EN in English

Latviešu buramvārdu digitālais katalogs


Projekta nosaukums: Latviešu buramvārdu digitālais katalogs

Pētniecības pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/217

Projekta vienošanās numurs: 1.1.1.2/16/I/001

Projekta īstenotājs: Aigars Lielbārdis

Projekta īstenošanas vieta: Rīga, Mūkusalas iela 3, LV 1423

Pētniecības kategorija: fundamentālie pētījumi

Projekta veids: ar saimniecisko darbību nesaistīts

Zinātnes nozare (OECD): 6.4, 6.5, 5.8

Projekta īstenošanas ilgums: 17.10.2017.–16.10.2020.

Projekta izmaksas: 128844.00 EUR, tostarp ERAF atbalsts 109517.40 EUR

Atslēgvārdi: latviešu buramvārdi, digitālais katalogs, digitālās humanitārās zinātnes, digitālā etnogrāfija, digitālais kultūras mantojums, sabiedrības iesaiste, brīvpieejas datu platforma

Projekts "Latviešu buramvārdu digitālais katalogs" paredz veikt fundamentālu pētījumu par latviešu buramvārdu tradīciju, attīstot un izmantojot viedo tehnoloģiju rīkus.

Projekta mērķis ir attīstīt un uzlabot projekta īstenotāja zināšanas, iemaņas un konkurētspēju humanitārajās zinātnēs gan Latvijas mērogā, gan starptautiski. Digitāla buramvārdu kataloga izveide sniegs iespēju gan projekta pieteicējam, gan citiem interesentiem piekļūt elektroniski bagātam tradicionālās kultūras materiālu kopumam, tādējādi radot iespēju ar viedo tehnoloģiju rīkiem izgūt datus (daudzlīmeņu datu meklēšana, datu atlase pēc dažādiem parametriem, brīvpieejas piekļuve utt.), kas sekmēs humanitāro zinātņu pētniecības metožu sasaisti ar digitālā laikmeta aktualitātēm un priekšrocībām (digitālās humanitārās zinātnes, digitālā etnogrāfija, digitālais kultūras mantojums). Atsevišķu tekstu un digitālo izguves rīku tulkošana angliski radīs iespēju nacionāla mēroga vienvalodas materiālu darīt pieejamu plašai starptautiskai pētnieku sabiedrībai.

Projekts paredz: 1) pilnveidot un attīstīt pētnieka kompetenci viedo tehnoloģiju radīšanā un to praktiskā izmantojumā; 2) uzlabot pētnieka kvalitāti un iesaisti mūsdienu viedo tehnoloģiju zinātniskā pielietojumā starptautiski; 3) izstrādāt un ieviest jaunu metodoloģiju buramvārdu pētniecībā gan Latvijas, gan Eiropas un Skandināvijas mērogā; 4) iesaistīt sabiedrību kultūras mantojuma – buramvārdu tradīcijas un tekstu – digitālā saglabāšanā un izzināšanā, izveidojot brīvpieejas resursu; 5) sekmēt zinātnes un zinātnisku institūciju darbības izpratni un atpazīstamību plašā sabiedrībā, nodrošinot zināšanu pārneses pasākumus un atgriezeniskās saites veidošanu.

Projekta rezultāti: 1) izstrādāts jauns latviešu buramvārdu digitālais katalogs; 2) ieviesta jauna metotoloģija buramvārdu pētniecībā Latvijā un Eiropā; 3) uzlabota pētnieka kompetence digitālo rīku izveidē un izmantojumā; 4) sekmēta pētnieka konkurētspēja mūsdienu digitālajās humanitārajās zinātnēs starptautiski; 5) izstrādāti zinātniski raksti un viena monogrāfija; 6) dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs; 7) veikts pasākumu kopums sabiedrības informēšanā, izglītošanā un zināšanu pārnesē.

Projekta īstenošanas partneri: Tartu Universitāte (Igaunija), Džonatans Ropers (Jonathan Roper)

Projektu līdzfinansē: Eiropas Reģionālās attīstības fonds darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros.


