Aicinājums pieteikt dalību SIEF Rituāla gada darba grupas konferencē "Komercija un tradīcijas"
Latviešu folkloras krātuve šā gada 1.–4. jūnijā rīko Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrības (International Society of Ethnology and Folklore) Rituāla gada pētnieku grupas (The Ritual Year working group) ikgadējo konferenci "Komercija un tradīcijas" (Commercion and Traditions).
Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrība ir viena no nozīmīgākajām folkloras un etnoloģijas pētniecības organizācijām Eiropā, dibināta 1964. gadā. Šīs organizācijas paspārnē kopš 2004. gada darbojas "Rituālā gada" darba grupa, kas ik gadus aicina kopā folkloras, antropoloģijas, etnoloģijas un citu zinātņu pārstāvjus, organizējot starptautiskas zinātniskas konferences dažādās valstīs.
Lasīt vairāk...Starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXII Zinātniskie lasījumi" piedalās LU LFMI pētnieki
Daugavpils Universitātes (DU) Humanitārās fakultātes (HF) starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXII Zinātniskie lasījumi", kura norisināsies no 27. līdz 28. janvārim, piedalīsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki: Pauls Daija, Ingūna Daukste-Silasproģe, Gatis Ozoliņš un Guntis Pakalns.
DU HF ''Zinātnisko lasījumu'' misija ir pulcēt zinātniekus, lai diskutētu par aktuāliem lingvistikas, literatūrzinātnes, vēstures un kultūras jautājumiem, piemērojot humanitāro zinātņu procesu raksturošanai gan tradicionālas un aprobētas, gan mūsdienīgas un starpdisciplināras pētnieciskās metodoloģijas, uzturētu un veidotu zinātniskos kontaktus.
Konference iedalīta astoņās darba grupās. Darba grupā "Vācu kultūra un Latvija" ar priekšlasījumu "Augusta fon Kocebū lugu tulkojumi latviešu valodā 19. gadsimta sākumā" uzstāsies pētnieks Pauls Daija. Darba grupu "Dzīves rakstība: tradīcija un novatoriskais" pārstāvēs divi institūta pētnieki: Ingūna Daukste-Silasproģe ""Rakstīšana ir daļa no elpošanas": ieskats dzejnieces A. Dagdas dienasgrāmatās" un Gatis Ozoliņš ''Aprakstīt dzīvi pilsētā: folklora un dzīvesstāsts''. Savukārt darba grupā "Vēsture: avoti un cilvēki" uzstāsies pētnieks Guntis Pakalns ar pētījumu "Pasaka ''Laime un bagātība'' Latvijā: vēsture un avoti".
DARBA SLUDINĀJUMS
Projekta vadītāja asistenta vieta valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projektā "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide"
(Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts piedāvā projekta vadītāja asistenta vietu motivētiem maģistrantūras vai doktorantūras studentiem, kuri vēlas apgūt darba pieredzi un iemaņas nacionāla līmeņa zinātniska projekta īstenošanā pieredzējušu pētnieku komandā.
Darba uzdevums:
Piedalīties projekta "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) īstenošanā 0.33 slodzē laika posmā no 2022. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. decembrim.
Lasīt vairāk...Sveicam Ilzi Liepiņu jubilejā!
Mūsu saulainās kolēģes, mākslas doktores Ilzes Liepiņas gaita 14. janvārī sasniedz apaļu gadskārtu. Kā šodien atceros dienu pirms padsmit gadiem, kad tepat Rīgā uz Audēju ielas nāca pretī pajauna smaidoša sieviete draugu lokā un bez ceremonijām lietišķi teica: "Mani sauc Ilze. Vai man būtu cerība strādāt mūzikas pētniecības institūtā, kur darbojaties jūs?". Biju lasījis Ilzes Liepiņas publikācijas, zināju par viņas sabiedriskajiem posteņiem un docēšanu Mūzikas akadēmijā, bet personiski mēs toreiz nemaz nepazināmies. Tomēr viņas lietišķā darbīguma, izlēmības un smaida dēļ varēju teikt vienīgi "jā", un pavisam neatkarīgi no manis mūsu institūts viņu iesaistīja darbā. Šeit, manuprāt, sākās Ilzes Liepiņas, tā sakot, īstie spēka gadi.
