Nāk klajā grāmata par politiskajām dimensijām vācbaltiešu literārajā kultūrā
2018. gada nogalē Vācijā LIT apgādā klajā nācis zinātnisku rakstu krājums Politische Dimensionen der deutschbaltischen literarischen Kultur (“Vācbaltiešu literārās kultūras politiskās dimensijas”), kuru sastādījuši Līna Lukasa, Mihaēls Švidtāls un Jāns Undusks. Grāmata izdota Baltijas Vēsturnieku komisijas (Baltische Historische Komission) rakstu sērijā.
Šis izdevums ir stapdisciplinārs pētījums, kas apkopo Vācijas, Latvijas un Igaunijas zinātnieku rakstus. Tie veltīti Baltijas vēsturisko etnisko un sociālo grupu mijiedarbei laika posmā no 17. līdz 19. gadsimtam, īpašu uzmanību pievēršot reģiona multikulturālās sabiedrības politisko pārmaiņu atspoguļojumam ne tikai publicistikā un juridiskos apcerējumos, bet arī reliģiskajos rakstos un daiļliteratūrā. Autoru redzeslokā ir vācu, latviešu un igauņu valodā publicēto tekstu interpretācijas laikmeta kontekstā.
Grāmatā publicēts LU LFMI vadošās pētnieces Māras Grudules raksts Gotthard Friedrich Stender und das Kurländische Gesangbuch (“Gothards Frīdrihs Stenders un Kurzemes dziesmu grāmata”) un LU LFMI vadošā pētnieka Paula Daijas raksts Politischer Karneval: Zum Verständnis der Freiheit bei Alexander Johann Stender (“Politiskais karnevāls: par Aleksandra Johana Stendera brīvības izpratni”).
Vairāk informācijas šeit.
Annai Bērzkalnei veltīts pētījums
Klajā nākusi Ritas Treijas zinātniskā monogrāfija "Anna Bērzkalne" (Rīga: Zinātne, 2018. 304 lpp., il.). Jaunais pētījums ir piektais izdevums Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves publicējumu sērijā "Folkloristikas bibliotēka".
Grāmata veltīta latviešu folkloristei Annai Bērzkalnei (1891–1956), kas ir nozīmīga 20. gadsimta Latvijas personība. Viņa bijusi tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929), ilgus gadus arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa aktīvi darbojusies Eiropas folkloristu starptautiskās saziņas lokos. Taču Annas Bērzkalnes vārds plašākai sabiedrībai ir līdz šim bijis maz zināms.
Lasīt vairāk...Jauna grāmata sērijā "Folklore Fellows' Communications"
Somijas Zinātņu akadēmijas izdevniecībā klajā nākusi sērijas "Folklore Fellows' Communications" 315. grāmata – zinātnisku rakstu krājums "Visions and Traditions. Knowledge Production and Tradition Archives" ("Vīzijas un tradīcijas. Zināšanu radīšana un tradīciju arhīvi"). Krājumu sagatavojis starptautisks redaktoru kolektīvs: Susanne Ēsterlunda-Pētša un Lauri Harvilahti (Somija), Auduns Kjuss (Norvēģija), Kliona O'Karrolla (Īrija), Fredriks Skots (Zviedrija) un Rita Treija (Latvija).
Skaidrojot tradīciju arhīvu lomu zināšanu veidošanā kā mūsdienās, tā iepriekšējos gadsimtos, pavisam 18 rakstos (saturu skatīt te) iztirzāti dažādi politiskie, metodoloģiskie un ētiskie aspekti. Rakstu autoru vidū ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Sanita Reinsone, kas analizējusi sabiedrības iesaistes jautājumus folkloras arhīvu kontekstā.
Lasīt vairāk...Iznākusi hronika "Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij"
Apgāds "Neputns" laidis klajā unikālu vēstures liecību apkopojumu – literatūrzinātnieka, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītāja Raimonda Brieža un autoru kolektīva sastādīto hroniku "Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij". Tekstus atlasījuši un sagatavojuši: Raimonds Briedis, Zane Gailīte, Juris Goldmanis, Zane Grigoroviča, Māra Grudule, Līga Ulberte.
