EN in English

Dzejniece, atdzejotāja un jogas skolotāja Velta Sniķere mūžībā

(1920. gada 25. decembris – 2022. gada 9. decembris)

9. decembrī Londonā mūžībā aizgājusi dzejniece, atdzejotāja un jogas skolotāja Velta Sniķere. Ar viņas aiziešanu noslēdzas spožais 20. gs. 20. un 30. gadu Rīgas jaunatnes loks, kuru likteņos daudz dramatisma, bet arī daudz brīvestības.

Velta Sniķere dzimusi ārsta Reinholda Sniķera ģimenē 1920. gada 25. decembrī Krievijā, Veļikije Lukos, bet ģimene drīz vien atgriezusies Latvijā. Sniķeru dzimta ir ar stiprām saknēm, labi izglītoti, plašā sabiedrībā pazīstami profesionāļi un sabiedriski darbinieki. Dzejnieces Latvijas laiks saistās ar Rīgas centru, kopš 1936. gada vasaras – ar Mežaparku. Viņa uzauga brīvā Latvijā ar brīvu garu, patstāvīgu un neatkarīgu dzīves redzējumu.

Piecu gadu vecumā tapuši Veltas Sniķeres pirmie dzejoļi, trīspadsmit gadu vecumā viņa sākusi rakstīt dienasgrāmatu aforismu veidā. Mācījusies Rīgas pilsētas 8. pamatskolā, Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā un studējusi vēsturi un filozofiju Latvijas Universitātē. Latvijā aizsākusies dzejnieces interese par jogu.

Par Veltas Sniķeres pirmo publikāciju uzlūkojama dzejoļu kopa laikraksta “Tēvija” pielikumā “Zīlē” 1941. gada 29. augustā. Literatūrkritiķis Jānis Andrups atzinis, ka Veltas Sniķeres dzeju jau kopš pirmajām publikācijām galvenokārt sapratuši īsti dzejnieki un dzejas gardēži, tostarp dzejnieks Kārlis Skalbe, ka viņa pratusi dzejā ienākt bez klišejām.

Lasīt vairāk...

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju latviešu tautasdziesmu izpētē, folkloristikas vēsturē un digitālajās humanitārajās zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru pirmdien, 12. decembrī, plkst. 15.00 tiešsaistē, Zoom vidē. Ar priekšlasījumu “Frīdrihs Daniels Vārs un latviešu tautasdziesmas” uzstāsies pētniece Ginta Pērle-Sīle.

Priekšlasījuma anotācija:

Ierasti tautasdziesmas tiek pētītas kā mutvārdos funkcionējošas, situācijas un performances atkarīgas, tomēr arī arhīvos uzkrātām, publicētām dziesmām ir konteksts. 19. gs. sākumā publicēto pirmo latviešu tautasdziesmu un ziņģu krājumu publicēšana iezīmē tautasdziesmu pāreju no latviešu kultūras telpas vāciskajā, tādējādi kļūstot par citas sociālās grupas naratīva sastāvdaļu. Lai gan visu pirmo publicēto tautasdziesmu krājuma kontekstā klātesošas ir apgaismības un romantisma idejas, gan arī koloniālo attiecību fons, tomēr to naratīvi atšķiras. Mans priekšlasījums tiks veltīts pirmā latviešu tautasdziesmu krājuma “Palcmariešu dziesmu krājums” vākšanas un publicēšanas gaitai, cenšoties rekonstruēt krājuma savācēja mācītāja Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749– 1827) uzskatus par latviešu tautasdziesmām.

Interesentus lūdzam reģistrēties: https://forms.gle/jFtMZXLgY8sQd2ky9

Pieslēgšanās saite tiks nosūtīta pirms pasākuma.


Stāstnieki un stāstniecības kustības atbalstītāji aicināti piektdien, 9. decembrī, tiešsaistē vērot VII Latvijas stāstnieku konferenci "Pilsēta un sēta". Konferenci organizē Latvijas stāstnieku asociācija un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ar Latvijas Nacionālā kultūras centra un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu.

