EN in English

24. oktobrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" ar priekšlasījumiem uzstāsies LU LFMI vadošie pētnieki – Arnolds Klotiņš un Anita Rožkalne.

Arnolds Klotiņš priekšlasījumā "Folkloras izmantojuma saturs latviešu profesionālajā mūzikā" rādīs, ka folkloras tvērums profesionālajā mūzikā nebūt nepadara atbilstošo skaņdarbu tikai tautisku vai latvisku, bet spēj raisīt visdažādāko un bieži vien komplicētu estētisko saturu – atkarībā no mūzikas vēsturiskā stila un komponista individuālā stila un ieceres. Šī satura un tā vēsturiskās attīstības analīze latviešu mūzikā būs priekšlasījuma centrā.

Savukārt Anita Rožkalne priekšlasījumā "Latviešu literatūra: krustpunkti un līknes" aktualizēs, ka latviešu literatūra veidojusies vairāku nāciju klātesamības apstākļos. Literatūrzinātnieki ir publicējuši daudzus vērtīgus detalizētus pētījumus gan par atsevišķu rakstnieku daiļrades, gan literatūras virzienu un žanru saistību ar cittautu literatūru. Projekta "Kultūru migrācija Latvijā" īstenošanas gaitā, rakstot par Latvijas literatūru, ieskicējās vairākas plašāka mēroga likumsakarības, tomēr ne visu bija iespējams izteikt kolektīvajai monogrāfijai "Latvija: kultūru migrācija" paredzētajā rakstā. Daudzi secinājumi un hipotēzes palikuši ārpus. Par tiem tiks stāstīts priekšlasījumā "Latviešu literatūra: krustpunkti un līknes".


Laipni lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci, kas norisināsies 30.–31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā.

Atskatoties uz Latvijas valstiskuma simtgadi, šī gada konferences vadmotīvs ir tradīciju – tradicionālās kultūras, folkloras un tās pētniecības – attiecības ar valsts varu 20. gadsimta gaitā un mūsdienās.

Konference pulcēs folkloristus, etnogrāfus, sociologus, vēsturniekus un citu nozaru pārstāvjus – pētniekus, kuri divu dienu laikā nolasīs 21 zinātnisko referātu. Ar uzsvaru uz padomju okupācijas mantojumu, plašais referātos aplūkoto tēmu loks ietver gan nozares vēstures pētījumus, gan folkloras un nacionālās mākslas attiecības, tautas dziedniecību un politisko varu, tāpat arī Dziesmu svētkus, Baltā galdauta svētkus un citas mūsdienu tradīcijas.

Ar konferences programmu iespējams iepazīties ŠEIT.

Konferences aktualitātes un pasākums Facebook.


No 17. līdz 19. oktobrim Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā Viļņā norisināsies starptautiska zinātniska konference "History, Memory, and Archives: Sensitive Issues" ("Vēsture, atmiņa un arhīvi: aktuālas problēmas"), kas veltīta Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas simtgadei. Konferencē piedalīsies 40 dalībnieki no 14 valstīm.

Tostarp, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieki – Baiba Krogzeme-Mosgorda ar referātu The Memory Album Collection in the Archives of Latvian Folklore: Creation and Presentation , Rita Treija (Personal Archives to Build a Disciplinary History), Māra Vīksna un Elvīra Žvarte (Diaries in the Archives of Latvian Folklore), Justīne Jaudzema (Interpretation of Archive Materials: Making a Song Repertoire), Elīna Gailīte (The Role of Harijs Sūna in the Development of the Choreography Genre at the Archives of Latvian Folklore) un Sanita Reinsone. Lasīt vairāk...


Zinātnieki turpina mūsdienu svētku izpēti – jau veiktas vairākas aptaujas, apzinot dažādas svinību prakses. Paldies visiem, kuri piedalījās! Vērtīgas ziņas guvām gan no visām atbildēm, gan svētku vizuālajiem iespaidiem. Vienlaikus arī paši vērojām dažādos svētku vēstījumus publiskajā telpā – gan fiziskajā, gan virtuālajā.

2018. gada 15. oktobrī Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuve uzsāk nākamo posmu – padziļinātas tiešsaistes aptaujas par atsevišķām kalendāro paradumu tēmām. Izvērstā aptaujā "Svētki un svinēšana" vēlamies noskaidrot galveno par individuāliem svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Svinēšana ir prieks vai pienākums? Vai svētkos ievērojam tradīcijas, vai drīzāk otrādi – esam radoši un liekam lietā izdomu? Šobrīd pētniekiem ir vairāk ziņu par to, kā kādreiz tika svinēts latviešu zemnieku sētā, mazāk apzināti mūsdienu svinēšanas paradumi. Kāda ir svētku loma mūsu dzīvē? Kāda vieta tiem atvēlēta sabiedrības vērtību sistēmā un laika izkārtojumā?

