EN in English

2021. gada 27. aprīlī notiks tiešsaistes seminārs par pandēmijas laika rakstisku fiksēšanu un krājumu veidošanu.

Reģistrācija semināram: https://tinyurl.com/pandemic-life-writing
Šajā seminārā arhīvu veidotāji un pētnieki dalīsies pieredzē un reflektēs par paveikto, veidojot dažādas ar pandēmijas laiku saistītas kolekcijas: dienasgrāmatu, atmiņu, foto un cita veida.
Semināra būs iespēja iepazīties ar Igaunijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas krājumu veidošanas iniciatīvām.


Lasīt vairāk...

Pētnieks Toms Ķencis dalās ar paveikto pēcdoktorantūras projektā "ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas", pievienojot padarītajam un pārdomām arī divu grāmatu recenzijas.

---

Pirmās projekta dienas paiet, kārtojot formalitātes un gatavojoties pētnieciskajam darbam – līgumu slēgšana un birokrātisko nosacījumu studēšana, nepieciešamās literatūras atlase, lejupielāde un iegāde, sarakste ar projekta īstenošanā iesaistītajām trešajām pusēm. Īsumā – apstiprinātā plāna praktiskajā realizēšanā. Lasīt vairāk...


Šajā pavasarī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk veidot īpašu Pārdaugavai veltītu kolekciju digitālajā arhīvā garamantas.lv. Kolekcijas papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens.

Pārdaugavas apkaimes vēstures gaitā piedzīvojušas daudz pārmaiņu, tās turpina mainīties un attīstīties dažādos virzienos. Lai saglabātu kaut daļu no Pārdaugavas esošās un kādreizējās savdabības, LFK pētnieki aicina ikvienu izstāstīt par savu Pārdaugavu – gan tos, kas šeit auguši un dzīvojuši, gan arī tos, kam Pārdaugava saistās ar atsevišķām vietām un notikumiem, par kuriem būtu vērts uzzināt arī citiem.

Stāstu vākšana notiek vietnē garamantas.lv/pardaugava, kurā piedāvāts uzrakstīt atmiņas par Pārdaugavas apkaimēm, tajās pieredzēto un sajusto, norādot izstāstītās vietas digitālā kartē un pievienojot fotogrāfijas vai citus ilustratīvus materiālus. Šādā veidā taps Pārdaugavas stāstu digitālā karte, kas noderēs kā interesants avots pilsētas izzināšanā un pastaigās, un arī tiks saglabāts nākamajām paaudzēm Latviešu folkloras krātuvē. Lasīt vairāk...


2021. gada 28. aprīlī, plkst. 10.00.

Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties nākamajā teorētiskās literatūras seminārā. Ja iepriekšējā reizē lasījām pārliecinošus Baltijas postkoloniālisma atbalsta tekstus un tos kritizējām paši, šoreiz pamēģināsim pieiet no pretējās – teorijas kritikas un alternatīvajām versijām.

Šarads Čari un Katrīna Verderi (Thinking between the Posts: Postcolonialism, Postsocialism, and Ethnography after the Cold War, 2009) sniedz vērtīgu ieskatu postkoloniālisma teorijas problemātiskajā vēsturē un aicina to nevis vienkārši piemērot post-sociālistiskajai situācijai, bet apvienot abus lielos post-virzienus jaunā – “pēc-aukstā kara” (post-Cold War) etnogrāfijā. Kas ir šī risinājuma stiprās un vājās puses, un vai tas saglabā Baltijas tautu vēsturisko rīcībspēju?

Lasīt vairāk...

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve turpina audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Otrais seminārs "Tautas medicīna padomju periodā" notiks 7. aprīlī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs tautas medicīna un tās pētniecība padomju gados.

Visai drīz pēc Otrā pasaules kara situācija latviešu folkloristikā krasi mainījās – buržuāziskā folkloras pētniecība netika atzīta, pētījumi “pārvērtēti” un jaunā zinātniskā metode ieviesta represiju ēnā. Seminārā Aigars Lielbārdis pievērsīsies gan tautas medicīnas pētniecībai un pētniekiem (Andrejs Kurcijs, Kārlis Ēriks Arons), gan tautas medicīnas praktiķiem (Marta Rācene). Seminārā tiks demonstrēti video kadri no Lūcijas Ločmeles kino filmas “Svešais” (1988) un Arvīda Krieva dokumentālās filmas “Brīnumdakteri” (1975).

Lasīt vairāk...

Jaunākajā žurnāla "Journal of Baltic Studies" drukātajā izdevumā publicēts institūta vadošās pētnieces Daces Bulas raksts par 8. marta jeb Sieviešu dienas mūsdienu nozīmi un praksēm post-sociālistiskajā pasaulē.

