Notiks kolektīvās monogrāfijas "Latvija: Kultūru migrācija" atvēršanas svētki
Šā gada 12. decembrī plkst. 15.00 Raiņa bulvārī 19, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, norisināsies kolektīvās monogrāfijas “Latvija: Kultūru migrācija” atvēršanas svētki.
Monogrāfijas tapšanā iesaistījušās četras zinātniskās institūcijas – LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Latviešu valodas institūts, LU Latvijas vēstures institūts, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Monogrāfija piedāvā jaunu skatījumu uz Latvijas teritorijā dzīvojošo etnosu spēju uzņemt un radoši ietvert savā kultūrā citu kultūru pieredzi, kā arī sniedz atziņas par mazākumtautu kā kultūras transfēra lomu un Latvijas kā nelielas valsts pienesumu pasaules kultūrā.
Lasīt vairāk...Sanita Reinsone saņems Autortiesību bezgalības balvu
Šogad Autortiesību bezgalības balvu saņems arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone. Balva piešķirta par dzīvesstāstu sakārtojumu "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā", kas grāmatā izdots 2015. gadā (izdevējs – "Dienas Grāmata"), ar nosaukumu "Meža meitas" dramatizēts un iestudēts Valmieras Drāmas teātrī (pirmizrāde 2018. gada 12. janvārī), 2019. gadā iestudējums ierakstīts Latvijas Televīzijā un Lietuvas kultūras avīzē "Šiaurės Atėnai" publicēti grāmatas fragmenti (tulkotājs – Audrius Musteikis).
7. Igaunijas digitālo humanitāro zinātņu konference
No 4. līdz 6. decembrim Igaunijā, Tallinā notiks 7. Igaunijas digitālo humanitāro zinātņu konference "Digitālā kultūras mantojuma lietojums pētniecībā un izglītībā" (Use of Digital Cultural Heritage in Research and Education). Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieki Sanita Reinsone un Jānis Daugavietis ar referātu "No manuskriptu pārrakstīšanas līdz dzejas performancēm: sabiedrības iesaiste kultūras mantojuma praktizēšanā" (From Manuscript Transcription to Poetry Performances: Cultural Heritage Crowdsourcing in Practice), kurā runās par sabiedrības iesaistes akcijām, ko īstenojis LU LFMI, un pieredzi, radot tās.
Konferences programma apskatāma šeit.
Latvijas stāstnieki pulcēsies LNB
Piektdien, 29. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē plkst. 17.00 vienkopus pulcēsies stāstnieki no visas Latvijas. Ar stāstniekiem iepazīstinās LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns.
Šī ir reta iespēja Rīgā vienkopus redzēt un dzirdēt stāstnieces un stāstniekus no daudziem Latvijas novadiem – cilvēkus, kas apzināti kopj mutvārdu stāstīšanas tradīcijas, organizē stāstnieku festivālus un daudzus citus stāstīšanas pasākumus, piedalās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas "Stāstu bibliotēku" tīklā, ir talantīgi un aizrautīgi stāstnieki. Skanēs pasakas, neparasti gadījumu un piedzīvojumu stāsti, būs arī baisi spoku stāsti – literārajā valodā un dialektos, ar nelieliem muzikāliem iestarpinājumiem. Pasākums bez ieejas maksas, paredzēts galvenokārt pieaugušajiem, bet piemērots arī bērniem un pusaudžiem.
Lasīt vairāk...Borisa Putilova un Kirila Čistova simtgadei veltītie zinātniskie lasījumi Sanktpēterburgā
No 14. līdz 16. novembrim Sanktpēterburgā norisinājās Krievijas Zinātņu akadēmijas Antropoloģijas un etnogrāfijas muzeja, Krievu literatūras institūta un Sanktpēterburgas Zinātniskā centra organizētie piektie Borisam Putilovam un Kirilam Čistovam veltītie zinātniskie lasījumi, ar kuriem šogad tika svinēta abu krievu folkloristikas klasiķu simtgade.
Konference bija veltīta vēlā sociālisma un postsociālisma folkloristikai. Priekšlasījumos tika pievērsta uzmanība tādiem jautājumiem kā Putilova un Čistova pētījumu ietekme mūsdienu folkloristikā, padomju akadēmiskais mantojums postpadomju folkloristikā un etnogrāfijā, tradicionālā kultūra un tās mūsdienu transformācijas, mūsdienu folkloristikas un etnogrāfijas metodoloģija, lauka pētījumi vēsturiskā un mūsdienu skatījumā, antropoloģiskā un folkloriskā pieeja pilsētas izpētē, reliģijas antropoloģija, atmiņas antropoloģija, mūsdienu etnomuzikoloģijas problēmas u.c.