Buramvārdu un folkloras naratīvu pētnieki tiekas Budapeštā

2017. gada 8. – 10. decembrī Budapeštā notika Ungārijas Zinātņu Akadēmijas Humanitāro zinātņu pētniecības centra Etnoloģijas institūta un ISFNR (International Society for Folk Narrative Research – Committee on Charms, Charmers and Charming and Belief Narrative Network Committee/ Starptautiskā folkloras naratīvu pētnieku biedrības Buramvārdu, vārdotāju un vārdošanas pētnieku komiteja un Ticējumu teiku tīkla komiteja) rīkota konference “Verbal Charms and Narrative Genres” (Buramvārdi un vēstītājfolkloras žanri). Tajā piedalījās folkloras pētnieki no divdesmit dažādām pasaules valstīm, starp tiem arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Aigars Lielbārdis. Kopumā trīs dienu konferencē tika nolasīti vairāk nekā četrdesmit referātu.

Aigars Lielbārdis piedalījās ar referātu “Devil in Latvian Charms and Related Genres” (Velns latviešu buramvārdos un saistītajos žanros). Pētījuma prezentācija bija veltīta Velna kā mitoloģiskas būtnes izskatam, darbībai un mājvietām latviešu buramvārdos, skatot to salīdzinošā aspektā ar citiem folkloras žanriem un atklājot paralēles slāvu, igauņu un lietuviešu folklorā.

Dalība konferencē iekļaujas Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" paredzētajās zinātniskajās aktivitātēs.


Pēcdoktorantūras pieteikuma "Latviešu buramvārdu digitālais katalogs" pirmā ceturkšņa pārskats (17.10.2017.–16.01.2018.)

Projekta pirmajā ceturksnī uzsākta latviešu buramvārdu digitālā kataloga rīku izstrāde atbilstoši digitālo humanitāro zinātņu principiem un metodoloģijai, veidojot un nākotnē nodrošinot daudzlīmeņu meklēšanas, atlases un plašas informācijas un datu tiešsaistes izguves iespējas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šajā vietnē sadaļā “Kategorijas” tiek veidota pamatstruktūra buramvārdu tekstu un metadatu atlasei pēc:

Šajā laikā uzsākta arī Latviešu folkloras krātuves analogās jeb papīra kartotēkas, ko veidojis latviešu buramvārdu pētnieks Kārlis Straubergs 1930. gados, piemērošana buramvārdu digitālajam katalogam, saglabājot tekstu funkcionālo grupu dalījumu; kā arī digitalizēts Friča Brīvzemnieka apkopotais pirmais latviešu buramvārdu tekstu zinātniskais publicējums, ko 1881. gadā izdeva Maskavas Universitātes Ķeizariskā dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība.

Ar pētnieciskā projekta gaitu, iecerēm un pētnieciskajiem rezultātiem ir iepazīstināta gan Latvijas sabiedrība, publicējot LU LFMI un LFK sociālajos kontos ziņas, gan arī starptautiskās buramvārdu pētniecības biedrības “Charms, Charmers and Charming” (Buramvārdi, vārdotāji un vārdošana) pētnieki, piedaloties konferencē Budapeštā (Ungārija).


Zinātniski pētnieciskā vizīte Tartu

Šā gada 6. – 9. februārī Aigars Lielbārdis viesojās zinātniski pētnieciskā vizītē Tartu (Igaunija), kur tikās un konsultējās ar Tartu Universitātes Igauņu un salīdzinošās pētniecības departamenta pētnieku Džonatanu Roperu par pēcdoktorantūras pētniecības projekta “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” izstrādi un metodoloģiju, piedalījās Igaunijas studiju ekselences centra rīkotā seminārā ar referātu “Research on Latvian charm tradition: from past to digital era” (Latviešu buramvārdu pētniecība: no pagātnes līdz digitālajam laikmetam), kā arī iepazinās ar Igaunijas folkloras arhīva buramvārdu kolekciju, tās saturu, sistematizācijas principiem un digitālajiem resursiem. Pētnieciskajā vizītē gūtās atziņas tiks izmantotas latviešu buramvārdu digitālā kataloga izveidē un tiks iestrādātas projektā paredzētajās zinātniskajās publikācijās.

Pētnieciskās aktivitātes atbilst un iekļaujas Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" paredzētajos rezultātos.

Foto: Buramvārdu kartotēka Igauņu folkloras arhīvā


Pēcdoktorantūras pieteikuma "Latviešu buramvārdu digitālais katalogs" otrā ceturkšņa pārskats (17.01.–16.04.2018.)

