Arta Krūze – filoloģijas maģistre
11. jūnijā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves asistente Arta Krūze ieguvusi filoloģijas maģistra grādu. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādātais maģistra darbs "Jēkabs Ķīburis — folkloras vācējs, teicējs un interprets" saņēmis augsto novērtējumu "10" ('izcili'). Darba vadītāja bija profesore Dr. habil. philol. Janīna Kursīte, zinātniskā konsultante – Dr. philol. h. c. Māra Vīksna.
Sveicam un lepojamies!
Valdemāram Ancītim – 100
Svinot dižā sēļa Valdemāra Ancīša 100 gadu jubileju, aicinām apmeklēt Māras Vīksnas sagatavoto virtuālo izstādi-stāstu. Tā vēsta par Valdemāra priekštečiem un viņa paša dzīves līkločiem, savākto folkloru un literāro dzīvi. “Valdemārs Ancītis bija brīnišķīgs cilvēks, pilns humora un asprātību, neiecietīgs pret aplamībām, nekaunību un ļaunumu.” Stāstu papildina attēlu galerija, kas dod ieskatu Valdemāra Ancīša literārajā darbībā, folkloras rokrakstos un ex libris kolekcijā.
Izstāde ir daļa no projekta “Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē”, kas tiek īstenots ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu.
LU LFMI pētnieki Zita Kārkla un Jānis Oga piedalās Tartu Universitātes konferencē “Post-Socialist (dis)Orders”
No 6. līdz 8. jūnijam attālinātā vidē norisinās Tartu Universitātes (Igaunija) rīkotā piektā gadskārtējā konference, kas veltīta Krievijas un Austrumeiropas studijām, šoreiz ar nosaukumu “Post-Socialist (dis)Orders”.
Lasīt vairāk...Akadēmisko amatu vakances
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2015–2021), izsludina konkursu uz šādu akadēmiskā amata vietu:
- Pētnieka vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju latviešu tautasdziesmu izpētē.
Pētnieka darba samaksa, sākot no 525 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumu un aprakstus sk. LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2015–2021) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 5. jūlijam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 509. kabinetā, kā arī elektroniski (ieva.garda@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 67229017.
Aptauja par nemateriālo kultūras mantojumu
.jpg)
2021. gada nogalē Latvijai jāsniedz atskaite UNESCO par to, kā Latvijā tiek īstenota Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Lai saņemtu pēc iespējas plašāku informāciju, tiek uzsākta Vislatvijas aptauja "Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējīga attīstība Latvijā – tagadne un nākotne".
Lasīt vairāk...Apstiprināti LU LFMI direktora vēlēšanu rezultāti
Latvijas Universitātes Senāts 31. maijā vienbalsīgi apstiprinājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktora vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar LU LFMI Zinātniskās padomes 12. maija sēdes lēmumu par institūta direktori uz pieciem gadiem ievēlēta vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone, kura pie jauno amata pienākumu pildīšanas stāsies pēc 2021. gada 26. jūnija.
Sveicam un lepojamies!
Foto: Līga Sakse
Ekspedīciju tehniskais aprīkojums Padomju Latvijā
Trešais audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē notiks 9. jūnijā plkst. 15.00. Par folkloras ekspedīciju tehnisko aprīkojumu Latvijas PSR stāstīs LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja Dr. philol. h. c. Māra Vīksna, demonstrējot vēsturiskus filmētos materiālus.
No 1947. gada Padomju Latvijā katru vasaru notika folkloristu kompleksās zinātniskās ekspedīcijas, kurās piedalījās vairāku nozaru speciālisti. Darbā ar teicējiem, lai precīzāk fiksētu viņu repertuāru, personību, teikšanas procesu, nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi. Vēl 1947. gadā Ilūkstes apriņķī skaņu ierakstiem tika izmantots fonogrāfs. Teicējus fotografēt folkloristi uzsāka tikai 1950. gadā, bet no 1958. gada ekspedīcijās piedalījās profesionāli fotogrāfi: Artūrs Bērztīss, Matvejs Tamaļūns, Vaira Strautniece, Andris Eglītis. Labāko teicēju repertuāra vai retāko melodiju ieskaņošanai dažas dienas ekspedīciju beigās un noslēguma sesiju koncertos izmantoja masīvu magnetofonu, sauktu par “Līzīti”, ko varēja pārvietot ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas atvēlēto autobusu. Folkloristiem ar savu pieredzi palīgā nāca valodnieki – Laimdots Ceplītis un Anita Stelle. Ļoti nedaudziem ekspedīciju dalībniekiem bija sava personīgā vai aizlienēta ierakstu tehnika.
