Jauno pētnieku diena 2 (reģistrēšanās un programma)
2022. gada 3. jūnijā no plkst. 10.00 platformā Zoom otro gadu pēc kārtas norisināsies LU LFMI organizētā konference jaunajiem pētniekiem, kurā 15 Latvijas un ārvalstu doktoranti prezentēs savu pētījumu idejas dažādās humanitāro un sociālo zinātņu nozarēs.
KONFERENCES PROGRAMMA (PDF).
Interesenti reģistrēties konferencei kā skatītāji/klausītāji var: https://ej.uz/registracija-
Zoom linki tiks izsūtīti reģistrētajiem dalībniekiem uz e-pastu pirms konferences.
Latvijas romu aktīvisma vēsture iekļauta nozīmīgās starptautiskās publikācijās
Ar divu apjomīgu grāmatu iznākšanu noslēdzies starptautisks projekts "RomaInterbellum: romu pilsoniskā emancipācija starpkaru periodā". Projekts sākās 2019. gadā un apvienoja starptautisku romu vēstures pētnieku komandu Sentendrjūsas Universitātes pētnieces Elenas Marušjakovas (Elena Marushiakova) vadībā. Latviju projektā pārstāvēja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ieva Vīvere (Tihovska).
Projekta mērķis bija izzināt romu sociālās un politiskās iniciatīvas laikaposmā starp Pirmo un Otro pasaules karu, pievēršot uzmanību tam, ka romi jau tad nebija tikai pasīvi politisko lēmumu un notikumu uztvērēji, bet aktīvi iesaistījās pilsoniskajās norisēs. Pētījuma centrā bija šī laikaposma romu līderi un organizācijas.
Lasīt vairāk...Pētījuma poētika. Uzstāsies Eva Eglāja-Kristsone un Ivars Šteinbergs
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju starpkultūru pētniecībā, sieviešu rakstniecībā un digitālo resursu izstrādē un pētnieka amatā literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju un mūsdienu literatūras izpētē un papildu specializāciju tulkojumzinātnē – latviešu atdzejas vēsturē un teorijā, aicinām uz "Pētījuma poētikas" semināru trešdien, 11. maijā plkst. 14.00 attālinātā vidē. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Eva Eglāja-Kristsone (pretendente uz vadošā pētnieka amatu) un Ivars Šteinbergs (pretendents uz pētnieka amatu).
Lasīt vairāk...Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (pieteikšanās līdz 02.06.2022.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju, izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- vadošā pētnieka amata vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un kultūras vizuālo aspektu izpētē;
- vadošā pētnieka amata vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs un autobiogrāfiskā kultūras mantojuma izpētē;
- vadošā pētnieka amata vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē.
Darba samaksa, sākot no 630 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2016–2022) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 2. jūnijam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā, kā arī elektroniski (janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.
LU LFMI uzņem viespētnieci no Ukrainas
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā turpmākajos mēnešos strādās ukraiņu viespētniece Irina Pupurs. Irina ir literatūrzinātniece no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Ševčenko Literatūras institūta (http://www.ilnan.gov.ua) salīdzinošās literatūrzinātnes nodaļas Kijivā. Irinas Pupurs pētniecības tēmas ir orientālisms Ukrainas un citu Eiropas valstu literatūrā, romantisms un imagoloģija. Strādājot LU LFMI, Irina iepazīs Latvijas literatūras enciklopēdiju tapšanu un saturu, rakstīs ukraiņu romantisma salīdzinošo vēsturi un turpinās orientālisma pētniecību ukraiņu literatūrā. Gaidāms arī publisks seminārs, kurā Irina Pupurs iepazīstinās ar savu pētniecisko darbību.
Iespēju uzņemt viespētnieci no Ukrainas institūts plāno nodrošināt, piedaloties LR IZM un VIAA atbalsta stipendiju programmā, kas paredzēta Ukrainas pētniekiem.Lasīt vairāk...