Projekta otrajā ceturksnī tika turpināts darbs pie latviešu buramvārdu digitālā kataloga rīku izstrādes, kas nākotnē nodrošinās daudzlīmeņu meklēšanas, atlases un plašas informācijas un datu tiešsaistes izguves iespējas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šajā vietnē sadaļā “Kategorijas” tiek veidota pamatstruktūra buramvārdu tekstu un metadatu atlasei pēc:

Šajā periodā turpinājās darbs pie Latviešu folkloras krātuves analogās jeb papīra kartotēkas, ko veidojis latviešu buramvārdu pētnieks Kārlis Straubergs 1930. gados, piemērošanas buramvārdu digitālajam katalogam, saglabājot tekstu funkcionālo grupu dalījumu. Tiek veidots tehnisks risinājums kartotēkas skenēto vienību pārcelšanai garmantas.lv vietnē, automātiski ģenerējot folkloras vienības un piešķirot kategorijas. Tādējādi digitalizētais buramvārdu katalogs būs pieejams Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva lietotājiem un, pielietojot gan vietnes esošos datu atlases rīkus, gan jaunizveidotās kategoriju grupas, būs izmantojams daudzlīmeņu meklēšanai un grupēšanai (piemēram, skat. Atpūtas vārdi).

Ir digitalizēts Friča Brīvzemnieka apkopotais pirmais latviešu buramvārdu tekstu zinātniskais publicējums, ko 1881. gadā izdeva Maskavas Universitātes Ķeizariskā dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība. Notiek darbs pie digitalizēto tekstu ievietošanas iespējām kopējā buramvārdu katalogā.

Ar pētnieciskā projekta gaitu, iecerēm un pētnieciskajiem rezultātiem ir iepazīstināta gan Latvijas sabiedrība, publicējot informāciju LU LFMI mājas lapas sadaļā Projekti/ Pēcdoktorantūra un Latviešu folkloras krātuves mājas lapas sadaļā Blogs, gan arī starptautiski, piedaloties Igaunijas studiju ekselences centra rīkotā seminārā ar referātu “Research on Latvian charm tradition: from past to digital era” (Latviešu buramvārdu pētniecība: no pagātnes līdz digitālajam laikmetam). Pētnieciskās vizītes laikā tika apzināta Igauņu folkloras arhīva buramvārdu papīra kartotēkas saturs, klasifikācijas principi, kā arī iepazīti digitalizētie materiāli, to izmantošanas iespējas. Šīs vizītes laikā notika arī konsultācijas ar Tartu Universitātes Igauņu un salīdzinošās pētniecības departamenta pētnieku Džonatanu Roperu par pēcdoktorantūras pētniecības projekta “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” izstrādi un metodoloģiju.


Pēcdoktorantūras pieteikuma “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” trešā ceturkšņa pārskats (17.04.–16.07.2018.)

Projekta trešajā ceturksnī tika turpināts darbs pie latviešu buramvārdu digitālā kataloga rīku izstrādes, kas nākotnē nodrošinās daudzlīmeņu meklēšanas, atlases un datu tiešsaistes izguves iespējas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šajā vietnē sadaļā “Kategorijas/ Buramvārdu radītāji” tiek veidota pamatstruktūra buramvārdu tekstu un metadatu atlasei pēc: funkcionālā pielietojuma, buramvārdu tipiem, motīviem buramvārdu tekstos, teksta formas un citiem kritērijiem, kas raksturo satura un kontekstuālās īpatnības (debesu grāmatas un to tipi, izpildījuma veids utt.).

Šajā periodā turpinājās darbs pie Latviešu folkloras krātuves analogās jeb papīra kartotēkas, ko veidojis latviešu buramvārdu pētnieks Kārlis Straubergs 1930. gados, piemērošanas buramvārdu digitālajam katalogam, saglabājot tekstu funkcionālo grupu dalījumu. Tika izveidots tehnisks risinājums kartotēkas skenēto vienību pārcelšanai garmantas.lv vietnē, papildinot jau esošās folkloras vienības un radot jaunas, kā arī veidojot atbilsmes esošajām buramvārdu sistematizācijas kategorijām.

Šā gada maijā, viesojoties Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un LU Humanitāro zinātņu fakultātē ar seminārlekcijām, augstskolu studenti un interesenti tika iepazīstināti ar buramvārdu pētniecības vēsturi un pētnieciskā projekta “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” izstrādi un tehniskajām iespējām. Piedaloties starptautiskā folkloras naratīvu pētnieku biedrības (International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) rīkotā konferencē “Tautas naratīvi intensīvas kultūrapmaiņas reģionos” (Folk Narrative in Regions of Intensive Cultural Exchange) ar referātu “Bībeles personas un agrīnās kristietības svētie latviešu folklorā” (Biblical persons and Saints of Early Christinaity: Their Fates in Latvian Folklore) tika iepazīstināta satrptautiska pētnieku sabiedrība ar vēsturiskām ietekmēm buramvārdu un citu folkloras žanros (Itālija, 10.–17.05.2018.).


