LU LFMI Zinātniskās padomes sēde 2019. gada 22. maijā
2019. gada 22. maijā plkst. 13.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde
DARBA KĀRTĪBĀ:
- LU LFMI aktualitātes;
- Rakstu krājuma “Francijas garša: gastronomija un kultūra / Goût de France: gastronomie et culture” (sastādītāja Simona Sofija Valke) manuskripta apspriešana/apstiprināšana;
- Dažādi.
Notiks Montai Kromai veltīta konference
23. maijā no plkst. 10.00 līdz 17.30 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā norisināsies zinātniskā konference "Monta Kroma un padomju literatūra: modernisms, dzimte, aukstais karš". Konferencē ar referātiem piedalīsies arī LU LFMI pētnieki – Signe Raudive, Māra Vīksna, Artis Ostups un Kārlis Vērdiņš.
Dzejnieces Montas Kromas (1919–1994) simtgadei veltītā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta organizētā zinātniskā konference aktualizē vairākas mūsdienu literatūrzinātnē nozīmīgas tēmas: femīno rakstību, modernismu latviešu literatūrā, padomju literatūras, aukstā kara un kolaboracionisma studijas.
Montas Kromas agrīnā daiļrade ir spilgts sociālistiskā reālisma literatūras paraugs, kura tēmas un formu noteica padomju ideoloģijas un estētikas prasības. Pārmaiņas viņas estētikā sākās ar literatūras studijām Maskavā, padarot Kromu par vienu no neparastākajām un radikālākajām padomju dzejniecēm.
Konferences programma un referātu kopsavilkumi pieejami ŠEIT. Lasīt vairāk...
Konferences "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija" VIDEO
2019. gada 26. un 27. aprīlī, Rīgā, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28 notika Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta starpdisciplināra un starptautiska konference "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija / Géographie et migration du savoir".
Tā tika organizēta ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Francijas Institūta Latvijā un Gētes institūta Latvijā atbalstu. Tagad tīmeklī pieejami konferences videomateriāli: Lasīt vairāk...
"Dziedi ar arhīvu" komanda Āraišos
Akcijas "Dziedi ar arhīvu" komanda saka lielu paldies Āraišu Arheoloģiskā parka Muzeju nakts viesiem, kuri Latviešu folkloras krātuves veidotajā darbnīcā ne vien izzināja tradicionālās mūzikas skanējumu, noklausoties senus Latviešu folkloras krātuves ierakstus, bet arī radīja paši savas dziesmu versijas par dzirdēto, saglabājot tās nākamajām paaudzēm digitātajā arhīvā. Jau pavisam drīz tās, līdz ar daudziem citiem jau tapušiem ieskaņojumiem, būs noklausāmas šeit: https://dziedi.garamantas.lv.
Akciju organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ES ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040) ietvaros.
Lasīt vairāk...Pēcdoktorantūra (3. atlases kārta) LU LFMI
LU LFMI aicina pēcdoktorantus, kuri doktora grādu ieguvuši ne agrāk kā 10 gadus pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas (2019. gada 15. jūlijs) izstrādāt pieteikumus un īstenot pēcdoktorantūras pētniecības projektu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.
Pētniecības pieteikumam jāatbilst LU LFMI Stratēģijai un Pētniecības programmai (2015–2020), kā arī Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) nostādnēm, prioritāšu īstenošanai un/vai specializācijas jomai.
Ja vēlaties īstenot pēcdoktorantūras pētniecības projektu LU LFMI, lūdzam sazināties ar institūta zinātnisko sekretāri Ievu Gardu-Rozenbergu (ieva.garda@lulfmi.lv) līdz šā gada 31. maijam.
Ar MK noteikumiem, konkursa nosacījumiem (nolikums) un iesniedzamajiem dokumentiem var iepazīties šeit.
Lasīt vairāk...Izziņota "Punctum" festivāla programma
Svinot savu piekto dzimšanas dienu, žurnāls Punctum velta festivālu Montas Kromas simtgadei
Literatūras un filozofijas interneta žurnāls Punctum, atzīmējot piekto dzimšanas dienu, ikgadējo literatūras festivālu veltīs spilgtajai latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai. Lai gan Monta Kroma (1919–1994) ir viena no novatoriskākajām modernisma dzejas pārstāvēm un, iespējams, nozīmīgākā 20. gadsimta urbānās dzejas autore latviešu literatūrā, mūsdienās viņas daiļrade ir maz pētīta un aktualizēta. Lasīt vairāk...
