EN in English

LFK digitālais arhīvs garamantas.lv Sabilē

5. aprīlī plkst. 11.00 Sabiles kultūras namā notiks Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālā arhīva garamantas.lv seminārs. Tajā Una Smilgaine iepazīstinās ar Sabiles puses folkloras materiāliem LFK, bet Justīne Jaudzema ierādīs, kā veiksmīgi darboties LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv.

Laipni aicinām visus interesentus!

Garamantas.lv izbraukumu seminārus Latvijas novados atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Sanda Laimes priekšlasījums "Latvijas klinšu raksti: pētījumu vēsture un jaunākās atziņas"

2017. gada 30. martā plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10), notiks Misiņa kluba kārtējais lasījums. Bibliotēkā uzstāsies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Sandis Laime ar priekšlasījumu "Latvijas klinšu raksti: pētījumu vēsture un jaunākās atziņas". Lasīt vairāk...


Anita Rožkalne saņems Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu

2017. gada 27. martā nosaukti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti, mūža balvas un speciālbalvas ieguvēji.

Ekspertu komisija šogad nolēmusi piešķirt speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā. Balvu saņems literatūrzinātniece Anita Rožkalne par pētījumu "Kārļa Zariņa burvju aplis” , ko izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI). Lasīt vairāk...


Žurnāls "Letonica" pieejams brīvpieejā

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdotais starpdisciplinārais zinātniskais žurnāls "Letonica", kas iznāk kopš 1998. gada, tagad pieejams brīvpieejā.

Žurnālā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Visi žurnālā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti. Žurnāls ir indeksēts Scopus, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs. Lasīt vairāk...


LFK pētnieki dodas uz SIEF kongresu

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki kuplā skaitā piedalīsies Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongresā Vācijā, Getingenē, kas noritēs no 26. līdz 31. martam. LFK zinātniskās asistentes Elīna Gailīte un Digne Ūdre piedalīsies jauno folkloras un etnoloģijas pētnieku konferencē un diskusiju ciklā. Savukārt SIEF kongresā priekšlasījumu par Latvijas kultūras atlasa ieceri starpkaru periodā sniegs Dace Bula. Guntis Pakalns referēs par pilīm latviešu teikās un pasakās, Rita Treija – par folkloras vākšanu mājās, Ieva Garda-Rozenberga – par romu genocīda piemiņas un atmiņas politiku Latvijā un Anita Vaivade kopā ar Tartu universitātes pētnieci Kristīni Kūtmu – par politiskajiem imperatīviem mantojuma režīmā un radošajiem sadarbības scenārijiem. Sanita Reinsone kopā ar ilggadējo Somijas folkloras arhīva vadītāju Lauri Harvilahti SIEF kongresā organizē paneli, kas veltīts folkloras arhīviem digitālajā laikmetā, un kopā ar informāciju tehnoloģiju speciālistu Uldi Ķirsi analizēs lietotāju radītos metadatus digitālajā arhīvā, bet Aigars Lielbārdis referēs par buramvārdu digitālo katalogu. Lasīt vairāk...


Satiec savu meistaru 2017

31. martā Latviešu folkloras krātuves (LFK) lasītavā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 515. telpā LFK pētnieki pasākumā "Satiec savu meistaru 2017" piedāvās lekcijas par latviešu folkloru un folkloristiku. Lasīt vairāk...


Zinātniskais vakars "Rūdolfa Blaumaņa daiļrade"

4. aprīlī plkst. 18.18 Latvijas Universitātes bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4, Rīgā, 327. telpā notiks zinātniskais vakars "Rūdolfa Blaumaņa daiļrade" ar Dr. Rolfa Fīlmaņa vieslekciju "Rūdolfa debesbraukšana: Rūdolfa Blaumaņa literārā vīzija "Tur, kur neviens nav bijis" simbolisma un jaunromantisma kontekstā" un Dr. Benedikta Kalnača prezentāciju "Glezniecība un literatūra 19. un 20. gadsimta mijā: Rūdolfa Blaumaņa piemērs". Lasīt vairāk...


Kas ir latviešu populārā literatūra: ieskats vēsturē un mūsdienu tendences

Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, 1905. gada ielā 6, 29. martā plkst. 10.00 notiks latviešu oriģinālliteratūras konference "Kas ir latviešu populārā literatūra: ieskats vēsturē un mūsdienu tendences".

Konferenci ievadīs profesora, Dr. philol. Edgara Lāma referāts par to, kas ir populārā literatūra, vai tā uzskatāma par otršķirīgu, kādi ir tās atzari. Literatūrzinātniece, Dr. philol Eva Eglāja-Kristsone stāstīs par 19. un 20. gadsimta mijas populārās literatūras tendencēm, aplūkojot zīmīgākos šī virziena pārstāvjus un meklējot līdzības mūsdienu literatūras piedāvājumā. Lasīt vairāk...