Pēcdoktorantūras pieteikuma “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” ceturtā ceturkšņa pārskats (17.07.2018.–16.10.2018.)

Projekta ceturtajā ceturksnī tika turpināts darbs pie latviešu buramvārdu digitālā kataloga rīku izstrādes (daudzlīmeņu meklēšana, atlase un datu tiešsaistes izguve) Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šajā vietnē sadaļā “Kategorijas/ Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” ir izveidotapamatstruktūra buramvārdu tekstu un metadatu atlasei pēc: funkcionālā pielietojuma (vārdi asins apturēšanai, vārdi vīveļu ārstēšanai, vārdi rozes apvārdošanai utt., kopumā vairāk kā 140 grupas), buramvārdu tipiem (Flum Jordan, Longinus, Dismas et Iesmas u.c.), motīviem un vārdformulām buramvārdu tekstos (piecas vātis, Dieva dēli klēti cirta, kauliņš pie kauliņa u.c.), teksta formas (dzeja/ dzejproza, tautasdziesma, reliģisks teksts) un citiem kritērijiem, kas raksturo satura un kontekstuālās īpatnības (debesu grāmatas un to tipi, izpildījuma veids utt.).

LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv ir ievadīti un papildināti 150. kolekcijas buramvārdu iesūtītāju, pierakstītāju, teicēju un buramvārdu grāmatiņu īpašnieku dati (dzīves vieta, dzimšanas gads, teksta iesūtīšanas datums u.c.). 150. kolekcija ir LFK buramvārdu pamatkrājums, kas izveidots 1926. gadā. Šobrīd šajā kolekcijā ir 4697 buramvārdu vienības un 187 ar krājumu saistītās personas – buramvārdu grāmatiņu īpašnieki, teicēji, pierakstītāji un iesūtītāji (skolotāji, studenti, skolēni, skat. http://www.garamantas.lv/lv/collection/886642/Buramo-vardu-krajums).

Šajā periodā turpinājās darbs pie Latviešu folkloras krātuves analogās jeb papīra kartotēkas, kas sākta veidot neilgi pēc krātuves dibināšanas – 1926. gadā, piemērošanas buramvārdu digitālajam katalogam, saglabājot tekstu funkcionālo grupu dalījumu. Starpkaru periodā pie šīs kartotēkas strādājis arī latviešu buramvārdu pētnieks Kārlis Straubergs, sistematizējot krātuvē iesūtīto un Latvijā publicēto buramvārdu dalījumu pēc funkcionālās piederības, piemēram, asins vārdi, rozes vārdi, zagļu vārdi, drudža vārdi utt. Pētnieciskā projekta “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” ietvaros ir izstrādāti programmēšanas risinājumi, kas ļauj kartotēkas skenētās vienības pārcelt elektroniskajā vietnē garmantas.lv, papildinot jau esošās folkloras vienības un veidojot atbilsmes esošajām buramvārdu sistematizācijas kategorijām.

No 17. līdz 20. jūlijam LU LFMI sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku organizēja digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolu “Baltic Summer School of Digital Humanities”, piedaloties pasaulē atzītiem šīs jomas pētniekiem. Seminārs sniedza iespēju iepazīties ar jaunākajām pētniecības tendencēm, papildināt zināšanas un apgūt jaunus digitālos rīkus un iespējas datu atlasei, apkopošanai un sistematizācijai.


Konference “Pilsētas rituāli”

2018. gada 6.–10. novembrī Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē notika Starptautiskās etnoloģijas un folkloras pētnieku biedrības (International Society for Ethnology and Folklore, SIEF) Rituālā gada (The Ritual Year) darba grupas rīkota konference “Pilsētas rituāli” (City Rituals). Tā bija veltīta dažādu tradicionālo kultūru un to formu izpausmēm pilsētās, kas mūsdienās kļuvušas par nozīmīgu kultūrpolitikas un kultūrmigrācijas centriem. Konferencē ar referātiem piedalījās vairāk kā 60 zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. Latviju pārstāvēja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Dace Bula, Rita Teija, Digne Ūdre un Aigars Lielbārdis.

