EN in English

Projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" ietvaros Latviešu folkloras krātuves pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju stāstus. 18. septembrī vēsā un saulainā sestdienā Una Smilgaine un Ieva Tihovska tikās ar Jumpravsalas dārzniekiem Rasmu Griņu, Aiju Zīli, Aigaru Zemīti, Valēriju, Gunāru un Gati. Sarunas raisījās par dārza iekārtošanu un nozīmi ("Ja tu ļoti par kaut ko nostresojies, iebāz rokas zemē", "bērniem palīdzēt, katram pa piecām kastēm tomātu iedot"), par Jumpravsalas dārzu vēsturi un nākotni, par satraukumu un pieradumu saistībā ar īso viena gada dārziņu nomas līgumu, par applūšanu, zagļiem un koncertiem, par bumbieru un kadiķu nesaderību, pupuķiem, kas ēd zemesvēžus, zirga turēšanas iespēju, Jāņu un dzimšanas dienu svinēšanu, izpalīdzēšanu un organizētām talkām. Apskatījām Aijas dārzu, kurā šogad izaugusi divus metrus gara lilija, un vecākās Jumpravsalas dārza mājiņas, kas celtas 20. gs. 40. gados.

Foto – Ieva Tihovska


No 16. septembra Rīgā, laukumā pie tirdzniecības centra "Origo", ir apskatāma brīvdabas lielformāta izstāde "Zinātne iedvesmo!", kas vēsta par 25 zinātniekiem un 25 zinātniecēm - radošām un iedvesmojošām personībām mūsdienu Latvijas zinātnē. Izstādi veido pētnieku fotoportreti un apraksti, turklāt, izmantojot QR koda aplikāciju, ikviens savā viedtālrunī var noskatīties trīs minūšu video stāstu, tādējādi tuvāk iepazīstot gan zinātnieku, gan viņa pārstāvēto zinātnes nozari.

Lasīt vairāk...

2021. gada 23. un 24. septembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiešraidē Facebook notiks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta organizētā 13. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference "Literārās kultūras maiņa kopš stagnācijas Brežņeva laikmetā: Baltijas paradigma". Konferencē galvenā uzmanība tiks pievērsta stagnācijai (1964–1985) – laikmetam ar saviem unikālajiem noteikumiem un vietu padomju perioda vēsturē. Brežņeva laikmeta izpausmes spēcīgi ietekmēja kultūras procesus un turpina ietekmēt literatūru un mākslu; arī mūsdienu rakstnieki, mākslinieki un citas radošās personības pieredzējuši un izjutuši šo laikmetu – pat ja tikai savu vecāku acīm.

Lasīt vairāk...

No 3. līdz 12. septembrim Rīgā un citur Latvijā notika tradicionālās Dzejas dienas, daudzveidīgos pasākumos pulcējot dzejniekus un dzejas cienītājus. Dzejas dienās piedalījās arī trīs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbinieki: Artis Ostups, Ivars Šteinbergs un Kārlis Vērdiņš. Pētnieki piedalījās Dzejas dienu atklāšanas pasākumā, pasākumos "Ūdensdzeja", "Metafiziskā dzeja" un "Ceļojums ar dzejniekiem" un latviešu laikmetīgās dzejas izlases somu un latviešu valodā “Ja aizmirsti savu vārdu” prezentācijā.


Aicinām uz "Pētījuma poētikas" semināru "Tekstoloģija: no rokraksta līdz publikācijai" 29. septembrī plkst. 14.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Kā salasīt nesalasāmu rokrakstu? Kā izveidot akadēmisku komentāru atšifrētam rokrakstam? – šie un citi jautājumi aktuāli pētniekiem, arhīviem un muzeju ekspertiem tiks skatīti seminārā.
Seminārā pētniece Dr. philol. Gundega Grīnuma stāstīs par savu pieredzi rokrakstu šifrēšanā un komentāru sagatavošanā ar piemēriem no sava darba, gatavojot publicēšanai Ivandes Kaijas dienasgrāmatu, kā arī par izaicinājumiem projektā "Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894-1929)", kas tiek īstenots UNESCO programmā "Pasaules atmiņa". Gundega Grīnuma stāstīs gan par individualizētās pieejas nepieciešamību, gan dalīsies ar praktiskiem padomiem tekstoloģijā.

