LNB izstādi par Jelgavas Stefenhāgeniem noslēgs ekskursija un pētnieku priekšlasījumi
Septembra pēdējā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks izstādes "Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919" noslēdzošie pasākumi. 24. septembrī plkst. 16.00 interesentiem tiks piedāvāta ekskursija izstādē tās satura autora, LU LFMI vadošā pētnieka Paula Daijas vadībā.
Savukārt 26. septembrī plkst. 16.00 Letonikas un Baltijas centra lasītavā (5. stāvā) apmeklētāji aicināti uz LNB krājuma pētnieku priekšlasījumiem “Sarunas pie Stefenhāgenu grāmatu skapja”. Dalība abos pasākums bez maksas. Izstāde apskatāma līdz 29. septembrim.
Priekšlasījumu laikā Jelgavas izdevēju Stefenhāgenu grāmatu tūkstošu vidū tiks aplūkoti tikai nedaudzi izdevumi vai grāmatu grupas, taču katra no tām ir zīmīga un guvusi LNB Letonikas un Baltijas centra pētnieku ievērību. Seši stāstījumi pievērsīs uzmanību apgāda dažādu periodu iespieddarbiem, atklājot Stefenhāgenu darbības idejiskos vai komerciālos apsvērumus. Lasīt vairāk...
Sanita Reinsone piedalīsies Latvijas bibliotēku novadpētniecības konferencē Jēkabpilī
Ikgadējā Latvijas bibliotēku novadpētniecības konference, kas katru gadu notiek citā Latvijas vietā, šogad norisināsies Jēkabpilī, Jēkabpils un Krustpils novados 18.-19. septembrī.
Konferences laikā Latvijas bibliotēku novadpētnieki dalīsies novadpētniecības darba pieredzē, runās par interaktīvu pieeju novadpētniecības darbā, par dzimtas izpēti bibliotēkā, novadpētniecību digitālajā vidē un citām tēmām. Konferencē piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone, vēstot par Latviešu folkloras krātuves digitālo arhīvu.
Konferenci organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka un Jēkabpils Galvenā bibliotēka. Lasīt vairāk...
Gdaņskā atzīmēta Eiropas zinātniskā tīkla HERA desmitgade
11. un 12. septembrī Polijas piejūras pilsētā Gdaņskā norisinājās Eiropas zinātniskā tīkla HERA (Humanities in the European Research Area) konference, kas bija atvēlēta divu pētniecības programmu mijai. 2019. gadā darbību beidz iepriekšējā programma, kurā tika finansēti pagātnes izmantojuma tēmām (Uses of the Past) veltīti humanitāro zinātņu projekti, savukārt darbu uzsāk HERAs 4. programma, kas veltīta publiskajai telpai (Public Spaces: Culture and Integration in Europe). Abas tēmas veidoja konferences saturisko kodolu.
Vienlaikus konference atzīmēja HERAs pastāvēšanas desmitgadi un atzīmēja šī zinātniskā tīkla ieguldījumu humanitāro zinātņu attīstībā Eiropā. Konference norisinājās Eiropas solidaritātes centrā — jaunbūvētā, kuģa korpusu imitējošā ēkā, kas uzcelta kādreizējās Gdaņskas kuģubūvētavas teritorijā, kam bija nozīmīga loma Polijas Solidaritātes kustībā.
Konferencē no Latvijas piedalījās LU LFMI direktore Dace Bula, kura darbojās jaunās programmas projektu starptautiskajā vērtētāju panelī.
Ingunai Daukstei-Silasproģei piešķirta Egona Līva piemiņas balva
Piektdien, 13. septembrī, Liepājā pasniegtas Egona Līva piemiņas balvas "Krasta ļaudis", godinot laureātus divās kategorijās, tostarp – "Labākais oriģinālliteratūras prozas darbs latviešu valodā", kurā balvu un prēmiju 1000 eiro apmērā saņēmusi LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe par grāmatu "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā" (LU LFMI).
Nominācijā "Par labāko skolu jaunatnes literāro darbu" prēmiju 200 eiro apmērā ieguva Krisš Grunte (Tukuma Raiņa ģimnāzija) par radošo darbu "Veļas striķis", tāpat prēmiju 200 eiro apmērā saņēma arī Marta Puzāka (Viļānu vidusskola) par radošo darbu "Pamestās laivas stāsts", savukārt prēmiju 100 eiro apmērā tika piešķirta Elīnei Kučerei (Nīcas vidusskola) par radošo darbu "Jūras ziedi".
