EN in English

Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde


Projekta nosaukums: Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde

Pētniecības pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/193

Projekta vienošanās numurs: 1.1.1.2/16/I/001

Projekta īstenotājs: Sandis Laime

Projekta īstenošanas vieta: Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048

Pētniecības kategorija: fundamentālie pētījumi

Projekta veids: ar saimniecisko darbību nesaistīts

Zinātnes nozare (OECD): 6.4

Projekta īstenošanas ilgums: 17.10.2017.–16.10.2020.

Projekta izmaksas: 128 844.00 EUR, tostarp ERAF finansējums 109 517.40 EUR

Atslēgvārdi: digitālās humanitārās zinātnes, folklora, ģeotelpiskās informācijas sistēmas, kartēšana, kristīgā dēmonoloģija, naratīvi, raganu priekšstati, teikas.

Projekta mērķi:

(1) (a) attīstīt un papildināt projekta īstenotāja zinātniskās kompetences tautas naratīvu izpētes jomā, izstrādājot informācijas tehnoloģijās balstītas pieejas un risinājumus tautas naratīvu izpētē un pētniecisko rezultātu popularizēšanā;

(b) attīstīt lauka pētījuma veikšanas prasmes, īstenojot padziļinātu pētījumu Indijas ziemeļaustrumu štatos par naratīvu lomu mūsdienu raganu apsūdzībās un vajāšanā;

(2) Konceptuāli izstrādāt un sadarbībā ar IT speciālistiem papildināt LFMI vietni garamantas.lv ar jauniem humanitāro zinātņu avotu analīzes rīkiem un tiešsaistes datubāzēm, kas ļautu jaunā kvalitātē veikt pētījumus un iegūt datus vairāku humanitāro zinātņu nozaru pārstāvjiem (folkloristiem, literatūrzinātniekiem, valodniekiem, mutvārdu vēstures pētniekiem, arheologiem u.c.), tādējādi paverot iespējas daudz plašākai LFK arhīva resursu izmantošanai. Šī mērķa sasniegšanai sadarbībā ar LFMI IT speciālistiem tiks izstrādāti šādi elektroniskie resursi: (a) dažādu humanitāro zinātņu avotu ģeotelpiskās informācijas analīzes un vizualizēšanas rīks; (b) vietnē garamants.lv iekļautajos avotos minēto vietu datubāze; (c) digitālais latviešu teiku motīvu un tipu rādītājs;

(3) Testējot izstrādātos humanitāro zinātņu avotu analīzes rīkus un datubāzes, turpināt doktora disertācijā aizsākto pētījumu par raganu priekšstatu sistēmu latviešu tradicionālajā kultūrā, koncentrējoties uz 16.-18. gadsimta raganu prāvu perioda un Rietumeiropas dēmonoloģisko priekšstatu ietekmi uz 19.-20. gadsimta latviešu raganu priekšstatiem un apsūdzību praksi.

Projekta rezultāti:

(1) sagatavoti jauni analītiskie rīki un datubāzes, kas papildinās LFMI vietnes garamantas.lv funkcionalitāti;

(2) paplašinātas teorētiskās zināšanas tautas naratīvu izpētē un digitālo humanitāro zinātņu jomā, papildinātas lauka pētījumu praktiskās iemaņas, intensificēta starptautiskā sadarbība;

(3) projekta rezultāti apkopoti publikācijās (monogrāfija, četri zinātniskie raksti) un prezentēti konferencēs (četras starptautiskas konferences).

Projektu līdzfinansē: Eiropas Reģionālās attīstības fonds darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros.


Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma

"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)

PĀRSKATS

par projekta realizācijas gaitu

17.10.2017.–16.01.2018.