Turpinot sarunu par stāstiem, identitātes veidošanos, piederības sajūtas apzināšanu un lielo un mazo kopienu attiecībām, konferencei šogad izvēlēts temats "Pilsēta un sēta". Tas tapa dialogā ar folkloras pētniekiem, kas pēta stāstus dažādās cilvēku apdzīvotās vidēs – pilsētas centrā un apkaimēs, lielpilsētās un mazpilsētās, ciematos un viensētās.

Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, meklējot atbildes uz tādiem jautājumiem: kā pētnieki vāc un pēta pilsētas stāstus un kā rīkot stāstīšanas pasākumus mazās un lielās pilsētās, lai iemūžinātu pilsētas savdabību stāstos?

Stāstos par vietas identitāti dalīsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Dace Bula un Guntis Pakalns. Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Daina Teters palūkosies uz pilsētu no semiotikas skatupunkta. Savukārt radošo darbnīcu, kas veltīta stāstu stāstīšanai digitālajā vidē, vadīs komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve.

Lasīt vairāk...

Pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 45. numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas kultūru saistītām tēmām.

Numuru ievada filozofa Jāņa Taurena raksts par postkoloniālo feminismu Ingas Gailes prozā. Karostas ģeopolitikai Andras Manfeldes prozā pievērsusies literatūrzinātniece Maija Burima. Literatūrzinātnieki Zanda Gūtmane un Jānis Oga vēsta par attiecīgi holokausta traumas naratīvu 20. gadsimta 60. gadu prozā un Ēvalda Vilka piemiņu un literāro mantojumu.

Etnobotāniķe Daina Roze apzinājusi puķu, koku un krūmu klātbūtni Kurzemes teicēju atmiņās. Literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs iepazīstina ar Ulža Bērziņa atdzeju kā pretošanās formu. Tulkojumu tēmu turpina valodnieks Jānis Veckrācis ar rakstu par Mārgaretas Atvudas romānu “Iznirstot” krievu un latviešu valodā.

Numura rakstu sadaļu noslēdz indoloģe Natālija Burišina ar apjomīgu pētījumu par indisko zinātņu aģentiem Latvijā pēc Otrā pasaules kara.

Lasīt vairāk...

Izdota kolektīva monogrāfija "MONTA KROMA: DZEJA UN REFLEKSIJA".

Sastādītāji un zinātniskie redaktori: Artis Ostups, Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš.

Nodaļu autori: Anna Auziņa, Elvīra Bloma, Ronalds Briedis, Anna Kisļicina, Artis Ostups, Jānis Ozoliņš, Auguste Petre, Signe Raudive, Ilva Skulte, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Māra Vīksna, Aleksandrs Zapoļs, Vita Zelče.

Literārā redaktore Sanda Rapa.

Dizainu veidojis Aleksejs Muraško.

Grāmata sagatavota un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.


Apgādā Jumava iznākusi Gata Ozoliņa grāmata “Kaives stāsti”. Pētījuma uzmanības centrā Cēsu novada Kaives pagasta kultūras procesi, folkloras vākumi un tradīcijas, sākot ar 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Sevišķa uzmanība veltīta vietējo nelielo muižiņu vietai vēstures notikumos, bijušajām skolām, skolotājiem un skolu folkloras vākumiem, Kaives komūnai 1919. gadā, kolhozu laika pretrunīgajiem procesiem un atmiņām par tiem. Nozīmīga grāmatas vērtība ir līdz šim plašākai publikai nepieejamu folkloras vākumu, atmiņu pierakstījumu un periodikas materiālu iekļāvums grāmatā caur plašāku vēstures un kultūras dzīves skatījumu, sniegtas precizētas un papildinātas ziņas kā par vietējās nozīmes ļaudīm (Augusts Galiņš, Romans Balodis, Alvīne Kļaviņa, Jēkabs Egle, Jānis Teodors Olte, Aina Steķe u. c.), tā arī par tiem, kas atstājuši iespaidu uz Latvijas vēstures un kultūras gaitu (Jēkabs Veismanis, Jānis Avens, Augusts Bračs, Eduards Dālmanis, Otomārs Oškalns, Jānis Stiprais, Arvīds un Rūdolfs Sniedzes, Jūlijs Ozols u. c.)

