Edvards Treimanis-Zvārgulis "Sarkanā paradīzē"
Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa 155. jubilejas gadā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā klajā nācis viņa nepublicēto epigrammu krājums "Sarkanā paradīzē".
Viens no sava laika dzēlīgākajiem un asākajiem cīnītājiem dzejā, 19. un 20. gadsimta mijā populārais dzejnieks Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) ir spilgts epigrammas žanra pārstāvis latviešu dzejas vēsturē līdzās Kažoku Dāvim, Līvu Jurkam, Skuju Frīdim, Kārlim Dzelzkalnam, Aspazijai un Rainim. Nepublicētās dzejas krājums "Sarkanā paradīzē" sarakstīts no 1939. līdz 1944. gadam un ir pēdējais zināmais Edvarda Treimaņa-Zvārguļa pilnais manuskripts.
Sastādītāji Oskars Treimanis, Eva Eglāja-Kristsone. Konsultants Kaspars Zellis. Redaktore Signe Raudive. Mākslinieks Mārtiņš Zutis.
Lasīt vairāk...Atklāta izstāde "Ilgais 19. gadsimts latviešu literatūrā"
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas lasītavā (5. stāvā) atklāta izstāde–krājuma izlase "Ilgais 19. gadsimts latviešu literatūrā".
19. gadsimtā latviešu literatūra pārtapa no vācbaltiešu mācītāju veidotas rakstniecības zemniekiem par modernu literāro kultūru, kas varēja pilntiesīgi nostāties līdzās Eiropas literatūrām.
Izstāde piedāvā ieskatīties latviešu literārā procesa attīstībā, kas norisinājās dinamiskā mijiedarbē ar preses izdevumu tapšanu, vizuālo mākslu un folkloras vākšanu un pētījumiem. Tajā eksponēti LNB krājumā esošie materiāli – grāmatas un periodiskie izdevumi – no pirmā latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" līdz Raiņa "Tālām noskaņām zilā vakarā".
Plašāka izstādes virtuālā versija, kas apvieno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) resursa literatura.lv un Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv materiālus ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumu, aplūkojama šeit.
Lasīt vairāk...Par folkloristikas vēsturi pēc 1945. gada
Tiešsaistē publicēts jaunākais starpdisciplināro kultūras studiju žurnāla "Cultural Analysis" numurs – "Tracking Knowledge: On The History of Changing Disciplinary Identities After 1945". Tas veltīts pārmaiņām folkloristikā, etnogrāfijā un etnoloģijā pēc Otrā pasaules kara. Pavērsienu nozarēs, kas pētī tradicionālo kultūru, pēc 1945. gada bijis daudz – no kritiskas līdzšinējās identitātes pārvērtēšanas (vācu Volkskunde bija diskreditējusi sadarbība ar totalitārajiem režīmiem) līdz ideoloģiski noteiktai humanitāro jomu dinamikai sociālisma bloka valstīs un ilgstošiem Aukstā kara apstākļiem, kas iespaidoja arī zinātnisko darbu.
Lasīt vairāk...15. Starptautiskais etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress
No 19. līdz 24. jūnijam norisinās 15. Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress, kura tēma šogad ir "Noteikumu neievērošana? Spēks, līdzdalība un pārkāpums" ("Breaking the rules? Power, participation and transgression"). Tas šoreiz organizēts Somijā, Helsinkos, taču dalībnieki pieslēgsies tiešsaistē katrs no savas atrašanās vietas. Konferences uzmanības centrā ir diskursi, kas saistīti ar noteikumu veidošanas, pārkāpšanas un pārinterpretēšanas praksēm, to dinamikas un veidu izmaiņām, kā arī tēmas pamatjēdzienu pārskatīšana.
Lasīt vairāk...Izdota grāmata "Latvijas kultūras vēsture"
Ir iznācis nozīmīgs pētījums – grāmata Latvijas kultūras vēsture (sastād. Ojārs Spārītis, Jumava, 2021, 751 lpp.), kuras 14 nodaļās 22 autori snieguši būtiskāko par Latvijas kultūras zarojumiem – aprakstot gan iekšējo Latvijas tautu kultūras spēku un attīstības gaitu, identitātes veidojošos tekstus un to autorus, gan citu tautu ietekmes, to dziļākos slāņojumus, ievirzījumus. Starp grāmatas autoriem akadēmiķi, augstskolu mācību spēki un zinātnisko institūtu pētnieki. LU LFMI pārstāvēts ar trīs pētnieku veikumu – nodaļu Literatūra izstrādājuši Pauls Daija un Eva Eglāja-Kristsone, nodaļu Folklora un mitoloģija izstrādājis Gatis Ozoliņš. Grāmatas saturs nav bezgalīgi ietilpīgs, tas, tiecoties aptvert visu, paliek lakonisks vēstījums par būtisko, tomēr ietver sevī paliekošo, šī laika kontekstā izsver un pārsijā, dodot jaunu mērauklu un izziņas ievirzi domājošam lasītājam.
Atklāj virtuālu izstādi "Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts 2021. gada 16. jūnijā atver publiskai aplūkošanai virtuālo izstādi "Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts", kas piedāvā jaunu skatu uz latviešu literatūras tapšanas vēsturi.
