Aicinām rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas!
Šī gada martā LFK digitālā arhīva garamantas.lv Autobiogrāfiju krājuma veidotājas kopā ar kultūras žurnālu "Punctum" aicināja rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas. Atsaucība bija liela. Vairāk nekā simts dienasgrāmatās dokumentēts pandēmijas sākuma posms – ierobežojumi, satraukums, neziņa un bažas un ikdienas rūpes tam visam pa vidu. Pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšana pavasarī apsīka līdz ar ikdienas normalizēšanos maija beigās.
Mēs aicinām turpināt pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšanu! Aicinām tos, kuri atrodas pašizolācijā vai karantīnā. Aicinām jo sevišķi tos, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi ir saslimuši ar COVID19. Aicinām ikvienu, kurš vēlas fiksēt savu dzīvi šajā laikā. Jūsu rakstītais par ikdienu 2020. gada nogalē pandēmijas laikā būs nozīmīgs avots, lai nākamās paaudzes varētu saprast šo laiku un, iespējams, no tā arī kaut ko mācītos.
Lasīt vairāk...Kultūra digitālajā vidē: jauni projekti
Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Kultūras piedāvājums digitālajā vidē" projektu konkursā atbalstu guvuši divi LU LFMI projekti. Ar fonda piešķirto finansējumu līdz 2020. gada decembrim tiks īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru nolūks ir paplašināt kultūras satura pieejamību internetā.
Projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" (projekta vadītāja Rita Grīnvalde) iecerēts saturiski un tehniski pilnveidot LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālos resursus. Lasīt vairāk...
Barondiena tiešsaistē
Tautasdziesmu kārtotājam un Latvju dainu publicētājam Krišjānim Baronam (1835–1923) šoruden 185. gadskārta. Jau vairākus gadu desmitus LU LFMI Latviešu folkloras krātuve oktobra izskaņā rīko ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci. Šogad aicinām svinēt Barondienu tiešsaistē – 30. oktobrī no plkst. 11.00 LU LFMI Facebook vietnē (https://www.facebook.com/lulfmi/). Dainu tēva jubilejas sarīkojums tiks straumēts no Latviešu folkloras krātuves telpām, un tajā ir aicināts ikviens interesents neklātienē.
Lasīt vairāk...Notiks konference "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs"
Šonedēļ digitālajā vidē notiks konference "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs" (DHN2020), ko organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Nacionālā bibliotēka un LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija. DHN ir nozīmīgākā Ziemeļeiropas konference, kas veltīta digitālajai pētniecībai. Tā norit jau piekto gadu un šoreiz tiek organizēta Rīgā. Tās īpašie viesi būs Ūmejas Universitātes (Zviedrija) profesore, mākslīgā intelekta sociālo un ētisko aspektu speciāliste Virdžīnija Dignama (Virginia Dignum), Kembridžas Universitātes (Apvienotā Karaliste) Sabiedrības lēmumu pieņemšanas laboratorijas pētnieks Jons Rozenbēks (Jon Roozenbeek), Islandes Universitātes profesors, digitālās folkloristikas pētnieks Terijs Gunels (Terry Gunnell), kā arī Latvijas Universitātes (LU) Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs profesors Jurģis Šķilters. Konferences pamatprogrammā iekļauti vairāk nekā 60 referāti un 20 akadēmisko plakātu prezentācijas, tāpat arī 7 darbnīcas, kas atklās konferences notikumu sēriju jau rīt.
Lasīt vairāk...No 15. oktobra LFK lasītava slēgta
Balstoties uz epidemioloģisko situāciju valstī, no 15. oktobra Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams apmeklēt lasītavu pētījumu īstenošanai, lūgums rakstīt un pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.
Digitālais arhīvs garamantas.lv ir atvērts vienmēr.
Institūta pētnieki piedalīsies konferencē “Jaunākā literatūra Latvijā I”
22. un 23. oktobrī notiks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) rīkotā konference “Jaunākā literatūra Latvijā I”. Covid-19 drošības pasākumu dēļ tā norisināsies attālināti – tiešsaistes platformā. Konferences tiešraide būs vērojama LU HZF Facebook lapā (facebook.com/LUHZF).
Konferences rīkotāju iecere ir aktualizēt jaunākās Latvijā radītās un/vai publicētās literatūras pētniecību, atskatīties uz pēdējo gadu literārajiem jaunpienesumiem un aicināt domāt un runāt par šodienas rakstniecību.