Reģistrācija semināram šeit.
Semināru var apmeklēt tikai ar derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu.


10. septembrī projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" ietvaros projekta dalībnieki un citi Latviešu folkloras krātuves pētnieki iepazina Dzirciemu, Iļģuciemu un Dzegužkalnu. Aplūkojām gan senas ēkas, kuras saglabājušās mazajās ieliņās no 19. gadsimta beigām, rūpīgi atjaunotas un arī teju zudušas mājas, vietas, kas saistītas ar nozīmīgu personu dzīvēm, Nordeķu muižu un parku, bijušo kino "Ilga", Rīgas svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcu, kas kādreiz bijusi noliktava un kino, bet tagad askētiska baznīca ar brīnišķīgu dārzu, kā arī augstāko Rīgas kalnu – Dzegužkalnu. Pastaigu noslēdzām pie teicējiem Māras un Jura Vīksnām, kur dzirdējām stāstus gan par 1911. gadā celto ēku, gan tās iemītniekiem un dzīvi apkaimē.

Aizvien aicinām iesniegt savas atmiņas, piedzīvojumus un stāstus par pieredzētu Pārdaugavā. Lai to izdarītu, spiediet te.


2021. gada 22. septembrī plkst. 15.00 tiešsaistē notiks ceturtais LU LFMI Latviešu folkloras krātuves rīkotais audiovizuālais seminārs "Zem egles izpīpēta metode: mutvārdu vēsture". Semināru vadīs mutvārdu vēstures pētnieces Ieva Garda-Rozenberga un Māra Zirnīte.

Pagājušā gadsimta 80. gados divas pētnieces – Vaira Strautniece un Māra Zirnīte – izkāpa no autobusa Kurzemē, pieturā "Lūžņas". "Kādreiz tur bijis lībiešu zvejniekciems, bet toreiz pierobežas aizliegtā zona. Reti apdzīvota. Toties četri sastaptie pamatiedzīvotāji pavēra tādu dzīves ainu, kas prasījās tapt dokumentēta. Savos pārgājienos un atpūtas brīžos zem egles izpīpējām, ka tas, ko te atrodam, paliek pāri tradicionālajiem folkloras, etnogrāfijas, muzeju pētniekiem. Lasīt vairāk...


Aicinām uz LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta īstenotā Baltijas–Vācijas augstskolu biroja projekta "Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā" noslēguma semināru trešdien, 2021. gada 15. septembrī plkst. 10.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē Rīgā, Mūkusalas ielā 3.

Lasīt vairāk...

Eiropas reliģiju izpētes asociācijas 18. gadskārtējā konferencē (18th Annual Conference of the European Association for the Study of Religions) piedalījās pētniece Agita Misāne ar referātu "Hard Times in Aglona: How Did Latvia’s Major Pilgrimage Site Survive the Occupations?". Konference norisinājās no 30. augusta līdz 3. septembrim Pizā.

Pētījumā, kurš balstīts uz biogrāfiskiem, arhīvu un plašsaziņas līdzekļu avotiem, tika aplūkoti pierādījumi par Romas katoļu kopienas izdzīvošanas stratēģijām Aglonā - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas bazilikā, kurš ir viens no svarīgākajiem katoļu garīgajiem centriem un svētceļojumu galamērķiem Ziemeļeiropā, īpaši padomju laikā.


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina laicīgi reģistrēties dalībai seminārā, kas notiks š.g. 15. septembrī plkst. 15:00. Tajā uzstāsies Turku Universitātes emeritētā profesore Līsa Steinbija (Liisa Steinby) ar priekšlasījumu "Literatūras vēsture šodien" (Literary history today).