A. Lielbārža referāts “Dziednieki pilsētvidē mūsdienu Latvijā” (Healers in City Environment of Contemporary Latvia) bija veltīts dziednieku kustības un darbības principu analīzei, saistīto profesiju tiesiskajam regulējumam, kā arī dziednieku kustības komunikācijas veidiem mūsdienu pilsētvidē, galvenokārt, Rīgā. Kustībai piederīgi ir dziednieki, astrologi, hiromanti, bioenergētiķi u. c. saistītu profesiju pārstāvji, kas piedāvā dziedināšanas un zīlēšanas pakalpojumus Latvijas pilsētās. Mūsdienu dziednieku kustības pārstāvju un dalībnieku darbība referātā tika vērtēta, ņemot vērā tautas medicīnas vēsturisko kontekstu un atbilsmi latviešu buramvārdu izpildījuma tradīcijai pagātnē.

Konferences programma pieejama SIEF The Rytual Year elektroniskajā vietnē: https://www.siefhome.org/wg/ry/events/bucharest.sh...

Dalība konferencē iekļaujas Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" paredzētajās zinātniskajās aktivitātēs.


Pēcdoktorantūras pieteikuma “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” piektā ceturkšņa pārskats (17.10.2018.–16.01.2019.)

Projekta piektajā ceturksnī A. Lielbārdis piedalījās divās zinātniskās konferencēs:

– LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves organizētā ikgadējā Krišjānim Baronam veltītā konferencē Rīgā, 30.–31.10.2018. A. Lielbārža referāts “Latviešu buramvārdi: atļautais un aizliegtais” bija veltīts tautas medicīnas izpētei un dziedniecības prakses analīzei Latvijā no 1945. līdz 1991. gadam. Padomju periodā, kad pastāvēja reliģijas, tautas medicīnas un buramvārdu pētniecības aizliegums, tomēr daži zinātnieki – Andrejs Kuršinskis (Kurcijs), Kārlis Ēriks Arons, Vilis Derums un 1980. gadu otrajā pusē arī Edīte Olupe – savos pētījumos pievērsās aizliegtajiem žanriem, kā arī publicēja tautas medicīnai un buramvārdu tematikai veltītus darbus.

– Starptautiskās etnoloģijas un folkloras pētnieku biedrības (SIEF) Rituālā gada darba grupas rīkotā konferencē “Pilsētas rituāli” (City Rituals) Bukarestē (Rumānija), 6.–10.11.2018. Referāts “Dziednieki pilsētvidē mūsdienu Latvijā” (Healers in City Environment of Contemporary Latvia) bija veltīts dziednieku kustības pārstāvju (dziednieki, astrologi, hiromanti, bioenergētiķi u. c.) darbības analīzei un tiesiskajam regulējumam mūsdienu Latvijā.

Projekta piektajā ceturksnī tika turpināts darbs pie:

– latviešu buramvārdu digitālā kataloga rīku izstrādes (daudzlīmeņu meklēšana, atlase un datu tiešsaistes izguve) Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv;

– 150. kolekcijas buramvārdu iesūtītāju, pierakstītāju, teicēju un buramvārdu grāmatiņu īpašnieku datu (dzīves vieta, dzimšanas gads, teksta iesūtīšanas datums u.c.) papildināšas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv;

– kategoriju izstrādes, kas ļauj tekstus atlasīt pēc satura, formas (dzeja/ dzejproza, tautasdziesma, reliģisks teksts) un funkcijas (vārdi asins apturēšanai, vārdi vīveļu ārstēšanai, vārdi rozes apvārdošanai u.c.);

– Latviešu folkloras krātuves analogās jeb papīra kartotēkas piemērošanas buramvārdu digitālajam katalogam, saglabājot tekstu funkcionālo grupu dalījumu un piešķirot kategoriju.


Pēcdoktorantūras pieteikuma “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” sestā ceturkšņa pārskats (17.01.2019.–16.04.2019.)

