EN in English

Konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas"

5. decembrī plkst. 11:00–16:30 Latvijas Universitātes bibliotēkas konferenču zālē (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) norisināsies II Latvijas stāstnieku konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas", ko rīko Latvijas stāstnieku apvienība un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Konferencē ar referātu "Stāstīšanas kolektīvā iedaba" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī veidot kopīgu platformu diskusijai par apzinātas stāstniecības tradīcijas attīstībai veltītas stratēģijas pilnveidi.


Radošā domnīca "Gadskārtu tradīcijas mūsdienās"

Viens no mūsu tautas vērtīgākajiem mantojumiem ir saistīts ar gadskārtu svētkiem un to svinēšanu. Lai koptu šīs tradīcijas un rūpētos par to nodošanu nākamajām paaudzēm, sestdien, 25. novembrī Rīgā norisināsies radošā domnīca "Gadskārtu tradīcijas mūsdienās". Domnīca notiks Humanitāro un sociālo zinību centrā, Kalpaka bulvārī 4, sākums plkst. 11.00.

Domnīcā priekšlasījumus sniegs LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne un Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Treija par tēmu "Mūslaiku kalendārs: tiešsaistes etnogrāfija datu vākšanā", iepazīstinot ar aizsākto pētījumu, kas noris ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Ar savu pieredzi dalīsies Aizkraukles biedrības "Baltaine" vadītāja Inguna Žogota un Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare. Turpinājumā paredzēta plaša diskusija ar tradīciju kopēju līdzdalību. Diskusiju vadīs Andris Kapusts.

Domnīcu organizē Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.


Grāmatas no Augstkalnu ģimenes bibliotēkas

Rūta Augstkalne

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve saņēmusi dāvinājumu – valodniece Rūta Augstkalne krātuves lasītavai atdevusi vairāk nekā 90 folkloristikas nozarē nozīmīgas grāmatas. Daļa uzdāvināto publicējumu piederējuši viņas tēvam – ievērojamajam valodniekam Alvilam Augstkalnam (1907—1940). Laikā no 1927. līdz 1930. gadam, vēl būdams baltu filoloģijas students, Alvils Augstkalns strādājis Latviešu folkloras krātuvē, kur viņa pienākumos bija apvidvārdu vākšana un kārtošana. Līdzās dažādām izpētes tēmām valodniecībā (veclatviešu rakstu vēsture, dialektoloģijas un fonētikas jautājumi, lietuviešu valodas mācība) viņš recenzējis folkloristu publicējumus, kā arī pats nodevies folkloras pētījumiem: "Leišu dainu pantmērs" (Ceļi, 1931, 1, 17.–45. lpp.); "Leišu čūsku vārdi Latvijā" (Senatne un Māksla, 1940, 2, 41.–44. lpp.). Alvils Augstkalns bijis vēlāk izveidotās Valodas krātuves pirmais vadītājs (1936—1940). Lasīt vairāk...


Patriotisma nedēļa

Latvijas iedzīvotājiem laimējies, ka tumšo un nereti arī lietaino novembri izkrāso valsts svētku nedēļa ar karogiem, sveču klājienu Daugavas krastmalā, karaspēka parādi, “Staro Rīga” gaismām un svētku uguņošanu. Tāpat ir daudz kultūras un vietējo pašvaldību rīkotu pasākumu, kas mums atgādina par valsts vēsturi un mudina būt patriotiem. Turpinot pētījumu par mūsdienu kalendārajām praksēm, Latviešu folkloras krātuve rauga noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji izjūt un pauž savu piederību valstij. Palīdziet izpētīt, pastāstot par Lāčplēša dienas un Latvijas Republikas proklamēšanas gadskārtas atzīmēšanas paradumiem! Dalieties ar pārdomām un pieredzes stāstiem par patriotisma nedēļas vietu savā gada kalendārā.

Lasīt vairāk...

Iznākusi kolektīvā monogrāfija ""Gals un sākums": 21. gadsimta sākuma skats"

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgādā iznākusi kolektīvā monogrāfija ""Gals un sākums": 21. gadsimta sākuma skats" Dr. philol. Maijas Burimas sastādījumā. Grāmatas autori ir Gundega Grīnuma, Janīna Kursīte, Valentīns Lukaševičs, Maija Burima, Olga Senkāne, Viesturs Vecgrāvis un Jānis Zālītis.

Krājums "Gals un sākums" ir kļuvis ne vien par Raiņa lirikas vizītkarti, bet arī par vienu no rakstnieka atpazīstamākajiem un citētākajiem dzejoļu krājumiem latviešu literatūrā un ārpus Latvijas robežām un neapšaubāmi izceļas uz citu sava laika dzejoļu krājumu fona kā ar leksikas un kompozīcijas, tā arī ar konsekvento ideālisma un voluntārisma ideju pieteikumu.