Var uzskatīt, ka literatūras historiogrāfija mūsdienās atrodas ieilgušā krīzes situācijā, kas aizsākās jau 20. gadsimta beigās. Lai izprastu šīs krīzes raksturu un cēloņus, ir ieteicams ne tikai pievērst uzmanību pašreizējai situācijai, bet arī uzdot virkni jautājumu par literatūras historiogrāfijas tradīciju. Kad, kādēļ un kādā veidā literatūras vēsture izveidojās kā pētniecisku studiju disciplīna? Kādas pārvērtības 'tradicionālā' literatūras vēsture pieredzējusi laika gaitā? Kādas ir literatūras historiogrāfijas 'pastāvīgās' problēmas? Kādi cēloņi izraisīja literatūras historiogrāfijas krīzi pagājušā gadsimta beigās, un kādas jaunas literatūras vēstures formas attīstījušās? Kādas ir literatūras historiogrāfijas pašreizējās problēmas?

Lasīt vairāk...

LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis piedalījās 15. Eiropas Sociologu asociācijas (European Sociological Association (ESA)) konferencē, kura norisinājās Barselonā tiešsaistē no 31. augusta līdz 3. septembrim.

1. septembrī Jānis Daugavietis uzstājās ar referātu "Environmental Concern in Neighbourhood Context: Comparison of Rīga Port Communities at the Individual Level" vienā no vides socioloģijas sekcijas/ tīkla sesijām. Referāta prezentācija skatāma visiem interesentiem šeit.


Trīs LU LFMI pētnieki – Aigars Lielbārdis, Agita Misāne un Guntis Pakalns – piedalās 18. Starptautiskās Tautas naratīvu izpētes biedrības (International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) kongresā "Encountering Emotions in Folk Narrative and Folklife", kas rīkots Zagrebā, taču notiek tiešsaistē no 5. līdz 8. septembrim. Kongress veltīts emocijām tautas stāstījumos un tradicionālajā kultūrā.

Latviešu pētnieku referātu tēmas: Aigars Lielbārdis – "Curses and Eliminating Formulas in Latvian Charms", Agita Misāne – "Emotional Narratives of the Latvian Hikers on the Camino de Santiago", Guntis Pakalns – "Latvia’s Amateur Storytellers about Emotions".

Programma pieejama šeit: http://www.isfnr.org/isfnrcongress/programme/.

Kongresa buklets ar kopsavilkumiem pieejams šeit: http://www.isfnr.org/isfnrcongress/wp-content/uplo....


Latviešu folkloras krātuve ir digitalizējusi un izvietojusi publiskai pieejai akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 1.–9. sējumu. Tas iekļauts LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv kā atsevišķa kolekcija "Akadēmiskais izdevums "Latviešu tautasdziesmas"". Tādējādi digitāli pieejams kļuvis aptuveni pusmiljons tematiski kārtotu tautasdziesmu tekstu.

Lasīt vairāk...

LU LFMI pētnieki Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga, Artis Ostups, Zita Kārkla un Ivars Šteinbergs piedalās 14. Baltijas studiju konferencē Eiropā (14th Conference of Baltic Studies in Europe) no 1. līdz 4. septembrim Upsalā, Zviedrijā. Konferenci rīko Upsalas Universitātes Rusistikas un Eirāzijas studiju institīts.

Konferences programma šeit.

Lasīt vairāk...

No 15. līdz 23. augustam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Literatūras nodaļas pētnieki Vācijā ar Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja atbalstu īstenoja projektu "Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā".

Pētnieki Latviešu Centrā Minsterē (LCM), turpinot 2020. gadā iesākto darbu, un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā apzināja un digitalizēja arhīvu materiālus par latviešu literātu, sabiedrisko darbinieku un organizāciju darbību Vācijā un kultūras kontaktiem, Baltijas inteliģences – tai skaitā latviešu un Baltijas vāciešu, latviešu un igauņu – savstarpējiem sakariem, kā arī par saiknēm ar Vācijas sabiedrību. Digitalizētie materiāli papildinās latviešu rakstnieku un organizāciju krājuma dokumentu un audio materiālu kolekciju Latvijas un latviešu literatūras vortālā www.literatura.lv.

Lasīt vairāk...