LFK digitālais arhīvs garamantas.lv Tukumā

garamantas.lv Tukumā27. martā, plkst. 10.00 Tukuma bibliotēkā notiks pirmais 2017. gada Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālā arhīva garamantas.lv seminārs. Justīne Jaudzema iepazīstinās LFK glabātajiem Tukumu puses folkloras materiāliem, bet Elvīra Žvarte ierādīs, kā veiksmīgi darboties LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv.

Laipni aicinām visus interesentus!

Garamantas.lv izbraukumu seminārus Latvijas novados atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Dzimtas pūralāde – Baronu dzimtas digitālās ekspozīcijas atklāšana

22. martā Krišjāņa Barona muzejā tiks atklāta Baronu dzimtas digitālā ekspozīcija.

Par godu "Latvju dainu" iznākšanas 123. gadskārtai, sadarbībā ar LU LFMI Latviešu Folkloras krātuvi, veltīti muzeja lasījumi, kuros uzstāsies arī LU LFMI pētnieces Māra Vīksna un Ginta Pērle-Sīle. Lasīt vairāk...


LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2017. gada 22. martā

2017. gada 22. martā plkst. 10.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde.

DARBA KĀRTĪBĀ:

1. LU LFMI aktualitātes;

2. Dažādi.


Mūslaiku kalendārs martā

Mūslaiku kalendārs martā

Marts ir bagāts ar īpašām dienām, kas saistītas ar pavasara atnākšanu, dabas atmodu un saules atgriešanos – Ģertrūdes diena, Benedikta (Bindus) diena, Māras diena, pavasara saulgrieži. Tas ir nozīmīgs laiks arī kristīgajā tradīcijā – Lielais gavēnis un gatavošanās Lieldienām. Valsts svinamo dienu sarakstā ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Ik gadu sabiedrības uzmanību saista arī norises Leģionāru piemiņas dienā 16. martā.

Turpinot apkopot mūsdienu sabiedrības svētku svinēšanas un īpašu dienu atzīmēšanas paradumus, aicinām iesaistīties ikvienu un pastāstīt par savām tradīcijām un personīgo pieredzi šajās īpašajās marta dienās.
Lasīt vairāk...


Diskusija "Teātra nozīme mūsdienu sabiedrībā"

8. marts Dokumentālās filmas "Vienu biļeti, lūdzu!" veidotāji sadarbībā ar Ģertrūdes ielas teātri, kā arī kultūras portāliem "Satori" un "Jest"; aicina uz publisku sarunu par teātra nozīmi mūsdienu sabiedrībā 15. martā plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātra telpās.

Kopā ar teātra nozares pārstāvjiem tiks runāts par to, kādam jābūt mūsdienīgam teātrim. Vai teātra māksla ir tikai estētisks un emocionāls baudījums, vai arī tā patiešām spējīga ietekmēt sabiedrību un rosināt to uz politisku, sociālu un intelektuālu diskursu, iespējams, pat mainīt mūsu pārliecību un nostāju svarīgos jautājumos? Saruna notiks arī par teātra mākslinieku – režisoru un aktieru – atbildību attiecībā pret publiku, kurai viņi rada mākslu. Lasīt vairāk...


Diskusija "Šķirstot Liepājas teātra vēstures un bohēmas lappuses"

13. martā plkst. 18:00 sarunu cikla "Teātris un skatītājs" ietvaros notiks diskusija "Šķirstot Liepājas teātra vēstures un bohēmas lappuses". Sarunu vadīs un tajā arī piedalīsies teātra zinātniece, LU LFMi pētniece Edīte Tišheizere, kas kopā ar citiem sarunas dalībniekiem – režisoriem – Andreju Miglu un Valdi Lūriņu, aktrisēm – Inesi Kučinsku un Ainu Kareli, teātra direktoru Herbertu Laukšteinu un teātra zinātnieci Vēsmu Lēvaldi dalīsies atmiņās un sajūtās par teātra procesiem, notikumiem, iestudējumiem un everģēlībām. Lasīt vairāk...


Anitas Rožkalnes monogrāfija nominēta Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai

Anitas Rožkalnes monogrāfija "Kārļa Zariņa burvju aplis" nominēta Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai.

Talsu novada dome par godu Aleksandra Pelēča (1920–1995) 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibināja tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu Aleksandra Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga, Rojas novadam.

Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Katru gadu vērtējumam tiek atlasītas iepriekšējā gadā iznākušās grāmatas. Lasīt vairāk...