Lasīt vairāk...Sanita Reinsone piedalīsies Zviedrijas Valodas un folkloras institūta seminārā
.jpg)
13. oktobrī tiešsaistē notiks Zviedrijas Valodas un folkloras institūta rīkots seminārs, kurā LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone piedalīsies ar priekšlasījumu "Līdzdalība digitālā vidē: Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze". No 2016. gada garamantas.lv līdzstrādnieki veltījuši vairāk nekā 24 700 stundas, lai pārrakstītu rokrakstus, kas tādā veidā kļūst meklējami un visiem brīvi pieejami. Seminārā S. Reinsone klausītājus iepazīstinās ar digitālo arhīvu, kā arī vēstīs, kā veiksmīgāk sadarboties ar brīvprātīgajiem, veidojot dažādas līdzdalības akcijas.
Zviedrijas Valodas un folkloras institūts rīko seminārus, lai iepazītu citu arhīvu un muzeju darbu materiālu digitalizācijā un sabiedrības iesaistē, kas ir neatsverami digitālo materiālu meklējamībai. Semināru apraksti angļu valodā pieejami šeit.
Seminārs "Pētījuma poētika" 14. oktobrī.
14. oktobrī Latviešu folkloras krātuvē plkst. 10.00 notika seminārs "Pētījuma poētika", kurā uzstājās LFK pētnieki un stāstīja par saviem pēcdoktorantūras projekta rezultātiem.
Semināra video ieraksts pieejams https://www.facebook.com/lulfmi.
Ieva Tihovska. Mazākumtautību folklora valsts ietvarā.
Ievas Tihovskas pēcdoktorantūras pētījuma centrā ir jautājums, kā dažādos laikos valsts kultūras institūcijās ticis strādāts ar mazākumtautībām un to folkloru. Analizēti divi gadījumi: Latviešu folkloras krātuves darbība 20. gs. 20. gadu otrajā pusē un Latvijas Nacionālā kultūras centra darbība 21. gadsimta otrajā desmitgadē. Pētījums atklāj, kā šīs iestādes meklē ceļu mazākumtautību iekļaušanai arhīva un amatiermākslas sistēmā – veidojot terminoloģiju un darba vadlīnijas, ņemot vērā attiecīgā laika politisko un ideoloģisko ietvaru un administrējot sabiedrības līdzdalību. Abām iestādēm ir raksturīga aktīva sabiedrības iesaiste, tāpēc tiek izvirzīta tēze, ka šajos gadījumos sabiedrība ir neatņemama valsts kultūrpolitikas un integrācijas politikas līdzveidotāja un augšupēja (bottom-up) politikas procesa sekmētāja.
Lasīt vairāk...Latvijas Zinātņu akadēmija pasniedz vārdbalvu institūta vadošajai pētniecei Mārai Grudulei
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārkārtas pilnsapulces laikā tika sveikti LZA balvu laureāti, kuru vidū ir arī LU LFMI vadošā pētniece, Dr. philol. Māra Grudule. LZA īstenajai loceklei Mārai Grudulei Viļa Plūdoņa balva literatūrzinātnē piešķirta par ieguldījumu zinātnes nozares attīstībā un monogrāfiju “Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā /Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext/Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) and the Enlightenment in the Baltics in European context".
Promocijas darbu zinātniskā doktora grāda iegūšanai aizstāvēs institūta pētnieks Jānis Ozoliņš
2020. gada 27. oktobrī plkst. 16.30 LU Humanitāro zinātņu fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 401. auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju zinātniskā doktora grāda iegūšanai valodniecības un literatūrzinātnes nozarē aizstāvēs Jānis Ozoliņš.
Zinātniskā darba temats: "Stāstījuma struktūra, stāstītāja un stāstījuma līmeņi Andras Neiburgas prozā". Promocijas darbā aplūkota Andras Neiburgas (1957–2019) īsproza, aptverot stāstus, kas tapuši no 1985. līdz 2011. gadam, un pievēršoties stāstījuma uzbūvei un stāstītāja funkcijām, kā arī līdz šim nepētītajiem kontekstuālajiem stāstījuma līmeņiem.
Lasīt vairāk...Pēcdoktorante Zita Kārkla blogā raksta par Marijas Medinskas-Valdemāres vērojumiem
"Dzīve, gaiss un saimniecība še citādāka nekā Baltijā un Ziemeļu Krievijā. Šī savādība, kas dažā ziņā diezgan ievērojama, mani īpaši pamudina, lai šos ievērojumus arī citiem pastāstītu." ("Vēstule "Rotai"", ko cien. tautiete M. M. iz Dienvidus Krievijas laiduse).