Grāmata sagatavota un publicēta ar Latvijas Zinātnes padomes projekta “Latviešu folkloristika (1945-1985)” (Nr. lzp-2018/2-0268), Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”, Vecpiebalgas novada un Cēsu pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un tūrisma centrs” atbalstu.



6. decembrī no plkst. 10.00 līdz 17.00 Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja organizēta konference un paneļdiskusija, kas veltītas laikraksta "Latviešu Avīzes" divsimtajai jubilejai. Par nozīmīgā laikraksta ilgās pastāvēšanas panākumiem runās gan Latvijas, gan Igaunijas un Lietuvas pētnieki, savukārt īpašā paneļdiskusijā mediju eksperti vērtēs preses un mediju attīstību mūsdienās un nākotnē.

Ar priekšlasījumu "Dzeja "Latviešu Avīzēs" (1869–1915)" piedalīsies arī LU LFMI pētniece Māra Grudule.

Pilna programma pieejama šeit.

Šī gada 29. novembrī tiešsaites platformā zoom norisināsies Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja zinātniskie lasījumi “Nesenās vēstures pētniecība. Pieredze. Problēmas”. Šogad ar referātu “Pilsētas naratīvi: par ko tie vēsta?” piedalīsies LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš.

Konferencē piedalīsies pētnieki no Latvijas Kultūras akadēmijas, muzeju un bibliotēku vadošie speciālisti.
Pilna programma pieejama šeit.

Dalību lasījumos atbalsta LZP projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096).


Šī gada 24.–25. novembrī Liepājas Universitātē notiek 27. starptautiskā zinātniskā konference "Vārds un tā pētīšanas aspekti".

Šogad ar priekšlasījumu "Latviešu atdzejas teorijas pamatnostādņu meklējumos: Knuta Skujenieka mantojums" piedalās arī LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs.

Vairāk info un pilna programma: https://vards.liepu.lv/lv

25. novembrī LFMI pētniece Dr. philol. Simona Sofija Valke uzstājas ar piekšlasījumu "Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas pērles: 17. – 19. gadsimta franču valodas mācību līdzekļi Vecbibliotēkas fondā" Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Kurzemes bibliotekāru konferencē.


1910. gada 13. novembrī laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” publicēts apraksts “Ceļojuma vēstules no Tonijas Melder. Vagonā no Cīrihes līdz Lugano”, kurā vēstīts par Ivandes Kaijas braucienu vilcienā: no iekāpšanas brīža Cīrihē, līdz vilciena pienākšanai Lugano stacijā. Publicētais apraksts ir neliela daļa no autores Eiropas ceļojuma. Tajā viņa īsi raksturo stacijas, kurās vilciens apstājas, apjūsmo aiz loga garāmslīdošo ainavu un izsaka kritiskas piezīmes par tehniskās modernizācijas lieciniekiem – tuneļiem un fabriku skursteņiem. Vēstītājas skats pievēršas arī citiem pasažieriem trešās klases vagonā, un vienkārši tvertie iespaidi pievilcīgi ar savu tiešumu un atklātību.

Vairāk: Vagonā no Cīrihes līdz Lugano. Ivandes Kaijas ceļojums

1911. gada martā un aprīlī laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” turpinājumos publicēts mākslinieces un skolotājas Lilijas Sērmūkšas ceļojumu apraksts “Ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju”. Atšķirībā no Ivandes Kaijas apraksta, kurā koncentrēti tverts īss ceļojuma posms, Lilijas Sērmūkšas teksts aptver ceļojumu divu mēnešu garumā. Tas ir informatīvi bagāts vēstījums par daudzveidīgajiem iespaidiem, kurus autore guvusi 1909. gada vasarā dodoties Maskavas “Krievu Tehnisko Zinību izplatīšanas Biedrības” mācību nodaļas organizētā ekskursiju maršrutā, kas veidots ar mērķi, “lai par lētu maksu būtu iespējams skolotājiem, skolotājām, studentiem un feldšerienēm apskatīt vienu vai otru pusi”.