Šī monogrāfija ir mēģinājums uzrādīt krājuma "Gals un sākums" poētikā jaunas un mūsdienu literatūrzinātniskajā diskursā iederīgas šķautnes, kas ir izaicinājums jebkuram rainistam. Lasīt vairāk...


Zinātniskās padomes sēde 2017. gada 15. novembrī

2017. gada 15. novembrī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

DARBA KĀRTĪBĀ:

1. LU LFMI aktualitātes;

2. Toma Ķenča esejas “Iztēlotā Latvija” apspriešana;

3. Pretendentu izvirzīšana LZA konkursam par gada zinātniskajiem sasniegumiem Latvijā;

4. Dažādi.


"Pētījuma poētika" semināri novembrī

Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa

Divās novembra trešdienās – 15. un 29. novembrī – semināru ciklā "Pētījuma poētika" Latviešu folkloras krātuves lasītavā ar priekšlasījumiem uzstāsies teātra zinātnieces un kritiķes Līga Ulberte un Edīte Tišheizere.

15. novembrī plkst 16.30 ar priekšlasījumu "Annas Lācis un Bernharda Raiha arhīvu uzdotie jautājumi" viesosies teātra zinātniece un kritiķe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Līga Ulberte.
Lasīt vairāk...

Viktoram Hausmanim pasniegts Valsts emeritētā zinātnieka diploms

2017. gada 9. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) svinīgā ceremonijā tika pasniegts Valsts emeritētā zinātnieka diploms LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošajam pētniekam, literatūras un teātra zinātniekam, LZA akadēmiķam, Dr. philol. Viktoram Hausmanim.

Svinīgo diplomu pasniegšanas ceremoniju ar uzrunām atklāja Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētāja akadēmiķe Baiba Rivža, Izglītības un zinātnes ministrijas Ministra biroja vadītājs Andis Geižāns, LZA prezidents Ojārs Spārītis, izsakot pateicību zinātniekiem par mūža ieguldījumu zinātniskajā darbā un jauno zinātnieku paaudžu izaudzināšanā. "Aiz katra no jums stāv vesels laikmets, studenti, zinātniskais darbs, desmitiem publikāciju un konferenču. Latvijas zinātnei un izglītībai jūs esat devuši vairākas paaudzes", uzsvēra LZA prezidents Ojārs Spārītis. Lasīt vairāk...


Sanita Reinsone viesojas Tārgales pamatskolā

2017. gada 10. novembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone viesosies Tārgales pamatskolā, Ventspils novadā. Tikšanās laikā notiks saruna ar Tārgales pamatskolas skolēniem un pagasta iedzīvotājiem par mežu, mājām un brīvību.


Tapis videostāsts par Sprici Paegli

Spricis Paegle

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Siguldas novada pašvaldības un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu tapusi dokumentāla filma par vienu no Latvijas valsts proklamētājiem – Sprici Paegli (1876–1962). Filma "Spricis Paegle. Atmiņas" atklāj Latvijas valstsvīra, sabiedriska darbinieka un uzņēmēja dzīves gaitas Rūjienā, Rīgā, Siguldā un Insulā, kur Vācijā veco ļaužu mītnē aizritēja viņa pēdējie dzīves gadi. Spricis Paegle atdusas Eslingenes kapos latviešu kapsētā.

Spricis Paegle bija ne tikai Latvijas jaunizveidotās valsts pirmais tirdzniecības un rūpniecības ministrs, viņš dibinājis arī Latvijas Sarkano krustu, Latviešu mākslas veicināšanas biedrību, Latviešu izglītības biedrību, biedrību "Latviešu–Lietaviešu Vienība" u.c., bijis viens no Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem. Kopš studiju laikiem Spricis Paegle piederējis korporācijai Selonija, sarakstījis grāmatu Kā Latvijas valsts tapa (1923). Spriča Paegles piemiņai iznākusi arī grāmata Latvijai veltīts mūžs (2009), kurā publicēti arī paša sarakstītie dzīves atmiņu stāsti. Lasīt vairāk...


Letonikas VII kongresa Literatūrzinātnes nozares sekcija. FOTO

2017. gada 1. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva zālē notika Letonikas VII kongresa Literatūrzinātnes nozares sekcija, kuru organizēja LU Literatūras folkloras un mākslas institūts (LU LFMI).
Sekcijā ar referātiem piedalījās LU LFMI Literatūras nodaļas pētnieki. Referātos pētnieki no jauniem teorētiskiem skatu punktiem pievērsās 20. gadsimta literārajam procesam, kā arī latviešu literatūras vēstures senākā posma recepcijai un kanona pārskatīšanai. Lasīt vairāk...