Sagaidot Latvijas valsts simto gadadienu, tapis enciklopēdisks izdevums, kas paredzēts plašam lasītāju lokam un sniedz visaptverošu hronoloģisku pārskatu par notikumiem Latvijas kultūrtelpā vairāk nekā desmit gadsimtos. Tas iecerēts kā vērtību arhīvs, kas atklāj daudzveidīgo un bagāto kultūras slāni, uz kura pamata veidojusies Latvijas valsts un sabiedrība. Par hronikas sākuma brīdi izraudzīts laiks, kad Baltijas telpa atbrīvojās no ledus, bet par beigu posmu – 1918. gads, kad tika proklamēta Latvijas valsts. Lasīt vairāk...
Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno locekļu vēlēšanu rezultāti
29. novembrī, ievērojot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Statūtu 3.2.1. un 3.8.1. punktu, aizklāti balsojot, Rudens pilnsapulcē par Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunajiem locekļiem ievēlēti deviņi īstenie locekļi, sešpadsmit korespondētājlocekļi, četri ārzemju un viens goda loceklis. Par LZA korespondētājlocekli ievēlēts arī LU LFMI vadošais pētnieks Pauls Daija. Lasīt vairāk...
Ilze Šarkovska-Liepiņa piedalīsies starptautiskā muzikoloģijas konferencē Varšavā
LU LFMI Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa uzstāsies ar referātu starptautiskā muzikoloģijas konferencē "National Identities – European Universality. Music and Musical Life in Central-Eastern Europe (1918–2018)" – "Nacionālās identitātes – Eiropas universālisms. Mūzikas un mūzikas dzīve Centrālajā un Austrumeiropā (1918–2018)".
Konference notiek Varšavā no 30. novembra līdz 1. decembrim, un to rīko Polijas Nacionālais Kultūras centrs, Polijas Komponistu savienība un Varšavas universitātes Muzikoloģijas institūts. Pasākums veltīts vairāku Eiropas jauno valstu neatkarības pasludināšanas simtgadēm, kā arī Polijas neatkarības atjaunošanas simtajai jubilejai. Konferencē piedalīsies muzikologi no Polijas, Slovākijas, Čehijas, Ungārijas, Rumānijas, Lietuvas, diskutējot par savu valstu mūzikas kultūru aspektiem Eiropas kontekstā. Lasīt vairāk... Projekta "Dzīve līdzās ostai" zinātniskā grupa 24. novembrī viesojās Vecmīlgrāvī, iepazīstot Vecmīlgrāvja attīstības biedrības enerģisko kodolu. Vairākas stundas ilgā, informatīvā un saturīgā saruna norisinājās Ziemeļblāzmas kultūras pilī. Tajā uzklausījām veiksmes stāstus par sasniegto Augusta Dombrovska, Martas Rinkas un citu kultūras darbinieku piemiņas iedzīvināšanā, apkaimes vides sakārtošanā un identitātes stiprināšanā, kā arī pragmatiskā sadarbībā ar Rīgas ostu. Bet tā, ka paši vecmīlgrāvieši uzsvēra, ir apkaimes dzīves viena puse. Otra — pastāvīga modrība: vai nav dzirdamas trauksmes sirēnas, vai nav žigli jāver ciet logs, lai telpās neiekļūtu netīkams smārds, vai nav jāzvana, lai pavēstītu, ka pamanīts pārkraušanas darbos veidojies ogļu putekļu mākonis, kurš, vēja nests, var pārvietoties cilvēku dzīvesvietu virzienā.
Trešdien, 28. novembrī, Latviešu folkloras krātuvē Autobiogrāfiju diena! Aicinām ikvienu, kas vēlas dalīties ar savām dienasgrāmatām (arī elektroniskajām bloga dienasgrāmatām), rakstītiem dzīvesstāstiem vai atmiņu pierakstiem, tos iesniegt digitalizēšanai uz laiku.