Konferencē ar referātiem piedalījās LU LFMI pētnieki Toms Ķencis (The Invention of Soviet Latvia), Baiba Krogzeme-Mosgorda (Soviet and Post-Soviet History of the Largest Latvian Folk Song Edition) un Gatis Ozoliņš (Фольклор Первой мировой войны (по материалам коллекций латышского фольклора советского периода)/ Pirmā pasaules kara folklora (padomju perioda latviešu folkloras kolekciju materiāli))
Lasīt vairāk...12. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference Tallinā
No 14. līdz 15. novembrim Tallinā notiks 12. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference "Dzīves un vēstures rakstīšana mūsdienu Baltijas kultūrās" ("Life Writing and History Writing in Contemporary Baltic Cultures"). LU LFMI tajā pārstāvēs Eva Eglāja-Kristsone, Benedikts Kalnačs, Zita Kārkla un Inguna Daukste-Silasproģe.
Dažādas dzīves pierakstīšanas formas bijušas būtiskas vienmēr, bet pēdējās desmitgadēs to aktualitāte ir augusi. Ir izveidojušās jaunas dzīves fiksēšanas tēmas, formāti un perspektīvas. Jaunākās rakstniecības tendences rāda tiecību literatūras, kā arī kultūras un sociālās vēstures virzienā. Autobiogrāfiskie aspekti savijušies ar izdomu, atklājot vēstures pārmaiņas, kas ietekmējušas daudzu cilvēku likteņus. Konferencē tiks apskatītas ne tikai šīs tēmas, bet arī dzīves pierakstīšanas tēmas, kas parādās vizuālajā mākslā, filmās un teātrī.
Konferences programma pieejama te.
Sociālisma folkloristika: nozares mantojums
Aicinājums piedalīties
"Sociālisma folkloristika: nozares mantojums"
Konference – Rakstu krājums – Saziņas tīkls
Ja jūsu pētniecisko interešu lokā ir bijušās Padomju Savienības vai sociālistiskā bloka valstu folkloristikas vai radniecīgas disciplīnas pēckara vēsture, aicinām:
1 – līdz 2020. gada vasarai sagatavot pirmreizēja zinātniska raksta melnrakstu starptautiskam, recenzētam (peer reviewed) un SCOPUS vai Web of Science datubāzēs indeksētam rakstu krājumam angļu valodā;
2 – 2020. gada 30.–31. oktobrī piedalīties LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta organizētā starptautiskā starpdisciplinārā konferencē. Konferences mērķis – veicināt sadarbību un jaunu zināšanu radīšanu sociālisma laikmeta humanitāro un sociālo zinātņu vēstures izpētē.
Lasīt vairāk...Aizvadīta K. Barona konference 2019 "Folklora un izglītība"
2019. gada 30. un 31. oktobrī, atzīmējot latviešu tautasdziesmu krājēja, kārtotāja un "Latvju dainu" publicētāja Krišjāņa Barona (31.10.1835.–8.03.1923.) dzimšanas dienu, jau 38. gadu LU LFMI Latviešu folkloras krātuve rīkoja Krišjāņa Barona konferenci. Konferences tēma "Folklora un izglītība" tika iztirzāta 17 referātos, ar kuriem uzstājās dažādu humanitāro un sociālo nozaru pārstāvji – Ingus Barovskis, Ilze Briška, Iveta Dukaļska, Elīna Gailīte, Anita Helviga, Janīna Kursīte, Ilze Ļaksa-Timinska, Liene Markus-Narvila, Māra Mellēna, Viktorija Prituļaka, Gatis Ozoliņš, Ginta Pērle-Sīle, Signe Pucena, Gunta Siliņa-Jasjukeviča, Inese Sirica, Ilga Reizniece, Ieva Tihovska un Māra Vīksna.
Lasīt vairāk...Garamantas.lv Krotē
Šī gada izbraukumu semināru ciklu noslēgsim Krotē. 5. novembrī plkst 12.00 Bunkas pagasta Krotes bibliotēkā aicināti pulcēties visi, kurus interesē Krotes apkārtnes folkloras materiāli, kā arī LFK digitālais arhīvs. Una Smilgaine un Elvīra Žvarte stāstīs un rādīs, ko un kādā veidā iespējams atrast garamantas.lv.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Projekta "Eiropas kultūras mantojuma nākotne" tikšanās
7. un 8. novembrī Potsdamas Universitātē notiks Erasmus+ projekta "Eiropas kultūras mantojuma nākotne" tikšanās. Projektā iesaistīti pētnieki no Potsdamas, Krakovas, Boloņas, Atēnām, Kopenhāgenas, Bordo, Luksemburgas un Rīgas. LU LFMI pārstāvēs Pauls Daija, Ginta Pērle-Sīle, Elīna Gailīte un Guntis Pakalns. Projekts ilgs līdz 2022. gadam, un tajā tiks risināti jautājumi gan par apgaismības laika kultūras mantojumu, gan to, kā mūsdienās attīstās kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana. Rezultātā paredzēts organizēt vasaras skolas, izstādes, docentu un studentu apmaiņas programmas un digitalizācijas projektus.