Pēcdoktorantūras projekta realizēšanas pirmajos trīs mēnešos uzsāktas vairākas būtiskas projekta aktivitātes, kas saistītas ar ģeokodēšanas rīka un kartēšanas funkcionalitātes attīstīšanu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) digitālajā arhīvā garamantas.lv:

1) Sākta divu koncepciju sagatavošana, kurās tiks definēti digitālajā arhīvā integrējamā Ģeotelpiskās informācijas analīzes un vizualizēšanas rīka, kā arī Vietu datubāzes mērķi, raksturota šo rīku funkcionalitāte un apkopoti praktiski ieteikumi to izmantošanai;

2) Sinerģijā ar LFMI īstenotā projekta "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (ERAF; Nr. 1.1.1.1/16/A/040) IT speciālistiem un Kartēšanas grupu sākta ģeokodēšanas rīka pamata funkcionalitāšu izstrāde (programmēšanu veic ERAF projekta IT komanda). Regulārās klātienes sanāksmēs apspriesti ar rīku programmēšanu un satura pievienošanu saistīti jautājumi. Līdz šim sanāksmju darba kārtībā bijuši jautājumi par Vietu kartēšanas pamatprincipiem (adreses struktūra; kartēšanas funkcionalitātes sasaiste ar konkrētām garamantas.lv sadaļām; atsevišķu lauku datu struktūra utt.), par publiski pieejamo kartogrāfisko un vietvārdu resursu datu importu garamantas.lv sistēmā ar nolūku efektivizēt kartēšanas procesu u.tml.

Projekta pirmajos mēnešos uzsākts pētījums “16.-18. gadsimta raganu prāvu perioda atspulgi 19.-20. gadsimta latviešu mutvārdu tradīcijā”. Latviešu folkloras krātuves manuskriptu arhīvā glabājas plašākais ar pētījuma tēmu saistīto avotu materiāls, tāpēc sākta šī materiāla pirmapstrāde: veikta pētījuma vajadzībām izmantojamā materiāla atlase, pamatā izmantojot Almas Ancelānes sakārtoto latviešu teiku tematisko rādītāju. Ancelānes kartotēkā iekļautas ~5000 teikas par raganām, burvjiem un buršanu. Lai vieglāk orientētos šajā materiālā, projekta vajadzībām izveidota MS Access datubāze, kas tiks izmantota pētniecisko avotu pirmapstrādei. Datubāze atvieglos turpmāko darbu ar apjomīgo tekstu masīvu un ļaus to klasificēt kategorijās, kas neiekļausies vēlāk projekta gaitā sastādāmā raganu teiku tipu un motīvu rādītājā. Pirmajos trīs mēnešos datubāzē iekļautas ziņas par ~1000 pētījumam atlasītajiem tekstiem.

Pirmie pētnieciskie jautājumi, uz kuriem tiks meklētas atbildes turpmāko mēnešu laikā, ir – 1) vai spīganu tradīcija uzskatāma par lokālu tradīciju un, ja jā, kāds ir bijis šīs tradīcijas areāls un 2) vai, salīdzinot ar raganu tradīciju, spīganu tradīcija saglabājusi senākas iezīmes, jo to nav skāris diabolizācijas process (t.i., spīganu tradīcija nav iekļauta kristīgās dēmonoloģijas paradigmā). Šo jautājumu risināšanai sākta mērķtiecīga publicētā un arhīvu materiāla apzināšana, gatavojot pirmo ģeokodējamo un motīvos / tipos klasificējamo tekstu korpusu.

Pārskata periodā 02.12.2017. Mūrmuižas tautas universitātē (Beverīnas nov.) nolasīta publiska lekcija “Raganu priekšstati Ziemeļvidzemē. Kauguru piemērs”, savukārt 06.12.2017. pētniecības pieteikuma ieceres prezentētas VIAA organizētā topošo zinātnieku foruma “Ko nozīmē būt zinātniekam?” digitālās folkloras un netradicionālās mitoloģijas sekcijā, pēc tās iepazīstinot klātesošos arī ar Latviešu folkloras krātuves darbību.


Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma

"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)

PĀRSKATS

par projekta realizācijas gaitu

17.01.2018.–16.04.2018.

Projekta otrajā ceturksnī turpinātas aktivitātes, kas saistītas ar ģeokodēšanas rīka un kartēšanas funkcionalitātes attīstīšanu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) digitālajā arhīvā garamantas.lv:

Tā kā ģeokodēšanas rīka pamata funkcionalitāte portālā garamantas.lv ir ieviesta, šo rīku jau ir iespējams izmantot LFMI pētnieku vajadzībām. Lai instruētu portāla redaktorus un citus interesentus šim darbam, 1. martā tika rīkots praktisks seminārs iepazīstināšanai ar kartēšanas pamatprincipiem LFKI elektroniskajā datubāzē.

Pārskata periodā turpināts pētījums “16.-18. gadsimta raganu prāvu perioda atspulgi 19.-20. gadsimta latviešu mutvārdu tradīcijā”, sagatavojot referātu “Ziemeļvidzemes spīganu tradīcija: nediabolizēts latviešu raganu paveids?”, kas 15. martā tika prezentēts Liepājas Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”.


Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma

"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)

PĀRSKATS

par projekta realizācijas gaitu

17.04.2018.–16.07.2018.

Pēcdoktorantūras projekta trešo ceturksni varētu nodēvēt par konferenču ceturksni: maija beigās un jūnija sākumā piedalījos trīs konferencēs, referējot par jautājumiem, kas saistīti ar tradīciju kartēšanu un digitālās kartēšanas funkcionalitātes attīstīšanu LFMI digitālajā arhīvā garamantas.lv. Turpmāk īsumā par pieredzēto šajās konferencēs.

22. un 23. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās LFMI organizētā konference Meklējumi un atradumi: Digitālā kultūras mantojuma forums. Pasākuma mērķis bija pulcēt digitālā kultūras mantojuma radīšanā, dokumentēšanā un izpētē iesaistīto institūciju pārstāvjus, lai tuvāk iepazītu jau realizētos un izstrādes gaitā esošos projektus, apzinātu kopīgo un atšķirīgo pētnieciskajos avotos, darba metodēs un stratēģijās, diskutētu par kopīgajiem problēmu jautājumiem. Konferences sekcijas vadīja katras sekcijas tematikai pietuvināto institūciju vadošās amatpersonas. Šķiet, ka pasākums izdevās pat vērienīgāks, nekā tika plānots.

Atsevišķa konferences sekcija – Ģeokartējot cilvēku un tā mākslu ­– Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvja Andra Zelmaņa virtuozā vadībā bija veltīta kartēšanas problemātikai. Savā referātā Izaicinājumi kultūrtekstu un tradīciju kartēšanā: pusceļa iespaidi ieskicēju līdz šim paveikto pēcdoktorantūras projekta un sinerģijā esošā ERAF projekta gaitā, ieviešot LFMI digitālajā arhīvā kartēšanas funkcionalitāti.

No 30. maija līdz 4. jūnijam atrados komandējumā ASV, Stenforda Universitātē, kur piedalījos AABS (Association for the Advancement of Baltic Studies) konferencē The 100th Anniversary of Baltic Independence. Pirmo reizi AABS piecdesmit gadu pastāvēšanas vēsturē Baltijas studijām veltītajās konferencēs atsevišķa sekcija bija atvēlēta digitālajām humanitārajām zinātnēm. 3. jūnijā konferences sekcijā Digital Approaches in Humanities Research: Computational Textology, Cartographic Analyses, Crowdsourcing, and Engagement nolasīju referātu Mapping Latvian Witchcraft Tradition: First Reflections, kurā aplūkoju līdz šim sasniegtos rezultātus digitālā kartēšanas rīka ieviešanā portālā garamantas.lv un iepazīstināju ar turpmāk veicamajiem uzdevumiem šajā jomā. 2. jūnijā piedalījos diskusiju sekcijā Baltic DH: Pasts, Presents, Futures, daloties pieredzē ar LFMI progresu digitālās platformas garamantas.lv izveidē.

