšifrēšanā.
Grāmatas redaktori ir Palmyre Pierroux, Per Hetland un Line Esborg.
LFMI — jauna struktūrvienība
11. martā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskās padomes sēde lēma atbalstīt institūta direktores rosinājumu izveidot jaunu struktūrvienību — Kultūras, sabiedrības un vides (KSV) pētījumu nodaļu.
Nepieciešamība pēc strukturālām pārmaiņām LU LFMI briedusi jau ilgāku laiku. Īpaši tā saasinājusies nesen, kad, līdz ar jaunu projektu uzsākšanu, institūtā sākuši attīstīties pētījumu virzieni, kas nav attiecināmi uz LFMI līdzšinējo struktūrvienību pārstāvētajām nozarēm — literatūrzinātni, folkloristiku, izpildītājmākslu pētniecību un digitālo humanitāro zinātni. Institūtam pievienojušies pētnieki, kas pārstāv mutvārdu vēsturi, antropoloģiju, vides zinātni, reliģijpētniecību, un tālab nav raduši piemērotu mājvietu. Turklāt dažas nodaļas (LFK) šķiet jau pārsniegušas apjomus, kas tām ļautu vēl vairāk paplašināties. Tādējādi jaunā struktūrvienība varētu kļūt par ‘nišu’, kas turpmāk dos pajumti kādu jaunu ieceru attīstībai.
Lasīt vairāk...Stāsti par Kaivi
LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Gatis Ozoliņš 2020. gada 28. martā Kaivē (Vecpiebalgas novadā) piedalīsies pagasta padomju laika tradīcijām un stāstiem veltītajā pasākumā. Kaives ciema un kolhoza vēsture aizsākusies 1945. gadā un, lai arī tā savdabīgi apvienojusi Vecpiebalgas un Skujenes novada senāko kultūras mantojumu, 20. gadsimta otrajā pusē veidojusies arī kaivēniešu pašapziņa un priekšstats par "savējiem", savu kultūras īpatnību. Kaivēnieši par savējiem uzskata gan dzejniekus Augustu Braču un Mirdzu Fridrihsoni, gan skolotāju un mācību grāmatu autoru Jāni Stipro un rakstnieku Pēteri Ramizaru (īstajā vārdā Ozoliņu), gan padomju partizānu Otomāru Oškalnu un nacionālo partizānu Jāni Sestuli. 1954. gadā tagadējā Kaives pagasta teritorijā folkloras materiālus pierakstījuši LPSR ZA Etnogrāfijas un folkloras institūta VIII. ekspedīcijas dalībnieki, bet 1985. gadā Kaives ciemā etnogrāfijas materiālus vākuši Cēsu vēstures un mākslas muzeja darbinieki.
LU LFMI pētnieki piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Liepājā
2020. gada 5. Un 6. martā Liepājā norisinās 26. starptautiskā zinātniskā konference “Aktuālas problēmasliteratūras un kultūras pētniecībā”, kurā piedalās arī vairāki LU LFMI darbinieki.
Konferencē uzstājās Edīte Tišheizere ar referātu “Klaipēdas Universitātes aktierkursa desmitgade: impulsi teātra laikmetīgumam”, Arnolds Klotiņš (“Mūzikas nacionālā rakstura un 20. gs. modernisma attiecību problemātika: pēckara latviešu trimdas komponistu jaunrades piemērs”), Ginta Pērle-Sīle (“Jauna slota tīri slauka?: Muižkunga Bernarda Magnusa fon Vulfa tiesas prāva pret mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru”), Pauls Daija (“Kārlis Hūgenbergers latviešu literārās kultūras vēsturē 19. gadsimta pirmajā pusē”), Benedikts Kalnačs (“Apsīšu Jēkabs un Rūdolfs Blaumanis: prozas motīvu un poētikas evolūcija”), Inguna Daukste-Silasproģe (“Starp pagātni un tagadni: Gunara Janovska prozas šķautnes”), Lasīt vairāk...
Publicēta Ilzes Šarkovskas-Liepiņas monogrāfija "Latvijas mūzikas renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti"
LU LFMI apgāds laidis klajā institūta pētnieces Ilzes Šarkovskas-Liepiņas monogrāfiju “Latvijas mūzikas renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti”.