Eva Eglāja-Kristsone piedalās konferencē par mūsdienīgām literatūras zināšanām bibliotekāriem
2019. gada 20. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centrā notiks konference "Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram". Konferences sākums plkst. 10.00. Konferencē piedalīsies arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.
Konference ar šādu nosaukumu, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam, norisinās jau otro gadu kā LNB Bibliotēku attīstības centra, Latvijas Bibliotekāru biedrības un šogad arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas sadarbībā īstenots profesionālās pilnveides projekts. Tā mērķis ir veidot tradīciju bibliotekāru auditoriju augstā profesionālā līmenī informēt par norisēm laikmetīgajā grāmatniecībā un spilgtākajiem latviešu valodā izdotajiem oriģinālliteratūras un tulkotajiem darbiem, tādējādi sekmējot mūsdienīgu publisko bibliotēku krājuma veidošanu, iekļaujot tajā augstas kvalitātes daiļliteratūru. Lasīt vairāk...
Baiba Krogzeme-Mosgorda piedalīsies 49. Starptautiskās Balāžu Komisijas konferencē Viļņā
.jpg)
No 20. līdz 24. maijam Viļņā notiks 49. Starptautiskās Balāžu Komisijas konference "Human Relationships in and Through Songs: Meanings and Contexts" (Cilvēku attiecības ar dziesmām un dziesmās: nozīmes un konteksti), kurā LU LFMI vadošā pētniece Baiba Krogzeme-Mosgorda piedalīsies ar priekšlasījumu "Social Classes in Latvian Folksongs. Changing Contexts of Their Presentation in Folksong Editions of the 20th century" (Sabiedrības šķiras latviešu tautasdziesmās. To interpretācijas mainīgie konteksti 20. gs. tautasdziesmu izdevumos).
"Dziedi ar arhīvu" Āraišos
Sestdien, 18. maijā, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā projekta "Dziedi ar arhīvu" komanda dosies izbraukumā uz Āraišu arheoloģisko parku, kurā norisināsies ikgadējā Muzeju nakts. Ikviens interesents būs aicināts iepazīties ar seniem tautas mūzikas ierakstiem vietnē dziedi.garamantas.lv un piedāvāt savu versiju par kādu no izlases dziesmām, piešķirot arhīvā glabātajam kultūras mantojumam jaunu skanējumu. Muzeju nakts laikā gan kopīgi, gan individuāli ierakstītie dziesmu varianti piedalīsies akcijas balsojumā par populārāko jauno ierakstu!
Uz tikšanos Āraišos!
Akciju organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ES ERAF finansētā projekta "Stiprinot zināšanu sabiedrību" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040) ietvaros.
Pētījuma poētika 5. jūnijā
5. jūnijā LFK lasītavā plkst. 15.00 ar priekšlasījumiem saistībā ar vēlēšanām akadēmiskajos amatos uzstāsies Artis Ostups un Jānis Ozoliņš. Ievadvārdus priekšlasījumiem teiks LU LFMI direktore Dace Bula.
Arta Ostupa priekšlasījuma tēma būs "Trauma un literatūra":
Ja deviņdesmito gadu latviešu prozu lielā mērā raksturoja Gunta Bereļa jautājums: "Kas ir attiecīgais teksts un vai tam vispār kāds sakars ar literatūru?", tad šodien rakstniekus, šķiet, vairāk nodarbina vēstures, atmiņas un traumas problemātika. Jautājuma formā to varētu izteikt apmēram tā: "Ko iesākt ar sāpīgo vēsturi?" Vēsturnieki un vēstures filozofi mēdz norādīt, ka sabiedrības ar nesenu traumatisku pagātni dzīvo atmiņas pārsātinājuma apstākļos un ar grūtībām nošķir tagadni no pagātnes. Savā priekšlasījumā vēlos pievērsties sērām un melanholijai kā divām iespējamajām reakcijām uz traumatisku zaudējumu, uzmanīgi aplūkojot to ētiskās implikācijas un parādot literatūras īpašo lomu traumas izzināšanā un attēlošanā. Teorētisko refleksiju papildinās piemēri no Noras Ikstenas romāna "Mātes piens". Lasīt vairāk...