Starptautiska muzikoloģijas konference Greifsvaldes Universitātē

LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa no 23. līdz 25. novembrim ar referātu "Latviešu kormūzikas tradīcijas sākotne: avoti un koru agrīnais repertuārs” piedalīsies starptautiskā muzikoloģijas konferencē, kas notiks Greifsvaldes Universitātē (Vācija). To rīko Universitātes Baznīcas mūzikas un muzikoloģijas institūts un Alfrīda Krupa Greifsvaldes Zinātniskais institūts. Konference tiek veltīta kormuzicēšanas tradīcijai 19. gadsimta sākumā Baltijas jūras reģionā:"Bildung, Geselligkeit, Identität. Chorsingen im Ostseeraum im frühen 19. Jahrhundert“ (Izglītība, sabiedrība, identitāte. Kordziedāšana Baltijas jūras reģionā 19. gadsimta sākumā). Konferences rīkotājs Dr. Martins Lozers (Loeser) ir pasaulē pazīstams vācu un Baltijas kormūzikas kultūras speciālists, vairāku fundamentālu starpdisciplināru zinātnisku darbu autors, tostarp kormūzikas enciklopēdijas sastādītājs. Konferencē piedalīsies pētnieki no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm, arī no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Referāts izstrādāts Latvijas Zinātnes padomes projekta "Kultūru migrācija Latvijā” ietvaros.


Novembrī Latvijā notiks Baltijas valstu simtgadei veltīts Baltijas Drāmas forums

Sagaidot Baltijas valstu simtgades, no 2017. gada 4. līdz 12. novembrim Latvijā notiks Baltijas Drāmas forums (BDF). BDF ir starptautisks ikgadējs Baltijas valstu teātra mākslas notikums, kas vienkopus pulcē visu trīs Baltijas valstu teātra praktiķus un teorētiķus, ļaujot iepazīt un novērtēt rīkotājvalsts sasniegumus nacionālās dramaturģijas laukā.

Latvijā notiekošā Foruma programmas satura un notikumu izveide notikusi ciešā sadarbībā ar LU LFMI Teātra, Mūzikas un kino daļas zinātniskajām asistentēm Ditu Jonīti (BDF programmas vadītāja) un Ievu Rodiņu (BDF programmas koordinatore). Turklāt, Ieva Rodiņa 9. novembrī Valmieras Drāmas teātrī uzstāsies ar prezentāciju "Nacionāla dramaturģija mūsdienu teātrī" un pēc tās moderēs diskusiju ar Foruma ārzemju viesiem no Igaunijas un Lietuvas. Lasīt vairāk...


LFK fonogrāfa valču kolekcija

Valces

Lai apzinātu un popularizēto Latvijas dokumentāro mantojumu, jau 2009. gadā izveidots UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālais reģistrs. Šoruden šo reģistru papildina četras nominācijas, kuras turpmāk bagātinās nākamajām paaudzēm nododamo Latvijas dokumentāro mantojumu.

Turpmāk šo reģistru papildinās jauna Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas nominācija "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gadsimtam"; jauna Latvijas Nacionālās bibliotēkas nominācija "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18. līdz 19. gadsimts"; jauna Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves nominācija "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija"; kā arī papildinājumi Tukuma muzeja nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss" ar vienu Jēkabpils Vēstures muzejā no jauna identificētu Līgo svētku apsveikumu uz bērza tāss un vienu Tukuma muzejā jauniegūtu Sibīrijā rakstīto Lieldienu apsveikumu uz bērza tāss. Pamatojoties uz UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes rekomendējošo lēmumu un ekspertu vērtējumiem, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja šī gada 13. oktobrī lēma par šo nomināciju iekļaušanu "Pasaules atmiņas" Latvijas nacionālajā reģistrā. Lasīt vairāk...


No Miķeļiem līdz Mārtiņiem – palīdziet izpētīt!

LFK jautā HalovīnsRudenī mūsdienu Latvijā senāki svētki mijas ar patriotiskiem svinību datumiem un samērā jaunām ieražām. Tradicionālajā kalendārā rudens ciklu aizsāk Miķeļi jeb Miķeļdiena (29. septembrī), kad noslēdzas saimnieciskais gads – raža ir novākta, pabeigti galvenie zemes darbi. Miķeļdiena, kuru dēvē arī par appļāvībām, apjumībām, nosaukumu ieguvusi no kristīgajā baznīcā godinātā ercenģeļa Miķeļa (Mihaela). Laiks ap Miķeļiem iezīmē rudens ekvinokciju.

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena (10. novembrī, nosaukums no 4. gs. svētā – Mārtiņa no Tūras) gada ritumā iezīmē ziemas laika sākumu – līdz ar Mārtiņdienu “ziemai vārti ir vaļā”. Labība ir nokulta, zeme ir aparta un dodas atpūtā, zirgus vairs nedzen pieguļā. Mārtiņos sākas maskošanās periods, kas ilgst līdz pat Meteņiem. Mārtiņa dienas ķekatniekus sauc par Mārtiņa bērniem.

Lasīt vairāk...