Aptauju iespējams aizpildīt jaunajā LU LFMI sabiedrības iesaistes platformā: jauta.garamantas.lv. Lasīt vairāk...


No 19. līdz 21. oktobrim LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds piedalīsies ikgadējos Rīgas Grāmatu svētkos Kongresu namā, K. Valdemāra ielā 5.

20. oktobrī plkst. 13.00 Kongresu nama 215. auditorijā notiks Latviešu tautasdziesmu akadēmiskā izdevuma 11. sējuma "Kāzas" atvēršana (apgāds "Zinātne").

Pasākumā piedalīsies izdevuma veidotāji, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas" un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves tautasdziesmu pētnieces.

Pilna Rīgas Grāmatu svētku kultūras programma pieejama ŠEIT.


No 2018. gada septembra līdz 2019. gada jūnijam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā strādās pētniece no Amerikas, Fulbraita stipendiāte Emīlija Beijere (Emily Beyer).

Viņas pētnieciskās intereses saistītas ar tulkošanu un radošo rakstīšanu.


11. oktobrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) notiks izstāde un zinātniskie lasījumi "Raiņa "Indulis un Ārija": no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām".

1920. gada 19. novembrī – jaunās Latvijas valsts otrās gadadienas noskaņās – ar Raiņa jaunības traģēdijas "Indulis un Ārija" (1911) uzvedumu savu darbību sāka Dailes teātris. Teātra dibināšanas organizatori – dramaturgs Rainis, režisors un aktieris Eduards Smiļģis, skatuves gleznotājs Jānis Kuga – bija arī galvenie šī iestudējuma iniciatori un veidotāji. Lasīt vairāk...


Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa rīko starptautisku zinātnisku konferenci "Ed. Virzam – 135: Nav māņi brīvība, bet kļūdīgs mērķis tavs. // Ir tautas dažādas, bet katrai liktens savs", kura notiks 18. oktobrī LU Mazajā Aulā, savukārt 19. oktobrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā. Tā būs pirmā dzejnieka Ed. Virzas daudzpusīgajai darbībai veltīta konference, kurā piedalīsies Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas, Daugavpils Universitātes mācībspēki, kā arī pētnieki un tulkotāji no ārzemēm: Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas, Ungārijas, Austrijas, Francijas.

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI pētnieki – Simona Sofija Valke ar referātu "Tauta, nācija un kultūra Edvarta Virzas publicistikā (1915–1920)", Māra Grudule "17.–19. g.s. baltvācu filologu klātbūtne Virzas tekstos" un Ieva E. Kalniņa "Divu dzejnieku sastapšanās dzīvē un dzejā: Edvarts Virza un Veronika Strēlerte". Lasīt vairāk...


Garamantas Lubānā

Šonedēļ tiek atsākti Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma semināri. 9. oktobrī plkst. 12.00 Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā Elvīra Žvarte iepazīstinās ar digitālo arhīvu un tajā atrodamajiem Lubānas puses materiāliem. Savukārt ceturtdien, 11. oktobrī, plkst. 12.00 Rojas Jūras zvejniecības muzejā Una Smilgaine stāstīs par Rojas un tās apkārtnes folkloras materiāliem, kas atrodami digitālajā arhīvā. Bet Elvīra Žvarte ierādīs, kā veiksmīgāk lietot atjaunoto garamantas.lv lapu.

Lasīt vairāk...

18. oktobrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkas ātrijā, Mūkusalas 3, Rīgā, atzīmējot gaidāmās Latvijas valsts simtgades svinības, tiks atvērts Nacionālās enciklopēdijas sējums "Latvija". Enciklopēdijā publicēti arī LU LFMI pētnieku sagatavoti raksti.

Nacionālās enciklopēdijas drukātais sējums "Latvija" būs vienreizējs izdevums, kurā enciklopēdiski tiks atspoguļotas valsts svarīgākās pastāvēšanas dimensijas.

Sējuma akcents likts uz plašāku faktoloģisko pārskatu par valsts dzīvi pēc neatkarības atjaunošanas. Tā saturs sadalīts tematiski: grāmatu ievadīs vispārīgas ziņas par Latviju, tam sekos vēsture, daba, kultūra, izglītība, iedzīvotāji, valsts pārvalde, tautsaimniecība un citas jomas. Kopumā sējumā būs apmēram 260 raksti, sējumu papildinās bagātīgas ilustrācijas, kā arī pielikumi. Rakstus veidojuši attiecīgo nozaru lietpratēji, daudzi autori, kuri ir savas jomas vadošie speciālisti Latvijā. Enciklopēdijas rakstu un autoru atlase tika veikta pēc Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģijas – t. i. iestādes, kurā katru nozaru pārstāv viens attiecīgās jomas speciālists – locekļu norādēm.

Savukārt universāla elektroniska enciklopēdija latviešu valodā no 2018. gada 18. decembra mūsdienīgā formā bez maksas būs lasāma elektroniskajā vidē. Pirmo reizi latviešu valodā būs pieejams lietpratēju sagatavots plašs un uzticams informācijas resurss ar iespēju to nemitīgi pilnveidot.