Lasīt vairāk...Valoda un kultūra digitālajā laikmetā
2022. gada 30. martā Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros norisināsies konferences sekcija "Valoda un kultūra digitālajā laikmetā".
Sekcija veltīta gan digitālajām humanitārajām zinātnēm un resursu attīstībai, gan valodas un kultūras lomai, lietojumam un pētniecībai mūsdienu digitālās ikdienas apstākļos.
Sekcijas organizatori: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Lībiešu institūts.
Sekcija organizēta projektu "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība" (VPP-IZM-DH-2020/1-0001) un "Daudzfunkcionāla lībiešu valodas vārdnīca" (VPP-LETONIKA-2021/2-0002) ietvaros.
Lasīt vairāk...Zitas Kārklas pētījuma blogā – rakstnieces Angelikas Gailītes ceļojumi
"Kad vien sāku domāt par ceļojumu uz svešām zemēm, mans mērķis bija Francija," raksta Angelika Gailīte (1884–1975). Taču pirmajā ceļojumā, kas notiek 1914. gada vasarā, ārējie apstākļi Gailīti novirza "uz dienvidiem: no Ziemeļkrievijas uz Itāliju." Seko Pirmais pasaules karš. Vēlāk, 1929. gada vasarā Gailīte nokļūst Francijai pavisam tuvu, kad viņa kā Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības biedre un Latvijas delegāte piedalās "Federation of University Women" kongresā Šveicē, apceļodama arī Ženēvu un Cīrihi, un varējusi "saskatīt Monblāna saulē mirdzošo galotni, bet franču robeža palika nepārieta." Beidzot 1934. gadā Gailīte kopā ģimnāzijas skolotāju, vēsturnieci A. jaunkundzi caur Šveici un Ziemeļitāliju dodas uz savu sapņu zemi Franciju. Dziļās kultūras zināšanas ļauj Gailītei izgaismot aplūkoto vietu un mākslas darbu vēsturi, tāpat jūtama prozā ievingrinātā valoda, taču aprakstā būtisks arī ķermeniskums, pirmiespaidi, kas uztverti caur maņām, – abos ceļojumu aprakstos vēstītāja ceļojumu atklāj arī kā daudzjuteklisku pieredzi.
Pirmiespaidi: Angelikas Gailītes Francijas ceļojuma piezīmes
Parakstīts nodomu protokols par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā
2022. gada 10. janvārī parakstīts nodomu protokols par sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā.
Suitu kopiena un suitu kultūrtelpa ir neatņemama Latvijas nacionālās identitātes sastāvdaļa, tā vēsturiski attīstījusies kā sarežģīts kultūras fenomens ar lielu daudzveidību gan satura, gan izpausmju ziņā. 2009. gadā suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, kas paredz gan pašas kopienas, gan valsts atbildību par šīs kultūrtelpas tālāko nākotni.
Lasīt vairāk...Aicinām jaunu gadu sākt ar jaunu pētījumu iepazīšanu: Iznācis žurnāla "Letonica'' 43. numurs
Publicējam humanitāro zinātņu žurnāla Letonica 43. numuru, kurā folkloristikas un tai pietuvināto nozaru vēsture vētīta caur postsociālisma un postkoloniālisma teorētiskajām nostādnēm. Numurā iekļauti gan vietējo pētnieku – Toma Ķenča, Anetes Karlsones, llzes Boldānes-Zeļenkovas, Ritas Grīnvaldes un Ritas Legčiļinas-Brokas veikumi, gan divu ukraiņu pētnieku – Pavlo Artimišina un Romāna Holika raksts. Letonicas 43. numurs ir angļu valodā, tā digitālā versija pieejama šeit.
Numura redaktori ir Toms Ķencis un Digne Ūdre.