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieces piedalīsies starptautiskā zinātniskā konferencē Poznaņā
Šā gada 16. un 17. septembrī Polijas pilsētā Poznaņā norisināsies starptautiskā zinātniskā konference "Perspectives of Baltic Philology: Trapped in Culture and Language" ("Baltu filoloģijas perspektīvas V: Kultūras un valodas slazdos”), kurā piedalīsies arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieces Ieva Kalniņa, Edīte Leščinska (Tišheizere), Anita Rožkalne, Ilze Ļaksa-Timinska un Inguna Daukste-Silasproģe.
Konferenču cikls "Perspectives of Baltic Philology" 2019. gadā notiks piekto reizi, šoreiz tā ietvaros risināsies diskusijas par kultūru kā strupceļu, iesprostošanas, apmaldīšanās, iekšējās šķelšanās vietu.
Lasīt vairāk...Aicina pieteikt referātus Ziemeļvalstu digitālo humanitāro zinātņu konferencei, kas notiks Rīgā
2020. gada 17.-20. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies starptautiska konference Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs (DHN2020), ko kopīgi organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija un ko atbalsta Ziemeļu ministru padomes birojs Latvijā.
Ar konferences uzsaukumu var iepazīties tās tīmekļa vietnē. Referātu iesniegšanas termiņš – 2019. gada 30. septembris.
9. starptautiskā jauno folkloristu konference Viļņā
No 18. līdz 20. septembrim Viļņā, Lietuvas Literatūras un folkloras arhīvā notiks 9. starptautiskā jauno folkloristu konference "(Ir)relevance of Classical Folkloristics in the 21st Century". Šajā gadā konferences dalībnieki analizēs un pētīs to, kas mūsdienās ir folkloristika, kādi pētniecības lauki šobrīd ir aktuāli, kā tie saistāmi ar folkloristiku kādreiz. Konferencē piedalīsies dalībnieki no Igaunijas, Indijas, Itālijas, ASV, Ķīnas, Lietuvas, Nīderlandes, Krievijas, Ukrainas, kā arī Latvijas. Tostarp LU LFMI LFK pētnieces Ilze Ļaksa-Timinska (Reading Autobiography: Literary Experience), Justīne Jaudzema (How Folk Groups Choose Their Repertoire? The Role of Folklore Archives Nowadays), Elvīra Žvarte ("I think about my diary as a small but fundamental part of myself that will survive long after me": Influence of Authors and Depositors on Archiving Autobiographical Materials), Digne Ūdre (Is Folklorism Still Relevant as an Analytic Category Today? The Case of Latvian Mythological Ornament) un Elīna Gailīte ("Folk dancing creates a close relationship with my country and the nation").
Konferences programma pieejama šeit.
LU LFMI konkurss uz zinātniskā asistenta vietu mākslas zinātnes nozarē
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2020), izsludina konkursu uz akadēmiskā amata vietu:
- zinātniskā asistenta vieta mākslas zinātnes nozares, teātra un kino vēstures un teorijas apakšnozarē ar specializāciju – laikmetīgā deja un horeogrāfija 21. gadsimta teātrī
Zinātniskā asistenta darba samaksa, sākot no 355 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus skatīt LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā "Dokumenti". Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2013–2019) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 30. septembrim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 509. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.
Aicinām pieteikties SIEF Rituālā gada konferencei
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latviešu folkloras krātuve organizē Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (International Society for Ethnology and Folklore) Rituālā gada (Ritual Year) darba grupas ikgadējo konferenci, kas norisināsies Rīgā 2020. gada 3.–6. jūnijā. Konference būs veltīta komercijas lomai un ietekmei tradīciju saglabāšanā un pārveidē. Referātu pieteikšana līdz 2019. gada 30. novembrim. Lasīt vairāk...
Dace Bula piedalīsies Literatūras un vides pētniecības asociācijas konferencē
LU LFMI direktore un vadošā pētniece Dace Bula 4.–6. septembrī piedalīsies Literatūras un vides pētniecības asociācijas konferencē Co-emergence, Co-creation, Co-existence Plimutā (Lielbritānijā). Konferencē nodomāts spriest par to, kā literatūra, kultūra un ekokritika, balstoties idejās par sadarbību, līdzradīšanu, līdzesību, var ietekmēt vides jautājumu subjektīvo, ētisko, politisko un estētisko konceptualizāciju. Dace Bula šai konferencē piedalās panelī Flows of entanglement: how rivers shape identities, kur nolasīs referātu “Saistīti ar upi / šķirti no tās: piepilsētas kopienas nostalģiskais identitātes pavērsiens.” Literatūras un vides pētniecības asociācija (Association for the Study of Literature and Environment, dibināta 1992. gadā) veicina vides cilvēkzinātnes intelektuālo virzību. Tā vieno pētniekus, kuru redzeslokā ir vides zinātne, izglītība, literatūra, māksla, vides taisnīgums un ekoloģiskā ilgtspēja.