Iznācis žurnāla "Letonica" jaunākais numurs
Oktobra beigās pie lasītājiem devies 39. humanitāro zinātņu žurnālā "Letonica" numurs. Atzīmējot Latvijas valstiskuma simtgadi, numura tematiskajā centrā šoreiz ir folklora attiecībās starp tradīcijām un valsti. Numura viesredaktors – LU LFMI pētnieks Dr. Toms Ķencis.
Par akadēmiskā latviešu tautasdziesmu izdevuma priekšvēsturi un ideoloģiskajām pretrunām tālajos 1950. gados žurnāla 39. numurā vēsta Baibas Krogzemes-Mosgordas raksts. Tam pašam laikmetam veltīts arī Toma Ķenča pētījums par padomju folkloras radīšanu, kas papildina viņa jaunāko monogrāfiju, ko savukārt recenzijā aplūko Ineta Lipša, un Gata Ozoliņa raksts par Pirmā pasaules kara folkloru padomju okupācijas laika krājumos. Tos žurnāla Arhīva sadaļā tuvāk aplūko arī jubilāre Māra Vīksna. Joprojām aktuālām padomju kultūras vēstures norisēm ir pievērsusies arī Anete Karlsone, salīdzinot tautiskos un tautas tērpus. Lasīt vairāk...
Latvijas Universitātes ieguldījums folkloras vākšanā
Klajā nākusi grāmata "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē" (Rīga: LU LFMI, 2019. 432 lpp., il.) – trešais izdevums publicējumu sērijā "LFK krājums". Kolektīvās monogrāfijas autori ir LFK pētnieku grupa: Rita Treija (sastādītāja un zinātniskā redaktore), Baiba Krogzeme-Mosgorda, Toms Ķencis, Elga Melne, Gatis Ozoliņš, Guntis Pakalns, Beatrise Reidzāne, Sanita Reinsone un Māra Vīksna.
Pētījums tapis LU 100. jubilejas gadā. LU ir to Latvijas augstskolu vidū, kas gadu desmitiem sadarbojušās ar LFK un kuru devums nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanā ir izcelšanas vērts. Grāmata iepazīstina ar LU studentu (filoloģijas, pedagoģijas un citu nozaru) un mācībspēku – Pētera Šmita, Luža Bērziņa, Jāņa Endzelīna, Kārļa Strauberga, Jāņa Alberta Jansona, Kārļa Draviņa, Jura Plāķa un Artura Ozola – folkloras kolekcijām. Plašākajiem vākumiem veltītās nodaļas papildina vācēju rādītāji. Monogrāfijai pievienots izvērsts satura kopsavilkums angļu valodā. Lasīt vairāk...
LU LFMI pētnieces piedalīsies starptautiskā zinātniskā konferencē Kauņā
Šā gada 24. un 25. oktobrī Lietuvas pilsētā Kauņā norisināsies lietuviešu rakstnieka un priestera Joza Tuma-Vaižganta 150. gadadienai veltīta starptautiska konferencē "Relationship Between Writer and Society in Modernizing Europe (Mid-19th Century – Mid-20th Century)" ("Attiecības starp rakstnieku un sabiedrību Eiropas modernizācijā. 19.gs. vidus – 20. gs. vidus").
Konferencē ar ziņojumiem piedalīsies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētnieces Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla.
Konferences programma pieejama ŠEIT.
Garamantas.lv Pļaviņās
27. oktobrī plkst. 13.00 Pļaviņu novada kultūras centrā notiks garamantas.lv izbraukuma seminārs. Una Smilgaine izstāstīs, kādi LFK Pļaviņu apkārtnes materiāli digitalizēti un rodami digitālajā arhīvā, savukārt Elvīra Žvarte demonstrēs garamantas.lv lietošanas iespējas.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Notiks starptautiska zinātniska konference "Garlībam Merķelim – 250"
No 27. līdz 29. novembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks starptautiska zinātniska konference "Garlībam Merķelim – 250". Konference iepazīstinās ar jaunākajiem pētījumiem par Merķeļa dzīvi, interesēm, darbiem un ideju pasauli, kā arī ar pētījumiem par Merķeļa darbu recepciju Baltijā, apgaismības kontekstiem u. c. pētniecības aspektiem.
Konferencē piedalīsies pētnieki no Igaunijas, Vācijas, Polijas un Latvijas. Konferencē notiks diskusija par latviešiem filozofu skatījumā un mūsdienu mainīgajā pasaulē.
Garlībs Merķelis bija Apgaismības laika domātājs, rakstnieks un publicists, rakstījis vāciski, bet ar darbiem "Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās" (1796), "Vidzemes senatne" (1798–1799) un "Vanems Imanta" (1802), ietekmējis Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi. Lasīt vairāk...