Līdz 5. maijam notiek pieteikšanās Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu piektajam grantu konkursam
Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu piekto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.
Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot skaidru doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.
Lasīt vairāk...Zinātniskā konference "Jaunākie pētījumi par 18.–20. gadsimta mūziku Latvijā"
21.–22. aprīlī tiešsaistē Zoom platformā notiks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas organizēta zinātniskā konference "Jaunākie pētījumi par 18.–20. gadsimta mūziku Latvijā".
Konferencē piedalīsies Valsts pētījumu programmas projekta CARD (Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai*) divu apakšprojektu "Mūzika Latvijā 17.–19. gadsimtā: radošie procesi kultūras kontekstos" un "Mūzikas kultūra Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados un otrajā pusē: mazpētītie procesi, jautājumi, problēmas" pētnieki un viesi no partnerinstitūcijas LU LFMI, intensīvā divu dienu programmā iepazīstinot plašāku publiku ar aktuālajiem pētījumiem par tēmām, kas izgaismo Latvijas mūzikas kultūras daudzveidību, sākot ar dažādām ar sakrālo telpu saistītām muzikālām praksēm Latvijas teritorijā 18. gadsimtā un beidzot ar populāra džeza festivāla attīstību un nozīmi 20. gadsimtā.
Lasīt vairāk...Stāstu vakars Tapešu ielā
Latvijas Zinātņu padomes projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros Latviešu folkloras krātuves pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju stāstus, atmiņas, fotogrāfijas u. c. kultūrpieredzes materiālus, kas vēsta par dzīvi pilsētā tagad un vairākās iepriekšējās paaudzēs. 2022. gada 13. aprīļa vakarā projekta pētnieki Rita Grīnvalde, Una Smilgaine, Elīna Gailīte, Justīne Jaudzema un Gatis Ozoliņš tikās ar Zasulauka un Šampētera vecajiem un jaunajiem iemītniekiem Unu, Rutu, Iju, Inesi, Karīnu, Lauru, Emīlu un Kārli, lai uzklausītu stāstus par notikumiem tuvākajā apkārtnē. Tie izrādījās gan jautri un patīkami, gan jocīgi un pamācoši, gan skumīgi un pat baisi. Vakara dalībnieki pie kafijas, tējas un saldumiem atcerējās par Jāņu tradīcijām un svinēšanu pilsētā, par kaimiņiem, viņu īpatnībām un atrasto mantu, par pionieru vasaras nometnēm un vecāku darba vietām Zasulauka apkārtnē, par vilciena un tramvaja vietu ikdienā, ielu un apbūves izmaiņām, par Līķu dīķi un Šampētera mežu, par došanos uz pilsētu, par dzimtām un senāko apkārtnes vēsturi.
Projekta pētnieki par jauko uzņemšanu un pasākuma radošo garu īpašu paldies saka biedrības "Zasulaukam un Šampēterim" aktīvākajiem dalībniekiem un vakara saimniecēm Unai un Rutai!
Lepojamies ar pētnieka Arta Ostupa sasniegumiem zinātniskajā un literārajā dzīvē!
Purvīša balvai 2023 nominēti Preiļu konceptuālisti par darbu grupu izstādē “ES_TEXT” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, īpaši izceļot Arta Ostupa objektu “Mūsdienu dzejas robežas” (2022) (05.02.–01.05.2022.). Vairāk par nominantiem šeit.
Zelta ābele 2021 laureātu lokā iekļuvusi Arta Ostupa sastādītā grāmata "Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām". Šī grāmata tika atzīta par skaistāko uzziņu literatūras kategorijā. Vairāk šeit.
"Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām" ieguvusi arī LALIGABA 2022 spaciālbalvu. Ekspertu vērtējumi un vairāk par balvu šeit.
Paldies Artim par neatlaidīgo darbu!