Marijas Medinskas-Valdemāres "ceļojumi" ir sociālās situācijas un iespēju diktēti. 1865. gadā, pēc šķiršanās no vīra, viņa pamet Latviju, lai kopā ar māti un meitu Ženiju dotos uz Tigodas muižu Novgorodas guberņā, kuras īpašnieks ir viņas brālis Krišjānis Valdemārs. Viņa kļūst par šīs latviešu kolonistiem nodibinātās muižas pārvaldnieci – pārraugāmā saimniecība ir liela, tajā trūkst strādnieku, ražas ir zemas, un nomācoša ir arī kolonistu neapmierinātība un nemitīgie konflikti.
Izdota Aigara Lielbārža grāmata "150. kolekcija. Buramvārdi"
LU LFMI grāmatu apgādā iznācis Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža pētījums "150. kolekcija. Buramvārdi". Grāmata sniedz ieskatu latviešu buramvārdu pētniecībā, tajā raksturotas skaitliski lielākās buramvārdu grupas (rozes vārdi, sāpju vārdi, asins apturēšanas vārdi, vīveļu un liesas vārdi) un ietverti Debesu grāmatu izplatītākie tipi. Grāmata ir bagāta ar vizuālo materiālu – buramvārdu grāmatiņu un burtnīcu fotogrāfijām, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē. Kolekcija izzināma arī LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Pētījums publicēts latviešu un angļu valodā.
Lasīt vairāk...Ingunas Daukstes-Silasproģes sakārtojumā izdots dzejnieces Ritas Gāles krājumu apkopojums "Saule pusdienā"
Sagaidot trimdas dzejnieces Ritas Gāles 95. dzimšanas dienu, izdevniecība "Pētergailis" laidusi klajā grāmatu "Saule pusdienā", kurā ir apkopoti visi līdz šim izdotie Gāles dzejas krājumi – "Kas lietu sauks" (1965), "Atkala" (1977), "Atšķirtā" (1990), "Pirms Saulgriežiem" (2005) kā arī recenzijas, apceres par krājumiem, intervijas, sarunas, pašas dzejnieces dienasgrāmata un bagātīgs fotomateriāls. Kā raksta izdevēji, "Saule pusdienā" var uzskatīt par Ņujorkas apkaimē, Livingstonā, mītošās dzejnieces kopotajiem rakstiem vienā, apjomīgā sējumā.
Šo fundamentālo darbu ir sakārtojusi literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, to papildinot ar apjomīgu priekšvārdu.
Lasīt vairāk...Ieskats Literatura.lv piecgades pasākumā
23. septembra pēcpusdienā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā norisinājās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētnieku veidotā Latvijas un latviešu literatūras vortāla literatura.lv piecgades seminārs. Apsveikuma vārdus teica institūta direktore Dace Bula, norādot, ka: “Kāds Eiropā visnotaļ pazīstams etnologs ir teicis, ka jubilejas ir jāsvin, un tie, kas to nedara, tie vienkārši atsakās no nenovērtējamas iespējas reflektēt par savām gaitām un veikumiem. [..] Institūta digitālais izrāviens ir bijis patiesi iespaidīgs. Tas sākās 2014. gadā ar platformas garamantas.lv izveidi un drīz vien tam pieslēdzās arī literatūra[.lv]. Domāju, ka mēs šodien varam ar pilnīgi tīru sirdsapziņu par izlietotajiem līdzekļiem un ar patiesu gandarījumu par veikumu uz to atskatīties. Par to ir patiess prieks.”
Lasīt vairāk...Jābūt labākam par “Latvju dainām”. Akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma tapšana 1950.–70. gados
30. septembrī plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks sestais seminārs ciklā “Pēckara arhīvs”. Tā uzmanības centrā būs akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” tapšanas peripetijas.
Lai pagājušā gadsimta 50. gados saņemtu atļauju lielākā latviešu tautasdziesmu krājuma publicēšanai, LPSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta folkloristiem vajadzēja gan pielāgoties padomju kultūrpētniecībai izvirzītajiem uzdevumiem, gan rēķināties ar prasību, ka jaunajam izdevumam jābūt labākam par pirmo pilnīgo tautasdziesmu izdevumu – “Latvju dainām”. Semināra nolūks ir parādīt akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” tapšanu kā dinamisku procesu, ko ietekmēja ne tikai padomju ideoloģija, bet arī LPSR ZA birokrātija un izdevuma sastādītāju zinātniskie mērķi.