Atkāpjoties no ierastā ceļa literatūras vēsturi skatīt caur žanru prizmu, virtuālā izstāde “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts” https://www.literatura.lv/ilgaisgadsimts/ piedāvā aplūkot latviešu literatūras tapšanu Lasīt vairāk...
Turpinās projekts “Latviešu arhīvi trimdā”
LU LFMI Literatūras nodaļas pētnieki saņēmuši Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja atbalstu projektam “Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā”.
Projekts paredz pētīt un digitalizēt arhīvu materiālus Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā. Lasīt vairāk...
Arta Krūze – filoloģijas maģistre
11. jūnijā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves asistente Arta Krūze ieguvusi filoloģijas maģistra grādu. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādātais maģistra darbs "Jēkabs Ķīburis — folkloras vācējs, teicējs un interprets" saņēmis augsto novērtējumu "10" ('izcili'). Darba vadītāja bija profesore Dr. habil. philol. Janīna Kursīte, zinātniskā konsultante – Dr. philol. h. c. Māra Vīksna.
Sveicam un lepojamies!
Valdemāram Ancītim – 100
Svinot dižā sēļa Valdemāra Ancīša 100 gadu jubileju, aicinām apmeklēt Māras Vīksnas sagatavoto virtuālo izstādi-stāstu. Tā vēsta par Valdemāra priekštečiem un viņa paša dzīves līkločiem, savākto folkloru un literāro dzīvi. “Valdemārs Ancītis bija brīnišķīgs cilvēks, pilns humora un asprātību, neiecietīgs pret aplamībām, nekaunību un ļaunumu.” Stāstu papildina attēlu galerija, kas dod ieskatu Valdemāra Ancīša literārajā darbībā, folkloras rokrakstos un ex libris kolekcijā.
Izstāde ir daļa no projekta “Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē”, kas tiek īstenots ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu.
LU LFMI pētnieki Zita Kārkla un Jānis Oga piedalās Tartu Universitātes konferencē “Post-Socialist (dis)Orders”
No 6. līdz 8. jūnijam attālinātā vidē norisinās Tartu Universitātes (Igaunija) rīkotā piektā gadskārtējā konference, kas veltīta Krievijas un Austrumeiropas studijām, šoreiz ar nosaukumu “Post-Socialist (dis)Orders”.
Lasīt vairāk...Akadēmisko amatu vakances
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2021), izsludina konkursu uz šādu akadēmiskā amata vietu:
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju latviešu tautasdziesmu izpētē.
Pētnieka darba samaksa, sākot no 525 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2015–2021) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 5. jūlijam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 509. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.
Aptauja par nemateriālo kultūras mantojumu
.jpg)
2021. gada nogalē Latvijai jāsniedz atskaite UNESCO par to, kā Latvijā tiek īstenota Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Lai saņemtu pēc iespējas plašāku informāciju, tiek uzsākta Vislatvijas aptauja "Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējīga attīstība Latvijā – tagadne un nākotne".
Lasīt vairāk...Apstiprināti LU LFMI direktora vēlēšanu rezultāti
Latvijas Universitātes Senāts 31. maijā vienbalsīgi apstiprinājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktora vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar LU LFMI Zinātniskās padomes 12. maija sēdes lēmumu par institūta direktori uz pieciem gadiem ievēlēta vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone, kura pie jauno amata pienākumu pildīšanas stāsies pēc 2021. gada 26. jūnija.
Sveicam un lepojamies!
Foto: Līga Sakse
Ekspedīciju tehniskais aprīkojums Padomju Latvijā
Trešais audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē notiks 9. jūnijā plkst. 15.00. Par folkloras ekspedīciju tehnisko aprīkojumu Latvijas PSR stāstīs LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja Dr. philol. h. c. Māra Vīksna, demonstrējot vēsturiskus filmētos materiālus.
No 1947. gada Padomju Latvijā katru vasaru notika folkloristu kompleksās zinātniskās ekspedīcijas, kurās piedalījās vairāku nozaru speciālisti. Darbā ar teicējiem, lai precīzāk fiksētu viņu repertuāru, personību, teikšanas procesu, nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi. Vēl 1947. gadā Ilūkstes apriņķī skaņu ierakstiem tika izmantots fonogrāfs. Teicējus fotografēt folkloristi uzsāka tikai 1950. gadā, bet no 1958. gada ekspedīcijās piedalījās profesionāli fotogrāfi: Artūrs Bērztīss, Matvejs Tamaļūns, Vaira Strautniece, Andris Eglītis. Labāko teicēju repertuāra vai retāko melodiju ieskaņošanai dažas dienas ekspedīciju beigās un noslēguma sesiju koncertos izmantoja masīvu magnetofonu, sauktu par “Līzīti”, ko varēja pārvietot ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas atvēlēto autobusu. Folkloristiem ar savu pieredzi palīgā nāca valodnieki – Laimdots Ceplītis un Anita Stelle. Ļoti nedaudziem ekspedīciju dalībniekiem bija sava personīgā vai aizlienēta ierakstu tehnika.
Lasīt vairāk...Aicinām pievienoties konferencei "Vizma Belševica un vārda brīvība"
Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Vizma Belševica un vārda brīvība”.
Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese. Lasīt vairāk...