LU LFMI pētnieki konferencē "Literatūras un literatūrzinātnes krustceles. Jānim Kalniņam – 100"
8. aprīlī Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notika latvistikas plenārsēde "Literatūras un literatūrzinātnes krustceles. Jānim Kalniņam – 100", tās rīkotāji: Memoriālo muzeju apvienība un LU Humanitāro zinātņu fakultāte.
Cīrihe Aspazijas un Raiņa paralēlajos dzīvesstāstos
Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, 13. aprīlī plkst. 17.00 aicina uz literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas priekšlasījumu "Cīrihe, 1893. Jāņa Pliekšāna [ne]satikšanās ar māsu Doru un cita satikšanās, kura izmainīja viņa dzīvi". Tas aizsāks priekšlasījumu ciklu "Cīrihe Aspazijas un Raiņa paralēlajos dzīvesstāstos".
Lasīt vairāk...Pētnieks Jānis Ozoliņš sniedz vieslekcijas Greifsvaldes Universitātē
Kultūras, sabiedrības un vides nodaļas pētnieks Jānis Ozoliņš 11. un 12. aprīlī uzstāsies ar lekciju, kā arī vadīs seminārus naratoloģijā Vācijā – Greifsvaldes Universitātes doktorantūras programmas studentiem, kas iesaistīti pētnieciskajā projektā "Baltijas petipetijas – stāstījumi par pārmaiņām, revolūcijām un katastrofām" (Baltic Peripeties – Narratives of Reformations, Revolutions and Catastrophes). 11. aprīļa vakarā LU LFMI pētnieks uzstāsies ar lekciju "Naratoloģija kā disciplīna", kā arī noturēs pirmo no semināriem, kas veltīts Žerāra Ženeta skatupunkta teorijai. 12. aprīļa rītā norisināsies otrs seminārs, kura centrā būs saruna par stāstītāja analīzi tekstā. Nodarbību ciklu organizē un finansē Greifsvaldes Universitāte.
Attēlā: Greifsvaldes Universitāte
Valsts prezidents: augstu novērtēju LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta būtisko ieguldījumu nācijas un valsts stiprināšanā
Valsts prezidents Egils Levits 1. aprīlī apmeklēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu (LU LFMI), uzsverot institūta lomu nācijas un valsts stiprināšanā: “Institūts ir paraugs zinātniskai izcilībai. Mūsu sakņu apzināšanās un godāšana ir garants valsts nākotnei. Latviešu kultūra – kuras pamats ir mūsu tradīcijas – ir Latvijas valsts pastāvēšanas jēga un pamats. Tas tagad ir nostiprināts arī Satversmē. Tādēļ LU LFMI nozīme Latvijas valstij nav pārvērtējama! ”
Lasīt vairāk...Benedikts Kalnačs piedalās konferencē "Militārā okupācija Eiropas literatūrās 1938–1955"
LU LFMI Literatūras nodaļas vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs no 4. līdz 7. aprīlim piedalās konferencē "Militārā okupācija Eiropas literatūrās 1938–1955 (European Literatures of Military Occupation 1938–1955)" ar referātu par 20. gadsimta militāro okupāciju atainojumu latviešu un igauņu romānos. Konferenci organizē Bīlefeldes Universitāte (Vācija) un Luksemburgas Universitāte, tā norisinās Vācu–itāļu kultūras centrā "Villa Vigoni" Itālijā.
A. Klotiņa intervija "Dziesmu svētku nozīme nācijas tapšanā"
Sakarā ar spēlfilmas "Zeme, kas dzied" tapšanu Arnolds Klotiņš martā piedalījies raidierakstu sērijas "Dziesmu svētku neizstāstītie stāsti" raidierakstā "Zeme, kas dzied. Sarunas" ar 45 minūšu interviju "Dziesmu svētku nozīme nācijas tapšanā", (sarunas vadītājs Arturs Krūzkops, redaktore Sandra Strapcāne). Raidieraksts pieejams šeit: https://www.zemekasdzied.lv/lv/watch.