No 9. līdz 17. jūnijam atrados komandējumā Itālijā, kur piedalījos ISFNR (International Society for Folk Narrative Research) konferencē Folk Narrative in Regions of Intensive Cultural Exchange, piedaloties Ticējumstāstu komisijas (Belief Narrative Network) darbā. 15. jūnijā pezentēju referātu Raganas Legends: Some Comments on the Most Popular Motifs. Referātā detalizēti aplūkoju kartēšanu kā vienu no tautas naratīvu analīzes metodēm, ilustrējot to ar nakts raganu tradīcijas piemēru.

Šajā ceturksnī pievērsos trešā projekta nodevuma sagatavošanai, plānojot elektroniskā teiku motīvu un tipu rādītāja aprakstu. Īpašu uzmanību teorētiskās literatūras studijās pievērsu nošķīrumam starp tādiem jēdzieniem kā motīvs, tips un satura elements (Thompson 1955; Jason 2000 u.c.), jo latviešu teiku katalogā plānots izmantot visu minēto līmeņu iedalījumu. Tāpat sāku pievērsties teiku kataloga praktiskās puses analīzei – starptautiskajai raganu teiku materiāla klasificēšanai.


Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma

"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)

PĀRSKATS

par projekta realizācijas gaitu

17.07.2018.–16.10.2018.

Digitālie resursi. Pārskata perioda sākumā pabeigta elektroniskā teiku motīvu un tipu kataloga struktūras plānošana un sagatavots pēdējais no plānotajiem nodevumiem – kataloga apraksts, iekļaujot tajā 1) kategorijas jēdziena aprakstu LFMI digitālajā arhīvā, 2) rādītāja skata aprakstu un nepieciešamos funkcionalitātes papildinājumus (rādītāju sadaļa sistēmā daļēji jau ir ieviesta), 3) profila skata aprakstu (izstrādājams) un 4) rādītāju redaktoru tiesību un rādītāju / to daļu publiskuma līmeņu aprakstu. Kategoriju sadaļas pārveidošana klātienes diskusijā apspriesta ar LFK Digital kolēģiem un LFMI IT speciālistiem.

Pētnieciskā darbība un publikācijas. Pabeigta spīganu tekstu korpusa analīze, sagatavots un Liepājas Universitātes rakstu krājumam "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" iesniegts raksts "Ziemeļvidzemes spīganu tradīcija". Raksta mērķis ir izklāstīt spīganu teiku un ticējumu korpusa analīzes rezultātus, kā arī noskaidrot, cik lielā mērā tradīciju skāris diabolizēšanas process. Raksta apakšnodaļās "Spīganu tradīcijas avoti un pētnieku viedokļi", "Spīganas nosaukums un tradīcijas areāls", "Spīganu raksturojums" un "Diaboliskie motīvi spīganu tradīcijā" pirmo reizi sniegts detalizēts šīs lokālās tradīcijas apraksts, konkretizēts tradīcijas areāls un izzinātas šīs tradīcijas būtiskākās atšķirības no pārējām latviešu raganu (raganas, laumas, viegles) tradīcijām. Tāpat sagatavots un žurnālam “Letonica” iesniegts pārskata raksts par norisēm AABS konferencē Stenforda Universitātē.