Lasīt vairāk...Aicinām pievienoties konferencei "Vizma Belševica un vārda brīvība"
Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Vizma Belševica un vārda brīvība”.
Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese. Lasīt vairāk...
Aicinām pieteikties konferencei "Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bilbiotēku izsludina pieteikšanos starptautiskajai zinātniskajai konferencei Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra, kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā 2021. gada 3. un 4. decembrī. Konferences norisi finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Regīna Ezera (1930–2002) ir viena no izcilākajām latviešu prozaiķēm, kas vienlīdz spilgti rakstījusi romānus, īsprozu, publicistiskus darbus un dienasgrāmatas. Viņas romāns “Zemdegas” (1977) iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā “reizē spilgts sava laikmeta dokumentējums, reizē pārlaicīgu tēmu un raksturu ietērpums krāšņā un vietumis īpatni sirreālā naratīvā.” Lasīt vairāk...
In memoriam. Baiba Krogzeme-Mosgorda
2021. gada 21. maijā mūžībā devusies folkloriste Baiba Krogzeme-Mosgorda (11.12.1966.–21.05.2021.). Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda bija LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece, akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" zinātniskā vadītāja, tradicionālās un mūsdienu kultūras vērtētāja un pētniece.
Filoloģijas studijas Baiba Krogzeme-Mosgorda uzsāka pēc Rīgas 64. vidusskolas Teātra klases absolvēšanas. Latvijas Universitātē viņa izstrādāja disertāciju par skolēnu atmiņu albumu tradīciju sociālajā un kultūras kontekstā, 2005. gadā iegūstot filoloģijas zinātņu doktora grādu. Promocijas pētījums publicēts grāmatā – zinātniskajā monogrāfijā "Atmiņu albumu tradīcija latviešu skolēnu kultūrā" (2013).
Lasīt vairāk...Notiks konference "Vizma Belševica un vārda brīvība"
Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Vizma Belševica un vārda brīvība”.
Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese. Lasīt vairāk...
Liepājas Universitātes 24. starptautiskā zinātniskā konferencē piedalās Simona Sofija Valke
Šodien, 2021. gada 20. maijā LFMI pētniece Simona Sofija Valke piedalīsies Liepājas Universitātes 24. starptautiskā zinātniskā konferencē "Sabiedrība un kultūra: krīzes un to pārvarēšanas ceļi" ar referātu "Lasīšana krīžu un satricinājumu laikā: Sagānas hercogienes bibliotēka (1800)". Referāts sagatavots pēcdoktorantūras pētījuma 1.1.1.2/VIAA/2/18/358 ietvaros. Konference norisināsies attālināti MS Teams platformā.
Dzīves pierakstīšanas kolekcijas: prakse un izaicinājumi
2021. gada 20. maijā plkst. 15.00 notiks Zoom seminārs par autobiogrāfisku kolekciju veidošanu, kurā vairāku valstu pārstāvji dalīsies ar pieredzi un izaicinājumiem, veidojot un uzkrājot autobiogrāfiskus materiālus.
Iznākusi "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata"
Latvijas Nacionālais kultūras centrs publicējis grāmatu "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata", kas elektroniskā formātā bez maksas pieejama ikvienam interesentam. Grāmatas autores ir trīs etnomuzikoloģes – Ieva Tihovska, Ilze Cepurniece un Zane Šmite. Idejas autore ir Zane Šmite, kas, mācot tradicionālo dziedāšanu, arvien pārliecinājusies, ka trūkst teikto dziesmu apguvei veltīta metodiskā materiāla. Teiktās dziesmas, sauktas arī par teicamajām dziesmām, ir latviešu tradicionālās mūzikas senā slāņa pamats. Starptautisks mūzikas termins šī stila apzīmēšanai ir rečitatīvs – runai tuva dziedāšana.
Lasīt vairāk...Starptautiska konference salīdzināmajā literatūrzinātnē
.jpg)
No 11. maija līdz 14. maijam notika Eiropas Salīdzināmās literatūras biedrības (European Society of Comparative Literature/Sociéte Européenne de littérature comparée) rīkotā starptautiskā konference "Izcelsmes stāsti pasaules literatūrā un mākslā" (Narrations of Origins in World Literature and the Arts). To organizēja Turīnas Universitātes Humanitāro zinātņu departaments (Dipartimento de Studi Umanistici) un Modernisma salīdzināmo studiju centrs (Centro Studi Arti della Modernità).
Lasīt vairāk...