Vislabāk būtu pieteikties, rakstot mums uz garamantas@lulfmi.lv vai facebook.com kontā, bet var nākt arī bez pieteikšanās! Būsim Latviešu folkloras krātuves lasītavā (LNB 5. stāvā) no plkst. 10 līdz 16.
Vairāk informācijas: autobiografijas.lv
Ceturtdien, 29. novembrī, plkst. 17.00 Latvijas Okupācijas muzeja pagaidu telpās Raiņa bulvārī 7, Rīgā, 2. stāva zālē notiks LU LFMI vadošā pētnieka, muzikologa, Dr. art. Arnolda Klotiņa grāmatas "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā" (LU LFMI, 2018) atvēršanas svētki.
29. novembrī plkst. 10.00 Alūksnes muzejā notiks šī gada pēdējais LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Tajā redaktore Elvīra Žvarte klausītājus iepazīstinās ar digitalizētajiem Alūksnes puses folkloras materiāliem, kā arī parādīs digitālā arhīva lietošanas iespējas. Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu. 22. novembrī notiks 3. Latvijas Stāstnieku konference, kas veltīta stāsta saistībai ar vietu – vietēja mēroga tradīciju izpausmēm valodā, vietas nozīmei cilvēka identitātes konstruēšanā, dažādiem skatupunktiem uz vienu un to pašu vietu, lietu vai cilvēku, kas ir pamats dažādiem stāstiem par vienu un to pašu. Tajā referēs arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki – Sandis Laime (Ko vieta var pastāstīt par stāstu?), Ieva Garda-Rozenberga (Vieta(s) un to vizualizācija trimdas latviešu dzīvesstāstos) un Guntis Pakalns (Stāstnieka vieta mūsdienu pasaulē – dažas pārdomas).
21. novembrī plkst. 19.00 kinoteātrī "Splendid Palace" pirms Ginta Grūbes dokumentālās filmas "Lustrum" notiks diskusija par Kultūras sakariem starp Latvijas PSR un trimdas latviešiem. Diskusijā pirms seansa piedalīsies žurnāliste un filmas līdzautore Ilze Jaunalksne, Ģirts Zēgners, kurš iesaistījies kultūras sakaros kā Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienības (ELJA) amatpersona un pēc tam kā LSDSP Ārzemju Komitejas biedrs un LU LFMI vadošā pētniece, literatūrzinātniece, monogrāfijas "Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti" autore Eva Eglāja-Kristsone. 2018. gada 21. novembrī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde DARBA KĀRTĪBĀ: 22. novembrī plkst. 18.00 Ikšķiles Brīvajā skolā notiks garamantas.lv izbraukuma seminārs. Una Smilgaine izstāstīs par Ikšķiles un tās apkārtnes folkloras materiāliem, savukārt Elvīra Žvarte parādīs, kā veiksmīgāk lietot LFK digitālo arhīvu. Aicināts ikviens!
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
20. novembrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" ar priekšlasījumiem uzstāsies Digne Ūdre un Māra Vīksna.
Digne Ūdre vēstīs par "Kultūras mantojuma "tumšo" pusi".
Kultūras mantojumu ierasts uztvert kā neapšaubāmu vērtību un asociēt to ar izcilākajiem cilvēces sasniegumiem. Gan materiālo, gan nemateriālo kultūras mantojuma izpausmju saglabāšana parasti tiek uztverta kā kopējs labums, no kā iegūst visa sabiedrība. Lasīt vairāk..."Dzīve līdzās ostai" Vecmīlgrāvī
67.jpg)
Autobiogrāfiju diena
Arnolda Klotiņa grāmatas atvēršanas svētki
Garamantas.lv Alūksnē
LFK pētnieki 3. Latvijas Stāstnieku konferencē
Diskusija par Kultūras sakariem starp Latvijas PSR un trimdas latviešiem
LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2018. gada 21. novembrī
Garamantas.lv Ikšķilē
Pētījuma poētika 20. novembrī