Vairāk: Lilijas Sērmūkšas ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju


Pasākums ticis atcelts un 26. novembrī nenotiks.


26. novembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Cīrihe 1906: Starp divām identitātēm".

Visi mīļi gaidīti!
Par priekšlasījumu:
Pēc veiksmīgas Šveices sasniegšanas 1906. gada janvārī Rainis un Aspazija ir atraduši apmešanās vietu Cīrihes ārpilsētā. Tur, patvērušies klusā, gleznainā Cīrihberga ieliņā, abi dzejnieki mēģina atgūt iekšējo līdzsvaru, iejusties savā jauniegūtajā Artura Nagliņa un Amālijas Herkiras identitātē un atsākt pārtraukto radošo darbu.

Vai dzejniekpāris spēs pārliecināt Cīrihē nonākušos „Piektā gada ļaudis", ka tauta nav modusies velti un revolūcija par spīti tās upuru pārmēram ir nevis fatāla kļūda, bet gan neizbēgams etaps Latvijas ilgajā ceļā uz brīvību? Kāpēc Rainim kopā ar saviem likteņa biedriem tolaik neizdodas īstenot veiksmīgi aizsākto Piektā gada vēstures kolektīvās rakstīšanas lielprojektu? Kādi iemesli vien pēc diviem pilsētā pie Limmatas aizvadītiem mēnešiem dzejniekpārim liek izšķirties par aizbraukšanu no Cīrihes? Kaut gan atbildēt uz šiem jautājumiem ir mēģināts ne reizi vien, papildatradumi Latvijas un Šveices arhīvos, kā arī pētnieciskās ekspedīcijās uz Cīrihi iegūtais vizuālais materiāls klausītājiem ļaus palūkoties uz šķietami vispārzināmo neparastākā izgaismojumā.

Vairāk šeit.

Valsts prezidents Egils Levits 18. novembrī Rīgas pilī pasniedza augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 90 izcilām personībām, to skaitā par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem iecelti LU LFMI pētnieki Benedikts Kalnačs un Edīte Tišheizere.

Vēlreiz sirsnīgi sveicam un lepojamies!

Foto (c) Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.


No šī gada 10. līdz 13. novembrim Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš Čikāgā piedalījās 54. ASEEES (Association of Slavic, East European, and Eurasian Studies) konferencē. Panelī "Writing and Screening Queer and Trans* Lives in Latvia and Russia". Jānis Ozoliņš nolasīja referātu "Everyone Wants to Be!: A Diary of the Latvian Film Director Gunārs Piesis" (Ikviens vēlas būt!: Latviešu kinorežisora Gunāra Pieša dienasgrāmata), savukārt Kārļa Vērdiņa tēma bija "Queer Domestic Space in Soviet Latvia: Director Pēteris Lūcis as the Symbol of the Past" (Kvīru mājas dzīve Padomju Latvijā: režisors Pēteris Lūcis kā pagātnes simbols).

Jānis Ozoliņš piedalījās arī apaļā galda diskusijā "New Research in Masculinity Studies" (Jauni pētījumi maskulinitātes studijās"), kurā iepazīstināja ar saviem pētījumiem.


Šī gada 14. novembrī Kārlis Vērdiņš Vašingtona Universitātē Sentluisā aizstāvēja promocijas darbu salīdzinošajā literatūrzinātnē "International Modernism and Queer Feeling: Small Literature in Interwar Latvia, 1918–1940" (Starptautiskais modernisms un kvīrās sajūtas: mazā literatūra starpkaru Latvijā, 1918–1940), vadītāja prof. Anka Parvulesku.

Attēlā: promocijas darba autors un komisija