Turpināta teorētiskās literatūras un starptautiskās pieredzes iepazīšana teiku kataloga sagatavošanai, apgūstot arī pasaku klasificēšanas pamatprincipus (ATU kataloga izpēte). Tā kā elektroniskās datubāzes struktūras plānošana ir pabeigta, sāku pievērsties teiku kataloga praktiskās puses analīzei – starptautiskajai raganu teiku materiāla klasificēšanai. Analizētas priekšrocības un trūkumi vienota motīvu un tipu klasifikatora izstrādei, konstatējot, ka teiku materiāla klasificēšanai nepieciešama divu atsevišķu rādītāju (motīvi un tipi) sagatavošana, vienlaikus ar iekšējo saišu palīdzību veidojot tos kā vienas sistēmas divas sastāvdaļas. Tekstu korpusa apstrāde (tekstu digitalizēšana, metadatu noskaidrošana) pētījuma tekstu korpusa izveidei; materiāla sagatavošana klasificēšanai.

Komandējumi. No 19. līdz 24. augustam atrados komandējumā Marburgā, Vācijā, kur piedalījos Herdera Institūta un Prinstonas Universitātes organizētā vasaras skolā "Digitally Mapping Eastern Europe". Vasaras skolas tematika bija saistīta ar digitālās kartēšanas rīku un metožu apguvi, kas ir viena no nozīmīgākajām Pēcdoktorantūras projekta ievirzēm. Pasākuma programmā bija iekļauti šādi pasākumi:

-) Organizatoru (Herdera Institūta un Prinstonas Universitātes pētnieku) teorētiskās lekcijas par kartēšanu, analogo karšu lasīšanu, digitālo kartēšanu, digitālās kartēšanas projektiem, to priekšrocībām un trūkumiem;

-) Praktiskās nodarbības, gūstot pamata iemaņas profesionālās kartēšanas programmas QGIS izmantošanā (darba uzsākšana, karšu slāņu un datu kopu importēšana programmā, vizualizāciju parametru maiņa, kartogrāfiskā materiāla – vēsturisko karšu, aerofoto ģeoreferencēšana utt.);

-) Atsevišķu vasaras skolas dalībnieku projektu prezentācijas, diskusijās apspriežot to inovatīvo potenciālu un trūkumus; šo prezentāciju laikā gūts priekšstats par dažādiem Vācijā, Polijā, Ungārijā un ASV realizētiem digitālās kartēšanas projektiem, iepazīta digitālās kartēšanas platforma Rstudios utt.

Sagatavots referāta “Reflections of witch persecution and witch trials in Latvian oral tradition” pieteikums ISFNR Ticējumstāstu komisijas konferencei "Belief Narratives in Folklore Studies: Narrating the Supernatural" (Guwahati, Indija, Feb 2019).

Pārskata periodā no 25. septembra līdz 16. oktobrim atrados ikgadējā atvaļinājumā.


Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma

"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)

PĀRSKATS

par projekta realizācijas gaitu

17.10.2018.–16.01.2019.

Pēcdoktorantūras projekta piektais ceturksnis izvērtās salīdzinoši īss, apmēram pusi no atskaites perioda pavadot kārtējā atvaļinājumā un Ziemassvētku un gadu mijas brīvdienās. Šī iemesla dēļ arī atskaite par padarītajiem darbiem īsāka nekā ierasti.