Grāmata turpina monogrāfiju sēriju “Latvijas mūzikas vēsture no sākumiem līdz 21. gadsimtam”. Tā veltīta veltīta renesanses laikmeta skaņumākslas mantojumam Latvijā, aptverot periodu no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Izdevumā aplūkota mūzikas dzīve un jaunrade Baltijas reģiona zemju, īpaši Vācijas kontekstā. Pētījumā aplūkotas Ziemeļu renesanses izpausmes mūzikā, analizēta reformācijas rosinātā dziesmu jaunrade, sniegts ieskats komponistu devumā tālaika populārākajosžanros (mesa, motete, pasija, daudzbalsīgā dziesma), kā arī atspoguļotas mūzikas dzīves norises un to ietekme sabiedrībā. Izdevuma māksliniecisko ietērpu veidojusi Gundega Kalendra (aģentūra “Raugs”). Lasīt vairāk...
Izsludināta pieteikšanās starptautiskajai zinātniskajai konferencei "Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bilbiotēku izsludina pieteikšanos starptautiskajai zinātniskajai konferencei Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra, kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā 2020. gada 10. un 11. decembrī. Konferences norisi finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Regīna Ezera (1930–2002) ir viena no izcilākajām latviešu prozaiķēm, kas vienlīdz spilgti rakstījusi romānus, īsprozu, publicistiskus darbus un dienasgrāmatas. Viņas romāns “Zemdegas” (1977) iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā “reizē spilgts sava laikmeta dokumentējums, reizē pārlaicīgu tēmu un raksturu ietērpums krāšņā un vietumis īpatni sirreālā naratīvā.” Ezeras proza izaicina ierastās žanru robežas, vienlaikus veidojot gan aizraujošu stāstījumu, gan smalki izstrādātu refleksiju par literatūru kā izteiksmes mediju. Kā fenomens latviešu kultūrā Ezera atstājusi spēcīgu ietekmi uz nākamajām rakstnieku paaudzēm un bijusi nozīmīga turpmākajai latviešu prozas attīstībai. Lasīt vairāk...
Simona Sofija Valke piedalīsies konferencē "Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē"
2020. gada 2. un 3. aprīlī Kuldīgas Mākslas namā notiks starptautiskā zinātniskā konference "Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē", kurā ar referātu piedalīsies arī LU LFMI pētniece Dr. philol. Simona Sofija Valke. Pētniece konferencē uzstāsies ar referātu "Franču literatūras piedāvājums Kurzemes un Zemgales hercogistes laikrakstos".
Starptautiskajā zinātniskajā konferencē referātus lasīs 19 zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Polijas un Nīderlandes, savukārt diskusiju dalībnieku vidū būs zinātnieki un kultūras mantojuma jomas eksperti arī no citām Eiropas valstīm. Pētnieki prezentēs referātus par iepriekš nepētītiem Kurzemes un Zemgales hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras aspektiem Eiropas un pasaules kontekstā, kā arī aplūkos iepriekš analizētus jautājumus citā rakursā. Lasīt vairāk...
Suminājuma raksts LU LFMI pētījumam
26. februārī Latvijas Universitātes 78. konferences plenārsēdē "Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija" LU profesore Ina Druviete, prorektora p. i. humanitāro un izglītības zinātņu jomā, cildināja 2019. gada izcilākos pētījumus. Suminājuma rakstu saņēmis arī LU LFMI pētījums – kolektīvā zinātniskā monogrāfija "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē". Grāmatas autori ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa: Rita Treija (sastādītāja un zinātniskā redaktore), Baiba Krogzeme-Mosgorda, Toms Ķencis, Elga Melne, Gatis Ozoliņš, Guntis Pakalns, Beatrise Reidzāne, Sanita Reinsone un Māra Vīksna.
Pētījums sagatavots Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis".
LU LFMI piedalīsies "Latvijas Grāmatu izstādē 2020"
No 28. februāra līdz 1. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies ikgadējā “Latvijas Grāmatu izstāde”, kurā piedalīsies arī LU Literatūras, mākslas un folkloras institūta apgāds.
Apgāda stendā būs iespējams satikt vairāku monogrāfiju autorus, kā arī iepazīties ar jaunākajiem institūta apgāda izdevumiem – Zandas Gūtmanes monogrāfiju “Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā”, grāmatu “Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē”, kā arī žurnāla “Letonica” 40. numuru. Lasīt vairāk...
Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes grāmatas atvēršana
1. martā plkst. 13.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rakstnieku viesistabā notiks Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskās monogrāfijas “Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās”” atvēršanas svinības. Grāmatas atvēršana norisēs “Latvijas Grāmatu izstādes 2020” kultūras pasākumu programmā. Svinībās piedalīsies pētījuma autore un viņas kolēģi, muzicēs folkloras kopa “Vilcenes”.
Apgāds “Zinātne” un LU LFMI aicina ikvienu interesentu!
Grāmata sagatavota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Iznācis žurnāla "Letonica" 40. numurs
Februāra sākumā pie lasītājiem devies 40. humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas vēsturi un kultūru saistītām tēmām.
Numuru ievada Brigitas Cīrules un Ilonas Gorņevas raksts par antīkās teorētiskās domas klātbūtni Bazilija Plīnija poēmā “Slavas dziesma Rīgai”. Līdz šim nepietiekami aplūkotai tēmai pievērsies Mārtiņš Mintaurs rakstā par dzimtenes pagātni 19. gadsimta pirmās puses vācbaltiešu historiogrāfijā.
Vairāki numura raksti tiešāk vai netiešāk veltīti Otrā pasaules kara un padomju okupācijas iespaidam uz latviešu literatūru, kultūru un zinātni. Māra Grudule un Benedikts Kalnačs pēta latviešu literatūras vēstures recepciju 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā. Inguna Daukste-Silasproģe turpina pētīt latviešu literatūras attiecības ar trimdas pieredzi, šoreiz pievēršoties Kārļa Skalbes ceļam uz Zviedriju. Madara Eversone iedziļinās Latvijas Padomju rakstnieku savienības darbībā 1940.–41. gadā. Jana Kukaine piedāvā kritisku skatījumu uz dzimumu vienlīdzības izpratni Padomju Savienībā. Savukārt Artis Ostups analizē padomju okupācijas traumas izpausmes mūsdienu latviešu prozā. Lasīt vairāk...
Beatrise Reidzāne piedalīsies konferencē "Valoda sabiedrībā"
20.-21. februārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 147. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "Valoda sabiedrībā". LU LFMI LFK pārstāvēs pētniece Beatrise Reidzāne ar referātu "Ortogrāfijas problēmas tautasdziesmu publicējumos".
LU LFMI pētnieki piedalīsies konferencē Daugavpils Universitātē
30.–31. janvārī Daugavpils Universitātē notiks starptautiska zinātniska konference "XXX Zinātniskie lasījumi".
Konferencē ar referātiem piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, vadošais pētnieks Pauls Daija un pētnieks Guntis Pakalns.
Inguna Daukste-Silasproģe piedalīsies darba grupā "Savējais, svešais, citādais literatūrā un kultūrā" ar referātu "Atgriešanās Rīgā: sava un svešā disonance. Ieskats latviešu trimdas prozas tekstos". Pauls Daija uzstāsies ar referātu "Pārmaiņas priekšstatos par etnisko un sociālo piederību Vidzemē 19. gadsimta sākumā". Guntis Pakalns piedalīsies ar referātu "Pasaku satura rediģēšana J. Niedres „Latviešu pasakās” (1946–1950".
Konferences programma pieejama šeit.
LU LFMI projektu konkursā apstiprina projektu "Latviešu literatūra un literatūrzinātne salīdzināmā skatījumā"
LU LFMI projektu padome ir izvērtējusi pieteikumus LU LFMI pētnieciskajiem projektiem 2020. gadā un pieņēmusi lēmumu apstiprināt akadēmiskās izcilības projektu LFMI-BF-2020/1 "Latviešu literatūra un literatūrzinātne salīdzināmā skatījumā". Projekta vadītājs: Benedikts Kalnačs.
Projekta īstenošana: 03.02.2020–30.12.2020.
LU LFMI projekts "Dzīve līdzās ostai" piedalās LU 78. konferencē
Šā gada 30. janvārī LU LFMI projekta "Dzīve līdzās ostai" (lzp-2018/1-0446) komanda piedalīsies Latvijas Universitātes 78. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.
Telpiskās plānošanas un attīstības sekcijā (LU Dabas mājā) referātus lasīs Kristīne Āboliņa, Dace Bula, Jānis Daugavietis, Ieva Garda-Rozenberga un Agita Pusvilka, veidojot vienotu paneli "Daugava un cilvēki".
Lasīt vairāk...