Projekta sestajā ceturksnī A. Lielbārdis, papildinot zināšanas par buramvārdu vākšanas vēsturi, pētniecisko metodoloģiju un tekstu klasifikāciju citos tradīciju arhīvos Eiropā, bija divās zinātniski–pētnieciskās vizītēs:

1) Somijas Literatūras biedrībā (SKS, Helsinki, 11.–14.03.2019.), kur iepazinās ar biedrības krājumā esošajiem buramvārdu un tautas medicīnas žanra folkloras materiāliem, kā arī ar Somijas Literatūras biedrības jaunākajiem projektiem digitālo humanitāro zinātņu jomā un risinājumiem digitālo rīku izstrādē un ieviešanā. 12. martā somu pētniekiem tika prezentēts pēcdoktorantūras projekts “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs”, tā izstrādes gaita un gaidāmie rezultāti (prezentācija “Towards Digital Catalogue of Latvian Charms).

2) Lietuviešu folkloras arhīvā (Viļņa, 18.–20.03.2019.), kur tikās lietuviešu buramvārdu pētnieci Daivu Vaitkevičieni un iepazinās ar buramvārdu un tautas medicīnas žanru pētniecības vēsturi Lietuvā.

No 14. līdz 17. aprīlim A. Lielbārdis piedalījās Starptautiskās etnoloģijas un folkloras pētnieku biedrības (SIEF) 14. kongresā "Track changes: Reflecting on a Transforming World” (Izsekojot pārmaiņām: reflektējot par mainīgo pasauli), kas norisinājās Spānijas pilsētā Santjago de Kompostela. Konferencē tika nolasīts referāts “Sabiedrības iesaiste latviešu buramvārdu vākšanā: no pagātnes līdz digitālajam laikmetam” (Involvement of society in collecting of Latvian charms: from the past to digital era). Tajā tika analizēti buramvārdu vākšanas apstākļi un iesaistītās personas dažādos laikos – sākot jau ar Friča Brīvzemnieka ieguldījumu buramvārdu izpētē un publicēšanā 19. gs. otrajā pusē un noslēdzot ar sabiedrības iesaisti folkloras materiālu atšifrēšanā mūsdienās (LFK 150. kolekcijas piemērs).

Projekta sestajā ceturksnī turpinājās darbs pie:

Šajā periodā noslēdzies darbs pie Latviešu folkloras krātuves analogās jeb papīra kartotēkas piemērošanas buramvārdu digitālajam katalogam. Kartotēkas buramvārdu teksti ir ievietoti (vairāk kā 29000 vienības) LFK digitālā arhīva sistēmā, saglabājot tekstu funkcionālo grupu dalījumu un piešķirot kategorijas, kas ļauj tos atlasīt atsevišķi; uzsākta publikācijas “Tautas medicīnas pētniecība padomju periodā” sagatavošana.

Foto: Somijas Literatūras biedrības (SKS) Folkloras arhīvs.


Pēcdoktorantūras pieteikuma “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” septītā ceturkšņa pārskats (17.04.2019.–16.07.2019.)

Projekta septītajā ceturksnī ir uzsākts darbs pie buramvārdu digitālā kataloga publiskās daļas izstrādes Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šajā sadaļā būs pieejams buramvārdu kataloga vispārējs apraksts, klasifikācijas sistēma un meklēšanas iespējas pēc kategorijām (funkcionālā piederība, tekstos minētās personas un vietas, teksta forma u.c.), saistīto personu metadati, vietu karte, kā arī radīta iespēja folkloras materiālus iesniegt elektroniski.

Šajā ceturksnī tika papildināta LFK 150. kolekcija ar jauniem folkloras materiāliem, ko iesniedza Guna Zelmene no Rīgas un Gunta Ventere-Pakalne no ASV. Guna Zelmene iesniedza savas mātes Ausmas Jēgeres glabātos aizsardzības vārdus, Guna Ventere-Pakalne – sava vectēva Eduarda Ventera Debesu grāmatu, ko viņš ņēmis līdzi dienot cara armijā, vēlāk dodoties bēgļu gaitās uz Vāciju. Iesniegtie materiāli tika papildināti ar personu un vietu metadatiem.

Līdztekus tika turpināts darbs pie latviešu buramvārdu digitālā kataloga rīku un kategoriju izstrādes latviešu un angļu valodā Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv, kā arī turpināta publikācijas “Tautas medicīnas pētniecība padomju periodā” sagatavošana. Tā kā rakstu paredzēts publicēt starptautiskā zinātniskā izdevumā angļu valodā, ir paplašināts pētījuma laika nogrieznis, ietverot arī tautas medicīnas pētniecības sākuma periodu un nozīmīgākās personas.

Pēdējo reizi labots: 31.07.2019 09:07:01