Aizvadīta Latviešu folkloras krātuves 56. zinātniskā ekspedīcija Sabilē
Pagājušajā nedēļā notika LFK 56. zinātniskā ekspedīcija, kurā folkloristi un JVLMA etnomuzikoloģijas studenti strādāja Sabilē, Matkulē, Rendā, Kuldīgā, Valgalē, Abavciemā, Kandavā, Mazvirbos, Kroņrendā un Abavas pagastā. Kopumā ierakstītas 60 intervijas, kurās piedalījās vairāk nekā 70 teicēju. Fiksēti gan dzīvesstāsti, gan klasiskās un mūsdienu folkloras vienības, tāpat digitalizēšanai nodotas vairākas autobiogrāfijas un fotogrāfijas no ģimeņu albumiem. Ekspedīcijā iegūtie materiāli veidos kolekciju LFK [2240].
Sakām lielu paldies visiem teicējiem un tiem, kuri palīdzēja ekspedīcijas norisē!
Lasīt vairāk...Publicēta grāmata par Eiropas robežidentitātēm
2019. gada augustā apgādā Routledge klajā nākusi kolektīva monogrāfija "Identities In-Between in East-Central Europe" ("Robežidentitātes Centrālajā un Austrumeiropā"), kuras sastādītāji ir Oksfordas Universitātes profesori Jans Fellerers, Roberts Paira un Mariuss Turda.
Grāmata izdota sērijā "Routledge Histories of Central and Eastern Europe". Tajā publicēts LU LFMI Literatūras nodaļas vadošo pētnieku Benedikta Kalnača un Paula Daijas raksts "Small’ Germans and ‘Half’-Germans in the Baltic Provinces at the Turn of the 20th Century" ("Mazvācieši un pusvācieši Baltijas provincēs 19. un 20. gadsimta mijā").
Letonikas lasījumi: Dagnija Šleiere un apgāds Daugava
31. augustā plkst. 12.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas lasītavā, 5. stāā, notiks Ingunas Daukstes-Silasproģes un Viestura Zandera saruna par grāmatizdevējas un žurnālistes Dagnijas Šleieres personību un veikumu, 20. gs. 40.–80. gados Stokholmā strādājot apgādā "Daugava" un laikrakstā "Latvju Ziņas".
Publicēts LFMI pētnieču raksts par zviedru etnologu Dagu Trocigu
Zviedru dialektoloģijas, sociolingvistikas, folkloristikas un kultūrvēstures žurnālā Svenska landsmål och svenskt folkliv publicēts LFMI pētnieču Daces Bulas, Sanitas Reinsones un Ritas Treijas raksts par zviedru etnologu Dagu Trocigu (1914–44), kurš Latvijā pavadīja nepilnus divus savas īsās dzīves gadus. Trocigs ieradās Rīgā 1938. gadā, lai Latvijas Universitātē mācītu etnogrāfiju pēc profesora Šmita nāves. Šai periodā viņš iespēja daudz: LU izveidoja jaunu etnogrāfijas programmu, vadīja Latvijas presē plaši atspoguļotus lauka pētījumus, sadarbībā ar Rakstu un mākslas kameru radīja pamatu Latvju kultūras atlanta projektam. Raksts “Dag Trotzig i Lettland” tapa pēc žurnāla redaktora Fredrika Skota pamudinājuma — par Trociga Latvijas gaitām Zviedrijā līdz šim bija maz zināms. Rakstu zviedriski tulkojusi Justīne Krēsliņa.
Eiropas Salīdzināmās literatūrzinātnes asociācijas kongress Lillē
No 2019. gada 26. augusta līdz 30. augustam Lillē (Francijā) notiks Eiropas Salīdzināmās literatūrzinātnes asociācijas (European Society of Comparative Literature/Société Européenne de Littérature Comparée) 8. kongress "Literature, cultural exchanges and transmission: knowledge and creation between past and future" ("Literatūra, kultūras apmaiņa un pārnese: zināšanas un daiļrade starp pagātni un nākotni"). Kongresā ar referātu "Latvian and German Cultural Contacts: Knowledge Transfer and Transfiguration" ("Latviešu un vācu kultūras kontakti: zināšanu pārnese un pārveidošana") piedalīsies arī LU LFMI vadošie pētnieki Pauls Daija un Benedikts Kalnačs. Dalību pasākumā finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Eiropas Salīdzināmās literatūrzinātnes asociācija, kas dibināta 2003. gadā Parīzē, ir nozīmīgs un starptautiski atpazīstams literatūras un kultūras pētījumu centrs. Tā veicina starpdisciplinārus pētījumus dažādu Eiropas tautu literatūrzinātnē, organizē zinātniskas konferences un izdod akadēmiskas publikācijas.