Pētījuma poētika 22. maijā
22. maijā Latviešu folkloras krātuves lasītavā (LFK) plkst. 15.00 ar priekšlasījumu saistībā ar vēlēšanām akadēmiskā amatā uzstāsies Toms Ķencis. Priekšlasījumā tēma: "Ceļā uz pēckara folkloristikas vēsturi".
Ievadvārdus Toma Ķenča priekšlasījumam teiks LFK vadītāja Rita Treija.
Kāpēc pētīt folkloristikas vēsturi? Kāda ir tās specifika padomju okupācijas laikā? Kas ir padomju folklora, un ko ar to darīt? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis iepazīstinās ar savu aktuālo pētījumu tematiku, pirmajiem rezultātiem un projektu "Latviešu folkloristika (1945–1985)". Brīdinājums: priekšlasījuma laikā var tikt eksponēti padomju simboli.
Sanita Reinsone vadīs semināru par digitālo līdzdalību
30. maijā plkst. 18:00, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) vadošā pētniece Sanita Reinsone, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā telpās, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, vadīs semināru sērijas "Sociālās pārmaiņas un atbildība" piekto diskusiju, stāstot par digitālās iesaistīšanas projektiem.
"Digitālā līdzdalība (crowdsourcing) ir pārsteidzoša mūsdienu cilvēku aktivitāte kultūras jomā", saka Sanita Reinsone, digitālo humanitāro zinātņu pētniece un digitālā arhīva garamantas.lv vadītāja. "Digitālās līdzdalības iniciatīvas jebkuram interesentam piedāvā iesaistīties kāda noteikta digitālā darba veikšanā. Tā var būt, piemēram, savas pieredzes stāstu ierunāšana vai uzrakstīšana un nosūtīšana arhīvam, papildinošas informācijas sniegšana digitalizēta arhīva vai muzeja kolekciju materiāliem (komentēšana, tagošana, ģeomarķēšana), rokraksta manuskriptu atšifrēšana (transkribēšana). LU LFMI organizētajos sabiedrības digitālas iesaistīšanas projektos kopš 2016. gada brīvprātīgie ir veltījuši vairāk nekā 15 000 stundu." Lasīt vairāk...
LU LFMI konferenču vērtējums
Aicinām referentus un apmeklētājus izvērtēt aptaujā divas nesen rīkotās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta konferences – "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija" (26.–27. aprīlī)
un "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā" (7. maijā).
1) "Zināšanu ģeogrāfija un migrācija" APTAUJA.
2) "Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā" APTAUJA.
Garamantas.lv Neretā
Sestdien, 18. maijā, plkst. 12.00 Neretas novada novadpētniecības muzejā notiks LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Šoreiz par Neretas apkārtnes folkloras materiāliem vēstīs Justīne Jaudzema, savukārt par digitālā arhīva lietošanas iespējām izstāstīs Elvīra Žvarte.
Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.
Pirmais latviešu tautasdziesmu izdevums horvātu valodā
Klajā nācis pirmais latviešu tautasdziesmu izdevums horvātu valodā – bilingvālā izlase "Daina. Svijet latvijskoga usmenog pjesništva" (Daina. Latviešu mutvārdu dzejas pasaule). Izlasē apkopoti 1150 tautasdziesmu teksti, lielākā daļa no akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas". Grāmatu veido divas daļas. Pirmajā rodams lietpratīgs dainu tradīcijas apskats lingvistiskajā, kultūrvēstures un literatūrteorijas kontekstā, kur gūstama informācija par dainu valodas un priekšstatu indoeiropeiskajām saknēm, par "Latvju dainām" un tām sekojošiem latviešu tautasdziesmu izdevumiem, kā arī par dainu poētiku. Otrajā daļā lasāmi tautasdziesmu tulkojumi, kas sakārtoti tematiskās nodaļās "Dziesmas par dziedāšanu", "Tradicionālie darbi", "Debesu spīdekļi un dabas spēki", "Augu un dzīvnieku pasaule", "Gadskārtu cikls", "Sociālās attiecības", "Cilvēka dzīves posmi" un "Kāzu cikls". Pielikumos rodamas ziņas par latviešu valodas gramatiku, dainu pētījumiem, tulkojumiem un dainu leksikas citvalodu paralēlēm. Izlases idejas autors un tautasdziemu tulkotājs ir horvātu filologs, baltu filoloģijas speciālists Pavao Krmpotić. Grāmata veltīta Latvijas simtgadei, izdota ar Latvijas Rakstnieku savienības un VKKF atbalstu.