8. un 9. oktobrī LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notiek starptautiska konference, kurā pirmoreiz pulcējas Baltijas humanitāro un sociālo zinātņu pētnieki, ko vieno interese par cilvēka un vides attiecībām. Konferenci atbalsta Latvijas Universitāte un Latvijas Nacionālā bibliotēka, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kur nule uzsākts pētījums ar šādu ievirzi — "Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē" (LZP projekts 2018/1-0446). Konferencē projekta vadītāja Dace Bula vēstīs par pētījuma ieceri, tajā piedalās arī projekta dalībniece, LU Ģeogrāfijas un vides zinātņu docētāja Kristīne Āboliņa — viena no konferences organizētājiem. LU LFMI pārstāv arī vadošais pētnieks Pauls Daija.

Konferences programma un referātu kopsavilkumi pieejami ŠEIT.


28. septembrī LZP projekta “Dzīve līdzās ostai” pētnieki devās uz Kundziņsalu, lai iepazītos ar apkaimes aktīvajiem iedzīvotājiem un apskatītu salas nozīmīgākās vietas. Pētniekus savās mājās uzņēma māsas Ruta Barauska un Aldona Kirštuka, un sarunai pievienojās arī Indra Rubene, Māris Jansons un Jolanta Runce no biedrības “Kundziņsala”. Vairākas stundas garā sarunā kundziņsalieši dalījās atmiņās par apkaimes vēsturi, iedzīvotāju savstarpējām attiecībām senāk un šodien, kā arī par pārmaiņām, kuras salinieku dzīvē ienesusi ostas celtniecība un darbība. Stāstos tika ieskicēta arī cīņa par īpašumu saglabāšanu, dabas aizsardzību un industrializācijas mestajiem izaicinājumiem tīram gaisam, klusumam un mieram, ar kuru vietējie iedzīvotāji saista dzīvi Kundziņsalā. Lasīt vairāk...


16. oktobrī plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru ciklā "Pētījuma poētika" viesosies pētnieki no Norvēģijas un Zviedrijas – Auduns Kjuss (Audun Kjus) un Frediks Skots (Fredrik Skott) ar priekšlasījumu "Collection and dissemination: digital archival strategies". Semināra moderatore būs Rita Treija.

Semināra anotācija: Digital technology is opening new possibilities for tradition archives, both for disseminating old materials and for collecting new documentation. Fredrik Skott and Audun Kjus have been leading the development projects www.sprakochfolkminnen.se/sagenkartan, matkult.se and minner.no. They will share experiences and insights from these projects (both success and failure) and discuss pros and cons of different digitalisation strategies. Lasīt vairāk...


No šā gada 8. līdz 10. oktobrim vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone piedalīsies COST akcijas Nr.CA16204 Distant Reading for European Literary History (Eiropas literatūrvēstures attālinātā lasīšana) kārtējā sanāksmē Antverpenē (Beļģija) kā Latvijas pārstāve Vadības komitejā un vairāku darba grupu aktivitātēs. Akcijas mērķis ir izveidot daudzvalodīgu Eiropas literāri tekstu kolekciju (ELTeC), kas saturētu vairāk nekā 2500 pilnteksta romānus vismaz 10 dažādās valodās, dodot pieeju testa metodēm un salīdzinot rezultātus starp nacionālajām tradīcijām; izveidot un dalīties ar labākajām praksēm un attīstīt inovatīvas digitālās teksta analīzes metodes, kas piemērotas Eiropas daudzvalodīgajai literārajai tradīcijai; apsvērt resursus un metodes, lai pārdomātu fundamentālos konceptus literatūras teorijā un vēsturē. Plašāk: https://www.distant-reading.net/


10. oktobrī plkst. 13.00 Latviešu folkloras krātuves (LFK) lasītavā viesosies pētnieks no Somijas, Turku Universitātes Sīmo Lākonens (Simo Laakkonen) ar priekšlasījumu "The Long Shadows: Global Environmental Impacts of WWII". Semināra moderatore būs Ieva Garda-Rozenberga.

Semināra anotācija: What is the place of the Second World War in local, national or global environmental narrative? Up to day it seems that while this war affected nearly everything in the world, it did not affect the nature, the environment or our understanding of related issues. The presentation approaches these questions from historical and cultural point of view and argues that we need to address the Second World War and environmental issues together in order to understand both of them. The Second World War was not fought in all countries of the planet but its environmental consequences were of global scale. The presentation aims to provide an overview of the main environmental impacts of this war. Simo Laakkonen is an environmental historian and senior lecturer of landscape studies at the University of Turku, Finland. The presentation is based on his long-terms studies of the environmental history of the Baltic Sea and international publications that he has edited on militarized landscapes of World War II and the Cold War. Lasīt vairāk...