Autore norāda, ka, neskatoties uz dzimumu līdztiesības aktīvisma starptautisko vēsturi, Sieviešu diena neatkarīgajās Baltijas valstīs 21. gadsimtā atgādina veidu, kā šo dienu svinēja padomju pagātnē. ‘Dzimumu festivāls’ turpina pastāvēt, tikai lēnām dodot vietu sporādiskām emancipācijas ideju izpausmēm. Tas izdzīvo, neraugoties uz triju Baltijas valstu centieniem atbrīvoties no visa, kas ir "padomju”, ieskaitot rituālus un kalendāros notikumus.

Raksta pilnā versija pieejama, sekojot saitei: Celebrating March 8: a failed attempt at de-Sovietization?


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona zinātniskā konferencē, kas notiks 2021. gada 27.– 28. oktobrī. Konferences tematika būs veltīta Trešās atmodas un folkloras attieksmēm, pievēršoties personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam.

Lasīt vairāk...

Pētījuma "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" blogā Zita Kārkla šoreiz ieskatījusies literātes Antijas atmiņās. Tajās jaušamas jaunas sievietes ilgas atrast savu vietu dzīvē, kas nebūtu saistīta ar laulību un mātišķību, un grūtības šo vietu atrast.

"Sievietēm darba izredzes ārpus mājas toreiz bij vājas. Kas gribēja pati sev maizi nopelnīt, parasti aizklīda uz plašo Krieviju. Latviešu meitenes, kas prata vācu valodu, arvien tur kādu darbu atrada. Un man arī atlika tikai šis ceļš," tā par savām mājskolotājas gaitām Kijevā 19. gadsimta beigās raksta Antija (Antonija Melnalksne, 1877–1967).

Šo un citus pēcdoktorantūras bloga ierakstus iespējams izlasīt, sekojiet saitei.


The first biannual conference of Baltic literary scholars took place in Riga in 1996, and it has been followed by meetings in Vilnius and Tallinn. The 13th conference “Shifting Literary Culture since Stagnation in the Brezhnev Era: The Baltic Paradigm” is organized by the Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia (ILFA) on 23–24 September 2021. We hope to host an in-person two-day conference at the National Library of Latvia in Riga, but, if necessary, we are ready to convert it into a virtual event in response to the pandemic restrictions. Lasīt vairāk...


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2021), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

Pētnieka darba samaksa, sākot no 525 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2015–2021) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 26. aprīlim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 509. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


Latvijas Universitātes aģentūra “LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts” izsludina konkursu uz direktora/-es amatu.

Konkursam iesniedzamie dokumenti:

Direktora amata pretendentam izvirzītas šādas prasības: doktora zinātniskais grāds, akadēmiskā un administratīvā darba pieredze, vietēja un starptautiska mēroga zinātniskās publikācijas, pieredze zinātnisko projektu vadīšanā, spēja izstrādāt zinātniskās darbības stratēģiju.

Direktora darba samaksa, sākot no 1200 EUR mēnesī (bruto).

Latvijas Universitātes aģentūras “LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts” nolikumu un amatu nolikumu sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Dokumenti ar norādi “LU LFMI direktora amata konkursam” iesniedzami līdz š.g. 26. aprīlim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.


Esam pagodināti un gandarīti, ka LU LFMI starptautiskajā zinātnisko institūciju novērtējumā kopvērtējumā saņēmis augstāko atzīmi – 5!

Priecājamies arī par kopējo humanitāro un mākslas zinātņu labo novērtējumu.

Liels paldies mūsu pētnieku grupām un administrācijai par nesavtīgo darbu! Šis novērtējums stiprina visu LU LFMI saimi un mudina turpināt stratēģiski attīstīt kvalitatīvu, starptautiski nozīmīgu humanitāro zinātņu pētniecību Latvijā!

Lasīt vairāk...

Latvijas humanitāro zinātņu institūcijas veido un attīsta digitālos resursus, kas noder ne tikai pētnieciskajā darbā. Šie resursi ir brīvi pieejami un izmantojami ikvienam. Tās ir gan valodas, gan literatūras, folkloras, kā arī dažādu citu kultūras materiālu krātuves, meklētāji un informācijas vizualizācijas rīki, kas ļauj iepazīt valodas un kultūras bagātības un īpatnības, kā arī tās tālāk izmantot reģionālās identitātes stiprināšanā, izglītības satura dažādošanā, tūrisma maršrutu veidošanā un radošajā uzņēmējdarbībā.

Lasīt vairāk...

Akcijas nolūks ir ar sabiedrības aktīvu iesaisti kopīgi veidot datu un attēlu kopu, kas parādītu sieviešu iniciatīvu, profesionālo, sabiedrisko un politisko darbību no 19. gadsimta beigām līdz 2. pasaules karam.

Ja Tavā dzimtā vai tuvākajā apkārtnē bijusi kāda sabiedrisko organizāciju vadītāja vai aktīva dalībniece, raksti mums!

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina piedalīties zinātniskā konferencē "Jauno pētnieku diena" 2021. gada 21. maijā platformā "Zoom".

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts izsludina pieteikšanos zinātniskai konferencei, aicinot piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu programmu doktorantus, kuri studē Latvijas un ārvalstu augstskolās.

Lasīt vairāk...