Būtisks atskaites punkts šajā periodā saistīts ar projektā paredzētās LFMI digitālās infrastruktūras pilnveidošanu un specifiski pēcdoktorantūras projekta vajadzībām nepieciešamo elektronisko rīku izstrādi. No pēcdoktorantūras projekta līdzekļiem tika uzsākta kategoriju sadaļas pārveide LFMI digitālajā datubāzē garamantas.lv. Kategoriju sadaļa paredzēta datubāzē iekļauto avotu (tostarp folkloras vienību) kategorizēšanai jeb klasificēšanai, līdz ar to šis būs pamata rīks projektā plānotā latviešu teiku motīvu un tipu rādītāja izstrādei. Rīks mērķtiecīgi tika plānots un izstrādāts tā, lai tā pielietojums būtu universāls, tātad plānojot tika ņemtas vērā dažādām avotu grupām raksturīgās metadatu atspoguļošanas vajadzības, mazāk tajā iekļaujot specifiskas detaļas. No garamantas.lv tiešsaistes datubāzes efektivitātes skatu punkta šis ir būtisks apstāklis, lai gan vienlaikus nedaudz ierobežojošs, klasificējot tieši teiku žanru. Rīka izstrādē šobrīd ir sagatavota iespēja pētniekiem veidot pētījumiem nepieciešamos daudzlīmeņu klasifikatorus un sākt materiāla klasificēšanu, līdzās metadatiem folkloras vienību datubāzē norādot arī vienības piederību konkrēta klasifikatora konkrētai apakšsadaļai. Klasifikatorā plānots izstrādāt arī profila logu. Atverot, piemēram, teiku klasifikatorā noteikta teiku tipa profila logu, tajā būtu jāuzrādās visām vienībām, kurās konkrētais teiku tips izmantots, kā arī automātiski ģenerētai šo vienību izplatības kartei (dati tiek ņemti no kartētajiem vienības metadatiem), kas tādējādi būs lielisks instruments noteiktu kultūras parādību ģeogrāfiskās izplatības izpētē.

Šajā periodā intensīvi turpināti raganu teiku kataloga avotu priekšapstrādes darbi (to ievade Access datubāzē), kuras mērķis ir atvieglot teiku kataloga izstrādes procesu un orientēties materiālā. Šādā veidā apstrādāti gandrīz 1500 teksti.

Gatavojoties februāra sākumā plānotajai Starptautiskās tautas naratīvu biedrības (ISFNR) Ticējumteiku komisijas konferencei Guvahati, Indijā, sagatavots referāts “Liecības par raganu vajāšanu un raganu prāvām latviešu folklorā”.


Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma

"Latviešu tautas naratīvu izpēte: ģeotelpiskās informācijas analīzes rīka un tiešsaistes teiku motīvu un tipu rādītāja izstrāde" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/ 193)

PĀRSKATS

par projekta realizācijas gaitu

17.01.2019.–16.04.2019.

Pēcdoktorantūras projekta sestā ceturkšņa būtiskākais notikums ir sadarbības līguma noslēgšana ar projekta partnerorganizāciju Indijā – Ziemeļaustrumu Kalnu universitāti (North-Eastern Hill University, turpmāk – NEHU) un lauka pētījuma uzsākšana Asamas un Meghālajas štatos. Komandējuma laikā no 27. janvāra līdz 14. februārim tika veikti sekojoši uzdevumi:

-) Tikos ar NEHU administratīvo vadītāju J. N. Najaku (J. N. Nayak), klātienē izklāstot LU LFMI un NEHU sadarbības detaļas un saņemot akceptu sadarbības līguma parakstīšanai. Sagatavota līguma parakstīšanai nepieciešamo dokumentu pakete, tostarp sadarbības partnera pieprasītais projekta progresa ziņojums.

-) Ar prof. Dezmondu Karmaflangu (Desmond Kharmawphlang) pārspriestas un plānotas 2020. gada lauka pētījuma detaļas – pētījuma ģeogrāfija un tēmas. Vienojāmies par khasi etniskās kopienas klen un taro tradīciju izpēti, kas tipoloģiski līdzīgas raganu vajāšanai. Tāpat tika pārrunāta iespēja 2020. gada pētījuma laikā tematiski līdzīgu aptauju veikt studentu auditorijā.

-) Sagatavojot auditoriju nākamā gada pētījumam, NEHU folkloristikas studentiem un doktorantiem nolasīju vieslekciju “Witch persecution in Latvia in historical sources and folklore”.