LU LFMI VEIKS PĒTĪJUMU PAR FOLKLORAS KUSTĪBAS VĒSTURI LATVIJĀ
Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2021. gada konkursā finansējumu ieguvis LU LFMI projekts "Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses" (lzp-2021/1-0243, vadītāja Ieva Tihovska). Folkloras kustība 20. gs. 80. gados bija būtiska Trešās atmodas daļa, kas kļuva par spēcīgu pilsoniskā aktīvisma formu, kā arī nacionālās identitātes, alternatīvas domāšanas un dzīvesveida izpausmi. Pētījuma gaitā iecerēts apzināt šīs sociālās kustības dalībniekus un notikumus un veidot datu kopu Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Pētnieku grupa pievērsīs uzmanību tādiem jautājumiem kā sociālo kustību tīklošanās un institucionalizācija, konformisma un pretošanās dualitāte nedemokrātiskos apstākļos, amatieru un ekspertu zināšanu mijiedarbe, folkloras reprezentācijas, transformācijas un autentiskuma jēdziens.. Līdzās akadēmiskajiem rezultātiem iecerēta arī plaša sabiedrības iesaistes un informēšanas programma.
Par projektu: http://lulfmi.lv/Folkloras-kustiba-Latvija-resursi...
Attēlā: Folkloristu 30. zinātniskās ekspedīcijas noslēguma sesijas koncerts 1978. gadā. Foto – Vaira Strautniece, LFK 19780062
Uzsaukums dalībai konferencē "KANONISKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS"
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" organizē starptautisku konferenci
"KANONISKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS",
kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Sveicam svētkos!
No sirds pateicamies Jums par kopīgiem darbiem aizvadītajā 2021. gadā.
Lai 2022. gads jaunām ierosmēm, vērtīgām iespējām un labiem notikumiem bagāts!
Patiesā cieņā
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Anšlava Eglīša Amerikā rakstītās lugas un to likteņi
Akadēmiķis, ilgstošs Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks un bijušais direktors Viktors Hausmanis 6. decembrī svinēja savu 90 jubileju. 16. decembrī jubilejas svinībās Rīgas Latviešu biedrības namā tika atvērta jaunākā V. Hausmaņa grāmata "Anšlava Eglīša Amerikā rakstītās lugas un to likteņi".
Ievēlēta jaunā LU LFMI Zinātniskā padome
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā 8. decembrī ievēlēta jauna Zinātniskā padome, kura darbosies piecus gadus. Zinātniskajā padomē ievēlēti: Dace Bula, Jānis Daugavietis, Ieva Garda-Rozenberga, Rita Grīnvalde, Benedikts Kalnačs, Toms Ķencis, Edīte Leščinska, Jānis Oga, Jānis Ozoliņš, Ieva Tihovska un Kārlis Vērdiņš.
Lasīt vairāk...Norisināsies VI Latvijas stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām"
9. decembrī norisināsies VI Latvijas Stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām". VI Latvijas stāstnieku konference pievērsīsies vērtībām, to pārmantošanas un apliecināšanas aktualitātēm, labas, pilnvērtīgas un ērtas dzīves priekšstatiem, īpaši pievēršoties ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos noteiktajam – veicināt labklājību, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai. Savukārt vienu dienu agrāk, 8. decembrī, tiešsaistē varēs pievienoties stāstu vakaram un brīvajam mikrofonam "Lai bij’ dzīve, kam bij’ dzīve", kura saturu un stāstniekus izvēlēsies dalībnieki, reģistrējoties konferencei. Uzklausīsim arī kādu pavisam īpašu stāstu par Rēzeknes rozi.
Lasīt vairāk...Notiek starptautiska konference "Theatrum Libri: The Press, Reading and Dissemination in Early Modern Europe"
No 1. līdz 3. decembrim Martynas Mažvydas Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā norisinās starptautiska konference "Theatrum Libri: The Press, Reading and Dissemination in Early Modern Europe", kura veltīta Lietuvas Republikas arhīva simtgadei.
3. decembrī ar atklāšanas runu konferencē piedalīsies vadošā pētniece Sanita Reinsone. Pētniece plenārsēdē sniegs priekšlasījumu par tēmu "Participatory digital heritage: values, meanings, and practices".