-) Veicu priekšizpēti vienā no potenciālajām 2020. gada lauka pētījuma realizēšanas vietām – Asamas štata Baksas rajona Kataligaonas ciemā. Tāpat kā citviet Baksas rajonā un citos bodo un rabha etnisko kopienu apdzīvotajos Asamas štata rajonos, ciemā salīdzinoši nesen ir notikusi un vietām reģionā joprojām notiek raganu vajāšana, tāpēc šis apgabals izvēlēts 2020. gada lauka pētījuma realizēšanai. Pētījuma laikā piedalījos divās ciema iedzīvotāju kāzās, kas ļāva tuvāk iepazīt ciema kopienu. Kāzas līdzīgi kā citi plaši apmeklēti pasākumi dažādu iemeslu dēļ var iniciēt apsūdzības raganošanā (kā tas šajā ciemā jau ir noticis), tomēr šie procesi ne vienmēr ir spontāni, tādēļ lauka pētījuma vietā vēlams atgriezties atkārtoti.

-) Baksai kaimiņos esošajā Barpetas rajona Nagaonā apmeklēju Baosi Banikanta Kakati koledža (saīsināti B. B. K. koledža) un ar tās direktoru Kanaku Čandru Natu (Kanak Chandra Nath) un asociēto profesoru Bupenu Rabu (Bhupen Rabha) pārrunāju sadarbības iespējas lauka pētījuma veikšanai Asamas štatā.

Veicot projekta pētījuma rezultātu popularizēšanu, pārskata periodā esmu piedalījies divās zinātniskās konferencēs un vienā videokonferencē:

1) Indijas komandējums bija pieskaņots ISFNR Ticējumstāstu konferences norises laikam 6.–8. februārī Gauhātī, Asamā. ISFNR un Anundroram Borooah Valodas, mākslas un kultūras institūta organizētā konferencē “Belief Narratives in Folklore Studies: Narrating the Supernatural”. Raganu vajāšanai veltītajā konferences sekcijā nolasīju referātu “Reflections of Witch Persecution and Witch Trials in Latvian Oral Tradition”.

2) 14.–15. martā piedalījos Liepājas Universitātes un LFMI organizētajā 25. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”, kurā nolasīju referātu “Rietumlatvijas lauma/laume – no pārdabiskas būtnes līdz diabolizētai raganai”. Liepājas un Gauhātī konferencēs nolasītie referāti tiks sagatavoti publicēšanai zinātnisko rakstu krājumos.

3) 5. martā piedalījos Rostokas Universitātes organizētā videokonferencē par digitālajiem folkloras arhīviem un platformu ISEBEL (Intelligent Search Engine for Belief Legends), prezentējot LFMI digitālo arhīvu un piedaloties diskusijā par pēcdoktorantūras projekta laikā sagatavotā teiku korpusa potenciālu iesaisti Eiropas teiku portāla korpusā (prezentācijas līdzautore Sanita Reinsone). Iesaistoties šajā projektā, pēcdoktorantūras laikā sagatavotais latviešu raganu teiku korpuss sasniegtu plašāku starptautisko auditoriju un veicinātu projekta ilgtspēju.

Šajā pārskata periodā pabeigta raganu teiku kataloga avotu priekšapstrāde (to ievade Access datubāzē). Izmantojot Almas Ancelānes latviešu teiku kartotēku un Latviešu folkloras krātuves arhīvu, kopumā savākti dati par 4366 folkloras tekstiem par raganām, burvjiem un buršanu, no kuriem projekta vajadzībām, klasifikācijas izstrādei un monogrāfijas sagatavošanai tiks atlasīts 2000 vienību plašs teiku korpuss.

Martā publicēts pirmais projekta laikā sagatavotais zinātniskais raksts: Laime, S. Ziemeļvidzemes spīganu tradīcija. Lāms, E. (atb. red.) Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā: rakstu krājums, 24. Liepāja: Liepājas Universitāte, 2019. 177.–194. lpp. Ar raksta pilno tekstu var iepazīties manā pētnieciskajā profilā: https://www.researchgate.net/publication/332728282_Ziemelvidzemes_spiganu_tradicija_Spigana_Tradition_in_Northern_Vidzeme

Pēdējo reizi labots: 29.04.2019 20:11:18